4.pants. Likuma izsludināšana un spēkā stāšanās
(1) Likumu izsludina Satversmē noteiktajos termiņos, publicējot to oficiālajā izdevumā.
(2) Ja Satversmē noteiktajos gadījumos Valsts prezidenta vietā likumu izsludina Saeimas priekšsēdētājs, to īpaši norāda.
(3) Satversmē noteiktos likuma izsludināšanas termiņus un spēkā stāšanās termiņu sāk skaitīt ar nākamo dienu pēc notikuma, kurš nosaka termiņa sākumu.

5.pants. Saeimas lēmuma spēkā stāšanās un publicēšana
Saeimas lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī, ja pašā lēmumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš. Saeimas pieņemtu vispārējas nozīmes lēmumu vai informāciju par to publicē oficiālajā izdevumā.

14.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija galaziņojumu iesniedz Saeimas Prezidijam. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijs galaziņojumu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
(2) Pēc izskatīšanas Saeimas sēdē parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ne vēlāk kā septiņu dienu laikā publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Pēc galaziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tajā atspoguļotos priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai parlamentārās izmeklēšanas komisija nosūta izvērtēšanai Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām vai citai publiskas personas institūcijai, kuras kompetencē ietilpst attiecīgo priekšlikumu ieviešana.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2015.)

2. Saeima iekļauj budžeta pieprasījumā kārtējam saimnieciskajam gadam nepieciešamo finansējumu Latvijas Republikas Augstākās padomes sēžu stenogrammu publikāciju sagatavošanai. Saeimas Kanceleja sagatavo un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdod atsevišķā izdevumā Latvijas Republikas Augstākās padomes sēžu stenogrammas valsts valodā.
(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

13.pants. Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā
(1) Personu, kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi, bet kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta noteikumi, izņemot 12.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumus, un tai var izveidoties dubultā pilsonība.
(2) Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no šā likuma 11. pantā minētajiem ierobežojumiem.
(22.06.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

21. (1) Priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes un gādā par kārtību tajās. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, arī sēžu vadīšanu.
(2) Saeimas pieņemtos lēmumus, kam ir vispārēja nozīme, priekšsēdētājs izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šis noteikums attiecas arī uz 30. un 30.¹ pantā paredzētajiem gadījumiem.
(3) (Izslēgta ar 15.10.2015. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 15.05.2008., 11.12.2008., 16.10.2014. un 15.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2015.)

121. (1) Atbildi uz jautājumu sniedz amatpersona, kurai tas adresēts, izņemot šādus gadījumus:
1) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Ministru prezidenta biedrs vai ministrs;
2) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidenta biedram, viņa pilnvarojumā var sniegt ministrs;
3) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu);
4) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Latvijas Bankas prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks.
(2) Atbildi uz jautājumu, kas nav steidzams, attiecīgā amatpersona iesniedz rakstveidā Saeimas Administrācijai ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms termiņa, kas noteikts atbildēm uz iesniegtajiem jautājumiem, vai sniedz to mutvārdos.
(3) Atbildi uz steidzamu jautājumu sniedz, ja jautājums iesniegts ne vēlāk kā 48 stundas pirms Saeimas attiecīgās sēdes.
(4) Jautājumus un mutvārdos sniegtās atbildes fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu kopā ar rakstveidā sniegtajām atbildēm publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(5) Ja jautājuma iesniedzēji paziņo, ka iesniegtā rakstveida atbilde viņus apmierina, laiks šīs atbildes sniegšanai netiek noteikts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999., 28.10.2004., 16.10.2014. un 15.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2015.)

147. (1) Atklāto sēžu stenogrammas un tām pievienotās rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem, kā arī ziņojumi par balsošanas motīviem publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Izrakstus no atklāto sēžu stenogrammām un atklāto sēžu stenogrammu kopijas izsniedz deputātiem pēc viņu pieprasījuma.
(3) Kārtību, kādā deputāti var iepazīties ar slēgto sēžu stenogrammām, nosaka Prezidijs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. un 16.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 04.11.2014.)

179. (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija:
1) sagatavo Saeimas ziņojumu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;
2) sagatavo Saeimas lēmuma projektu sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu;
3) pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas;
4) sagatavo reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, un par to izskatīšanu Prezidijā, Saeimas frakcijās, komisijās un citās Saeimas struktūrvienībās;
5) reizi kārtējās sesijas laikā paziņo Saeimas sēdē par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem. Paziņojumā ietver informāciju par deputāta izdarīto administratīvo pārkāpumu, norādot normatīvā akta normu, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu persona saukta pie administratīvās atbildības; institūciju, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu; uzliktā soda veidu, datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.
(2) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ievēlē divus deputātus no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.
(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums, kurā:
1) izklāstīta lietas būtība;
2) paskaidrots, kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums;
3) sniegti pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;
4) minēti citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.
(4) Ja iesniegums nav pietiekami pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam precizēšanai un nepilnību novēršanai.
(5) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tās ierosināšanas. Pēc lietas ierosināšanas komisija nekavējoties nosūta ierosinājuma un iesnieguma kopiju tam deputātam, par kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.
(6) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt par slēgtas sēdes rīkošanu. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt komisijas loceklis.
(7) Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņem vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:
1) izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;
2) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;
3) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
4) ierosina Saeimai liegt deputātam runāt Saeimas sēdē un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu;
5) ierosina Saeimai izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.
(8) Saskaņā ar šā panta septītās daļas 4. vai 5.punktu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un tam nav piemērojami šā likuma 117. un 118.panta noteikumi.
(9) Lai sagatavotu šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto paziņojumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(07.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006., 11.12.2008., 16.10.2014. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2016.)

4.pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana

(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kura dienā, kad Saeimas Prezidijam iesniegts priekšlikums par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu, ir sasniegusi 40 gadu vecumu;

4) kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē un arī maģistra (tostarp augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam) vai doktora grādu;

5) kurai ir vismaz 10 gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā institūcijā vai augstākās izglītības iestādē pēc augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē iegūšanas.

(2¹) Par Satversmes tiesas tiesnesi nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 55.pantu.

(3) Iesniegumam par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru pievienojami šādi Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas likuma "Par tiesu varu" 55.pantā minētie ierobežojumi.

(4) Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūras ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeimas Prezidijam publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot:

1) kandidatūru iesniedzējus;

2) šādas ziņas par katru Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu:

a) vārds, uzvārds,

b) dzimšanas gads un vieta,

c) (izslēgts ar 03.09.2020. likumu),

d) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

e) darbavietas un ieņemamie amati.

(5) Saeimas Prezidijs par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūrām informē Tieslietu padomi, uzaicinot sniegt viedokli par tām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 10.12.2009., 19.05.2011. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.)