Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 27. maija stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit sestā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 27. maijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.2021., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/op/2021/106.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit septītā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 27. maijā

Vēl šajā numurā

03.06.2021., Nr. 106

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 27.05.2021.

OP numurs: 2021/106.1

2021/106.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit sestā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 27. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim šā gada 27. maija attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokolu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Krauzes, Tavara un Bergmaņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 35, pret – 44, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bibliotēku likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtības nākamā sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Vitenbergs, Dzintars, Indriksone, Dombrava, Iesalnieks, Jansons, Teirumnieks un citi ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Labrīt!

Kolēģi! Ja mēs vēlamies Latviju redzēt kā tiesisku un demokrātisku valsti un tādu arī to turēt, tad ir svarīgi, ka mēs savā darbā pieturamies pie tiesiskuma un demokrātijas principiem, pildām savu Latvijas tautai doto zvērestu. Šeit saistībā ar šī konkrētā lēmuma projekta virzību veidojas tāda neviennozīmīga situācija, kura var kļūt par tādu kā atslēgu Pandoras lādei, kura līdz šim ir bijusi turēta pievērta, bet ne aizvērta pavisam.

Kā jūs zināt, ir savstarpēja frakciju vienošanās par to, kā tiek veidots komisiju sastāvs, kā starp frakcijām tiek sadalīta komisiju vadība. Tāpat ir vienošanās, ka arī attiecībā uz neatkarīgo, tā saucamo neatkarīgo, deputātu ievēlēšanu komisijās... ka par to Saeima lemj atsevišķi. Ir svarīgi, lai šie lēmumi būtu tiesiski, taisnīgi un skaidri pamatoti, lai šos tiesiskuma un taisnīguma principus vienlīdzīgi varētu piemērot attiecībā uz visiem tā saucamajiem neatkarīgajiem deputātiem.

Pirmām kārtām jau jānodefinē – vismaz pašiem priekš sevis –, kas tad īsti ir neatkarīgais deputāts. Kā mēs zinām, ir ļoti dažādi statusi šiem formāli neatkarīgajiem deputātiem, kuri patiesībā – vai nu slepus, vai atklāti – ir cieši saistīti ar kādu politisko spēku, kā tas ir arī šajā gadījumā. Un mēs neesam nodefinējuši, kā mēs rīkojamies šinīs situācijās.

Kāpēc mums tas ir svarīgi? Tāpēc, ka šajā Saeimas sasaukumā veidojas tāda savdabīga situācija, ka drīz jau no neatkarīgajiem deputātiem varētu izveidot lielāko Saeimas frakciju. Protams, tas nav nedz tiesiski iespējams – to nosaka Saeimas kārtības ruļļa 186. pants –, nedz arī pēc būtības, jo, kā mēs zinām, šie neatkarīgie deputāti ir dažādi, ir nosacīti neatkarīgi; tikai daži tiešām ir neatkarīgi, bet daži – ciešāk vai mazāk cieši saistīti ar kādu politisko spēku un, protams, ir ar dažādu politisko pārliecību.

Taču mums kā Saeimai ir svarīgi, ka mēs piemērojam visiem deputātiem... ja mēs esam pateikuši šo principu... visiem deputātiem vienādus – tiesiskus un taisnīgus – principus, lemjot par to iespējām strādāt Saeimā... ja mums vispār ir svarīgi turēt Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti, nevis tikai īstenot šauras politiskās intereses, jo runa jau šeit nav tikai par deputātiem, bet arī par Latvijas sabiedrību, kura ir atdevusi savas balsis par mūsu kolēģiem... un tādējādi viņi tagad īsteno šīs sabiedrības daļas intereses parlamentā. Mums ļoti svarīgi neīstenot sabiedrības diskrimināciju šādā veidā. Es neesmu dzirdējis, ka pirms šī lēmuma pieņemšanas būtu bijuši nodefinēti principi, pēc kuriem mēs varētu taisnīgi un pamatoti lemt par šo neatkarīgo deputātu tālāku darbību komisijās.

Un šeit ir svarīgi... Ja mēs šodien vienkārši tāpat ņemam un pieņemam šo lēmumu, tad pēc būtības mēs sākam īstenot segregāciju arī parlamentā, jo sanāk tā, ka pašlaik... pēc reālās situācijas sanāk tā, ka tiem deputātiem, kuri ir apliecinājuši savu lojalitāti koalīcijai vai piederību tai, kā tas ir šajā gadījumā, tiek dota iespēja darboties parlamentā saskaņā ar viņu iesniegto lūgumu. Turklāt – un tas ir amizanti! – lemjam par viņiem kā par neatkarīgiem deputātiem, lai gan skaidri zinām, ka šie deputāti turpmāk nestrādās kā neatkarīgi deputāti. Savukārt tiem deputātiem, kuri nav koalīcijai izdevīgi vai kuri tiešām ir neatkarīgi, – tiem šāda iespēja var tikt liegta. Un tas jau ir patiešām bīstami, to zinām no reālās pieredzes. Un tā sākas segregācija.

Savukārt... Sanāk tā: ja šodien tiek pateikts, ka Jāni Vitenbergu mēs ievēlam komisijā, vadoties pēc viņa reālās politiskās piederības, tad šeit atkal paveras Pandoras lāde, jo tad pamatoti, pēc tāda paša principa, vajadzētu pārskatīt un ņemt vērā arī to, kāda ir citu politisko spēku pārstāvība citās komisijās. Arī daudzu citu komisiju vadībai tad nāktos piedzīvot būtiskas pārmaiņas – atbilstoši tam, kā par to savstarpēji reiz esam vienojušies. Ja tas nenotiek, tad šis lēmums atkal... šodien nekādi nevar tikt nosaukts par taisnīgu un pamatotu.

Personīgi es uzskatu, ka Jānim Vitenbergam, bijušajam ekonomikas ministram, tiešām būtu iederīgi strādāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šodien nav runa par konkrēto cilvēku, svarīgi ir runāt par principiem – vai ir skaidrs pamatojums, skaidri principi, pēc kuriem mēs pieņemam šos lēmumus, lai turpmāk tos varētu attiecināt arī uz citiem cilvēkiem. Citādi sanāk tā, ka... Ja mēs to nevaram izdarīt, tad sanāk... ja vienkārši lemjam pēc deguniem, pēc piederības politiskajai partijai, tad, atvainojiet, kāda mēs esam tiesiska un demokrātiska valsts?! Tad mēs ne ar ko neesam tālāk no tās pašas Baltkrievijas, kuru mēs tā kritizējam, jo tur attiecība starp varu un opozīciju sanāk tāda pati.

Tāpēc mans aicinājums – šodien atturēties no šādu lēmumu pieņemšanas vai arī sniegt pamatojumu, kāpēc šodien... uz kādiem principiem tiek pieņemts šis lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret – 2, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Deputāti Vitenbergs, Dzintars, Indriksone, Dombrava, Iesalnieks, Jansons un citi ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Mēs esam nonākuši pie otrā lasījuma likumprojektam Nr. 1024/Lp13 – "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums".

Es atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens un cilvēku veselību. Ar šo likumprojektu tiek pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu.

Īsumā: likumprojekts paredz aizliegt laist tirgū noteiktus vienreizlietojamus, plastmasu saturošus izstrādājumus. Piemēram, tirgū nedrīkstēs laist plastmasas vates kociņus, galda piederumus, šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus. Likumprojekts paredz arī pasākumus plastmasas patēriņa samazināšanai, patērētāju informēšanai un tā tālāk.

Uz otro lasījumu ir saņemti 75 priekšlikumi, bet gandrīz visi tie ir redakcionāli – iztīrījām valodu, terminoloģiju.

Labi. Varam sākt?

Sēdes vadītāja. 1. priekšlikums.

A. Lejiņš. Mēs nedebatēsim? Labi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Mēs komisijā atbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: "Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums". Komisija vienbalsīgi atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajai sekretārei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Pirmais priekšlikums paredz precizēt likuma nosaukumu, liekot akcentu uz plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanu. Tas ir daudz precīzāk par sākotnējo formulējumu, un paskaidrošu, kādēļ.

Likums no šī gada 3. jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī nosaka dažādus pasākumus plastmasas patēriņa samazināšanai.

Plastmasas izgudrošana un parādīšanās mūsu ikdienā ir radījusi revolucionāras pārmaiņas visos cilvēka eksistences aspektos. Šodien grūti iedomāties bez plastmasas klātbūtnes dažādas ierīces un tehnoloģijas, kuras izmantojam ne tikai sadzīvē, bet arī zinātnē, medicīnā, izglītības procesos, dažādu preču un pārtikas ražošanā.

Masveida plastmasas produkciju pasaulē sāka ražot pirms teju 100 gadiem. Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz gigantiskiem apmēriem ir izaugusi vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu ražošana un to patēriņš. Puse no visas saražotās plastmasas šodien ir vienreizlietojamā, tā tiek izmesta atkritumos pēc vienas lietošanas reizes, un tas ir novedis pie globālas vides katastrofas, kas jārisina visai pasaulei, sadodoties rokās, un mēs Latvijā to darīsim ar šī likuma palīdzību.

Lai plastmasa sadalītos, nepieciešami vairāki simti gadu. Tas nozīmē, ka visa tā daļa cilvēces saražotās plastmasas, kas nav nonākusi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, ir atkritumi, kuri ik dienu turpina nelabvēlīgi ietekmēt vidi. Saules, vēja, ūdens, karstuma un citu faktoru ietekmē šī plastmasa pamazām sairst, taču nekur nepazūd, pāri paliek mazas, acij neredzamas plastmasas mikrodaļiņas, un tās nonāk visur. To, jaucot ar barību, patērē zivis un citi jūras savvaļas dzīvnieki. Tādējādi plastmasa ātri nokļūst pasaules pārtikas ķēdē. Patiešām plastmasas mikrodaļiņas ir atrastas visur – krāna ūdenī, pārtikā, dzīvnieku organismos un cilvēka ķermenī. Visā pasaulē. Bez izņēmuma.

Tāpat jaunā likuma projekts paredz plastmasas atkritumu samazinājumu Latvijā par 40 tonnām gadā. Redzu, ka varam mainīt mūsu paradumus un atteikties no tā, kas ir lieks un nevajadzīgs, turklāt viegli aizvietojams ar dabai draudzīgākiem risinājumiem.

Vienlaikus šis likums iezīmēs arī jaunu domāšanas veidu, tas arvien plašāk rosinās cilvēkus izdarīt videi draudzīgas izvēles ikdienā, kā arī liecinās par arvien pieaugošu vides apziņas kultūru.

Šis likums attieksies uz tiem vienreiz lietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuriem jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas (piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, pārtikas un dzērienu iepakojums no putuplasta). Savukārt tie izstrādājumi, kuriem vēl nav dabai draudzīgu alternatīvu (tādi kā, piemēram, glāzes), šobrīd vēl netiek aizliegti, bet ir jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kuri arī rada lielu piesārņojuma apjomu vidē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paralēli strādā arī pie citām iniciatīvām, kas paātrinās zaļās politikas tempu, iedzīvinās aprites ekonomikas principus tautsaimniecībā un reorganizēs pieeju atkritumu apsaimniekošanai (piemēram, no nākamā gada darbību uzsāks depozīta sistēma Latvijā). Darba ir daudz, bet rezultāts ir tā vērts.

Ņemot vērā visu minēto, nosaukuma precizēšana daudz skaidrāk runā par likuma būtību.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kā arī likumprojektu kopumā.

Paldies par uzmanību. Un lietosim mazāk plastmasu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Mēs tikko dzirdējām skaistu uzrunu par to, cik svarīgi tomēr ir ieviest dzīvē visus šos principus attiecībā uz plastmasu.

Par to piesārņojumu, kādu tā rada... Diemžēl vārdi bieži nesakrīt ar darbiem. Šis likumprojekts tam ir uzskatāms piemērs. Arī šis priekšlikums. Konkrēti – jau šis priekšlikums.

Tātad... viena lieta. Mēs dzirdējām, ko par šo jomu atbildīgās institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – pārstāvis teica, cik tas viss ir svarīgi. Tiešām tas ir svarīgi, diemžēl viņu darbi nekādā ziņā nav bijuši atbilstoši. Mēs saņēmām šo likumprojektu kā acīmredzamu brāķi, turklāt mēs to saņēmām kā tādu, ko vajag izskatīt steidzami. Kāpēc? Tāpēc, ka ierēdņi bija nogulējuši līdz pēdējam brīdim, nebija to atbilstoši sagatavojuši un pēc tam pa roku galam... steidzami, lai ievērotu termiņus, kurus nosaka Eiropas Savienības direktīvas... lai varētu izpildīt. Un rezultāts – mēs saņēmām tādu brāķi, ka pat nosaukums bija jālabo. Un tas – ja mēs runājam par šo svarīgo, atbildīgo jomu!

Teikšu atklāti – komisija nožēloja to, ka mēs piekritām šo likumprojektu skatīt steidzamības kārtībā. Principā mēs tikām nolikti tādas situācijas priekšā, ka izvēles vairs nebija. Pēc būtības šāds likumprojekts būtu bijis jānoraida un jāatdod atpakaļ ierēdņiem, lai to pārstrādātu un sagatavotu kvalitatīvi. Tieši tāpēc šodien šis priekšlikums mums ir... Mums ir daudzi desmiti priekšlikumu, ar kuriem mēs centāmies kaut kādā veidā sakopt šo likumprojektu.

Personīgi es uzskatu, ka tā bija kļūda – virzīt šādu likumprojektu, tas bija jāatdod atpakaļ. To jau parāda pat nosaukums – pat nosaukumu ierēdņi nevarēja sagatavot kārtīgi. Līdz ar to ir pamatotas bažas par to, kāds šis likumprojekts... kāds šis likums būs darbībā, jo šeit ir ļoti... tiešām daudz debatējamu un īsti neskaidru vietu. Un tas viss ir tikai tāpēc, ka kāds ir skaisti runājis, bet nav izdarījis savu darbu līdz galam.

Šo priekšlikumu, protams, es aicinu atbalstīt, lai gan tas neglābj šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Lejiņš. Komisija vienbalsīgi atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai kāds lūdz balsojumu par 1. priekšlikumu? Deputāti balsojumu nelūdz, un 1. priekšlikums ir atbalstīts.

A. Lejiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Un 4. ...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 3. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

A. Lejiņš. Jā, jā, es atvainojos. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. priekšlikumā, jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Lejiņš. Jā, atvainojos, ļoti atvainojos.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 19. – Juridiskā biroja...

Sēdes vadītāja. 18. ...

A. Lejiņš. Piedošanu! 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Lejiņš. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Tātad 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 43. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ministra Pleša priekšlikumu deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 45. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 55. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 56. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Lejiņš. 60. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Acumirkli, jā, 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 64. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 19. pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 67. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Lejiņš. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 69. – arī deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Lejiņš. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 71. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Lejiņš. 72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 73. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Lejiņš. 73. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Un 75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Aicinu visu pieņemt, atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret – nav, atturas – 13. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, spīkeres kundze! Trešajā lasījumā minētais likumprojekts komisijā tika vienbalsīgi atbalstīts. Priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" trešajā lasījumā.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Maina numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Tātad šodien trešajā lasījumā lūgšu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Darba likumā".

Šajā likumprojektā ir saņemti septiņi priekšlikumi, no kuriem trīs būtībā būs saistīti ar to, ka... Ņemot vērā, ka daļa šī likumprojekta tika jau apstiprināta 2020. gada 22. decembrī, tad komisija šos punktus, kas jau tika apstiprināti, izņēma.

Tātad 1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Principā 1. pants tika izslēgts, ņemot vērā, ka šis punkts jau ir spēkā no 2020. gada 22. decembra.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tātad arī ir saistīts ar direktīvas pārņemšanu, kas bija saistīta ar Darba likumu... kur darba devējs nosūta darbiniekus Latvijā... Tas arī ir spēkā jau no 2020. gada 22. decembra un tādēļ izslēgts no šī likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt... ar vārdiem "darba tiesisko attiecību ietvaros", tātad saistīts ar minimālās algas izmaksu. Komisijā apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ļoti aktuāls esošajam laikposmam, tādēļ arī tika pieņemts kā pilnīgi jauns trešajā lasījumā, jo saistīts ar attālinātā darba definīciju un apmaksu... kur notiek vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Saistīts ar komisijas izteikto ierosinājumu, ņemot vērā, ka ir svītrota Darba likuma 109. panta otrā daļa, kas nosaka personu ar invaliditāti iespēju atbrīvot no darba... Tad ar šī likuma spēkā stāšanos noteikts, ka personām ar invaliditāti, ja tiek uzteiktas darba tiesiskās attiecības, šis laika posms pagarinās līdz trīs mēnešiem, un tas attiecas uz cilvēkiem, kas noslēguši darba attiecības līdz 2021. gada 31. jūlijam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Saistīts ar direktīvas pieņemšanu un ir spēkā jau no 2020. gada 22. decembra, līdz ar to šobrīd no šī likumprojekta tika izslēgts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nosaka, ka likums stājas spēkā ar šī gada 1. augustu, tātad – 2021. gada 1. augustu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Segto obligāciju likums", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Labdien, kolēģi! Tātad šis un nākamais... pieci likumprojekti ir saistīti, tātad likumprojektu pakete saistībā ar segto obligāciju instrumentu. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Segto obligāciju likums" trešajā lasījumā. Jāsaka, mums šis likumprojekts patērēja vairāk laika, nekā būtu nepieciešams, tā varētu teikt. Mums uz pirmo lasījumu Finanšu ministrija atsūtīja likumprojektu, kurš izrādījās tomēr ar daudziem, daudziem juridiskiem brāķiem... un redakcionāliem. Tad mums vajadzēja taisīt alternatīvo komisijas likumprojektu. Uz otro lasījumu mums arī bija kādi 80 grozījumi... priekšlikumi, pārsvarā redakcionāli. Un arī uz trešo lasījumu, mēs redzam, ir 46. Tā ka tas varbūt, teiksim tā, ir sveiciens Finanšu ministrijai turpmāk kvalitatīvāk gatavot šos likumprojektus.

Tātad 1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir terminu lietojuma priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī ir saistībā ar terminu lietojumu šajā likumprojektā. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz izslēgt pirmās daļas 28. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz izslēgt pirmās daļas 35. punktu, mainot numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī paredz redakcionālas izmaiņas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 14. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 15. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 17. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 18. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 19. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz likumprojekta 40. panta pirmās daļas 5. punktā izslēgt vārdus "atbilst šā likuma prasībām un". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 21. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 22. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz arī jaunu redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 23. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 26. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 27. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 28. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 29. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz mainīt panta nosaukumu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 30. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 31. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 32. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 33. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 34. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 35. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 37. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 39. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt XXII nodaļas nosaukumā vārdus "un Komisijas lēmumu izpilde", komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 42. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Eglītis. 43. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 44. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 45. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 46. ... jā, 46. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu "Segto obligāciju likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Segto obligāciju likums" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā", kas ir daļa no likumprojektu paketes saistībā ar likumprojektu "Segto obligāciju likums".

Šajā likumprojektā ir definēti vai atrunāti tādi jautājumi kā ārvalstu kredītiestāžu filiāļu darbība attiecībā uz segtajām obligācijām saistībā ar īpašajiem administratoriem, neto likviditātes izejošās naudas plūsmām, attiecībā uz nodrošinājuma jautājumiem, pagarināmā termiņa struktūrām, parādniekiem, pārvaldniekiem, piespiedu izpildēm un tā tālāk... Nu, viss, kas saistīts ar segto obligāciju darbību.

Komisijā ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Kredītu reģistra likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Kredītu reģistra likumā". Saņemts viens priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz to, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar Segto obligāciju likumu. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Kredītu reģistra likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Kredītu reģistra likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Noguldījumu garantiju likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Noguldījumu garantiju likumā" trešajā lasījumā. Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionālas dabas. Paredz izteikt 5. panta nosaukumu attiecīgā redakcijā. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 2. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Arī redakcionālas dabas. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 3. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 15. punktu. Tas ir saistībā ar "Latvijas Krājbankas" kreditoru prasībām attiecībā uz jauniešiem līdz 18 gadiem... kuriem vēl nebija 18 gadi brīdī, kad notika "Latvijas Krājbankas" bankrots. Tiek risināta problēma, teiksim, kā šie jaunieši var tikt pie kompensācijām līdz 2029. gada 31. decembrim. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Noguldījumu garantiju likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Noguldījumu garantiju likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā". Ir saņemts viens priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz to, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar Segto obligāciju likumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Maksātnespējas likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Maksātnespējas likumā" (Nr. 803/Lp13). Priekšlikumi nav iesniegti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Maksātnespējas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, līdz 1. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā" (Nr. 804/Lp130). Saistīts ar iepriekšējo – "Grozījums Maksātnespējas likumā". Priekšlikumi uz otro lasījumu nav iesniegti.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – arī piecas dienas, līdz 1. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 1. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ralfs Nemiro. (Pauze.)

Nemiro kungs, mēs jūs neredzam un nedzirdam, lūdzu, ieslēdziet kameru.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Gribu informēt, ka šis likumprojekts paredzēja marķējuma apzīmēšanu uz iepakojuma. Komisijā bija daudz diskusiju un šis likumprojekts ar viena deputāta atbalstu, pārējiem atturoties un balsojot "pret", tika noraidīts. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labrīt vēlreiz! Īsumā pastāstīšu vēlreiz to būtību... no cita aspekta varbūt... ko jau iesniedzot... mēs runājām. Tad uz pārtikas produktiem... Mums visiem ir jau kādus gadus obligāti lasīt un zināt... un obligāti ir šiem ražotājiem likt... gan, cik kalorijas satur, gan kāds ir sastāvs. Arī uz limonādēm... visām bezalkoholiskajām, uz visa mēs varam izlasīt... Un cilvēki arvien vairāk lasa, cilvēkus tas interesē, bet faktiski alkoholiskie dzērieni ir šobrīd tādā izņēmuma statusā.

Tā mūsu doma ir, ka šis izņēmuma statuss tomēr ir jālikvidē un arī uz alkoholiskajiem dzērieniem, uz vīna vai citiem dzērieniem, būtu jānorāda gan sastāvdaļas, gan kalorijas, kas ir ļoti būtiski. Cilvēkiem bieži vien šķiet, ka alkohols nesatur kalorijas vai ka tur nav kādu citu sastāvdaļu... bet alkohols, kā mēs zinām, satur ļoti daudz kaloriju. Un, jā, varbūt tas neinteresēs visus cilvēkus, bet lielu daļu sabiedrības, sevišķi tos, kuri pievērš uzmanību savai veselībai, šāda informācija noteikti interesētu.

Arī Veselības ministrija komisijā diskusijās atbalstīja šādus priekšlikumus un piebilda, ka šis faktiski ir viens no... punkts... Mums ir jābūt arī citos virzienos vērstiem... Protams, šiem ierobežojumiem... bet šis arī ir, manuprāt, viens ļoti svarīgs punkts. Šis ietilpst arī Ministru kabineta pieņemtajā Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2020.–2022. gadam. Tā ka mums varbūt pat nemaz nav daudz laika, lai šo pieņemtu.

Arī Eiropas Komisija faktiski ir sākusi darbu pie šī. Mēs zinām, ka bieži vien Eiropas Komisijā darbs notiek lēnām. Iespējams, vēl ir vajadzīgi vairāki gadi, lai šo pieņemtu Eiropas līmenī. Ir atsevišķas valstis Eiropā, kurās tas jau ir pieņemts nacionālajā līmenī.

Tāpēc, kolēģi, aicinu tomēr šo likumprojektu atbalstīt. Un kā vienu no punktiem, kas mums palīdzēs ierobežot alkohola... alkoholisma, teiksim, izplatību... Un, jā, varbūt ražotāji teiks, ka tas dzēriens paliks dārgāks, bet labi, ka tas paliks dārgāks, tātad to mazāk... ja tam būs jāliek smalkāka etiķete... arī pirks. Un iedzīvotājiem būs informācija. Jo alkoholiskie dzērieni tiešām ir tādā izņēmuma kārtā šobrīd.

Paldies. Tas no manas puses pagaidām viss.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Es aicināšu šo likumprojektu neatbalstīt, kā jau arī Nemiro kungs minēja. Komisijā, manuprāt, tikai viena balss bija "par", un tas diezgan vienbalsīgi ir noraidīts. Es paskaidrošu, kāpēc. Arī komisijā mēs to esam pārrunājuši.

Pirmā lieta. Skrides kungs jau minēja to, ka Eiropa jau izstrādā kopīgo regulējumu, un, manuprāt, nevajadzētu mums atkal būt varoņiem un skriet pirmajiem pa priekšu. Sagaidīsim, lai viņi izdara savu darbu, un tad arī ieviesīsim, ja mums tas ir tik svarīgi.

Jautājums, protams, ir par to, cik šis jautājums ir svarīgs šobrīd. Neviens nenoliegs, es domāju, to, ka Latvijā ir problēmas ar alkohola atkarīgajiem. Nu, vismaz es to varu apgalvot. Tad man ir jautājums – kā šī kaloriju uzrakstīšana uz alkohola pudeles ierobežos šo... nu, sērgas izplatīšanos? Es nestādos priekšā situāciju, ka, pieņemsim, atkarīgs cilvēks tagad veikalā pētīs pudeles, cik nu kuram degvīnam ir kaloriju... kuru pirkt. Absolūtās muļķības! Vai vēl labāk – iedomājamies situāciju tā saucamajās točkās, kuras mums vēl ir biezā slānī (neizliksimies, ka nav), kā tur tagad kontingents apspriež, kuru šodien ņemsim un cik kuram ir kaloriju. Absurds, kolēģi!

Ja tiešām lielākā problēma, ko vienai konkrētai partijai šobrīd, krīzes laikā (es atgādināšu), risināt, ir alkokalorijas... Nu, man, protams, prieks, ka mums ir viena partija, kura šobrīd dzīvo tik labi, ka viņu lielākā problēma ir satraukties vakarā par vīnu, kuru viņi izdzers, cik ar to glāzi viņi uzņems kalorijas.

Kolēģi! Nu vai tiešām! Manuprāt, šis ir absurds, jo tad, kad es komisijā arī jautāju, vai... kas tad ir izdarīts, tiešām reāli darbi, ko Veselības ministrija ir izdarījusi līdz šim, lai ierobežotu... lai palīdzētu šiem atkarīgajiem cilvēkiem? Pieņemsim, kādi mums ir dati par pieejamo ārstēšanos? Vai bezmaksas, vai tomēr ir jāmaksā? Cik ir šo vietu? Un te nav runa tikai par alkohola atkarīgajiem – mums ir vesela virkne atkarīgo... un vēl, un vēl, un vēl... Šādas atbildes es nesaņēmu.

Mēs pievēršam uzmanību veselībai, tāpēc arī pievērsīsim uzmanību šīm kalorijām. Nu, pievēršam uzmanību veselībai – nedzeram! Kur problēma? Ja mēs šādi šo pasniedzam... Es atvainojos, kolēģi! Beidzam nodarboties ar cirku un muļķībām, izdarām reālas lietas, sākam darīt beidzot reālas lietas tieši šo atkarīgo cilvēku, kuru tiešām nav maz, ārstēšanā, atbalstā un tamlīdzīgi.

Šobrīd tas izskatās... Ziniet, mēs visi zinām teicienu par suni, kurš kaut ko dara, kad tam nav, ko darīt. Šis ir no tās sērijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Man daudz nebūs, ko piebilst... ko jau iepriekš minēja deputāts Sandis Riekstiņš, jo komisijā mēs, uzklausot pietiekoši plašu iesaistīto pušu loku, konstatējām un sapratām, ka faktiski šie regulējumi jau Eiropas kontekstā tiek veikti. Varbūt šoreiz ir ļoti svarīgi mums neskriet vilcienam pa priekšu, jo šis regulējums būs attiecināms uz visu Eiropu kopumā.

Jāsaka... Neaizmirsīsim, ka jebkuras izmaiņas, vai tās... jebkuras obligātas izmaiņas uz etiķetes noteikti radīs arī uzņēmējiem izdevumus. Līdz ar to ir jābūt saprātīgam laikam, lai par šo jautājumu varētu gan diskutēt, gan to pielāgot, gan arī sabalansēt ražošanas izmaksas.

Līdz ar to komisijā, noklausoties ļoti plašu spektru ar iesaistītajām pusēm, arī minot to, ko deputāts Sandis Riekstiņš jau iepriekš pieminēja... arī no veselības aspekta šis jautājums tika izskatīts un ar lielu balsu pārsvaru netika atbalstīts tālākai virzībai, jo nozare pirmām kārtām pie šī aspekta jau pati strādā. Nozare ir arī apņēmusies ievērot tos normatīvus, kuri šobrīd jau tiek apspriesti Eiropas Komisijā. Šis likumprojekts, kas ir deputātu iesniegts, nav izdiskutēts arī Ministru kabinetā, teiksim, ar iesaistītajām pusēm – valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabinetā –, tāpēc arī procesuālu aspektu dēļ komisija pieņēma lēmumu tomēr šo likumprojektu nevirzīt... un neatbalstīt virzībai.

No savas puses vēl pavisam īsu, tādu mazu tēzīti gribu pieminēt, ka Saeimas mājaslapā referents šim likumprojektam ir cits nekā sistēmā, tāpēc varbūt nebiju tik labi sagatavojies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es arī esmu viena no tām, kas parakstīja šo likumprojektu, un mana motivācija ir diezgan skaidra. Arī Sandis Riekstiņš tikko teica – jādara ir reālas lietas. Reāla lieta ir uzlikt uz etiķetes visu to, kas ir nepieciešams, lai zinātu sastāvu un arī kaloriju daudzumu. Protams, mēs varam par šo lietu diezgan daudz jokot, un būtībā jau ir skaidrs – ne jau uzliekot kalorijas, kāds lietos alkoholu vairāk vai mazāk.

Tas, kas ir būtiski, ka šajā brīdī mēs pievēršam uzmanību tam, ka jautājums par alkohola lietošanu Latvijā ir ļoti aktuāls... un no tā aspekta, ka ļoti daudzi cilvēki cieš no pārmērīgas alkohola lietošanas un ir nepietiekams palīdzības apjoms, lai visus šos cilvēkus, kam būtu nepieciešama palīdzība, tiešām atbalstītu.

Kāpēc es parakstīju šo likumprojektu? Jo informācija uz etiķetes ļauj cilvēkam būt apzinātam, nevis vienkārši domāt, ka tas, ko jūs dzerat, ir līdzīgi ūdenim, kas satur nulli kaloriju, bet tas ietekmē visu jūsu... visu kopējo veselības stāvokli. Un tas ir stāsts par sabiedrības veselību kopumā, jo cilvēkam ir tiesības zināt. Un reti kurš vienkārši izmanto iespēju sameklēt... Šīs tabulas, protams, ir atrodamas internetā un dažādās uztura speciālistu grāmatās, bet, esot šai informācijai pieejamai, tas liks aizdomāties – ne tiem, kas ir jau atkarīgi, taisnība, bet tiem, kas, iespējams, uz tā ceļa var nonākt.

Tādēļ es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es aicināšu jūs neatbalstīt šo deputātu priekšlikumu, šo likumprojektu.

Man jāsaka, ka mēs jau kārtējo reizi saskaramies ar tādu ļoti interesantu iniciatīvu... deputāta Skrides kunga, manuprāt, kārtējo mēģinājumu panākt dažādas lietas, iespējams, tādā dīvainā veidā.

Man likās ļoti aizdomīgas Skrides kunga aktivitātes attiecībā uz cukura daudzuma ļoti ātru samazināšanu dzērienos... bezalkoholiskajos dzērienos. Mēs atceramies šo stāstu – Andris Skride faktiski lika ļoti daudziem, īpaši Latvijas, tieši Latvijas, ražotājiem nākt uz Saeimu, vienoties, runāties ar Skridi, pazemoties, lūgt kaut vai mazliet termiņus pagarināt, lai viņi var paspēt šo ražošanas formulu mainīt. Man šīs aktivitātes šķiet ļoti aizdomīgas, un man tiešām šķiet, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu ļoti rūpīgi jāseko līdzi Skrides kunga darbībām, jo man ir tādas aizdomas, ka mūsu vēlētāji ir nepamatoti devuši šādas plašas pilnvaras deputātam, kurš varbūt īsti nesaprot, kā pareizi izmantot šo varas mandātu. Man ir aizdomas, ka Skrides kungs tiešām šo mandātu izmanto ne pārāk likumīgā veidā.

Tāpēc es aicināšu jūs, godātie kolēģi, balsot pret šo priekšlikumu, izlasīt arī to, ko uzrakstīja vīndaru asociācija, izlasīt to, ko attiecībā uz šo likumprojektu uzrakstīja arī zemkopības... un, vēlreiz saku, ļoti rūpīgi sekot līdzi tam, kādas ir Skrides kunga aktivitātes Saeimā attiecībā uz Latvijas vietējo ražotāju tiesībām, uz viņu tiesību ierobežojumiem, uz dažādām jaunām iniciatīvām, kuras nu Skrides kungam nāks galvā varbūt arī pirms Saeimas vēlēšanām.

Es aicinu balsot "pret".

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze un kolēģi, es tomēr aicinu ievērot ētikas principus šādās debatēs. Un, ja ir kādas pamatotas aizdomas par kaut ko, tad vērsties Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā vai kādās citās institūcijās, bet šeit, Saeimas debatēs, lūdzu, – bez šādiem apgalvojumiem.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam otro reizi.

S. Riekstiņš (JK).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Noklausoties debates, nu nevarēju paklusēt, jo tas, ko es dzirdēju...

Šī ir reāla lieta, ko mēs beidzot varam darīt.

Kolēģi, kā šī lieta, tās kalorijas uz pudeles, mainīs esošo situāciju gan ar alkohola patēriņu, gan ar atkarīgajiem un tamlīdzīgi? Manuprāt, nekā. Alkohola lietotājs ir alkohola lietotājs. Tas nav svara vērotāju klubiņš, kur tagad pētīs kalorijas cilvēki. Manuprāt, ļoti tālu esam atrāvušies no realitātes.

Zināt, kas ir reāla palīdzība? Reāla palīdzība ir, ka tu tiecies ar šiem atkarīgajiem cilvēkiem, ka tu ar viņiem runā – arī no savas pieredzes –, kā nevajadzētu darīt. Palīdzēt viņiem ar padomu, ar visām šīm lietām, nevis – uzliekot uz pudeles norādi par kalorijām.

Nu izlasiet, lūdzu, to anotāciju, ko jūs paši tur esat sarakstījuši! Kolēģi, lūdzu, beidzam nodarboties ar bezjēdzīgu šovu šobrīd! Ejam un darām reālas lietas. Un, ja kāds grib zināt, kādas, es palīdzēšu, es pastāstīšu, kur aiziet, ar ko parunāt un ko izdarīt.

Es aicinu neatbalstīt, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Labdien, kolēģi! Es pievienojos kolēģu vairākuma iepriekš izteiktajam viedoklim, ka darbības imitācija ar runāšanu, darbības aizstāšana ar aizstājējproduktu, kas ir šis likumprojekts, nerisina pēc būtības to problemātiku, kas saistīta ar alkohola patēriņu, – alkoholisma izplatības problemātiku un atkarības izplatības problemātiku Latvijā. Es arī uzskatu, ka patiesībā šis likumprojekts mēģina novērst uzmanību no krietni nopietnākām un komplicētākām problēmām un pieķerties mazai detaļai, kas patiesībā ir tikai attīstības sākumstadijā un par ko vēl notiek diskusija Eiropas Savienībā.

Bet... Protams, mēs gribam būt pirmie attiecībā uz alkohola lietošanas... sastāvdaļu rakstīšanu tieši uz etiķetes! Bet kāpēc mēs neesam pirmie Eiropas Savienībā attiecībā uz, piemēram, lūšu medību aizliegumu? Kāpēc tajā jautājumā klusē? Un kāpēc tieši tajā jautājumā klusē "Attīstībai/Par!" pārstāvji? Kāpēc klusē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija?

Interesanti būtu zināt, kāpēc tieši šādā veidā tiek mēģināts nodrošināt it kā sabiedrības intereses. Es uzskatu, ka ar šādu likumprojektu netiks atrisinātas tās problēmas, kuras ir sabiedrībā, kuras patiešām pastāv.

Tāpēc tā ir izrādīšanās un, iespējams, uzmanības pievēršana pirms pašvaldību vēlēšanām, imitējot reālo darbību, aizstājot to ar tās aizstājējproduktu. Nekādā ziņā neuzskatu, ka šāda rīcība varētu samazināt atkarību no alkohola.

Tāpēc lūdzu kolēģus neatbalstīt šo likumprojektu. Un aicinu "Attīstībai/Par!" pievērsties ne tikai etiķetēm, uz kurām norādīts detalizēts saturs, bet arī krietni nopietnākām un būtiskākām problēmām.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi un visa sabiedrība! Es klausos debates par alkohola etiķetēm un par to, ka tagad uz tām pudelēm liks virsū informāciju par kalorijām.

Īstenībā... Man ir jāpiekrīt Sandim Riekstiņam, ka cilvēki, kas iet pirkt vīnu, nepēta, cik tajā kaloriju; viņi pēta, vai vīns ir no Jaunzēlandes, vai vīns ir no Spānijas, Francijas; viņi izvēlas pēc citiem parametriem. Tie, kas izvēlas stipros dzērienus, – tie vēl jo mazāk pēta, vispār nepēta, jo mērķis ir pavisam cits.

Cilvēki, kuri izvēlas veselīgu dzīvesveidu un kuriem ir svarīgi zināt, cik uzturā kaloriju, lai nomestu lieko svaru, nelieto alkoholu vispār, jo mēs visi zinām, ka alkohola lietošana veicina apetīti, un apetīte ne vienmēr ir tas labākais. Liekā svara problēmas Latvijā ir milzīgas, bet alkoholisma problēmas ir vēl lielākas.

Es uz ātru roku atvēru ziņu lapas. Pirmie virsraksti, kas parādījās... Kad es ierakstīju meklētājā vārdus "alkoholisms Latvijā", pirmais virsraksts – "Latvijā augstākais alkoholisma rādītājs vīriešu vidū OECD valstīs". Jaunākie pētījumi liecinot, ka Latvijā esot augstākais alkoholisma rādītājs pasaulē. Par ko mēs runājam? Par kalorijām uz etiķetēm – laikā, kad ziņu virsraksti... Tie nav veci raksti – šis gads, pagājušais gads, aizpagājušais gads.

Mēs zinām, ka Latvijā ir milzīga alkoholisma problēma. Latvijā ļoti daudz vīriešu nodzeras. Ļoti, ļoti daudz vīriešu nodzeras, tieši vīrieši. Un tā ir milzīga problēma. Un to problēmu nevar risināt ar viltus jeb fake risinājumiem, aiz kuriem ir aizslēpts droši vien kaut kas cits, kaut kāda cita – materiāla – interese. To var risināt ar alkohola pieejamības ierobežošanu – alkoholam jākļūst dārgam, ļoti dārgam. Tāpat kā cigaretēm. Tas ir vienīgais risinājums, nevis tā, kā tas ir pie mums, – visur, uz katra stūra, var visi nopirkt.

Otra lieta. Cīņa ar kontrabandu un visiem tiem tirgiem, un visu pārējo, mēs zinām, gadiem – gadiem! Un to nevar izdarīt bez policijas piesega. To zina visi.

Visas točkas un viss pārējais... To bez varas līdzdalības nevar izdarīt. Tur ir pieejams nelegālais alkohols un viss pārējais.

Tā ka vara ir iesaistīta alkohola izplatībā, it īpaši – nelegālā alkohola izplatībā. Par to vispār nav nekādu šaubu. Es domāju, ka par to būtu jārunā Saeimā. Es domāju, ka tā ir problēma, kuru mums šodien būtu bijis jārisina.

Turpretim šīs fake problēmas... tas parasti nāk no "Attīstībai/Par!" un no VIENOTĪBAS.

Kolēģe Jūlija Stepaņenko jau precīzi pateica, ka jautājums par cukuru – tas faktiski bija tāds veiksmīgs mēģinājums vērsties pret Latvijas ražotāju. Un šeit arī kaut kas noteikti... Es neesmu analizējis, bet pavisam noteikti ir skaidrs, ka šeit ir ieslēpts kaut kas analogs.

Šodien mums visiem, kolēģi, vajadzētu parunāt pavisam bez jokiem, neapvainojot vienam otru, parunāt par vienu no vislielākajām Latvijas problēmām – mūsu sabiedrība nodzeras. Mums dzeršanas kultūra ir tāda, ka mēs nodzeramies. Uz to ir sāpīgi skatīties, ir sāpīgi to redzēt. Tam droši vien ir kaut kādi iemesli. Un viens no iemesliem diemžēl ir mūsu 50 gadu ilgā okupācija – padomju režīms, kurš mums to dzeršanas kultūru tādu arī iemācīja.

Mūsu sabiedrība nemāk dzert. Un, ja mēs nemākam dzert, varbūt mums vajag vienkārši... nu, ja nav citu variantu, ierobežot vēl vairāk... Mēs paši uzskatām, ka mēs mākam dzert, bet... Varbūt nebūs populāri tas, ko es tagad teikšu: nu, "īsts vīrs" taču vienu pusstopu var izraut, bet tas nenozīmē mācēt dzert. Mācēt dzert ir izdzert vienu glāzi pa vakaru un apstāties. Prast apstāties. Es domāju, ka par to ir jārunā.

Mums ir jārunā, kādas veselības problēmas rodas no alkoholisma. Tā paša kovida norisi ietekmē liekais svars, aptaukošanās... Ļoti daudziem aptaukošanās un liekais svars ir no dzeršanas. Dzer un ēd, dzer un ēd, nekustas. Degradējas.

Es domāju, ka par to būtu jārunā mūsu Saeimā esošajiem mediķiem, nevis man, juristam. Bet es esmu spiests runāt šīs nepopulārās lietas, tāpēc ka neviens cits nerunā.

Un es aicinātu gan Dūrīša kungu, kurš bija pieteicies debatēt, bet atteicās, gan Skrides kungu, kurš virza šo jautājumu, virzīt tādas lietas, kas tiešām ir efektīvas. Jūs taču esat ārsti, mediķi, jums taču it kā visu vajadzētu zināt labāk. Bet sanāk – kā? Sanāk tā, ka nu jau pusotru gadu sportot nedrīkst. Pa kluso cilvēki iet uz sporta zālēm. Visi to zina. Pa sētas durvīm visā Latvijā iet cilvēki sportot tāpēc, ka jūs esat aizlieguši sportot. Bet šmigu veikalā nopirkt – lūdzu! Pilnā spektrā – katru dienu. Cigaretes – lūdzu, visur! Milzīgu gribasspēku vajag, lai turētos pretī visam tam kārdinājumam. Reti kuram tāds gribasspēks ir.

Tad, kad parlamentā ieminas par to, ka vajag alkoholam pacelt cenas, drakoniski pacelt cenas, jo vienīgais, kas attur, ir alkohola dārgums, tad – nē, kalorijas skaitīsim. Bet tā nekas nesanāks!

Un, ja mēs gribam veselīgu sabiedrību, nu tad ļausim cilvēkiem sportot! Jo vairāk cilvēks sporto, jo mazāk viņš dzert grib, jo mazāk viņš grib nodzerties; viņam cita motivācija ir. Bet ja viņam nav, ko darīt? Ja viņš nevar iet uz skolu, ja viņš nevar iet uz darbu, viņam ir jāsēž mājās, viņš ir ieslodzīts, – ko viņam darīt? Viņš sēž un dzer, un skaita kalorijas. Tā nav? Tā ir.

Paskatīsimies uz mūsu Saeimas kolēģiem (es varu uz sevi paskatīties – arī es Saeimā strādāju) un vienkārši godīgi parunāsim! Es nenorādīšu uz citiem kolēģiem, es parunāšu par sevi. Viss šis gads, viss šis kovida laiks... Ja man nebūtu gribasspēka, man arī būtu iespēja kļūt par alkoholiķi, jo – ko citu darīt? Un tā ir ļoti nopietna lieta. Alkoholisms – tā ir ļoti nopietna slimība, bet mēs te ākstāmies. Mēs visu laiku, katru nedēļu, ākstāmies, runājam par muļķībām, bet tur, kur tiešām cilvēkiem jāpalīdz, – tur nekad nekas... Tur tikai – pret, pret, pret. Vienmēr – pret. Tā kaut kā.

Es gribu pateikt par šo nostāju paldies Sandim Riekstiņam, kuru es gan ļoti daudz esmu kritizējis un tamlīdzīgi... Tā ir pilnīgi pareiza nostāja.

Paldies Jūlijai Stepaņenko, paldies Ļubovai Švecovai, paldies visiem tiem, kuri uzskata, ka tas ir absurds, ka tagad risinājums cīņā pret alkoholismu būs kaloriju skaitīšana.

Ja gribat tikt vaļā no kalorijām, ļaujiet sportot, aizliedziet dzert vai vismaz samaziniet iespēju iegādāties alkoholu vai padariet to dārgu! Cita risinājuma nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tavara kungs, vai jums debatēm pietiks ar piecām minūtēm?

E. Tavars (ZZS).

Jā, man pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars. Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es šobrīd klausos šīs debates, un man ir tāda neviltota sajūta, ka es esmu nonācis neanonīmo alkoholiķu biedrībā, – it kā mums tiešām nebūtu nekā cita, par ko runāt.

Mēs pirms kāda brīža noraidījām... nevis mēs, bet faktiski šī likumprojekta... arī tā autori noraidīja grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" – laikā, kad ļoti daudzi cilvēki ir palikuši bez ieņēmumiem; laikā, kad desmitiem tūkstošu cilvēku drīzumā šie ieņēmumi vēl samazināsies, tāpēc ka viņiem būs lielāks nodokļu slogs, viņi nespēs daudzas no savām uzņemtajām saistībām pildīt, parādīsies depresija un lielas, lielas problēmas, to skaitā alkoholisms.

Šobrīd mēs šeit diskutējam par tēmu, par ko arī Eiropas Komisijā ir sākušās debates... bet mēs gribam kaut ko apsteigt, mēs gribam būt pirmie, gribam būt ātrāki, gribam pateikt, ka visa valsts problēma šobrīd ir tā, ka uz alus pudeles nav norādīts kaloriju daudzums. Tā būtu galvenā problēma šobrīd mūsu valstī? Gribam apsteigt visus un uzlikt mūsu ražotājiem jaunas normas, lai viņi pārdrukā visas savas etiķetes. Tas radītu papildu izmaksas, līdz ar to arī konkurētspēja mainītos, jo lielajiem ražotājiem, kas ir importa ražotāji, šāda Latvijas norma... viņu kopējā bilancē tas nebūs nekas. A mūsu pašu, vietējiem, ražotājiem tā būs liela problēma. Nevajadzīga problēma, absolūti nevajadzīga problēma.

Domāsim, kolēģi, par to, ko mēs varam izdarīt, lai cilvēki nekristu depresijā, lai cilvēkiem labklājības līmenis valstī kāptu, palielinātos, lai viņi neķertos pie alkohola kā pie pēdējā salmiņa, kā tas bieži vien notiek! Un, ja jūs būtu atbalstījuši grozījumus likumā "Par sociālo apdrošināšanu", piemēram, vai arī daudzus citus priekšlikumus, kas paredz to, lai labklājības līmenis valstī kāptu, tad, es domāju, mums šādas debates būtu pilnīgi citā gaismā.

Es tiešām aicinātu arī liberālās partijas sazināties ar saviem kolēģiem Eiropas Parlamentā un noskaidrot, kur un kādā stadijā šobrīd ir šis kopējais regulējums Eiropā par kopējo... par etiķetēm... un uz visiem pārtikas produktiem – kas, kur, ko, kā ir jānorāda... un skatīties plašākā mērogā, nevis skriet ar karogu pa priekšu un mūsu pašmāju ražotājiem uzlikt atkal kārtējo nevajadzīgo – pilnīgi, absolūti nevietā un nelaikā! – regulējumu, izmaksas, jaunu slogu, zinot to, ka jau pēc kāda laika nāks atkal jaunas regulas no Eiropas Savienības, kuras mums būs jāievieš, un atkal viss būs jādara no pilnīgi otra gala.

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šādu likumprojektu šajā laikā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām skatīt 27. maija attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtības 23. punkts – likumprojekts "Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā".

Debates.

Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!

I. Dūrītis (Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā" vairāku apsvērumu dēļ.

Un, no otras puses, es gribētu... nevis – no otras puses, bet... faktiski gribētu komentēt izskanējušos deputātu... nu, tādu informāciju, kura, manuprāt, būtu jāprecizē man, tā teikt, no Veselības ministrijas puses.

Pirmkārt. Kā mēs visi zinām, alkoholiskie dzērieni tiek uzskatīti un klasificēti... uz tiem attiecas ļoti daudzas... tās pašas prasības, kādas uz... vispār – kā uz pārtikas produktiem. Tā nu tas ir, kaut gan, protams, tas šķiet dīvaini, ka alkohols tiek uzskatīts par pārtiku. Taču, kā mēs zinām, alkoholu varam nopirkt pārtikas veikalos, un tāpēc uz alkoholu tiek attiecinātas ļoti daudzas prasības... līdzīgi kā pārtikai.

Šajā sakarā tiešām rodas jautājums pēc būtības: kāpēc jau sen ir prasība pārtikas produktiem un arī nealkoholiskajiem dzērieniem – sulām, limonādēm un tā tālāk – norādīt gan enerģētisko vērtību, tātad kaloriju daudzumu, gan sastāvu, cukura daudzumu, tātad ogļhidrātus, taukus, gan dažādas piedevas, krāsvielas, e-vielas, taču attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem šāda prasība nepastāv? Tas ir nesaprotami.

Manuprāt, šis grozījums tomēr ļoti labi un pareizi šo problēmu risina, jo patērētājam... Un šeit visi iepriekšējie runātāji, lielākā daļa... visi runāja, nu, faktiski par ražotāju problemātiku, jo it kā ražotājiem būšot ļoti problemātiski to izdarīt, tas viņiem apgrūtināšot procesu, viņi nespēšot vairs konkurēt. Šī retorika ir ļoti dzirdēta, es to esmu dzirdējis visus trīsarpus gadus, kopš esmu parlamentā, no atsevišķiem deputātiem, vienmēr no gandrīz vieniem un tiem pašiem, bet tā ir nesaprotama, jo tomēr mums, kolēģi, vajadzētu padomāt par sabiedrības interesēm. Proti, sabiedrībai, ikvienam cilvēkam, kas lieto jebkuru produktu iekšķīgi, tātad uzņem to savā organismā, vajadzētu zināt tā sastāvu. Piemēram, vajadzētu būt skaidram, kāpēc liķieris, alkoholiskais dzēriens, kurš ir sarkanā krāsā, ir šajā – sarkanajā – krāsā. Vai tur ir kādas krāsvielas, vai tas ir kas cits...? Cik daudz tur ir cukura?

Es saprotu, no vienas puses, šo retoriku, kura izskan no ražotājiem, – ka tas viņus ļoti apgrūtinās –, bet... vai jūs, kolēģi, tiešām domājat, ka ražotāji nezina savu produktu sastāvu? Viņi zina ļoti labi to sastāvu – gan cukura līmeni, gan enerģētisko vērtību –, un viņiem nebūtu absolūti nekādu problēmu uzdrukāt šo informāciju uz etiķetes, tas arī neprasītu nekādus lielus ieguldījumus. Bet jautājums ir cits. Jautājums patiesībā... un šīs bažas un šīs bailes ir par to, ka tādā gadījumā mēs patērētājam parādīsim, ko tad īsti viņš lieto, cik daudz kaloriju tas satur... un ko vēl tas satur. Labāk – labāk! – to neteikt un nerādīt patērētājam, jo tad viņš par to nepadomās un šo preci turpinās pirkt un lietot. Tā ka, manuprāt, galvenās bažas no to cilvēku puses, kuri iebilst pret to, lai būtu šāda skaidrība par šiem dzērieniem, kurus mēs lietojam, ir tieši šīs.

Nākamais jautājums – attiecībā uz to, ka... kāds te izteicās, ka valstij it kā nav alkoholisma apkarošanas plāna un ka vispār neesot nekādas rīcības šīs atkarības ierobežošanai. Nē, tā tas nav. Ministru kabinetā ir apstiprināts šis plāns, un līdz 2022. gadam tas darbojas, tas ir Veselības ministrijas izstrādāts. Tur ir ļoti daudz pasākumu, pie kuriem Veselības ministrija strādā, tostarp reklāmas ierobežojumi, tostarp akciju ierobežojumi alkoholiskajiem dzērieniem (piemēram, attiecībā uz akciju "Ņem divus par vienu cenu!"), tostarp mazo iepakojumu tirdzniecības ierobežojumi, – tur ir daudz, daudz ļoti vērtīgu un alkoholismu ierobežojošu iniciatīvu.

Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam, kas teica, ka alkoholam ir jābūt augstākām cenām. Es pilnīgi piekrītu! Tikai atcerēsimies, kolēģi, ka pirms, manuprāt, nu jau laikam pusotra vai diviem gadiem, kad Saeimā mēs diskutējām par to, vai attiecībā uz stipro alkoholu būtu jāturpina jau iepriekš aizsāktā akcīzes paaugstināšanas politika, lielākā daļa deputātu, tostarp tieši tie, kuri šodien runā pret šo likumprojektu, iebilda un teica, ka tas noteikti samazināšot pārrobežu tirdzniecību, tas radīšot Valkai un visai šai pierobežai milzīgas problēmas un ka mēs nevaram palielināt akcīzes nodokli, mums tas ir bezmaz vai jāiesaldē vai jāsamazina, vai jāpalielina ļoti, ļoti nedaudz. Un "Attīstībai/Par!" bija tas retais un teju vienīgais politiskais spēks, kurš iestājās par to, lai akcīzes nodoklis tiktu paaugstināts tā, kā tas bija plānots.

Tātad neapšaubāmi šis likumprojekts nav vērsts tik daudz uz alkohola lietošanas mazināšanu, cik tas ir vērsts uz sabiedrības interesēm un tiesībām zināt to, kas atrodas dzērienā, un zināt arī to, kā katrs konkrētais alkoholiskais dzēriens ietekmēs... Alkohola ietekme uz veselību ir jau daudz pētīta un skaidri zināma, bet kā pārējās dzēriena sastāvdaļas ietekmēs manu veselību, katra cilvēka veselību? Cukura līmenis un daudz kas cits... Es domāju, ka sabiedrībai un cilvēkiem ir tiesības to zināt.

Es domāju, ka alkohola ražotājiem, kuru peļņa nav maza un kuru, teiksim, ieinteresētība būt tirgū, pastāvēt un pārdot alkoholu ir ļoti liela... es domāju, ka viņiem šis likuma grozījums faktiski būtu viegli izpildāms un būtu arī viņu pašu... patērētāju, viņu produktu patērētāju, interesēs.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Kolēģi, kamēr turpinājās šīs amizantās debates, aizgāju paskatīties kalendārā, vai šodien nav pilnmēness, un tiešām – šodien ir pilnmēness. Tāpēc ne par ko nebrīnieties, arī par argumentāciju, ko jūs dzirdat šodien komisijas... Saeimas sēdēs.

Dūrīša kungs, es vēlētos jums paskaidrot, kāda ir starpība... Es neesmu – es neesmu! – eksperts alkohola jautājumos, man ar alkoholu ir ļoti distancētas attiecības, es to vairāk lietoju kā medicīnisku līdzekli. Tomēr vēlos jums paskaidrot, ka atšķirība starp pārtikas produktiem, kurus jūs pieminējāt, un alkoholu ir tāda, ka pārtikas produktus cilvēki lieto uzturā... lieto kā uzturu un tur tiešām svarīgs ir kaloriju daudzums un viss tas, par ko jūs stāstāt, savukārt alkoholu cilvēki parasti lieto pavisam citiem mērķiem; alkoholu izvēlēdamies, viņi skatās pavisam citas lietas, kas viņiem ir svarīgas, un parasti tās ir norādītas uz etiķetes. Tas tā – remarkai.

Taču, ja runājam pēc būtības, pats galvenais iebildums... Kāpēc mēs komisijā neatbalstījām šo likumprojektu? Ne jau tāpēc, ka mēs negribētu, lai būtu skaidrība par alkohola produktiem, par to sastāvu un tamlīdzīgi, bet gan tāpēc, ka runa jau bija par to, ka, izrādās, šāda... kā jau ziņotājs minēja, šāda kārtība jau tiek gatavota un būs vienota visai Eiropai un pie tās jau tiek strādāts. Lūk, tas bija galvenais iemesls, kāpēc komisija neatbalstīja šo likumprojektu.

Tas ir muļķīgi – mums tagad steigt taisīt kaut kādu kārtību, savu, atsevišķu, ja pēc tam būs jātaisa atkal par jaunu, jo būs cita kaut kāda kārtība. Tas ir tas stāsts, par ko arī bija runa, – tas, kāpēc būtu nepamatoti tagad likt mūsu ražotājiem piemēroties vienai kārtībai, kura nez kāpēc tagad steidzami mums ir vajadzīga, lai gan joprojām nav bijis pamatotas argumentācijas, kāpēc tik steidzami tā būtu vajadzīga, ja pēc tam būs izstrādāta cita kārtība.

Protams, ne jau šī informācija, kas tiks papildus iekļauta uz šīm etiķetēm, samazinās alkohola lietošanu. Tas pareizi tika norādīts. Ar to tam vispār nav nekāda sakara. Mēs taču saprotam, ka cilvēki lieto alkoholu ne jau tādēļ, lai uzņemtu kalorijas vai kaut kādus mikroelementus (protams, ir arī tādi atsevišķi dzērieni), bet pavisam citu iemeslu dēļ. Alkohols tiek izmantots, lai cilvēks varētu kaut kā izbalansēt to sava iekšējā stāvokļa... to spriedzi, kas viņam ir sakrājusies; viņš to citādāk nespēj izdarīt.

Ja mēs tik tiešām vēlamies runāt par alkohola lietošanas ierobežošanu, tad vajadzētu padomāt tieši šādā kontekstā – kā cilvēkiem mazināt iekšējo spriedzi, jo pēc būtības... ja mēs runājam tieši un godīgi, tad jāteic, ka tas, kāpēc tagad pieaug alkohola, spēcīgā alkohola, patēriņš... tas tā ir, "pateicoties" jums, valdība, valdošā koalīcija, un jūsu "pārdomātajiem" lēmumiem, kuru dēļ cilvēki tiek novesti līdz tādam stāvoklim, ka vienīgais, ko viņi var darīt, ir skriet uz veikalu un pirkt alkoholu vai kaut kādā citādākā veidā apreibināties, lai aizmirstos no tā absurda šova, kurā viņi ir ierauti, kurā viņi ir spiesti dzīvot. Tas ir tas galvenais iemesls.

Tā ka, kolēģi, ja mēs tiešām vēlamies kaut kādā veidā mazināt šo alkohola, narkotisko vielu patēriņu mūsu sabiedrībā, lai tā būtu mazāk atkarīga no visa tā, tad pirmām kārtām ir jāsāk ar sevi, ar saviem lēmumiem – ar atbildīgiem, pārdomātiem lēmumiem.

Paralēli tam vajag domāt tiešām par iespējām, kā cilvēki var sevi realizēt bez alkohola palīdzības un panākt dzīvē kaut kādu jēgu un stabilitāti, kuru jūs ar saviem lēmumiem parasti viņiem atņemat. Es domāju, šodien vēl būs ne viens vien piemērs, kā mēs varēsim par to pārliecināties.

Tā ka, pirms balsojat par šo likumprojektu, aicinu padomāt, par ko jūs īsti balsojat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Paldies par doto vārdu. Labdien! Es pateicos par šo priekšlikumu, tāpēc ka tas atvēra tādu nopietnu diskusiju, kura sen nav bijusi dienaskārtībā. Šī diskusija, protams, ir par alkohola patēriņu, par atkarībām, par to, cik lielu postu nodara mūsu mazajai tautai šīs atkarības.

Protams, uzlīmes nebūs tas... marķējums nebūs tas, kas kaut kādā veidā palīdzēs, kaut gan es piekrītu, protams, var teikt, ka tas ir pārtikas produkts, vienalga, bet nāks Eiropas Savienības piedāvājums un direktīvas... Es domāju, es par tiem arī balsošu, bet šobrīd ir laiks sākt runāt... mums šajā sasaukumā nav vairs tik daudz... par atkarību ārstēšanu un apkarošanu vai, pareizāk sakot, par tās neesamību, jo mums nav... mums ir ļoti vāja prevencija un praktiski ārstēšana par valsts naudu... tā ir neiespējama, bet Pasaules Veselības organizācija jau gadiem skandina ieteikumus, kā mazināt atkarību no alkohola.

Mūsu gadījumā tas, protams, ir sarežģīti, jo dažādu iemeslu dēļ preventīvie pasākumi ir vāji, ārstniecība nepieejama, bet nozares lobijs ir pāri visam. Un, kamēr bērniem tirgo alkoholu šampanieša pudelēs... pareizāk sakot, bērniem tirgo viltus šampaniešus šampanieša pudelēs... un kamēr mēs nevaram ierobežot... pareizāk sakot, kamēr mēs veiksmīgi necīnāmies ar tiem cilvēkiem, kas pārdod jauniešiem alkoholu, nepilngadīgiem bērniem alkoholu veikalos, un kamēr mēs nevaram apkarot točkas un aizliegt alkohola reklāmu, kā to arī iesaka Pasaules Veselības organizācija, tikmēr ir tā, ka patiesībā šīs plakātiskās kustības mazliet kaitina. Un to jau var teikt par arī citām atkarībām, ar kurām pie mums ir milzīgi daudz problēmu.

Es piedāvāju risināt šos jautājumus pēc būtības. Un tiešām, kad atnāks šī iniciatīva no Eiropas, es atbalstīšu, šodien – ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Nemiro kungs, ir kas piebilstams?

R. Nemiro. Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Tiešām šīs diskusijas ir bijušas ļoti plašas. Jāteic, ka diskusijas bija ļoti plašas arī komisijā. Šobrīd daudzi deputāti aizskāra daudz plašāku jautājumu loku, kas ir saistīts ar vispārēju atkarību ārstēšanu. Un šajā gadījumā tas ir ļoti komplicēts jautājums.

Bet, ja runā par grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuru ir iesnieguši deputāti, – tiešām, uzklausot daudzas puses komisijas sēdes laikā, bija secināms, ka šis likumprojekts... šī pati ideja būtu virzāma caur Ministru kabinetu, tādējādi domājot uzreiz arī par kārtību... Turklāt tas regulējums, kas nāks no Eiropas Savienības... tur iesaistīta arī nozare... šobrīd ir aktuāls, nozare pie tā strādā.

Tādēļ komisijā deputāti ar izšķirošu vairākumu pieņēma lēmumu neatbalstīt šo likumprojektu. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 40, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms otrā lasījuma likumprojektu Nr. 805/13 – "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā". Attiecīgais likumprojekts iet vienotā paketē ar likumprojektiem, par kuriem jau noziņoju.

Priekšlikumi likumprojekta Nr. 805/Lp13 otrajam lasījumam nav iesniegti.

Lūdzu apstiprināt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Gobzems. Termiņš priekšlikumiem – piecas dienas, 1. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Otrajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā izskatīto un atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 971/Lp13), kurš tika izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, un kurš attiecīgi precizē Krimināllikumā noteikto tiesisko regulējumu minētās direktīvas ieviešanai.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti 15 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz likuma 41. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Naudas sods kā pamatsods vai papildsods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā šajā pantā noteiktajos apmēros."

Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Piedāvā Krimināllikuma 48. panta pirmajā daļā noteiktos atbildību pastiprinošos apstākļus papildināt ar 14. punktu, paredzot, ka par atbildību pastiprinošu apstākli var tikt atzīts apstāklis... "ja noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku, seksuālās orientācijas vai reliģisku motīvu dēļ".

Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Sakarā ar šo priekšlikumu esmu dzirdējis daudz jautājumu un bija daudz kas jāskaidro, bet, kā es redzu, tomēr līdz galam priekšlikums nav saprotams.

Man gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka 48. pantā nav paredzēta atbildība par kādu noziedzīgu nodarījumu. Šis pants paredz atbildību pastiprinošus apstākļus. Proti, lai kādu sauktu pie atbildības, ir jābūt noziedzīga nodarījuma sastāvam. Un gadījumā, ja pārkāpums izdarīts, piemēram, sakarā ar to, ka cietušajam ir noteikta tautība, reliģiskā pārliecība, ādas krāsa, patlaban atbildība tiek pastiprināta. Ko tas nozīmē? Nedrīkst piemērot minimālo sodu, sodam ir jābūt lielākam nekā gadījumā, ja tāda pazīme nav konstatēta.

Mans priekšlikums paredz papildināt pantu ar vēl vienu kritēriju, proti, noteikt, ka gadījumā, ja pārkāpums izdarīts sakarā ar personas seksuālo orientāciju... proti, ja cilvēkam nodarīts kaitējums (piemēram, sabojāta manta) nevis kādu personisku apstākļu dēļ, bet sakarā ar to, ka viņš ir homoseksuālas orientācijas vai heteroseksuālas orientācijas... Tātad šajos gadījumos atbildība ir jāpastiprina. Tāds ir priekšlikums.

Es iesniedzu šo piedāvājumu, un tas ir pietiekami šaurs, bet Juridiskā komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvājumu, proti, paredzēt kā atbildību pastiprinošu apstākli sociālo naidu. Šis priekšlikums ir tāds... nu, būtībā tāds pats, kādu es piedāvāju 2014. gadā. Toreiz tas netika atbalstīts, jo uzskatīja, ka tas ir pārāk plašs.

Manuprāt, šis plašais risinājums... to var iestrādāt mūsu likumā, jo skaidrs, ka ikviena sociālā grupa ir jāaizsargā, jāaizstāv, un būtībā runa ir par naida motivāciju. Gadījumā, ja kāds cilvēks rada kaitējumu naida pēc... turklāt tas nav vienkāršs kaitējums, tas ir tāds kaitējums... tā ir darbība, kas paredzēta Krimināllikumā... ir jāsaprot, ir jāapzinās, ka mēs runājam par nodarījumu, kas izdarīts ideoloģiskas pārliecības dēļ. Es atceros tādus pārkāpumus... piemēram, ka cilvēkam... nu tieši bija arī... pat nāves gadījumi bija... ka cilvēkus slepkavoja tāpēc, ka viņi ir bezpajumtnieki. Vienkārši tāpēc, ka cilvēks pieder tādai sociālajai grupai. Un gadījumā, ja cilvēka piederība kādai sociālajai grupai ietekmē personas rīcību, tad tas ir noziedzīga nodarījuma iemesls, mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi.

Es sapratu, ka manam priekšlikumam atbalsta nav. Es aicinu atbalstīt, protams, savu priekšlikumu, bet, ja tas netiks atbalstīts, aicinu balsot par nākamo – 3. priekšlikumu.

Es vēlreiz uzsveru: tas nekādā ziņā nenozīmē, ka gadījumā, ja cietušajam būs... teiksim, cietušajam ir piederība kādai sociālajai grupai... ka šo punktu obligāti konstatēs. Manuprāt, ikvienam ir skaidrs, ka pie katras zādzības mēs varam runāt par cietušā tautību, rasi, par seksuālo orientāciju, par ādas krāsu, bet par to nerunā, jo zādzības... ir cita motivācija. Un tāpat arī citos gadījumos... Jāsaprot, ka šis punkts, 14. punkts, parādās tikai tad, kad tiešām personas piederība ir iemesls likumpārkāpuma izdarīšanai. Es domāju, ka no valsts puses mēs nedrīkstam tolerēt tādu uzvedību. Ir jāatceras, ka savulaik, norādot uz to, ka viena tautība ir labāka, gudrāka par citu, tika pastrādāti ļoti nopietni noziegumi pret cilvēci. Jāsaprot, ka gadījumā, ja mēs neredzam problēmu... ja mēs uzskatām, ka gadījumā, ja cilvēkam nodarīts kaitējums sakarā ar to, ka viņam ir noteikta identitāte... mēs radām lielu problēmu.

Es aicinu kolēģus balsot par 2. priekšlikumu, bet, ja tas netiks atbalstīts, atbalstīt 3. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi, naida (Skaņas defekts.)... noziegumu skaits Latvijā pieaug, tā konstatējis tiesībsargs savā 2020. gada ziņojumā. Arī naida noziegumu gadījumi pret seksuālajām minoritātēm. Bet mēs kā sabiedrība joprojām izliekamies, ka mēs to neredzam. Arī tiesībsargājošajām iestādēm ir vieglāk līdz ar sabiedrību nesaskatīt noziegumus, kas pastrādāti pret cilvēkiem viņu seksuālās orientācijas dēļ. Kārtējā liecība tam ir nesenu noziegumu upuru publiskots policijas lēmums neierosināt krimināllietu, lai gan uzbrucējs norādījis tieši, ka vērsis uzbrukumu pret vīrieti, jo vīrietis staigājis, roku apķēris otram vīrietim, un tas aizskāris uzbrucēja morāles izjūtas. Tomēr policija nav saskatījusi naida motivāciju.

Deputāta Andreja Judina priekšlikums nosauc vārdā... seksuālo orientāciju kā vienu no diskriminācijas paveidiem un definē šādu noziegumu pastrādāšanas motivāciju kā atbildību pastiprinošu apstākli.

Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību ir Latvijai norādījusi, ka ir bažīga par ziņojumiem, kas ir saistīti ar naida runu, vardarbīgiem uzbrukumiem un diskrimināciju attiecībā pret tādām grupām kā homoseksuālas personas, transpersonas un citas minoritātes. Tas ir tāpēc, ka likumā trūkst skaidras aizsardzības pret naida kurināšanu un vardarbību seksuālās orientācijas dēļ.

Komisija turklāt norāda Latvijai, ka valdība neapkopo datus par seksuālo orientāciju un tādējādi nav spējīga novērtēt problēmas lielumu. Patiesi, Latvijā nevāc datus par seksuālo orientāciju, bet Eiropas fundamentālo tiesību aģentūra... Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra gan veic regulāras aptaujas ar reprezentatīviem datiem par Latviju. Pēdējā tāda veikta 2019. gadā. Latvijā, aptaujājot seksuālo minoritāšu kopienas pārstāvjus, secināts, ka 13 procenti pēdējo gadu laikā piedzīvojuši fizisku vai seksuālu uzbrukumu savas seksuālās orientācijas dēļ, 26 procenti par šādiem gadījumiem neziņo policijai. Teju puse, 47 procenti, nedodas uz policiju, jo baidās no policijas homofobiskās reakcijas.

Kolēģi, ir svarīgi skaidrā tekstā pateikt, ka nedrīkst diskriminēt pēc seksuālās orientācijas. Nedrīkst pakļaut cilvēkus naida runai vai naida noziegumiem seksuālās orientācijas dēļ. Piedāvātais priekšlikums palīdzēs Latvijā atpazīt šādus naida noziegumus un tos novērst.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Judina kungs ļoti veikli aizvirzījās no tās savas naida runas, par kuru viņš runāja te pirms kādām pāris nedēļām un teica – te jau nekas nav, te būs tikai pastiprināta atbildība par kādu izdarītu noziegumu... Paldies Tēraudas kundzei, ka viņa pateica skaidri un gaiši, ka jāsāk vajāšana par sava viedokļa izteikšanu, principā jāsāk uzbrukums vārda brīvībai jebkurā gadījumā.

Varētu, protams, man neticēt, ja mums nebūtu bēdīga pieredze no daudzām Eiropas valstīm, kur sākas atklāti tiesas procesi tikai par viedokļa izteikšanu. Mēs zinām par mācītājiem, kas ir apcietināti tikai par to, ka viņi savas reliģiskās pārliecības dēļ ir atteikušies reģistrēt homoseksuālistu tā saucamās laulības baznīcā. Mēs zinām, plaši izskanēja prāva, ierosināta pret kafejnīcas īpašnieci, kura atteicās savā kafejnīcā sarīkot šādas svinības. Mēs zinām, ka ir apcietināts tēvs... varbūt pat vairāki vecāki, bet man ir zināms tēvs, kurš neļāva nepilngadīgajai meitai mainīt savu dzimumu; tas tika uzskatīts par naida noziegumu.

Sākam... mēs jau sākam tikai runāt... Pirmais solis ir it kā tikai vārda brīvības ierobežošana. Judina kungs saka – nekas jau tālāk nebūs. Bet būs! Nu nelolosim ilūzijas un paskatīsimies, kas tagad notiek kaimiņvalstī Igaunijā!

Neliels piemērs. Pašreiz masu informācijas līdzekļos notiek uzbrukumi Tartu Universitātes profesoram valodniekam Martinam Ehalam par eseju, ko viņš nopublicēja 2. aprīlī igauņu laikrakstā Postimees. Esejas nosaukums – "Radikālā feminisma demogrāfiskais sabrukums". Raksta tēzē minēta ideja, ka feministiskās identitātes politika ir izraisījusi strauji pieaugošu homoseksuālismu jaunietēs un dzimuma disforijas epidēmiju. Sekas ir nepieredzēta dzimstības samazināšanās vairākās Rietumu labklājības valstīs pēdējās desmitgades laikā. Notiek mēģinājumi vienlīdzības vārdā likvidēt atšķirības vīriešu un sieviešu starpā. Mātes un ģimenes nievāšana sāk dot augļus – arvien vairāk jaunu sieviešu izvēlas palikt bez bērniem vai aprobežoties tikai ar vienu.

Un šeit mēs nevaram atraut to, ko saka Martins Ehala, Tartu Universitātes profesors, no tā, ko teica mūsu Satversmes tiesas priekšsēdētāja, – ka dzimumattiecību izpausmes varot būt daudzas un dažādas. (Tas, ko es saku, ir, teiksim, tāds netiešs atstāstījums.) Tātad... Dzimumattiecības taču ir visādas – ir pedofilija, ir zoofilija... Te netiek jau vairs izdalīts kas, vai ne? Tātad kaut kādi vispārēji ierobežojumi nevis tiem, kuri nodarbojas ar visādām pretdabiskām lietām, bet tiem, kuri kaut kādā veidā izsaka savu kritiku.

Ehala sniedz veselu rindu diagrammu un pētījumu rezultātu. Un pētījumi rāda, ka pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis to sieviešu skaits, kuras sevi identificē kā biseksuālas, homoseksuālas vai panseksuālas un neizjūt sevi kā piederīgas savam dzimumam. Viņas uzskata, ka bērnu radīšana, mātes loma viņas padarītu mazvērtīgākas par vīriešiem.

Jāteic, ka no daudzajiem pētījumiem, Ehalas citētajiem, 2015. gadā publicētais somu Finsex pētījums (Finsex – tā ir somu aptauju kompānija, kas tieši nodarbojas ar šādiem jautājumiem) uzskatāmi parāda ārkārtīgi strauji augošo homoseksuālismu vai interesi par to somu sieviešu vidū. Un kāpēc? To savulaik ir aprakstījusi tāda publiciste Nensija Freizere – ka labumu pārdales un atzīšanas dilemma notiek sociālo kategoriju – sieviešu un vīriešu – dekonstrukcijas izmantošanā kā ierocis pret joprojām eksistējošo un pieaugošo šķirisko nevienlīdzību. Respektīvi, ja cilvēks izsaka kaut kādu savu kritiku, viņš tiek ierobežots.

Pašreiz Igaunijā (Nav saklausāms.)... uzrakstīja šo rakstu... Viņa raksta, ka prese pārsvarā pieder liberālām un sociāldemokrātiskām organizācijām un notiek ļoti asi uzbrukumi, tātad sabiedrība pakāpeniski tiek virzīta uz šo destrukciju. Faktiski Ehala pievērsa uzmanību... norādīja uz sociālo mediju un atdarināšanas kulta postošo ietekmi uz jauniešu dzimuma identitāti. Tātad...

Jā, es lūdzu, varbūt var apvienot man abus laikus – vēl nākamo pielikt klāt.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu, jūsu laiki ir apvienoti.

A. Kiršteins. Un vēl. Ir interesanti, ka Ehala norāda, ka visu pēdējo desmitgažu feminisma rezultāts... sevišķi radikālā feminisma strāvojumi rada... negatīvi ietekmē dzimstību. Līdz ar to tiek apkaroti konservatīvo prioritāti reklamējošie, teiksim, spēki, partijas, kuras grib nostiprināt dabiskajās tiesībās balstītu ģimenes definīciju.

Igaunijā pēc janvāra krita valdība, tāpēc ka igauņu konservatīvā partija bija ierosinājusi pieņemt likumu... arī bija iesniegusi likumu par referendumu, kas nostiprina ģimenes lomu. To likumu atbalstīja... sabiedriskās aptaujas rāda, ka atbalsta vairāk nekā 50 procenti Igaunijas iedzīvotāju. Lai to izgāztu, reformisti un sociāldemokrāti sāka ar destrukciju – viņi iesniedza gandrīz 1000 priekšlikumu (piemēram, Igauniju pievienot Krievijai).

Latvijā šī kampaņa notiek līdzīgi. Esat pamanījuši? Tiklīdz jūs pateiksiet, ka ģimene ir stabila, ka to veido laulība starp vīrieti un sievieti, uzreiz parādīsies žurnālā raksts, ka Putina piekritēji sāk atkal uzbrukumu cilvēku brīvībām. Un tā tālāk. Līdz ar to mums vajadzētu tomēr saprast, ka mēs negribam šeit raganu prāvas, ka mēs negribam nekādas šādas naida runas; ka mēs neesam Lisenko piekritēji, kurš savulaik pateica, ka ģenētikas nav, ka ģenētika ir imperiālisma priekameita.

Un tagad, pēdējā laikā, ir parādījušās tendences ignorēt šūnu kodola dzimumhromosomas. Mēs zinām, ka meitenēm ir divas X, zēniem ir X un Y. Un tas tiek ignorēts. Kāpēc es pieminēju Lisenko? Lisenko teica, ka tikai audzināšana un sociālā ietekme visu ko maina. Ja kviešus, piemēram, no melnzemes pārstāda kaut kur mūžīgā sasaluma zonā, tie pārvēršoties par rudziem. Respektīvi, tiek ignorētas...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu laiks debatēs ir beidzies. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es aicinu jūs neatbalstīt Judina kunga priekšlikumu. Es aicināšu jūs neatbalstīt arī otru priekšlikumu, par kuru Judina kungs tik ļoti sajūsminājās un kuru atbalstīt Judina kungs jūs aicināja.

Runa ir par Tieslietu ministrijas darba grupā izstrādāto priekšlikumu, kuru pilnībā – pilnībā! – atbalsta pati Tieslietu ministrija un ministrs Bordāns, un diemžēl – jāsaka, par lielu nožēlu – arī JKP deputāti. Varbūt naivā cerībā, ļoti naivā cerībā, ka šis vārdu savienojums "sociālais naids", kas ir tā kā mēģinājums mazliet uzlabot, mazliet padarīt neitrālāku šo Judina kunga priekšlikumu, kas runā konkrēti par seksuālo orientāciju... tātad tie deputāti, kas grib atbalstīt otru priekšlikumu, naivi cer, ka tas pasargās vienlīdz gan vienu pusi, gan otru pusi, bet tā nav. Es jums ar ļoti vienkāršu piemēru nodemonstrēšu to, kā strādā vispār šobrīd šis mehānisms.

Šeit gan nav runa par noziegumu... pagaidām, jo šobrīd šis priekšlikums nerunā par naida runas noziegumu, šis priekšlikums runā par vainu pastiprinošiem apstākļiem, bet kā īpaši aizsargājamā grupa, ticiet man, vienmēr šinī sistēmā paliks LGBT cilvēki. Tikai viņi būs īpaši aizsargājamā grupa, ja mēs runāsim par šādiem noziegumiem. Nekad – nekad! – tie nebūs ne kristieši, ne daudzbērnu māmiņas, nedz arī baltie vīrieši.

Pavisam vienkāršs piemērs. Iedomāsimies situāciju, kura, iespējams, nekad arī nenotika Saeimā. Viens gejs nosauc daudzbērnu māmiņu par dzemdējamo mašīnu. Kas notiek tālāk? Tālāk nenotiek nekas, jo daudzbērnu māmiņa sabiedrības acīs ir specvienība, kas ir izcietusi pilnīgi daudzus, daudzus pasākumus un kura nekādā veidā nevar emocionāli reaģēt ne uz ko, tātad viņa ir... viņai ir jācieš, jāiet cauri visiem pārbaudījumiem, viņa ir vienkārši... bruņas viņai. Daudzbērnu māmiņa pasaka gejam, ka viņam nevar būt bērni, un viņš nesaprot, ko nozīmē šī situācija. Protams, uzreiz seko liels nosodījums un prāva, un mamma saņem sodu. Kāpēc? Tāpēc, ka ar šiem vārdiem ir aizskarta īpaši aizsargājamā persona.

Runa šobrīd nav par to, ka mēs varētu cerēt, ka, piemēram, situācijā, kad gejs sastrīdēsies ar daudzbērnu tēvu, savu kaimiņu, par to, ka viena suns, piemēram, pārāk daudz staigā pa otra zālāju, un viens izgāzīs sētu otram... Ja daudzbērnu tēvs izgāzīs, salauzīs sētu gejam, viņš saņems par to lielāku sodu. Zināt, kāpēc? Tāpēc, ka tas kaimiņš, kas viņam blakus, ir īpaši aizsargājamā persona. Bet – ja notiks otrādāk? Ja gejs salauzīs sētu daudzbērnu tēvam par... pilnīgi vienalga, par ko, viņam sods būs mazāks. Tāpēc ka daudzbērnu tēvam nedrīkstēs piemērot minimālo sodu, pat ja viņš būs paraugpilsonis. Lūk, kā tas strādā, un, lūk, uz ko jūs aicināt, gan Judina kungs, gan Bordāna kungs.

Tā ka neļaujiet sevi mānīt, godātie kolēģi un godātie JK, jums šobrīd vēl ir laiks pārdomāt un neatbalstīt 3. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Mums šeit notiek, protams, kaislīgas debates, kas ir absolūti normāla demokrātijas sastāvdaļa. Par to es...

Lūdzu apvienot laiku – katram gadījumam –, lai varbūt mazliet pastāstītu arī par šo...

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti.

J. Rancāns. Tās manas lielās bažas šajā gadījumā... Šī ir tikai viena no diskusijām, tādas vēl būs, tādas ir sagaidāmas arī turpmāk, runājot par Stambulas konvenciju un tamlīdzīgām lietām. Bet, kolēģi, es gribētu tādu skaidrojošo... mazliet... viedokli sniegt un pēc tam nonākt arī pie šī konkrētā priekšlikuma.

Situācija, ko es pamanīju, sākot strādāt politikā, ir šāda. Tas, protams, daudz atšķiras no tā, ko māca politikas zinātnes studijās Latvijas Universitātē, bet kopumā tā situācija ir tāda, ka... Ir absolūti normāli, ka demokrātijā pastāv pilsoniskā sabiedrība. Nevalstiskās organizācijas katra nāk pie likumdevēja ar savu sāpi, ar savu jautājumu un stāsta, kas būtu jāuzlabo, lai sabiedrības dzīvi padarītu kopumā labāku. Tā ir absolūta norma. Un likumdevēja pienākums būtu uzklausīt visu šo pilsonisko sabiedrību un nevalstiskās organizācijas un iepazīties ar objektīvajiem datiem, kas eksistē objektīvajā realitātē, un tad pieņemt attiecīgu līdzsvarotu lēmumu. Jebkurā gadījumā likumdevējam būtu jāvērtē, cik pamatots ir tas, ar ko pie viņa nāk šādas nevalstiskās organizācijas.

Šobrīd mēs zinām... Un tas, ko es pamanīju, – ir milzīgs disbalanss, ir milzīga atšķirība starp ļoti bagātām un ietekmīgām organizācijām, kuras šobrīd ir, es teiktu, ar nesamērīgi milzīgu ietekmi uz Eiropas Savienības politiku; viņi nāk ar dažādiem subjektīviem (es vēlos uzsvērt – subjektīviem!) pierādījumiem, ar kaut kādām aptaujām, ka mums te viss ir slikti, un katra no šīm organizācijām... un tā nav tikai LGBT, tur ir radikālās feministes, mums ir vietējās organizācijas... un katra no šīm organizācijām no mušas pūš ziloni un stāsta, cik tā viņu problēma ir globāla un kā mums tagad likumdošana ir jāpielāgo viņu ideoloģiskajam pasaules skatījumam.

Daži pat diezgan nekaunīgi uzstāj, ka policija būtu jāapmāca šajā konkrētajā ideoloģijā, lai policija varētu caur šīs ideoloģijas prizmu piemērot likumus. Es gan uzskatu, ka tā ir pilnīga kļūda, absolūti nepiekrītu, ka policijai būtu jāvērtē caur nevalstisko organizāciju prizmām likumu piemērošana. Policijai, tiesai, prokuratūrai ir jāpaliek politiski neitrālām. Es uz to uzstāju, un es pie tā vienmēr palieku un palikšu.

Kolēģi, šis gadījums ir tieši tāds – ļoti ietekmīgs nevalstisko organizāciju lobijs ir uzpūtis šo milzīgo... nu, tādu ažiotāžu ap visām šīm lietām un norāda uz subjektīvām aptaujām, kuras katra nevalstiskā organizācija varētu iesniegt pati – savākt... veikt savu biedru vidū aptauju, atnest un parādīt: redziet, kā mūs šeit visi aizvaino, neieredz. Pieņemsim, Septītās dienas adventisti, krišnaīti varētu nākt ar aptauju un rādīt, ka sabiedrība neiecietīgi izturas pret viņiem, kad viņi klauvē pie durvīm, stāv ar savām grāmatām un piedāvā pievienoties viņiem.

Es domāju, kolēģi, ar vēsu prātu paskatīsimies, vai patiešām tam, ko stāsta visi šie priekšlikumu iesniedzēji, objektīvajā realitātē ir kaut kāds pamats. Nevar vis tā – vienkārši atsaukties uz kaut kādām aptaujām, kuras ir, es vēlreiz uzsveru, subjektīvas un kuras tiek iesniegtas no ieinteresētu nevalstisko organizāciju puses.

Jā, mēs dzirdam argumentu – netiekot vākti dati par "noziegumiem" (pēdiņās). Bet, piedodiet, par ko tad mēs taisāmies pastiprināt atbildību – par noziegumu, kurš jāmeklē ar palielināmo stiklu, kuru nevar atrast? Nu, cik tas ir loģiski, jūsuprāt? Netiekot vākti dati par šiem... kā kurš jūtas. Es vēlos uzsvērt: mēs par to vēl runāsim, vadoties pēc Stambulas konvencijas. Tā paredz vākt datus par vardarbību pret vīriešiem. Neviena pētījuma, kolēģi! Neeksistē neviens līdzvērtīgs Eiropas mēroga apsekojums.

Un šeit ir tieši tas pats – šis priekšlikums izskatās loģisks, bet tam nav nekāda pamatojuma objektīvajā realitātē. Tas, ko mēs šeit dzirdam, ir daļa no šīs milzīgās mākslīgi... arī masu medijos uzpūstās ažiotāžas no nevalstisko organizāciju puses. Tam nav objektīvajā realitātē nekāda apstiprinājuma, izņemot kaut kādus atsevišķus gadījumus. Bet, kolēģi, rīcībpolitika netiek veidota tikai uz tādu subjektīvu pieņēmumu pamata. Es ieteiktu katram iziet šo politoloģijas kursu, lai saprastu, kā pareizi veidot politiku.

Un, kolēģi, šeit ir... Izklausās – jā, mēs te tūlīt pastiprināsim, izdalīsim... Bet esošais regulējums ir optimāls! Ja tas nebūtu optimāls un mēs pamanītu objektīvajā realitātē, nevis šajā šaurajā ideoloģiskajā patiesībā, ko mums tagad mēģina uzspiest nevalstiskās organizācijas, – ja mēs objektīvajā realitātē pamanītu, ka esošais regulējums patiešām nestrādā un ir jāpastiprina atbildība, tad vajadzētu izdalīt konkrētas grupas, kuras vajag īpaši aizsargāt, tad tas parādītos visās statistikās, visos pētījumos un tas būtu objektīvi fiksēts... nu, ka nestrādā esošais regulējums. Bet tas strādā, un tas ir pietiekams!

Kolēģi, es aicinu ļoti kritiski izturēties pret katru šādu nevalstisko organizāciju spiedienu. Un tas nav tikai par šo konkrēto gadījumu. Es aicinu skatīties un dalīt ar divi vai pat ar trīs... katru atnākušo organizāciju. Es to redzu mūsu komisijā, kā katrs mēģina iespēlēt likumdevējam savu kaut kādu šauro, atsevišķo viedokli kā visas pasaules, globālu, problēmu.

Kolēģi, esam objektīvi! Es aicinu noraidīt šos priekšlikumus, kamēr mums patiešām nebūs objektīva pamata kaut ko mainīt. Es kā konservatīvais uzskatu, ka viss mums esošais regulējums ir optimāls.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātā Saeima! Es vēlētos pavisam īsi izteikties par šo priekšlikumu un nākamo priekšlikumu.

Vēlos uzsvērt, ka ikviens ir tiesīgs uz valsts aizsardzību; par to nav runa. Valsts varas pārstāvjiem ir godprātīgi jāaizstāv valsts iedzīvotāji, ja pret tiem īsteno noziegumu, – neatkarīgi no tā, vai tas ir latvietis vai krievs, ar gaišu ādas krāsu vai brūnu, tradicionāli vai homoseksuāli orientēts. Bet runa ir par nekvalitatīvu priekšlikumu, kurš ir tapis steigā, lai Judina kungs iegūtu plusus, punktus konkrētā mērķauditorijā.

Jau šobrīd likumā ir ietverti atbildību pastiprinošie apstākļi – jau šobrīd ir ietverti likumā! –, kuri ir konstatējami (piemēram, attiecībā uz tautību), kuri tiek uzskaitīti no valsts puses un ir viegli pierādāmi, ja strīds par šādu jautājumu nonāk tiesā. Tomēr seksuālo orientāciju vai piederību sociālajai grupai ir grūti konstatēt. Valstij nav jālien personas guļamistabā, lai pārbaudītu personas seksuālo orientāciju. Tāpat valsts nav salikusi un neliks cilvēkus sociālo grupu kastītēs, jo tā ir neiespējamā misija.

Ja šādi principi tiks atbalstīti, tad mēs ar laiku nonāksim absurdā pasaulē, kur būs tā: divi jaunieši savstarpēji saķildosies, un, kad viņu ķildošanās nonāks tiesā, tad viens bļaus, ka pret viņu ir noticis uzbrukums, jo viņš piederīgs kādai konkrētai seksuālai orientācijai, savukārt otrs jaunietis bļaus, ka uzbrukums ir noticis pret viņu, jo viņš piederīgs kādai šaurai sociālajai grupai, piemēram, šahistiem. Un ka varbūt strīdā tika pieminēts arī kaktu šahists...

Lūdzu, neatbalstīsim šo – 2. – populistisko priekšlikumu, ko ir iesniegusi deputātu grupa, un 3. priekšlikumu, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai. Lūdzu!

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Es uzreiz pateikšu, ka es plānoju atbalstīt Judina kunga priekšlikumu. Taču pašlaik es gribētu norādīt uz dažām neprecizitātēm kolēģu argumentos "pret" šo priekšlikumu, jo neatkarīgi no tā, kādu viedokli mēs atbalstām, manuprāt, mums jābūt korektiem un precīziem.

Pirmkārt, Kiršteina kunga piesauktie gadījumi noteikti neattiecas uz naida noziegumiem un arī nevar būt kvalificēti kā tādi, man liekas, ne saskaņā ar Latvijas, ne Igaunijas, ne jebkuras citas Eiropas valsts likumiem, jo... Kas attiecas uz vienlīdzīgu izturēšanos, – to, iespējams, pārkāpj tas viņa piesauktais gadījums ar kafejnīcas īpašnieci. Tas būtu iekļaujams patērētāju tiesību aizsardzības jomā, bet nekādā ziņā ne naida noziegumu jomā.

Līdzīgā veidā argumenti kādā avīzē var tikt uzskatīti par ļoti nepamatotiem, bet es ļoti šaubos, ka tiks ierosināts kriminālprocess par naida runu, jo tas būtu pretrunā ar Eiropas likumdošanu šajā gadījumā. Kaut gan tie argumenti, kas izskanēja no citētā raksta, tiešām ir seksistiski attiecībā uz sievietēm.

Līdzīgā veidā Stepaņenko kundzes piesauktais piemērs, kurš, manuprāt, ir literāras iztēles produkts, norāda, ka pašreiz tas esot pieļaujams un neesot sodāms – Latvijā un tātad arī tās parlamentā saukt kādu sievieti, vienalga, cik bērnu māti, par dzemdējamo mašīnu. Es domāju, ka, ja kāds atļautos tā darīt un tā izteikties, šāds gadījums būtu nododams gan Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, gan... iespējams... iespējams, arī aizvainojums, ar kuru citi arī... likuma ietvaros varētu, tā teikt, kaut kur vērsties. Bet šis ir hipotētisks gadījums.

Savukārt par uzbrukumiem uz naida pamata, kur naida iemesls ir seksuālā orientācija... Mēs zinām no Latvijas medijiem ļoti plaši par gadījumu ar profesoru Hanovu. Es atļaujos saukt vārdu, tāpēc ka medijos izskanēja vārds vairākas reizes un arī pats upuris, uzbrukuma upuris, par to ir rakstījis savā feisbukā. Man šķiet, ka te mēs tiešām redzam, kāpēc Judina kunga priekšlikums ir vajadzīgs.

Un es aicinu – kolēģi, būsim tomēr korekti! Mēs varam atbalstīt vai neatbalstīt, bet būsim tomēr korekti, kad mēs kritizējam savu kolēģu priekšlikumus, jo tādas manipulācijas un tik nepatiesas interpretācijas, manuprāt, parlamentā nav pieļaujamas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Savu runu par gejiem un viņu aizsardzību Krimināllikumā, īpašu aizsardzību Krimināllikumā, es gribētu sākt ar nelielu repliku uz deputātes Marijas Golubevas teikto par "hipotētisku gadījumu", kad kāda deputāte tika nosaukta par dzemdējamo mašīnu.

Golubevas kundze, jūs noteikti nebijāt klāt, es biju klāt. Jūsu kolēģis no jūsu partijas – Dūrīša kungs – tā nosauca deputāti Jūliju Stepaņenko. Tieši vai netieši, bet bija pilnīgi skaidrs, ka tas tika adresēts Jūlijai Stepaņenko. Tas nav "hipotētisks gadījums", Golubevas kundze. Tas tā.

Bet par to aizsardzību un vainu pastiprinošiem apstākļiem es gribu pastāstīt vēl vienu piemēru – ne pārāk "hipotētisku gadījumu", bet reālu piemēru no dzīves. Es šodien vienā no savām Saeimas runām palielīju, uzslavēju Riekstiņa kungu, bet pēc tiem grozījumiem, kurus piedāvā šobrīd Judins, sanāk tā: ja Saeimas ēkā manu seju sadauza Sandis Riekstiņš (tas nav "hipotētisks gadījums", tā ir reāli iespējama situācija, starp citu), tad tas ir tāds parasts, ikdienišķs strīds un tad nav nekādas problēmas, bet, ja tajā pašā Saeimas ēkā Sandis Riekstiņš man sadauza seju un izrādās, ka es esmu gejs, tad tur var būt vainu pastiprinoši apstākļi. Es domāju, ka tas nekur neder, jo, saprotiet, mēs visi esam piederīgi dažādām sociālajām grupām.

Es esmu piederīgs, piemēram, sociālajai grupai "kristieši"; es esmu piederīgs sociālajai grupai "bērnu tēvi"; es esmu piederīgs sociālajai grupai "skrējēji", "riteņbraucēji", "zāles pļāvēji" un tā tālāk... tādā garā. Visi mēs esam piederīgi. Mums visiem var gadīties, ka mēs nejauši ieejam kādā mikrorajonā un, atvainojos, dabūjam pa seju. Mūs var arī nosist. Tikai tāpēc, ka mēs neiederamies tajā mikrorajonā, jo nepatika mūsu seja.

Ar ko tas gadījums ir atšķirīgāks no tā, ka piekauj vai nosit kādu viņa sociālās piederības dēļ vai piederības kādai seksuālajai orientācijai dēļ? Ne ar ko. Visi cilvēki likuma priekšā ir jāaizstāv vienlīdzīgi – neatkarīgi no tā, kurā sociālajā grupā viņi atrodas. Gan bērni, gan kristieši. Gan balti cilvēki... Gan latviski runājoši, gan krieviski runājoši. Visi. Starp citu, arī noziedznieki, ja viņus piekauj uz ielas un pret viņiem vērš vardarbību, ir jāaizsargā. Tieši tāpat kā geji. Līdz ar to šis iesniegtais priekšlikums ir klaji populistisks un dala sabiedrību – paredz, ka kaut kādi indivīdi būtu īpašāki par citiem.

Jebkura vardarbība ir nosodāma, un juridiski tas ir pilnīgs absurds – dalīt... runāt par kaut kādu īpašu naidu pret kaut kādu īpašāku grupu. Jebkurš naids pret jebkuru sociālo grupu un jebkuras sociālās grupas pārstāvi ir sodāms vienlīdzīgi.

Es aicinu noraidīt gan šo Judina kunga priekšlikumu, gan noraidīt arī nākamo – Tieslietu ministrijas priekšlikumu. Krimināllikums paredz aizsargāt visus cilvēkus pret vardarbību, un Krimināllikumā nav jāparedz...

Es lūdzu apvienot laiku, ja var, jo gribu pateikt to vienu domu, kuru es izteicu jau komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Jūsu laiki ir apvienoti.

A. Gobzems. Krimināllikumā nav jāregulē, ka mēs kaut kā bargāk sodīsim, ja piekauj uz ielas geju. Es atvainojos, – ja mani piekauj uz ielas... ja mani vienkārši piekauj... ja neatkarīgi no tā, kāda ir mana seksuālā orientācija, vienkārši man sašķaida seju, tad ar ko šāds gadījums ir mazāk sodāms nekā gadījums, ja tajā pašā mikrorajonā piekauj geju tikai tāpēc, ka viņš nepatīk kā gejs? Es nepatīku kā heteroseksuāls, viņš nepatīk kā gejs. Vai – es nepatīku, tāpēc ka es neesmu no tā mikrorajona. Ar ko mans gadījums ir sliktāks un mazāk aizsargājams? Kāpēc, ja... Es nezinu, kāpēc... Ja, piemēram, notiek – lai nedod dievs! – tāds gadījums un ja cilvēku nosit... vienkārši ir dusmas, un nosit viņu uz ielas... kāpēc tas ir, kā saka, mazāk aizsargājams nekā tad, ja viņu nosit, tāpēc ka, izrādās, viņam seksuālā orientācija ir kaut kāda tāda? Kur ir atšķirība?

Paskaidrojiet man, lūdzu, ģeniālie juristi – Judina kungs, jūs ieskaitot –, kur ir atšķirība tajā...? Ka pret jebkuru cilvēku drīkst veikt jebkādu vardarbības aktu... Jebkurš vardarbības akts ir naida akts. Jebkurš naids ir vienlīdzīgi sodāms. Jebkurš, pret jebkuru cilvēku. Un nav svarīgi, vai tas ir tautības dēļ vai tādēļ, ka tu vienkārši nepatiki kādam. Naids ir un paliek naids.

Un beidziet dalīt sabiedrību! Es saprotu, ka sabiedrības dalīšana ir tas, kas... vienīgais, kāpēc jūs varat noturēties pie varas. Bet sāciet domāt tajā kategorijā... atbilstoši tam, kas rakstīts Ministru kabinetā uz sienas, – "Viens likums – viena taisnība visiem"!

Viens likums aizsargā visus vienlīdzīgi. Par to ir šis stāsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, sniedziet komisijas vārdā komentāru, Juraša kungs.

J. Jurašs. Jā... Dzirdējām debatēs daudzus dažādus viedokļus, daudzas dažādas interpretācijas. Un jāatzīst, ka tās ir ļoti tālu no faktiskās situācijas, un reizēm pat šķiet, ka atsevišķi deputāti varbūt pat nav iepazinušies ar konkrēto priekšlikumu un konkrēto Krimināllikuma pantu, kurā ierosināts veikt izmaiņas.

Es komisijas vārdā vēlos norādīt, ka šis 2. priekšlikums, kas ir deputāta Andreja Judina priekšlikums... proti, ir izteikts piedāvājums paplašināt jau uzskaitītās sociālās grupas, tās, kuras jau eksistē. Mēs varam redzēt, ka ir jau minēts... tātad, ja noziegums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku, reliģisku motīvu dēļ... Šāds uzskaitījums jau ir. Un tas, ko piedāvā Judina kungs, – papildināt to ar vēl vienu grupu – seksuālās orientācijas...

Komisijā šāds priekšlikums – ekskluzīvi izdalīt vēl kādu sociālo grupu – neguva atbalstu. Šis priekšlikums tika noraidīts, un tā vietā tika radīts jauns – komisijas priekšlikums, kurš paredz daudz plašāku ietvaru, neizceļot nevienu grupu papildus tām, kas jau likuma normā ir uzskaitītas.

Es gribu vērst uzmanību, ka runa ir par tiešām sociāli bīstamu gadījumu.

Ja jebkāda veida noziegumi, kas tiek izdarīti pret kādu sociālo grupu... īpaši tāpēc, ka konkrētais cilvēks ir šīs sociālās grupas pārstāvis... un te mēs varam minēt jau pieminētos... nezinu... tāpēc, ka ir bērna tēvs, vai tāpēc, ka ir bezpajumtnieks...

Ja noziegums tiek izdarīts tikai tāpēc, ka kāds pārstāv kādu no sociālajām grupām, tad tas tiešām ir ar paaugstinātu bīstamību. Tā izdarītāju varētu salīdzināt ar tādu kā potenciālu sērijveida noziegumu izdarītāju. Tāpēc Juridiskā komisija radīja alternatīvu – 3. priekšlikumu. Un tāpēc es komisijas vārdā varu aicināt 2. priekšlikumu noraidīt un atbalstīt 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Andreja Judina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma 48. panta pirmās daļas 14. punktu pēc vārda "motīvu" ar vārdiem "vai sociālā naida". Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Laikus, lūdzu, apvienojiet.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

A. Kiršteins. Paldies.

Kas ir sociālais naids kā tāds – vai kāds var paskaidrot?

Te tika minēts... Viens no iepriekšējiem runātājiem teica, ka ir dažādas sociālās grupas. Un sociālās grupas – tie var būt gan baltie, gan miljardieri, gan, teiksim, transvestīti. Mēs varam vienmēr atrast kaut kādu iemeslu, lai cilvēks, kurš kaut ko ir pateicis par kādu no šīm grupām, būtu, tā sakot, izteicis kaut kādu sociālo naidu.

Es ilustrēšu ar vienu interesantu piemēru. Visi Latvijā zina žurnālistu, ļoti populāru žurnālistu, kurš ir atbraucis no Amerikas Savienotajām Valstīm un kurš savos televīzijas raidījumos iepriekšējo ASV prezidentu konstanti sauc par oranžo pērtiķi. Reakcijas nav pilnīgi nekādas – ne no mediju uzraudzības, ne no žurnālistu asociācijas. Tas ir normāli, tāpēc ka šis prezidents ir baltais, viņš ir miljardieris. Un mēs visi taču zinām, ka ir ļoti liels liekulības moments. Jūs varat baltos kritizēt un lamāt gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan citās šajās karojošā liberālisma valstīs – par to jums nekas nebūs. Bet, ja šis žurnālists, no ASV iebraukušais, būtu nosaucis prezidentu Obamu par melno mērkaķi, – vai arī tad Tēraudas kundze klusētu? Ja viņš to darītu regulāri, katrā savā raidījumā vai katrā otrajā raidījumā? Tas jau pierāda, ka sociālais naids – tā ir melīga konstrukcija. Mēs nezinām, kas tas ir, un pilnīgi bezjēdzīgi te kaut ko tādu deklarēt.

Kāpēc es pieminēju šūnu kodola hromosomas? Tikai viena iemesla dēļ – tāpēc, ka šūnu kodola hromosomas nosaka dzimumu lomas. Tātad tās lomas nosaka daba, tās nosaka Radītājs. Ja kāds ir bezdievis, viņš domā, ka tas viss ir nejaušības rezultāts. Un, saprotiet, ja kāds, kam ir divas X hromosomas, iedomājas, ka viņš varētu būt vīrietis, tas nozīmē, ka viņam kaut kāda dabas kļūda ir, kaut kāds process... vai gēnu mutācijas rezultātā kaut kas tur ir radies... Un tā ir slimība. Un vai var ārstēt to slimību vai nevar ārstēt? Ir gadījumi, kuros var kaut ko darīt, un ir gadījumi, kuros nevar. Bet tā ir slimība!

Taču, ja jūs nosauksiet transvestītu par slimnieku, tad – nu, mums nav tāda likuma, bet dažās Eiropas valstīs ir – jūs taisnā ceļā nonāksiet cietumā. Jūs nonāksiet cietumā Zviedrijā, jūs nonāksiet cietumā Vācijā... Bet – tā ir slimība! Tātad šeit mums ir jāmelo un jāizliekas, ka bioloģija nepastāv un ka arī zinātne nepastāv.

Taču, ja nopietni runājam, tad atgādināšu, ka deviņdesmitajos gados Karls Bilts atveda uz Latviju Hilmarsona fonda izdotu grāmatu "Brīvas sabiedrības principi" jeb "Principi brīvai sabiedrībai". Kāpēc viņš atveda? Tāpēc, ka postpadomju telpā, kur cilvēki, padomju sistēmā dzīvodami, bija pieraduši regulēt un ar likumu visu ko aizliegt, pirmais bija tas, ka šī izteiksmes... mediju rakstības, pārraides brīvība jāievieš.

Šo grāmatiņu bija sarakstījis doktors Naidžels Ašfords. Un tur ir ļoti labi teikts, ka visaugstākais brīvības princips ir izteiksmes un vārda brīvība. Es nocitēšu, ko viņš raksta: "Ir atļauts viss – rasistiski, seksiski, revolucionāri, pornogrāfiski, cilvēknīstoši teksti ir jāatļauj, lai tos var kritizēt." Kāpēc ir jāatļauj? Tāpēc, ka pat vissliktākajā izteiksmē var būt viens vai divi vārdi patiesības. Un vislabākajā (Fonā skan skaļš telefona motīvs.)... es atvainojos... un vislabākajā dokumentā var būt daļa kļūdu, kuras nedrīkst, teiksim, nepamanīt.

Piemērs ir Salmans Rušdi. Ļoti bēdīgs piemērs, tas ir tā kā pretējs... Viņš sarakstīja savu slaveno darbu "Sātaniskās vārsmas", par ko viņam, teiksim, Irānā piesprieda nāvessodu. Bet kāda ir atšķirība starp, teiksim, Irānu, kas nosoda Salmanu Rušdi par "Sātaniskajām vārsmām", par šo viņa literāro darbu, un, teiksim, demokrātisko Eiropas Savienību, kurā cilvēku, kurš, piemēram, izteicis kaut kādu cilvēknīstošu tekstu, ieliek cietumā, neļaujot citiem pierādīt, kur ir šī muļķība? Jūs sapratāt domu. Tātad – ar ko mēs būsim labāki, ļaunumu aizliedzot ar lielāku ļaunumu?

Mums ir jāsaprot, ka augstākais, kas mums ir, – tā ir vārda brīvība. Turpretim visi šie neskaidrie formulējumi... mēs nezinām, kas tad ir kura sociālā grupa, kas ir "sociālais naids", kas ir "naida runa". "Naida runa" vispār latviešu valodā nepastāv; var būt naidu izraisoša runa, ne jau "naida runa". Tāpat arī nav (Nav saklausāms.)... bet ir mīlestību apdziedoša, teiksim, dzeja vai mākslas darbs.

Līdz ar to es aicinu noraidīt.

Un Juridiskajai komisijai vajadzētu tagad drusciņ stingrāk... un sevišķi Tieslietu ministrijai vajadzētu izvairīties no šādām muļķībām.

Atcerieties, ka vārda brīvība – tas ir pats augstākais, jo, zaudējot vārda brīvību, mēs zaudēsim visu. Arī Judina kungs, arī Tēraudas kundze, arī visi pārējie. Mēs varam nonākt, kā jau es teicu, kā dažās valstīs... līdz tādai diktatūrai, ka tiek likti cietumā cilvēki tikai par to... Piemēram, vēsturnieks Irvings tiek ielikts cietumā par to, ka viņš apšauba gāzes kameras, jo viņš tās nav redzējis un neviens tās nav redzējis, oficiālā teorija ir, ka tās tika ātri pārbūvētas par dušām. Lūk, tā vietā, lai ļautu cilvēkam pierādīt, ka viņš kļūdās, viņu ieliek cietumā... jā, Lielbritānijā, bet, atcerēsimies, viņu aizturēja Austrijā, pēc tam viņu izlaida...

Vārda brīvība – tas ir galvenais, kas mums ir vajadzīgs.

Aicinu balsot "pret" šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Es vēlētos gan nedaudz precizēt Juridiskās komisijas vadītāja Juraša kunga teikto, ka klasisks Juridiskās komisijas priekšlikums... ka ar šo priekšlikumu mēs varēsim ļoti daudzas labas lietas izdarīt sabiedrībā.

Es kā Juridiskās komisijas deputāts varu pateikt, ka tas bija drīzāk koalīcijas kompromisa priekšlikums, lai attaisnotu to, kāpēc ir konservatīvie kopā ar ultraliberāļiem vienā koalīcijā, un lai varētu it kā katra grupa savai grupai nedaudz izdabāt: redziet, mēs viņus nenosaucām par sociālo... par seksuālu orientāciju, mēs viņus nosaucām par... nu, mazliet citādāk pārsaucām... Ļoti visaptveroši un tamlīdzīgi; tas ir attiecināms uz visām sociālajām grupām, jo katrs cilvēks ietilpst entajās sociālajās grupās, nenosakāms pēc vecuma, tautības, nodarbošanās. Un mēs varam palasīt gan enciklopēdijā, gan... palasīt un aprunāties ar ekspertiem, ka nav skaidrs, kas ir sociālā grupa.

Ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, kas paredz šo "sociālo naidu", te ir tieši tas pats stāsts. Mēs jebkuru noziegumu varam palikt zem šī sociālā naida. Mēs par šo komisijā arī runājām, un pēc būtības diskusijas nebija; tās bija diskusijas... faktiski viena ultraliberālā grupa ar nosacīti konservatīvu grupu. Varēja redzēt, ka tas ir tāds kompromiss, koalīcijas kompromiss, lai mēs virzītos uz priekšu. Lai vieniem būtu, ko pateikt, kas ir izdarīts, un lai otriem būtu, ko pateikt, kas ir izdarīts. Bet ilgtermiņā šādi grozījumi nekādā gadījumā nemazina izdarīto noziegumu smagumu, jo jebkurš noziegums ir noziegums – neatkarīgi no tā, vai tas ir izdarīts pret homoseksuālu cilvēku, heteroseksuālu cilvēku, vai tas ir izdarīts, tāpēc ka vīrietis ir palicis bez darba un ir iekaustījis savu sievu. Visi šie noziegumi ir vienlīdz svarīgi, jāizmeklē. Nav mums jāapmāca īpaši nedz policija, nedz tiesneši, lai nošķirtu, kas ir sociālais naids un kas nav.

Mums pašreizējā likuma redakcijā tas viss ir ļoti skaidri ierakstīts, mums absolūti ar to pietiek. Tas, kas mums ir jādara: punkts numur viens – jāceļ valstī labklājība, lai cilvēkiem neparādās agresija, savstarpēja neiecietība vienam pret otru, pret dažādām grupām jeb, kā jūs tās gribat saukt, sociālajām grupām, lai neveidojas šis "sociālais naids"; lai ir kvalitatīva spriestspēja skolās; lai labklājības līmenis pieaug. Savukārt policijai, iekšlietu struktūrām, lai būtu atbilstošs ekipējums, atbilstošs 21. gadsimta prasībām, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu novērst noziedzīgās darbības un efektīvi atklāt visas izdarītās.

Kolēģi! Es aicinu neveidot kādas jaunas tēzes, lai izdabātu vienai vai otrai grupai – politiskajai grupai.

Es aicinu stiprināt mūsu valsts labklājību. Aicinu stiprināt mūsu valsts drošības iestādes, lai tur viss būtu paveikts kvalitatīvi, efektīvi un laikā. Lai nebūtu vienam izmeklējošam policistam vai prokuroram simtiem dažādu lietu, kuras viņam ir izmeklēšanas stadijā. Skaidrs, ka viņš neizmeklēs nevienu no šīm lietām.

Tagad mēs meklēsim prioritātes... Skaidrs, ka būs kādas – nosacīti – grupas vai advokātu pārstāvji, kuri norādīs, ka noziegums ir izdarīts kāda "sociālā naida" dēļ vai tamlīdzīgi un ka to vajag īpaši prioritizēt. Kolēģi, nē! Jebkurš noziegums ir noziegums, un pret visiem noziegumiem ir jāizturas vienlīdz atbildīgi un pēc iespējas ātrāk tie ir jānovērš; ir jāatklāj vainīgie un jāstrādā pie prevencijas, lai šādi noziegumi nenotiktu.

Kolēģi! Īpaši šobrīd, šajā pēcpandēmijas un arī pandēmijas laikā, kad ir milzīga sociālā spriedze sabiedrībā, mums vajag darīt visu, lai kopējais labklājības līmenis pieaugtu; lai cilvēki varētu socializēties, sarunāties viens ar otru; lai bērni varētu iet uz skolām, lai vecākus atslogotu; lai kultūras pasākumi un sporta pasākumi notiktu, turklāt notiktu droši, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Bet šeit mēs tikai mēģinām izdabāt vienai konkrētai grupai. Un tas nav... Es to nevaru nosaukt par... nevaru teikt, ka tas būtu Juridiskās komisijas priekšlikums. Jā, juridiski tā tas varētu būt, bet īstenībā tas bija koalīcijas... bija un ir koalīcijas saglabāšanas priekšlikums.

Kolēģi, es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šī, protams, ir 13. Saeima, ļoti īpaša Saeima, bet pat 13. Saeimā, kolēģi, man nav skaidrs, kā šāds priekšlikums varētu nākt no komisijas, kura sevi sauc par Juridisko komisiju. Man nav skaidrs, kā vispār kāds cilvēks ar jurista kvalifikāciju varēja šo atbalstīt.

Es gan pats neesmu pēc izglītības jurists, kolēģi, bet es ļoti labi zinu, ka likumdevēja pienākums, viens no galvenajiem pienākumiem, ir veidot tādus likumdošanas aktus, tādus likumus, kuri būtu saprotami cilvēkiem – tiem, kuri šos likumus lietos, dzīvos pēc tiem likumiem. Veidot tādus likumus, kuri būtu saprotami. Saprotami!

Kas ir sociālais naids, kolēģi? Kiršteina kungs jau pirms manis uzdeva to pašu jautājumu – kas ir sociālais naids? Kāda ir tā jēdziena definīcija? Pameklējiet, piemēram, tajā pašā Google, ievadiet meklētājā vārdus "sociālais naids" vai angļu valodā – "social hate", pameklējiet legālo definīciju! Vai vispār kāda valsts izmanto šādu jēdzienu kā tādu?

Ja jūs piedāvājat... tā, kā to darāt šodien (laikam pilnmēness)... jau tā likumi ir diezgan bagāti ar šādām definīcijām... ja jūs likumdošanas aktus, likumus piesārņojat ar tādiem jēdzieniem kā šie... ar tādiem, kāds bija šodien no Veselības ministrijas, – "sadarbspējīgie sertifikāti"... Kas ir nesadarbspējīgs sertifikāts? Kas ir "sociālais naids" un tā tālāk? Tas, ko jūs darāt, – jūs apgrūtināt tiesībsargājošo iestāžu, izmeklēšanas iestāžu, tiesu darbu, advokātu darbu, vispār visas tiesu sistēmas darbu. Jūs to apgrūtināt! Tā, protams, strādās daudz lēnāk, nekā tā varētu, jo tajā iesaistītajiem cilvēkiem vajadzētu kaut kā domāt, meklēt veidus, kā pielietot visus tos terminus, kā strādāt ar visiem tiem terminiem, kuri tagad nāk no Juridiskās komisijas. "Sociālais naids"... Un tad nav jābrīnās, ka pēc tam tieslietu ministrs vai tieslietu ministra partija uzdod jautājumus, kāpēc mums tiesas strādā tik lēni. Es domāju, tā tas ir arī tāpēc, ka tās strādā ar tādiem likumiem, kādi diemžēl... ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tāds nāks no Saeimas arī šodien.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs neatbalstīt šo acīmredzamo brāķi, kas nāk no tā saucamās Juridiskās komisijas. Savukārt Juridisko komisiju es tiešām aicinu tomēr pieturēties pie kaut kādiem augstākiem standartiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Kolēģi! Es pirms kāda laika mēģināju skaidrot savu priekšlikumu, bet redzu, ka diemžēl tie, kas debatēja, pārsvarā runāja to, ko viņi gribēja runāt; viņi neklausās un negrib saprast. Tātad man ir jāatkārto dažas lietas, lai būtu skaidrāk.

Vēlreiz uzsveru – 48. pants neparedz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem. Atbildība ir paredzēta citos pantos. Un tāpēc Kiršteina kunga paustais par naida runu vienkārši ir nevietā. Ja mūsu likumā būtu, teiksim, pants, kas paredzētu atbildību par kritiku, tad varētu runāt arī par atbildību pastiprinošu apstākli, kas kaut ko mainītu. Kritizēt drīkst un var cilvēku neatkarīgi no tā, kāda viņam ir tautība, kāda viņam ir attieksme pret reliģiju, kāda viņam ir ādas krāsa.

Runājot par Stepaņenko kundzes minēto piemēru, – mani tiešām ļoti pārsteidz... jo es esmu dziļi pārliecināts, ka Stepaņenko kundze ir laba juriste un viņa saprot tiesības, bet... Piemērs par to, ka, ja nodarīts kaitējums gejam, tad būs nopietnāka atbildība, bet, ja daudzbērnu tēvam, tad atbildība nebūs tik liela, – nu, tas vienkārši neatbilst patiesībai.

Ir jāsaprot, ka 48. pants jau tagad ir. Un 14. punktā ir atbildību pastiprinoši apstākļi. Lai būtu skaidrāk, es pieminēšu vienu: tautība. Ja kāds pārkāpums ir izdarīts pret cilvēku... es domāju, visi saprot, ka viņam ir arī noteikta tautība, bet nekad nerunā, ka manta ir sabojāta latvietim, krievam vai, teiksim, lietuvietim, vai kādam citam. Tam nav nozīmes. Tad par ko mēs runājam saistībā ar 48. pantu? Mēs runājam par tā saucamo subjektīvo pusi – attieksme, psihiska attieksme, pret nodarījumu. Un naids... nu, saistīts ar psihisko pusi. Tā ir motivācija, iemesls, kura dēļ pārkāpums tiek izdarīts.

Tātad arī par Gobzema kunga minēto piemēru... Ir jāsaprot: ja viens cilvēks nodarīja otram pāri, tad skaidrs, ka gan vienam, gan otram kaut kāda seksuālā orientācija tomēr ir. Un tas neko nemaina no krimināltiesiskā viedokļa. Bet, ja kāds skraida pa ielām un meklē cilvēku, kuram ir noteikta ādas krāsa vai noteikta tautība, vai noteikta seksuālā orientācija, vai... mums bija gadījumi (es vismaz divus gadījumus atceros), ka meklēja bezpajumtniekus un bruka viņiem virsū, šajos gadījumos motivācija ir saprotama, tā ir saistīta ar naidu. Un tāpēc, nosakot sodu, ir jāņem vērā šis apstāklis.

Kolēģi! Es lūdzu nu tiešām orientēties un skatīties, kas rakstīts pantos, kas rakstīts priekšlikumos. Protams, mēs varam izmantot tribīni, lai stāstītu savas deklarācijas, stāstītu par savām vērtībām, bet, manuprāt, tas nav pareizi. Un gadījumā, ja ir naids, mums ir jārīkojas atbilstoši.

Tagad par Dombrovska kunga jautājumu par sociālo naidu. Ja jums būs iespēja, jūs varat paskatīties, kāds ir nosaukums Krimināllikuma 150. pantam, un tad jums varbūt būs saprotams un skaidrs, vai mēs kaut ko jaunu izdomājam vai vienkārši ir krimināltiesībās tāda terminoloģija, kas jums nav pazīstama.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Judina kungs tikko visiem paskaidroja to, cik viņš pats ir ļoti labs jurists un ka viņš ir gudrāks par visiem, arī par Dombrovska kungu, un runāja par to, ka mums nav tiesību izmantot tribīni savu vērtību sludināšanai. Tas tā.

Bet, ja mēs runājam par pašu priekšlikumu, vēlreiz atkārtošu: to neatbalstīt! Lūgums tātad – neatbalstīt, tāpēc ka arī Juridiskajā komisijā... tad, kad mēs debatējām par šo priekšlikumu, mums bija iespēja iepazīties arī ar LGBT organizācijas pārstāvja viedokli, un šis pārstāvis bija klāt komisijā un sacīja, ka ļoti lielas cerības ir uz šo pantu, jo ļoti daudz ir iesniegumu no LGBT pārstāvjiem par visdažādākajiem pārkāpumiem, kas tika vērsti pret viņiem. Līdz ar to šī sociālā grupa jau ir konkrēti zināma. Tātad tā ir iezīmēta.

Par pārējām sociālajām grupām nav nekādas informācijas, un pārējās sociālās grupas nav pat definētas. Līdz ar to tās cerības, ka, piemēram, daudzbērnu vecākus kāds varēs pasargāt no naida noziegumiem, ir vairāk nekā naivas, tāpēc ka šī nav sociālā grupa pēc būtības. Nekad neviens daudzbērnu vecāks nav rakstījis policijā iesniegumu, ka pret viņu kāds ir vērsies, tāpēc ka viņš ir daudzbērnu vecāks, lai gan – lai gan! – šādi naida noziegumi notiek. Notiek vēršanās pret cilvēkiem gan par to, ka viņi ir kristieši, gan par to, ka viņi aizstāv dabisku ģimeni.

Ja mēs runājam par naida runu, tajos pašos sociālajos tīklos, komunikācijā starp cilvēkiem, ir ļoti daudz šādu uzbrukumu cilvēkiem par to, ka viņi, lūk, iestājas par kristīgajām vērtībām, par ģimeni. Viņi tiek saukti dažādos vārdos, viņu darbība tiek noniecināta. Taču viņi par to neraksta iesniegumus, tāpēc ka viņi ir pieraduši pie tā, ka ir viena skaļāka grupa, kas ļoti, ļoti drosmīgi iet uz priekšu un ļoti drosmīgi arī komisijā aizstāv šos priekšlikumus un cīnās par to, lai viņiem būtu vēl lielākas tiesības.

Tā tas arī ir. Līdz ar to es atkārtoti aicinu cienījamo Jauno konservatīvo partiju vēl trīs reizes padomāt – līdz balsojumam – par to, ka šis priekšlikums arī nebūtu atbalstāms. Jūs pavērsiet durvis ļoti lielām problēmām, un jūs nevarēsiet pasargāt nedz daudzbērnu vecākus, nedz kristiešus, nedz dabiskas ģimenes atbalstītājus no tā, ka pret viņiem tiks vērsti šie... dažādi pasākumi, bet, ja gadījumā jums būs jāsalīdzina dažādi pārkāpumi, tad vienmēr – vienmēr! – aizsargātākā grupa būs tā otra grupa, par kuru mēs šodien ļoti daudz runājam.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, vai jums pietiks ar četrām minūtēm?

J. Butāns (JK).

Jā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns. Labdien! Es esmu konservatīvais, bet tas nenozīmē, ka es esmu homofobs vai cilvēks, kas neiecietīgs pret kādām sociālajām grupām. Taču izklausās, ka daudzi šeit tieši tādi arī ir, jo izsakās pret šo priekšlikumu, kurš paredz vainu pastiprinošus apstākļus par noziegumu, kas izdarīts aiz tā, ka cilvēks ir piederīgs kādai sociālajai grupai. Un nav nozīmes, kas tas tāds ir – vai tas būtu homoseksuāls, heteroseksuāls, vai tas būtu trūcīgs cilvēks vai bezpajumtnieks, vai tāds, kuram izglītība ne tāda ir.

Manuprāt, ir nosodāms jebkāda veida uzbrukums, kas izdarīts tikai tāpēc, ka cilvēks ir piederīgs kādai no grupām. Un tas ir vainu pastiprinošs apstāklis. Tāpēc atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nu, jautāšu, Nemiro kungs, vai ar divām minūtēm jums pietiks?

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, pietiks, jā, ar divām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro. Paldies. Kolēģi! Mēs esam ļoti daudz runājuši par šo priekšlikumu, turklāt esam novirzījušies no paša priekšlikuma būtības. Priekšlikums pēc sava satura paredz redakcionālas izmaiņas, nosakot, ka tiek pieminēts arī šāds termins – "sociālais naids".

Cienījamie kolēģi! Naids vispār pēc savas būtības ir emocija, kura var būt izpausta... Un kā tad to pēc tam būs iespējams pielāgot...? Kā to judikatūrā... kā tiesneši to piemēros Krimināllikuma ietvaros? Manuprāt, arī šis priekšlikums būtu noraidāms tā apstākļa dēļ, ka faktiski mēs nevarēsim to viegli identificēt. Un es nedomāju, ka vispār judikatūrā... nebūs pēc tam daudz diskusiju par šī jautājuma tvērumu. Te tika daudz kas pieminēts par dažādām tādām izpausmēm, kas saistītas ar sociāla rakstura... ar tādu, teiksim, negatīvu nostāju pret vienu vai otru grupu.

Bet, atgriežoties pie paša priekšlikuma būtības, – šeit ir noteikts: sociālais naids. Tātad – nu kas tas īsti pēc savas būtības ir? Ir ļoti grūti identificēt, saprast, turklāt pēc tam arī pielāgot. Līdz ar to... no labas likumdošanas prakses ievērošanas... neapšaubāmi likumiem ir jābūt saprotamiem, skaidriem, viegli piemērojamiem, bez lielām kolīzijām. Taču šajā gadījumā... Es domāju, ka šeit mēs ar šādu priekšlikumu radām vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Es aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc tā.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!