Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 27. maija stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit septītā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 27. maijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.2021., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/op/2021/106.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 333

Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 277 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem sporta centriem"

Vēl šajā numurā

03.06.2021., Nr. 106

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 27.05.2021.

OP numurs: 2021/106.2

2021/106.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit septītā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 27. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam Saeimas 2021. gada 27. maija otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā".

Likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 69, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trešo daļu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz virzīt šo likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Tātad izskatām likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" pirmajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Labdien, kolēģi! Eiropas valstis ir vienojušās izveidot sertifikātu, ar kuru varēs verificēt, ka sertifikāta turētājs ir vakcinēts pret Covid-19 vai ir testēts un ir ar negatīvu testa rezultātu, vai ir pārslimojis Covid-19 un saglabājis imunitāti.

Šo sertifikātu atzīs visas Eiropas Savienības dalībvalstis, un to varēs izmantot, gan ceļojot pa Eiropu, gan arī Latvijas iekšienē, lai pārliecinātos par personas tiesībām izmantot epidemioloģiskās drošības pasākumu izņēmumus, piemēram, nākotnē apmeklēt publiskus pasākumus vai saņemt pakalpojumus.

Šis likumprojekts deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kā pieprasīt, sagatavot, izsniegt, pārbaudīt un izmantot šo sertifikātu. Gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāti komisijā izprata nepieciešamību pēc iespējas ātrāk ieviest šādu sertifikātu. Komisija vienprātībā nolēma virzīt šo likumprojektu.

Aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, vai jūs vēlēsieties debatēt par steidzamību?

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es būšu gan...

Sēdes vadītāja. Par steidzamību, ja? Par steidzamību jūs...?

J. Stepaņenko. Es jau pamāju ar galvu, jā. Jūs droši vien redzējāt.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Jūs runāsiet "par" vai "pret"?

J. Stepaņenko. "Pret" steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad "pret" steidzamību runās deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

Piesakieties, lūdzu, vēlreiz sistēmā.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko. Kolēģi! Es runāšu gan "pret" steidzamību, gan "pret" pašu likumprojektu, jo šis likumprojekts, neskatoties uz to, ka mēs it kā runājam par Eiropas zaļo sertifikātu, ieviesīs arī zināmas... ļoti, ļoti būtiskas pārmaiņas mūsu dzīvē nacionālajā līmenī. Uz to, protams, iet ļoti daudzi gan Saeimas deputāti, gan arī valdības ministri, tāpēc, protestējot pret pašu likumprojektu kā tādu, šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es neatbalstu arī šī likumprojekta steidzamības noteikšanu.

Aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt "par" steidzamību. Mums ir jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 75, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tēraudas kundze, vai vēlaties komisijas vārdā vēl ko piebilst?

V. A. Tērauda. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kā jau minēju, es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Es ļoti labi apzinos, redzu, ka mēs būsim mazākumā – mēs, tie, kas iebilst pret iedzīvotāju segregāciju, tie, kas iebilst pret šādu cilvēku šķirošanu –, bet mēs apzināmies, ka tas nebūs ļoti ilgi, mēs apzināmies to, ka aizvien vairāk cilvēku sāk saprast, ka šāda veida attieksme un šāda veida cilvēku šķirošana nebūs pieņemama.

Es ļoti labi redzu, ka šāda spēle ar cilvēku likteņiem, ar cilvēku brīvību kādam ir interesanta, kādam šķiet ļoti aizraujoša, taču ir ļoti viegli aizrauties ar šādu cilvēku šķirošanu tad, kad vairāk nekā gadu tavas brīvības ir tikušas atņemtas.

Ir ļoti viegli pamanīt, ka ir tāda cilvēku grupa, kas vēlas vakcinēties, un ir cilvēku grupa, kas nevēlas vakcinēties. Ir ļoti viegli šādus cilvēkus sašķirot un sanaidot savā starpā. Šis ir visvieglākais valdīšanas veids. Tie cilvēki, kas šobrīd aizstāv šādu cilvēku segregāciju, tie cilvēki, kas šobrīd izstrādā šādus priekšlikumus – kā mēs dzirdējām, uz 11 lapām dažādas privilēģijas vakcinētajiem –, protams, neaizdomājas par to, ka šāda valdīšana nebūs ilga, jo tā ir tiešām visvieglākā valdīšanas forma.

Tie cilvēki, kas šobrīd ļoti aizraujas ar šādu privilēģiju piešķiršanu vakcinētajiem un nevakcinēto diskrimināciju, droši vien līdz galam nesaprot, ka tas ir visvieglākais veids, kā justies pārākam. Tev nav jāmācās universitātē, tev nav jāizgudro dzinējs, tev nav jāizgudro jauna zāļu formula, lai tu būtu labāks par citiem savā kolektīvā. Tev pietiek tikai vakcinēties un ielikt bildīti "Vakcinēts pret Covid-19", lai tu šķietami piederētu kādai augstākai, labākai... izredzēto kastai. Šis ir visvieglākais veids, bet arī vismaldinošākais veids, kādā varbūt kāds cilvēks, kas ļoti sen sapņoja būt labāks par citiem un piederēt pie augstākās sabiedrības, šobrīd var ļoti viegli realizēt savu sapni. Taču vēlreiz atkārtošu – tie ir maldi!

Es aicinu visu Latvijas cienījamo sabiedrību, kura šobrīd ir daļēji iebiedēta no tā, kas viņus sagaida, daļēji varbūt ceroša, ka šis murgs ļoti ātri beigsies, skatīties līdzi, ļoti rūpīgi sekot līdzi tam, kas notiek Latvijas politikā, skatīties uz pirkstiem mūsu deputātiem, mūsu ministriem un skatīties uz to, cik viegli viņus aizrauj šī šķietamā vēlme būt labākiem, šī šķietamā cerība valdīt, saskaldot cilvēkus... sadalot viņus uz divām frontēm – vakcinētie pret nevakcinētajiem – un sējot naidu viņu starpā. Mēs redzam, ka jau tagad cilvēki ir gatavi kauties savā starpā par to, ka viens neieredz otru, jo viņam šķiet, ka tas otrs cilvēks viņu apdraud. Jūs esat panākuši sabiedrības šķelšanu ļoti ātri – dažu nedēļu laikā.

Tāpēc es aicinu Latvijas sabiedrību tiešām sekot līdzi tam, kas notiek. Mēs nevaram izmainīt šo situāciju, mēs esam tikai četri Saeimas deputāti, kas neatbalsta šādu segregāciju. Mēs, protams, ļoti ceram, ka ar laiku mums pievienosies vēl kāds, kurš būs pamodies no šī murga un sapratīs, ko viņš dara. Bet mēs pagaidām esam ļoti maz, un mēs to apzināmies. Mēs nevaram izmainīt šo situāciju, mēs nevaram cilvēkiem solīt, ka viņus neatlaidīs no darba. Mēs mēģinām cīnīties par tiem studentiem, kuriem šobrīd draud atskaitīšana no universitātes par to, ka viņi nevakcinējas. Mēs ļoti cenšamies cilvēkus izglābt no šī murga, bet mūsu resursi ir ļoti mazi. Tāpēc, ja kāds tiks atlaists no darba, varbūt kāds zaudēs iespēju mācīties... Un tie būs ļoti lieli zaudējumi...

Taču mēs aicinām jūs, mīļā Latvijas sabiedrība, sekot līdzi tam, lai savu darbu nesaglabā tie politiķi, kuri šobrīd lemj par jūsu likteņiem spēlējoties. Mēs aicinām jūs izravēt viņus kā pienenes no zāliena, lai viņi nekad vairs neatgriežas politikā un nespēlējas ar jūsu likteņiem. Es aicinu jūs sekot līdzi.

Un es aicinu tos kolēģus, kuri Saeimā šobrīd seko līdzi notikumiem, varbūt klausās ar vienu ausi to, kas notiek, – es aicinu jūs aizdomāties un varbūt vismaz nebalsot "par" šo likumprojektu. Es aicinu balsot "pret" tos, kuriem ir sirdsapziņa.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par likumprojektu.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī runa būs par vakcinēšanos, par ierobežojumiem un par visu to, kas mums visiem ir jau sen apnicis.

Ja godīgi, man tīri cilvēcīgi ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks grib vai negrib vakcinēties. Tā, manuprāt, ir katra individuāla izvēle, jo katra cilvēka individuāla izvēle ir pieņemt lēmumu savā dzīvē, kādas medicīniskas manipulācijas viņš ar sevi vēlas veikt un no kādām viņš vēlas atteikties. Tik tālu es gribētu aicināt arī visu sabiedrību beigt savā starpā plēsties par to, vai vakcīnas ir labi, vai vakcīnas ir slikti. Tā ir bezjēdzīga diskusija uz apli. Vieni ticēs, un otri neticēs. Vieniem vajadzēs, un otriem nevajadzēs. Nu, tas ir bijis un ticis izmantots kā lielisks instruments, lai šķeltu sabiedrību.

Es domāju, ka vakcinācijai kā medicīniskai manipulācijai ir jābūt brīvprātīgai. Man ir vairāki argumenti – kāpēc. Es pats dzīvē esmu bijis vakcinēts pret atsevišķām slimībām, un es sevi nevarētu uzskatīt par tādu zvērinātu antivakseri. Bet tas nenozīmē, ka es esmu vakcinējies vienmēr pret visu tikai tad, kad kaut kas, nezinu, jauns parādījies... ja tas ir modes kliedziens vai kā tamlīdzīgi. Es vienmēr esmu vērtējis, ko vajag un ko nevajag man personīgi. Es esmu skatījies apkārt cilvēkus un arī savā tuvākajā paziņu lokā vērtējis, kā cilvēki reaģē.

Manā tuvākajā paziņu lokā ir ārsti, kas ir zvērināti vakcinācijas piekritēji, un ir ārsti, kas nav vakcinācijas piekritēji, ir cilvēki, kas nav ārsti, bet ar augstāko izglītību un ir vakcinācijas piekritēji, un ir tādi paši ar augstāko izglītību, kas ir totāli vakcinācijas nepiekritēji. Un katram ir sava argumentācija.

Es esmu redzējis sava drauga ģimenē, kā bērni, kas nav vakcinēti, basām kājām no agra pavasara līdz vēlam rudenim dzīvo pa āru – dzīvo veselīgi un neslimo. Es esmu redzējis vakcinētus cilvēkus, kas slimo. Un otrādi. Un līdz ar to mana pārliecība par jebkuru medicīnisku manipulāciju kā brīvprātīgu procesu ir tikai laika gaitā stiprinājusies, tāpēc šī argumentācija, kas sekos, nav saistīta ar ārstniecību, bet ar juridiskiem argumentiem. Un juridiski argumenti veikt segregāciju sabiedrībā ir totāli nepieņemami.

Jūs teiksiet, ka tas ir absurds saukt šo piemēru, bet kādreiz tā tas arī viss sākās, kādreiz ebrejiem aizliedza sēdēt uz soliņa parkā tikai tāpēc, ka viņi bija ebreji. Tas tāpat kā tagad personām, kuras negrib vakcinēties un kuras nevienu neapdraud. Es, vesels cilvēks, nevaru apdraudēt nevienu citu. Pat ja es esmu slims, es nevaru apdraudēt vakcinētu cilvēku, – tā taču ir loģiska lieta, jo vakcinējamies jau mēs tāpēc, lai mēs būtu, kā saka, pasargāti un veseli. Tātad mūs neviens neapdraud, ja mēs ticam šai lietai, bet, ja mēs neticam, tad sajūta rodas, ka tas viss ir vai nu apzināts bizness, vai apzināta globāla politika. Tā nav politika, kas izdomāta Latvijā. Mūsu politiķi, kas ir pie varas, nav tik ģeniāli, lai šo visu izdomātu, un tas nav nekas jauns, tas ir redzēts citās valstīs.

Bet šeit ir ļoti interesanta lieta, un tā interesantā lieta ir tā, ka šīs citas valstis dalās vairākās grupās ļoti zīmīgi – tās dalās britu kolonijās, tās dalās valstīs, kas ir atkarīgas no Starptautiskā Valūtas fonda, tās dalās valstīs, kas ir aiz austrumu robežas, un tad ir arī tāda brīva, neatkarīga valsts kā Zviedrija, piemēram, vai tādi štati kā Teksasa un Florida, un tādā garā.

Pasaulē tā situācija ir dažāda. Un, protams, vienmēr visiem tiem, kas kliedz "Uzticies zinātnei!", uzdodot dažus jautājumus, nez kāpēc nekad netiek saņemtas atbildes. Un šie jautājumi, uz kuriem netiek saņemtas atbildes, ir: kurš uzņemsies atbildību par sekām, ja vakcinācija atstās negatīvu iespaidu vai no vakcinācijas mirs, – ārsts vai farmācijas kompānija? Kurš? Vai deputāts, kurš pieņēma šo lēmumu? Atbildes nav.

Jautājums numur divi. Kā tas sanāk, ka šis bīstamais vīruss zina valstu robežas? Zina, kuras ir britu kolonijas, zina, kuras valstis ir atkarīgas no starptautiskajiem aizdevumiem, un zina valstis, kurās ir, nezinu, mums varbūt nepatīkami režīmi, bet kurās kaut kā nav šī brāļu kapu sindroma. Kā tas tā sanāk?

Kā tas sanāk, ka Hārvarda Universitātes profesori epidemiologi bano jeb aizliedz izmantot soctīklu tikai tāpēc, ka viņiem ir citādāks viedoklis. Kāpēc? Par ko tādas bažas? Kā tas sanāk, ka statistika, par kuru mums stāsta katru dienu, saka vienu, bet mediji un politiķi saka otru. Nu, kā tas tā sanāk? Es domāju, statistika ilgākā termiņā, gadu gadiem.

Kā tas nākas, ka mums ir jāuzticas zinātnei, nepasakot, kas tad ir zinātne. Zinātne ir "Delfu" raksts vai zinātne ir politiķu pieņemts lēmums, vai zinātne ir Hārvarda Universitātes vai Oksfordas Universitātes profesoru viedoklis, vai zinātne ir Pasaules Veselības organizācija, kas tostarp teica, ka maskas var radīt viltus iespaidu. Pagājušā gada sākumā tika publicēts šāds ziņojums Pasaules Veselības organizācijā.

Kas ir zinātne? Atbildes nav. Kā tas nākas, ka cilvēki, kas tic vakcinācijai, – viņi svēti tic. Arī šajā Saeimā, šajā parlamentā, ir cilvēki, kas svēti tam tic. Kā tas nākas, ka viņi baidās no tiem, kuri nav vakcinēti? Jūs taču esat vakcinēti, no kā jums baidīties? Jūs taču nevarat saslimt vairs, ja jau jūs ticat zinātnei. Ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildes nav, kas liek izdarīt secinājumu, ka visi šie lēmumi ir nepārprotama virzība uz sabiedrības segregāciju, ka šis nav stāsts par veselību, jo veselību neuzlabo piespiedu mehānismi, kuros šobrīd sabiedrība tiek dzīta. Veselību neuzlabo tas, ka sabiedrība tiek ielikta, ieslodzīta nu jau otro gadu faktiski, aizliedzot sportot, ļaujot dzert. Mana iepriekšējā runa bija par dzeršanu.

Veselību neuzlabo tas, ka tu nevari saņemt pakalpojumus, lai diagnosticētu vēzi savlaicīgi, vai sonogrāfiju, uz kuru jāgaida pusgads, vai magnētisko rezonansi, vai saņemt dārgākos medikamentus reģionā. Veselība... Mēs ļoti labi zinām, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma... Ja tu gribi saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, tu maksā no savas kabatas vai tev ir paziņas un "gali". Bet, ja tu esi cilvēks parastais, kuram nav lieli finanšu līdzekļi, nu, tad tu saņemsi veselības aprūpes pakalpojumu, bet kaut kad pašās beigās. Tu nekad nesaņemsi uzreiz. Nu, tikai tad, ja galīgi mirsi nost. Tā nav taisnība? Tā ir taisnība.

Es domāju, ka Latvijā pie varas ir cilvēki, kas izkalpojas globālistu interesēm, kas izbauda šo varas mirkli (jo otra tāda droši vien vēsturē nebūs – ka cilvēkus tik ļoti var ierobežot), kas izmanto to arī materiāli dažādos veidos, kas lobē acīmredzot dažādas biznesa intereses, bet kam nav nekādas saistības ar sabiedrības kopējo veselību, kam nav nekādas saistības ar sabiedrības drošības jautājumiem, kam nav nekādas saistības ar brīvību, par kuru mēs cīnāmies, par kuru daži mūsu politiķi maina... kuras sakarā daži mūsu politiķi maina citu valstu karogus, lai kaut kā noslēptu savu sēdēšanu ložā. Es par Rinkēviču runāju vai Staķi no paristiem, kurš principā mūsu valsts ekonomikai ir izdarījis pēdējās dienās tik daudz ļauna, cik vispār ir iespējams. Un tas ļaunums turpinās.

Es nesaprotu jūs, kolēģi, tos, kas aicina... nevis aicina, bet grib piespiest visus vakcinēties... Jūs esat gatavi uzņemties personisku – personisku! – materiālu atbildību par negatīvajām sekām? Ja neesat gatavi uzņemties, tad visa jūsu argumentācija ir tukša, bezjēdzīga. Ja jūs neesat spējīgi nobalsot, ka ārsti, kas potē vakcīnas, neuzņemas nekādu atbildību, – tieši tas pats. Vai farmācijas kompānijas – tieši tas pats. Kā tas var būt, ka par kaut kādu medicīnisku manipulāciju neviens nenes nekādu juridisku atbildību? Visās profesijās par visiem jautājumiem visi nes atbildību, bet par šo jautājumu – neviens! Vai tas neliekas zīmīgi un dīvaini? Un tas ir tikai mans jautājums. Ļoti iespējams – ne. Bet, ja valstī ir viens likums – viena taisnība visiem, tad viens likums – viena taisnība visiem nozīmē uzņemties atbildību par jebkurām negatīvajām sekām, tostarp arī par negatīvajām sekām, kas var būt 0,0001 procentam cilvēku, kuri tiks vakcinēti vai kuri tiks piespiesti to darīt pret savu gribu.

Jūs taču neviens nespiež, mīļie Saeimas deputāti, iet pie zobārsta, ka jūs nedrīkstat nākt uz Saeimu, kamēr jums nav salaboti zobi, skaisti salaboti zobi, vai ne? Tas pats ar vakcīnām. Jūs neviens, Saeimas deputāti, nespiež atmest dzeršanu, lai jūs varat nākt uz darbu. Jūs varat to turpināt darīt. Tieši tāpat ar vakcīnām. Jūs neviens nespiež, Saeimas deputāti, darīt jebkuru citu lietu, nezinu, likt krūšu implantus, nespiež taču, vai ne, – tā ir jūsu brīva izvēle, vai jūs liekat vai neliekat krūšu implantus. Un tieši tāpat ir ar vakcīnām.

Jūs teiksiet – drošība. Tur vajag zināmus argumentus, lai runātu par drošību situācijā, kad statistika stāsta pavisam kaut ko citu. Un šo argumentu nav! Tāpēc es aicinu nepieļaut to, kas notika pirms aptuveni 100 gadiem, – tas ir sākums ļoti bīstamam, naidpilnam procesam. Un tas neņems labu galu.

Atstājiet cilvēkiem brīvu izvēles iespēju. Pretējā gadījumā mēs nonāksim pie ļoti milzīgas labākajā gadījumā diskriminācijas, sliktākajā gadījumā – sava veida genocīda. Un to es sava mūža laikā negribētu piedzīvot. Un es negribētu, ka mani kolēģi ir ņēmuši dalību šajā segregācijas aktā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Ir diezgan interesanti vērot, ka par šiem likuma grozījumiem, par ļoti svarīgiem jautājumiem diskutē vien opozīcijas deputāti.

Man vakardien bija tas gods pirmo reizi piedalīties Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kurā parasti tiek diskutēts par kovida likumu grozījumiem.

Un es biju drusku pārsteigts... ar pārsteigumu esmu konstatējis, ka pēc būtības nekādas debates tajā komisijā nenotiek. Tas, kas notiek, ir drīzāk tāds, nu, konveijers – valdības priekšlikumu pieņemšanas konveijers un opozīcijas priekšlikumu noraidīšanas konveijers. Man līdz ar to ir interesanti – a kur tad jūs, cienījamie koalīcijas deputāti, vispār... kur jūs vispār debatējat par šiem jautājumiem? Kur ir tā vieta, kur ir tas formāts, kur jūs paši cenšaties saprast, kas tad īsti notiek? Kādi ir piedāvātie risinājumi, sekas un tā tālāk. Tas nenotiek šeit, sēdēs, – mēs to visi redzam. Tas nenotiek Saeimas komisijās. Vai jūs to darāt koalīcijas sēdēs? Taču lielākā daļa... 95 procentiem no jums netiek ļauts piedalīties koalīcijas sēdēs.

Tāpēc tāds loģisks jautājums – vai jūs paši tiešām saprotat, kas notiek, vai vienkārši tā ir tāda peldēšana pa straumi? Un jūs īsti neorientējaties un esat pilnīgi pazaudēti šajos jautājumos.

Pie šiem grozījumiem. Kolēģi, es gribu pieskarties trim jautājumiem.

Pirmais. Konceptuāli, jo arī kolēģi par to runāja, es gribētu arī iezīmēt, noteikt savu attieksmi attiecībā uz vakcinēšanas procesu.

Otrais. Tuvāk... vēl tuvāk tam, kas tiek piedāvāts šajos grozījumos. Es gribētu uzdot jums jautājumu, kāpēc šie grozījumi vispār nāk, kāpēc tie nāk tagad.

Un trešais punkts. Es gribētu uzdot jautājumu dažiem kolēģiem par to, kas īsti noticis pirms nedēļas. Es uzskatu, ka, ņemot vērā to, ko mēs esam redzējuši šīs nedēļas laikā... Es uzskatu, ka daži kolēģi, nu, iespējams, ir dezinformējuši savus kolēģus Saeimas deputātus.

Tātad pēc kārtas.

Attiecībā uz vakcināciju. Pats pirmais un, iespējams, galvenais, un kur es absolūti piekrītu kolēģim, kurš tikko runāja, Aldim Gobzemam, – es uzskatu, ka vakcinācija ir katra cilvēka, katra indivīda brīvprātīga izvēle. Absolūti brīvprātīga. Nevienu nedrīkst ar spēku piespiest obligāti vakcinēties.

Ja mēs... Bet... otrais punkts. Ir svarīgs jautājums par sabiedrības interesēm – vai tas varētu būt sabiedrības interesēs pateikt paldies ne tikai vārdos, bet arī darbos tiem cilvēkiem, tiem indivīdiem, kas ir izvēlējušies vakcinēties.

Kādas ir izvēles, kolēģi, sabiedrībai? Var vai nu noskatīties, tā teikt, absolūti pilnīgi liberālā veidā, tādā ultraliberālā, ja jūs vēlaties, uz to, kā šī slimība vispār... šī pandēmija notiek. Nu, kurš tad saslimst, kā teica klasiķis, vai nu svin Ziemassvētkus, vai nesvin nākamos, un tad viss. Vai nu sabiedrība cenšas kaut kā apturēt šo pandēmiju... Ja tā cenšas apturēt šo pandēmiju, tad zinātne nedod nekādas citas atbildes un nav devusi pēdējo 1000 gadu laikā kā vakcīnas. Te ir ļoti svarīgi piebilst, ka vakcīnas var būt pietiekami efektīvas un, protams, ka neviena vakcīna nav un nekad nav bijusi par 100 procentiem absolūti efektīva. Visa tā efektivitāte ir mērāma ar varbūtību, ka tā būs efektīva, bet tā nekad nav 100 procenti. Ir arī blaknes – katrai vakcīnai, kur tāpat par 100 procentiem nav garantēts, vai tās blaknes būs vai nebūs. Vai tās būs smagas vai ne tik smagas, vai vidējas, vai kā. Bet katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs, ka vakcinēšanās jebkuram indivīdam ir asociējama ar iespējamiem negatīviem blakusefektiem. Tāpēc ļoti kļūdās tie... un nepiedodami kļūdās īpaši tie, kas ir valdības un valdošās koalīcijas locekļi, kas uzskata, ka vakcinācija ir kaut kas pašsaprotams un ka tie, kas nevakcinējas, ir kaut kādi pilnīgi stulbi vai kā.

Patiesībā, ja mēs paskatīsimies no tāda, nu, ciniski racionālā viedokļa, ir pilnīgi saprotami, kāpēc indivīds nevēlēsies vakcinēties, jo tad viņš... Ja viņš izvēlas, tā teikt, pasēdēt mājās vai kā, viņš var gan izvairīties no vakcinācijas iespējamiem blakusefektiem, un pie nosacījuma, ka vai nu vakcinēsies citi pietiekamā skaitā, vai viņi pārslimos, viņš gan nesaslims ar kovidu, gan arī nevakcinēsies. Tā teikt, win-win (uzvara–uzvara). Tāpēc nav nekā acīmredzama par indivīdu izvēli vakcinēties, kā mēs arī redzam realitātē.

Līdz ar to, kolēģi, sabiedrības interesēs ir pilnīgi loģiski pateikt paldies ne tikai vārdos, bet arī darbos, kā es teicu, tiem cilvēkiem, kas izvēlas vakcinēties, un tas līdz ar to ne tikai samazina savu individuālo varbūtību, ka viņš nesaslims vai viņa nesaslims, bet arī pieņem lēmumu, ka viņi nebūs tās slimības – kovida vīrusa – nesēji un ka viņi neinficēs citus cilvēkus. Tātad par šo labo lietu arī sabiedrība ir... pilnīgi loģiski, ka sabiedrība var izvēlēties pieņemt lēmumu pateikt šiem cilvēkiem paldies.

Otrais jautājums, kolēģi. Kāpēc vispār tie grozījumi ir šodien? Man arī ir kārdinājums uzdot jautājumu – kurš tad izdomāja šo nosaukumu "sadarbspējīgie sertifikāti"? Nu, labi, ne to vien mēs esam redzējuši pēdējā laikā.

Uzdosim tādu jautājumu: tātad, ja mēs pieņemam, ka šāda rīcība no sabiedrības puses ir pareiza – pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas ir vakcinējušies, un, protams, arī tiem cilvēkiem, kas ir pārslimojuši –, tad kāpēc Veselības ministrija šo iesniedz tikai tagad? Vai tas nebija diezgan sen zināms, ka vakcinācija ir vienīgais ceļš?

Un varbūt svarīgākais jautājums. Vai tiešām Veselības ministrija... Vai tiešām valdība nevar bez šā likuma grozījumiem izsniegt tos sertifikātus vai kādas apliecības tiem cilvēkiem, kas ir vakcinējušies vai ir pārslimojuši. Es šo jautājumu uzdevu Juridiskajam birojam komisijas sēdes laikā. Juridiskais birojs tieši nav atbildējis uz manu jautājumu, bet man ir pārliecība, kolēģi, ka valdībai nebūtu bijusi nekāda problēma izsniegt tās apliecības, izsniegt kādu apliecību tiem cilvēkiem, kas vēlas to saņemt, ka cilvēks ir vai nu vakcinējies, vai pārslimojis. Es domāju, ka tas bija iespējams visu šo laiku bez jebkādiem likuma grozījumiem. Tas mums liek uzdot jautājumu – kāpēc vispār Veselības ministrija iesniegusi šos likuma grozījumus tagad?

Te es nonāku pie sava trešā punkta. Par iespējamu dezinformāciju. Atceramies, kas notika pirms nedēļas, kolēģi, tad, kad mēs te debatējām par to hokeja jautājumu. Nu, laikam ne jau tik daudz hokeja dēļ... Nu, tiešām ir dīvaini, kāpēc daži deputāti ir nofokusējušies tieši uz hokeju, kamēr ir slēgtas sporta zāles, skolas un nav skaidrs, vai bērni var braukt uz vasaras nometnēm, un tā tālāk, bet tomēr. Mums te kolēģi pirms nedēļas – esmu pārliecināts, ka mēs visi to ļoti labi atceramies, – pateica, ka nē, nekādā veidā nedrīkst ļaut pilnībā vakcinētiem cilvēkiem un tiem, kas pārslimojuši, vērot hokeja čempionātu, tāpēc ka tas radīs riskus sabiedrības veselībai, tas radīs slogu mediķiem un tā tālāk. Tā bija, vai ne? Tā bija. Un tad mēs... pēc tā laika... Saeima pieņem lēmumu... premjers uzdod rezolūciju Veselības ministrijai sniegt savu vērtējumu, un Veselības ministrija nosūta to vēstuli.

Esmu ļoti rūpīgi iepazinies ar šo vēstuli, kolēģi. Šajā vēstulē nekas nav pateikts par to, ka pilnībā vakcinētiem cilvēkiem vai tiem, kas ir pārslimojuši, ir kaut kādi riski skatīties to čempionātu. Nav nekā. Te ir tikai pateikts, ka tiem, kas nav vakcinējušies, ir riski, bet par to Saeima nekad nav lēmusi, to Saeima nav ierosinājusi. Un tālāk – izrādās, ka tas īstais iemesls, pēc Veselības ministrijas viedokļa, ir tas, ka, lūk, nav likuma grozījumu, kas Veselības ministrijai ļautu izsniegt cilvēkiem tās apliecības.

Kā es jau teicu iepriekš, ir ļoti apšaubāmi, vai tādi likuma grozījumi vispār ir vajadzīgi. Līdz ar to, vai tas, ko mēs šodien te redzam, nav kārtējā sērija valdības mēģinājumā kaut kā noslēpt, novērst uzmanību no savas neizdarības, novērst uzmanību no jautājumiem, kāpēc, cienījamā valdība, jūs ar visiem tiem... to piešķirto naudu IT risinājumiem... 1,4 miljoni februāra sākumā tika piešķirti informācijas tehnoloģiju risinājumiem Veselības ministrijai vakcinācijas procesa pārvaldībai... tā, lai mums šodien Veselības ministrija teiktu, ka nav nekāda IT risinājuma, lai noteiktu, vai cilvēks ir vakcinējies vai nav, vai viņš ir... Kā tas var būt? Kāpēc Lietuva jau ir ieviesusi – jau ir ieviesusi! – savu zaļo pasi iekšzemes lietošanai tiem saviem cilvēkiem, kas ir pilnībā vakcinējušies vai pārslimojuši, bet Latvija var to izdarīt tikai tad, kad to dara visa Eiropas Savienība, un tam ir vajadzīgs vēl viens IT risinājums.

Un jūs zināt, kas ir visinteresantākais, kolēģi, visā šajā Veselības ministrijas risinājumā? Ja jūs izlasīsiet šo vēstuli, tad jūs tur redzēsiet vārdus par to, ka pat tad, ja hokeja organizētāji vēlētos izmantot IT risinājumu, kurš būs no 1. jūnija tikai, tiem būtu jārēķinās (es tagad lasu no vēstules, kolēģi), ka "katra apmeklētāja pārbaude var aizņemt līdz vienai minūtei". Kolēģi! Kas tas par IT risinājumu Veselības ministrijai, ka tā izmantošana vienam cilvēkam var prasīt līdz vienai minūtei? Nu, kolēģi, vienas minūtes laikā... Tas ir tāpat kā... Ko viņi tur darīs? Viņi pacels klausuli un kādam zvanīs? – Eu, lūk, lūdzu, ievadi, pārbaudi, vai Jānis Bērziņš ir tajā datubāzē. Viņam kāds ievada un pārbauda. Tas ir IT risinājums vienas minūtes laikā?

Ā, un tad vēl, ņemot vērā, ka šis risinājums nav paredzēts masu pasākumiem, Veselības ministrija arī nevar uzņemties atbildību par tā darbības stabilitāti šādas slodzes apstākļos. Tātad, ja liels cilvēku skaits mēģinās izmantot to IT risinājumu, kurš vienam cilvēkam prasīs vienu minūti, 60 sekundes... Jūs, kolēģi, padomājiet, kas tas par IT risinājumu, kas saskaita līdz 60, lai pārbaudītu to, vai cilvēks... ar šo IT risinājumu... ir pārslimojis vai nav pārslimojis. Un, ja vēl liels cilvēku skaits piesakās, tad šis risinājums nevar strādāt vispār.

Nu, kolēģi, kas mums valstī vispār notiek? Kas mums valstī vispār notiek?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es turpināšu kolēģa Vjačeslava Dombrovska aizsākto jautājumu loku, kas ir par to, kāpēc mēs šodien vispār esam pie šī likumprojekta un kad beidzot valsts savā ziņā pārtrauks šo pārsteiguma izbīli, ko šobrīd Latvijas valsts diemžēl demonstrē.

Latvijas valsts nodemonstrēja pārsteiguma izbīli tajā brīdī, kad pār valdību nāca atklājums, ka būs nepieciešamas vakcīnas. Tad bija nākamais izbīlis, ka vajag kaut kādā veidā organizēt arī vakcinācijas procesu, un par zaļajiem sertifikātiem arī ir kārtējais izbīlis. Savā ziņā mēs par šiem jautājumiem sākam runāt tikai tad, kad Eiropas Komisija jau pēc būtības uzspiež Latvijas valstij ieviest šādus risinājumus, lai nodrošinātu... un šajā gadījumā, es domāju, tas vairāk ir ar domu nodrošināt sistēmu, lai citu valstu pilsoņi varētu pārvietoties Eiropas Savienības robežās, tai skaitā Latvijā, un lai visās Eiropas Savienības valstīs būtu šis risinājums ieviests.

Un šeit ir šis kārtējais izbīlis. Te man arī... Mēs sazinājāmies ar kolēģiem Lietuvā, parlamenta deputātiem, un tur ļoti skaidri izstāstīja, kāda ir situācija viņiem, kurā brīdī viņi ir sākuši par šiem jautājumiem runāt, domāt. Viņiem jau ir ieviests šāds risinājums, un cilvēki to izmanto, un ir daudz brīvāka iespēja cilvēkiem gan socializēties, gan apmeklēt kultūras, sporta pasākumus. Tas jau notiek. Mums pat izlases... Mums pat sporta organizācijas sāk organizēt pasākumus ārpus Latvijas. Tas ir normāli? Kur mēs esam nonākuši ar savu ģeniālo gatavību organizēt darbu?

Šobrīd es gribētu domāt, ka vispār šis jautājums ir pacēlies, lielā mērā balstoties uz Saeimas iepriekšējās nedēļas lēmumu par to, ka vajadzētu hokejā nodrošināt iespēju arī skatītājiem sekot līdzi. Es jau iepriekš esmu to uzsvēris un arī tagad uzsveru, ka šis hokeja jautājums, manuprāt, ir ļoti sīks jautājums, ja mēs skatāmies uz kopējām problēmām, kas ir svarīgi sabiedrībai. Šajā gadījumā ir svarīgi saprast attiecībā uz to, ka šie risinājumi, kuriem jau bija jābūt gataviem un jau bija jābūt izdebatētiem vakardien, šobrīd parādās mums darba kārtībā un, kā jau Dombrovska kungs citēja no Veselības ministrijas vēstules, ļoti apšaubāmas gatavības pakāpē – ja tas ir minūte vai kaut kādu laiku vēl IT risinājums jāvada ar roku manuāli, vai kaut kur jāpārliecinās, vai tiešām tas tā ir. Manuprāt, kolēģi, tas nedara lepnumu nevienam par mūsu valdības gatavību stāties pretī šiem, es teikšu, jaunajiem izaicinājumiem, jaunajai kārtībai, ar ko šobrīd ļoti veiksmīgi cīnās un tiek ieviesti šie risinājumi vairākās... es domāju, vairākumā Eiropas valstu. Tepat, mūsu kaimiņos... ar ko ikviens var iepazīties, piezvanīt saviem parlamenta kolēģiem, piezvanīt vienkārši draugiem tepat, Lietuvā, un apjautāties, kā tad tur īsti šis viss strādā.

Tas, kam es arī... kas šī visa dēļ, šīs kavēšanās dēļ, visu šo iemeslu dēļ... Tas, kur mēs esam nonākuši, – mēs esam nonākuši tajā, ka mēs ļoti brutāli izturamies šobrīd pret tiem cilvēkiem, kas nav vakcinēti. Ikvienam, kas nav vakcinēts... var būt pārliecība, var būt visdažādākie iemesli, var būt veselības iemesli – iemesli var būt dažādi, bet tajā brīdī, kad mēs ieviešam kaut kāda veida atvieglojumus tiem cilvēkiem, kas ir vakcinēti, mums ir jārada iespēja arī ikvienam cilvēkam, kas nav vakcinēts, – vai tas ir tests, vai tā ir kaut kāda veida... lai būtu pārliecība, ka šis cilvēks nav slims. Un tajā brīdī, ja viņš nav slims, lai viņš arī var izmantot... lai nebūtu sabiedrības nošķiršana vienam no otra... tai iespējai... kaut kādā veidā mums ir jāatrod šī iespēja, kā mēs tomēr ļaujam cilvēkiem vajadzības gadījumā apmeklēt kādu pasākumu, konferenci vai piedalīties kādā citā aktivitātē, kur... vai tas ir ceļot, pārvietoties pār robežām. Ir jābūt šai iespējai arī ārpus šīm... nu, šai vakcinācijai, ka tu vari pierādīt to, ka esi vai nu izslimojis, vai gluži vienkārši ir negatīvs kovida tests. Ir jābūt šādai iespējai, kolēģi, manuprāt.

Ja mēs nodalīsim šādā veidā pilnībā, mēs tiešām varam panākt zināmu sabiedrības šķelšanu. Es domāju, ir viens... teiksim tā, ir cilvēku grupa, kas ir ļoti, ļoti pret, bet ir arī cilvēku grupa, kuriem ir pamatojums, kāpēc viņi to nedara, – vai tas ir medicīnisks, vai tas ir kaut kādā citādā veidā, bet tomēr ir arī šādi cilvēki. Mēs nevaram diskriminēt šos cilvēkus.

Kopumā, jā, kolēģi, manuprāt, šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka valdība savu darbu dara ļoti vāji. Es no savas puses šodien esmu ļoti apmierināts ar to, ka pēc opozīcijas spiediena izdarīšanas uz valdību... un arī vēlāk ir prokurora sāktā krimināllieta... tas ar kaut ko rezultēsies. Prokuratūra šobrīd jau publiskajā telpā ir izplatījusi ziņu par to, ka ir sākts kriminālprocess par vakcīnu iepirkumu. Ko es gribētu atzīmēt – ka tiks vērtēta arī ministra atbildība, ko mēs arī, protams, turpināsim parlamentā savas kompetences ietvaros darīt, bet šis... ka mēs skatām šo jautājumu, jo tūlīt 1. jūnijs jau klāt, 15. jūnijs – pāris nedēļas.

Mēs sākam debates šodien Saeimā par to, kāds būs tas zaļais sertifikāts, un redzam to, cik mēs esam negatavi ar visiem tiem miljoniem, kas ir ieguldīti šīs pandēmijas apkarošanā. Simtiem miljonu ieguldīti iekšā, un mēs ar pamatlietām netiekam galā. Kolēģi, tas ir nožēlojami, nožēlojami Latvijas valstij, kādu mēs radām savu tēlu par to, kā mēs tiekam galā ar tiešām svarīgām lietām. Naudas jautājums šīs pandēmijas apkarošanai nekad nav bijis pacēlies... ka kādam kaut kas trūktu. Vienmēr visam arī opozīcija ir atbalstījusi naudas piešķīrumus. Protams, ja tiek piedāvātas kaut kādas muļķības, to nevar atbalstīt, bet dažādiem risinājumiem... dažādas lietas ir tikušas atbalstītas. Kopumā, kā jau minēju, simtiem miljonu te ir iztērēti. Un ko mēs redzam rezultātā? Mēs redzam rezultātā, ka mums pēc būtības Eiropas Komisija māj ar roku un principā jau mudina visādos veidos: "Lūdzu, sāciet rīkoties, dariet kaut ko!" Un tad, kad mēs darām, tad saprotam, ka esam absolūti negatavi.

Kolēģi, es aicinu tos atbildīgos politiķus, kas ir atbildīgi un kuru atbildības jomās tas ir, un ikvienu koalīcijas deputātu izdarīt spiedienu uz saviem ministriem, lai tie beidzot sāk strādāt, saņemas. Beidziet risināt savas personiskās ambīcijas, savas iekšējās problēmas! Varbūt kādu laiku vismaz sāciet strādāt, pastrādājiet, izdariet kaut ko labu Latvijas sabiedrībai, lai mums šie kaunpilnie mirkļi, izbīļi, kā es teicu sākumā, ikreiz, kad kaut kas tuvojas... Tūlīt būs revakcinācija jāveic un atkal būs kārtējais izbīlis, ka mēs tam neesam gatavi. Kolēģi, iesim kādu soli priekšā un beidzot sāksim strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nebiju plānojis piedalīties šajās debatēs, bet, tā kā kolēģi... vairāki kolēģi jau lūdz skaidrojumu – kas pēkšņi ir noticis, kāpēc valdība pēkšņi ir atcerējusies un nāk ar šādu iniciatīvu... Nu, es paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka... kas pa šo nedēļu noticis. Ļoti vienkārši. Mēs esam pagājušonedēļ iesnieguši pieprasījumu tieši par šo stāstu – kādā veidā tad ir paredzēts īstenot šo personu identifikāciju, par visiem šiem tiesiskajiem, tehniskajiem aspektiem, par to, kā vispār valdība plāno veidot šo atvieglojumu shēmu vakcinētajiem, kā plāno to pamatot, lai tā būtu samērīga, nebūtu diskriminējoša un tā tālāk.

Un tikai pēc šo jautājumu saņemšanas, uz kuriem tagad valdībai būs jāsniedz atbildes, viņi pēkšņi ir sapratuši, ka – johaidī! – mēs atkal neesam neko izdomājuši. Šai valdībai pašai ir fundamentālas problēmas, kā mēs redzam, ne tikai ar lēmumu pieņemšanu, viņi pat vispār nesaprot, kādi lēmumi viņiem jāpieņem, tas ir, ne tikai nespēj pieņemt lēmumus, viņi pat nespēj saprast, kādus lēmumus pieņemt un kāds pamatojums vajadzīgs šiem lēmumiem, ja kāds viņiem nepasaka priekšā.

Uzskatāms piemērs, jūs atceraties, tieši tāds pats, analoģisks, stāsts bija kovida sakarā ar šiem preču ierobežojumiem. Parādījās preču ierobežojumi, un tikai pēc tam, kad mēs sagatavojām pieprasījumu Krišjānim Kariņam skaidrot pamatojumu, kāpēc jūs piedāvājat konkrēti šādus ierobežojumus, pieminot konkrētus piemērus, Krišjānim Kariņam pēkšņi nāca atklāsme, ka viņi savus lēmumus pieņem bez atbilstoša pamatojuma, ka viņiem vispār nav pamatojuma tam, ko viņi lemj. Un, kad sāka meklēt pamatojumu, izrādījās, ka šādi lēmumi vispār nav pamatoti un tie vispār nebūtu jāpieņem, tie ir jāmaina. Tādējādi mēs panācām to, ka šie preču ierobežojumi diezgan ātrā laikā tika atcelti, bet līdz tam brīdim valdība neko tādu nebija domājusi vispār darīt. Viņi pat nesaprata, kādu stulbumu, kādu absurdu viņi ir pieņēmuši.

Šeit ir tas pats stāsts. Līdzīgi... tieši tāpat kā tikko Valaiņa kungs pieminēja šo vakcinācijas sāgu. Tur arī pēc tam, kad bija mūsu pieprasījums iesniegts un konkrēti ar faktiem mēs pierādījām, ka tā visvairāk... jau sāk briest pēc afēras, kura nav nekādi izmeklēta un ka tā būtu jāizmeklē, un ka būtiski jautājumi nav uzdoti, mēs redzam Ģenerālprokuratūras reakciju. Bet par to mēs šodien vēl runāsim, būs pieprasījums. Tas būs interesants pieprasījums, un es paskaidrošu vairākas lietas, par kurām tiešām būtu vērts runāt šeit, parlamentā, jo sevišķi izmeklēšanas komisijā.

Vēl atgriežoties pie šī stāsta. Nu, mēs vienkārši redzam – bēdu stāsts turpinās, un mēs turpināsim smelt... izsmelt... mēģināsim izsmelt šīs varas bezspēcību un nekompetenci.

Nu, un, protams, rezultātā par to visu... dārgi maksāt gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – gan ar naudu, gan ar cilvēku dzīvībām un cilvēku veselību –, jo šie nepārdomātie lēmumi... šīs valdības nepārdomātie lēmumi ir galvenais iemesls, kāpēc mums iet tik grūti cīņā ar šo infekciju. Rezultātā no šiem lēmumiem tā labuma ir daudz mazāk... nekā tas ļaunums, kas tiek radīts. Pats lielākais ļaunums bez tā, ka tiešām tiek grauta nācijas veselība, – tiek grauta arī nācijas uzticība šai varai un savai valstij. Un tas ir, kolēģi, jūsu, varas kolēģi, – jūsu liels nopelns.

Es nezinu, vai mēs varam piedalīties visā šinī... Es nezinu, kā mēs to varam darīt, jo tik tiešām risināt vajag, bet to palīdzību jūs nez kāpēc nevēlaties pieņemt, jūs to varat pieņemt... Jūs to pieņemat tikai tā kā, es atvainojos, Pavlova suņi ar dresūru, tikai tad jums izstrādājas kaut kādi refleksi, un tad jūs kaut ko izdarāt. Nu, šis ir tāds kārtējais Pavlova suņa refleksa radīts risinājums. Nu, paskatīsimies, kas no tā visa sanāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda. Atgādinu, ka komisija vienprātīgi atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 76, pret – 6, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdi likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

V. A. Tērauda. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92. pantu, lūdzu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet balsot par likumprojektu otrajā lasījumā uzreiz.

Sēdes vadītāja. Tātad – vai deputātiem ir iebildumi, ka izskatām šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā šajā Saeimas sēdē?

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Man ir iebildumi, jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad nevaram izskatīt šo likumprojektu šajā Saeimas sēdē.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisijas vārdā, Tēraudas kundze!

V. A. Tērauda. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt piecas minūtes, proti, līdz pulksten 12.05, un izskatīšanu – šodien, 27. maijā, Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai ir citi priekšlikumi? Tātad citu priekšlikumu...

Zariņa kungs, lūdzu, vārds. Zariņa kungs, mēs jūs nedzirdam, tikai redzam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vai tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Jā, Zariņa kungs!

I. Zariņš. Saprotot šo situāciju, kad ir vēlme virzīties pēc iespējas ātrāk ar šo likumprojektu... tomēr, no otras puses, nu, mums jāņem vērā tie apstākļi, kādi pašlaik ir, tas nozīmē – attālinātais darbs. Es aicinātu tomēr noteikt tādu termiņu, lai tie, kas vēlas iesniegt priekšlikumus, var tos iesniegt, jo 5 minūšu laikā tīri tehniski to nav iespējams izdarīt, jo tie ir jāparaksta, ir jāreģistrē un tamlīdzīgi. Tāpēc mans aicinājums būtu, teiksim, noteikt, nu, 15 minūtes, jo tam nav starpības – 5 vai 15 minūtes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanu 27. maija sēdē, Zariņa kungs, ja? Jā, tātad Zariņa kungs piekrīt šim priekšlikumam.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Labdien! Ja jau valdībai un arī, Tēraudas kundze, jums (jo es piedalījos debatēs un diskusijās vakardienas attiecīgajā komisijā) ir tik svarīgs šis lēmums, tad rādiet arī alternatīvu vai pareizu attieksmi pret citiem kolēģiem deputātiem un tiešām nosakiet reālu, saprātīgu un labas likumdošanas, teiksim, paradumiem vai vajadzībām atbilstošu priekšlikumu iesniegšanas laiku. Tas, ka jūs kaut kur par kaut ko esat vienojušies, izslēdzot...

Sēdes vadītāja. Papules kundze, sakiet... jums ir jāsaka priekšlikums...

E. Papule. ... nav pareizi...

Sēdes vadītāja. Papules kundze, sakiet laiku! Nav debates šobrīd. Jā, lūdzu.

E. Papule. Es lūgtu... nu, pamatojumu taču vajag katram teikumam... Es lūgtu 30 minūtes tieši tāpēc, ka darbs ir arī attālināti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir saņemti trīs priekšlikumi. Mums ir jāsāk izskatīt pēc tālākā priekšlikuma iesniegšanas termiņa, proti, tās ir 30 minūtes, un savs lēmums ir jāpieņem balsojot. Tātad ir trīs dažādi priekšlikumu iesniegšanas termiņi, bet izskatīšana Saeimas sēdē ir pieteikta 27. maijā.

Lūdzu zvanu! Tātad balsosim vispirms par priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz pulksten 12.30 un izskatīšanu Saeimas sēdē 27. maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 17, pret – 52, atturas – 2. Tātad priekšlikums par 30 minūtēm nav atbalstīts.

Nākamais priekšlikums – 15 minūtes. Tātad šobrīd jau tas nozīmē līdz pulksten 12.16.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz pulksten 12.16 un izskatīšanu Saeimas 27. maija sēdē! Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Par – 66, pret – 13, atturas – 2. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam likumprojektam ir līdz pulksten 12.16, un izskatīšana – Saeimas 27. maija sēdē. Tātad, kolēģi, gatavosimies arī, ka vēl būs jaunas Saeimas sēdes.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Medne. Lūdzu!

L. Medne (JK).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu".

Likumprojekta mērķis ir parakstīt, pieņemt ar likumu un ratificēt Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu, kas paredz Latvijai piešķirt CERN asociētās dalībvalsts statusu un tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī CERN apmācību un izglītības programmās, turpinot padziļināt sadarbību, kas uzsākta Latvijai ar CERN jau 2016. gadā. Risinājums ir Latvijas un Latvijas dalībnieku dalība CERN zinātniskajā programmā, kā arī Latvijas dalībnieku apmācības un dalības iespējas izglītības programmās, tostarp arī Latvijas uzņēmēju dalība CERN iepirkumos.

Līgums stājas spēkā tā 4. pantā noteiktajā kārtībā un laikā. Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lūgums izskatīt likumprojektu un deputātiem balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. "Par" vai "pret" steidzamību deputāti nav pieteikušies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

L. Medne. Paldies deputātiem par steidzamības balsojumu.

Lūdzam balsojumu par izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirmajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

L. Medne. Ja deputātiem nav iebildumu, tad lūdzu nobalsot otrajā, galīgajā, lasījumā tūlīt, bez atkārtotas izskatīšanas...

Sēdes vadītāja. Tātad, deputāti, vai jums ir iebildumi pret to, ka izskatām šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā šajā Saeimas sēdē? Tūliņ... tātad jums ir iespēja pieteikties. Nē, nav pieteikušies deputāti. Tablo rāda iepriekšējo pieteikšanos.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos Protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Medne. Lūdzu!

L. Medne (JK).

Paldies. Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo. Likumprojekta "Par Latvijas Republikas pievienošanos Protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti" mērķis ir Latvijai pievienoties Protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti, lai nodrošinātu abpusēji parakstītā Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līguma par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu spēkā stāšanos un CERN asociētās dalībvalsts statusa iegūšanu.

Lūgums deputātiem balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas pievienošanos Protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

L. Medne. Lūgums deputātiem balsot par izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pirmajam lasījumam nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas pievienošanos Protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

L. Medne. Līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā... lūgums deputātiem, ja nav iebildumu, izskatīt un nobalsot otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas...

Sēdes vadītāja. Tātad – vai deputātiem ir iebildumi, ka izskatām likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa un atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā?

Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas pievienošanos Protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamā sadaļa Saeimas sēdē – "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par pretlikumīgo reisa FR4978 lidmašīnas nosēdināšanu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā".

Ja kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties.

Gobzems... Tātad deputāts Gobzems ir pieteicies iebilst. Lūdzu!

Gobzema kungs, mēs jūs redzam, bet nedzirdam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jūs dzirdat tagad mani?

Sēdes vadītāja. Jā.

A. Gobzems. Es iebilstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts Gobzems ir iebildis pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē. Līdz ar to mums jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt "par", viens var runāt "pret".

Kola kungs, jūs runāsiet "par"?

R. Kols (NA).

Jā, es runāšu "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols. Kolēģi, es lieki nevilcināšu laiku. Tātad patstāvīgais priekšlikums... nav kaut kādi atsevišķi deputāti, tas ir Ārlietu komisijas virzīts Saeimas paziņojuma projekts. Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt iekļaušanu nākamajā Saeimas sēdē, un viennozīmīgi Ārlietu komisija vērsīsies pie Saeimas Prezidija sasaukt šodien vēl vienu ārkārtas sēdi, lai attiecīgi sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu varētu skatīt Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveiki, visa sabiedrība! Es gribu paskaidrot, kāpēc esmu pret šādiem paziņojumiem par visām Baltkrievijām, Krievijām un visu pārējo.

Es domāju, ka mums, Latvijas sabiedrībai, Latvijas tautai, ir jāsaprot, ka mēs vienmēr tiekam izmantoti kā klēpja sunīši, kas rej pie žoga. Latvijai nav jārisina, un Latvija nevar atrisināt ne krievu tautas, ne baltkrievu tautas vēlmi pēc politiskām izmaiņām šajās valstīs. Visi šie paziņojumi, ko pauž Latvijas politiķi, ilgtermiņā ir noveduši pie situācijas, ka mums kā Latvijas tautai, kā Latvijas valstij no tā nav bijis nekāds ieguvums. (Skaņas defekts.)... precīzi. Mēs esam (Skaņas defekts.)... pilnas ostas ir Klaipēdā, nevis Latvijā. Pateicoties tieši šādai politiķu rīcībai, tranzīts mums ir beidzies. Pateicoties šādai politiķu rīcībai.

Es domāju, ka mums ir jāpagaida, lai tie, kuri ir spējīgi izlemt citu valstu un citu tautu likteņus, – lai viņi arī izlemj. Mums ir godīgi jāpasaka, ka Latvija nav tā valsts, kura to var izdarīt. Mūsu lēkšana pa priekšu... kā spundēm visiem caurumiem... ne pie kā laba nekad nav novedusi.

Jā, es piekrītu, ka dažiem tas veido kaut kādus politiskos iekšējos reitingus, bet mums kā valstij no tā nav nekāda labuma. Līdz ar to vienmēr, pieņemot jebkādus paziņojumus, mums ir jāskatās, ko mēs iegūstam kā valsts un ko iegūst katrs mūsu iedzīvotājs. Šeit es gribu visiem tiem cilvēkiem, kas arī romantiski nostājas vienā vai otrā pusē... mūsu sabiedrībā arī ir divas daļas – vieniem patīk Lukašenkas režīms, otriem ļoti nepatīk... Bet es gribētu uzdot jautājumu. Cik bieži par mūsu interesēm ir iestājusies kāda cita tauta? Par mūsu – Latvijas valsts – interesēm... un skrējusi pirmajās rindās. Cik mēs ekonomiski no tā esam ieguvuši? Vai Baltkrievijas opozīcija mums ir apsolījusi pilnas ostas uz šo dienu? Ir tāds solījums? Es neesmu dzirdējis.

Ārpolitika arī ir, es atvainojos, ne tikai romantika, kur jāizpaužas pēc sēdēšanas hokeja ložā... Jo pilnīgi skaidrs, ka tas, ko izpildīja Rinkēvičs ar karogu, tas vājprāts ar karogu, ir tikai tāpēc, ka viņš sēdēja ložā pēc tam, kad viņa partija bija pieņēmusi attiecīgu lēmumu, ka cilvēki nedrīkst apmeklēt hokeju, ka tas ir ļoti bīstami. Mēs varam parēķināt, kādi zaudējumi Latvijai no šīs rīcības tiek nodarīti. Es aicinu par to runāt godīgi, un es nesaku, ka man patīk vai nepatīk kāds režīms, es aicinu beidzot Latvijas politiķus, līdzīgi kā to dara somi, zviedri, vācieši, franči un citas valstis ar savu personīgo pašcieņu un savām personīgajām, valstiskajām, interesēm, sākt rēķināt, kas mums kā valstij ir izdevīgāk – tukšas ostas un pilna osta Klaipēdā vai kaut kas cits.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens runājis "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par pretlikumīgo reisa FR4978 lidmašīnas nosēdināšanu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā" iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 61, pret – 3, atturas – nav. Tātad šis lēmuma projekts tiek iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izskatījuši Saeimas 2021. gada 27. maija otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Pirms dalībnieku reģistrācijas es vēlos jūs informēt par mūsu turpmāko šodienas darbu. Pulkstenis tuvojas 12.30, kad pārtraukumā ir sasaukta gan Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīgā sēde, gan arī vairākas komisijas ir plānojušas darbu. Līdz ar to mēs iesim pārtraukumā nedaudz ātrāk. Atgriezīsimies pulksten 13.30, turpināsim 27. maija pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Aicinu jūs arī sekot līdzi saņemtajai informācijai īsziņās un e-pastos no Saeimas Prezidija par citām šodien sasauktajām Saeimas sēdēm.

Vēl dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Sēdi slēdzu.

Uz tikšanos!


 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem


Pacientu skaits, kas saņēma veselības aprūpes pakalpojumus

Gaidīšanas rindas plānveida ārstniecībai ambulatorās iestādēs (Dati uz 2021. gada 1. februāri)

Gaidīšanas rindas plānveida ārstniecībai ambulatorās iestādēs (Dati uz 2021. gada 1. martu)

Gaidīšanas rindas plānveida ārstniecībai ambulatorās iestādēs (Dati uz 2021. gada 1. aprīli)

Gaidīšanas rindu salīdzinājums ambulatorās iestādēs (Dati uz 2021. gada 1. janvāri)

Gaidīšanas rindas stacionārajās ārstniecības iestādēs  (2020. gada februāris-aprīlis - 2021. gada februāris-aprīlis)

Rindu salīdzinājums


Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!