Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2022. gada 16. jūnija stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas vienpadsmitā sēde 2022. gada 16. jūnijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.2022., Nr. 124 https://www.vestnesis.lv/op/2022/124.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 33

Ministru kabineta sēdes protokols

Vēl šajā numurā

30.06.2022., Nr. 124

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 16.06.2022.

OP numurs: 2022/124.1

2022/124.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas vienpadsmitā sēde 2022. gada 16. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 16. jūnija sēdi.

Godātie kolēģi, sagaidīsim Valsts prezidentu. Paldies.

Darba kārtībā – Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna.

Prezidenta kungs, vārds jums.

E. Levits (Valsts prezidents).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Jau pēc 107 dienām vēlētāji lems, kurām partijām nākamajos četros gados uzticēt Latvijas valsts pārvaldīšanu. Nākamās Saeimas politisko lēmumu fonā būs Krievijas drauds Rietumu pasaulei, demokrātiskās pasaules atteikšanās no Krievijas energoresursiem, ar to saistītais cenu kāpums un inflācija, kas sāpīgi skars Latvijas cilvēkus un mūsu uzņēmumus. Šis fons būs noteicošais, kas noteiks arī mūsu prioritātes, un tās būs valsts drošība un izturētspēja.

Un tādēļ es šodien nerunāšu par izglītību, zinātni, kultūru, tieslietām, veselību un daudzām citām ļoti svarīgām jomām, bet gan koncentrēšos tikai uz trim virzieniem, kas visplašākajā veidā ir saistīti ar valsts drošību. Tie ir valsts aizsardzība un iekšējā drošība, kas ietver arī sabiedrības integrācijas problēmjautājumus, enerģētikas krīze un ar to saistītā valsts atbalsta politika iedzīvotājiem un valsts pārvaldības sistēmas uzlabošana, kas nepieciešama, lai mūsu valsts labāk varētu pārvaldīt savus resursus un reaģēt uz krīzēm.

Es aicinu katru partiju savās programmās piedāvāt konkrētus risinājumus šiem trim virzieniem. Un es aicinu vēlētājus, lemjot, par kuru partiju balsot 1. oktobrī, vērtēt, vai partija patiešām piedāvā šīm jomām jēdzīgus risinājumus.

Un, izvēloties nākamo Ministru prezidentu, es rūpīgi vērtēšu, vai kandidāts piedāvā konkrētu, saprātīgu rīcībpolitiku, kas Latviju padara drošāku un krīzēs izturīgāku.

Vispirms – par valsts aizsardzību.

Krievija nekad nav uzdrošinājusies uzbrukt NATO dalībvalstij. Tomēr, kamēr Krievijā valdīs imperiālistiskais Putina vai kāda viņa ideoloģijas mantinieka režīms, pasaulei, Eiropai un Latvijai ir jārēķinās ar paaugstinātu draudu līmeni.

Konsekventas politikas rezultātā mūsu Nacionālie bruņotie spēki kopš 2014. gada gan skaitliski, gan pēc kaujasspējām ir strauji attīstījušies. Gribu uzsvērt, ka NATO sabiedrotie mūsu bruņoto spēku kaujasspējas vērtē ļoti augstu. Pie mums patlaban atrodas arī vairāki tūkstoši NATO sabiedroto karavīru no vairāk nekā 10 valstīm. Taču Krievijas draudi prasa mūsu aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu.

Tādēļ, pirmkārt, mums ir jāpalielina Nacionālo bruņoto spēku skaitliskais sastāvs un jāattīsta kaujasspējas. Saeima ir palielinājusi nākamo trīs gadu aizsardzības budžetu līdz 2,5 procentiem no IKP. Tomēr nākamajai Saeimai būtu vēlreiz jāraugās, vai tas ir pietiekami un vai šis budžeta procents nebūtu jāpalielina vēl vairāk.

Otrkārt, blakus mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nozīmīga ir pietiekama NATO sabiedroto klātbūtne. Gribu uzsvērt, ka tieši kopš Krievijas kara uzsākšanas Ukrainā NATO sabiedroto karavīru skaits Latvijā gan multinacionālās kaujas grupas ietvaros, gan ārpus tās ir ievērojami pieaudzis – tieši beidzamajos četros mēnešos.

Tomēr jaunajā ģeopolitiskajā situācijā arī ar visu šo palielinājumu, ko mēs esam panākuši tieši pēdējos mēnešos, ilgtermiņā vēl nepietiek. Ir nepieciešams nostiprināt gan komandstruktūru, gan palielināt resursus.

NATO klātbūtnei Latvijā un visā Baltijas reģionā ir jābūt pienācīgi iezīmētai jaunajā NATO aizsardzības koncepcijā, kas tiks pieņemta pēc divām nedēļām Madridē. Latvija samitā kopā ar citām austrumu flanga valstīm stingri pastāvēs uz pietiekamu NATO spēku klātbūtni visās austrumu flanga valstīs.

Taču valsts drošība nav tikai bruņoto spēku atbildība. Tādēļ esmu vairākkārt uzsvēris, ka iekšējai drošībai turpmāk ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tā ilgu laiku ir bijusi atstāta novārtā. Valsts robeža vēl nav pietiekami nostiprināta. Iekšlietu ministrijas struktūrām trūkst moderna aprīkojuma un atbilstošas infrastruktūras. Un ne mazāk svarīgi – profesionāli labi izglītots personāls.

Iekšējai drošībai tādēļ turpmākajos gados jūsu pēcnācējiem šeit, Saeimā, ir jābūt prioritātei arī valsts budžetā, jo iekšējās drošības dienestiem turpmākajos gados ir "jāpievelkas" līdz mūsu Nacionālo bruņoto spēku jau sasniegtajam līmenim.

Dāmas un kungi! Tieši baltieši un poļi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā visapņēmīgāk atbalsta Ukrainu. Mūsu izpratne par Krievijas bīstamību, ko partneri Rietumeiropā daudzu gadu garumā ignorēja, gan mūsu pozīcija sankciju jautājumā, gan mūsu militārais atbalsts Ukrainai ir nozīmīgi ietekmējis Eiropas Savienības kopējo nostāju. To atzīst arī starptautiskie novērotāji. Latvijas ārpolitiskais svars nākamajos četros gados ir jāsaglabā, jo tas kalpo mūsu drošībai.

Latvija 2025. gadā kandidēs uz ANO Drošības padomi. Tā ir iespēja uzņemties atbildību par demokrātisko vērtību un starptautisko tiesību aizstāvību.

Mūsu, tāpat kā citu ANO dalībvalstu, interesēs ir noteikumos un tiesībās balstīta starptautiskā kārtība. Strādājot Drošības padomē, Latvijas starptautiskais svars un, es teiktu, līdz ar to arī drošība augtu. Lai tiktu ievēlēta, Latvijai jāiegūst 129 no 193 ANO dalībvalstu balsīm. Un tas nebūs viegli. Tāpēc nākamās Saeimas deputātiem, mūsu ārlietu dienestam ir jāpieliek visi pūliņi, lai mēs šo nozīmīgo pozīciju varētu ieņemt.

Latvija pieder pie tām valstīm, kuras aktīvi iestājas par starptautisko tiesību principiem un Krievijas atbildību starptautiskajās tiesās; mēs atbalstām arī īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu izmeklēšanai.

Latvijas drošības ilgtermiņa nostiprināšana ir prioritārs uzdevums nākamajai valdībai un Saeimai, koalīcijas un opozīcijas partijām. Pie tā jāstrādā tikpat neatlaidīgi, kā to darījuši šīs valdības Ministru prezidents, ārlietu ministrs un aizsardzības ministrs.

Godātie deputāti! Arī Latvijas enerģētiskā pietiekamība ir drošības jautājums.

Šobrīd valdība trauksmes režīmā strādā pie tā, lai aizstātu Krievijas gāzi. Tas ir pareizi. Bet ir nepiedodami ilgi zaudēts laiks, vilcinot vēja, saules, biomasas un citu alternatīvo resursu izmantošanu valsts energoapgādē.

Tāpat nav ticis pieņemts tālredzīgs lēmums uzbūvēt savu sašķidrinātās gāzes termināli, kaut gan diskusijas par to ir bijušas.

Šie iepriekšējie lēmumi jeb, precīzāk, lēmumu nepieņemšana tagad mūsu enerģētikas krīzi padara vēl smagāku. Tāpēc, piemēram, nav pieļaujams, ka vēja parku investoriem jāmaldās birokrātiskos labirintos, jācīnās ar administratīviem šķēršļiem, pat jātiesājas, lai varētu ražot mums tik nepieciešamo enerģiju.

Godātie klātesošie! Mēs visi apzināmies, ka nākamā ziema būs smaga. Pasaulē kāpj cenas energoresursiem, aug inflācija. Un mēs zinām iemeslu – tas ir Krievijas karš pret Ukrainu. Neskaidrība, nedrošība, bažas par to, kā katru no mums skars krīze, sabiedrībā ir ārkārtīgi augstas. Bet tikpat skaidrs ir arī tas, ka Latvijas valsts spēj un spēs palīdzēt saviem iedzīvotājiem.

Tādēļ valstij, kas ir solidāri mums visiem, visai sabiedrībai, ir jābūt pienākumam mērķēti atbalstīt konkrētu mājsaimniecību, kura bez šī atbalsta nevarētu samaksāt par nepieciešamo. Un es uzsveru – mērķēti atbalstīt! Ministru prezidents ir uzstājīgi pieprasījis izstrādāt mērķētu atbalsta sistēmu. Valsts pārvaldei beidzot ir jāizdara tas, kas nav izdarīts trīsdesmit gados.

Līdzšinējā sociālā atbalsta sistēma ir dārga un neefektīva. To ir atzinuši arī starptautiskie eksperti. Tā nav kalpojusi nevienlīdzības mazināšanai, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Mērķēta sociālā atbalsta sistēma ir nepieciešama energokrīzes laikā. Taču vienlaikus tā ir arī neatliekama strukturāla reforma, lai ilgtermiņā mazinātu nevienlīdzību. Un šādai sistēmai būtu jāsāk darboties jau šoruden.

Godātie deputāti! Krīze nedrīkst novērst mūsu uzmanību no ilgtermiņa mērķiem un citām valstij nepieciešamām strukturālām reformām. Un šeit mums jāteic, ka Latvija savā attīstībā jau ilgstoši atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Ar gadiem šī distance palielinās. To rāda skaitļi: pēc pirktspējas paritātes Lietuva ierindojas 15. vietā Eiropas Savienībā, Igaunija – 17. vietā un Latvija – 23. vietā, tātad 5. vietā no beigām. Un šeit ir tieši strukturālas problēmas, kas ilgstoši nav... veiktas.

Es varu nosaukt šīs problēmas, kas kavē Latvijas attīstību un kas liek mums atpalikt salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm: tie ir administratīvie šķēršļi investīciju ienākšanai; nepietiekams finansējums pētniecībai un zinātnei, kas mazina eksportspēju; neefektīva darbaspēka pārkvalifikācijas sistēma un kvalificēta darbaspēka trūkums; neattīstīta mājokļu politika, kas neveicina darbaspēka mobilitāti; nepietiekama kredītu pieejamība; tautsaimniecības attīstību neveicinoša nodokļu sistēma un daudzas citas. Un droši vien jūs šo sarakstu varētu papildināt. Un katrā no šīm jomām ir nepieciešamas nopietnas – un es uzsveru! – strukturālas reformas.

Godātie deputāti! Es vēlos pievērst tagad nelielu uzmanību tikai vienam no šiem strukturālajiem jautājumiem, proti, valsts pārvaldes jautājumiem, efektivitātei.

Latvijas valsts pārvalde, kas ir būvēta pēc 19. gadsimta parauga – kolēģi, pēc 19. gadsimta parauga! –, ar ministriju stingri sadalītām kompetencēm, nav spējīga ātri un kvalitatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām. Tā nav piemērota 21. gadsimta sarežģītajai pasaulei, kas prasa pārnozaru un starpinstitūciju sadarbību.

Jaunais Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, piemēram, atzīst, ka katra ministrija dzīvo savā pasaulē, bet, ja nepieciešama vairāku ministriju sadarbība, tad lietas buksē.

Pat aizsardzības ministram, kuram uz laiku bija jāuzņemas atbildība ukraiņu bēgļu lietās, nācās konstatēt, ka koordinācija starp dažādām ministrijām esot ļoti, ļoti grūta un to gandrīz nav iespējams izdarīt.

Viens cits piemērs. Valsts pārvaldes digitalizācijā ir ieguldīti miljoni. Informācija glabājas 180 dažādos digitalizētos reģistros, bet kopīga automatizēta datu lietošana nenotiek. Lai divas vai vairāk valsts iestādes varētu apmainīties ar datiem vai izmantot viena otras datubāzi, gandrīz vai ikreiz ir nepieciešams likuma grozījums. Vēl joprojām pašvaldības sociālajam dienestam nepieciešamos datus vairumā gadījumu apstrādā manuāli.

Un vēl ir jāpiekrīt Ministru prezidenta kritikai par valsts pārvaldes kolektīvo mazspēju izmantot tehnoloģijas savu pienākumu veikšanai, tātad apkopot un analizēt datus, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, bet tā nedrīkst turpināties. Tādēļ valsts digitālā pārvaldība nākamajai valdībai, nākamajai Saeimai ir jāpārveido tā, lai tā kalpotu sabiedrībai – tātad ērti, efektīvi un visiem pieejami. Un šī joma jāpārrauga Ministru kabineta līmeņa politiski atbildīgai amatpersonai.

Tāpat ir jābūt politiski atbildīgai amatpersonai par Latvijas zaļo kursu un attiecīgajām reformām tautsaimniecībā, jo tie visi ir pārinstitucionālu un pārnozaru jautājumi.

Valsts pārvaldei ir jābūt elastīgai, un tai jāreaģē uz katra konkrētā laika risinājumiem un uzdevumiem. Arī tad, ja tas vienlaikus skar vairākas nozares vai institūcijas. Ja tas skar vienu nozari, vienu institūciju, tad viss ir kārtībā, bet tikko vairākas institūcijas, vairākas nozares ir iesaistītas, tad mēs buksējam, un tas ir strukturāls jautājums.

Tādēļ es aicināšu nākamo Ministru prezidenta kandidātu sniegt konkrētu, izsvērtu, izvērstu un pamatotu reformas plānu, kā novērst valsts pārvaldības stagnatīvo atpalicību. Un ar parastajiem primitīvajiem, populistiskajiem priekšlikumiem, lūdzu, nemaz pie manis nenāciet! (Aplausi.)

Godātie deputāti! Nobeigumā par dažiem sabiedrības integrācijas problēmjautājumiem.

Lēmums par okupantu pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu iezīmē simbolisku pagrieziena punktu. Tas pārvelk svītru Krievijas tiesībām kultivēt savus imperiālistiskos ideoloģiskos rituālus šeit pie mums, mūsu zemē.

Tāpat ir pareizs lēmums aizliegt Krievijas TV propagandas kanālus, jo antidemokrātiska propaganda neietilpst vārda brīvības tvērumā. Taču, vēsturiski raugoties, iespējams, visbūtiskākais šīs Saeimas nopelns būs lēmums beidzot pielikt punktu mākslīgai sabiedrības šķelšanai, pēc neilga pārejas perioda – tātad sākot ar 2025. gadu – pārejot uz vienotu skolas izglītību valsts valodā. Par attiecīgajiem grozījumiem izglītības likumos jūs šodien lemsiet pirmajā lasījumā. Un mums ir politiskie spēki, kuri jau vienmēr par to ir konsekventi iestājušies, tāpat kā savukārt ir citi spēki, kuri šo soli ar dažādām atrunām uzskatījuši par pāragru vai vispār nav to uzskatījuši par vajadzīgu.

Jautājumu ir sākts daļēji risināt ar 2004. gada reformu, nosakot, ka krievu skolās daļai no mācībām jānotiek valsts valodā. 2011. gadā tika mēģināts organizēt referendumu, kas jau toreiz būtu paredzējis pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, taču toreiz šī referenduma iniciatīva neguva pietiekošu atbalstu. Un tagad šis jautājums – pēc vairāk nekā trīsdesmit atjaunotās neatkarības gadiem – būs slēgts. Jāatzīmē, ka iespēja kā atsevišķu priekšmetu apgūt arī savas mazākumtautības valodu un kultūru paliek arī turpmāk.

Es vēlētos atkārtoti pacelt jautājumu par latviešu diskrimināciju darba tirgū. Arī par to šeit, Saeimā, jau ir bijušas karstas debates. Mums ir sava valsts valoda, kurai jābūt pietiekošai visās dzīves un darba situācijās. Darba devējiem jāsaprot, ka Latvija ir nacionāla valsts, Eiropas valsts, ar kopēju valsts valodu, un tikai izņēmuma kārtā ir pieļaujams prasīt svešvalodas zināšanas tādās darbavietās, kur tas objektīvi nepieciešams, piemēram, ja pamatā ir jāstrādā ar ārzemju tūristiem vai attiecīgajām ārzemēm. Tas ir skaidri jānoregulē Darba likumā, un to vajadzētu izdarīt jau šai Saeimai, neatstāt šo darbiņu uz nākamo.

Iespējams, ka vispārēja, es saku – vispārēja, svešvalodu zināšanu prasība varētu attiekties vienīgi uz angļu valodu, kas mūsdienās ir galvenā starptautiskās saziņas valoda, un ar šo valodu mēs sazināmies, piemēram, ar mūsu kaimiņiem ziemeļos un dienvidos, austrumos un rietumos. Un visa pasaule. Bet arī tas ir rūpīgi jāizsver. Tas vienkārši – kad lems par šo papildinājumu Darba likumā.

Man jāuzsver, ka Latvijas sabiedrība ir atvērta katram, kas ir vēlējies integrēties mūsu sabiedrībā uz Satversmē ietverto vērtību pamata. Šīs vērtības ir: latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, Latvija kā latviska, nacionāla valsts un mūsu piederība Rietumu demokrātiskajai pasaulei.

Izvēli integrēties uz šo vērtību pamata ir izdarījusi liela daļa no mūsu mazākumtautību pārstāvjiem, tostarp arī nosodot Krievijas agresiju Ukrainā. Un viņi visi ir Latvijas patrioti. Viņiem nav nekādu problēmu nedz ar vienoto valsts valodu, nedz ar mūsu valsts latvisko raksturu.

Vienlaikus ir zināma daļa cilvēku, kuriem ģimenes valoda ir krievu valoda, bet tagad viņi pārdzīvo savu identitātes krīzi. Viņu vēsturiskā kultūras avota – tātad Krievijas – morālā autoritāte ir sagrauta. Tomēr viņiem joprojām ir zināmas grūtības atbildēt uz elementāru jautājumu: kas vai kurš vainojams pie kara un kara noziegumiem Ukrainā? (Mēs zinām, ka līdzīgas mokas pārdzīvoja daudzi vācieši ārpus Vācijas, kad 1933. gadā pie varas Vācijā bija nākuši nacisti.) Apjausma, ka savas izcelsmes valsts ir kļuvusi noziedzīga, nav viegli panesama. Un, varbūt runājot ar viņiem, mēs varam nedaudz palīdzēt noregulēt viņu politisko un morālo kompasu.

Tāpēc pareizi ir vairāki pēdējā laika Saeimas lēmumi, kas paredz vērsties pret jebkādu Krievijas imperiālistiskās ideoloģijas slavināšanu publiskajā telpā, vēršanos pret Latvijas valsti un tās pilsoņiem. Latvija kā demokrātiska valsts nevienam neuzspiež savu izvēli, bet piedāvā iespēju veidot savu piederību modernai, demokrātiskai, cilvēciskai sabiedrībai. Tādēļ ir nejēdzīgi pārmest Latvijai, ka tai nav izdevies integrēt pārliecinātus putinistus. Tā ir šo cilvēku izvēle. Viņi grib baudīt Eiropas valsts brīvības un iespējas, bet turpināt mentāli dzīvot imperiālistiskās Krievijas ideoloģijas pasaulē. Viņi nav integrējami, ja viņi paši nemaina šo savu absurdo nostāju.

Godātie deputāti! Nākamās Saeimas četri gadi būs laika nogrieznis, kurā, par spīti apstākļiem, būs vislabākajā veidā jāturpina īstenot Latvijas valsts mērķis, tas ir, garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošināt Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmēt labklājību. Tas ir Latvijas valsts lielais mērķis, kuru nosaka Satversme, un šis mērķis paliek nemainīgs un ir spēkā vienmēr.

Paldies par uzmanību. Un priecīgus Jāņus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, piecelsimies, Valsts prezidentam izejot no zāles. Paldies Valsts prezidentam Egilam Levitam par uzrunu.

Paldies Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam par dalību šodienas Saeimas sēdē. (Starpsaucieni.) Kariņa kungs, varbūt palieciet uz kādu brīdi vēl, deputāti prasa. (Starpsaucieni.) Ļoti labi... Premjera kungs mūs ir mazliet samulsinājis.

Labi. Kolēģi, turpināsim darbu.

Darba kārtībā – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Armands Krauze lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (Nr. 1532/Lp13).

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi, šis likumprojekts paredz vairākas lietas, uz kurām jums visiem ir norādījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Kolēģi, šodien būs lieliska iespēja jums visiem izkāpt ārā no e-Saeimas, izkāpt ārā no virtuālās pasaules un sastapties sejā ar cilvēkiem – sastapties sejā ar pedagogiem, uzrunāt viņus un saprast to, kā jūsu pieņemtie lēmumi ietekmē procesus un ko par to domā iedzīvotāji.

Šodien pie Saeimas būs pikets, un šis pikets, manā ieskatā, ir tikai un vienīgi tādēļ, ka valdība ir nodemonstrējusi augstprātību pret pedagogiem – pilnīgi lieki šajā laikā –, kas, manā ieskatā, ir nepieņemami.

Šajā likumprojektā mēs esam iekļāvuši pašsaprotamas un pavisam vienkāršas lietas.

Pirmais. Mēs lūdzam noteikt, lai pedagogi un visi izglītības sistēmā strādājošie laikus – laikus! – uzzinātu to, kāda alga viņiem būs 1. septembrī, kādas būs slodzes. Šie pamatjautājumi, kas ir ikvienam pedagogam, – lai tie būtu zināmi jau laikus, 1. septembrī.

Otrais punkts. Mēs lūdzam un prasām, lai valdība nodrošinātu tādu budžeta pieaugumu, lai nespiestu pašvaldības optimizēt skolu tīklu tik drastiskos apmēros. Lai valdība arī iesaistās pedagogu darba algu finansēšanā, šī pieauguma nodrošināšanā. Tas nevar būt tikai un vienīgi uz pašvaldību rēķina, kā šobrīd tas tiek piedāvāts. Manā ieskatā, tas nav pareizi.

Vēl vairāk. Valdības šībrīža nostāja un piedāvājums noliek neapskaužamā situācijā veselu virkni to pašvaldību, kuras reformas ir veikušas. Burkāna metode šajā brīdī ir nostrādājusi kā pātaga – tieši otrādi. Manā ieskatā, tām pašvaldībām, kuras ir strādājušas, jāsaņem pienācīgs atalgojums, tām, kuras ir veikušas šo sarežģīto darbu – skolu tīkla optimizāciju –, izgājušas cauri... šo ceļu, – tās nedrīkst sodīt. Tas ir tas, ko mēs pilnībā atbalstām izglītības darbinieku pieteiktajos jautājumos un kas izskanēs arī šodien.

Kolēģi! Attiecībā uz Rīgu un Pierīgu. Arī tur ir jāsaprot šī savstarpējā konkurence, mēs nedrīkstam nolikt Rīgu vai Pierīgu atšķirīgās situācijās. Ir jābūt vienotai pieejai, uz ko mums ir norādījuši skolotāji, un es arī jūs aicinu to darīt. Godātie kolēģi, es jūs visus aicinu šodien iet runāt ar pedagogiem, satikties, atbildēt viņiem, kāpēc šis viss netiek izpildīts.

Kolēģi, šīs LIZDA prasības prasa mazliet lielāku aktivitāti no mums pašiem – mazliet lielāku aktivitāti no mums pašiem. Trīsarpus miljonus no valsts budžeta. Uz šī fona, kad pedagogi gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan pēc šīs administratīvi teritoriālās reformas, gan pēc iekšējām reformām, kas notiek ikvienā pašvaldībā, optimizējot skolu tīklu, ir pietiekami cietuši. Es aicinu nākt pretī – nākt pretī skolotājiem, nenolikt viņus lūdzēja lomā.

Tā ir valdības augstprātība, kāpēc šodien pie Saeimas būs 2000 pedagogu, kas izrādīs jums šo neapmierinātību. Es aicinu jūs iet un skatīties viņiem acīs, un pateikt, kāpēc jūs viņus esat noveduši tik tālu, ka viņi šodien būs pie Saeimas.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kurā ir iekļautas visas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasības.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (Nr. 1532/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 44, atturas – 3. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi" un iekļaut to aiz darba kārtības 14. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" (Nr. 1511/Lp13) izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" (Nr. 1503/Lp13) izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr. 1504/Lp13) izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Reinis Znotiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Reinis Znotiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna iecelšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Daugavpils tiesas tiesneses Vitas Lāčplēses atbrīvošanu no tiesneša amata" un iekļaut to sēdes darba kārtības sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Ilgas Zalužinskas atbrīvošanu no tiesneša amata" un to iekļaut darba kārtības sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" (Nr. 1392/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 8. jūlijam". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz darba kārtības 40. punktu – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1403/Lp13) – izslēgt no sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Ir!") Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts 40. punkts – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1403/Lp13) – līdz turpmākajam komisijas lēmumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts.

Un Sociālo un darba...

Kolēģi! Tātad šis likumprojekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts, bet mums jālemj par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1535/Lp13) iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sāksim izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Godātie kolēģi! Tika vēl iesniegtas izmaiņas darba kārtībā. Dosim laiku deputātiem ar tām iepazīties un tad par to varēsim lemt.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ramonas Petravičas un Ērika Pucena iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien! Šis jautājums ir par to, lai Latvijā dzimtu bērni un lai motivētu sievietes dzemdēt bērnus. Šis jautājums ir par pensijas vecuma samazināšanu sievietēm, kuras ir piedzemdējušas četrus bērnus. Proti, pensijas vecuma iestāšanos viņām samazināt par pieciem gadiem.

Es domāju, ka mūsu valstī, kurā bērni nedzimst, kurā bērni izvēlas nedzimt vai, vēl pareizāk sakot, kurā bērnu dzimst vismazāk pēdējo 100 gadu laikā, mums ir jādara viss, lai motivētu cilvēkus pieņemt lēmumu laist pasaulē bērniņu.

Šis ir tikai viens no daudziem instrumentiem, un es domāju, ka nākamajā parlamentā, kurā atradīsies citi politiskie spēki, citādāki nekā tie, kas ir šobrīd pie varas, šādas privilēģijas ģimenēm ar bērniem tiks piešķirtas. Viena no šādām privilēģijām būs pensijas vecuma samazināšana. Tāpat es esmu pārliecināts, ka virziens, kurā būs jāstrādā un kuram es personīgi ticu, – ka ģimenēm, kurās tiek piedzemdēts vai adoptēts ceturtais bērniņš, valsts samaksā visu hipotekāro kredītu un atbrīvo tās no kredītmaksājumiem.

Ģimenēm, kuras laiž pasaulē bērniņu, ir jādod manis jau minētais 5000 eiro atbalsta maksājums par katru piedzimušo bērnu.

Un visiem bērniem ir jādod brīvpusdienas. Visiem – no pirmās līdz pēdējai klasei.

Un katrs bērns... bērna pabalsta ziņā... ir jāatlīdzina vienā līmenī; nevar būt tā, ka par vienu bērnu – vairāk, par citu bērnu – mazāk, jo visi bērni ir vienlīdz vērtīgi.

Lūk, tikai šie priekšlikumi izmainīs valsti, neviens cits priekšlikums to nespēs. Mēs varam celt betona celtnes, mēs varam celt nezin kādus tur cietumus... Mēs varam vicināt visus iespējamos karogus, kā te daži... ir te salikuši uz galdiem, taču nekas nemainīsies, vicinot šos karogus. Viss mainīsies tikai tad, ja mēs atbalstīsim bērnus un ja mēs atbalstīsim bērnu mammas – visupirms.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu, zinot, ka šī Saeima to neizdarīs; to izdarīs nākamā Saeima, kurā vairākums būs pavisam citāds.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo un Ērika Pucena iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (Nr. 1524/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Šī priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: par katru bērnu – 100 eiro mēnesī. Un tas ir vienīgais ceļš... un es varu atkārtot, it īpaši tai partijai, kurai prioritāte ir azartspēles un varavīkšņu karogi, es varu atkārtot – ka valsts uzplauks nevis tur, kur ir azartspēles un varavīkšņu karogi, bet tur, kur ir bērni. Un tur, kur atbalsta bērnus.

Mīļie cilvēki! Mīļās ģimenes – Latvijas ģimenes! Ja jūs balsosiet par Gobzemu, jums būs 100 eiro par katru bērnu; jums būs 5000 eiro par katru piedzemdētu bērnu. Un...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tomēr priekšvēlēšanu aģitāciju no Saeimas tribīnes lūdzu neveikt. Runājiet par likumprojektu. (Starpsauciens.)

A. Gobzems. ... un tas ir tikai sākums.

Valsts, kura atbalstīs bērnus, uzplauks, cita ceļa nav. Un mums nevajadzēs nekādus demogrāfijas centrus, mums nevajadzēs nekādus integrācijas centrus, nekādas NEPLP, SEPLP un finanšu sistēmas kapitālos remontus. Mēs vienkārši atbalstīsim bērnus, ģimenes ar bērniem, un tas būs tas, kas izmainīs valsti.

Tā ir noticis visur pasaulē, visos vēstures posmos – uzplaukst tās valstis, kur atbalsta bērnus. Un Latvija nebūs izņēmums.

Ja Gobzemam būs vara, tad bērni tiks atbalstīti. Un...

Sēdes vadītāja. Paldies.

A. Gobzems. ... tas ir vienīgais ceļš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo un Ērika Pucena iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Pirms es esmu sācis runāt, te jau ir kolēģi, kas atkal, kārtējo reizi, cenšas paņirgt par šo priekšlikumu vai par citiem priekšlikumiem, kuri ir vērsti uz to, lai Latvijā dzimtu bērni.

Šis priekšlikums ir šāds: 5000 eiro – par katru piedzimušu bērnu. Un tas nav nekas tāds, par ko būtu jāņirdz.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, šeit neviens nesmējās.

A. Gobzems. Jūs varbūt neredzējāt, bet es redzēju ļoti labi, Mūrnieces kundze. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" (Nr. 1525/Lp13) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Māra Možvillo, Ramonas Petravičas un Ērika Pucena iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Godājamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Protams, gribētos sākt ar atgādinājumu par to, cik grūti cilvēkiem ir un kā viņiem bail sagaidīt rudeni, ka viņu uzkrājumi ir beigušies, bet es nedaudz par cipariem parunāšu – par atlaidēm, ko piešķir, un kādas summas ir izlīdzināšanas fondam.

Piemēram, Rīgā nekustamā īpašuma nodokļa likmju piemērošanai ir deklarēšanas kritērijs: ja īpašumā nav neviens deklarēts, likme ir 1,5 procenti. Ja ir deklarēts vismaz viens, tad tiek piemērota samazināta likme: 0,2, 0,4 vai 0,6.

Jūrmalā var saņemt atvieglojumus no 25 procentiem līdz 90 procentiem. Jūrmalā atvieglojumu par ēkas īpašumu var saņemt daudzbērnu ģimenes, politiski represētie, ģimenes, kurās ir I vai II grupas invalīdi, kā arī citas iedzīvotāju grupas, ja Jūrmala ir īpašnieka deklarētā dzīvesvieta ne mazāk kā divus gadus. Savukārt par zemi atvieglojumus 90 procentu apmērā saņem nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, fiziskās personas, kuras deklarējušas dzīvesvietu Jūrmalā.

Par Mārupes novadu. Ir dažādi atvieglojumi invalīdiem, pensionāriem, politiski represētajām personām un citām iedzīvotāju grupām, kā arī 50 procentu atlaide nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem... personai – par mājokli, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu.

Ropažu novadam atlaides nekustamā īpašuma nodoklim šogad ir paredzētas 27 iedzīvotāju grupām – piemēram, maznodrošinātajiem, politiski represētajiem, 1991. gada barikāžu dalībniekiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, personām ar invaliditāti, pensionāriem, Getliņu apkārtnē dzīvojošajiem. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides arī šajā novadā svārstās no 25 līdz 90 procentiem.

Ādažu novada dome piešķir 50 procentu atlaidi no nekustamā īpašuma nodokļa par mājokli, kur īpašnieks ir deklarēts. Ķekavā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi par zemi un ēkām ir 70 procentu apmērā, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, savukārt vientuļajiem pensionāriem, kuriem pensija nepārsniedz minimālo mēnešalgas apmēru, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi par ēkām un zemi ir 90 procentu apmērā. Tāpat nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi 50 procentu apmērā par mājokli ir pensionāriem no 70 gadu vecuma.

Turīgās pašvaldības tāpat jau var atļauties samazināt nekustamā īpašuma nodokli, piemērot daudz dažādas atlaides, rezultātā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā tāpat iemaksā visvairāk. Saskaņā ar provizoriskajiem rādītājiem par 2022. gadu Rīga pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā gandrīz 96 miljonus eiro, Jūrmala – vairāk nekā 11 miljonus eiro, Mārupes novads – vairāk nekā deviņus miljonus eiro, Ropažu novads – gandrīz sešus miljonus eiro, Ādažu novads – gandrīz piecus miljonus eiro, Ķekavas novads – gandrīz četrus miljonus eiro, Saulkrastu novads – gandrīz vienu miljonu eiro, Salaspils novads – 77 tūkstošus eiro.

No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda visvairāk finanšu ieņem Daugavpils – 23,5 miljonus eiro, Liepāja – 13 miljonus eiro, Jēkabpils un Rēzeknes novads – katrs 10 miljonus eiro, Augšdaugavas un Talsu novads – katrs gandrīz deviņus miljonus eiro, Krāslavas, Dienvidkurzemes un Tukuma novads – katrs astoņus miljonus eiro, Madonas, Ludzas, Cēsu un Bauskas novads – katrs septiņus miljonus eiro.

Es jau saprotu, ka nevienu tas neinteresē, pat premjerministru neinteresē, kā dzīvo mūsu cilvēki... nevajag mums atcelt nekustamā īpašuma nodokli... lai cilvēki dzīvo badā, lai cilvēki dzīvo aukstumā. Viss Enerģētikas likums, kuru jūs virzāt, balstās tikai uz pabalstiem. Aizmirstat, ka cilvēkiem ir arī malka, ka vajag granulu pabalstu. Nu, viss kārtībā! Dzīvosim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es aicinu balsot "pret" visus tos, kas ir pret Latvijas sabiedrību, un visus tos, kas vienmēr atslēdz mikrofonu tad, kad runā, lai sniegtu atbalstu Latvijas sabiedrībai. No šīs tribīnes es vēlos paziņot, ka šodien es vērsīšos Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pret Ināru Mūrnieci, kas izmanto savu dienesta stāvokli...

Sēdes vadītāja. Paldies. Godātie kolēģi, šis nav...

A. Gobzems. ... kas izmanto savu dienesta stāvokli...

Sēdes vadītāja. Šīs ir debates par konkrēto likumprojektu.

A. Gobzems. ... un regulāri atslēdz mikrofonu, neļaujot izteikt domu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes un Janīnas Jalinskas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir kā reakcija uz ministra Daniela Pavļuta un Veselības ministrijas piedāvājumu, kādā veidā mazināt zāļu cenas mūsu aptiekās. Šajā piedāvājumā ir vairākas lietas. Viena no lietām ir pievienotās vērtības nodokļa samazinājums.

Kolēģi, es jūs aicinu jau šodien lemt par to, lai šis jautājums attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu nepārliktos uz nākamo Saeimu vai uz vēl kādu citu Saeimu, bet lai šodien tas pārtaptu likumprojektā un lai Saeimā jau sāktos diskusijas.

Ļoti cienītā Attīstībai/Par!, šis likumprojekts ir jūsu ministra piedāvājums, kādā veidā mazināt zāļu cenas. Es aicinu jo īpaši jūs balsot, bet kopumā, ja mēs paskatāmies uz šo piedāvājumu, šī piedāvājuma jēga un būtība ir ar nodokļu instrumentiem mazināt inflācijas pieaugumu. Tas pilnībā atšķiras no tā, ko šobrīd piedāvā valdība, ko šobrīd piedāvā Ministru prezidents Kariņa kungs ar savu labklājības ministru, aktīvi strādājot pie mērķētiem – mērķētiem! – atbalsta veidiem.

Kolēģi, ar mērķētiem atbalsta veidiem, ja mēs tā turpināsim, mums būs nevis otra augstākā inflācija Eiropas Savienībā, bet, es domāju, mēs nonāksim arī pirmās vietas statusā, kam mēs šobrīd ļoti aktīvi tuvojamies, – ja mēs neizdarīsim nekādus... fiskālus instrumentus, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu zālēm un citiem veidiem.

Kolēģi, paskatāmies, kā rīkojas šajā jautājumā... kādā veidā mazina inflāciju citas valstis, piemēram, tā pati Polija. Ir daudz runāts par Poliju, bet Polijā ir virkne nodokļu... akcīzes... PVN, kas ir samazināti. Ja mēs runājam par Lietuvu vai Igauniju, tuvākajām kaimiņvalstīm, tad Lietuvā, piemēram, jau ir pieņemti gan šie atbalsta pasākumi, gan arī nodokļu samazinājumi, lai mazinātu inflācijas pieaugumu.

Kolēģi, es gribu jums nosaukt arī citas valstis, piemēram, Franciju, Itāliju, Vāciju – visas šīs valstis izvēlas mēģināt nevis ar kaut kādiem mērķētiem instrumentiem... Ja jums ir rosība... ar mērķētiem instrumentiem varat to darīt, bet mums ir arī jāsamazina inflācijas pieaugums. Un tā ir būtiska atšķirība no tā, ko šobrīd piedāvā valdība, un no tā, ko piedāvājam mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, no opozīcijas puses. Mēs piedāvājam domāt arī par nodokļu instrumentiem jau tagad.

Francija, Itālija, Vācija ir pieņēmušas virkni atbalsta pasākumu gan akcīzes nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas... samazinājumos, tai skaitā arī šos jūsu piesauktos mērķētos instrumentus. Viņi nevis tikai runā par tiem, viņi jau tos ir ieviesuši – viņi ir ieviesuši! Viņiem ir atbalsta maksājumi gan degvielai – visiem... un tās ir pilnīgas muļķības, ko te mums mēģina iestāstīt, ka šādi risinājumi vairāk palīdzēs bagātajiem. Tieši otrādi – šādi risinājumi tiešā veidā palīdzēs tiem, kuriem ir vismazākie ienākumi, kuri šobrīd no šī cenu pieauguma cieš visvairāk.

Zāles... Jā, seniori no zālēm... visvairāk šobrīd cieš tieši tie, kuriem ir vismazākie ienākumi. Kolēģi, es aicinu jūs beidzot to apjaust un atbalstīt, un sākt diskusijas par nodokļu samazinājumiem. (Starpsaucieni.) Mēs nevaram – mēs nevaram! – pieļaut to, ka mums ir otra lielākā inflācija. Kolēģi, visi šie mērķētie atbalsti, kas ir bijuši līdz šim, – ko tie ir parādījuši? Covid-19 atbalsts – kāds ir sausais atlikums? Nevienlīdzība tikai palielinājās. Jūs iedevāt vairāk tiem, kuriem jau bija, un mazāk tiem, kuriem tas pēc būtības bija nepieciešams. To parāda virkne pētījumu.

Attiecībā uz šiem mērķētajiem piedāvājumiem – jūs vēl tikai runājat. Es aicinu jūs beidzot kaut ko pieņemt, lai stājas spēkā. Es aicinu jūs būt aktīvākiem. Atbalstiet šo, ko jau veselības ministrs ir pieteicis. Pretējā gadījumā es to uzskatu par priekšvēlēšanu populismu un ne vairāk. Mēs neredzēsim šeit neko no tā, ko ar pompu paziņo Attīstībai/Par! ministrs. Tad ņemiet un atbalstiet, tas ir jūsu piedāvājums! Viens pret vienu tas, ko saka jūsu ministrs. Lūk, jums ir iespēja nobalsot.

Un kopumā – valdība, dariet kaut ko, lai mazinātu inflāciju! Neviens no piedāvājumiem, kas šobrīd ir uz galda, nemazina inflāciju.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu runas laiks ir beidzies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Kaspara Ģirģena un Ievas Krapānes iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mēs piedāvājam degvielai 25 santīmu atlaidi par katru litru šajos apstākļos, kad degvielas cenas pārsniedz jau divus eiro. Tas ir nevis būtisks, bet nepieciešams atbalsts cilvēkiem. Tas ir daudz svarīgāk nekā Civilās savienības likums. Tas ir daudz svarīgāk nekā pieminekļi, nekā prievītes, nekā varavīkšņu vai Ukrainas karogi, jo tas ir mērķēts atbalsts Latvijas cilvēkiem.

Četrus gadus šis parlaments nav rūpējies par Latvijas sabiedrību. Un arī šodien šis parlaments nerūpēsies par Latvijas sabiedrību. Šie priekšlikumi, kuri viens pēc otra tiek noraidīti, ir labs piemērs un atgādinājums Latvijas sabiedrībai, ka rudenī, pirms izdarīt izvēli, par ko balsot, vajadzētu izslēgt un aizvērt televīzijas kanālus... "Panorāmu"... "Delfus" un visus pārējos, atvērt savu ledusskapi un paskatīties, vai tajā valda kaut kas vairāk nekā tikai aukstums. Protams, ja būs elektrība, par kuru būs samaksāta dārga cena, jo par benzīnu viena liela daļa jau šodien vairs nevar atļauties maksāt.

Šāds atbalsts ir normāls citās valstīs – valstīs, kurās rūpējas par cilvēkiem, valstīs, kurās pie varas ir nevis korumpanti un karteļpolitiķi, kas laiku pa laikam notēlo patriotismu valsts vārdā, bet cilvēki, kas rūpējas par savu tautu. Rūpes par savu tautu nav akmeņu pielūgšana vai dažādas citas elkdievības, bet nepārprotams un tiešs atbalsts tieši cilvēkiem – visiem, dažādām grupām – bērniem, pieaugušajiem, tiem, kas brauc uz darbu... visiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 50, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Janīnas Kursītes-Pakules, Jāņa Iesalnieka, Ritvara Jansona un Edvīna Šnores iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Tālāk – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens, Ralfs Nemiro, Māris Kučinskis, Kaspars Ģirģens, Edgars Tavars un Viktors Valainis ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Jā!") Ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Gobzema kungs runās "par"?

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Somija savulaik uzplauka – tad, kad tika pieņemts līdzīgs regulējums, tad, kad visiem bērniem tika piešķirtas brīvpusdienas. Brokastis un pusdienas skolā visās klasēs, bērnudārzos... līdz pēdējai klasei uz valsts rēķina. Uz mūsu visu rēķina. Un tas ir svarīgi no vairākiem aspektiem.

Pirmais. Patiesībā vismazākais un maznozīmīgākais aspekts ir sociālā funkcija, šādā veidā pabarojot mazāk turīgus bērnus. Bet lielākais un būtiskākais ir tas, ka šāda sistēma ļauj izaugt cilvēkam daudz veselīgākos apstākļos. Labs ēdiens ir veselība. Labs ēdiens – tā ir pareiza un attīstīta smadzeņu darbība, kas bērniem jo īpaši ir nepieciešama izglītības procesā. Labs ēdiens, Šadurska kungs, ir izšķirīgi svarīgs izglītības procesā, un jums kā bijušajam izglītības ministram to vajadzētu zināt, nevis ņirgāties no savas vietas manā virzienā.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Gobzema kungs, es neredzu, ka kāds par jums ņirgātos. (Starpsauciens: "Es redzu!"; starpsaucieni. )

A. Gobzems. Bet to taču visi dzirdēja, Mūrnieces kundze! Visi, izņemot jūs, dzirdēja, ko Šadurskis teica no vietas.

Sēdes vadītāja. Es neredzu, ka kāds par jums šeit, šajā zālē, ņirgātos. Lūdzu, turpiniet debates.

A. Gobzems. Jūs visi dzirdējāt... Jūs visi dzirdējāt, vai ne? Jūs dzirdējāt, ka Šadurskis no vietas ieņirdza par šo jautājumu. (Starpsaucieni: "Nē!"; Jā!"; Mēs nedzirdējām!")

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, es tomēr aicinu savstarpējos aizvainojumus vai nesapratni skaidrot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, nevis ar to nodarboties šeit, Saeimas sēdē. Šeit mēs lemjam par lēmuma projekta virzību.

Lūdzu, turpiniet.

A. Gobzems. Jā. Un es esmu pārliecināts... Skaidrs, ka šajā Saeimā nepieņems lēmumu par bērnu brīvpusdienām, bet es esmu pārliecināts, ka šis lēmums komplektā ar manis iepriekš jau vairākkārt minētajiem 5000 eiro par katru bērnu ir izšķirīgi svarīgs izmaiņām valstī. Tas ir daudz svarīgāks par pensiju indeksāciju, daudz svarīgāks par jebkuru citu lēmumu.

Valsts, kurā par prioritāti noteiks nevis geju laulības, bet bērnu, – tā valsts ir ar nākotni. Es to saku nevis tāpēc, ka mani šausmīgi uztrauktu, kā dzīvo geji – kopā vai atsevišķi –, bet es redzu no vēstures piemēriem, daudziem vēstures piemēriem, ka virziens, kur tiek ieguldīts katrā konkrētā jaunajā cilvēkā, ieguldīts visos veidos, sākot ar ēšanu, ir nesis rezultātus tajās valstīs.

Patiesībā es uzskatu, ka bērnu pusdienām nevajadzētu būt tādām, kādas tās ir daudzās skolās, kur bērnus baro kā lopus, es atvainojos, bet tā ir taisnība... bērniem ir jāsaņem pusdienas, kas ir smalkākas nekā restorānā, visaugstākajā līmenī. Tas iemāca viņiem citas vērtības, citu dzīvesstilu, citu redzējumu. Un beigu galā tas vienkārši ir veselīgi. Bērniem ir jādod vislabākais ēdiens: zivis, augļi, dārzeņi. Un par valsts naudu. Tas ir pareizi.

Un tos cilvēkus, kas par to var ņirgt, – es nesaprotu viņus... kas var iebilst pret to. Es viņus nesaprotu, goda vārds, nesaprotu. Es nesaprotu ne kā tēvs, ne kā politiķis.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, es aicinu JAUNO VIENOTĪBU balsot "pret". Un Šadurska kungam bija vislielākie iebildumi. Ja jums ir viedoklis, nāciet šeit, tribīnē, un stāstiet, kāpēc pašvaldībās bērniem nevajadzētu saņemt brīvpusdienas... nevis sēžat un murmināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nesarunājieties ar zāli. Lūdzu, debatējiet par konkrēto lēmuma projektu, argumentējiet – "par" vai "pret".

Tātad viens deputāts runājis "par", viens – "pret". Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem" iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – nav. Lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai ir priekšlikumi par nodošanu kādai no komisijām?

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – nav. Lēmuma projekts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai netiek nodots un ir noraidīts.

Deputāti Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne, Ralfs Nemiro, Māris Možvillo, Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Edgars Tavars un Viktors Valainis ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzamā kārtībā līdz 2022. gada 15. jūlijam izstrādāt valsts atbalsta plānu energoresursu un pārtikas krīzes pārvarēšanai". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Jā!") Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

27. aprīlī Kariņa kungam "Rīta Panorāmā" tika uzdoti divi jautājumi. Pirmais jautājums bija par to, kad tiks izstrādāts plāns, lai pārvarētu energoresursu krīzi. Atbilde bija, ka šobrīd vēlēšanu process traucē tam, lai tas tiktu izstrādāts. Tad viņam uzreiz tika uzdots otrs jautājums: "Vēlreiz – vai jums ir konkrēts datums, kad tiks izstrādāts šis plāns?" Uz to atbilde bija īsa un konkrēta, ka nav.

Ir pagājuši gandrīz divi mēneši, un mēs redzam, ka joprojām nekāda plāna nav. Mēs katrs... iespējams, arī koalīcijas deputāti... tikai no interneta saņemam kādu papildu informāciju, ka Labklājības ministrija it kā ir izstrādājusi kādu ideju, kā cīnīties ar šo krīzi. Tad parādās informācija, ka mums varbūt tomēr vajadzētu vairāk koncentrēties uz pabalstiem, nevis uz to, lai visiem palīdzētu.

Tā katru dienu mēs saņemam informāciju, kā mēs varētu darboties, kamēr citas valstis jau sen ir pieņēmušas šos atbalsta pasākumus, kaut vai, piemēram, Lietuva. Mēs joprojām... Es varbūt teikšu konkrētāk: nevis mēs, bet dārgā koalīcija joprojām meklē līdzekļus, kā virzīties un atrisināt šo problēmu, kas ir izveidojusies.

Ja Amerikā šobrīd jau par astoņu procentu inflāciju saķer galvu, tad mums viss ir kārtībā – nothing special pie 16 procentu inflācijas. Vai tiešām mums ir jāgaida vēlēšanu tuvošanās (tas varētu būt augusts), lai sāktu solīt kādus labumus? Padomāsim loģiski. To pašu, ko teica arī Valsts prezidents. Viņš sagaida no jaunās valdības, jaunajiem deputātiem redzējumu, kā pārvarēt šo krīzi. Kad tad atnāks šie jaunie deputāti? Novembrī? Kad izveidosies valdība no šīm sadrumstalotajām partijām, kuras būs vismaz septiņas... sešas... astoņas. Būs kāds decembris, janvāris. Krīze jau būs pašos augstumos.

Jau šobrīd... Mums jau šodien bija jābūt atbalsta mehānismiem, jo mēs redzam – pārtika lētāka nekļūst. Tā ar katru dienu kļūst dārgāka. Degviela kļūst dārgāka, energoresursi kļūst dārgāki. Aizbrauciet uz veikalu un jūs redzēsiet, kā tiek izķertas – vairumā – briketes, arī granulas. Šobrīd valsts uz to pelna, jo atbalsta pasākumu nav un, kā es redzu, arī turpmāk nebūs.

Tādēļ mūsu ierosinājums ir Ministru kabinetam uzdot līdz 15. jūlijam izstrādāt šo atbalsta mehānisma plānu. Es citu iespēju neredzu. Cik ilgi var gaidīt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Mums būs jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzamā kārtībā līdz 2022. gada 15. jūlijam izstrādāt valsts atbalsta plānu energoresursu un pārtikas krīzes pārvarēšanai" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – nav. Līdz ar to lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā netiek iekļauts. Vai ir priekšlikumi par nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu mikrofonu deputātam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzamā kārtībā līdz 2022. gada 15. jūlijam izstrādāt valsts atbalsta plānu energoresursu un pārtikas krīzes pārvarēšanai" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 49, atturas – nav. Līdz ar to lēmuma projekts nav nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un ir noraidīts.

Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam no šā gada 8. jūnija līdz 9. jūnijam.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 8. jūnija līdz 9. jūnijam. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Lēmuma projekts "Par Saeimas 2022. gada pavasara sesijas slēgšanu un 2022. gada rudens sesijas sākšanu".

Godātie kolēģi, lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas pavasara sesiju šā gada 17. jūnijā un sākt rudens sesiju šā gada 5. septembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas 2022. gada pavasara sesijas slēgšanu un 2022. gada rudens sesijas sākšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 2, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Tātad darba kārtībā... vēl pagūsim līdz pārtraukumam. Par likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Likums "Elektronisko sakaru likums".

Godātie kolēģi! Tātad Valsts prezidents šā gada 9. jūnijā nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimas šā gada 2. jūnijā pieņemto Elektronisko sakaru likumu. Atbildīga par šo likumu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Lūdzu... varat arī no vietas runāt. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Feldmanam. Tikai priekšlikumu iesniegšanas termiņu... un arī datumu atkārtotai izskatīšanai.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Paldies. Komisija ir lēmusi kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu piedāvāt 1. jūliju, izskatot tuvākajā ārkārtas sēdē pēc tam.

Sēdes vadītāja. Teiksim, tuvākajā Saeimas sēdē pēc 1. jūlija. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. jūlijs, izskatīšana – tuvākajā Saeimas sēdē pēc šā gada 1. jūlija.

Kolēģi, ir iesniegti grozījumi sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz likumprojektu "Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni" iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Pūce, Feldmans, Dombrava un Ašeradens lūdz izdarīt grozījumu Saeimas sēdē un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 1492/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Ir!")

Valaiņa kungs runās "pret", ja? (Dep. V. Valainis: ""Pret"!")

"Pret" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Mēs no opozīcijas (un šajā ziņā opozīcija ir diezgan vienota) jau kādu laiku esam uzstājuši uz to, ka jānotiek ātrākai pensiju indeksācijai. Mēs esam iesnieguši gan likumprojekta veidā, gan arī šajā likumprojektā priekšlikumu veidā dažādus priekšlikumus – gan vienreizējam pabalstam, kas ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, gan ātrāku pensiju indeksāciju, nekā to bija noteikusi valdība. Šobrīd opozīcija kopā ar vienu no koalīcijas partijām panāca to, ka tiek noteikta ātrāka pensiju indeksācija nekā valdības iecerētā.

Godātie kolēģi, mūsu seniori gaida to lēmumu šodien, un šodien ir vasaras... šodien ir šīs sesijas pēdējā sēde. Uz kuru brīdi tad jūs plānojat atlikt šī jautājuma pieņemšanu? Saeimai ir jāpieņem lēmumi tagad un tūlīt, nevis kaut kad pēc mēneša vai rudenī. Senioriem ir jāzina, kādi būs viņu ienākumi tagad. Tā ir ļoti nesmuka rīcība no jūsu puses šobrīd pret senioriem, kas gaida šo lēmumu. Arī tos citus lēmumus, par kuriem mēs diskutēsim no šīs tribīnes un kuri ir opozīcijas iesniegti. Bet galvenokārt jau par indeksāciju, kurai būtu jānotiek nevis 1. septembrī, bet 1. augustā. Te sakrita opozīcijas domas ar vienu no koalīcijas partijām.

Tāpēc, godātā "Attīstībai/Par!", nepakļaujieties šim ierosinājumam un kopā ar opozīciju izdariet vienu labu darbu, lai uz Jāņiem senioriem būtu skaidrība par to, ka viņu indeksācija pensijām būs no 1. augusta.

Aicinu noraidīt šo deputātu iesniegto iniciatīvu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no Saeimas sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 1492/Lp13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 38, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!

Godātie kolēģi, lai cik asas pretišķības ir bijušas Saeimā, arī pirms vēlēšanām vienmēr mēs esam godinājuši savus Jāņus un Līgas.

Godātie kolēģi! Lūdzu iznākt šeit, Saeimas Sēžu zālē, mūsu Jāņus.

Jānis Butāns (Aplausi.), Jānis Cielēns, Jānis Dombrava, Jānis Dūklavs, Jānis Iesalnieks, Jānis Krišāns... Jāni Krišān, nāciet šurp! Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs, Jānis Vucāns... Vucāna nav? (Dep. D. Beitnere-Le Galla: "Ir Vucāns.") Vucāns ir, ir. Ļoti labi.

Godātie kolēģi (Starpsauciens.), paga, paga... Tas, ko gribu šodien jums teikt.

Zāļu dienas vakarā

Pērkons Jāni stipri rāja:

Kam tas nāca tautiņās

Nepušķotu cepurīti.

Šeit arī protokolam būtu, ko teikt, un varbūt arī Ievai Akuraterei. (Starpsaucieni.) Ieviņ, nāc! (Starpsaucieni.) Mums visiem būs jādzied līdzi Ieviņai Akuraterei. (Deputāti dzied līgodziesmu.)

Paldies. (Aplausi.)

Un Jāņi arī kādu skaistu jāņudziesmu mums nodziedās? (Starpsaucieni.) Labi.

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Starpsauciens: "Vai visi Jāņi ir ieradušies?")

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, visi Jāņi ir reģistrējušies, savukārt nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Raivis Dzintars, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Viesturs Liepkalns, Ralfs Nemiro, Edmunds Teirumnieks, Atis Zakatistovs un Gatis Zamurs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Ilzes Znotiņas iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi lēmuma projektu "Par Ilzes Znotiņas iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā".

Kā komisijā izskanēja, dienesta priekšnieka atlase notika saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata pretendentu atlases noteikumi". Saskaņā ar speciālo likumu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata pretendentu atlasei tika veikts konkurss, kuru komisija bija... kuru vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, sastāvā bija arī ģenerālprokurors Juris Stukāns, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, finanšu ministrs Jānis Reirs, Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris un Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.

Tāpat pretendentu vērtēšanā ar padomdevēja tiesībām piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas Goda prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatu kopumā tika saņemti astoņi pieteikumi. Konkursa rezultātā komisija par atbilstošāko pretendentu atzina pašreizējo Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu. Komisija uzklausīja pretendenti, uzdeva jautājumus, saņēma atbildes un ar balsojumu (par – 8, atturas – 1, pret – nav) atbalstīja Ilzes Znotiņas iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es jums izstāstīšu stāstu, īstenībā divus reālus stāstus, kur ir novedis finanšu sistēmas kapitālais remonts un visa šī finanšu sistēmas bezjēdzīgā uzraudzība.

Stāsts numur viens. Tas ir reāls stāsts, notiek Latvijā. Bērnu mamma internetā lielākajā pasaules iepirkšanās platformā (ar peļņu vairāk nekā 400 miljardi, ja nemaldos, saucas Amazon) vēlas iegādāties bērnu mācību līdzekļus un peldriņķi ar vienradža attēlu nepilngadīgam bērnam. Latvijas banka "Swedbank" – tātad Latvijā rezidējoša banka "Swedbank"šo darījumu atsaka, jo tas ir aizdomīgs darījums, kas ir, ļoti iespējams, saistīts ar terorismu un apdraudējumu valstij. Es gribētu teikt, ka šī darījuma vērtība bija aptuveni 30 eiro. Tas ir stāsts numur viens.

Stāsts numur divi. Pirms aptuveni mēneša es sēdēju un dzēru kafiju ar kādu lielo nodokļu maksātāju, Latvijas Republikas pilsoni, uzņēmuma īpašnieku, kurš Latvijas tirgū aizņem attiecīgajā nozarē... es neteiktu, ka būtisku, es teiktu, ka otro lielāko, kā saka, procentu daļu no visa tirgus. Viņš man saka tā: "Es uztaisīju kompāniju Somijā ļoti vienkārša iemesla dēļ. Tāpēc ka Somijā es varu veikt banku pārskaitījumus."

Stāsts numur trīs. Pirms vēl ilgāka laika es satikos ar kāda Latvijā rezidējoša uzņēmuma valdes locekli. Šī uzņēmuma produkcija lielākoties tika tirgota un tiek tirgota uz bijušajām Padomju Savienības valstīm. Šis uzņēmējs pārstāv uzņēmumu, kurš apkalpojās arī Latvijā rezidējošā bankā – SEB bankā (varu nosaukt). Un viņam tur aizver kontu. Viņam atnāk paziņojums... nevis viņam personīgi, bet uzņēmumam aizver kontu (uzņēmums liels, Latvijā zināms), sakot: "Nē, mums jau nav pret jums nekādu pretenziju. Mums jau nav nekādu pretenziju pret jums. Mums vienkārši ļoti dārgi izmaksā jūs uzraudzīt, jo mums katrs darījums ir jāuzrauga. Kredītu mēs varētu iedot, bet kontu labāk atveriet kaut kur citur." Viņi atvēra kontu Igaunijā.

Šādi piemēri ir neskaitāmi. Jā, ceturtais piemērs. Mana dzīvesbiedre mācījās papildus ķīmiju, un viena no labākajām ķīmijas skolotājām veica pārskaitījumu 15 eiro apmērā un darījuma detaļās ierakstīja vārdus "Cuba libre". Viņas konts tika uz laiku, uz mēnesi, bloķēts kā aizdomīgs terorisma jautājums, jo tika pieminēts vārds "Cuba", lai gan mērķis bija pavisam cits, kāpēc tika ierakstīts "Cuba libre". Es domāju, daudzi saprot, kāpēc tur tika ierakstīts... šajā maksājuma mērķī.

Ar to nodarbojas mūsu banku sistēma šobrīd, un par to lielā mērā ir atbildīgi arī tie, kas uzrauga, tajā skaitā Znotiņas kundze.

Mūsu finanšu sistēma ir izpostīta.

Ja var, apvienot laikus...

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Gobzems. Mūsu finanšu sistēma ir izpostīta, un to ir izpostījis finanšu sistēmas kapitālais remonts, tāpat kā pirms daudziem gadiem VIENOTĪBA ar strukturālajām reformām faktiski nekonkurētspējīgu padarīja Latvijas Republiku. Un tā mēs, gadu gadiem ejot, kļūstam arvien nabadzīgāki un nabadzīgāki.

Finanšu sistēmas kapitālā remonta rezultātā lielākā daļa no finanšu sistēmā esošajiem naudas līdzekļiem aizplūda nevis uz Krieviju, nevis uz Ķīnu, nevis uz kaut kādām trešajām valstīm, bet uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tā nauda pārgāja vienkārši citās Eiropas Savienības ekonomikās.

Mēs iznīcinājām kādu Latvijas komercbanku, un šīs bankas darbinieki strīpām strādā tepat Eiropā – Luksemburgā, Lihtenšteinā –, saņem lielas algas un tērē naudas līdzekļus tur. Mēs esam iznīcinājuši faktiski visu, ko Latvijā ir varēts iznīcināt. Un tad mēs brīnāmies, ka mūsu ekonomika atpaliek no tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas. Starp citu, par Lietuvu runājot, arī Lietuvā ir vieglāk atvērt kontus nekā Latvijā, jo Latvijā atvērt bankas kontus ir neiespējamā misija.

Tad ir tas dienests, par kuru tautā runā ļoti vienkāršu lietu, ka ir jāsamaksā tik un tik, lai dabūtu atpakaļ tik un tik. Faktiski šis dienests uzņēmēju vidū tiek dēvēts par legālu uzņēmēju reketu, par legālu reketu, par reiderismu. Atņem uzņēmējiem naudu un par zināmu atlīdzību, ejot pie zināmiem advokātiem, daļu no šīs naudas var dabūt atpakaļ. Tā ir dzīves realitāte. To pieļauj tiesībaizsardzības iestādes, un to zina visa zinošā, smalkā Rīgas sabiedrība. Tā tas reāli dzīvē notiek.

Es balsošu "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es laikam arī lūgšu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

D. Šmits. Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Negodīgi uzņēmēji, cilvēki un tā tālāk... juridiskās un privātās personas, protams, ir jāsoda, jāķer, nelegālas naudas plūsmas caur Latviju ir jāaptur. Skaidrs, ka mēs bijām iebraukuši vienā grāvī, paļaujoties uz, kā saka, neaizskaramajiem... kā daža laba bankas vadītāja reputāciju un tā tālāk. Nav runa... Bija toreiz jārīkojas. Jautājums ir, kā mēs rīkojamies – vai ejam pakaļ tiem, kas šādas blēdības veic. Tā ir viena metode. Un otra metode ir nolemt, ka visi ir blēži. Kā Pinočets. Sadzīt visus stadionā un tad lemt, kurš no tiem, kas sadzīti, varbūt nav tik liels blēdis un ir laižams ārā.

Ja kādreiz bankas kontu... Visi atceras laikus, kad mums bija banku konti, un, ja bankas pakalpojums sāka kļūt neinteresants, mēs teicām starpniekiem bankā, ka mēs tūlīt nomainīsim banku. Tagad cilvēki ir laimīgi, ka viņiem viens konts ir, un ir gatavi maksāt jebkādus maksājumus par elementāru pārskaitījumu, lai tas konts turpinātu pastāvēt.

Kad tas viss ieguva tādu īpašu vilkmi, man no zivrūpnieka... kā saka Saeimā, viens uzņēmējs, kurš, starp citu, šodien tika pieminēts Valsts prezidenta Levita uzrunā un ir Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs... Andris Bite teica: "Klausies, līmenis sasniegts tāds, ka man prasa pamatot darījumus ar "Aldi" un "Lidl" tīkliem. Es ražoju produktus, un man ir jānoliek pieci cilvēki katru dienu, kuri pamato, kāpēc es pārdodu savus produktus "Aldi" un "Lidl"." Bet pēc trijām dienām viņš teica: "Mani vairs šis neuztrauc, jo tagad man sāk prasīt pamatojumus darījumiem ar Valsts kasi." Tātad aizdomās turamā ir Latvijas Valsts kase un aizdomīgie darījumi ir nodokļu nomaksas starp uzņēmumu un Valsts kasi.

Par šodienas balsojumu un kāds... un kā balsot. Protams, šeit, aizkulisēs, ir karstas debates, dažādi argumenti. Viens no argumentiem, ko es esmu dzirdējis: nu labi, bet tagad nevajag visā vainot vienu cilvēku, vienu iestādi. Es absolūti piekrītu, tas noteikti nav vienas iestādes jautājums, tā ir kaut kāda globāla rīcība, summa, kas mūs ir iedzinusi absolūti otrā grāvī.

Ja kāds no tiem, kas ir šajā procesā piedalījušies, šodien nāktu šeit un teiktu, ka mēs pārcentāmies, mēs izdarījām kaut ko nepareizi, mēs to labojam vai esam labojuši, koriģēsim situāciju, un atzītu kādu kļūdu, kādu taktisku kļūdu, varbūt pārāk lielu politisku spiedienu uz to, ka fiksi, fiksi viss ir jāslēdz ciet... Nē, principā viss esot bijis ļoti pareizi un iesāktais jāturpina.

Es nevienam nepārmetu, kurš par Znotiņas kundzi balsoja toreiz. Es arī, iespējams, būtu balsojis "par", ja nebūtu cita – labāka, man zināma – kandidatūra. Neesmu arī milzīgs speciālists tajos jautājumos, bet kaut kāds laiks ir pagājis. Manuprāt, mēs varam sākt vērtēt, vai mēs gribam šādā grāvī sēdēt vēl nākamos piecus gadus. Šeit ir konkrēti šīs iestādes un vadītājas atbildība, un tā atbildība saucas... ar nosaukumu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes", izdevis Finanšu izlūkošanas dienests.

Es jums došu tikai dažus piemērus.

Principā jebkurš uzņēmējs, kas ir atvēris uzņēmumu, ietrāpa vismaz (es skaitīju tā virspusēji)... vismaz sešās pazīmēs ar to pašu faktu, ka viņam ir uzņēmums, viņš ir aizdomās turamais. Es neskaitīšu visu, es kādus 50 interesantus izrakstīju, bet man nav tik garš debašu laiks. Es dažus nolasīšu.

Pirmā... Tās dalās A, B, C, D pazīmēs. Pirmā – A1 pazīme. "Par darījumā iesaistītām personām (piemēram, patiesie labuma guvēji, pilnvarotās personas, valdes locekļi, juridiskas personas) publiski pieejama negatīva rakstura informācija." Sandis Riekstiņš, piemēram, vada uzņēmumu, un es esmu viņa konkurents. Kā jūs visi saprotat, īpaši politikā esot, nav pārāk sarežģīti radīt negatīva rakstura informāciju publiskajā telpā. Un viņš ir aizdomās turamais jau tagad.

"Uzņēmuma mājaslapa liecina, ka netiek veikta saimnieciskā darbība." Interesanti, kas liecina, ka tiek veikta, – nu, mēs rēķinus tur liekam vai savādāk... "Piemēram, mājaslapa sen nav atjaunota, un tajā norādītās preces netiek pārdotas, neeksistē vai pakalpojumi netiek sniegti." Nav gan detalizēti aprakstīts, kas ir, ja mājaslapas nav, bet, ja tā ir un ja mājaslapā ir, piemēram, kaut vai viens atvērums ar uzņēmuma logo, nu, tur nav... tas neliecina par aktīvu saimniecisko darbību, protams. Mājaslapas būtība vispār ir sen jau novecojusi. Bet tas, protams, nav viss.

Ir A17 – "Publiski pieejama informācija, ka personas saistītas ar uzņēmumiem, kas regulāri uzvar publiskajos iepirkumos". Tātad, ja tu esi uzvarējis valsts iepirkumā, piemēram, par cietuma būvniecību Liepājā, tu esi aizdomās turamais. Īpaši, ja tu vēl ar viņu komunicē, pat ja tu tur neesi uzvarējis, tu arī esi aizdomās turamais, tas ir tā, kā mēs... Ir, protams... Šis ir, starp citu, visloģiskākais, ja mēs paņemtu atsevišķus iepirkumus, tas tiešām tā arī liecina. Bet var būt, ka tas tā kā nav gluži pareizi.

Es daudz laiku vairs nekavēšu. Vēl dažus tikai. Ā, "juridiskā persona ar kontu Latvijā veic reprezentācijas un viesmīlības izdevumu apmaksu, kas var būt saistīta ar saimnieciskās darbības veicināšanu ārvalstīs, jo īpaši attiecībās ar ārvalstu iestāžu uzņēmumu amatpersonām". Es došu vienu piemēru. Pārtikas ražotāji brauc uz starptautiskām izstādēm. Viņi tieši to tur dara savā stendā, tas ir viņu uzdevums. Visi viņi ir aizdomās turamie.

Un visbeidzot, kas man vēl. B30 – "Juridiskās personas veiktie maksājumi neatbilst reģistrētajam uzņēmuma darbības veidam". Es iedomājos – tu vadi lielu uzņēmumu... kas tev būtu jāieraksta savos darbības veidos, ja tu pēkšņi esi nolēmis nopirkt jaunus miskastes konteinerus... Tie, protams, nav tavā saimnieciskajā darbībā aprakstīti. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Vēl viena ļoti aizdomīga pazīme bija par to, ka tev ir vairāki konti un tu koordinē darbību starp kontiem. Manuprāt, protams, tas ir retums, tik daudz kontu nevienam nav, bet katram, kam ir vairāki, – viņi droši vien koordinē starpību starp saviem kontiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies, apvienotais debašu laiks ir beidzies.

D. Šmits. Paldies.

Es aicinu, protams, balsot "pret" šādām...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Bija interesanti klausīties šīs debates no mūsu kolēģiem. Un tomēr es šeit aicinātu visai nopietni izturēties pret jautājumu un atcerēties, kāda tad ir šīs personas, par kuru mēs šodien balsojam, loma un kāpēc vispār šie jautājumi pacēlušies.

Es domāju... Te tika pārmests tas, ka mūsu uzņēmēji – un tas ir fakts –izvēlas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, kur veidot savu uzņēmējdarbību, kur uzturēt faktiskās uzņēmumu adreses, neskatoties uz to, ka viņi darbojas mūsu valstī. Tas viss, manā ieskatā, ir tikai un vienīgi valdības vadītāja personīgā atbildība, ka viņš nav spējis panākt šo vienoto principu ieviešanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, visur, kur mēs esam vienotā tirgus apstākļos.

Ja mēs to nespējam panākt, tad iepriekšējam runātājam ir pilnīga taisnība – mēs esam nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, absolūti, nosakot visas šīs prasības. Ir virkne gadījumu, ko mēs esam dzirdējuši par diezgan absurdām situācijām. Pievienojos Gobzema kungam – taisnība, ir stulbi, ka tev par 30 eiro maksājumu tiek iesaldēts konts, ka kaut kam ir gājis... Ja tādi gadījumi ir, tas nav normāli. Bet tomēr šajā gadījumā mēs visi atceramies, kāda bija situācija 2018. gadā, kādā situācijā atradās Latvija... un kādā situācijā tā atrodas šodien. Vienīgā lieta, ko varētu pārmest, ir tā, ka mēs nenākam... un no valdības puses, arī no šī paša dienesta puses, tāpat arī no Latvijas Bankas puses netiek veikta analīze un netiek rosinātas likumdošanas iniciatīvas, kas palīdzētu novērst šos absurdus.

Ir virkne absurdu lietu, kas, es domāju, ir dialoga, diskusiju jautājums, un, lai vai kurš šeit kādam kaut ko pārmestu, pie visām šīm absurdajām lietām vainīga ir pati Saeima. Pirms tam Saeima apstiprināja Znotiņas kundzi amatā, bet pēc tam pieņēma visus tos likumus un normatīvos regulējumus, kas uzliek par pienākumu atbildīgajām institūcijām tieši tā arī rīkoties. Neviens cits. Saeima – Saeima, kas apstiprināja šo valdību. Valdība, kas pieņēma tos Ministru kabineta noteikumus. Saeima, kas deva mandātu valdībai to darīt. Tie ir tie, kas ir radījuši šos apstākļus. Un mēs paši esam tie, kas var runāt par to, ka mums kaut kas nepatīk, bet tajā pašā laikā var rosināt arī kaut ko grozīt.

Šajā brīdī... finanšu tirgus kapitālais remonts, mūsu ieskatā, ir tāds sadarbības paraugs tam, kā mēs sadarbojamies (ne tikai vārdos, bet arī darbos) ar mūsu stratēģiskajiem partneriem. Un šajā gadījumā, ja mēs redzam, ka lielākā daļa šīs naudas ir Krievijas izcelsmes, nelegāla nauda, kas milzīgos apjomos Latvijā ir arestēta, protams, ir milzīgs satraukums par to, ka šo naudu gribētu kaut kādā veidā atbrīvot... bet es to uzskatu par tādu kopīgu sasniegumu.

Izgāšanās ir tā, ka mēs pieļaujam, ka šī nauda spēj nogulties citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Bet šis balsojums, manā ieskatā, būs vairāk balsojums par to, vai mēs uzticamies saviem stratēģiskajiem partneriem, vai mēs viņiem uzticamies ne tikai vārdos, bet arī darbos un konkrētos balsojumos.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir diskutējusi par šo jautājumu. Un mēs tieši ar mērķi veidot ciešāku sadarbību ar mūsu stratēģiskajiem partneriem, kas ir ASV, kas rosināja visu šo kapitālo remontu... mums arī turpmāk nevajag būt akliem, mums būs ar viņiem jāstrādā, mums būs kopīgi jāpanāk, lai šī finanšu sistēma būtu sakārtota, attīrīta, un jānāk ar iniciatīvām no deputātu, no dienesta puses, lai uzlabotu šo kārtību un tiktu vaļā no tām absurdajām situācijām. Tas ir mūsu pašu rokās.

Es aicinu atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neviens mūsu valsti neaizsargās, neviens to nebūvēs (Starpsauciens.), kā vien mēs paši. Neviens! Ja mēs paši nepastāvēsim par savu valsti, par savu tautsaimniecību, par savu finanšu sektoru, neviens mūsu vietā to nedarīs.

Kolēģi, ja mēs runājam konkrēti par Finanšu izlūkošanas dienestu, par tā darbību, kopš to vada Ilze Znotiņas kundze... mēs varam paskatīties šo laika nogriezni, šos piecus gadus, kā Latvijai ir gājis, salīdzinot ar Lietuvu vai Igauniju. Piemēram, cik ir izsniegtas licences finanšu sektorā, lai veicinātu konkurētspēju, lai cilvēkiem būtu, no kā izvēlēties, lai uzņēmējiem būtu, no kā izvēlēties? Mēs atpaliekam gan no vienas, gan no otras valsts. Cik Latvijas uzņēmējiem – mazajiem, vidējiem –, arī privātpersonām kontu ir ārvalstīs? Jūs to zināt? (Starpsaucieni: "Nē!") Pat mazā nozarē – tiešā pirkšana (es esmu iesaistīts tādā – mēs pērkam tiešā veidā no lauksaimniekiem produktus) – katram otrajam mazajam zemniekam ir konts Īrijā. Viņiem šeit konti ir slēgti vai arī ir problēmas tos atvērt, vai arī komisijas ir vienkārši nesamērīgi augstas. Tas ir pareizi? Kolēģi, tas ir tas, ko mēs gribam?

Finanšu sektors – tas ir viens no mūsu tautsaimniecības stūrakmeņiem. Kolēģis Šmits galu galā jau pieminēja arī šo metodoloģiju. Tas jau nav nekas neizlasāms, tā ir publiski pieejama informācija, pēc kuras vadās bankas. Un, ja parunā ar bankām... jā, mēs varam teikt, ka tas ir FKTK vai tas ir likumdevējs, bet parunājiet ar banku speciālistiem. Viņi saka: nē, mums vienkārši to jautājumu, uz kuriem mums ir jāatbild, ir tāda grēda... mēs neturam šo risku analīzi, mēs labāk slēdzam jums visiem tos kontus ciet. Tā ir liela problēma.

Atceramies laiku, kad mēs aicinājām uz Rietumiem orientētus uzņēmējus prom no šīm agresoru valstīm – gan no Baltkrievijas, gan no Ukrainas. Cik no viņiem finišēja savu darbību... izvēlējās palikt vai nu Lietuvā, vai Igaunijā, un cik – Latvijā? Mēs arī šo statistiku no šīs pašas Saeimas tribīnes esam dzirdējuši. Un viens no pamatiemesliem – viņi šeit nevar atvērt kontu. Pamatlietu – kontu!

Par to ir runājuši arī daudzi citi, tai skaitā arī VIENOTĪBAS lielie uzņēmēji televīzijā, ka jau šobrīd ir problēma atvērt pamatkontu. Un, kad mēs runājām gan ar šiem finanšu nozares pārstāvjiem, gan ar dažādu sektoru cilvēkiem, beigās šis aiziet... ne FKTK, pat ne Latvijas Bankas, pat ne komercbanku iekšējā riska prasību dēļ, beigās ir vārds, uzvārds – Ilze Znotiņa. Varam turpināt šādi iet nākamos piecus gadus – mūsu atpalicība būs vēl lielāka.

Ja mēs gribam pastāvēt par savu valsti, mums pašiem par savu valsti jāpastāv, nevis jāgaida un jāklanās kādiem citiem. Tikai par stipru valsti. Ja mēs paši par to stāvēsim, arī citi mūs atbalstīs.

Es aicinu balsot "pret".

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es domāju, vai tas, par ko mēs šeit debatējam, vai tās lietas vispār ir Ilzes Znotiņas un Finanšu izlūkošanas dienesta tiešā pārziņā? Mēs runājam par bankām, un banku uzraugs Latvijā līdz šim bija FKTK. Nākotnē tā būs šī apvienotā institūcija Latvijas Bankā.

Faktiski, es domāju, ka tieši FKTK virzienā ir jāvelta lielākā daļa no šiem pārmetumiem – tā uzrauga un seko līdzi banku darbam un arī tām nejēdzībām, ko bankas ievieš. Es jau kā piemēru minēju, tiekoties pirms pārvēlēšanas ar FKTK līdzšinējo pārstāvi banku padomē, un norādīju, ka viena joma, ko viņi ar birokrātiju galīgi ir sabojājuši, ir krājaizdevu sabiedrības.  Es pieņemu, ka tas, ko jūs, kolēģi, sakāt, – tieši ir šī birokrātija, šie nejēdzīgie lēmumi.

Mums ir jāspēj nošķirt, vai Ilzes Znotiņas iestāde – Finanšu izlūkošanas dienests – tiešā veidā nodarbojas ar to, ar ko viņiem jānodarbojas. Un es uzskatu, ka viņi nodarbojas. Noziedzīgi iegūta nauda, kas nonāk apritē... Vai jūs tiešām iedomājaties, ka varētu kaut ko no šīs noziedzīgi iegūtās naudas neuzraudzīt? Kā piemēru es atceros mūsu stratēģisko partneru pārmetumus, ka caur Latvijas bankām tiek pārskaitīta nauda, kura tālāk nonāk Ziemeļkorejā, kur tiek izstrādātas raķetes, ballistiskās raķetes, kuras lido ar katru mirkli tālāk un tālāk. Vai mēs vēlamies, lai caur Latviju tiek atmazgāta nauda, par ko tiek gatavoti ieroči un nogalināti cilvēki?

Tikpat labi tā nauda varēja nonākt arī Krievijas militārās rūpniecības kompleksā. Vai jūs gribat uzņemties atbildību, ka mēs ar saviem Saeimas balsojumiem palīdzam krievu okupantiem Ukrainā nogalināt cilvēkus? Es nevēlos, es esmu pret. Tāpēc es uzskatu, ka mums šī naudas plūsma ir jāuzrauga.

Tajā pašā laikā tas, ko teica mani kolēģi, – tas ir ļoti svarīgi. Un mums šeit ir jāpieņem atbilstoši likumi, lai turpmāk Latvijas Banka un arī banku finanšu uzraugi tiešām pieietu mūsu iedzīvotājiem, uzņēmējiem tā, lai viņi varētu strādāt normāli, lai viņiem nebūtu jāatver konti citās valstīs, jo tas tiešām tā notiek, un, ja mēs, deputāti un valdība, neko nedarīsim, tad tā arī būs.

Un es gribu teikt, ka vajag ieklausīties arī uzņēmēju organizācijās. Es neesmu dzirdējis, ka lielajām un arī mazajām uzņēmēju organizācijām būtu iebildumi pret Znotiņas kundzi. Tāpēc es vēlreiz saku – balsojam par to, lai netīrā nauda caur Latviju neietu, lai netīrā nauda nekalpotu okupantiem un nekalpotu cilvēku nogalināšanai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Atgādinu, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Ilzes Znotiņas iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā.

Aicinu Saeimu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ilzes Znotiņas iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 41, atturas – 4. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts. (Aplausi.)

Lēmuma projekts "Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 14. jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi".

Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 4. pantu tiesnešus amatā apstiprina Saeima: trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā 10 Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir 10 gadi.

Jautrītes Briedes kandidatūru ir izvirzījuši 10 Saeimas deputāti.

Ir jāapstiprina jauns Satversmes tiesas tiesnesis, jo šī gada 23. maijā Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras beidzās Daigai Rezevskai, kura tiesneša amatā apstiprināta pēc Saeimas deputātu priekšlikuma.

Jautrītei Briedei ir Latvijas Universitātē iegūts tiesību zinātņu doktora grāds. Kopš 2004. gada viņa ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore. No 2009. gada – asociētā profesore Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedrā.

Strādājusi arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, Valsts reformu ministrijā, Valsts pārvaldes reformas birojā, Valsts cilvēktiesību birojā, Valsts administrācijas skolā.

Jautrīte Briede ir divu monogrāfiju, Satversmes komentāru un Administratīvā procesa likuma komentāru, kā arī daudzu zinātnisku publikāciju autore un līdzautore.

Jautrīte Briede ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, kā arī apbalvota ar Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi.

Likums "Par tiesu varu" paredz, ka Tieslietu padome sniedz Saeimai viedokli par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem. Šā gada 10. jūnijā Tieslietu padome, balstoties uz profesionālo autoritāti un sasniegumiem profesionālajā jomā, pienesumu tiesību sistēmas attīstībā, profesionālo un personisko reputāciju pieejamo ziņu ietvarā, redzējumu par Satversmes tiesas vietu un lomu valstī, nolēma atzīt Jautrītes Briedes kandidatūru par piemērotu Satversmes tiesas tiesneša amatam.

14. jūnijā Juridiskās komisijas deputāti uzklausīja Jautrītes Briedes redzējumu par Satversmes tiesas lomu un turpmāko attīstību.

Visas attiecīgās institūcijas ir sniegušas atbildes, kas apstiprina Jautrītes Briedes atbilstību Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Arī Juridiskā komisija konstatēja, ka Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāte atbilst Satversmes tiesas likumā noteiktajām Satversmes tiesas tiesneša amata prasībām.

Juridiskā komisija, deviņiem deputātiem balsojot "par" un diviem deputātiem nebalsojot, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu "Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi".

Saskaņā ar Satversmes 85. pantu Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu, tāpēc Juridiskās komisijas vārdā aicinu lemt par lēmuma projektu "Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi". Plānots, ka lēmums stāsies spēkā 2022. gada 1. septembrī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, Jautrīte Briedes kundze! Jūs bijāt mana pasniedzēja, un jūs bijāt laba pasniedzēja (Starpsauciens.), bet ir dažas detaļas, kuras es gribu pirms jūsu apstiprināšanas vai neapstiprināšanas amatā pateikt. Šīs detaļas nav saistītas ar jūsu profesionālajām zināšanām. Šīs detaļas ir saistītas ar izmaiņām, kā tiek izvēlēti amata kandidāti Satversmes tiesā.

Kopš jūsu kolēģes Sanitas Osipovas slavenā sprieduma, kas, manuprāt, bija ārpus Satversmes tiesas pilnvarām, Satversmes tiesas tiesnešu izvēlēšanās ir kļuvusi, es neteiktu, politizēta, bet tā ir kļuvusi atkarīga no mūsu ideoloģiskajiem uzskatiem par vienu konkrētu jautājumu. Daļai sabiedrības, tajā skaitā arī man, ir svarīgi saprast, vai mūsu Satversmes tiesa ir konservatīva vērtība, kas lasa Satversmē to, kas tur ir uzrakstīts, vai tā ir liberāla, es teiktu, frivola, vērtība, kas lasa Satversmē to, kas tur nav uzrakstīts.

Šodien, balsojot par jums, Latvijas parlamentam atkal būtu jāizvēlas, vai mēs nosliecamies tajā virzienā, kā pēdējā laikā ir bijis, ka par Satversmes tiesas tiesnešiem kļūst vienas universitātes – Latvijas Universitātes – vienas fakultātes – valststiesību... fakultātes – kāds no pasniedzējiem. Un tad politiskajā diskusijā rodas jautājums, vai Satversmes tiesa ir tāds kā apendikss un piedēklis šai fakultātei vai otrādi – šī fakultāte ir Satversmes tiesas attiecīgais piedēklis. Un tādai diskusijai patiesībā nevajadzētu būt.

Mana cilvēciskā problēma slēpjas faktā (tāpēc es arī kāpu tribīnē), ka no profesionālā viedokļa man nav šaubu par jūsu zināšanām, bet no politiskās jēgas un politiskās konjunktūras viedokļa es nevaru pieņemt virzienu, kas Satversmes tiesu padara par politizētu institūciju, kurā Satversmes tiesa atkāpjas no juridiskiem lēmumiem un sāk pieņemt politiskus lēmumus, kā to izdarīja jūsu kolēģe. Tas ir iemesls, kāpēc šodien mans balsojums "par" vai "pret", vai atturoties... vai nebalsojot par jūsu kandidatūru, būs izšķiroši svarīgs. Es pieļauju, ka daļai no maniem kolēģiem ir līdzīga rakstura problēma.

Ja jūs, mana pasniedzēja, ievēlēs, tad es gribētu jūs lūgt un aicināt nebūt kā manai citai pasniedzējai, kura iejaucās politiskajā procesā.

Politiskajā procesā var būt domu dažādība – vieniem var patikt geju laulības, citiem var nepatikt geju laulības –, bet, no juridiskā viedokļa, būsim godīgi: mums kā jau juristiem ir pilnīgi skaidrs, ka geju laulības nav ierakstītas Satversmē. Nevienā Satversmes pantā nav neviena vārda par geju laulībām. Un Satversmes tiesa var iztulkot tikai to, kas ir ierakstīts Satversmē, nevis to, kas Satversmē nav rakstīts. (Starpsauciens: "Balsojums!")

Lai jums veicas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par – 82, pret – 3, atturas – nav. Paldies.

Apsveicam! Apsveicam Satversmes tiesas tiesnesi Jautrīti Briedi!

Godātie kolēģi, tiešām visi apsveicam jauno Satversmes tiesas tiesnesi!

Turpinām darbu.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna iecelšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā".

Lūdzu zvanu! Es atvainojos...

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna iecelšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna iecelšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Daugavpils tiesas tiesneses Vitas Lāčplēses atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15. jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Daugavpils tiesas tiesneses Vitas Lāčplēses atbrīvošanu no tiesneša amata".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 1. jūliju atbrīvot Daugavpils tiesas tiesnesi Vitu Lāčplēsi no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Daugavpils tiesas tiesneses Vitas Lāčplēses atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Ilgas Zalužinskas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15. jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Ilgas Zalužinskas atbrīvošanu no tiesneša amata".

1981. gadā Ilga Zalužinska absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju.

1986. gadā Zalužinskas kundze tika ievēlēta par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

1995. gadā Latvijas Republikas Saeima apstiprināja Ilgu Zalužinsku par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

2018. gada 18. janvārī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tiesneses Zalužinskas profesionālo darbību novērtēja pozitīvi.

Tiesnesei Zalužinskai piešķirtie apbalvojumi:

2006. gadā – Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un "sudraba" spalva par pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu;

2015. gadā – Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un "zelta" spalva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā un ilggadēju un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties tiesnesei par godprātīgu un profesionālu darbu un aicinu ar 2022. gada 16. septembri atbrīvot Latgales apgabaltiesas tiesnesi Ilgu Zalužinsku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās – sakarā ar došanos pelnītā atpūtā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Ilgas Zalužinskas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk. Deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Ir saņemts deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Jāņa Dūklava un Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Ministru prezidenta A. K. Kariņa valdības gatavību nodrošināt nepārtrauktu un izmaksu efektīvu energoapgādi Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem".

Vārds deputātam Viktoram Valainim motivācijai.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Mēs ar šo pieprasījumu vēlētos viest skaidrību par dažādām lietām, kuras ir izskanējušas publiskajā telpā un kuras liek uzdot jautājumus.

Taču šajā gadījumā mēs nevēlamies vairs uzdot tikai jautājumus. Mēs pieprasām, lai valdības vadītājs sniegtu skaidru informāciju gan par to, kas mūs sagaida rudenī, kādas ir mūsu iespējas, gan arī par to, kāda ir motivācija izvēlēties tieši šos divus virzienus – Rīgā un Skultē – attiecībā uz LNG termināļa tālāko attīstību.

Mūs pirmām kārtām interesē jautājums, kāpēc ir noraidīti... un tālāk netiek skatīts nedz Liepājas, nedz Ventspils virziens, par kuriem... par abiem diviem ir, manuprāt, gana nopietna izpēte jau bijusi. Un šajā pieprasītajā informācijā mēs ceram sagaidīt konkrētas atbildes.

Tāpat mums šķiet ļoti nesaprotami, kā tas var būt, ka mēs... it kā plānojam no šī Klaipēdas termināļa iegādāties sašķidrināto dabasgāzi, bet, ja tā informācija atbilst patiesībai, tad... mēs gribētu dzirdēt no valdības skaidrojumu par to, kāpēc šī dabasgāze tiek iepirkta caur starpniekiem (caur starpniekiem!), nevis pa tiešo, sadarbojoties ar Lietuvas valdību, Ekonomikas ministriju un izmantojot mūsu pašu iespējas.

Kolēģi, aicinām rast šos skaidrojumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir pirmajam lasījumam sagatavojusi pašas komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"".

Likums ir vajadzīgs, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, paredzot paternitātes atvaļinājumu un attiecīgi arī paternitātes pabalsta izmaksu par 10 darba dienām (šobrīd tas ir noteikts par 10 kalendārajām dienām). Šie grozījumi ir saskaņojami arī ar to regulējumu, kas ietverts likumprojektā "Grozījumi Darba likumā".

Likumā ir ietvertas arī normas, kuras vērstas uz to, lai ievērotu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu un saskaņotu likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" normas ar nepieciešamajiem grozījumiem Darba likumā, kuri paredz: ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, tad citai personai, kas nav bērna māte, būs tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.

Paredzēts, ka likums stājas spēkā 2022. gada 1. augustā.

Kolēģi, aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

N. Žunna. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanu Saeimas sēdē.

N. Žunna. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: "Ir!") pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Ir iebildumi.

Tādā gadījumā lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10 minūtes. Un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 16. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš... nu, teiksim, pulksten 12.10.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. jūnija pulksten 12.10. Izskatīšana – Saeimas šā gada 16. jūnija sēdē. Paldies.

Likumprojekts "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās deputātes un godātie deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi un otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavojusi likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā".

Likumprojekta otrajam lasījumam tika saņemti deputātu, ministriju un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kā arī komisija veidoja pati savus priekšlikumus.

1. – deputātes Mednes priekšlikums, kas paredz paplašināt likuma tvērumu, likumu papildinot arī ar ielu nosaukumu maiņu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts, jo komisija nolēma, ka ielu nosaukumu maiņu skatīs šā jaunā likuma atvērumā, lai maksimāli ātri tiktu izstrādāts regulējums objektu aizliegumam un to demontāžai.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Mednei.

L. Medne (Konservatīvie).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Šī likumprojekta otrajam lasījumam esmu iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vairākus priekšlikumus, lai būtiski paplašinātu šī likuma tvērumu. Priekšlikumi komisijā netika atbalstīti. Es neprasīšu balsojumu. Un paskaidrošu, kādēļ.

Manu priekšlikumu būtība bija papildināt šo likumprojektu, lai tas risinātu Latvijas komunistiskā mantojuma likvidāciju daudz plašākā mērogā.

Konservatīvajiem, tāpat kā daudziem citiem Latvijas patriotiem, ir neizprotami, kā 21. gadsimtā, kad ārā plosās būtībā nacistiskās Krievijas iesāktais trešais pasaules karš, mēs varam atļauties būt mēreni savā attieksmē pret okupāciju slavinošiem pieminekļiem un ielu nosaukumiem.

Es labi apzinos konkrētā likuma svarīgumu un tādēļ nevēlos uzstāt uz balsojumu, lai neapgrūtinātu šī likumprojekta, kura skatīšana veicama steidzamības kārtā, noteikto galveno mērķi – okupācijas pieminekļu novākšanu Latvijas publiskajās ārtelpās līdz 2022. gada 11. novembrim, jo tā būtu ļoti skaista dāvana mūsu Latvijas valsts svētkos.

Bet es un mani kolēģi turpināsim piedalīties darbā, lai citi komunistiskā mantojuma objekti, no kuriem mums jau sen bija jāspēj atbrīvoties, tiktu ar likuma spēku definēti un uz mūžīgiem laikiem pārsvītroti.

Neprasu balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K. Šadurskis (JV).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es, līdzīgi kā Mednes kundze, neprasīšu balsojumu.

Jansona kungs minēja, ka jautājums par ielu nosaukumiem būtu skatāms citā šī likuma atvērumā. Man ir mazliet citāds viedoklis – es uzskatu, ka būtībā risinājums jautājumam par ielu nosaukumiem ir ietverts jau šī likumprojekta 3. pantā ("Aizliegums eksponēt padomju vai nacistisko režīmu slavinošus objektus"), kur ir minēti "citi objekti". Un no šī panta konteksta un no visa likuma mērķa viedokļa ir pilnīgi skaidrs, ka jau šobrīd... Satversmē nostiprinātais komunistiskā totalitārā režīma nosodījuma princips jau šobrīd paredz, ka no oficiāliem vietvārdiem ir jāpazūd padomju okupācijas varas nesēju un to ideoloģiskās propagandas slavināšanai.

Likumprojekta 3. panta formulējums "citi objekti", kas atbilst pantā minētajiem kritērijiem, nepārprotami norāda, ka ir jāpazūd tādiem Latvijas pilsētu ielu nosaukumiem kā, piemēram, "Detlava Brantkalna iela", "Staraja Rusas iela" (tā joprojām Rīgā sauc divas ielas), kā arī tamlīdzīgiem ielu nosaukumiem.

Savukārt Mednes kundzes... 5. priekšlikuma... minētais 4. punkts, kas ir šeit ietverts... nu, laikam vienā no turpmākajiem priekšlikumiem... tas būtībā sašaurinātu likuma tvērumu. Tāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms.

Bet, cienījamie kolēģi, ir pilnīgi skaidrs, ka atbildīgā komisija, noraidot šo priekšlikumu... vai nu ar apziņu, ka jautājumu turpmāk skatīs detalizētāk, vai ar apziņu, ka tas jau ir atrisināts un pašvaldībām, kas būs šī likuma izpildītājas, ir jārīkojas atbilstoši, piemēram, Satversmes ievada garam... Jau ir instruments šo rīcību veikt, lai no publiskās telpas pilnīgi un neatgriezeniski pazustu visi nosaukumi, kuri slavina padomju vai nacistisko režīmu, ar to saistītās personas un notikumus.

Līdz ar to šis priekšlikums nav vajadzīgs, manuprāt, šajā likumā. Bet kopumā likums ir...

Gribu uzteikt atbildīgo komisiju, kas ir ļoti atbildīgi strādājusi un veiksmīgi strādājusi ar šo likumprojektu.

Šodien patiesībā mēs izdarīsim ārkārtīgi labu darbu, kuru vajadzēja izdarīt jau sen.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Jansons. 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts, un deputāti balsojumu par to nelūdz.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Jansons. 2. – deputātes Mednes priekšlikums. Kā šī likuma uzdevumu tas nosaka arī ielu pārdēvēšanas procesu, bet, kā jau es teicu, komisijā tika lemts, ka par šo ielu pārdēvēšanas procesu vēl tiks lemts arī šā likuma sakarā. Līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es domāju, ka šis ir pats "būtiskākais" jautājums, kāds vispār 13. Saeimā ir iespējams. Tātad parlaments pirms apkures sezonas... šobrīd steidzamības kārtā pārdēvēs Latvijā ielas. Tas pavisam noteikti samazinās granulu cenas. Ja mēs pārdēvēsim Rīgas ielas, tad, es pieļauju, gāzes cenas ies uz leju. Ja Rēzeknē ielas tiks pārdēvētas, tad, es pieļauju, degvielas cenas atgriezīsies pirmskrīzes apstākļos. Un tādā garā.

Man liekas, ka tā vicināšanās ar tiem karodziņiem un prievītēm... Laikā, kad cilvēkiem ir jārisina reālas dzīves problēmas, kad cilvēki ir uztraukušies par to, kā viņi sagaidīs nākamo ziemu, nākamo apkures sezonu, un jau tagad stāv rindās pēc granulām (tās ar katru nedēļu kļūst divreiz un trīsreiz... un 10 reižu... nezinu, drīz jau būs simt reizes dārgākas), ņemties ap ielu nosaukumiem ir, maigi izsakoties, vienkārši stulbība. Šo laiku, kamēr mēs mainām ielām nosaukumus, mēs būtu tērējuši, kopīgi domājot un kopīgi pieņemot... Starp citu, šodien bija izskatīšanai jautājums, kā iedot atlaidi degvielas cenai. Tas būtu daudz nozīmīgāks jautājums, par ko cīnīties un par ko arī Mednes kundzei būtu bijis, manuprāt, vērts uzkāpt tribīnē.

Tikai tāda maza replika. Latvijā pēdējo 30 gadu laikā vēl neviens lēmums, kurā tiek pielūgta elkdievība... Cīņa ar iedomāto pretinieku – ielu nosaukumiem – nav nesusi labklājību Latvijas sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

R. Jansons. 2. – deputātes Mednes priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 3. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Noteic, ka objekti demontējami arī karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās, ja tur attēloti PSRS bruņoto spēku ieroči.

Komisijā tika uzklausīti Ārlietu ministrijas pārstāvji, kuri norādīja, ka kritušo padomju karavīru apbedījumu vietu neaizskaramību regulē Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Līdz ar to gan apbedījumi, gan ar tiem saistītie objekti ir neaizskarami. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es vēlos pieskarties tieši kapavietu jautājumam tāpēc, ka šonedēļ... visi mēs esam informēti par kliedzošo gadījumu Jēkabpilī, kad personas... vadāmi... Amatpersonas no Jēkabpils pašvaldības un tā sauktajiem meklēšanas vienības pārstāvjiem faktiski izdemolēja kapavietu, apbedīšanas vietu Jēkabpilī. (Starpsauciens.)

Manuprāt, šis gadījums nav savienojams ar Eiropas vērtībām un izrāda klaju necieņu pret Otrajā pasaules karā gājušo piemiņu. (Starpsauciens.) Šobrīd vairāki mūsu frakcijas deputāti apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā ar jautājumu par to, vai šie darbi ir savietojami ar tiesiskas valsts principiem. Manuprāt, šeit ir runa tikai par tiesisko nihilismu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

R. Jansons. 3. – deputāta Kiršteina priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: "Balsot!") Balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 4. – deputātes Mednes priekšlikums. Noteic, ka objektus var demonstrēt valsts akreditētos muzejos vai privātos muzejos, ar kuriem Latvijas Okupācijas muzejs noslēdzis sadarbības līgumu, un ir aizliegts saglabāt konkrētu ielu nosaukumus.

Komisijā tika apspriests eksponēšanas jautājums un tika secināts, ka, objektam nonākot Latvijas Okupācijas muzeja krājumā, muzejs var deponēt objektu eksponēšanai citam muzejam arī bez sadarbības līguma.

Komisija izveidoja arī jaunu... likuma 9. pantu, kas redzams 30. priekšlikumā. Šī panta trešā daļa noteic, ka Latvijas Okupācijas muzejs var deponēt tā krājumā esošo demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam.

Ņemot vērā šos apstākļus, kā arī to, ka komisija ielu nosaukumu maiņu vēl skatīs, Mednes kundzes priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 5. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums, kas atļauj objektus eksponēt tikai akreditētos muzejos. Tas nozīmē, ka šeit ir valsts kontrole pār objektu eksponēšanu, jo akreditēti muzeji tiek regulāri akreditēti valsts normatīvo aktu noteiktajā kārtībā veicamajos akreditācijas procesos. Un šie muzeji veic gan pētniecību, gan ekspozīcijas darbu, gan arī krājuma uzturēšanas darbu. Un tātad arī šie objekti tiek no valsts kontrolēti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 6. – deputātes Mednes priekšlikums. Deputāte konstruē likuma 4. pantu tā, ka tajā noteikti ne tikai demontējamie objekti, bet arī pārdēvējamās ielas. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 7. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Pretēji pirmā lasījuma redakcijai definē visus demontējamos objektus 4. panta pirmajā daļā. Šis priekšlikums ir saistīts ar 8. – deputāta Kiršteina priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts, jo tad... šādā gadījumā tiek izslēgta iespēja par objektiem lemt Ministru kabinetam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 8. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz šo iespēju – par objektiem lemt Ministru kabinetam – izslēgt no likumprojekta. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 9. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Papildina likuma pantu par demontāžas noteikumiem. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. un 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums par objektu lāzerskenēšanu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 11. – ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Paredz to, ka pašvaldība ir tiesīga objektu demontāžu veikt saviem spēkiem vai uzdot to veikt savai institūcijai vai kapitālsabiedrībai bez nepieciešamības reģistrēties būvkomersantu reģistrā. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 12. – deputāta Ašeradena priekšlikums par objektu detaļu vai fragmentu iekļaušanu Latvijas Okupācijas muzeja krājumā un deponēšanu citiem muzejiem. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 13. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz objektus demontēt ne vēlāk kā līdz 2022. gada 23. augustam. Komisijā netika atbalstīts, jo komisija jau pirmajā lasījumā atbalstīja, ka objektu demontāža īstenojama ne vēlāk kā līdz šā gada 15. novembrim. Šo datumu kā Pārdaugavas monumenta demontāžas vēlāko datumu komisijā uzsvēra Rīgas dome.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Jau tad, kad pieņēma šo likumprojektu pirmajā lasījumā, es no šīs tribīnes rosināju, ka šim termiņam, kad stājas spēkā šis galatermiņš, būtu jābūt īsākam nekā šobrīd likumā noteiktais 15. novembris.

Kolēģi, šis datums, ko es piedāvāju, ir dziļi simbolisks. Tas ir simbolisks ar to, ka tieši šajā datumā – 23. augustā – divas lielvaras izlēma mūsu Latvijas valsts likteni. Un šis piemineklis arī ir uzbūvēts, lielā mērā tieši pamatojoties uz šī līguma izveidošanu.

Kolēģi, man ļoti negribētos, ka jautājumi par šo pieminekli – būt vai nebūt tam – būtu vēl politikas darba kārtībā uz 14. Saeimas vēlēšanām. Manā ieskatā, šīm diskusijām ir jābeidzas, tāpat kā jābeidz pastāvēt šim piemineklim jau vasarā. Es piedāvāju noteikt to šajā likumā dziļi simboliskā datumā – 23. augustā – un panākt to, ka tas notiek līdz šim datumam.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Ir spējīgas pašvaldības, kuras bez nekādiem likumiem šos visus okupekļus aizvāc projām no savas teritorijas. Ir cilvēki, kas ir gatavi rīkoties un bez atlīdzības ielidina šos okupekļus Daugavā. Un ir Rīgas dome – tie, kuriem vajag speciālu likumu, kuri savai pašvaldības policijai dod apsargāt šos okupekļus.

Mums, es domāju, jau vakardien bija jānojauc, kā minimums, visi šie mazie okupekļi, kas atrodas pie Ķīšezera, Juglā un citviet.

Te ir piedāvājums šo nojaukšanu izdarīt līdz 23. augustam, kas ir staļinisma un nacisma upuru piemiņas diena. Simboliski tas būtu ļoti pareizi, ka jau uz šo datumu neviena Padomju Savienību slavinoša objekta vairs nebūtu. Bet es saprotu – kādam var būt bažas, ka kaut ko nevar, kaut kur... vajag garas komisijas, vajag naudu apgūt un tamlīdzīgi. Sliktākajā gadījumā – atbalstiet nākamo priekšlikumu, kurš paredz 15. septembri.

Nu nevelkam šo procesu garumā! Nevelkam šo procesu garumā! Mums ir piemēri, ka pašvaldības spēj, ja grib, un ir piemēri, ka pašvaldības, kuras negrib, meklē simt un vienu attaisnojumu, kāpēc kaut ko nevar izdarīt.

Aicinu atbalstīt iespējami īsākus termiņus, lai šie padomju rēgi pēc iespējas ātrāk pazustu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Kolēģi, es aicinātu arī Nacionālo apvienību beigt spēlēt teātri.

Nacionālā apvienība ir šajā valdībā un arī koalīcijā Rīgas domē. Nu, ja jūs gribētu, jūs bez visiem tiem lēmumiem... Ņemiet un vienkārši nojauciet to pieminekli, nevis taisiet kaut kādas politiskās spēles no tribīnes! Nu ņemiet un vienkārši izdariet, nevis tikai lemiet! Lemjat, tad vēlreiz lemjat... Katru nedēļu kaut ko lemjat. Ņemiet un izdariet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Es vēlos Gobzema kungam atbildēt, ka Nacionālās apvienības atrašanās Rīgas domes koalīcijā nav kaut kāda... pati par sevi saprotama. Ja nevarēsim izpildīt savas programmas nosacījumus, tad arī atrašanās tādā koalīcijā nebūs vajadzīga, par Rīgas domi runājot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Jansons. Komisijas vārdā: 13. – deputāta Valaiņa priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 14. – deputāta Iesalnieka priekšlikums. Paredz objektus demontēt ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. septembrim. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts, jo komisija jau pirmajā lasījumā atbalstīja, ka objektu demontāža īstenojama ne vēlāk kā līdz šā gada 15. novembrim. Un pie šā datuma komisijas vairākums palika.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Mans priekšlikums paredz novākt – trīs mēnešu laikā no šīs dienas novākt – visus okupekļus, kas Latvijā vēl ir palikuši tur, kur pašvaldības vēl nav sadūšojušās tos novākt. Tas, manuprāt, ir pietiekams laiks, lai to varētu izdarīt ar jebkuru šādu objektu, tai skaitā arī objektu Pārdaugavā. Tas ir vislabvēlīgākais gadalaiks būvniecībai, tātad arī nojaukšanas darbiem. Un par praktisko izpildījumu, manuprāt, nevajadzētu būt šaubām, vai tas ir iespējams.

Taču šis balsojums ir arī balsojums par to, vai mēs visi pie vēlētājiem 1. oktobrī dosimies ar padarītu darbu – ar visā Latvijā nojauktiem okupekļiem – vai ar kārtējiem, iespējams, tukšiem solījumiem, kurus tie, kas, iespējams, balsos pret šo manu priekšlikumu, nemaz neplāno pildīt. (Starpsauciens: "Aha!")

Tāpēc es aicinu visus, kas reāli grib nojaukt okupekļus Latvijā, to izdarīt līdz vēlēšanām, atbalstot manu priekšlikumu, nevis kārtējo reizi iet pie vēlētājiem ar solījumiem, kuri... man personīgi nav simtprocentīgas ticības, ka tie tiks izpildīti, ja galatermiņš būs pēc vēlēšanām.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu nojaukt visus okupekļus līdz 15. septembrim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Bikšem.

A. Bikše (AP!).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka jebkurai darbībai ir jābūt saprātīgai un jebkuriem termiņiem ir jābūt saprātīgiem.

Un, tāpat kā jebkurā jautājumā, mēs kā Saeimas deputāti konsultējāmies ar tiem kompetentajiem cilvēkiem... tiem, kas saprot, kā šādi objekti ir radīti, un arī saprot, kā šādus objektus var nojaukt jeb demontēt.

Tāpat komisijā mēs uzklausījām Latvijas Mākslinieku savienības viedokli; viņi skaidro, ka šādu objektu... nu, šajā gadījumā mēs runājam par šo lielo objektu Rīgā... Tomēr tie ir plānošanas darbi un tie darbi, kas ir nepieciešami, lai šo objektu izjauktu tomēr cieņpilnā veidā... un es gribu teikt – cieņpilnā veidā, tāpēc ka tas ir latviešu, teiksim tā... Tas lielais sievietes tēls – tas ir latviešu tēlnieka darbs... Un, protams, tam nav vietas šajos politiskajos apstākļos, tam nav vietas Rīgas pilsētas pašā sirdī, bet tam ir vieta Latvijas kultūrtelpā un kādā no Latvijas muzejiem. Un šajā gadījumā Latvijas Okupācijas muzejs lems, kā tas tiks izstādīts un tālāk eksponēts.

Es gribu teikt, ka... Es, protams, saprotu to emocionālo spriedzi, kāda šobrīd ir mūsu vidū un arī sabiedrībā, bet es tikai gribu teikt, ka bieži vien mēs kā sabiedrība esam rīkojušies ļoti neuzmanīgi, kaut ko noņemot, novācot, sabojājot, un nekad tas tālāk – kultūrvēsturē – nav atmaksājies. Mēs ļoti priecātos, ja būtu mazāk sadedzinātu katoļu skulptūru pēc luterāņu reformas Rīgā. Tāpat arī pēc daudziem gadiem, kad Krievija vairs nebūs nekāds bieds mūsu sabiedrībai, mēs skatīsimies uz šiem objektiem un tie būs interesanti kultūrvēsturiski objekti, par kuriem sabiedrība pateiksies, ka mēs esam tos novākuši ar uzmanību (Starpsauciens.) un cieņu.

Paldies. Aicinu neatbalstīt šo piedāvājumu un atbalstīt to, kas ir... novembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie.)

Tā ir vienmēr ar to urrāpatriotismu un ar karodziņiem. Bikšes kungs, man liekas, ka tas jūsu mērs no paristiem ir Rīgas domē. Tur arī solīja – visu nojauks, viss ātri būs... Norobežoja – tur viss jau brūk kopā... visu izdarīs. Nekā. Nacionālā apvienība arī – tur viss notiks, viss notiks. Atkal nekā.

Un tagad katru nedēļu Saeimā, lai varētu uzturēt diskusiju, nevis runāt par jautājumiem, kas īstenībā ir svarīgi Latvijas sabiedrībai, proti, kā pabarot ģimenes šajos superinflācijas, superkrīzes apstākļos, kad cilvēki nezina, ko darīt rudenī... liek bildītes no veikaliem, kā cenas katru dienu kāpj augšā... katru nedēļu tagad runās par to – jaukt vai nejaukt, kā jaukt, cik tur plānus vajag, cik tur nevajag plānus. Tie, kas kaut ko saprot no būvniecības, ļoti skaidri zina – nekādus milzīgus plānus tur nevajag, it īpaši, ja par velti piedāvā visu izstrādāt, nojaukt un tamlīdzīgi. Ja gribētu, sen jau būtu nojaukuši.

Patiesībā neviens neko... Kā es pirmajā runā par šo tematu teicu: kā es te stāvu – nekas netiks nojaukts tajos laika posmos, par kuriem ar putām uz lūpām kolēģi runāja. Un man bija taisnība. Protams, nekas arī netiks nojaukts. Tiks uzturēta diskusija.

Mīļie pensionāri, Latvijas iedzīvotāji, Latvijas patrioti! Jums ir jāsaprot, ka šī diskusija vienkārši tiek uzturēta, lai nebūtu jārunā par sociāli ekonomiskiem jautājumiem, lai nebūtu jārunā par cilvēku labklājību. Un tad tiek izmantots šis temats, par kuru arī tiek malts visu laiku – katru nedēļu no rīta līdz vakaram. Nu, tādā tipiskā birokrātijas mērcē – tiek runāts, bet netiek izdarīts.

Ja jau esat tik drosmīgi, tad paņemiet un nojauciet! Šonedēļ. Līdz svētdienai pulksten 12 dienā. Visi jūs esat vienā koalīcijā beigu galā – gan Rīgas domē, gan valstī. Kurš tad jums traucē? Ždanoka jums traucē nojaukt tos pieminekļus vai Rubiks? Kurš? Kurš tieši? (Starpsaucieni.) Pašu griba! Patiesībā jums traucē pašu bailes vai arī pašu divkosība, saprotot, ka tad jums nebūs, par ko runāt līdz vēlēšanām, jo tad būs jārunā par to, kā cilvēkiem nopirkt granulas, kā cilvēkiem nopirkt gāzi, kā cilvēkiem nopirkt šķeldu, kā samaksāt par elektrību, kā samaksāt par ūdeni, kurš kļūst dārgāks. (Pie mums ir plūdi, bet ūdens kļūst dārgāks.) Kā samaksāt par pārtiku veikalos, kā indeksēt pensijas. Starp citu, skolotāji ir tepat, pie Saeimas. Kā samaksāt skolotājiem – tad būs jārunā par to. Bet par to negribas runāt. Gribas runāt par akmeņiem, par karodziņiem. Šis flangs vispār salicis visus karogus, izņemot Latvijas. (Starpsaucieni.) Viņi vispār nezina, kā Latvijas karogs izskatās, Latvija jau sen ir pārdota... viņiem ir. (Starpsaucieni. Dep. J. Pūces starpsauciens.)

Pūces nekaunība ar caurlaidēm jau tika pārbaudīta, tā ka, Pūce, paklusējiet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

Kolēģi! Tiešām – savstarpējo attiecību jautājumus, lūdzu, risiniet ārpus sēdes! (Starpsaucieni.)

J. Dombrava (NA).

Es tomēr aicinu pie šī jautājuma Bikšes kungam nelīst tribīnē. Pamatošu, kāpēc. Tāpēc, ka vēl dažus gadus atpakaļ Bikšes kungs bija tas, kurš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nāca un teica, ka bezmaz vai par katru cenu šis objekts ir jāsaglabā. Tā ir patiesība. (Starpsauciens.) Jā, toreiz viņš nāca kā tēlnieks, kā eksperts. Tāpat arī dažus gadus atpakaļ, 2018. gadā, viņš publiski medijos teica, ka latviešu politiķiem jāatzīst, ka uzvaras diena principā ir laba diena. Tas nav eksperts, kurā klausīties!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, atgriezīsimies pie priekšlikuma tēmas.

J. Dombrava. Jā, atgriežoties pie priekšlikuma. Kā jau es teicu, politiskajai gribai ir jābūt. Un tai ir jābūt parādītai jau pietiekami ātri, nevis kaut kad pēc vēlēšanām, kad kopā sanāks nākamā valdība un lems, kā tad visus procesus virzīt un darīt. Ir jānosaka skaidrs termiņš. 23. augusts tika noraidīts, es aicinu atbalstīt 15. septembri. Protams, nojaukšanas darbus var veikt kaut vai šovakar, bet 15. septembris tad paliktu likumā kā termiņš, līdz kuram šiem darbiem jābūt pabeigtiem. Tas ir iespējams.

Tāpēc aicinu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi, – turpināsim pieminekli jaukt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... kurš ir, Aldis Blumbergs, Normunds Dzintars, Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins... Normunds Dzintars ir... Rihards Kols, Māris Kučinskis, Ralfs Nemiro, Edmunds Teirumnieks, Atis Zakatistovs un Gatis Zamurs... kurš ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atvainojos par šo neilgo kavējumu. Tikko kā kopā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadību mēs tikāmies ar LIZDA pārstāvjiem.

Turpināsim darbu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā".

Uzsākām debates par 14. priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Dārgie Saeimas kolēģi! Kamēr jūs bēgāt no skolotājiem, kuri prasīja lielākas algas, jūs varējāt aizbēgt līdz Uzvaras parkam un par visiem kopā tai koalīcijā sākt to pieminekli jau ārdīt nost, nevis iet savās dārgajās pusdienās uz pāri palikušajiem Vecrīgas restorāniem. Tas ir numur viens.

Numur divi. Tas, kas šobrīd izklausās no Saeimas tribīnes, tā ir tāda kā sociālistiskā sacensība – kurš nosauks agrāku datumu, kad kaut ko pārsaukt, kuru ielu... vai kuru nolikvidēt. Sociālistiskajā sacensībā arī tā bija – sauca kaut kādus datumus un neko nedarīja.

Un vēl ir zīmīga lieta. Dienā, kad skolotāji ir pie Saeimas un prasa lielāku algu (un viņu prasība ir saprātīga, starp citu, ar 600 eiro izdzīvot nav iespējams), un dienā, kad jūs lemjat par karodziņiem un pieminekļiem, šeit nav lielākās daļas no Nacionālās apvienības, kas ir par demogrāfiju un par patriotismu... nemaz nav zālē... ne Raivis Dzintars, ne Rihards Kols. Vispār gandrīz neviena no Nacionālās apvienības šeit nav.

Kur tad ir tie lielie patrioti un demogrāfijas veicinātāji? (Starpsauciens.) Vienīgais, kas jums veicina demogrāfiju, ir... jūs paši zināt, kurš...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

A. Gobzems. ... jūsu organizācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam otro reizi.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien vēlreiz! Aldis Gobzems aicināja mūs visus kopā iet un jaukt to okupantu stabu Pārdaugavā. Es teiktu, ka atbilstoši Satversmei Saeimas darbs ir likumdošana un to mēs arī darām. Mēs šodien lemjam par to, kādā veidā, kādos termiņos izpildvarai to darīt.

Jā, Nacionālās apvienības biedrs Gundars Kalve pagājušogad Jēkabpilī Daugavā iemeta lielgabalu, vietējo okupekli. Pirms dažiem mēnešiem sociālajos tīklos bija redzams video, kā jaunietis ar āmuru, aizgājis pie okupantu staba Pārdaugavā, dauza nost plāksnes. Es viņu pazīstu, šo jaunieti, viņš nav nekāds ekstrēmists, drīzāk centrists, viņš vismaz līdz šim bija VIENOTĪBAS atbalstītājs, bet tikpat labi viņš varētu būt arī Attīstībai/Par! vai Konservatīvo, vai Gobzema, vai Zaļo un Zemnieku savienības atbalstītājs. Tam nav nozīmes. Nozīme ir tam, ka Latvijas pilsoņu vairākums no mums gaida izlēmīgu rīcību un darbus jau līdz vēlēšanām, ko mēs varam parādīt, nevis solījumus atkal kaut ko atlikt.

30 gadus mēs esam atlikuši pāriešanu uz izglītību vienā valodā, tagad mēs gribam atlikt līdz 15. novembrim okupekļa novākšanu. Pārstāsim šo atlikšanu, beidzot izdarīsim darbu līdz galam tā, lai, ja, dievs nedod, kaut kādas sagadīšanās dēļ 15. novembrī nebūs novākti visi šie okupekļi... lai pēc tam vēlētājiem nebūtu jāvelk ārā šī balsojuma saraksts un jāskatās, kurš tad par to ir atbildīgs, kurš balsoja pret šo priekšlikumu – izdarīt līdz vēlēšanām, līdz 15. septembrim... ko ir iespējams izdarīt.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Arī mans, iepriekšējais, priekšlikums, kas paredzēja to, ka šim datumam būtu jābūt 23. augustam, bija ļoti līdzīgs, ar tādu pašu motivāciju kā Iesalnieka kungam. Manā ieskatā, šobrīd, kamēr šis piemineklis tur vēl stāv, kad visos politiskajos līmeņos ir panākta izpratne par to, ka šis piemineklis ir jādemontē vai jānojauc, turpinās politiskās diskusijas gan šeit, Saeimā, gan Rīgas domē, citās domēs... šķēpu laušana... un tik tiešām pastāv iespējamība – ja šis datums tiek pārlikts pēc vēlēšanām, pilnīgi noteikti tas, kas notiks, – priekšvēlēšanu debatēs būs aktīvas diskusijas – aktīvas diskusijas! – par jautājumu būt piemineklim vai nebūt piemineklim, par dažādām aktivitātēm, par to, kam tas piemineklis ir veltīts.

Tas viss būs, bet mēs nerunāsim par to, kāpēc šodien šeit ārā ir vairāki tūkstoši pedagogu. Vairāki tūkstoši pedagogu šobrīd ārā prasa risinājumu pedagogu algām. Kolēģi, mums dienaskārtībā būtu jābūt jautājumiem par pedagogu algām, par senioriem, par to, kā mēs iziesim no ekonomiskās krīzes. Mums jāstājas pretī šiem jautājumiem un pēc iespējas ātrāk jāizņem no Saeimas debatēm jautājumi par pieminekļiem, būt vai nebūt – tas jau ir izlemts.

Šis Iesalnieka kunga priekšlikums paredz ātrāku izdarīšanu, lai tas nepārvelkas pāri priekšvēlēšanu debatēm. Arī es par to iestājos. Manuprāt, tas būtu nepareizi, ja mēs priekšvēlēšanu debates veltītu jautājumam: vajag vai nevajag būt šim piemineklim.

Tikko pie Saeimas es runāju ar daudziem pedagogiem, kuri prasīja saprātīgas algas. Viņi prasīja pildīt solījumus. Kāda skolotāja man iedeva šo plakātu. Viņa lūdza parādīt to Saeimas deputātiem (Rāda plakātu: "Par solījumiem atbildi un naudu algām atrodi!" Starpsauciens.), lai Saeimas deputāti redz... Saeimas deputāti ir tie, kas negāja runāt ar piketētājiem, kas nodūra galvas un gāja cauri pedagogu pūlim... lai viņi redz un lai viņi zina, par ko iestājas pedagogi – par saprātīgām algām.

Nost ar augstprātību, kolēģi! Risināsim tos jautājumus, kas ir jārisina, un šo pieminekļu jautājumu aicinu atbalstīt, lai tas notiek ātrāk, tagad, lai tas nepārvelkas pēc nākamajām vēlēšanām un lai mēs vēlēšanu laikā nenodarbojamies ar jautājumiem, ko un kā labāk. Uz 14. Saeimas vēlēšanām tam jābūt noņemtam no politiskajām diskusijām. Šis jautājums (Rāda plakātu.) ir daudz svarīgāks nekā šis piemineklis. (Starpsaucieni; starpsauciens: "Izej ārā un izlasi, tas tur arī ir!"; starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. (Starpsaucieni.)

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, man būtu bijis ļoti patīkami šādas debates dzirdēt pirms... daudzus jautājumus iepriekš, precīzāk sakot, pie darba kārtības 10. punkta, kad mēs runājām par šo plānu... plāna neesamību. Tā būtu kā salda dziesma manām ausīm – dzirdēt un strīdēties... no koalīcijas puses, ka mēs ieviesīsim to ar septembri, nē, labāk jau tagad, jau pēc divām nedēļām. Lūk, tas ir, par ko mums šobrīd būtu jārunā, nevis par to, kurā datumā to nojaukt.

Nebūsim naivi. Šis jautājums tiks vilkts ilgi jo ilgi, līdz pat oktobrim. Un, protams, šāds piedāvājums ir par septembri, jo septembris – tas ir ideālākais laiks, tieši pirms vēlēšanām, jo cilvēkiem diemžēl tā atmiņa, kā arī publiski to daudzi komentē, ir diezgan īsa... pie šādiem svarīgiem notikumiem. Vēl nesen mēs cīnījāmies ar kovida pandēmiju un lielākie bļāvēji minēja to, ka valsts pārvalde nespēj domāt un bendē nost mūziķus, bet beigu beigās šie paši mūziķi aiziet pie VIENOTĪBAS.

Tāda ir tā mūsu realitāte – būtiskie jautājumi no šīs tribīnes netiek runāti, tādēļ aicinu vienreiz... par visiem laikiem... tomēr kādam no koalīcijas kāpt tribīnē un izskaidrot, kurš tad ir tas datums, kad mēs runāsim par to, kādi būs atbalsta mehānismi šajā energokrīzē, kādi atbalsta pasākumi būs pedagogiem, kuri šobrīd ārā protestē, jo šī problēma nav radusies pēdējās nedēļās, šī ir problēma jau gadiem.

Un visbeidzot, ja mums pietiks laika un vēlmes, mēs varam runāt par šiem pieminekļiem. Bet mēs redzam, ka Jēkabpilī ļoti civilizēti un kārtīgi, kā tas bija arī lemts, atraka, atrada un tālāk arī pārapbedīs kapos, kur ir guldīti pārējie karavīri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Jansons. Komisijas vārdā... 14. – deputāta Iesalnieka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Iesalnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 40, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 15. – komisijas priekšlikums. Nosaka demontāžas noteikumus, precizējot, ka pašvaldības veic arī demontējamo objektu dokumentēšanu, respektīvi, fotofiksāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē, ka pašvaldība ir tiesīga ierosināt objekta demontāžu arī neatkarīgi no zemes, uz kuras atrodas demontējamais objekts, piederības. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsosim!")

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Tātad 18. (Starpsaucieni: "Balsot!") 18. ir...

Sēdes vadītāja. Piedošanu. Par 17. gribēja balsot? (Starpsauciens: "Jā!") Par 17.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Jansons. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka pašvaldība pirms objekta demontāžas darbu sākšanas rakstveidā informē par zemes, uz kuras atrodas demontējamais objekts, īpašnieku. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 19. – komisijas priekšlikums. Papildina likumprojekta 6. pantu ar jaunu sesto un septīto daļu, ka pašvaldību objektu demontāžu paātrinātā kārtībā var veikt ar savas institūcijas vai kapitālsabiedrības palīdzību un ka pašvaldība par demontāžu informē zemes, uz kuras atrodas objekts, īpašnieku. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Jansons. 20. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Par paātrinātu iepirkumu procedūru. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 21. – komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 7. pantu par iepirkumu procedūras īpašajiem noteikumiem papildinātā redakcijā. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Jansons. Tātad 22. – komisijas priekšlikums. Pārdefinē 8. panta nosaukumu no "Objekta nojaukšanas finansēšana" uz "Objekta demontāžas finansēšana", jo demontāža ir plašāks jēdziens. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka objekta demontāžu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, pretēji likumprojekta pirmajā lasījumā Saeimas atbalstītajam, ka demontāžu finansē vienādā apmērā valsts un pašvaldība. Komisijā netika atbalstīts, jo komisijas vairākums lēma par to, ka šī objekta demontāža jāveic solidāri gan valstij, gan pašvaldībai, jo pašvaldības pienākums arī šajā gadījumā, ja tas objekts atrodas uz pašvaldības zemes, ir rūpēties par objekta demontāžu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsot!")... vēlas balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 46, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 24. – deputātes Šuplinskas līdzīga rakstura priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātes Šuplinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Jansons. 25. – deputāta Ašeradena priekšlikums. Noteic, ka likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" 14. pantā noteiktos ierobežojumus nepiemēro attiecībā uz fizisko un juridisko personu šā likuma 3. panta kritērijiem atbilstošiem objekta demontāžai ziedotiem finanšu līdzekļiem, un papildinājums ir – arī pakalpojumiem. Arī tiem nepiemēro. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 27. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tie ir tehniski labojumi likumprojekta tekstā par ziedojumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 28. – deputātes Mednes priekšlikums. Par pieminekļa eksponēšanas kārtību. Šādā redakcijā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet savukārt komisija 30. priekšlikumā definēja, ka Latvijas Okupācijas muzejs veic sabiedrības izglītošanu, izmantojot objektu detaļas un fragmentus, atbilstoši muzeja darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un to noteikumiem. Tātad komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 29. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Paredz veidot jaunu – 9. – pantu par objektu dokumentēšanas un nojaukto objektu uzturēšanas finansēšanu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. Un 30. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar 9. pantu ar šādu nosaukumu – "Demontēto objektu oriģinālo detaļu un fragmentu iekļaušana Latvijas Okupācijas muzeja krājumā". Jautājums tika analizēts komisijā, un komisija nonāca pie, komisijasprāt, labākā risinājuma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 31. – deputātes Mednes priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus, ko jau komisija pirmajā lasījumā pieņēma. Un šajā gadījumā tieši par Pārdaugavas monumenta pazemes daļas demontāžu un to teritorijas sakopšanu, kur komisija bija noteikusi, ka šie darbi ir īstenojami līdz 2023. gada 30. jūnijam. Deputāte Medne nāca ar priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus, nosakot, ka šie darbi, izņemot gadījumu, ja pašvaldība lemj par pagrabu zem pieminekļa un tam piegulošā mākslīgā dīķa saglabāšanu tālākai Uzvaras parka attīstībai, var notikt citā termiņā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo Rīgas dome, oficiāli paužot savu viedokli komisijā, atbalstīja pirmā lasījuma redakciju par to, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam notiek pazemes daļu demontāža Pārdaugavas monumentā un teritorijas sakopšanas darbi tiek īstenoti arī līdz šim datumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 33. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 34. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tātad tiek vienā apjomā sakārtoti pārejas noteikumi ar šo priekšlikumu, tas ir, gan par atbrīvotās teritorijas sakārtošanu, gan par likuma izpildes finansēšanu, tajā skaitā arī tiek noteikts pārejas noteikumu 5. punkts, ka "publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā izvietotie pieminekļi, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas līdz šajā likumā noteikto ar objektu demontāžu saistīto darbību uzsākšanai netiek pārvietoti, demontēti vai iznīcināti".

Vēl tiek noteikts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu (Starpsauciens: "Balsot!")...

Sēdes vadītāja. Ir bijusi vēlme balsot par šo priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – nav. (Aplausi.) Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Politisko partiju likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums Politisko partiju likumā".

Uz otro, galīgo, lasījumu ir saņemti 19 priekšlikumi.

1. – deputāta Možvillo priekšlikums. Formulē lietas, kas būtu aizliedzamas politisko partiju darbībā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 2. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kronbergas priekšlikums. Arī par to pašu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 3. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Arī par šo pašu tēmu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Savelk kopā un piedāvā galaformulējumu lietām, kas ir politiskajām partijām aizliegts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 5. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Tas attiecas uz iestādēm, kuras uzrauga politisko partiju darbību, piedāvājot iekļaut valsts drošības iestādes. Atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 6. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kronbergas priekšlikums. Arī par uzraugošajām institūcijām. Atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. Un 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 8. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 9. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 10. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 12. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kronbergas priekšlikums. Nosaka to, ka politisko partiju darbība nevar būt pretrunā ar Satversmi, piedāvā formulējumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 13. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Par līdzīgu tēmu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 14. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 15. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 16. – arī Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 17. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kronbergas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 18. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Un pēdējais – 19. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Politisko partiju likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Māris Možvillo, Ramona Petraviča, Ieva Krapāne, Ēriks Pucens un Karina Sprūde lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā".

"Par" pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai izskatot likumprojektu "Grozījums Politisko partiju likumā", pie mums griezās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība ar jautājumu un ierosinājumu atvērt arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, kuru būtu nepieciešams saskaņot ar Politisko partiju likuma noteiktajām normām, jo šobrīd veidojas situācija, ka Politisko partiju likums noteic, ka politiskās partijas darbību var apturēt, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nevar apturēt izmaksu šīm apstādinātajām partijām.

Līdz ar to es lūdzu kolēģus iekļaut likumprojektu darba kārtībā un virzīties tālāk ar šo likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uldis Augulis, Armands Krauze, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Janīna Jalinska un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Dūklava atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtību? (Starpsauciens: "Jā! Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā iekļautu lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Dūklava atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3, atturas – nav. (Starpsaucieni.) Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Uldis Augulis, Armands Krauze, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Janīna Jalinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas".

Tavara kungs, runāsiet (Dep. E. Tavars: ""Pret".")... "pret".

Tātad "pret" pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nebiju domājis, ka kādreiz kāpšu tribīnē, lai runātu par kāda deputāta kustību saistībā ar komisijām, tāpēc ka es uzskatu: tā ir tiešām šo deputātu brīva griba, kurā komisijā viņi grib strādāt, kurā – negrib, un mans pienākums ir apstiprināt to. Bet – šī nebūt nav tāda situācija.

Kolēģi, mēs runājam par Nacionālās drošības komisiju, kuras vadītāju grib nomainīt Aivars Lembergs. Es to ļoti labi zinu; jums tas patīk vai nepatīk. Es esmu pārliecināts, ka, iespējams, to nezina ļoti daudzi vai vismaz daži no šī dokumenta līdzparakstītājiem, kuri virza jaunu deputātu. Bet, runājot par atsaukšanu, – kolēģi, es to labi zinu. Vienkārši ņemiet to vērā. Es esmu piedalījies tādās sarunās, es par to esmu lietas kursā.

Es balsošu "pret".

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Nacionālās drošības komisija ir tā komisija (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kur... katra frakcija – atbilstoši Kārtības rullim – var izvirzīt pa vienam loceklim... tie, kas sastāv frakcijās.

Līdz ar to... Gan Edgars Tavars, gan Māris Kučinskis, gan Raimonds Bergmanis no šodienas vairs nav Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā, tāpēc – atbilstoši esošajai likumdošanai – ir jāveic šīs izmaiņas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 5, atturas – nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Deputāti Uldis Augulis, Armands Krauze, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Janīna Jalinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Dūklava ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Dūklava ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 1, atturas – nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. (Starpsaucieni. Smiekli.)

Deputāti Ainars Latkovskis, Krišjānis Feldmans, Jānis Dombrava, Arvils Ašeradens un Juris Pūce lūdz darba kārtības 40. punktu – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1403/Lp13) (Starpsauciens.), kas skatāms otrajā lasījumā, – izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības. (Starpsaucieni.) Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: "Ir!") Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Nav!"; "Protams!") Ir vai nav? (Starpsaucieni: "Ir!";"Nav!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to (Starpsauciens.), lai no sēdes darba kārtības tiktu... lai sēdes darba kārtībā iekļautu jautājumu par darba kārtības 40. punktu – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1403/Lp13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 19, atturas – 4. Lēmums pieņemts. (Starpsaucieni.) Tātad likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrais lasījums, likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Līva Kreituse.

L. Kreituse (Konservatīvie).

Labdien! Juridiskā komisija izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1449/Lp13).

Likumprojekts izstrādāts, lai veiktu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas reorganizāciju, pievienojot tās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai un mainot reorganizētās tiesas nosaukumu uz – "Rīgas pilsētas tiesa".

Uz otro lasījumu tika saņemts viens priekšlikums – tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir redakcionāls priekšlikums, kas precizē un pārkārto grozīto normu, lai padarītu to vieglāk uztveramu un saprotamu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kreituse. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Kriminālprocesa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Līva Kreituse.

L. Kreituse (Konservatīvie).

Šis tātad arī ir Juridiskajā komisijā izskatīts un par steidzamu atzīts likumprojekts "Grozījums Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1450/Lp13).

Kā jau minēju, tas ir saistīts ar iepriekš izskatīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Arī tas tikai tehniski precizē tiesas nosaukumu saistībā ar Rīgas pilsētas tiesu reorganizāciju.

Komisijā priekšlikumi nav saņemti.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Kriminālprocesa likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā".

1. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Tas radās pēc debatēm komisijā. Proti, komisijā tika debatēts par to, ka radošajās organizācijās biedriem ir nepieciešami profesionālie kritēriji, bet pārējo darbību, piemēram, biedru darbības atbilstību biedrības mērķiem, regulē statūti. Līdz ar to ir izslēgti vārdi "kas atbilst biedrības mērķu sasniegšanai". Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 2. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Nosaka labojumus redakcijā, kas definē lēmumu par radošās personas statusu. Komisija Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 3. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Tas rosina likumprojekta 4. pantā ietvertā likuma 13. panta ceturto daļu izslēgt, jo komisijā bija debates, ka šāds definējums par to, ka profesionālā radošā organizācija sniedz informāciju par tās biedriem, ja to pieprasa profesionālo radošo organizāciju apvienība, valsts vai pašvaldību institūcija radošo personu atbalsta pasākumu programmu ietvaros, ir ļoti birokrātisks. Līdz ar to komisijā šis priekšlikums – par izslēgšanu – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 4. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Izsaka likumprojekta 5. panta ceturto daļu (par atbalsta veidiem) jaunā redakcijā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 5. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Precizē 15. panta pirmās daļas 3. punktu un izsaka jaunā redakcijā šī panta 1.1 daļas redakciju tā, ka pasākumu programmas finanšu līdzekļus var izlietot arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai par pašnodarbinātu radošo personu, kuras valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, bet ne ilgāk kā par periodu, kurā pašnodarbinātajam ir piešķirts radošās personas statuss. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 6. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 7. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Paredz izslēgt 7. pantā ietvertā likuma 16. panta 1.1 daļā vārdus "par atbalsta stipendijas piešķiršanu". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 8. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Tas ir par likumprojekta 7. pantā ietvertā likuma 16. panta redakciju. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Un 9. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš papildina likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās noteikumu: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas." Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Pacientu tiesību likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija strādāja pie grozījumiem Pacientu tiesību likumā.

Uz otro lasījumu bija komisijā debates, un Sociālo un darba lietu komisija veidoja vienu priekšlikumu. Šis priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Nedaudz pastāstīšu, ko tas nozīmē.

Proti, komisijā izraisījās debates par to, vai pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, kas paredzēja Veselības inspekcijas Ārstniecības riska fonda lēmumus pārsūdzēt Veselības inspekcijas vadībai... vai tas kaut kādā veidā tomēr neierobežo pacientu tiesības, jo līdzšinējā likuma redakcija... līdzšinējais likums paredz to, ka Ārstniecības riska fonda lēmumus var pārsūdzēt Veselības ministrijā.

Pēc debatēm un diskusijām komisijas sēdē un arī pēc ekspertu norādījumiem komisija nolēma tomēr atteikties no šīs pirmajā lasījumā paredzētās izmaiņas un izslēgt likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemto 2. pantu. Komisijā šis Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Dūrītis. Vairāk priekšlikumu nav, netika saņemti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Atgādinu, ka grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuri paredz iespēju iegūt atkārtotu nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu, domāti uzņēmumiem, kuri cietuši kovidpandēmijas laikā, bet nav vēl atguvušies jeb atgriezušies pirmspandēmijas līmenī.

Komisijā ir saņemti četri priekšlikumi.

1. – komisijas priekšlikums, kas precīzi nosaka nodokļu maksātājam labvēlīgu kārtību situācijā, ja nodokļu administrācija atceļ lēmumu par termiņa pagarinājumu. Proti, precizē, ka nodokļu maksātājs maksā kavējuma naudu tikai par nesamaksāto pamatparāda daļu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanos ar 1. augustu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisija likumprojektu atbalstīja un lūdz Saeimu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns. (Pauze.)

J. Butāns (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Atvainojos par kavēšanos, nelielas tehniskas ķibeles.

Juridiskajā komisijā strādājām un skatījām grozījumus likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem".

Šis likumprojekts iet kopā... paketē ar nākamajiem, kuri darba kārtībā būs, – gan ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", gan ar likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā".

Likumprojekta mērķis ir uz laiku līdz 2024. gada 31. decembrim apturēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu.

Minētā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas apturēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sociālās korekcijas izglītības iestādes kā institūta reformu, pārskatot un pilnveidojot normatīvo regulējumu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

Izskatot šo likumprojektu, mēs kopumā saņēmām 13 priekšlikumus. Izskatījām, strādājām ar tiem.

1. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – probācijas novērošanu. Komisijā bija plašas debates par šo, un sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts probācijas dienestu un Tieslietu ministriju mēs radām iespēju šo priekšlikumu atbalstīt. Tātad komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – saistītais... arī deputāta Andreja Judina priekšlikums. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī izstrādāts ar mērķi, lai varētu funkcionēt 1. – Andreja Judina priekšlikums, respektīvi, probācija kā audzinoša rakstura uzraudzības līdzeklis... probācijas uzraudzība. (Zālē troksnis.) Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. – arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Šī paša mērķa vārdā tika izstrādāts. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. – Juridiskā biroja juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Paredz noteikt pārejas periodu, kad netiek piemērots konkrēti šis sociālās korekcijas līdzeklis bērniem, līdz 2024. gada (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 31. decembrim. Edgara Tavara priekšlikums paredz, ka tas netiek piemērots līdz 2023. gada 31. jūlijam. Faktiski tātad šajā periodā – ātrākā periodā – nepieciešams sagatavot citu, alternatīvu piemērošanas līdzekli. Komisijā diskutējām, ka šis termiņš nav pietiekami ilgs, lai izstrādātu visu nepieciešamo regulējumu. Līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – izpilde tiek izbeigta no šī gada 1. jūlija, un to nepiemēros līdz 2024. gada 31. decembrim. Faktiski līdz 2024. gada beigām. Par ko tad ir mans priekšlikums? Priekšlikums paredz šo termiņu samazināt līdz 2023. gada 31. martam. Ja mēs (Starpsauciens.)... līdz 31. jūlijam. Paldies par norādi.

Par ko tad mēs, kolēģi, runājam? Pieņemt lēmumu par attiecīgās audzināšanas iestādes slēgšanu mēs varējām zibenīgi (ar "mēs" domājot Izglītības un zinātnes ministriju un koalīciju), tā, ka pat šīs iestādes vadītāji to uzzina no medijiem, ka tā tūdaļ tiek slēgta, bet šo alternatīvu mēs izstrādājam ļoti ilgā laika periodā.

Mēs saprotam, ka tūdaļ, jau ar 1. jūliju, šie bērni faktiski nonāk zaļā pļavā un viņiem būs apziņa, ka tiesas piespriestais vai noteiktais audzināšanas līdzeklis – ievietošana specializētā audzināšanas iestādē – viņiem ir izbeidzies. Faktiski viņi nonāk pašvaldības rokās. Pašvaldība, ņemot vērā, ka nav strādājusi ar tik smaga rakstura bērniem... ar šādām problēmām... kuri ar tiesas lēmumu bija ievietoti specializētā audzināšanas iestādē, objektīvi netiek galā.

Mēs par šo runājām arī ar Pašvaldību savienību, un Pašvaldību savienība uz to izteikti norāda. Daudzi jau saka, jā, ir Bērnu tiesību aizsardzības likums, īpaši tā 58. pants, kas faktiski nemitīgi tiek piesaukts, – kas ir pašvaldības kompetence. Bet atgādinu, ka šie bērni ir ļoti, ļoti smagā situācijā. Uz viņiem nedarbojas vienkāršie līdzekļi, ar kuriem pašvaldības ir strādājušas līdz šim. Tāpēc bija šī alternatīva – "Naukšēni".

Ja mēs runājam par šo posmu – no 1. jūlija līdz šī gada 31. decembrim –, mums faktiski alternatīvu nav. Ja Valsts probācijas dienestam nepiešķirs finansējumu, tad objektīvi... saprotam, ka šīs alternatīvas nebūs divus ar pusi gadus un šie bērni līdzdarbosies ar citiem bērniem, jauniešiem. Jūs stādāties priekšā, kā šie jaunieši – smagā stāvoklī – citus bērnus...? Ne visi fiziski vairs ir bērni, daudzi jau ir pieauguši. Kā tas var ietekmēt citus bērnus! Sekas var būt – pa ķēdīti – ļoti lielas, kolēģi, tāpēc es aicinu: nevelkam tik lielā termiņā! Samazinām šo uzdevumu arī Ministru kabinetam. Tieši tas pats arī par uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus – nevelkam tik ilgi!

Mēs iepriekš esam runājuši, ka mēs piekrītam – "Naukšēnos" ir problēmas. Bija nepieciešams šos "Naukšēnus" atjaunot, ieguldīt, stiprināt, padarīt par mūsdienīgu iestādi, kur ir šie specializētie bērni ar tiesas lēmumu un ar policijas ziņu, bet tā vietā mēs šobrīd šo sistēmu faktiski esam sajaukuši. Un šie noteikumi... gan Ministru kabineta noteikumi, gan attiecīgie likuma grozījumi tiek atlikti uz tik ilgu laiku, ka mēs zinām – pašvaldībām ar to būs nopietnas problēmas. Un, ja vēl pašvaldībai neseko skaidrs finansējums līdzi (par ko mēs runājam nākamajos priekšlikumos), tad mēs varam rēķināties ar sekām mūsu pašvaldībās.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Butāns. Komisijas vārdā varu piebilst, ka komisijā faktiski bija divi galvenie argumenti, kāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts. Viens bija tas, ka jau iepriekšējos priekšlikumos mēs atbalstījām, ka pārejas periodā šo sociālās korekcijas līdzekli bērniem aizstās ar probācijas uzraudzību. Tātad ar to nodarbosies Valsts probācijas dienests.

Otrs bija, ka faktiski šādā termiņā, kā norādīts, – līdz nākamā gada 31. jūlijam – izstrādāt visu nepieciešamo regulējumu sistēmas tīri fiziski nav iespējams, līdz ar to praksē netiktu sasniegts...

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 39, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Butāns. 7. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 8. – arī Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 9. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Arī nosaka termiņu, līdz kuram Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimā nepieciešamos grozījumus likumā attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu un izpildi. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Nosaka termiņu, ar kuru stājas spēkā probācijas uzraudzība šiem bērniem kā sociālās korekcijas līdzeklis, tas ir, ar 2023. gada 1. janvāri. Tas nepieciešams, lai pielāgotu normatīvos aktus un izstrādātu kārtību... sistēmu, kā... un nodrošinātu finansējumu, lai Valsts probācijas dienests varētu strādāt ar šiem bērniem, kamēr nebūs šīs sociālās korekcijas iestādes "Naukšēni". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī nosaka termiņu, līdz kuram nepieciešams izstrādāt atbilstošo regulējumu, lai varētu nodrošināt probācijas uzraudzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 12. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Paredz finansējumu pašvaldībām par to, ka šajā periodā – līdz nākamā gada 1. janvārim būs šis periods – pašvaldības nodrošinās šo bērnu sociālo korekciju. Tie būs aptuveni 10 bērni. Deputāta Edgara Tavara priekšlikums paredz, ka pašvaldībai tiek piešķirts finansējums 2900 eiro par katru bērnu. Komisijā netika atbalstīts, jo nav zināms precīzs... Mēs, komisija, zinājām, pēc kādas formulas tiek aprēķināts šis finansējums, bet tā formula, kā tas tiek aprēķināts, nebija korekta, un nav arī skaidrs, kāda būtu kārtība, lai šo finansējumu varētu pārskaitīt. Līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Es jau komisijā minēju, ka šo priekšlikumu arī ir sagatavojusi Latvijas Pašvaldību savienība, konsultējoties ar speciālistiem, tai skaitā ar izglītības speciālistiem, sociālajiem speciālistiem. Pie mums, komisijā, ir bijuši arī cilvēki no pilsētām, sociālo jomu atbildīgie cilvēki, un visi kā viens norāda – ja faktiski jau no šī gada 1. jūlija šie speciālie bērni ar smagām audzinoša rakstura problēmām nonāk pašvaldībās... ja pašvaldībām nav līdzfinansējuma, lai nodrošinātu atsevišķas telpas ļoti specifisku speciālistu piesaistei šim bērnam, tad var būt ļoti lielas problēmas (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.). Tādējādi mēs diezgan droši varam rēķināties, ka cietīs visa klase, kurā mācās bērni, kuriem nav šāda rakstura problēmu. Kritīsies izglītības līmenis, vismaz tajās klasēs, kurās būs šie smaga stāvokļa bērni. Mēs redzēsim, ka pie tā tas var nonākt.

Konkrētā summa ir aprēķināta, ņemot vērā Naukšēnu budžetu, izdalot uz vidējo bērnu skaitu. Tāpēc, ja mēs pieturamies pie principa "nauda seko skolēnam", tad uz attiecīgo pašvaldību, kurā atrodas šis nepilngadīgais jaunietis, tiek novirzīta arī konkrētā dotācija. Mēs zinām, ka šiem bērniem nepieciešami ļoti augstas klases pedagogi, speciālie pedagogi, profesionāļi, kas ar viņiem strādā. Tie ir psihologi, narkologi. Dažkārt pat daudz psihologu...

Sēdes vadītāja. Piedodiet un pagaidiet. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu – klusumu zālē!

E. Tavars. Nereti pat daudzi psihologi atsakās strādāt ar šādiem bērniem. Un tas viss maksā naudu. Vēl jo vairāk – ņemsim vērā, ka šī probācijas novērošana tiek plānota tikai ar 2023. gada 1. janvāri, par ko arī pirms brīža runāja no šīs tribīnes. Bet atgādinu vēlreiz – bērns nonāk pašvaldībā jau ar 1. jūliju.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas paredz... Šī summa kopumā nav liela, bet mēs varam runāt par to, ka šī nauda seko... nav ietekmes uz budžetu... šī nauda seko šim bērnam līdzi uz konkrēto pašvaldību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Butāns. Komisijas vārdā vēl varu minēt vienu argumentu, kāpēc netika atbalstīts, tas ir, pašvaldībām jau tagad ir tāda funkcija atšķirībā no probācijas dienesta, kur tā būs jauna funkcija, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt visu kārtību, dokumentus un finansējumu. Atbilstoši regulējumam pašvaldībām jau pašreiz ar to ir jānodarbojas.

Ņemot vērā arī to, ka tas periods ir ļoti īss – tikai līdz gada beigām –, komisijā netika atbalstīts Edgara Tavara priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 42, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Butāns. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Pauze. Starpsaucieni: "Viss!"; "Ir jau viss!"; "Balsojam!")

J. Butāns. Ā, Juridiskajā komisijā atbalstīts, jā... likumprojekts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Kriminālprocesa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Tātad saistītais likumprojekts – "Grozījums Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1496/Lp13).

Juridiskajā komisijā izskatījām četrus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – Juridiskā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, par 2. priekšlikumu – deputāti neiebilst.

J. Butāns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Un 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskajā komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Kriminālprocesa likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Arī šis likumprojekts saistīts ar iepriekšējiem (jau diviem) apstiprinātajiem likumprojektiem – likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" (Nr. 1497/Lp13).

Juridiskajā komisijā izskatījām trīs priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskajā komisijā likumprojekts kopumā tika atbalstīts.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Šodien otrajā, galīgajā, lasījumā skatīsim likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (Nr. 1518/Lp13).

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Nacionālās drošības likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir apspriedusi likumprojektu "Grozījums Nacionālās drošības likumā" (Nr. 1521/Lp13) otrajā lasījumā.

Atgādināšu, ka likumprojekts bija iecerēts un gāja vienā paketē ar likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" un bija saistīts ar speciālo operāciju īstenošanu, kuras aizsardzības ministrs izvērtē un saskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru, un pēc tam par operācijas veiksmēm vai neveiksmēm atskaitās arī Nacionālās drošības padomei. Tāpat tas bija saistīts arī ar aktīvās kiberaizsardzības operācijām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izveidojusi arī citus – papildu – priekšlikumus šim likumprojektam.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Saistīts ar to, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā saistībā ar Krievijas Federācijas un tās sabiedrotā – Baltkrievijas Republikas – uzsākto militāro iebrukumu suverēnā valstī un to amatpersonu agresīvu retoriku pret citām valstīm, liedz Krievijas Federācijai, Baltkrievijas Republikai, to pilsoņiem vai juridiskajām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, iespēju iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par patieso labuma guvēju nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ievieš pārejas regulējumu, nosakot, ka ar normu spēkā stāšanās dienu Krievijas Federācijas, Baltkrievijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, nav tiesīgi izmantot no sev piederošajām nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrības daļām vai akcijām izrietošas balsstiesības, kā arī nav tiesīgas būt par personālsabiedrības biedru, pārstāvot personālsabiedrību, un kārtot lietvedību, kamēr netiek novērsti normā noteiktie ierobežojumi. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas noteic, ka persona, ar kuras starpniecību Krievijai vai Baltkrievijai piederīga persona gūst labumu no nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības, nav tiesīga izmantot balsstiesības nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz novērst gadījumus, kad persona vai vairākas personas iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūst par šādas komercsabiedrības biedru, neievērojot Krievijai vai Baltkrievijai piederīgai personai noteiktos ierobežojumus. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Nosaka pārejas noteikumus Krievijas vai Baltkrievijas Republikas piederīgajām personām noteiktiem ierobežojumiem. Arī tas atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Un 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas nodrošina Krievijai vai Baltkrievijai piederīgajām personām noteikto ierobežojumu iespējami ātru spēkā stāšanos. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Nacionālās drošības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Šajā pašā savā sēdē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja arī likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā". Kā jau es iepriekš minēju, tas saistīts gan ar šīm specoperācijām, gan ar aktīvo kiberaizsardzību mūsu valstī.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izveidojusi vienu priekšlikumu. Tas ir saistīts ar likuma stāšanos spēkā: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas." Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1527/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Steidzamības kārtā izskatām likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1527/Lp13). Kā jau minēju, otrais lasījums. Un šis ir steidzams likumprojekts.

Komisijā mēs saņēmām divus priekšlikumus. Abi priekšlikumi ir no deputāta Artusa Kaimiņa.

1. priekšlikums. Komisijā atbalstīts vienbalsīgi. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka komercmedijiem, ņemot saturu no sabiedriskā medija, vai tas būtu Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija, ir jābūt atsaucei, logotipam vai mutiskai atsaucei uz attiecīgo sabiedriskā medija satura veidotāju. Proti, logo ir jābūt obligāti. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

2. – deputāta Kaimiņa priekšlikums. Tas uzliek tādu kā rāmi visam šim likumprojektam – ar to, ka šis ir terminēts pasākums. Proti, 2023. gada 30. jūnijā... Šis tad varētu būt kā robežlaiks, kad varētu arī vairs nestrādāt šis likuma rāmis. Līdz ar to, lai šī satura nodošana nebūtu bez termiņa, šeit ir arī šis termiņš uzlikts. Vienbalsīgi komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Līdz ar to abi priekšlikumi komisijā... nē, Saeimas sēdē ir izskatīti un atbalstīti. Līdz ar to visi likumprojektam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1527/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1529/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi pirms otrā lasījuma kārtējos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Grozījumi saistīti ar jauniem atbalsta pasākumiem un esošo pasākumu uzlabošanu.

Ir saņemti 16 priekšlikumi.

1. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz uzlabot regulējumu attiecībā uz invalīdu bezmaksas stāvvietu kartēm. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sabiedriskajā transportā būs tiesības bez maksas pārvadāt bagāžu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē regulējumu, nosaka personu grupas, kam izmitināšanas pabalsts būs pieejams ilgāk. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. – veselības ministra Pavļuta priekšlikums. Rosina ļaut nepiemērot ierobežojumus kapitālsabiedrībām, ziedojot zāles Ukrainai. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Komisija uzlaboja iepriekš minēto normu un izstrādāja 5. priekšlikumu. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Precizē atbalsta sniegšanas nosacījumus. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar to papildināta norma par jau iepriekš minēto. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Tas precizē primārā atbalsta sniegšanas nosacījumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 9. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 10. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. – deputāta Budriķa priekšlikums. Ar to pagarina termiņu, kurā bāriņtiesas un pašvaldības sociālā dienesta darbinieki, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, varēs arī veikt virsstundu darbu un papilddarbu... un arī no valsts budžeta līdzekļiem tiks segtas šīs izmaksas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 12. – deputāta Budriķa priekšlikums. Saistīts ar jau iepriekš minēto. Un arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 13. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Nosaka tiesības pretendēšanai uz valsts stipendiju un precizē citus izglītības nosacījumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 14. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Ar to tiek izslēgta ierobežojoša norma psihologa darba organizēšanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 15. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāji var reģistrēt Ukrainā reģistrētu transportlīdzekli bez atbilstības apliecinājuma. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 16. – komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja 15. – satiksmes ministra priekšlikumu un papildināja ar regulējumu, kas nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanu netiek piemēroti Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumi. Komisijā 16. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1529/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Vekseļu likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Vekseļu likumā".

Uz trešo lasījumu komisijā saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. Komisija atbalstīja likumprojektu pieņemšanai trešajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Vekseļu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (Nr. 1274/Lp13).

Uz trešo lasījumu netika saņemti priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Visi Jāņi joprojām ir reģistrējušies. Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Edmunds Teirumnieks, Jānis Vucāns un Atis Zakatistovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Uz likumprojekta trešo lasījumu tika saņemti 10 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 8. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 10. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Māris Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" (Nr. 1346/Lp13), trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums.

Priekšlikuma iesniedzējs ir iekšlietu ministrs Eklona kungs, un priekšlikums paredz 44. pantā izdarīt dažas izmaiņas, kas attiecas uz formas tērpa nēsāšanu un visu, kas saistīts ar dažādām atļaujām šo formas tērpu lietot dažādās situācijās.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Možvillo. Līdz ar to likumprojektā visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Možvillo. Vēlos teikt paldies kolēģiem, ka opozīcijas priekšlikums ir izgājis visu ciklu un likums ir pieņemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Juridiskajā komisijā skatījām likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 938/Lp13).

Likumprojektā tika izskatīti 13 priekšlikumi, kas ir saistīti ar vairāku likumprojektu apvienošanu. Konkrēti likumprojektā... ar esošo likumprojektu tika apvienoti likumprojekti Nr. 1133/Lp13 un Nr. 1221/Lp13.

Visi šie likumprojekti bija paredzēti nekustamā īpašuma atsavināšanai "Rail Baltica" koridora izbūves vajadzībām.

1. priekšlikums, kas bija izskatīts Juridiskajā komisijā, bija likumprojekta Nr. 1133/Lp13 iekļaušana un izskatīšana. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 2. priekšlikums bija likumprojekta Nr. 1221/Lp13 iekļaušana. Tas nepieciešams, lai varētu visus šos likumprojektus apvienot. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 3. – arī saistīts ar šo visu likumprojektu apvienošanu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 4. – tieši tāpat nepieciešams likumprojektu apvienošanai. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. ir... tūlīt... tūlīt 6. arī būs. Mirklīti, tabulā sameklēt (Starpsaucieni: "Ātrāk nevar?")... Es... mirklīti, jā, tabulā ātrumā nevaru atrast. (Starpsaucieni.) Nu, cerams, ka – nē. Nu, mazāk, mazāk alu izdzersim.

Sēdes vadītāja. 6. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. Jā, es atradu. 6. ir...

Sēdes vadītāja. Paldies, mēs jau piekritām. 7.

J. Butāns. ... iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 8. – daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 10. – daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. Un 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 12. – daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskajā komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu arī kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", (Nr. 1278/Lp13), trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja uz trešo lasījumu likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" (Nr. 1278/Lp13).

Tika saņemts viens priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz likuma stāšanās spēkā laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" (Nr. 1278/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Tavars. (Starpsauciens: "Edgar!" Smiekli. Starpsaucieni.)

E. Tavars (ZZS).

Tā, es ļoti, ļoti atvainojos, kolēģi! Nē, man vienkārši Kārlis Šadurskis lūdza, lai es vairs nekāpju tribīnē.

Tā, kolēģi, "Grozījumi Civilprocesa likumā", trešais lasījums.

Komisijā saņemti (Starpsaucieni.)... Jā, jā, viss kārtībā. (Starpsaucieni.) Komisijā saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar pantu... 240. pantā... saistībā ar laulības šķiršanas lietu izskatīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 2. – arī tieslietu ministra priekšlikums. Grozījumi 400. pantā. Saistības, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana. Izteikt pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 3. – arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildinot likumprojektu... saistīts ar 539. panta otro daļu... izteikt jaunā redakcijā. Tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt 540. pantu ar 16.1 punktu... izteikt jaunā redakcijā. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 5. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar konkurences iestādes izdoto izpildrīkojumu. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Pauze. Dep. E. Tavars šķir lapas.)

74. lappuse.

E. Tavars. Jā, jā.

6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojekta 48. pantā ietvertajā grozījumā, kas paredz grozījumu 656. panta otrajā daļā, vārdu un skaitli "18. pantu" ar vārdu un skaitļiem "18. vai 19. pantu". Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

86. lappuse.

E. Tavars. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehnisks. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Tavars. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. Un 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar likuma spēkā stāšanās dienu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai trešajā lasījumā ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Darba likumā".

Kopā esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz, ka gadījumā, ja bērna tēvs ir miris vai viņam pārtrauktas aizgādības tiesības, tad cita persona, kas nav bērna māte, ir tiesīga uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Padara skaidrāku šo likuma normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 3. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kāpēc šāds priekšlikums? Pirmām kārtām man jums jānorāda (un droši vien jūs arī esat dzirdējuši): Eiropas Savienības līmenī šobrīd noris diskusijas par kopēju minimālās algas noteikšanu katrai dalībvalstij... kas būtu proporcionāli vidējiem bruto ienākumiem. Latvijas gadījumā minimālajai algai būtu jābūt starp 600 un 640 eiro. Tas vēl nav ieviests, bet, visdrīzāk, kāda gada vai divu laikā mēs līdz tam nonāksim, un arī Eiropas līmenī tas būs pieņemts.

Otrais svarīgais punkts. Eksperti norāda, ka minimālās algas palielināšana ļaus cīnīties ar ēnu ekonomikas īpatsvaru. Šeit, runājot ar dažādiem ekspertiem, gan Finanšu ministrijas, gan tikko ar Znotiņas kundzi runājām un citiem... mēs redzam, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā palielinās. Tas ir krietni augstāks nekā citās Baltijas valstīs. Eksperti norāda, ka, palielinot minimālo algu, arī šai ēnu ekonomikai vajadzētu sarukt.

Trešais svarīgais punkts. Pastāv lielas algas un bezdarba atšķirības reģionos. Mēs zinām, ka Rīgā, piemēram, bezdarbs ir zem dabiskā bezdarba līmeņa, kamēr Latgalē oficiālie dati rāda, ka vēl joprojām bezdarbs ir ap 14 procentiem. Bet tas bieži vien ir arī necaurspīdīguma dēļ, aplokšņu algu dēļ un dažādu citu iemeslu dēļ. Arī no daudziem jums, kolēģi, esmu dzirdējis, ka tieši reģionos ir nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbību, attīstīt vidi, lai cilvēki tur dzīvotu un nebrauktu uz lielākām pilsētām vai nepārvāktos uz citām valstīm. Tad, ceļot minimālo algu, arī reģionālajām atšķirībām varētu palīdzēt.

Jāpiemin, kādas minimālās algas ir noteiktas mūsu kaimiņvalstīs, kur ir gan mazāks ēnu ekonomikas īpatsvars, gan arī, teiksim, labāki ekonomiskie rādītāji. Šeit mēs varam redzēt, ka Lietuvā tie ir 730 eiro jau šobrīd un Igaunijā tie ir 654 eiro, kamēr Latvijā – 500 eiro, un arī procentuāli no vidējās algas bruto apmēra Latvijā ir vismazākā procentuālā daļa minimālajai algai jeb aptuveni 39 procenti.

Šie visi ir argumenti, kāpēc, kolēģi, ir būtiski jādomā par minimālās algas celšanu, un Labklājības ministrija to arī dara un aktīvi risina debates, un runā ar sociālajiem partneriem... tātad sveiciens Latvijas Darba devēju konfederācijai, tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.

Es ļoti ceru, ka gan Saeimas iesniegtie priekšlikumi, gan arī tā virzība, ko Labklājības ministrija piedāvā, ceļot... celt minimālo algu Latvijā... tātad – kā manā priekšlikumā – 620 eiro apmērā... es ceru, ka tas drīzumā novedīs pie labiem rezultātiem. To sakot... tā kā komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, es šoreiz atsaukšu to.

Aicinu valdības pārstāvjus un sociālos partnerus tiešām ņemt vērā visus argumentus, ko es šobrīd minēju, un attiecīgi līdz šī Saeimas sasaukuma beigām mainīt un pacelt minimālo algu Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts.

N. Žunna. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Žunna. 5. – komisijas priekšlikums. Juridiski precizējošs priekšlikums apdrošināšanas kontekstā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 6. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā šī gada 1. augustā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Lieliski. Strādājam! Trešajā lasījumā – "Grozījumi Komerclikumā" (Nr. 1272/Lp13). Likumprojekts ir, varētu teikt, gandrīz ļoti perfekti sagatavots, jo tika saņemti tikai septiņi priekšlikumi šajā ļoti garajā likumprojektā.

Diemžēl... 1. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Vispār atgādināšu par to... Komerclikums ir... šie grozījumi ir ļoti lielas reformas sastāvdaļa, kas turpmāk akciju sabiedrību darbību padarīs atklātāku. Jā, jā, bet Indriksones kundzes priekšlikums diemžēl netika atbalstīts. (Starpsaucieni: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Jā, nu, skaidrs. Tātad 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas gan ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Arī 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Arī 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Un 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Un 7. – Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Visi priekšlikumi līdz ar to ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Nu, lūk, šis savukārt ir tāds jauns likumprojekts. Tikai pirmajā lasījumā komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā" (Nr. 1491/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir atvērt apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus un arī precizēt informācijas sistēmas datu sniedzēju subjektus, kuriem bez maksas izsniedzami šie dati, un nodalīt jautājumus, kas ir noteikti Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā un uz likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.

Lieki nekavējoties, aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 16. jūlijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 16. jūlijs.

Likumprojekts "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 7. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" otrajā lasījumā.

Netika iesniegts neviens priekšlikums.

Tikai atgādināšu, ka šie grozījumi ir saistīti ar visaptverošu civilās aizsardzības plāna izstrādi ikvienā pašvaldībā... kas iekļautu tai skaitā arī plāna izstrādi militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā".

Uz otro lasījumu Juridiskajā komisijā tika saņemts viens priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Aleksandrs Kiršteins. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu piecas dienas, tas ir, 21. jūniju.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 21. jūnijs.

Likumprojekts "Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (Konservatīvie).

Sveicināti! Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ministres kundze un godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā".

Kopumā saņemti pieci priekšlikumi. Grozījumu būtība ir par priekšvēlēšanu aģitācijas valodas noteikšanu, proti, valsts valodas noteikšanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

1. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz aizliegt priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanu no politiskajai organizācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vēlēšanu dienā un septiņas dienas pirms vēlēšanu dienas. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 2. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Jau pēc likumprojekta būtības – priekšlikums, kas ir par priekšvēlēšanu aģitācijas valodu.

Deputāts Viktors Valainis iesniedzis priekšlikumu šādā redakcijā: "Priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi" – un te ir papildināts – "un kuri tiek finansēti no valsts budžeta, veicama tikai valsts valodā."

Vēlos minēt, ka komisijā, balstoties uz šo priekšlikumu... darba grupā tika izstrādāti vēl četri alternatīvi varianti, tomēr komisijas sēdē deputāti vienojās atbalstīt deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu. Tātad komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Dārgie kolēģi! Par ko tad ir šis priekšlikums, ko iesniedzis Viktors Valainis? Viņš uzskata, ka ir nepieciešams aģitēt arī krievu valodā, un komisija man nesaprotamu iemeslu dēļ šādu priekšlikumu ir atbalstījusi. Es uzskatu, ka vēlēšanās tomēr piedalās Latvijas pilsoņi. Es nezinu neko par tādām vēlēšanām, kur piedalītos Latvijas nepilsoņi, vismaz man par tādām Latvijā nav zināms. Es pieņemu – ja tu esi Latvijas pilsonis, tu orientējies (vismaz tādā vēlēšanu biļetenu izpratnē) latviešu valodā, tu spēj salasīt vārdus, uzvārdus latviski vai arī spēj izlasīt programmu latviski.

Līdz ar to man ir grūti iedomāties, kāpēc Latvijas Republikas politiskajām partijām (es nerunāju par Eiropas politiskajām partijām un tamlīdzīgi) būtu jāaģitē krievu valodā. Līdz ar to šis Viktora Valaiņa priekšlikums man liekas, maigi izsakoties, interesants. Šajā sakarā es aicinu šo interesanto priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Var jau būt, ka priekšlikums ir interesants, bet, manuprāt, tas ir absolūti vietā, ņemot vērā situāciju, kādā nonāca komisija, izskatot šo likumprojektu.

Es lieliski saprotu priekšlikuma iesniedzēju mērķi. Un šeit nav pat stāsts par priekšlikumu, šeit jāskatās ir pats likumprojekts. Likumprojekts pēc būtības paredz to, ka priekšvēlēšanu aģitācija notiek tikai – tikai un vienīgi – latviešu valodā.

Tas, ko es ar savu priekšlikumu esmu ierosinājis, un tas, kas komisijā ir atbalstīts, – tas ir zināms kompromiss starp iesniedzējiem un politiskajām partijām, sauksim to tā, jo neatkarīgi no tā politiskās partijas... es domāju, virkne no šeit, Saeimā, esošajām politiskajām partijām... ir noteikti vietas, kur notiek aģitācija ne tikai latviešu valodā, bet arī citās valodās. Mūsdienās tas nav nekas neparasts.

Kolēģi, es ar šo priekšlikumu ļoti skaidri paredzu vienu lietu – valsts budžeta finansējums, kas tiek piešķirts politiskajai partijai... valsts budžeta finansējums – tad par to mēs arī lemjam. Tātad valsts budžeta finansējumu mēs varam izlietot tikai un vienīgi reklāmām latviešu valodā – ne pa labi, ne pa kreisi. Es piedāvāju to, ka valsts budžeta finansējumu, kas tiek piešķirts politiskajām partijām, reklāmām izmantojam tikai un vienīgi latviešu – valsts – valodā.

Tam, ko politiskajām partijām ziedo ziedotāji vai kaut kādi atbalstītāji, vai cilvēki paši, trešās personas iet kaut ko... nodarbojas ar politisko aģitāciju, –tam ierobežojumus mēs neliekam. Tāda ir šī priekšlikuma jēga un būtība. Un tas arī bija kompromiss. Es aicinu iepazīties ar tiem atzinumiem, kas ir pievienoti šim likumprojektam, – no Juridiskā biroja, no dažādām institūcijām – un saprast to, kāpēc šis kompromisa priekšlikums patiesībā ir vajadzīgs.

Šie priekšlikumi, lai vai kā gribētos un lai vai kā varbūt kāds vēlētos, neattieksies uz 14. Saeimas vēlēšanām. Tie nebūs... Šobrīd mēs runājam par 15. Saeimas vēlēšanām, varbūt par nākamajām pašvaldību vēlēšanām, bet ne par 14. Saeimas vēlēšanām. Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Šis ir kompromisa variants. Ja partijām ir atbalstītāji un ja partijas uzskata, ka par šo atbalstītāju naudu... mēs tērējam to, runāsim atklāti, krievvalodīgo medijos, lūdzu, dariet to – tērējiet. Valsts naudu – tikai valsts valodā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Priekšlikuma autors Viktors Valainis neatbildēja uz jautājumu: ar kuriem Latvijas pilsoņiem–vēlētājiem viņš vēlas komunicēt ne valsts valodā? Es ceru, ka visi šodien rūpīgi klausījās Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu, un no tās bija saprotams, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, nemaz nerunājot par pilsoņiem, latviešu valoda ir jāsaprot. Un šeit nevar būt nekādi kompromisi. Mēs nevaram veidot kompromisus valstiskuma jautājumos.

Satversme nosaka, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, un pilsoņiem, kas vēlē likumdevēju, Saeimu, un citus pārstāvjus, ir jāsaprot valsts valoda. Un partijām ar šiem vēlētājiem ir jākomunicē valsts valodā. Tas ir pašsaprotami jebkurā demokrātiskā, nacionālā valstī. Tāpēc šis kompromisa piedāvājums nacionālā valstī man personīgi nav saprotams.

Es aicinu noraidīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Ņemot vērā to, ka es šorīt rūpīgi neklausījos Egila Levita uzrunu, man ir jāpiezīmē, ka priekšvēlēšanu aģitācijā uzrunāt vēlētājus, es nezinu, ķīniešu vai spāņu valodā ir vienkārši muļķīgi. Pēc būtības Latvijā katra partija pati zinās, kādā valodā uzrunāt vēlētājus, un pamatā tā tomēr ir latviešu valoda. Par šo tematu vispār diskutēt, tērēt tam kaut vienu sekundi visa parlamenta laika ir absolūti muļķīgi viena vienkārša iemesla dēļ – tāpēc ka tas ir tieši tāds pats temats kā temats par akmeņiem, temats par karodziņiem, temats par neko. Tas ir temats par neko. Mums šodien būtu jādiskutē, kā mēs rudenī piegādāsim kurināmo, nevis par to, kā mēs uzrunāsim savus vēlētājus.

Personīgi es kā politiķis ļoti skaidri zinu, kā es uzrunāšu savus vēlētājus, un es domāju, ka visi pārējie šajā zālē arī ļoti skaidri zina, kā viņi uzrunās savus vēlētājus, bet izmantot Saeimas tribīni, lai vienkārši censtos veidot kaut kādu politisko kapitālu ar neko, kas nekādā veidā nepalīdz Latvijas sabiedrībai, ir absolūti bezatbildīgi. Tas ir vienkārši bezatbildīgi pret Latvijas tautu. Tas ir bezatbildīgi pret skolotājiem, kas šodien protestēja šeit, pie Saeimas, un kas teica, ka koalīcijas deputāti gāja garām ar nokārtām galvām un nevarēja skolotājiem acīs paskatīties, Iesalnieka kungs. Tas ir tas jautājums.

Es aicinu šo vispār ātri aizvērt ciet un atvērt jautājumu, kā mēs ierobežosim šķeldas eksportu, kā mēs panāksim to, ka mums būs lētāks benzīns (Starpsauciens.), kā mēs panāksim, ka skolotājiem būs lielākas algas... uz rudeni, dzīves dārdzībai palielinoties, un beigsim plivināt visus tos karodziņus un... akmeņus.

Un Iesalnieks šovakar pa taisno uz Uzvaras parku – lai jau sāk drupināt to pieminekli!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

Debates jau bija slēgtas.

U. Budriķis. Kā jau iepriekš minēju, deputātu vairākums komisijā sliecās atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 40, atturas – 1. (Smiekli. Aplausi.) Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 3. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz aizliegt vēlēšanu dienā, kā arī septiņas dienas pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās vietās. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 4. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Par līdzīgu tēmu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. Un 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz norādi par šī panta spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

U. Budriķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – komisija lēma noteikt 15. septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu mikrofonu deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ņemot vērā, ka šis likumprojekts izskatīšanā ir jau ne pirmo dienu, ir aicinājums noteikt priekšlikumu termiņu – 1. jūliju. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

30. oktobris.

Sēdes vadītāja. 30. oktobris.

Labi. Godātie kolēģi! Mums ir priekšlikumu termiņi: šā gada 1. jūlijs, šā gada 15. septembris, šā gada 30. oktobris. Tātad balsosim par tālāko.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" – šā gada 30. oktobri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 52, atturas – nav. Līdz ar to šis termiņš netiek pieņemts.

Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šā gada 15. septembri.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" – šā gada 15. septembri! (Starpsaucieni: ""Pret"!"; "Jā!") Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 39, atturas – nav. Mums ir jābalso vēlreiz (Starpsaucieni: ""Pret"!").

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" – šā gada 15. septembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39 (Aplausi.), pret – 42, atturas – 1. Līdz ar to arī šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noraidīts.

Paliek spēkā priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. jūlijs.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Linda Medne.

L. Medne (Konservatīvie).

Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 10. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā".

Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmētu turpmākas izglītības iegūšanu mazākumtautību skolēniem, ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, pretējā gadījumā nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā attiecināma uz 17 procentiem pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī uz 24 procentiem skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja likumprojekta virzību pirmajā lasījumā.

Lūdzu to atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Vispirms gribu teikt milzīgu paldies gan valdībai, gan mūsu partneriem, gan, protams, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem par raitu virzību, uzsākot šā likumprojekta izskatīšanu. Es ārkārtīgi ceru, ka vēl šī – 13. – Saeima beidzot varēs pielikt punktu šim 30 gadus ilgi nepadarītajam mājasdarbam attiecībā uz to, lai visi skolēni Latvijā, lai visi bērni Latvijā netiktu šķiroti pēc viņu valodas (Starpsauciens.)... pēc viņu valodas ģimenē, lai katram bērnam Latvijā būtu iespējas pilnvērtīgi integrēties Latvijas sabiedrībā, tātad komunicēt valsts valodā, patērēt vienus un tos pašus medijus, saprast, ko šie mediji, Latvijas mediji, saka, konkurēt darba tirgū līdzvērtīgi tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda.

Es arī iepriekš Saeimas debatēs par valodas jautājumu esmu minējusi, ka mēs kā valsts līdz šim neesam pietiekami drosmīgi pateikuši, ka mums Latvijā katrs skolēns ir jāizglīto mūsu vienīgajā, skaistajā latviešu valodā, tādā veidā arī nodrošinot saliedētu sabiedrību, jo tikai sabiedrība, kas netiek dalīta pēc skolu nosaukumiem, pēc tā, kāds īpatsvars – valsts valodas vai citu, svešvalodu... tiek lietots izglītības iestādēs... tikai godīgi pasakot, ka ikvienam bērnam Latvijā ir pilnīgi vienādas tiesības uz pilnīgi vienādu, tai skaitā kvalitatīvu, izglītību, mēs varam iegūt sabiedrību, kas domā vienādi, kur saprot viens otru, kur cilvēki viens ar otru runā vienā valodā. Un man ir ārkārtīgi liels prieks, ka šos pirmos soļus mēs speram.

Kā jau arī likumprojekta ziņotājs minēja... īsumā par to, kas ir iecerēts. Tātad, sākot ar 2023. gada 1. septembri, visās pirmsskolās 1., 4. un 7. klasē pamatizglītības programmas notiks 100 procentu apmērā latviešu valodā. Sākot ar 2024. gada 1. septembri, – arī 2., 5. un 8. klasē. Sākot ar 2025. gada 1. septembri, ikviens Latvijas bērns Latvijā mācīsies valsts valodā.

Pamatizglītības pakāpē mazākumtautību... tātad bērns, kam ir cita ģimenes valoda, izglītības programmas ietvaros... interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespējas tiks finansētas ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām no valsts un pašvaldību puses.

Likumprojekts arī noteic būtisku pilnveidojumu regulējumā par izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajam apjomam. Jau kopš 1999. gada Latvijā ir prasība zināt valsts valodu augstākajā pakāpē, bet ar šiem precizējumiem tiks paredzēts regulējums, lai nepieļautu pedagogu, kuri neprot un līdz ar to nav spējīgi lietot valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē, atrašanos izglītības iestādē un piedalīšanos izglītības programmu īstenošanā.

Mēs saprotam – lai veiksmīgi īstenotu šo reformu un šo noslēdzošo soli, nepieciešama arī virkne atbalsta pasākumu. Līdz ar to mēs esam iecerējuši, sākot jau ar šā mācību gada, proti, 2022. gada, 1. septembri, ieviest atbalsta pasākumus pedagogiem. Terminēta atbalsta veidā no 2022. gada līdz 2026. gadam būs pieejami metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveides kombinētie kursi pirmsskolas pedagogiem, tāpat arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumi, ietverot gan tālākizglītību, gan pieredzes apmaiņas pasākumus, gan metodikas par konkrētiem pedagoģijas un metodikas jautājumiem, gan atbalstu pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, kā arī konsultācijas – mācīšanās kopienas skolotājiem kā atbalstu darbam neviendabīgā valodas vidē.

Ir paredzēti arī atbalsta pasākumi skolēniem sākumizglītības vecuma posmā, īpaši fokusējoties uz 1.–3. klašu skolēniem neviendabīgas lingvistiskās vides negatīvās ietekmes mazināšanai, mācību procesā nodrošinot psihologu atbalstu sākumskolas izglītības posmā, tādā veidā mazinot emocionālo spriedzi, kas var rasties īpaši jaunākā vecuma posma skolēniem, nonākot šādā neviendabīgā vidē.

Tieši tāpat būs pieejams arī papildu atbalsts mazākumtautību izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu. Tieši tāpat ir paredzēti papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta mācību līdzekļu iegādei mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu programmas īstenošanai, arī mācību līdzekļu nomaiņa mācību procesam latviešu valodā un arī interešu izglītībai.

Pēc šī likumprojekta pieņemšanas līdz šā gada 31. decembrim mums ir uzdevums Ministru kabinetā izdarīt grozījumus gan noteikumos par pirmsskolas izglītības vadlīnijām, gan arī grozīt pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugus.

Kolēģi, es tiešām aicinu un ceru, ka jūs atbalstīsiet šo vēsturisko, visai Latvijai nozīmīgo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministrei. (Aplausi.)

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K. Šadurskis (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamā ministre! Godātie kolēģi! Gadu desmitiem mēs esam runājuši par sabiedrības integrāciju. Radījuši un finansējuši dažādus projektus un programmas, fondus un koncepcijas, tērējuši naudu, audzējuši parazītu slāni, kas šo naudu apsaimnieko (Starpsaucieni.) un izliekas, ka dara derīgu darbu, dūšīgi pūtuši svilpē un izlikušies, ka virzāmies uz priekšu.

Tajā pašā laikā mēs esam izlikušies nemanām, ka pie okupācijas pieminekļa Rīgā, kura nožēlojamajai eksistencei šodien beidzot pielikts punkts, varonīgās padomju armijas uzvarētājus un izvarotājus... veterānu vietā, kurus dabas likumi jau no turienes ir aizsaukuši, nu jau gadu no gada Latvijas atkārtotās okupācijas svinību dienās vairāk un vairāk pulcējas agresīvi jaunieši, mūsu integrācijas politikas mērķgrupa, kura tiešām ir lieliski integrējusies – naidā pret Latviju.

Dzejniece Liāna Langa nesen godīgi pateica: "Pietiek izlikties, integrācijas politika ir izgāzusies." Es teiktu mazliet citādi: ka no paša sākuma tā bija kļūdaini konstruēta vai, kā teikts tai senajā stāstā, – mēs esam atslēgas meklējuši tur, kur ērtāk, nevis tur, kur tās patiesībā varētu būt. Vai vēl kā mīļā miera labad saka – nekaitināsim krievus. Ignorējot acīmredzamu pamatpatiesību, ka integrētas sabiedrības pamatnosacījums ir, lai mūsu bērni aug kopā, spēlējas kopā, mācās kopā, svin kopīgus svētkus, lai ģimenē un skolā valda vienas un tās pašas visiem kopīgas vērtības... Ģimenes vērtības likumdevējs tieši ietekmēt nevar, bet skolu var, un skolā ieaudzinātais ienāks ģimenē tikai tad, kad šodienas skolēni audzinās savus bērnus. Taču ceļš uz vienotu izglītības sistēmu ir bijis nepiedodami ilgs.

Šodien mēs beidzot pieņemsim likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" pirmajā lasījumā. Septembrī Saeimai būs jāizskata divi atlikušie lasījumi, un pēc trijiem gadiem valodas reforma izglītībā būs pilnīgi noslēgusies.

Uz šo dienu mēs esam virzījušies ļoti lēni, bez īpašas sistēmas, ar lieliem pārtraukumiem katrā reformu posmā. Par pirmajām reformām mēs varam runāt... vairāk nekā pirms 20 gadiem. Vispirms – valsts augstskolas, tad – profesionālā izglītība, tad 2004. gadā – vidusskola bilingvāli. Beidzot 2017. gadā – vidusskola latviski, pamatskola bilingvāli un visas augstskolas latviski. Šajās divās pēdējās reformās mūsu komandai ir bijusi iespēja piedalīties. Jāsaka godīgi, tas nebija viegls darbs. Nebeidzamas debates Saeimā, nekad nerunājot par iemesliem, bet vienmēr meklējot ieganstus, politiski motivēti mītiņi un kas vēl tik ne.

Katrs grozījums Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un Augstskolu likumā, kas stiprināja valsts valodas pozīcijas, tika apstrīdēts Satversmes tiesā. Par to katrreiz parūpējās īstenie Latvijas patrioti no "Saskaņas", Latvijas Krievu savienības jeb, kā agrāk sauca, biškopju partijas. Visus šos gadus Saeimā valdīja sacīkstes princips par vai pret latviešu valodu, par vai pret Latviju. Un skaidrs, ka, kamēr notiek sacīkste, tikmēr darbs nenotiek, tikmēr cilvēki nemācās valodu – varbūt nevajadzēs to valodu.

Tātad tagad tikai pēc trim gadiem mūsu izglītības sistēma būs likuma izpratnē vienota. Tikai tad faktiski sāksies reālas integrācijas jeb politiskās nācijas veidošanās process Latvijā, tai skaitā arī izglītības politikas vadībā būs jāpārvar inerce, ka latvieši iet mācīties vienās skolās un krievi – citās. Būs jāpārstrādā liels skaits Ministru kabineta noteikumu, lai mazākumtautību valodu un kultūru pārceltu interešu izglītības sadaļā, lai noteiktu valsts valodas prasmes kritērijus pedagogiem. Cik laika tas aizņems? To šobrīd grūti atbildēt.

Ukrainā sabiedrības saliedēšanu krievu okupanti ir veikuši rekordtempā, parādīdami, kas patiesībā ir tā sauktā krievu pasaule. Latvijai, paldies dievam, ir uzticami un spēcīgi sabiedrotie. Vienu pārlidojumu mēs nesen dzirdējām (Starpsauciens.), un mēs esam no tiešas Krievijas agresijas pasargāti. Bet cik liela ir Krievijas piektā kolonna Latvijā, kas gaida atbrīvotājus un militāra iebrukuma gadījumā piegādātu okupantiem nošaujamo un deportējamo latviešu sarakstus? Dod dievs, ka to mēs nekad neuzzinātu praksē.

Likumu mēs izlabosim ātri, bet uz pozitīvām pārmaiņām Latvijas krievu vairākuma attieksmē pret Latviju būs jāgaida daudz ilgāk – kamēr šodienas skolēni kļūs par vecākiem un viņu bērni pieaugs, bet varbūt vēl jāpieskaita laiks arī pedagogu noskaņojuma maiņai.

Turklāt nevajag iedomāties, ka arī politisko lēmumu virzība turpmāk būs viegla. SASKAŅA, kas saprot, ka saliedētā sabiedrībā viņiem vairs nav politiskās nišas, kur dzīvot, cīnīsies pret latvisku izglītību, cik spēs, izmantos visus līdzekļus, lai kavētu politisko procesu.

Godātie kolēģi! Atbalstīsim likuma grozījumus un sāksim izstrādāt reālu sabiedrības integrācijas programmu, kas ieaudzinās vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

Paldies, ministres kundze, par paveikto. Paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par līdz šim paveikto, un vēlu sekmes turpmāk.

Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Šis ceļš tiešām ir bijis ļoti garš un ilgstošs. Kā mantojums no Padomju Savienības mums palika sašķelta, dārga, neefektīva izglītības sistēma, kur krievu skolas tika izmantotas kā šūnas krievu pasaules veidošanā un... nu, šajā rekrutācijā priekš prokremliskajiem spēkiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Nacionālā neatkarības kustība bija tā, kas arī ļoti aktīvi iestājās par to, ka izglītības sistēma ir jāveido vienota. Uz šī atmodas eiforijas viļņa daudzas pašvaldības spēja pieņemt izšķirošus lēmumus par to, ka tiek izveidota vienota izglītība valsts valodā. Starp citu, daudzas no šīm pašvaldībām ir kļuvušas par veiksmīgām, jo tur segregācija, atšķirības neveidojās, bērni sāka mācības kopā, mācības valsts valodā, un nav bijušas nekādas problēmas visus neatkarības gadus. Bet līdzīgi kā, es teiktu, pieminekļu jautājumā – bija pietiekami daudzas pašvaldības, kuras bija pārāk gļēvas, neizlēmīgas, lai pieņemtu izšķirošus lēmumus jau deviņdesmito gadu sākumā.

Divtūkstošo gadu sākumā bija tāds ļoti populārs izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, kurš īpašu (pēdiņās) "popularitāti" nopelnīja pie "Saskaņas" draugiem, kuri sacerēja pat dažādus videoklipus par viņu, jo viņš bija tas, kurš kā ministrs pirmo reizi virzīja vienotu izglītību valsts valodā. Un par to viņam paldies.

2011. gadā 120 433 Latvijas pilsoņi parakstījās par Nacionālās apvienības rosinātajiem grozījumiem, kas paredzēja vienotu izglītību valsts valodā. Tas būtu bijis jau pietiekams signāls, lai politiķi saprastu, ka šī problēma ir jāatrisina. Diemžēl 2011. gadā politiķu vairākumam šis padomju cilvēks, kas dzīvoja daudzu galvās, joprojām bija dzīvs, un es atceros pat publikācijas, kā tika gānīti, apcelti, saukti par radikāļiem tie cilvēki, kas 2011. gadā parakstījās par vienotu izglītību valsts valodā.

2018. gadā... tā nu sanāca, ka atkal izglītības ministrs bija Kārlis Šadurskis, un, es teiktu, arī pateicoties tam, es domāju, mums izdevās koalīcijā vienoties, ka notiek vēl tālāka pāreja uz izglītību valsts valodā. Tas bija arī ļoti būtisks solis uz priekšu. 2018. gada nogalē, sastādot jauno valdību, tas arī tika akcentēts kā viens no būtiskajiem principiem, uz kuru šai koalīcijai būtu jāstrādā, – par tālāku pāreju uz izglītību valsts valodā, tostarp pirmsskolas izglītībā.

Šobrīd es varu teikt paldies esošajai izglītības un zinātnes ministrei Muižnieces kundzei, ka šie likumprojekti ir sasnieguši Saeimu un mēs beidzot varam izdarīt valstiski pareizu lēmumu, kuru jau faktiski vajadzēja izdarīt deviņdesmito gadu sākumā, ja vien ātrāk būtu nomiris šis padomju cilvēks daudzu mūsu līdzpilsoņu prātos.

Izbeigsim šo dārgo, neefektīvo, sašķelto izglītības sistēmu, atbalstīsim šos grozījumus! Ne tikai atbalstīsim, bet... es aicinu, ka mēs tos galalasījumā... pieņemtu ļoti strauji. Tad varam iet nākamo soli, kas būs ne mazāk būtisks un kas jāpaveic turpmākajos gados, tas ir, izglītības sistēmas atbrīvošana no promaskaviskiem elementiem, kuri ir veicinājuši to, ka daudzi jaunieši joprojām ir piekritīgi nevis Latvijas valstij, nevis atbalsta Latvijas valsti, bet izjūt lojalitāti pret Krieviju.

Balsojam "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šis likumprojekts ir krievu izglītības problēmas galīgas risināšanas mēģinājums jeb tās problēmas risinājums, kā to ir sapratušas visas atjaunotās neatkarīgās Latvijas valdības bez izņēmuma.

Jau 1996. gadā Saeima bija skatījusi likumprojektu par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Kopš tā gada šis process ir īstenojies kā virkne nesistēmisku mēģinājumu pilnīgai izglītības likvidēšanai minoritāšu valodās, visupirms – krievu valodā, tik ātri, cik valdība varēja atļauties katrā politiskajā brīdī.

Krievijas iebrukums Ukrainā tiek izmantots kā īpaši labvēlīgs brīdis. Ministre Muižniece atklāti pauž, ka viņas priekšlikums ir svarīgs tieši tagad, ciniski cerot, ka krievvalodīgo kopiena Latvijā var būt demoralizēta un nespēj izrādīt iedarbīgu pretestību galīgai krievu mācībvalodas likvidēšanai skolās.

Kā es jau teicu debatēs pirms likumprojekta nodošanas komisijai, pāreja uz mācībām latviešu valodā ir sākta bez saskaņošanas ar bērnu vecākiem, mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām, tātad piespiedu kārtā un neatstājot nekādu izvēli. Šādi pārejot uz mazākumtautībām piederīgo bērnu mācībām latviešu valodā, valsts ignorē savas starptautiskās saistības, proti, Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 15. pantu, kurš nosaka, ka Eiropas Padomes dalībvalstis apņemas radīt nepieciešamos apstākļus, lai personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, varētu efektīvi piedalīties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī sabiedriskajā dzīvē, īpaši tad, kad skartas pašas minoritātes.

Nepieciešamie apstākļi, lai personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, varētu efektīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā par mazākumtautību piederīgo bērnu mācību valodu, nebija radīti. Anotācijas sadaļā "Sabiedrības līdzdalības rezultāti" ir pausts, ka ir notikusi Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēde, kurā tika apspriesti grozījumi Izglītības likumā, lai veicinātu sekmīgu jaunā izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu latviešu valodā visās izglītības programmās.

Bet es arī piezīmēšu, ka Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos nav sabiedrības pastāvīgo pārstāvju padome, bet gan ekspertu padome. Kā noritēja tā sēde? Uz jautājumu par mācību pārejas uz latviešu valodu pamatojumu ministre atbildēja arī ar jautājumu: vai jūs neredzat karu? Citus jautājumus ministre pierakstīja bloknotā, solīja pārbaudīt un steidzoties aizgāja. Lēmumu padome nepieņēma, sēdes protokols padomes locekļiem nebija nosūtīts.

Tiesību akta projekts bija nodots arī publiskai apspriešanai Ministru kabineta portālā. No iesniegtajiem dažiem tūkstošiem iebildumu un priekšlikumu bija ņemti vērā ministriju iebildumi un tehniskas dabas priekšlikumi par sabiedrības līdzdalības organizēšanu. Tomēr nevalstiskās organizācijas uz saviem iebildumiem un priekšlikumiem par likumprojekta saturu ir saņēmušas tipveida skaidrojumus, kāpēc tie bija noraidīti. Neviens no to iesniedzējiem nebija uzrunāts.

Es secinu, ka sabiedrības līdzdalība bija organizēta formāli, neatstājot pilsoniskajai sabiedrībai iespēju ietekmēt likumprojekta saturu.

Par pārejas uz mācībām tikai valsts valodā ideoloģisko pamatu likumprojekta anotācija izvirza uz segregācijas principu balstītas skolu sistēmas demontāžu. Politisko mērķu sasniegšanai vārds "segregācija" tiek izmantots nekorekti. Socioloģijā segregāciju nosaka kā piespiedu cilvēku nošķiršanas politiku pēc viņu rases, tautības, ticības vai kādām citām pazīmēm. Tikmēr ikviens Latvijas piederīgais bez iepriekšējas nošķiršanas var mācīties jebkurā skolā.

Anotācijā pausts, ka padomju Latvijā tika izveidota (citāts): "[..] uz segregācijas principu balstīta skolu sistēma; ieceļotāju bērniem pārsvarā tika veidots atsevišķs paralēls "krievvalodīgo" skolu tīkls, vienlaikus likvidējot pirms okupācijas pastāvējušās mazākumtautību skolas, tostarp arī krievu nacionālās skolas." (Citāta beigas.)

Katrā ziņā mazākumtautību skolu likvidācija bija netaisnīga pret katru, kam bija atņemta iespēja bērnu mācīt ģimenes valodā, un bija kaitīga sabiedrībai kopumā. Bet, ja likumprojekta autori uzskata tās varas rīcību par nepieņemamu, kāpēc rosina tagad pārtraukt mācības mazākumtautību valodās, nevis veidot un stiprināt mazākumtautību skolas?

Anotācijā lasām: "Izglītības jomā rusifikācija tika realizēta, skolās ar latviešu mācību valodu īpašu uzmanību veltot krievu valodas apguvei, kā arī izveidojot skolas, kurās mācību valoda bija tikai krievu valoda [..]." (Citāta beigas.) Te ir jāatzīmē, ka mācību valoda latviešu skolās bija arī tikai latviešu valoda.

Otrkārt. Latvijas piederīgajiem latviešu valodas stundas skolās ar krievu mācību valodu bija obligātas – tāpat kā priekšmets "krievu valoda" latviešu skolās. Turklāt mācības dzimtajā valodā, mācot otro valodu kā atsevišķu priekšmetu, nebija padomju skolas jauninājums, bet gan no pirmskara demokrātiskās Latvijas iemantotā kārtība. Šī tradīcija, kura pārdzīvoja Ulmaņa laikus un nacistu okupāciju, bija apšaubīta tikai 1995. gadā – atjaunotās neatkarības laikā.

Un vēl viens citāts no anotācijas: "Atšķirīgām identitātēm piederīgo atkāpšanās katram savā identitātes telpā apdraud demokrātiskā diskursa un kopējas darbības iespējamību vienotā sabiedrībā [..]." (Citāta beigas.) Tas ir tas pats... līdzīgi... par ko mums stāstīja Šadurska kungs. Tātad mācību krievu valodā pārtraukšanas mērķis ir novērst draudu un neļaut katram atkāpties savā identitātes telpā – tas ir likumprojekta sāls.

Pirms 30 gadiem pieņemtajos Helsinku lēmumos Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) izveidoja augstā komisāra mazākumtautību jautājumos amatu kā konfliktu novēršanas līdzekli to iespējami agrīnā stadijā. Šāds mandāts tika dots galvenokārt kā atbildes reakcija uz situāciju bijušajā Dienvidslāvijā, jo pastāvēja bažas, ka tas varētu atkārtoties citviet Eiropā... kā spogulī skatījās.

Augstā komisāra uzmanība pirmām kārtām bija pievērsta tām situācijām, kurās nacionālām vai etniskām grupām piederošas personas vienā valstī veido skaitlisko vairākumu, bet otrā – skaitlisko mazākumu, tādējādi skarot abu valstu intereses un radot starpvalstu attiecībās potenciālu saspīlējuma avotu vai konfliktu.

EDSO augstais komisārs ir spējis identificēt atsevišķas kopīgas problēmas un tēmas. Mazākumtautību izglītība, īpaši izglītība mazākumtautību valodā, bija izcelta kā prioritārs jautājums to vidū. EDSO atzina personas tiesības saglabāt savu identitāti par neapstrīdamām un pretī tam, ko uzsver izskatāmā likumprojekta autori, tieksmē pēc identitātes neredzēja draudus, bet pauda, ka tieši izglītība mazākumtautību valodā ir izteikti prioritārs jautājums personu, kuras pieder mazākumtautībai, identitātes saglabāšanā un attīstīšanā.

Tāpēc bija tapušas EDSO rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām izglītībā. Un konkrēti, ņemot vērā, ka bērna attīstībā izšķiroša nozīme ir pirmajiem izglītības gadiem, pirmsskolas un bērnudārza līmenī mācībām jānotiek bērna pamatvalodā. Valstīm, kur vien tas iespējams, jārada apstākļi, kas ļautu vecākiem izdarīt šādu izvēli. Pamatskolā mācību programmu vislabāk būtu pasniegt mazākumtautību valodā. Mazākumtautību valoda būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets. Oficiālā valsts valoda arī būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets. Šī perioda beigās daži praktiski vai ne pārāk teorētiski priekšmeti būtu jāmāca valsts valodā. Valstīm, kur vien tas iespējams, jārada apstākļi, kas vecākiem dod iespēju izdarīt šādu izvēli.

Vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca mazākumtautību valodā. Mazākumtautību valoda būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets. Valsts valoda arī būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets, bet šajā periodā būtu pakāpeniski jāpalielina valsts valodā mācāmo priekšmetu skaits, un, jo pakāpeniskāks ir šis process, jo labāk bērniem.

Izglītībā mazākumtautību valodas saglabāšana pamata un vidusskolas līmenī lielā mērā ir atkarīga no iespējas piesaistīt visās disciplīnās pamatvalodā sagatavotus pasniedzējus. Tādēļ, vadoties no pienākuma nodrošināt atbilstošas iespējas iegūt izglītību mazākumtautību valodā, valstīm ir jānodrošina atbilstošas iespējas pienācīgi sagatavot pasniedzējus un jāveicina šādas apmācības pieejamība.

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām personām, kuras pieder mazākumtautībām, tāpat kā pārējām personām, ir tiesības izveidot un vadīt privātas izglītības iestādes atbilstoši nacionālajām tiesībām. Šādas iestādes var būt skolas, kurās mācības notiek mazākumtautību valodā.

Pamatojoties uz mazākumtautībām piederošo personu tiesībām izveidot un vadīt savas izglītības iestādes, valstis nedrīkst kavēt minēto tiesību īstenošanu, pieņemot pārmērīgi apgrūtinošus juridiska un administratīva rakstura nosacījumus, kas regulē šādu iestāžu izveidošanu un vadīšanu.

Privātajām izglītības iestādēm (mazākumtautību valodā) ir tiesības pieprasīt finanšu līdzekļus no valsts budžeta, starptautiskajiem avotiem vai privātajā sektorā bez jebkādiem ierobežojumiem vai diskriminācijas.

Izskatāmais likumprojekts izaicinoši ignorē EDSO rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām izglītībā. Pēc tam kad mazākumtautību izglītību ietrieca... iedragāja kārtējais latviskošanas vilnis 2018. gadā, Latvija ir saņēmusi atzinumus un rekomendācijas no dažām starptautiskajām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no ANO Cilvēktiesību komitejas; no Eiropas Padomes konsultatīvās komitejas, kura uzrauga, kā dalībvalstis izpilda Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību; no ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas, kas darbojas saskaņā ar ANO Starptautisko konvenciju par visu rasu diskriminācijas formu likvidēšanu.

Visas rekomendācijas attiecas uz publiskajām skolām un visas secina, ka likuma normas, kas nodrošina mazākumtautību izglītības... valodu lietošanas samazinājumu mazākumtautību mācībās, neatbilst Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību un ANO pretdiskriminācijas konvencijai. Līdz ar to šīs normas Latvijā ir jāatceļ.

Izskatāmais likumprojekts acīmredzami vēl stiprāk samazina iespēju mācībām mazākumtautību valodās, draud mazākumtautībām piederīgo ģimeņu kultūras identitātei. Tas arī ir klaji augstprātīgs pret mazākumtautībām piederīgām personām. Tas ir klajā pretrunā ar Eiropas Savienības vērtībām.

Es aicinu balsot "pret" šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Cileviča kungs, jums pietiktu ar 10 minūtēm līdz pārtraukumam? Vai jums debatēm pietiktu ar laiku līdz pārtraukumam?

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! (Zālē troksnis.) Varbūt paklausieties tomēr, ne? Jums neinteresanti, es saprotu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Bet, kolēģi, varbūt jums būtu interesanti uzzināt, ka gan likumprojekta iesniedzēji, gan ziņotāji jūs maldināja; ka patiešām šie grozījumi ir pretrunā ar starptautiskiem standartiem.

Tieši aizvakar Ašeradena kungs, kurš tagad man rāda savu skaisto muguru, piedalījās diskusijā "Latvijas Radio 4" krievu valodā un izplatīja viltus ziņas. Jūs melojāt publiski, Ašeradena kungs. Apgalvojāt, ka minoritāšu izglītība nekur Eiropā nepastāv. Tā ir dezinformācija. Ir vispārējs princips, ka, jo skaitliski lielāka ir minoritāte, jo plašāk šīs minoritātes valoda tiek lietota izglītības sistēmā. Par to ļoti viegli pārliecināties, izlasot gan pamatdokumentus, gan arī valstu pārskatus par šo dokumentu īstenošanu. Bet jūs tas neinteresē, protams, es saprotu.

Vēl vairāk. Šis likumprojekts iet daudz tālāk pat par tādu valstu kā Francija un Grieķija likumdošanu, kuras vispār neatzīst minoritātes. Tās aizliedz privātās skolās... Piemēram, Parīzē darbojas privātās skolas, kurās izglītība tiek īstenota franču un krievu valodā un kuras saņem subsīdijas gan no pašvaldībām, gan no valsts. Jūsu likumprojekts to aizliedz vispār.

Vēl vairāk. Ir vesela virkne konkrētu starptautisko organizāciju rekomendāciju, kas ir adresētas tieši Latvijai. Ir gan Vispārējās konvencijas... konsultatīvās komitejas secinājumi, gan vairāku ANO komiteju rekomendācijas, gan arī EDSO augstā komisāra vēstules, gan arī Venēcijas komisijas atzinumi. Vai kāds no jums to vispār lasīja? Vai jūs par to zināt? Faktiski to valdība slēpj vai pilnīgi sagroza, kā tas bija ar Venēcijas komisijas atzinumu pagājušajā gadā. Un jūs vēl runājat, ka jūs esat uzticīgi Eiropas standartiem! Nu, tādi eiropieši acīmredzot esam...

Un vispār – apbrīnojama ir liekulība, jo visām šīm institūcijām valdība sūta skaistus pārskatus, kuros melns uz balta apgalvo, ka Latvijā tiek īstenota izglītība astoņās mazākumtautību valodās. Varat paskatīties Ārlietu ministrijas interneta vietnē, tur joprojām tas tiek apgalvots. Nu kas par divkosību, kolēģi!

Otrais, kas ir vēl svarīgāks. Jūs neinteresē Eiropas standarti, bet jūs neinteresē arī praktiskā dzīvē. Jūs vienkārši nezināt, kas notiek tajās skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Šodien, tagad, jūs tiešām domājat, daudzi no jums uzskata, ka tur visa izglītība notiek krieviski un gandrīz vai pēc Krievijas mācību programmām. Jūs dzīvojat kaut kādā stereotipu un mītu pasaulē. Jūs runājat par vienotu izglītības sistēmu.

Šobrīd izglītības sistēma ir vienota, jo standarti ir vienoti, eksāmeni ir tie paši un visi – valsts valodā. Ka visi mācīsies kopā... Kā tas notiek? Nu padomājiet ar galvu taču! Kas mainīsies? Jo tie paši skolēni mācīsies tajās pašās skolās. Kā jūs samaisīsiet, kā jūs sajauksiet tos bērnus? Jo likumdošana to vienkārši neļauj.

Ja jau šobrīd vairāki bērni, kuri dzīvo krievvalodīgās ģimenēs, iet uz latviešu skolām, daži – veiksmīgi, daži – ne, bet latviešu skolu administrācija nebūt ne vienmēr ir laimīga par to un cenšas tomēr ierobežot šādu bērnu skaitu skolā. Bet bērni būs tie paši – tie paši bērni mācīsies Bolderājas skolā vai Ķengaraga skolā... No kurienes tur parādīsies latviešu bērni? Ko jūs runājat muļķības, ka tagad visi mācīsies kopā?!

Skolotāji. Nu, šodien mēs redzējām, kāda ir situācija ar skolotājiem. Protams, jūs tas arī neinteresē, bet, ticiet man, skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, problēmu ir divas trīs reizes vairāk nekā latviešu skolās. Un ar šo likumprojektu jūs taisāties padzīt vēl veselu virkni skolotāju no šīm skolām. Kas tur strādās?

Metodikas. Pēdējo gadu laikā patiešām vairākās skolās tika izstrādātas ļoti efektīvas metodikas – bilingvālās izglītības metodikas. Ministrijas atbalsts bija ļoti minimāls. Ministrija, kā vienmēr, drīzāk kontrolēja, prasīja, sodīja un tā tālāk, bet šīs metodikas ieguva ļoti augstu starptautisku novērtējumu. Tagad visas šīs metodikas ir jāizmet miskastē.

Atkal aizvakar... Atkal Ašeradena kungs, kas joprojām man rāda savu skaisto muguru, nevarēja atbildēt ne uz vienu konkrētu jautājumu, ko viņam uzdeva. "Mēs domāsim, kā šīs problēmas risināt." Neko jūs nedomāsiet, un neko jūs neizdomāsiet.

Un kas notiks praksē? Mēs šobrīd redzam, ka – ar ļoti nedaudziem izņēmumiem – skolas pēc visām reformām nav spējīgas nodrošināt kvalitatīvu izglītību... un īpaši bērniem, kam dzimtā valoda nav valsts valoda. Un īpaši tas kļuva skaidrs pandēmijas laikā.

Tātad vairākumam vecāku nav citu iespēju... Un bērnu izglītības kvalitāte vēl pasliktināsies, un marginalizācija vēl pieaugs. Bet dažās grupās... tie vecāki, kam rūp viņu bērnu izglītības kvalitāte, vēl aktīvāk meklēs alternatīvas iespējas: mājas izglītība, repetitori. Tie paši skolotāji, kurus jūs padzīsiet no skolām, mācīs ģimenēs par vecāku naudu tos pašus bērnus, un jūs to vispār nespēsiet kontrolēt. Kārtējo reizi valsts noņem no sevis pilnībā atbildību. Tāpat, kā tas notiek ar medicīnu un ar vairākām citām jomām: gribi ārstēties – maksā! Un tagad tas pats notiks arī ar vidējo izglītību un ar sākumizglītību: gribi mācīties, gribi, lai bērns iegūtu labu izglītību, – maksā! Un tā tas arī notiek. Nekādu pētījumu, kāda ir reālā izglītības kvalitāte, vienkārši nav.

Un es atkal... lasu anotāciju, un es redzu melus. Valsts valodas centra dati apgalvo, ka visi jaunieši šodien runā latviski. Nav nekādu datu. Valsts valodas zināšanas nav pietiekamas, lai veiksmīgi konkurētu darba tirgū, lai iestātos augstskolās. Tie ir tīri stereotipi un aizspriedumi. Jums nav neviena skaitļa, kas to var pierādīt.

Tātad kāds ir īstais šo grozījumu cēlonis, pamats un mērķis? Mēs to tagad dzirdējām no ministres kundzes: lai visi domā vienādi. Un arī iepriekšējās sēdēs mēs dzirdējām no dažiem kolēģiem, kas ir tas pamats, – tas ir naids un bailes. Bailes, ka pārgriezīs rīkli... Kādam kaut kādas paranoidālas domas... un tā tālāk.

Bet, kolēģi, es izteikšos pilnīgi skaidri – tās nav bailes no krieviem un naids pret krieviem tikai. Vienkārši tagad ir tāda situācija, ka Krievijas agresiju Ukrainā... to var izmantot kā ieganstu, lai sasniegtu savus mērķus. Bet būtībā tas ir naids pret un bailes no musulmaņiem, gejiem un tā tālāk – tas ir naids pret citādo. Tās ir bailes no dažādības. Un jūs, kas dēvējat sevi par eiropeiski noskaņotajiem, pat par liberāļiem, esat kapitulējuši tā bailīgā... nīstošā Iesalnieka kunga priekšā. Tagad mēs redzam, kas ir īsts kardināls jūsu koalīcijā (nu, par krāsu es neminēšu, te var būt dažādas versijas). Un nav brīnums, ka jums neko neizdodas sasniegt un neizdosies.

Jums atļaus te izkārt tos varavīksnes karodziņus, bet tas ir viss. Jūs pat nevainīgo... Stambulas konvencijas ratifikāciju nevarat nodrošināt, jo jūsu koalīciju komandē pilnīgi citi cilvēki – tie, kas ienīst, un tie, kas baidās.

Es ļoti labi saprotu Šadurska kungu, jūs patiešām... tas ir jūsu personiskais krusta karš pret mazākumtautību izglītību. (Starpsaucieni.) Nu, un tagad jums jāpateicas Putinam – runāsim godīgi –, ka beidzot jums ir iespējas īstenot savas idejas, ko jums neizdevās pirms 18 gadiem. Jāsaka, ka jums ir spēcīgi sabiedrotie, Šadurska kungs. (Starpsauciens: "Jā!")

Tātad, kolēģi, jūs it kā vēlaties panākt lojalitāti, integrāciju, bet, jūsu izpratnē, vienīgā lojalitātes pazīme ir vēlme asimilēties. Tā ir 19. gadsimta koncepcija, absolūti arhaiska koncepcija. Jūs vēlaties iznīcināt putinisma vidi Latvijā, bet faktiski jūs iznīcināsiet alternatīvu putinismam. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Zālē troksnis.)

Godātie kolēģi, uzmanību paziņojumam!

10. jūnijā apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Reinis Znotiņš, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Paldies.

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Gundars Daudze, Vjačeslavs Dombrovskis, Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Eva Mārtuža... Eva Mārtuža ir, Linda Medne... arī ir, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Juris Pūce, Edmunds Teirumnieks, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis... ir, Jānis Vucāns, Atis Zakatistovs un Vjačeslavs Dombrovskis... arī ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" pirmajā lasījumā.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atbalstu grozījumus Izglītības likumā, bet – kādus grozījumus? Ne tos, ko jūs uzrakstījāt. Manuprāt, grozījumiem jābūt citādiem, jo Latvijā 23 gados ir likvidētas 400 skolas.

Man ir jautājums, latviešu kolēģi: vai jūs domājat, ka latviešu bērniem no rajoniem... no novadiem tagad būs iespēja braukt uz Rīgu uz tām bijušajām krievu skolām un saņemt izglītību? Nemaz ne! Es domāju, ka ne uz pirkstiem... situācija laukos neuzlabosies un jūs vienkārši dezorientējat savu elektorātu, runājot par to, ka šis likums viņiem būs vajadzīgs un labvēlīgs.

Es vēlos atgādināt, ka krievu skola Latvijā bija izgudrota nevis padomju laikos. Pirmā krievu skola Rīgā tika dibināta 1789. gadā, kad notika Lielā Franču revolūcija. Skola atrodas Turgeņeva un Gogoļa ielas krustojumā. Palika... 233 gadu liels periods, bet mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iztērēja tikai 30 minūtes, lai pabeigtu izglītību krievu valodā Latvijā. Neticami!

Lai klausītājiem, kuri neorientējas šajā tematā, būtu skaidrs, es atkārtošu, ka runa iet nevis par Krievijas Federācijas skolām Latvijas Republikā, bet par tām Latvijas skolām mazākumtautību valodās, kuras ir akreditētas un kurās strādā ne mazāk lojāli pilsoņi kā Nacionālās apvienības deputāti, kuri neklausās, starp citu, ļoti svarīgu tematu, Iesalnieka kungs. Bez jebkāda racionāla iemesla bērniem, Latvijas bērniem, no kuriem lielākā daļa ir Latvijas pilsoņi, tagad ir jāuzņemas kaut kāda kolektīvā atbildība par Maskavas rīcību, par Putina darbību un starptautiskiem noziegumiem Ukrainā. Tieši šo motivāciju likumprojekta sākotnējās apspriešanas laikā minēja kolēģis Kiršteins, šodien minēja kolēģis Šadurskis un pārējie.

Taču līdz šim sistēma strādāja pilnīgi normāli. Bērni apmeklēja sākumskolu. 50 procentus no mācību satura viņi var apgūt savā dzimtajā valodā. Šāda lokana (Nav skaidri saklausāms.) pieeja pakāpeniski palielināja latviešu valodas īpatsvaru. Tā ļāva bez liekām psiholoģiskām grūtībām apgūt skolas priekšmetus un valodu, kurā ģimene nerunā. Manuprāt, nav prātīgi mazus bērnus vienkārši stumt viņiem jaunā valodas vidē, kad pirms pusaudžu vecuma daudziem bērniem ir grūtības pat ar savu dzimto valodu.

Es šajā likumprojektā redzu tikai politisku priekšvēlēšanu būtību. Nav brīnums, ka anotācijā tik daudz teikts par okupāciju, deportāciju, rusifikāciju un citiem skumjiem notikumiem un pāridarījumiem, kas beidzās pirms vairāk nekā 30 gadiem.

Šobrīd mēs dzīvojam Latvijā, kas ir Eiropas Savienības valsts, NATO valsts, mums nedraud rusifikācija, mums draud nabadzība.

Es atceros, kad Šadurska kungs bija izglītības un zinātnes ministrs, mēs daudz ar viņu polemizējām – 2003., 2004. gadā. Viņš tolaik teica: katram skolotājam mēs nopirksim datoru. Kur ir datori, Šadurska kungs? (Starpsauciens.) Pašlaik – pašlaik – notiek skolu likvidācija, skolu degradācija – vispirms latviešu novados.

Man šķiet, ka, apspriežot Izglītības likuma grozījumus, mums būtu jārunā vairāk par pedagogu algām, par to, kas šodien notika pie Saeimas.

Varētu apspriest arī mākslīgi izraisīto ažiotāžu ap skolēnu uzņemšanu vidusskolā, ar šī procesa absolūtu necaurredzamību un papildu iestājeksāmeniem, kas nogurdina tālmācībā jau tā nogurušos skolēnus.

Vēl vienai tēmai vajadzēja būt – vispārējam izglītības līmeņa kritumam, jo Latvija starptautiskajos reitingos un olimpiādēs ieņem diezgan kautrīgu vietu. Diemžēl jaunā izglītības un zinātnes ministre Muižnieces kundze, kaut uz viņu dažreiz lika lielas cerības, neattaisnoja mūsu, teiksim tā, cerības un nebija uzdevumu augstumos.

Mēs varam atcerēties arī to, ka ne tik skumji viss ir Latvijas izglītībā. Bija mums arī labi ministri, piemēram, Roberts Ķīlis, kas diemžēl aizgāja no mums, bija profesionāļi, un es ceru, ka arī būs – kad mēs gāzīsim šo valdību, gāzīsim šo koalīciju – un būs Latvijā normāla tautas valdība un tautas koalīcija.

Lūdzu noraidīt šo likumprojektu esošajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mīļie kolēģi! Dažas piezīmes par iesniegto likumprojektu un par debatēm, kas šodien notiek.

Principā tas jautājums, kas šodien ir skatāms, ir ārkārtīgi svarīgs, bet būtu godīgi un taisnīgi par šāda veida jautājumiem sākt kadenci, nevis to beigt. Tas ir punkts viens.

Ģeniālā krievu aktrise Faina Raņevska bieži uzdeva jautājumu: "Pret ko draudzēsimies?" Man liekas, nekas tā nevieno cilvēkus ar kaut ko vai pret kaut ko kā karš. Šeit ļoti viegli atrast sabiedrotos, un šinī gadījumā ļoti viegli ir debatēt par visu ko. Bet šis jautājums nav par to. Un jautājums nav par izglītību.

Es domāju, katrs no mums šodien uzdod sev jautājumu: kādā sabiedrībā, kādā valstī es gribētu dzīvot? Un man šķiet, ka tas ir tas pamatjautājums, kura dēļ ir lietderīgi debatēt arī par šīm ļoti, es teiktu, sensitīvajām lietām, kā izglītība, kultūra, valoda.

Šodien izskanēja pieņēmums, ka vienota latviešu valoda ir bāze, lai veidotu vienotu sabiedrību. Ja tā būtu, piedodiet, arī koalīcijas partijās šodien nebūtu tik daudz domstarpību, kā tas parādās visus šos četrus gadus un parādīsies arī pēc vēlēšanām. Divi latvieši – trīs partijas. Tas bija izgudrots nevis padomju laikos, tas bija trīsdesmitajos gados parādījies izteiciens. Tā tas ir. Tas skar ne tikai latviešus, tas skar visus, kas dzīvo Latvijā, kas piedalās Latvijas politiskajā dzīvē. Un liecība tam ir arī mūsu bilde – kā šodien izskatās Saeima. Tāpēc jautājums nav par izglītības valodu, jautājums ir par to, kāds tam visam ir mērķis.

Vienota sabiedrība – tas ir mīts. Pirmie pieņēmumi, ka to var izveidot, parādījās jau viduslaikos, un es domāju, ka... varbūt kāds ir lasījis Tomazo Kampanellas grāmatu "Saules pilsēta". Ļoti interesanta grāmata. Tajā ir formulēti tie mērķi, par kuriem šodien runāja Šadurska kungs. Bet tā nav un nebūs, jo sabiedrība sastāv no dažādiem cilvēkiem, katrs no viņiem ir personība, katram no viņiem ir savas intereses, savas vērtības. Veidot vienotu sabiedrību var, balstoties tikai uz vienotām vērtībām. Un tās vērtības visdrīzāk varētu būt paņemtas no 10 baušļiem. Tā tas veidojies.

Kad mēs gribam uzspiest kādam, ka vajadzētu rīkoties tikai tā un ne citādi, mēs aizmirstam, ka cilvēki ir ļoti dažādi. Tāpēc tas piedāvātais projekts šodien, godīgi sakot, nav tendēts un nav vērsts uz to, lai sasniegtu to mērķi – kaut mēģināt vienot cilvēkus uz kaut kādām vienām... vienotām vērtībām.

Valoda ir liela vērtība, ļoti būtiska vērtība, bet, ticiet man, katrai tautai, katrai tautībai tās valoda arī ir sava vērtība. Tāpēc, ja tu negribi to pieņemt, tev tā ir jārespektē. Tas jātur prātā visu laiku, kad tu mēģini izdomāt vai piedāvāt kaut kādas receptes, ko tu uzskati par labām.

Šis mēģinājums šodien – tas nav ne īstā vietā, ne īstā laikā un nevar sasniegt arī tos mērķus, kurus varbūt domāja sasniegt šā likumprojekta autori. Tāpēc, es domāju, varbūt vasarā vajadzētu atpūsties un tikai tad atgriezties pie tās versijas, kas tiešām varētu ietilpināt sevī to pieredzi, kas bija pirmajā Latvijas Republikā pirmskara laikos, kas bija Latvijas teritorijas vēsturē, kur gāja pāri ne tikai Krievija, bet arī Zviedrija, Polija un dažas citas valstis un tautas, sākot no Livonijas ordeņa.

Varbūt padomāsim arī par to un ar vēsu prātu padomāsim, kā labāk risināt šīs lietas. Piedāvātais risinājuma modelis nav pieņemams.

Paldies. (Daži aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Dārgā Latvijas sabiedrība! Es ilgi centos pats priekš sevis formulēt atbildi, kā būtu pareizāk izglītot savus bērnus. Mani bērni... vismaz viens ir tajā vecumā, kad ir jāuzsāk skolas gaitas un ir uzsācis skolas gaitas, un otrs pakāpeniski piebiedrojas. Un es skatos – gan no savas dzīves, gan arī no apkārtējo dzīves –, kā mainās un attīstās izglītība 21. gadsimtā un kas ir būtisks izglītībai 21. gadsimtā.

Šodienas apstākļos kā atskaites punkts ir jāņem fakts, ka Latvijā ir katastrofāli zems izglītības līmenis. Diemžēl. Latvija izglītības konkurencē būtiski atpaliek, tajā skaitā no saviem tuvākajiem kaimiņiem igauņiem, skandināviem. Mūsu bērnu, jauniešu testi rāda ļoti bēdīgu ainu. Un tad ir šodienas lēmums, kas ir tikai viens no elementiem, kamdēļ es kāpu tribīnē.

Man šķiet... tā ir mana subjektīvā pārliecība, un es to pamatošu ar vairākiem piemēriem... Man šķiet, ka, kaut ko aizliedzot, mēs apzogam savus bērnus. Aizliedzot saviem bērniem apgūt valodas, mēs viņus būtiski apzogam. Un es to varu argumentēt ar piemēriem nevis no savas dzīves, bet no cilvēku, kas par mani ir daudz turīgāki, dzīvēm. Arī no mūsu valsts varas... no vadītāju ģimeņu dzīvēm, kur ļoti daudziem, īpaši turīgiem cilvēkiem, bērni mācās citās valstīs citās valodās, apgūst citas valodas, un visas mācības, viss mācību process notiek citā valodā.

Un tad rodas liels jautājums – kāpēc turīgi vecāki savus bērnus izglīto nevis latviešu valodā, bet citās valodās: angļu, franču, ķīniešu, vācu? Un tā atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka turīgi cilvēki vēl saviem bērniem arī būt turīgiem un konkurētspējīgiem.

Konkurētspēja – tas ir izglītības jautājums. Mums vajadzētu no šīs tribīnes un šajā zālē diskutēt nevis par to, kā mēs kaut ko aizliedzam, bet par to, kā mēs stiprinām – kā mēs stiprinām latviešu valodas pasniegšanu, kā mēs stiprinām citu valodu pasniegšanu. Nevis aizliedzot, nevis paziņojot faktu, ka mūsu skolās, arī valsts apmaksātās skolās, nevarēs notikt studijas citās valodās. Bet kāpēc ne? Kāpēc valsts nevarētu apmaksāt mūsu bērniem studijas jebkurā konkurētspēju veicinošā un konkurētspējīgā valodā – valodā, kurā notiek starptautiska tirdzniecība, valodā, kurā notiek cita veida starptautiska sadarbība?

Kāpēc mēs gribam mūsu bērnus padarīt konkurētnespējīgākus? Kāpēc katrs mūsu valsts pieņemtais lēmums gandrīz katrā jomā, sākot ar finanšu sistēmas kapitālo remontu, beidzot ar bērnu izglītību skolās, ved pie tā, lai mūsu valsts kļūtu arvien konkurētnespējīgāka un konkurētnespējīgāka? Un tad mēs brīnāmies, ka mūsu cilvēki kļūst nabadzīgāki, ka mūsu valsts kļūst tukšāka.

Ir jāsaprot, ka 21. gadsimtā izglītība būtiski mainās, pateicoties arī dažādiem tehniskiem ārējiem apstākļiem. Es to redzu pēc savas ģimenes, pēc sava bērna, un mans bērns nav vienīgais. Es nosaukšu tikai piemēru. Paldies dievam, es to varu atļauties – es varu nopirkt papildu vienu vai otru kursu, lai manā ģimenē bērns varētu pamācīties matemātiku vai vēl kaut ko. Mūsdienu pasaulē tu to vari izdarīt brīvi – ieiet internetā, sarunāt skolotāju angļu, krievu, vācu, zviedru, franču valodā. Tā ir mūsdienu pasaule. Valoda ir instruments.

Pavisam nesen es biju sporta nodarbībā, kur jauna meitene, līdz gadiem 30, no Holandes... meitene no Holandes bērniem skolā māca vācu valodu sporta nodarbībās, jo viņi nodarbojas ar sportu. Sarunājas ar bērniem franču valodā, ar vecākiem sarunājas angļu valodā un ikdienu veic vēl vienā citā valodā... ikdienas dzīve notiek. Bet mēs saviem bērniem gribam, lai viņi paliktu konkurētnespējīgi, lai viņi paliktu tikai un vienīgi ar latviešu valodu. Mums ir godīgi jāpasaka – latviešu valoda nav starptautiskā tirdzniecībā, starptautiskā biznesā un tamlīdzīgi konkurētspējīga valoda.

Jā, tā ir mūsu mentalitāte. Un galvenais pienākums iemācīt latviešu valodu saviem bērniem ir vecākiem mājās, lasot pasakas, strādājot ar saviem bērniem, veltot viņiem laiku brīvdienās, pēc darba. Mēs esam pieraduši, ka mēs, mūsu sabiedrība, kur patiesībā liela sabiedrības daļa (un to pierāda statistikas dati) nerūpējas par bērniem... liela sabiedrības daļa, kas nemīl bērnus un nerūpējas par saviem bērniem, nepievērš tam uzmanību. Bet tas ir tikai normāli, ka vecāki nodarbojas ar saviem bērniem, ka tieši vecāki – nevis skolotāji, bet vecāki – ieaudzina vērtības, ieaudzina valodu. Mēs esam pieraduši, ka bērnus audzina skolotāji. Nē, skolotājiem nav jāaudzina bērni, skolotājiem ir jāiemāca bērniem kaut kas jauns. Bērni ir jāaudzina mājās bērnu vecākiem.

Un tāpēc es priekš sevis noformulēju... un aicinu arī visu sabiedrību par to būtiski un dziļi padomāt. Ne velti pirms daudziem gadiem... es saprotu, ka Latvijā ir nereāli to realizēt, tāpēc ka daudzi kliegs: tad uzreiz Latvija izmirs un tamlīdzīgi... bet pirms daudziem, daudziem gadiem Singapūrā Singapūras vadītājs pieņēma lēmumu, ka visi mācīsies angliski, lai valsts kļūtu konkurētspējīga, lai kļūtu bagāta sabiedrība. Kāda šodien izskatās Singapūra, salīdzinot ar Latviju? Jā, viņiem visa izglītība notiek angļu valodā, visi brīvi runā angliski.

Mēs runājam par to, ka mēs gribam tuvoties Skandināvijai. Skandināvijā visi – no maza bērna gandrīz vai līdz vecam pensionāram – brīvi un perfekti... tuvu perfektam... ar retiem, retiem izņēmumiem runā svešvalodā. Un tas nav mājās pašmācības ceļā iemācīts. Tā ir izglītības sistēmas daļa. Viss skandināvu bizness, kas ir Latvijā, notiek svešvalodā un nenotiek zviedru vai dāņu valodā – notiek starptautiskā komunikācijā. Ir jāsaprot, ka valoda ir tikai instruments, lai apgūtu jaunas zināšanas, bet mentalitāte un vērtības ir tās, kuras mājās iemāca vecāki.

Tas ir mans pienākums – iemācīt saviem bērniem vērtības, nevis gaidīt, ka skolotājs iemācīs maniem bērniem runāt latviski. Tas ir mans uzdevums – iemācīt viņiem latviski runāt. Un es ar to nodarbojos. Bet mans uzdevums un lielākais pienākums ir neapzagt savus bērnus, iedot viņiem nākotnes perspektīvu – būt konkurētspējīgiem, konkurētspējīgākiem par igauņiem vai lietuviešiem... vai zviedru bērniem... vai vāciešiem.

Es aicinu visu sabiedrību uz šo jautājumu paskatīties daudz plašāk, paskatīties ārpus karodziņiem, prievītēm, pastalām, paskatīties uz to, ka mēs mūsu sabiedrībā varam būt bagāti, ja mēs paši mainīsim attieksmi un galvenokārt mainīsim attieksmi pret izglītības sistēmu.

Valsts var kļūt bagāta tikai tad, ja tā, vulgāri izsakoties, ražo gudrus cilvēkus. Un gudri cilvēki nevar tikt radīti, ja mēs viņus apzogam intelektuāli, ja mēs viņus ierobežojam un tamlīdzīgi. Pats uzstādījums "aizliegt" ir nepareizs pamatos.

Ja mēs gribētu uzsvērt latviešu valodas īpašo nozīmi skolās, tad mums nevis vajadzētu aizliegt citas valodas, bet šodien no tribīnes runāt par to, kā mēs noalgosim labākos latviešu valodas speciālistus, labākos literatūras darbu autorus, kas pasniedz skolās. Piemēram, pirms Otrā pasaules kara pirmajā neatkarīgajā Latvijas Republikā bija skolā... obligāti bija jāiet un jāpasniedz mūsu slavenajiem, visiem zināmajiem dzejniekiem un rakstniekiem. Un tas bija normāli, tas bija normāli!

Arī mūsdienās, ja tu gribi dabūt no Kultūrkapitāla fonda finansējumu, tas būtu tikai normāli, ka Kultūrkapitāla fonda finansējuma saņēmējs, kāds grāmatas autors, šeit, no šīs tribīnes, nosaukts, piemēram, rakstnieks vai rakstniece, ietu uz skolu un būtu latviešu valodas skolotājs. Tas būtu tikai pareizi, no tā iegūtu mūsu sabiedrība. No tā iegūtu mūsu bērni. Jā, Čaks gāja uz skolu arī pasniegt, starp citu. Tā tas bija. Un tas bija pareizi, un tas bija pareizi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, pēdējā laikā sabiedrība ir pieradusi lasīt tikai virsrakstus diemžēl. Un ir virkne politiķu, kas to ļoti veiksmīgi izmanto.

Piemērs. Šodien pie Saeimas bija tūkstošiem pedagogu. Viņi aizbrauca uz mājām, nesagaidot rezultātus, bet toties mums ir virsraksts "Saeimas vadība tiekas ar pedagogiem". Kādam, izlasot šo virsrakstu, var šķist, ka tiešām lietas var sākt notikt savādāk, jo ir taču tomēr ieklausīšanās vienam otra pozīcijās un notiek sarunas, bet šīs sarunas beidzās ne ar ko.

Tieši tāpat šobrīd, kolēģi (es to vēroju arī 12. Saeimā), tā ir cīņa par virsrakstiem. Tāpat kā toreiz, arī tagad Šadurska kungs... tikai toreiz viņš bija ministrs, viņš kāpa tribīnē un stāstīja par to, ka mēs... priekšvēlēšanu debašu laikā, pirms debatēm tātad... esam nodrošinājuši šo reformu un vēl straujāku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Tad viņam, protams, centās izraut šo karogu no rokām Nacionālā apvienība. Tā bija vienkārši cīņa savā starpā par politiskiem virsrakstiem.

Neviens no jums, kas cīnījās pirms četriem gadiem par to, lai šī pāreja notiktu straujāk, nav pārbaudījis, kādi ir rezultāti šai reformai, kādas ir sekmes un ko mēs redzam šobrīd. Daļēji šodien tas, ko mēs dzirdējām no pedagogiem, atspoguļojas tajā, ko jūs esat izdarījuši pirms četriem gadiem. Pedagogu trūkums skolās, lielas klases, slodzes – tas viss ir arī "Skola2030" rezultāts un arī šīs reformas rezultāts. Jūs nedomājat par bērniem, jūs nedomājat par mācību kvalitāti, jūs vienkārši cīnāties par virsrakstiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

L. Medne. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

L. Medne. Termiņš priekšlikumiem – 1. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. jūlijs.

Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Linda Medne.

L. Medne (Konservatīvie).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 10. jūnija sēdē izskatīja arī likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā". Likuma mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju pārejai uz mācībām valsts valodā, salāgojot ar likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā".

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, tomēr ar likumprojektu ir noteikts pārejas periods attiecībā uz mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu, nosakot, ka mazākumtautību izglītības programmas izslēgšana no izglītības programmu veidiem stājas spēkā pakāpeniski, tas ir, 2023. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmu īstenošanu 1., 4. un 7. klasē, 2024. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmu īstenošanu 2., 5. un 8. klasē un 2025. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmu īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja likumprojekta virzību sēdē pirmajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

L. Medne. Arī šeit priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1. jūlijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. jūlijs.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1463/Lp13), pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajam lasījumam ir izskatījusi Nacionālās apvienības deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1463/Lp13).

Likumprojekts paredz izteikt Izglītības likuma 41. panta 1.1 daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka "mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta 100 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas". Līdz ar to grozījumi paredz, ka atbilstoši tiek svītrota likuma 41. panta 1.2 daļa, kas nosaka proporciju mācību satura apguvei valsts valodā mazākumtautību programmās.

Likumprojekts arī papildina pārejas noteikumus ar normu, ka likumprojektā 41. panta 1.1 daļā paredzēto jauno grozījumu izpildei tiek izdoti Ministru kabineta noteikumi, izstrādājot plānu pārejas uz izglītību valsts valodā īstenošanai attiecīgajā apjomā visās valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpēs. Tātad likumprojekta grozījumi paredz normas par satura apguvi valsts valodā no 1. līdz 9. klasei nostiprināt gan likumā, gan ar Ministru kabineta noteikumiem.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts. Deputāti sprieda virzīt likumprojektu apstiprināšanai Saeimā, paturot prātā, ka otrajā lasījumā ir iespējama šo grozījumu apvienošana ar Ministru kabineta uz Saeimu virzīto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" par mācībām valsts valodā... kuru deputāti nupat atbalstīja pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K. Šadurskis (JV).

Godātie kolēģi! Es gribu pateikt paldies Nacionālās apvienības deputātiem par šo likumprojektu. Hronoloģiski tas mūsu lietvedībā nonāca pirms Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā, kurš gāja caur valdības skatījumu. Varētu piekrist, ka šo likumprojektu varētu apvienot ar mūsu nupat nobalsoto, tikai, mīļie kolēģi, tur nav, ko apvienot, jo Ministru kabineta virzītajā likumprojektā, ko mēs šodien atbalstījām, ir viss pateikts. Teiksim tā, vēsturiski mums valodu regulējumā ir bijis ļoti daudz secīgu grozījumu normatīvajos izglītības dokumentos un varbūt tāpēc šo likumu struktūra ir izveidojusies diezgan smagnēja. Ja sākotnēji mums ir bijušas arī vidējās izglītības pakāpē "mazākumtautību izglītības programmas", pēc tam, kad pārgājām uz vidusskolu valsts valodā, šis termins "mazākumtautību izglītības programma" pazuda.

Līdz ar to arī šeit patiesībā šim terminam pamatskolas posmā būtu jāpazūd, jo ir bezjēdzīgi runāt par mazākumtautību izglītības programmu, kas simtprocentīgi tiek realizēta valsts valodā. Turklāt terminam "mazākumtautību izglītības programma" ir zināma bīstamība no tāda viedokļa, ka, ja tā ir mazākumtautību izglītības programma, tad tai ar kaut ko teorētiski vajadzētu atšķirties no programmas valsts valodā.

Strādājot Izglītības un zinātnes ministrijā, mums ir vienmēr bijusi vislielākā problēma salāgot stundu grafiku, nedēļas stundu grafiku, latviešu valodas programmās un mazākumtautību programmās, kuras vienmēr paredzēja vairāk stundu mazākumtautības valodas apguvei. Līdz ar to, ņemot vērā, ka eksaktie priekšmeti... nu, nevar mācīt latviešiem matemātiku, fiziku, ķīmiju vairāk nekā mazākumtautību skolēniem, šim stundu skaitam ir jāsakrīt. Tāpēc tur vienmēr radās problēmas, un varbūt tāpēc mums ir pārāk maza mācību slodzes daļa tieši STEM priekšmetu apguvei.

Tas, ka šajā likumprojektā, ko mēs esam jau nobalsojuši pirmajā lasījumā, mazākumtautības valoda un kultūra pāriet interešu izglītības jomā – tas ir varbūt viens no lielākajiem ieguvumiem, jo līdz ar to mēs varam... Tātad tas tiek pārcelts uz dienas otro daļu, pēc regulārā stundu grafika, un mēs varēsim vairāk bērniem mācīt matemātiku, fiziku, ķīmiju, bioloģiju, vēsturi, ģeogrāfiju, sportu un tā joprojām.

Tāpēc šis jau iepriekš izskatītais likumprojekts ir pilnīgāks, pilnīgāk izstrādāts. Kā lai saka... Nacionālajai apvienībai pieder pirmatklājēja gods šajā mazajā distancē. Un es varu atgādināt Īzaka Ņūtona teikto, kad viņš teica, ka viņš ir bijis milzis zinātnē. Viņš ir bijis milzis zinātnē, kā viņš teica, tikai tāpēc, ka viņš ir pakāpies uz milža pleciem. Būsim milži uz milžu pleciem!

Es aicinu šo likumprojektu nevirzīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Cienītie kolēģi! Mēs tikko atbalstījām divus likumprojektus, kas faktiski atsakās no mazākumtautību programmām. (Starpsauciens.) Bet ar šo likumprojektu Nacionālās apvienības kolēģi faktiski mūs nostāda tādā kontroversiālā situācijā, jo piedāvā absolūti citu konceptu – mazākumtautību izglītības programmu saglabāšanu.

Ja mēs atbalstītu šo likumprojektu, mēs faktiski veidotu nevis vienotu izglītības sistēmu, bet radītu atšķirīgus apstākļus bērniem, kuru ģimenes valoda nav latviešu valoda. Vai tas tiešām ir mūsu mērķis? Es domāju, ka ne. Ņemot vērā to, ko mēs esam jau atbalstījuši, mums būtu jāturpina tieši atteikšanās no mazākumtautību izglītības programmām. Šajā sakarā jāteic, ka Konservatīvo mērķis ir tieši tāds, nevis turpināt sašķelto izglītības sistēmu, kas kaut kādā mērā tiktu turpināta ar šo likumprojektu.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo likumprojektu – tieši tāpat, kā to bija lūdzis Juridiskais birojs 10. jūnija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē un kā to lūdza arī atsevišķi deputāti un Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas īsumā viss.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Bikšem.

A. Bikše (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godājamie kolēģi! Jā, mēs esam nobalsojuši par diviem likumprojektiem, kuru uzdevums ir samazināt... vai, teiksim, padarīt Latviju vienotāku.

Šis likumprojekts, par kuru mēs tagad balsosim, konceptuāli ir pretrunā tai idejai par vienu skolu visā Latvijā. Šis likumprojekts piedāvā tāpat identificēt divas dažādas grupas, un, manuprāt, tas nav pareizi. Tāpat tieši to... komisijā mēs par to runājām, un tiešām Juridiskais birojs skaidri norādīja, ka turpināt virzīt paralēli divus šādus konceptuāli atšķirīgus likumprojektus ir nepamatoti un nevajadzīgi un tas tikai traucēs sasniegt vajadzīgo mērķi.

Es domāju, ka, ja mērķis ir svarīgs, tad arī kolēģi no Nacionālās apvienības noteikti to sapratīs un balsos, iespējams, "pret" šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šodien es vēlos uzsvērt to pozitīvo, ka mēs ejam uz vienoto izglītību valsts valodā, un tas nemaz nenāca tik viegli. Vēl februāra beigās, kad mēs bijām iesnieguši likumprojektu par strauju pāreju uz izglītību valsts valodā, tad tepat, Saeimas Sēžu zālē, ar aplausiem šī iniciatīva tika noraidīta. Tad sekoja šis likumprojekts, ko Nacionālā apvienība iesniedza un kurš paredzēja Ministru kabinetam izstrādāt grozījumus tālāk, lai nodrošinātu pāreju uz izglītību valsts valodā. Tad nu ir arī šie Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie likumprojekti – kas ir ļoti labi –, kur ir vairākuma atbalsts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzskatīja par vajadzīgu arī šo likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" virzīt uz priekšu. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbildīgais referents Jansona kungs teica, ka tie pēc būtības nenonāk pretrunā un būs iespēja izveidot apvienotu redakciju uz otro lasījumu, saplūdinot šos divus likumprojektus kopā, tāpēc arī mēs atbalstīsim šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Jansons. Komisijas vārdā varu bilst, ka komisijas deputātu vairākums nekonstatēja tik radikālu, konceptuālu atšķirību starp likumprojektiem un virzīja likumprojekta atbalstīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts ir noraidīts.

Likumprojekts "Grozījumi Energoefektivitātes likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" (Nr. 1511/Lp13).

Atgādinu, ka likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu energoefektivitātes direktīvas prasību pārņemšanu un novērstu pārkāpumu procedūras lietā konstatētos trūkumus.

Un galvenie pārņemtie principi: energoefektivitāte – pirmajā vietā...

Precizēti atbildīgās iestādes – Būvniecības valsts kontroles biroja – darbības mērķi un uzdevumi.

Precizēts atbalsts, noslēdzot brīvprātīgu vienošanos.

Precizētas normas Energoefektivitātes likuma piemērošanai lielajos uzņēmumos un arī lielajiem elektroenerģijas patērētājiem.

Noteiktas energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju kompetences prasības, kā arī noteiktas prasības siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju rēķinu informācijai.

Komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Vitenbergs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Vitenbergs. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 27. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. jūnijs.

Un izskatīšana Saeimas sēdē?

J. Vitenbergs. Otrais lasījums – tuvākajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Pēc 27. jūnija?

J. Vitenbergs. Jā. Tātad otrais lasījums – tuvākajā Saeimas sēdē pēc 27. jūnija.

Sēdes vadītāja. Labi. Tātad izskatīšana galīgajā lasījumā – pēc 27. jūnija tuvākajā Saeimas sēdē.

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir uzsākusi darbu pie likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" (Nr. 1503/Lp13) un atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam.

Likumprojekta mērķis ir noteikt principus energokopienu un aktīvo lietotāju darbībai, kā arī pilnveidot elektroenerģijas neto sistēmu, tādējādi veicinot sabiedrības iesaistīšanos enerģijas ražošanas... pašpatēriņam.

Ar likumprojektu vienlaikus tiek pārņemti Eiropas Savienības tiesību aktu nosacījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšanai.

Ar likumprojektu tiek veicināta no atjaunojamiem energoresursiem iegūstamās enerģijas izkliedētā ražošanas jauda un pašpatēriņš, ieviesti jauni jēdzieni (tostarp "aktīvais lietotājs", "energokopienas", "elektroenerģijas kopīgošana"), kā arī izveidots ietvars energokopienu darbībai, pilnveidota elektroenerģijas neto sistēma.

Energoapgāde attīstās un mainās ar katru dienu, mainās ļoti strauji, tāpēc šādi likuma grozījumi ir nepieciešami, piemēram, tādēļ, lai mājsaimniecībām, kuras dzīvo tuvu cita citai un izdomā izveidot vienu vienotu saules paneļu parku, būtu regulējums, kā varētu ar šo saražoto enerģiju dalīties, to izmantot tālāk, nodot tīklā.

Turklāt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir ļoti liela interese izveidot, teiksim, uz mājas jumta saules paneļu parku, un tāpēc ir nepieciešams regulējums, kā to enerģiju tālāk varētu dalīt, patērēt un arī nodot tīklam.

Tā ka komisija lūdz noteikt steidzamību arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Vitenbergs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Vitenbergs. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 7. jūlijs. Un otrais lasījums – tuvākajā Saeimas sēdē pēc šī gada 7. jūlija.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. jūlijs. Izskatīšana – tuvākajā Saeimas sēdē pēc 7. jūlija.

Likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr. 1504/Lp13). Ar šiem likuma grozījumiem tiek pārņemtas direktīvas prasības no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanai.

Likumprojekts paredz, ka tiek būtiski pilnveidota un modernizēta elektroenerģijas neto uzskaites sistēma. Papildus pašreizējai neto uzskaites sistēmai tiek piedāvāts ieviest neto norēķinu sistēmu, kas tirgū vairāk balstīta sistēmā, kurā tiek uzskaitīts ne tikai tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums, bet arī tās vērtība atbilstoši konkrētajai situācijai, kad elektrība tiek nodota vai paņemta atpakaļ.

Neto sistēmu plānots atvērt arī juridiskajām personām; tas tā līdz šim nav bijis, tā ir bijusi attiecināma tikai uz mājsaimniecībām. Arī līdz šim juridiskās personas ir norādījušas uz vajadzību un nepieciešamību darboties šajā sistēmā.

Neto norēķinu sistēmas ietvaros tiks paaugstināts atļautās jaudas slieksnis līdz 50 kilovatiem, un tas būs īpaši piemērots mājsaimniecībām, kuras ir uzstādījušas siltumsūkņus, jo tur tas patēriņš un nepieciešamība ir daudz lielāka. Robeža bija 11,1 kilovats, un šādas mājsaimniecības nevarēja kvalificēties.

Un neto norēķinu sistēmas lietotājiem plānots piedāvāt tā sauktā attālinātā pašpatēriņa iespēju. Respektīvi, jūs varēsiet saražot elektroenerģiju laukos un patērēt to pilsētā, tā kā arī šāds inovatīvs regulējums tiks iekļauts šajos grozījumos.

Tā ka ir nepieciešami šādi grozījumi.

Tāpēc komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Vitenbergs. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Vitenbergs. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 7. jūlijs. Un otrais lasījums – tuvākajā Saeimas sēdē pēc šī gada 7. jūlija.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. jūlijs. Izskatīšana Saeimas sēdē – pēc šā gada 7. jūlija.

J. Vitenbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" (Nr. 1509/Lp13).

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir novērojama aizvien pieaugoša interese par būvniecības projektu attīstību aizsargjoslas zonās ap aizsardzības objektiem. Tas lielākoties saistīts ar alternatīvās enerģijas ražošanas aktualitātes pieaugumu, it īpaši vēja parku izbūvi gan Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, gan arī sauszemes teritorijās.

Tā kā Aizsardzības ministrijas kompetences ietvaros ir jautājums par ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem, aizvien pieaug interese un saņemto jautājumu skaits par iespējām attīstīt vēja parkus tieši aizsargjoslu teritorijās. Noteikta objekta, vēja parka, izbūve šādos gadījumos var radīt fizisku aizēnojumu gaisa telpas novērošanas jeb navigācijas tehniskajiem līdzekļiem; tas savukārt būtiski samazina sistēmas darbības efektivitāti, kā arī paaugstina risku valsts aizsardzības interesēm.

Piedāvātie likuma grozījumi sniegtu iespēju gadījumos, kad fiziskās vai juridiskās personas... Būvniecības projekta īstenošana aizsargjoslas teritorijā ap valsts aizsardzības objektiem būtu konceptuāli atbalstāma – pie nosacījuma, ka tiek veikti noteikti kompensējoši pasākumi, kuru izmaksas tiktu segtas no minēto būvniecības projektu attīstītāju puses.

Grozījumi paredz, ka kompensācijas izdevumu apmērs tiktu noteikts un izdevumi tiktu atlīdzināti pie savstarpējas rakstveida vienošanās, nosakot kompensācijas veidu un kārtību un ņemot vērā katra projekta specifiku un ietekmi uz valsts aizsardzības objektu darbību.

Attiecīgais kompensējošais pasākums un no tā atkarīgais atlīdzības apmērs balstītos Aizsardzības ministrijas ekspertu vērtējumā.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt pirmajam lasījumam.

Kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 1. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. augusts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un pirmajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr. 1510/Lp13).

Likumprojekts ir saistīts un tiek virzīts vienlaikus ar iepriekšējo, nupat izskatīto, likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Tas paredz faktiski analogas izmaiņas, lai šādu kompensācijas mehānismu attiecinātu arī uz militāro lidlauku darbības drošībai potenciāli bīstamiem objektiem teritorijās ap militārajiem lidlaukiem.

Līdz ar to komisija atbalstīja arī šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 1. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. augusts.

Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Pēc 2022. gada budžeta pieņemšanas jeb 2021. gada beigās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs izsūtīja vēstuli visiem deputātiem, lai tie sniegtu priekšlikumus par to, kādam vajadzētu būt budžeta procesam.

Šī vēstule tika sūtīta ar domu, ka pēc būtības šai Saeimai vairs nebūs jāpieņem nākamā gada budžets, jo to jau darīs nākamā Saeima. Un tāpēc jūsu priekšlikumi ir ļoti vērtīgi, jo jūs esat izgājuši cauri visam šim budžeta pieņemšanas ciklam.

Saņēmusi jūsu vēstules un apkopojusi tās, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 25. maijā organizēja tādu kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi, kurā mēs debatējām par budžeta pieņemšanas procesu. Visa tā rezultāts – esam vienojušies par to, ko mēs varētu mainīt budžeta pieņemšanas procesā.

Proti, esam vienojušies par divām fundamentālām lietām. Pirmā – ka mēs neskatām divas reizes... nākamā gada budžetu un daudzgadu budžetu, faktiski vienu un to pašu priekšlikumu... divas reizes. Un otrā – ka daudzgadu budžetu jeb daudzgadu makroekonomisko prognozi mēs skatām aprīlī un ka tad mums ir ekonomikas debates, kas Saeimā līdz šim nav bijušas. Tātad no 2023. gada mums būtu šādas pilnvērtīgas debates – ekonomikas debates –, kurās mēs, visi deputāti, varētu piedalīties un klausīties par to, kāds tad mums tas makroekonomiskais rāmis ir.

Tas ir tas, par ko faktiski runā šis likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", kuru tagad skatām pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Ir apsveicama šāda iniciatīva, bet tai būs maz jēgas, jo mēs atceramies to iemeslu, kāpēc bija tik daudz pārmetumu par iepriekšējā budžeta pieņemšanu. Un tas... vairāk jau bija par to, ka... tieši opozīcija iebilda, bet pozīcija pat nemaz nemēģināja aizstāvēt sevis iesniegto budžetu. Un tie bija tikai balsojumi.

Un, ja tas tā turpināsies, tad arī šim visnotaļ jēdzīgajam priekšlikumam nebūs nekādas sevišķas jēgas. Es domāju, pašai koalīcijai vajadzētu paskatīties uz sevi un aizstāvēt savu pieņemto budžetu, un tad pārmetumi valdībai būs daudz mazāki. Agrāk tā ir bijis. Ar šo Saeimu šāda prakse tika pārtraukta.

Tā ka šādu vēstuli es biju iesniedzis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam un ceru par to aizdomāties pie nākamajiem budžetiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai, lūdzu, ir kas piebilstams?

M. Bondars. Paldies, kolēģi Valaini.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" atbalstīja pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Lūdzu jūs to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 31. augusts.

M. Bondars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni", pirmais lasījums.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Amerikas Savienoto Valstu pilsoni Diānu Meju Mathuru par Latvijas pilsoni.

Viņa ir precējusies ar Latvijas izcelsmes ASV pilsoni. Laulībā dzimuši trīs bērni. Laulātais un bērni kā Latvijas trimdinieku pēcnācēji ir ieguvuši Latvijas pilsonību.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija saņēma Mathuras iesniegumu, kurā izteikts lūgums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā. Iesniegumā viņa norāda, ka aktīvi iesaistās Amerikas latviešu diasporas organizāciju darbībā, ir vēsturisku grāmatu sērijas "Liepa un leģionārs" autore. Grāmatās tiek atainoti Otrā pasaules kara notikumi, skaidrota Latvijas vēsture un atspoguļota latviešu leģionāru cīņa pret okupācijas varu.

Pilsonības pretendente norāda, ka vēlas pēc iespējas vairāk laika pavadīt Latvijā, lai pilnīgāk integrētos latviešu sabiedrībā un uzlabotu latviešu valodas prasmes, turpinātu rakstīt vēsturiskos romānus, izdotu tos latviešu valodā un veicinātu šo grāmatu starptautisko atpazīstamību.

Atbalstu viņas vēlmei iegūt Latvijas pilsonību ir pauduši Latvijas Republikas goda konsuls Kalifornijā, latviešu diasporas organizāciju Amerikā pārstāvji un sabiedriskie darbinieki.

Komisija pieprasīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei veikt pārbaudi par pilsonības pretendentes atbilstību Pilsonības likuma nosacījumiem un saņēma atbildi, ka Latvijas atbildīgo iestāžu rīcībā nav informācijas, uz kuru būtu attiecināmi kādi Pilsonības likuma 11. pantā minētie ierobežojumi. Pārvalde arī norādīja, ka viņa nevar pretendēt uz Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, jo viņai nav noteikts tiesiskais statuss Latvijā.

Komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus, tikās ar pilsonības pretendenti un uzklausīja viņas skaidrojumu par motivāciju iegūt Latvijas pilsonību un nākotnes iecerēm.

Izvērtējusi visu iegūto informāciju, komisija atbalstīja Latvijas pilsonības atzīšanu Mathurai ar speciālu likumu. Komisijas sēdē viņa deva solījumu par uzticību Latvijas Republikai.

Ņemot vērā viņas aktīvo iesaisti un dalību Amerikas latviešu diasporas organizāciju darbībā, Latvijas tēla atpazīstamības popularizēšanu pasaulē, izvērtējot viņas individuālās situācijas apstākļus un ņemot vērā citus apsvērumus, komisija ierosina uzņemt Diānu Meju Mathuru Latvijas Republikas pilsonībā.

Komisija lūdz izskatīt likumprojektu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Judins. Ņemot vērā, ka likumprojekts tika atbalstīts vienbalsīgi gan komisijā, gan arī Saeimas sēdē, lūdzu tagad likumprojektu izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (Konservatīvie).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija otrajam lasījumam ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"".

Uz otro lasījumu tika saņemts viens priekšlikums. To iesniedza deputāte Līva Kreituse, un tas paredz papildināt likuma 10.4 pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "Vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarina par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa." Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Līvai Kreitusei.

L. Kreituse (Konservatīvie).

Labdien! Pirms kāda laika no citas mammas stāstītā uzzināju, ka vecākiem, kuriem priekšlaicīgi piedzimis bērns, kopumā pabalsta apmērs ir mazāks nekā vecākiem, kuriem bērniņš piedzimis ārsta noteiktajā laikā, un ka bērna kopšanas atvaļinājuma beigās sanāk līdz pat pieciem neapmaksātiem mēnešiem – atšķirībā no laikā dzimušo vecākiem, kuriem tie ir tikai divi mēneši.

Manis pieminētajai mammai ir divi bērniņi, un abi ir dzimuši priekšlaicīgi. Viens ir piedzimis grūtniecības 24. nedēļā, otrs – 25. nedēļā (normālais grūtniecības laiks ir 37 līdz 40 nedēļas). Abu svars bija mazāks par cukura paciņas svaru – 700 līdz 800 gramu, bet prieks, ka abi ziķeri nu jau ir paaugušies un jūtas labi.

Katru gadu Latvijā priekšlaicīgi piedzimst aptuveni tūkstotis bērnu. Priekšlaicīgi dzimušo bērnu mammas pēc dzemdībām pavada slimnīcā vismaz trīs līdz sešus mēnešus, līdz bērns spēj elpot patstāvīgi un ir gatavs doties mājās. Tāpēc jebkurā ģimenē šis laiks ir izaicinošs.

Taču arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas ne vienmēr viss ir labi. Priekšlaicīgi dzimuši bērniņi attīstās savā tempā, kas ne vienmēr sakrīt ar vienaudžiem. Tāpēc medicīnā tiek noteikts koriģētais bērna vecums. Ja faktiskais vecums ir seši mēneši, bet bērns piedzimis divus mēnešus agrāk, tad koriģētais vecums būs četri mēneši. Attiecīgi bērns arī attīstās lēnāk un savus vienaudžus panāk tikai aptuveni divu gadu vecumā.

Šādās situācijās nereti gadās, ka bērns faktiskajā pusotra gada vecumā, kad būtu jāuzsāk bērnudārza gaitas, nav attīstījies pietiekoši, iespējams, vēl pat rāpo, ne tāpēc, ka bērnam būtu kāda invaliditāte, bet vienkārši tāpēc, ka bērns attīstās saskaņā ar savu koriģēto, nevis faktisko vecumu. Tāpēc ir ļoti būtisks tieši šis – bērna kopšanas atvaļinājuma beigu – periods.

Mans sākotnējais piedāvājums paredzēja visiem bērniem, kas dzimuši priekšlaicīgi (tātad – līdz 37 grūtniecības nedēļām)... pagarināt šo vecāku pabalsta izmaksas periodu, nosakot: par cik agrāk bērns ir piedzimis, par tādu periodu šo pabalsta izmaksu pagarina. Taču, ņemot vērā īso, ierobežoto laiku...

Šādi grozījumi prasa ļoti apjomīgas izmaiņas gan likumos, gan e-veselībā un citās datu bāzēs; to šobrīd paspēt vairs nav iespējams. Taču kopā ar Labklājības ministriju izdevās nonākt pie risinājuma, kas paredz, ka visiem bērniņiem, kas ir dzimuši, pirms mammai ir sācies pirmsdzemdību atvaļinājums... ka par to periodu pagarina vecāku pabalsta izmaksas laiku.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, paturpināšu par virsrakstiem. Droši vien mēs lasīsim arī šādu virsrakstu: kāda deputāte ir kaut ko panākusi – tagad priekšlaikus dzimušo bērnu vecāki beidzot var tiešām saņemt taisnīgu attieksmi no valsts.

Taču es atceros – un droši vien arī šī kundze atceras –, ka pirms diviem gadiem (Dep. L. Kreituses starpsauciens)... jā, jūs tad nebijāt, tieši tā... deputāti Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karina Sprūde iesniedza kvalitatīvi izstrādātu likumprojektu, kas paredzēja priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem atbalstu, un tajā likumprojektā, protams, arī... tika veikti aprēķini un tika norādīts uz to, ka tik mēnešus, tik nedēļas, cik bērni ir pasteigušies pirms noteiktā vecuma, pirms ārsta noteiktā vecuma, būtu jākompensē vecākiem...

Protams, nav nekas vieglāk kā aizņemties svešu darbu un stādīt priekšā kā savējo. Bet – paldies par to. Es saprotu, ka jūs to nekā citādāk nevarējāt izdarīt.

Taču šajā gadījumā es gribu norādīt uz to, ka, cenšoties paņemt svešu darbu, vajag darīt tā, lai to nesabojātu. Šajā gadījumā diemžēl... šī labā doma, kuru mēs virzījām pirms diviem gadiem un kura diemžēl nogulēja atvilktnē pie Skrides kunga un tika atbalstīta daļēji... iepriekšējā likumprojektā... strādājot arī darba grupā, ir sabojāta. Ir sabojāta, tāpēc ka vienam otram ļoti gribas saņemt virsrakstu... priekšvēlēšanu debatēs... ka viņš ir it kā panācis atbalstu priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem. Diemžēl šajā gadījumā runa ir tikai par tiem bērniem, kuri ir dzimuši pirms aptuveni 30 grūtniecības nedēļām.

Un jūs varat iedomāties, ka pēc šī likumprojekta... ļoti daudzi vecāki jutīsies vīlušies, jo tā nav tā taisnība, ko mēs gribējām panākt savulaik, kopā ar kolēģiem iesniedzot šo likumprojektu un cīnoties par vecāku tiesībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu par 1. priekšlikumu? Vai tiek lūgts balsojums par 1. priekšlikumu? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Līvas Kreituses iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

N. Žunna. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" (Nr. 1392/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 8. jūlijam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" (Nr. 1392/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 8. jūlijam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Dūklava atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Dūklava atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Dūklava ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā".

Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļie cilvēki, es jūs aicinātu balsot "par", jo es esmu gadiem nosēdējis blakus Dūklava kungam. Es neesmu šajā laikā no Dūklava kunga dzirdējis nevienu uzvārdu, kurš sāktos ar "L" burtu. Tur "L" burta tuvumā vispār nav bijis šajā laikā. Līdz ar to vajag noraidīt (Starpsauciens.) visas tās nepamatotās aizdomas. (Starpsauciens.)

Ja mēs runājam par drošību. Šodien, jau pirms apstiprināšanas amatā, mums bija aizdomas, ka visa tā noklausīšanās tajā prokremliskajā galā ir vairāk vai mazāk salikta. Tur ir skaidrs, ka vairs sarunāties nevarēs pēc šī balsojuma.

Trešā lieta – šo kungu pavisam noteikti vajag attiecīgajā komisijā, jo viņam ne tikai valsts noslēpumu var uzticēt, bet arī mazbērnus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Dūklava ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Ainars Latkovskis, Juris Pūce, Krišjānis Feldmans, Jānis Dombrava un Iveta Benhena-Bēkena lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" nodošanu komisijām izskatīt pirms 48. darba kārtības punkta – lēmuma projekta "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidenta biedram tieslietu ministram Jānim Bordānam". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Tātad deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to mēs izskatīsim likumprojektu.

Tātad – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Možvillo, Ramonas Petravičas, Ievas Krapānes, Ērika Pucena un Karinas Sprūdes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Kolēģi, neko jaunu nepateikšu, kā es jau par šo likumu... priekšlikumu... runāju.

Lūdzu atbalstīt... un es lūgšu komisiju noteikt šo likumprojektu par steidzamu, lai mēs paspētu vienlaicīgi salāgot ar Politisko partiju likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts... Ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni: "Nav!") Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Deputāti Krišjānis Feldmans, Juris Pūce, Anda Čakša, Arvils Ašeradens un Līva Kreituse lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Civilās savienības likums" izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: "Ir!"; "Jā!"; "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Civilās savienības likums" izskatīšanai trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – nav. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par izmaiņām sēdes darba kārtībā, lai iekļautu tajā likumprojektu "Civilās savienības likums" izskatīšanai trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 1. Arī nav kvoruma.

Tā kā sēdē atkārtoti nav kvoruma (Starpsauciens.), sēde tiks slēgta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Marija Golubeva, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Māris Kučinskis, Atis Lejiņš, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens, Edmunds Teirumnieks, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns, Atis Zakatistovs un Reinis Znotiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Par deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Deputāti Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Zenta Tretjaka, Jānis Tutins un Edgars Kucins iesnieguši jautājumu ekonomikas ministrei "Par sašķidrinātās gāzes termināļa projekta Latvijā izvērtēšanas procedūru". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Deputāti jautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Zentas Tretjakas, Jāņa Tutina un Edgara Kucina jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par papildus sniedzamo informāciju un nepieciešamību skaidrot sniegto atbilžu pamatotību saistībā ar deputātu jautājumiem "Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi"". Jautājums pāradresēts labklājības ministram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Deputāti mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputāti Sprūde, Pucens, Petraviča, Krapāne un Možvillo iesnieguši jautājumu "Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un stacionāru darbību reglamentējošiem dokumentiem attiecībā uz Covid-19 pacientu stacionēšanu", ko nododam veselības ministram.

Deputāti Stepaņenko, Švecova, Možvillo, Gobzems un Sprūde iesnieguši jautājumu "Par situāciju VAS "Latvijas Dzelzceļš"", ko nododam satiksmes ministram.

Deputāti Stepaņenko, Švecova, Možvillo, Sprūde un Gobzems iesnieguši jautājumu "Par mājokļu un ēku energoefektivitāti", ko nododam vides ministram.

Deputāti Rubiks, Agešins, Kucins, Krišāns un Ribakovs iesnieguši jautājumu "Par Jūsu vadītās valdības virzītā likumprojekta "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" pamatotību un tā atbilstību deklarētajiem mērķiem – veicināt enerģētisko drošību un neatkarību", ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Stepaņenko, Švecova, Možvillo, Gobzems un Sprūde iesnieguši jautājumu "Par nekustamā īpašuma nodokli", ko nododam tieslietu ministram atbildes sniegšanai.

Paldies.

Sēdi slēdzu.


Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem



Informatīvais ziņojums
"Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām"

1. Kopsavilkums.

Informatīvais ziņojums "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām" izstrādāts, izpildot Ministru prezidenta 2022.gada 24.maija rezolūciju Labklājības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2022.gada 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai un kura būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim (TAP 22-MPI-UZ-693) (turpmāk – MP rezolūcija). Saskaņā ar MP rezolūcijā sniegtajiem uzdevumiem atbalsts ir jāplāno to iedzīvotāju grupu atbalstam, kuru ienākumi atbilst pirmās, otrās un trešās ienākumu kvintiles ienākumu apmēriem jeb nepārsniedz 508,57 euro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli un kuras bez atbalsta sniegšanas nonāktu faktiskā maksātnespējas stāvoklī. Piedāvātajiem risinājumiem jābūt ar iespējami mazākām finansiālām izmaksām, nodrošinot vairāku iespējamo atbalsta variantu izvērtēšanu un salīdzināšanu, kā arī izslēdzot tādu iedzīvotāju grupu atbalstu, kuras pašas spēj segt pieaugošās energoresursu un preču un pakalpojumu izmaksas (4.-5.kvintile).

Informatīvā ziņojuma izstrādē Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbojās ar Latvijas Pašvaldību savienību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Valsts ieņēmumu dienestu.

Atbilstoši MP rezolūcijā norādītajam uzdevumam priekšlikumi atbalsta pasākumiem ir vērsti divos virzienos:

1) pasākumi straujās inflācijas pieauguma kompensēšanai tām iedzīvotāju grupām un mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kuru ienākumi nepārsniedz trešās ienākumu kvintiles augstāko līmeni.

Šajā virzienā sniegti priekšlikumi par trīs atbalsta veidiem:

a) uz ienākumu vērtēšanu balstītu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru ienākumi nepārsniedz nacionālā vai vietējā līmenī noteiktos sliekšņus1, piedāvājot no 2022. gada 1. septembra palielināt koeficientu mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam;

b) atbalstu konkrētām sociālajām grupām, t.i., personām, kuras ir pakļautas augstākiem nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskiem - pensijas vecuma iedzīvotājiem un personām ar invaliditāti, nosakot ienākumu slieksni, līdz kuram atbalsts ir nodrošināms;

c) no 2023. gada automātiski piešķiramu, konstantā apmērā nosakāmu atbalstu mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim 3.kvintiles ienākumu robežās.

2) pasākumi netipiski augsto cenu līmeņu kompensēšanai energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā, paredzot subsīdijas energoresursu tirgotājiem cenas noturēšanai konkrētā līmenī, subsīdijas elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai, kas paredzētu dalītu cenas pieauguma izmaksu segšanu no lietotāja un valsts puses.

Šajā atbalsta virzienā tiek piedāvāti horizontāli diferencētie atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai, ņemot vērā, ka piedāvātie mērķētie atbalsta mehānismi varētu nebūt pietiekami, ievērojot energoresursu cenu prognožu tendences.

Tāpat, veicot izpēti par Igaunijā izveidotajiem atbalsta mehānismiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, sniegts apraksts par tā ieviešanas iespējām Latvijā, aplūkojot divus šī atbalsta īstenošanas variantus - automātiska rēķina samazināšana mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim un atbalsts mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim ar pašdeklarēšanos.

Priekšlikumi atbalsta pasākumiem tika izstrādāti, balstoties uz šādiem principiem:

• mājsaimniecību rīcībā esošā vidējā ienākumu līmeņa izmantošana, plānojot atbalstu personai, un minimālā ienākuma mediānas piemērošana, izmantojot ekvivalences skalu 1 un 0.72, plānojot atbalstu mājsaimniecībai, lai atbilstošāk novērtētu materiālos resursus;

• jaunu atbalsta veidu sniegšanas periods ir terminēts līdz 2023.gada apkures sezonas noslēgumam (aprīlim);

• maksimāla atbalsta sniegšanas automatizācija, lai izvairītos no sarežģīta administrēšanas procesa, sloga atbalsta saņēmējiem un administrēšanā iesaistītajām institūcijām, kā arī nepalielinātu administrēšanas izmaksas;

• izvairīšanās no atbalsta apmēra diferenciācijas un iespējami vienkārša un caurskatāma, konstanta atbalsta apmēra noteikšana visām saņēmēju grupām, lai izvairītos no sarežģīta ieviešanas mehānisma un nesadārdzinātu atbalsta sniegšanas administrēšanu;

• to 2021.gadā un 2022.gadā ieviesto pasākumu turpināšana, kas nodrošina mērķēta atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un neprasa būtiskas tiesiskā regulējuma un/ vai institucionālas izmaiņas;

• viena veida atbalsta sniegšana un administrēšana vienā institūcijā atbilstoši vienotiem nosacījumiem, lai nodrošinātu nepārprotamu un vienkāršu komunikāciju atbalsta saņēmējiem un vienotu praksi atbalsta saņemšanas nosacījumu piemērošanā.

Katram atbalsta pasākumam ir sniegts potenciālo priekšrocību un trūkumu izvērtējums, analizēta iespējama atbalsta dublēšanās un atbalsta mērķētības nodrošināšanas pakāpe vienas mājsaimniecības ietvaros, ierobežojumi datu pieejamībā un to radītie riski un novēršanas iespējas katram konkrētam atbalsta veidam, tehnoloģiskais nodrošinājums un nosacījumi atbalsta ieviešanai, norādīta atbildīgā institūcija par atbalsta administrēšanu, kā arī norādīts indikatīvais finansējums (kur iespējams). Kopējais indikatīvais valsts budžeta finansējums visiem informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem pasākumiem šajā apkures sezonā (2022.gada oktobris-2023.gada aprīlis) ir 449,1 miljoni euro (3.1.1. (a)) vai 467,7 miljoni euro (3.1.1. (b)). Jāuzsver, ka š.g. aprīlī Eiropas Komisijai iesniegtajā Stabilitātes programmā 2022.-2025.gadiem ir iekļauta prognoze par Latvijas budžeta deficītu 2022. gadam 6,5 % apmērā. Prognoze ņem vērā līdz š.g. marta beigām apstiprināto atbalsta pasākumu (t.sk. energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai) fiskālo ietekmi un plānotā deficīta līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā. Lai neapdraudētu Latvijas fiskālo ilgtspēju, atbalsta pasākumiem jābūt pēc iespējas izmaksu efektīviem.

Latvijā jau pašlaik ir ieviesti vairāki atbalsta pasākumi, kas mērķēti uz komunālo maksājumu sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vai iedzīvotāju grupām, kas pakļautas augstākam nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam – mājokļa pabalsts zemu ienākumu mājsaimniecībām, atbalsts aizsargātam lietotājam, kas tiek sniegts trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, ģimenēm (personām), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personām ar I invaliditātes grupu vai viņu aizgādņiem, daudzbērnu ģimenēm. Turklāt 2021.un 2022.gadā, lai mazinātu energorsursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi, tika pilnveidoti mājokļa pabalsta nosacījumi un palielināta atbalsta intensitāte aizsargātā lietotāja atbalstam līdz š.g. beigām, paredzot šī atbalsta ieviešanai 3,2 milj. euro 2021.gadā un 42,9 miljoni euro 2022.gadā. Tādēļ šajā informatīvajā ziņojumā sniegtie priekšlikumi par atbalsta sistēmas izveidi ir jāvērtē kontekstā ar jau esošajiem atbalsta pasākumiem, pieņemot lēmumu par to turpināšanu vai terminētu pārtraukšanu.

2.Situācijas apraksts

Sadaļā ir sniegta informācija par esošo un prognozēto cenu palielinājumu, iedzīvotāju ienākumiem kvintiļu grupās, esošajiem, pastāvīgajiem atbalsta instrumentiem, kuri noteikti konkrētām iedzīvotāju grupām, kuras nespēj vai kurām ir grūtības norēķināties par elektroenerģiju un nodrošināt pietiekamu pārtiku. Tāpat ir sniegts apraksts par 2021.gadā un 2022.gadā ieviestajiem atbalsta pasākumiem, kas vērsti uz to, lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem. Nobeigumā sniegti secinājumi par ieviesto atbalsta pasākumu mērķētību un turpmāko nodrošināšanu.

2.1. Vispārīgs raksturojums un esošā situācija

2.1.1. Informācija par prognozējamo cenu palielinājumu

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju 2022. gada janvārī un februārī patēriņa cenas attiecīgi pieauga par 7,4% un 8,7%. Savukārt, 2022. gada martā un aprīlī inflācija pārsniedza 10% atzīmi, attiecīgi veidojot 11,5% un 13,0% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgiem mēnešiem, kas bija straujākais cenu pieaugums kopš 2008. gada nogales. Vēl straujāks cenu kāpums Latvijā bija fiksēts vien 2007.-2008.gadā, kad bija izteiktas ekonomiskās attīstības nesabalansētības pazīmes, it īpaši nekustamā īpašuma tirgū. Savukārt pašreizējie iemesli patēriņa cenu pieaugumam, galvenokārt ir saistīti ar ārējiem faktoriem. Pirmkārt, straujo cenu kāpumu nosaka enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās pērnā gadā rudenī. Energoresursu cenu pieaugumu, it īpaši gāzes un elektroenerģijas cenu ietekmēja virkne faktoru gan piedāvājuma (zems ūdenslīmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem), gan pieprasījuma pusē (nelabvēlīgie laika apstākļi pērn, augoša ekonomika un patēriņa pieaugums). Otrkārt, straujo inflāciju ietekmē pārtikas cenu kāpums visā pasaulē. Pārtikas cenu pieaugums vērojams kopš 2021.gada sākuma, ko negatīvi ietekmē pēc pandēmijas augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojumu sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi. Treškārt, Krievijas agresija Ukrainā š.g. februāra beigās pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgū.

Pasaules pārtikas cenas 2021.gadā pieauga vidēji par 28%, bet 2022.gada martā sasniedza visu laiku augstāko rādītāju. Lai gan pārtikas produktu cenas pasaulē maijā otro mēnesi pēc kārtas nedaudz samazinājušās, taču joprojām saglabājas augstā līmenī Ukrainā notiekošā kara dēļ. Jāņem vērā, ka Pasaules cenu kāpumam, jo īpaši energoresursiem, ir otrreizējā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām.

Latvijā 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 16,9%. Gada vidējā inflācija bija 7,8%. 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, patēriņa cenas pieauga gandrīz visās lielākajās preču un pakalpojumu grupās. Patēriņa cenu vidējo līmeni galvenokārt ietekmēja cenu kāpums pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas sadārdzināšanās transportam, kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica elektroenerģijas, siltumenerģijas, dabasgāzes un cietā kurināmā sadārdzinājums.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm pārtikai cenas Latvijā 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu varētu pieaugt par 17-18%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielinātu par 4 procentpunktiem, elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.

Dabasgāzes cena patērētājiem 2022.gada rudens/ziemas apkures sezonā var būt 100-110 EUR/MWh robežās, elektroenerģijai – 150-200 EUR/MWh, kādas novērotas arī šobrīd. Savukārt biomasas (šķeldas) vidējā gada iepirkuma cena var pieaugt no 10-14 EUR/MWh līdz 25-30 EUR/MWh. Ja pie resursu cenas 10-14 EUR/MWh gala cena siltuma patērētājiem bija 50-60 EUR/MWh, tad sadārdzinoties šķeldai gala cena siltuma patērētājiem var pieaugt līdz 75 EUR/MWh jeb par 15 EUR.

Atbilstoši naftas cenu svārstībām mainīsies arī degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā. 95 markas benzīna un dīzeļdegvielas cena pēc krituma aprīlī maijā bija pieaugusi līdz marta cenas līmenim, attiecīgi ~1,90 EUR/l un ~1,87 EUR/l, bet jūnija sākumā benzīna cena jau bija pārsniegusi 2 EUR/l. Paredzams, ka, mazinoties globālā energoresursu cenu šoka ietekmei un pielāgojot piegāžu ķēdes jaunajiem apstākļiem, degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā samazināsies.

1. grafiks.

Patēriņa cenu pārmaiņas
pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, procentos

*EM novērtējums

2.grafiks.

Patēriņa cenu indekss Preču un pakalpojumu grupu ietekme uz PCI  
2015.gads = 100 Ieguldījums 12 mēnešu izmaiņās, procentos

Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, ko lielā mērā ietekmēs ģeopolitiskā spriedze reģionā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Sagaidāma arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu sasniegt 15 procentus.

2.1.2. Informācija par iedzīvotāju ienākumiem kvintiļu grupās

Ņemot vērā MP rezolūcijā noteikto atbalsta pasākumus orientēt uz 1.–3. kvintili, tālāk sniegti statistikas dati par dažādu iedzīvotāju grupu, arī reģionu griezumā, ienākumiem kvintiļu grupās.

1.tabula. Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās (euro mēnesī) 2020.gadā3

  Vidēji uz vienu mājsaimniecību Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli - zemākā robeža Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli - augstākā robeža
1. kvintile 496.03 214.27 X 312.11
2. kvintile 766.46 367.10 312.12 427.30
3. kvintile 1255.59 508.57 427.31 594.25
4. kvintile 1753.90 720.87 594.26 888.80
5. kvintile 2878.39 1407.88 888.81 X

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Oficiālās statistikas portāls, datu tabula MIS060.

Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis 2022.gadā ir 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Tādējādi trūcīgo personu ienākumi ir līdz 1.kvintiles augstākajai robežai. 2023.gadā Labklājības ministrija piedāvās no 2023. gada 1. janvāra palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% apmērā no minimālās ienākumu mediānas4, attiecīgi veidojot 313 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 euro pārējām personām mājsaimniecībā5. Attiecīgi arī 2023.gadā trūcīgo personu ienākumi sasniegs 1.kvintiles augstāko robežu, izņemot mājsaimniecību pirmās personas vai vienīgās personas mājsaimniecībā – šo iedzīvotāju ienākumi sasniegs 2020.gada 2.kvintiles zemāko robežu.

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku kā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Pirmkārt, šī tiesību norma nozīmē, ka maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi katrā pašvaldībā ir atšķirīgi un tādējādi arī iedzīvotāju iespējas saņemt valsts atbalstu ir nevienlīdzīgas. Kopumā maznodrošināto mājsaimniecību augstākais ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir ļoti tuvs 3.kvintiles zemākajai robežai, tomēr pārējām personām ienākumi ir 2.kvintiles ienākumu robežās.

2.tabula. Pašvaldībās noteiktais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai personai EUR mēnesī 2021.gadā

      Pašvaldības noteiktais
maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai personai mājsaimniecībā EUR mēnesī
  Pilsētas  
1 Daugavpils 436
2 Jelgava 370
3 Jūrmala 436
4 Liepāja 390
5 Rēzekne 364
6 Rīga 436
7 Ventspils 370
  Novadi  
1 Ādažu novads 436
2 Aizkraukles novads 350
3 Alūksnes novads 327
4 Augšdaugavas novads 327
5 Balvu novads 327
6 Bauskas novads 327
7 Cēsu novads 332
8 Dienvidkurzemes novads 327
9 Dobeles novads 350
10 Gulbenes novads 327
11 Jēkabpils novads 360
12 Jelgavas novads 436
13 Krāslavas novads 278
14 Kuldīgas novads 354
15 Ķekavas novads 376
16 Limbažu novads 327
17 Līvānu novads 327
18 Ludzas novads 327
19 Madonas novads 327
20 Mārupes novads 436
21 Ogres novads 380
22 Olaines novads 430
23 Preiļu novads 327
24 Rēzeknes novads 327
25 Ropažu novads 381
26 Salaspils novads 436
27 Saldus novads 354
28 Saulkrastu novads 354
29 Siguldas novads 340
30 Smiltenes novads 327
31 Talsu novads 350
32 Tukuma novads 327
33 Valkas novads 327
34 Valmieras novads 280
35 Varakļānu novads 327
36 Ventspils novads 327

Datu avots: LM oficiālie statistikas pārskati par 2021.gadu.

Kā redzams 2.tabulā, tikai 8 pašvaldībās ir augstākais likumā noteiktais (pieļaujamais) maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai personai, kas atbilst 3.kvintiles ienākumu robežai. Pārējās 33 pašvaldībās maznodrošināto mājsaimniecību augstākais ienākumu slieksnis ir noteikts līdz 2.kvintiles augstākajai robežai. Labklājības ministrija piedāvās no 2023. gada 1. janvāra palielināt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu augstāko slieksni un tā pieļaujamais augstākais apmērs būs noteikts 80% apmērā no minimālās ienākumu mediānas6, attiecīgi veidojot 501 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 euro pārējām personām mājsaimniecībā7. Tādējādi 2023.gadā maznodrošināto mājsaimniecību pirmo vai vienīgo personu ienākumi būs 3.kvintiles robežās, bet pārējo mājsaimniecību locekļu ienākumi - 2.kvintiles robežās. Tomēr jāņem vērā, ka vienlaikus pašvaldībām saglabāsies tiesības noteikt zemāku maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu slieksni, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksnis nedrīkst būt zemāks par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Vērtējot mājsaimniecību locekļu rīcībā esošos ienākumus kvintiļu grupās pēc vecuma, kā redzams 3.grafikā, bērniem, jauniešiem un pensijas vecuma cilvēkiem ienākumi lielākoties koncentrējās līdz 3.ienākumu kvintilei. Darbspējas vecuma grupu ienākumi vidēji ir 4.kvintiles ienākumu robežās.

3.grafiks.

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Oficiālās statistikas portāls, datu tabula MIS070

Savukārt reģionu griezumā vērtējot, 4.grafikā ir redzams, ka Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli ir 3.kvintiles ienākumu robežās, savukārt Rīgas reģiona mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli ir 4.kvintiles ienākumu robežās.

4. grafiks.

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Oficiālās statistikas portāls, datu tabula MIS030

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju personu skaits, kuri ienākumi ir mazāki par 508,57 euro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020.gadā vecuma grupu griezumā:

• Bērni 0-17 gadi: 210,7 tūkst.

• Darbspējas vecumā 18-64 gadi: 476,7 tūkst.

• Pensijas vecuma virs 65 gadiem: 251,3 tūkst.

Tādējādi kopumā, ja atbalsts tiek orientēts uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir 1.-3.kvintiles robežās (līdz 508,57 eiro mēnesī), atbilstoši statistikas datiem tam kvalificēsies 938,7 tūkstoši personu.

Ņemot vērā, ka pēdējie aktuālie dati par iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem ir pieejami tikai par 2020.gadu, Labklājības ministrija, aprakstot piedāvājumu, mērķējot to uz iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir 1.-3.kvintiļu robežās, ienākumu sliekšņiem piemēro prognozēto darba samaksas procentuālo pieaugumu 2022.gadā atbilstoši makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2022.-2025.gadam, tādējādi novēršot risku, ka atbalsts tiek plānots, pamatojoties uz relatīvi novecojušiem ienākumu datiem.

2.1.3. Esošie atbalsta instrumenti.

Kopumā var izšķirt trīs atbalsta veidus, kuru ietvaros tiek sniegts pastāvīgs atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām, kurām ir grūtības norēķināties par elektroenerģiju un nodrošināt pietiekamu pārtiku:

1) GMI pabalsts un mājokļa pabalsts;

2) atbalsts Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros;

3) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums.

GMI un mājokļa pabalsts

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka divus pamata sociālās palīdzības pabalstus8:

1) garantētā minimālā ienākuma pabalsts — materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai;

2) mājokļa pabalsts — materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai.

Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī konkrētajā pašvaldībā un tur ir deklarējusi savu dzīves vietu. Ja mājoklis tiek īrēts, ir jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu. Priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, sagatavojot iztikas līdzekļu deklarāciju, un izdevumus par mājokli apliecinošu rēķinu un cita veida pierādījumu uzrādīšana pašvaldības sociālajā dienestā.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus izdevumus9:

• par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);

• par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;

• ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.10 GMI slieksnis 2022.gadā ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā.11 Papildus jāmin, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka12 ienākumus, kas netiek ņemti vērā, izvērtējot mājsaimniecības ienākumus, piemēram, vienīgā mājokļa iegādei piešķirtā kredīta pamatsummu un procentu maksājumus, virkni valsts sociālos pabalstus personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, vienreizējos pabalstus, pašvaldības iepriekš izmaksātos sociālās palīdzības pabalstus un brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus u.c. Tāpat ir noteikts, kāds kustamais un nekustamais īpašums un naudas līdzekļu uzkrājumi var piederēt trūcīgai un maznodrošinātai mājsaimniecībai. Detalizēta informācija par mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu, tā apmēru un mājokļa pabalstam izlietoto finansējumu ir sniegta apakšsadaļā "2021.gadā un 2022.gadā ieviestie vienreizējie un terminētie mehānismi".

Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – EAFVP) darbības programmas 2014.-2020. gadā ietvaros tiek sniegts pārtikas atbalsts un pamata materiālā palīdzība, apvienojot to ar pasākumiem vistrūcīgāko iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanai.

EAFVP atbalstu var saņemt mājsaimniecības, kurām pašvaldības sociālais dienests izsniedzis izziņu par atbilstību:

• trūcīgas mājsaimniecības statusam;

• maznodrošinātas mājsaimniecības statusam (attiecībā uz EAFVP atbalsta saņemšanu noteikti šādi visā valstī vienoti ienākumu sliekšņi (atšķirībā no maznodrošinātā statusa, ko katra pašvaldība nosaka pati) - ienākumi nepārsniedz 327 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamai personai 229 euro).

• krīzes situācijā nonākušās mājsaimniecības statusam.

Katra persona mājsaimniecībā trīs mēnešos var saņemt:

• 2 pārtikas komplektus;

• 1 higiēnas un saimniecības preču komplektu;

• 2 papildu bērnu pārtikas komplektus, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā no 7 līdz 24 mēnešiem;

• 1 papildu higiēnas preču komplektu, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā līdz 2 gadiem.

• ģimenes ar sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem var saņemt mācību piederumu komplektu.

EAFVP zupas virtuvēs var saņemt pārtikas atbalstu – gatavās maltītes, bez iepriekš minētās izziņas vai citu dokumentu uzrādīšanas.

2021. gadā 81 455 unikālās personas saņēmušas 420 455 pārtikas preču komplektus individuālai izdalei bez vecuma ierobežojuma. No šo personu skaita:

• 81 171 persona saņēmusi 202 160 higiēnas un saimniecības preču komplektus;

• 889 bērni vecumā no 7 līdz 24 mēnešiem saņēmuši 4 117 papildu pārtikas preču komplektus;

• 1 169 bērni vecumā no 0 līdz 24 mēnešiem saņēmuši 3 020 papildu higiēnas preču komplektus;

• 8 661 bērns vecumā no 5 līdz 16 gadiem saņēmuši individuālo mācību piederumu komplektus.

Papildus tam 2021. gadā 6 545 personām nodrošinātas 478 373 gatavās maltītes zupas virtuvēs. Gada laikā iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanai īstenoti 2 378 papildpasākumi, kuros piedalījās 5 489 dalībnieki. 2021. gadā pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai izmantoti kopā 9 325 105 euro.

2022. gada 1. ceturksnī unikālo EAFVP atbalsta saņēmēju skaits bija 61 853 personas. 2022. gada 1. ceturksnī tām sniegts šāds EAFVP atbalsts:

• 112 160 pārtikas preču komplekti;

• 51 165 higiēnas un saimniecības preču komplekti;

• 17 595 higiēniskās sejas maskas;

• 905 papildu bērnu pārtikas preču komplekti;

• 678 papildu bērnu higiēnas preču komplekti;

• 1 642 mācību piederumu komplekti.

EAFVP zupas virtuvēs izsniegtas 115 536 gatavās maltītes. Īstenoti 285 papildpasākumi, kuros piedalījās 1 154 dalībnieki.

Vienlaikus EAFVP atbalstu saņem arī Ukrainas civiliedzīvotāji. 2022. gada 1. ceturksnī tiem izsniegts šāds EAFVP atbalsts:

• 10 317 pārtikas preču komplekti;

• 5 764 higiēnas un saimniecības preču komplekti;

• 78 higiēniskās sejas maskas;

• 181 papildu bērnu pārtikas preču komplekti;

• 153 papildu bērnu higiēnas preču komplekti;

• 1 296 mācību piederumu komplekti.

Minētajā periodā Ukrainas civiliedzīvotājiem īstenoti 76 papildpasākumi.

No 01.01.2022. līdz 27.05.2022. EAFVP atbalsta nodrošināšanai izmantoti 4 182 567,25 euro.

Aizsargātais lietotājs

2015. gadā tika ieviests aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums, kas ir elektroenerģijas rēķinu maksas samazinājums par noteiktu apmēru, ko saņem daudzbērnu ģimenes, ģimenes ar bērniem ar invaliditāti, personas ar I grupas invaliditāti, kā arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības. Šo pakalpojumu sniedz elektroenerģijas tirgotāji, izmantojot datu apmaiņas procesu ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kas ir Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas pārzinis. Sistēma primāri identificē visus aizsargātos lietotājus valstī un secīgi aprēķina tiem pienākošos atbalstu, un šī informācija nonāk pie elektroenerģijas tirgotājiem. No 2020. gada 1. septembra13 sistēma ir automatizēta, kā arī mainīts atbalsta princips no mainīgas uz fiksētu summu, ņemot vērā 2018.-2020.gada atbalsta un tirgus cenu statistiku.

2021.gada statistiku par aizsargāto lietotāju skaitu, to dalījumu pa kategorijām un izlietoto finansējumu rēķinu atbalstam skatīt 3. tabulā.

3.tabula. Aizsargāto lietotāju atbalsta statistika 2021.gadā

Aizsargāto
lietotāju kategorijas / mēnesis
Daudzbērnu ģimenes Trūcīgās / Maznodrošinātās mājsaimniecības Ģimenes ar bērniem ar invaliditāti Personas ar 1. grupas invaliditāti Kopā Piešķirtais atbalsts, euro KOPĀ, euro
01 21 817 36 084 3 051 9 837 70 789 526 859.51 8 409 659.05
02 22 362 36 758 3 126 9 924 72 170 499 908.74
03 22 671 37 660 3 159 9 958 73 448 506 753.15
04 22 879 39 025 3 181 9 958 75 043 503 488.04
05 23 027 39 332 3 205 9 960 75 524 506 820.02
06 23 141 39 205 3 222 9 935 75 503 516 500.77
07 23 264 34 539 3 246 9 969 71 018 522 177.70
08 23 433 34 533 3 266 9 977 71 209 507 901.12
09 29 593 35 799 16 644 82 036 558 145
10 35 085 35 888 21 307 92 280 661 960
11 37 159 36 585 21 879 95 623 1 620 310
12 32 739 37 672 22 023 92 434 1 478 835

Datu avots: Būvniecības valsts kontroles birojs

Secinājumi:

‒ visi trīs esošie atbalsta veidi ir tieši mērķēti uz trūcīgām un maznodrošinātām personām/ģimenēm, kuru ienākumi atbilst 1.-2.kvintiles ienākumiem;

‒ aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums ir mērķēts arī uz noteiktām sociālajām grupām, kuru ienākumi var būt 4.-5.kvintilē, t.i., daudzbērnu ģimenes, ģimenes ar bērniem ar invaliditāti un personas ar I grupas invaliditāti. Tomēr personas ar invaliditāti ir viena no nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām.

2.1.4. 2021.gadā un 2022.gadā ieviestie vienreizējie un terminētie mehānismi

Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem, 2021.gadā un 2022.gadā tika un tiek īstenoti gan terminēti, gan vienreizēji atbalsta pasākumi.

Mājokļa pabalsts

2021.gadā mājokļa pabalstam pašvaldības izlietoja 13 704 327 euro un to saņēma 59 854 personas jeb 33 932 mājsaimniecības. Vidējais mājokļa pabalsta apmērs 2021.gadā bija 334,19 euro mājsaimniecībai jeb 228,96 euro personai gadā.

4.tabula Personu skaits, kurām 2021.gada 12 mēnešos izmaksāts mājokļa pabalsts, mājokļa pabalstam izlietotie līdzekļi un mājokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo un maznodrošināto personu īpatsvars no personām, kurām noteikts attiecīgs statuss

  Personas, kurām pārskata mēnesī izmaksāts mājokļa pabalsts Pārskata mēnesī mājokļa pabalstam izlietotie līdzekļi Mājokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo personu īpatsvars starp trūcīgām personām, % Mājokļa pabalstu saņēmušo maznodrošināto personu īpatsvars starp maznodrošinātajām personām, %
2021.01 20 990 1 376 179 33.6 26.1
2021.02 25 220 1 866 313 36.5 31.6
2021.03 26 709 1 998 855 36.4 32.6
2021.04 23 731 1 630 708 29.9 32.7
2021.05 18 088 1 186 409 28.0 16.3
2021.06 15 672 955 074 27.1 13.8
2021.07 10 705 730 705 17.5 10.5
2021.08 9 184 633 420 19.2 4.9
2021.09 10 535 684 679 21.6 6.0
2021.10 10 230 696 212 21.2 5.0
2021.11 13 091 873 265 25.7 7.9
2021.12 16 244 1 029 446 27.9 15.9

Datu avots: LM oficiālie statistikas pārskati par 2021.gadu.

Kā redzams 4.tabulā, ne visas par trūcīgām un maznodrošinātām atzītās personas ir saņēmušas mājokļa pabalstu. Apkures sezonas laikā (oktobris – aprīlis) mājokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo personu īpatsvars starp visām trūcīgām personām veidoja vidēji 30%, bet maznodrošināto personu īpatsvars, kuras saņēma mājokļa pabalstu, veidoja vidēji – 22% no personām, kuras bija ieguvušas maznodrošinātas personas statusu.

Līdz 2021.gada 1.jūlijam pašvaldībām bija tiesības noteikt atšķirīgus mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumus, apmēru un personu loku, kam tas pienākas. Mājokļa pabalsts tika aprēķināts katru mēnesi (piemēram, Rīgā), izmaksāts apkures sezonā vai reizi gadā.

5. tabula Mājokļa pabalsta saņēmēju skaits un struktūra 2021.gadā

Personas mājsaimniecībās - kopā     59 854
no tām bērni   10 799
tai skaitā bērni ar invaliditāti 599
pilngadīgas darbspējīgas personas 14 266
no tām strādājošas personas 4 611
nestrādājošas personas 8 626
personas bērna kopšanas atvaļinājumā 1 029
pilngadīgas personas ar invaliditāti 10 116
pensijas vecuma personas 24 673

LM oficiālie statistikas pārskati par 2021.gadu

No 2021.gada 1.jūlija stājās spēkā vienotā mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas un piešķiršanas sistēma. Pašvaldībām Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tika deleģētas tiesības noteikt labvēlīgākus mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas koeficientus14, tomēr šīs tiesības izmantoja tikai nedaudzas pašvaldības, jo bija pašvaldības, kuras uzskatīja, ka visā valstī ir jānosaka vienādi koeficienti. Jāatzīmē, ka vienotā mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas un piešķiršanas sistēma bija jāievieš vienlaicīgi ar administratīvi teritoriālo reformu, kas bija nopietns izaicinājums visiem iesaistītajiem, bet jo īpaši pašvaldībām un pašvaldībās strādājošajiem darbiniekiem.

Laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim15 pašvaldības, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) sliekšņu summai piemēro šādus koeficientus:

1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,516 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto;

2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficientu 217 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto;

3) pārējām mājsaimniecībām - koeficientu 1,518 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.

Palielināto koeficientu piemērošana dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Kā redzams 6.tabulā, mājokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo personu skaits un arī īpatsvars starp visām trūcīgajām personām kopš janvāra mēneša ir katru mēnesi palielinājies, aprīlī sasniedzot 45%. Šāds īpatsvars nav bijis vērojams iepriekšējā apkures sezonā, kas liecina par pieaugošām trūcīgo personu grūtībām segt ar mājokli saistītos izdevumus.

6.tabula. Personu skaits, kurām 2022.gada četros mēnešos izmaksāts mājokļa pabalsts, mājokļa pabalstam izlietotie līdzekļi un mājokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo un maznodrošināto personu īpatsvars no personām, kurām noteikts attiecīgs statuss

  Personas, kurām pārskata mēnesī izmaksāts mājokļa pabalsts Pārskata mēnesī mājokļa pabalstam izlietotie līdzekļi Izmaksātais 50% līdzfinansējums pašvaldībām Mājokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo personu īpatsvars starp trūcīgām personām, % Mājokļa pabalstu saņēmušo maznodrošināto personu īpatsvars starp maznodrošinātajām personām, %
2022.01 14 553 1 174 655 587 328 27.7 9.0
2022.02 24 088 2 399 708 1 199 854 35.8 22.3
2022.03 28 209 2 866 966 1 433 483 42.8 29.3
2022.04 26 683 2 477 327 1 238 664 45.0 34.8

Datu avots: LM no SOPA saņemtā informācija.

*Tajā skaitā, Ukrainas civiliedzīvotāji: martā – 9 personas un 1 250 euro; martā un aprīlī kopā - 751 persona un 88 778 euro.

Vienlaikus no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim valsts nodrošina līdzfinansējumu pašvaldībām 50% apmērā no iedzīvotājiem izmaksātajiem mājokļa pabalstiem. Pašvaldībām pārskaitītais mērķdotācijas apmērs pirmajos četros 2022.gada mēnešos - 4 459 329 euro.

Priekšrocības:

• mājokļa pabalsts ir mērķēts uz iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1.-2.kvintile);

• atbalsts ar mājokli saistīto izdevumu segšanā tiek sniegts atbilstoši vienotiem kritērijiem visās pašvaldībās.

Trūkumi:

• tiesības saņemt mājokļa pabalstu nav cilvēkiem, kuriem ienākumi arī ir relatīvi zemi (daļa no 2.kvintiles un 3.kvinile)

• relatīvi sarežģīta administrēšanas sistēma, jo, lai nomērķētu pabalstu uz zemākajiem ienākumiem, tiek veikta mājsaimniecības ienākumu un īpašumu novērtēšana, kas ir daļēji manuāls darbs pašvaldībās;

• ne visas par trūcīgām un maznodrošinātām atzītās mājsaimniecības saņem mājokļa pabalstu.

Valsts sociālie pabalsti noteiktām sociālajām grupām

2021.-2022.gadā senioriem, personām ar invaliditāti un ģimenēm ar bērniem tika sniegts finansiāls atbalsts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi saistībā ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu uz iedzīvotāju ienākumiem.

(1) pabalsts 20 euro mēnesī (100 euro kopējais atbalsts visā periodā) vakcinētiem 60 un vairāk gadus veciem senioriem no 01.11.2021. līdz 31.03.2022.

2021.gada 21.oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, nosakot, ka katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam, kurš līdz 2021.gada beigām sasniedzis 60 gadu vecumu un pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju, laikposmā no 2021.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.martam izmaksā pabalstu 20 euro mēnesī. Šie grozījumi tika izstrādāti, lai veicinātu vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri valstī vecuma grupā 60 gadi un vairāk, kā arī ņemot vērā vispārējo cenu pieaugumu, tostarp energoresursu cenu sadārdzinājumu.

Šo pabalstu saņēma 391 532 personas un kopējie izdevumi – 38 729 760 euro (2021.gadā – 15 016 820 euro; 2022.gadā – 23 712 940 euro).

(2) atbalsts 20 euro mēnesī (80 euro kopējais atbalsts visā periodā) senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām no 01.01.2022. līdz 30.04.2022.

2022.gada 27.janvārī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas izstrādāto Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka energoresursu cenu pieaugumu mazinošus atbalsta pasākumus mājsaimniecībām. Viens no tiem ir laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim izmaksāt atbalstu 20 euro mēnesī Latvijā dzīvojošai personai, kura atbalsta izmaksas periodā ir:

1) Latvijas Republikā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tostarp priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, - arī tad, ja pabalsta izmaksa uz laiku ir pārtraukta;

2) bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēja;

3) pilngadīga persona, kurai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kura ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, kā arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte un ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Šo pabalstu saņēma 543 797 personas, t.sk. 19 213 bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējas. Kopējie izdevumi – 43 682 860 euro.

(3) atbalsts 50 euro mēnesī ģimenēm ar bērniem (200 euro kopējais atbalsts visā periodā) no 01.01.2022. līdz 30.04.2022.

Par laika periodu no 2022.gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim par katru bērnu tika izmaksāts atbalsts 50 euro mēnesī, kopā 200 euro (4 mēneši x 50 euro)19.

Tiesības saņemt atbalstu 50 euro mēnesī par katru bērnu par visu atbalsta izmaksai paredzēto laikposmu bija:

‒ personām, kurām bija tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu;

‒ personām, kurām sakarā ar bērna piedzimšanu bija tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim;

‒ personām, kuras audzina bērnu, kurš ir vecāks par 16 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē, tostarp koledžā;

‒ vecākam, aizbildnim, audžuģimenei vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam, ja atbalsta izmaksas periodā bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā, vai bērnam ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss;

‒ kā arī personai, kura mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, un nav sasniegusi 24 gadu vecumu (izņemot studējošos, kuri Latvijā saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju).

Vienreizēja atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem, nevērtējot atsevišķus kritērijus, kā, piemēram, ienākumu zaudējumu apmērs vai bērnu skaitu ģimenē, ļāva nodrošināt vienlīdzīgu valsts atbalstu visām ģimenēm ar bērniem, tādējādi novēršot risku, ka atbalstu nesaņemtu tā persona, kurai tas ir vitāli nepieciešams, taču noteikto kritēriju dēļ tā nespētu kvalificēties atbalsta saņemšanai.

Uz 2022.gada 22.maiju 50 euro atbalsta izmaksai ir izlietoti 80 616 690 euro. Atbalstu saņēma 397 374 personas. Jāņem vērā, ka atbilstoši likumam iesniegums (tiem, kam atbalsta izmaksa nenotika automātiski) par 50 euro atbalstu piešķiršanu ir jāiesniedz sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas – līdz 2022.gada 29.jūlijam vai no dienas, kad personai laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim rodas tiesības uz atbalstu. Līdz ar to nelielos apmēros atbalsta izmaksa vēl turpinās.

Kopumā valsts sociālajiem pabalstiem izlietoti 163 milj. euro.

Priekšrocības:

• automātisks maksājums;

• atbalsts sniegts mērķa grupām, kuras ir pakļautas augstākiem nabadzības riskiem, tādējādi galvenokārt mērķējot līdz 3.ienākumu kvintilei.

Trūkumi:

• atbalsts tika sniegts ikvienam pie mērķa grupas piederošam neatkarīgi no viņa paša vai mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, kas ietvēra arī mājsaimniecības ar ienākumiem 4.-5.kvintilē;

• ja persona nesaņēma jau kādu no VSAA pakalpojumiem, bija nepieciešams iesniegt iesniegumu, jo VSAA rīcībā nav informācijas par personu.

Atbalsts OIK, elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes pakalpojuma maksas samazinājumam

Atbilstoši 2021.gada 30.novembra MK sēdes protokollēmumam, no 2022.gada 1. janvāra vidējā obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) maksa ir 7,55 euro/MWh iepriekšējās 17,55 euro/MWh vietā, pieņemot Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Obligātā iepirkuma komponentes strauja mazināšana kā instruments elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022. gadā"20. Tādējādi OIK īpatsvars ikmēneša gala elektroenerģijas izmaksās lietotājiem sastāda līdz 5%.

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā tika noteikts, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim visiem elektroenerģijas galalietotājiem, tostarp mājsaimniecību lietotājiem un juridiskām personām, tiek no valsts budžeta līdzekļiem segta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa un OIK maksa. Savukārt mājsaimniecībām segta tā izmaksu daļa par siltumenerģiju, kuras tarifs pārsniedz 68 euro/MWh, bet mājsaimniecībām, kas izmanto apkurei dabasgāzi, tika segta daļa izmaksu par dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu. Proti, piemērotais maksas samazinājums bija atkarīgs no dabasgāzes patēriņa – tām mājsaimniecībām, kuru vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā bija no 221 kWh līdz 5269 kWh (21 m3 - 500 m³), no valsts puses tika kompensēts maksas samazinājums 0,03045 euro par vienu kWh (bez PVN) apmērā, taču tām mājsaimniecībām, kuru vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā bija virs 5269 kWh (500 m³), no valsts puses tika kompensēts maksas samazinājums dabasgāzei 0,02279 euro par vienu kWh (bez PVN) apmērā. Atbalsta pasākumi tika īstenoti caur pakalpojuma sniedzējiem, kuri izrakstītajos rēķinos piemēroja lietotājiem samazinājumu, vienlaikus aprēķinot kompensācijas apmēru, kas tiem jāsedz no valsts puses (galalietotājiem atbalstam nebija jāpiesakās). No valsts budžeta līdzekļiem tika segts arī PVN par kompensēto pakalpojumu maksas daļu.

Minētie energoresursu pakalpojumu kompensēšanas apjomi tika noteikti Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, savukārt kārtība, kādā pakalpojuma sniedzējiem tiek kompensēti no lietotājiem neiegūtie līdzekļi par pakalpojuma sniegšanu, tika noteikti 3 Ministru kabineta noteikumos21.

Atbalsta periodā līdz šim budžeta līdzekļu izlietojums un saņēmēju aptuvenais skaits ir šāds:

• dabasgāzes atbalsts - 26 milj. euro 68 000 mājsaimniecībām (plānots 27, 4 milj. euro);

• siltumenerģijas atbalsts – 8,7 milj. euro 65 000 mājsaimniecībām (plānots 7 milj. euro);

• elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšana -134, 7 milj. euro vairāk kā 1,1 miljonam pieslēgumu (plānots 141,4 milj. euro);

• OIK maksas segšana – 22 milj. euro vairāk kā 1,1 miljonam pieslēgumu (plānots 21,2 milj. euro).

Vienlaikus 2021.gada 19.oktobrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi", paredzot, ka periodā no 2021.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.decembrim katrā aizsargāto lietotāju grupā fiksētais atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju tiek palielināts par 10 euro, proti, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti, personām ar I grupas invaliditāti, kā arī trūcīgām/maznodrošinātām mājsaimniecībām - 15 euro mēnesī, daudzbērnu ģimenēm – 20 euro mēnesī. Palielinātais aizsargāto lietotāju atbalsts sasniedzis 95 000 aizsargāto lietotāju, pirmajā pusgadā atvēlot tam 5,7 milj. euro valsts budžeta līdzekļu.

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteiktais atbalsts tika sniegts visiem iedzīvotājiem attiecīgajā energopakalpojumu kategorijā, neizdalot lietotājus pēc ienākumu vai izdevumu sliekšņa, jo pakalpojumu sniedzējiem šāda informācija nav zināma. Atbalsta kompensāciju aprēķinu kontroli un rēķinu izmaksu administrēja Ekonomikas ministrija esošo resursu ietvaros.

Atbalsta un administrēšanas process elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājuma gadījumā.

Sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā rēķinos galalietotājiem piemēroja visi 10 Latvijā licencētie sistēmas operatori, kas līdz nākošā mēneša beigām Ekonomikas ministrijai sūtīja aprēķinu, norādot lietotāju un/vai pieslēgumu skaitu, pieslēgumu jaudu, patēriņu un apstiprinātos tarifus un no sistēmas operatora kompensēto sistēmas maksas apjomu, par kuru Ekonomikas ministrijai izrakstīts rēķins. Ekonomikas ministrija aprēķinā iekļauto finanšu apjomu salīdzināja ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) izsniegtajiem pēdējiem pieejamajiem datiem par apstiprināto tarifu ieņēmumiem katram sistēmas operatoram, kas saskaņā ar 2021.gada patēriņa statistiku nevarēja pārsniegt +25% atzīmi. Pēc aprēķina atzīšanas par korektu, sistēmas operatora rēķins tika apmaksāts. Atbalsta nosacījumi neattiecās uz pašiem sistēmas operatoriem.

Priekšrocības:

• centralizēta un samērā vienkārša atbalsta sniegšanas shēma, kas īsā laikā automatizēti sasniedz visus galalietotājus,

• tika atbalstīti arī uzņēmēji, pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes.

Trūkumi:

• palielināts administratīvais slogs sistēmas operatoriem;

• būtiska ieņēmumu plūsmas pārstrukturizācija, sevišķi nelieliem sistēmas operatoriem;

• papildu administrēšanas slogs un koordinācija no Ekonomikas ministrijas resora puses – precizējumi, konsultācijas par atbalsta attiecināšanu, grāmatvedības jautājumiem, naudas izmaksas datumiem;

• nepieciešamība precizēt rēķinu pēc atbalsta perioda beigām, jo tiek precizēti iepriekšējo mēnešu patēriņa dati (sevišķi lielajiem sistēmas operatoriem).

Atbalsta un administrēšanas process OIK maksas samazinājuma gadījumā

Arī šajā atbalsta sadaļā visi galalietotāji (arī sistēmas operatori) automātiski rēķinos saņēma atbalstu, t.i., rēķinā netika iekļauta OIK maksa. Tā kā par OIK maksu norēķinās sistēmas operatori ar SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs", par nesaņemto OIK maksājumu, rēķinu Ekonomikas ministrijai piestādīja SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs". Tā kā OIK maksa ir piesaistīta galalietotāju patēriņam un pieslēguma jaudai, OIK maksas samazinājuma aprēķins Ekonomikas ministrijas pusē tika salīdzināts ar sistēmas operatoru iesniegtajām atskaitēm sistēmas maksas samazinājumam un pēc atbilstības konstatēšanas, apmaksāts valsts kompensācijas rēķins.

Priekšrocības:

• centralizēta un samērā vienkārša atbalsta sniegšanas shēma, kas īsā laikā automatizēti sasniedz visus galalietotājus, tika atbalstīti arī uzņēmēji, pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes.

Trūkumi:

• palielināts administratīvais slogs SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs", kā arī izmainīta ierastā OIK maksas finanšu plūsma.

Atbalsta un administrēšanas process siltumenerģijas pakalpojuma maksas samazinājuma gadījumā

Siltumenerģijas atbalstu mājsaimniecību lietotājiem rēķinā attiecināja centralizētās siltumapgādes (turpmāk – CSA) komersants gadījumos, ja tarifs pārsniedza 68 euro/MWh. Lai saņemtu valsts kompensāciju par piemēroto siltumenerģijas pakalpojuma maksas samazinājumu CSA komersantam bija jāiesniedz aprēķins (aprēķina formu izstrādāja Ekonomikas ministrija) Ekonomikas ministrijā, kurā jānorāda starpība starp faktisko tarifu un noteikto siltumenerģijas tarifa atzīmi 68 EUR/MWh. Tiem siltumenerģijas komersantiem, kuriem siltumenerģijas tarifu neapstiprina ne Regulators, ne vietējās pašvaldības dome, papildus aprēķinam jāiesniedz pozitīvs zvērināta revidenta atzinums.

Kā zināms, Regulators apstiprina siltumenerģijas tarifu siltumenerģijas ražotājiem, ja to saražotā siltumenerģijas jauda ir lielāka par 5 000 MWh/gadā. Ja saražotā siltumenerģijas jauda ir zem 5 000 MWh/gadā, tad tarifu var apstiprināt arī vietējās pašvaldības dome. Vienlaikus pastāv arī tādi CSA komersanti, kuru saražotais siltumenerģijas apjoms ir mazs un tam tarifus neapstiprina ne Regulators, ne vietējās pašvaldības dome. Piemēram, kad 3 mazdzīvokļu mājas realizējušas savu kopīgo, bet no pašvaldības neatkarīgu CSA, izmantojot gāzes katlu.

Priekšrocības:

• nosakot mediānu 68 eur/MWh siltumenerģijas tarifam, atbalsts tika efektīvi īstenots tajās CSA, kurās tarifu apstiprina Regulators vai pašvaldība. Atbalstu īpaši novērtēja mājsaimniecības tajās pašvaldībās, kurās CSA tika īstenots, izmantojot dabasgāzi.

Trūkumi:

• šī atbalsta administrēšana bija vislaikietilpīgākā, paņemot nopietnus CSA komersantu un Ekonomikas ministrijas resursus, īpaši gadījumos, kad kompensācijas aprēķinu apstiprināja zvērināts revidents. Nav pārliecības, ka neregulēto CSA sektorā, visi galalietotāji saņēma atbalstu, jo mazas katlumājas gadījumā, sagatavot zvērināta revidenta atzinumu varēja izmaksāt tikpat, cik pati kompensācijas attiecināšana galalietotājiem.

• Neregulēto CSA aprēķini bieži vien bija kļūdaini, zvērināto revidentu atzinumos jaušama nesapratne par siltumenerģijas tarifa korektu sastādīšanu. Par pamata tarifu, pret kuru salīdzināti neregulēto CSA komersantu (un arī Regulēto) tarifi, tika pieņemti decembra dati, bet realitātē vislielākie tarifi bija martā/aprīlī, neregulēto CSA komersantu aprēķinos pārsniedzot arī 200 euro/MWh atzīmi, tādējādi šādos gadījumos, lai maksimāli izpildītu Likuma mērķi un jēgu, Ekonomikas ministrija skatīja katru paaugstināta tarifa gadījumu atsevišķi (izņemot Regulatora un pašvaldību apstiprinātos), analizējot tarifa pieauguma iemeslus.

- Neregulēto CSA komersantu sektorā Ekonomikas ministrijā tika saņemti arī tādi aprēķini, par kuriem bija aizdomas par krāpniecības mēģinājumiem. Siltumenerģijas atbalsts nekādā veidā kopumā nesasniedza individuālo apkuri, kas netika nodrošināta ar dabasgāzi, piemēram, malkas, elektrības vai granulu apkures gadījumā, ja tiek apkurināta viena vairākdzīvokļu ēka.

- Ļoti liels konsultatīvais darbs, kā arī daudz gadījumu, kad aprēķins tiek iesniegts par vairākiem mēnešiem, jo komersanti nezināja par atbalsta piemērošanas nosacījumiem un eksistenci, sakarā ar to, ka visi komersanti nav Regulatora reģistrā, kā tas bija elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas, OIK un dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājuma gadījumā. Izmainīta un palēnināta ienākumu plūsma komersantiem. Procesu paildzināja un CSA komersantiem sadārdzināja tie gadījumi, kad pakalpojumu sniedz pašvaldības komunālais uzņēmums, bet tarifs nav apstiprināts pašvaldībā vai pašvaldība ir atteikusies to veikt, šādos gadījumos jāpiesaista zvērināts revidents, kura atzinums komersantam izmaksā no 300 līdz 1200 euro. Atbalsta nosacījumos nebija patēriņa ierobežojuma un tas neveicināja mājsaimniecībām vai CSA ieviest taupības pasākumus.

Atbalsta un administrēšanas process dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājuma gadījumā

Arī šis atbalsts tika piemērots automātiski mājsaimniecību rēķinos un to veica dabasgāzes tirgotājs, sadalot lietotājus pa patēriņa grupām, izņemot atsevišķus gadījumus, kur bija nepieciešama arī lietotāju iesaiste, kas aprakstīts zemāk. Dabasgāzes tirgotājiem līdz mēneša 20. datumam bija jāaprēķina, jāsagatavo un jāiesniedz Ekonomikas ministrijā kompensācijas aprēķins par iepriekšējo kalendāra mēnesi un tam atbilstošs rēķins, piemērojot pievienotās vērtības nodokli, proti, aprēķins par negūtajiem ieņēmumiem, ko pēc tam dabasgāzes tirgotājiem kompensēja no valsts budžeta līdz mēneša 30. datumam. Iesniegto rēķinu administrēšanu un pārbaudi veica Ekonomikas ministrija, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar dabasgāzes tirgotāju, ja radušies papildu jautājumi vai konstatētas nepilnības izrakstītajos rēķinos. Šī regulējuma izstrādes procesā tika konstatēts, ka nereti mājsaimniecības dabasgāzes piegādes pakalpojumu saņem ar starpnieku iesaisti, piemēram, namu apsaimniekotāju vai dzīvokļu īpašnieku biedrību starpniecību, kas ir uzskatāmi par juridiskām personām, izņēmuma gadījumā ieviestais regulējums tika attiecināts arī uz saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodrošina dabasgāzes piegādes pakalpojuma sniegšanu mājsaimniecībām. Ņemot vērā, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram "Gaso" ir pieejami dati tikai par tiem mājsaimniecībās lietotājiem, kuriem ir noslēgts individuāls dabasgāzes tirdzniecības līgums ar noteiktu dabasgāzes tirgotāju, lietotājiem, kuru gazificētas objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, līdz katra mēneša noteiktam datumam dabasgāzes tirgotājam bija jāiesniedz mājsaimniecību dati par to dabasgāzes patēriņu. Ērtākam pieteikšanās formātam dabasgāzes tirgotāji savās tīmekļvietnēs publicēja pieteikšanās formu. Iesniegto rēķinu administrēšanas procesā tika konstatēts, ka mājsaimniecību tvērums, kam potenciāli piešķirams atbalsts, ir plašāks, nekā sākotnēji tika apzināts regulējuma izstrādes brīdī. Piemēram, mājsaimniecības izmanto dabasgāzi rindu mājās, kur uz visām mājām ir viens gāzes ievads (visas rindu mājas kopā tiek uzskatītas kā viens objekts ar vienu skaitītāju), vai arī ir noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums par dabasgāzes piegādi objektiem, kas ir rindu mājas, kur katrai rindu mājai ir savs ievads (savs skaitītājs un katra māja uzskatāma par atsevišķu objektu) u.c. Līdz ar to Ekonomikas ministrija aicināja dabasgāzes tirgotājus nevadīties tikai pēc tiesību normu gramatiskās interpretācijas metodes, bet arī pēc teleoloģiskās (jēgas un mērķa) interpretācijas metodes, kam pamatā ir tiesību normu jēga, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu ir jāsasniedz. Tādējādi arī papildu uzskaitītajām situācijām, kurās mājsaimniecības patērē dabasgāzi, tika paredzēts valsts atbalsts maksas samazinājumam, ja lietotājs ir iesniedzis tirgotājam apliecinājumu, ka galalietotājs ir mājsaimniecība un tirgotāja rīcībā nav informācija par pretējo.

Tāpat Ekonomikas ministrija saņēma jautājumus no dabasgāzes tirgotājiem, kā rīkoties situācijās, ja apsaimniekotāji vai dzīvokļu īpašnieku biedrības ir nokavējušas pieteikšanos pie dabasgāzes tirgotāja maksas samazinājuma piemērošanai. Lai nodrošinātu vienotu pieeju šī jautājuma risināšanā, Ekonomikas ministrija informēja dabasgāzes tirgotājus par to, ka maksas samazinājums nevar tikt attiecināts iepriekšējā mēneša rēķinā, tomēr tas ir pieskaitāms pie nākamā rēķina, veicot nepieciešamās korekcijas. Ja lietotājs pieteicās valsts atbalstam līdz 2022. gada 30. aprīlim, tad šim lietotājam tika dota iespēja saņemt valsts atbalsta periodam noteikto maksas samazinājuma apjomu. Tādējādi Ekonomikas ministrija aicināja iesniegt informāciju un datus, kā arī saņemt atmaksu vēlāk, pamatojoties uz korekcijas aprēķinu, kas tika paredzēts Noteikumu Nr. 78 168.7 punkta otrajā apakšpunktā.

Priekšrocības:

• sasniedza mājsaimniecības, kas patēriņa rakstura dēļ piedzīvoja vislielāko dabasgāzes cenu pieauguma negatīvo efektu, patērējot dabasgāzi mājokļu apkurei;

• dabasgāzes tirgotāju proaktīva rīcība nodrošināja lietotājiem saprotamu atbalsta sniegšanas procesu (papildus skaidrojošā informācija tīmekļvietnēs, rēķinos utt.). Dabasgāzes tirgotāju izstrādātie elektroniski aizpildāmie apliecinājumi par mēneša patēriņu paredzētajā sadalījumā, kas tika publicēti to tīmekļvietnēs, nodrošināja ērtu un pārskatāmu veidu, kā sniegt vajadzīgo informāciju un datus, kas nepieciešami maksas samazinājuma aprēķiniem.

Trūkumi:

• palielināts administratīvais slogs dabasgāzes tirgotājiem;

• kļūdu gadījumi, kad CSA tiek nodrošināta ar gāzi un dabasgāzes tirgotājs piemēro rēķinā maksas samazinājumu, vienlaikus neregulētais CSA komersants piesakās siltumenerģijas kompensācijai;

• atbalsts neveicināja mājsaimniecības ieviest taupības pasākumus, jo no valsts budžeta līdzekļiem liela dabasgāzes patēriņa īpatsvara gadījumā tika pilnībā segtas rēķina izmaksas virs 0,02279 euro par vienu kWh (bez PVN).

Secinājumi:

• Valsts sociālie pabalsti noteiktām iedzīvotāju grupām tika nodrošināti arī iedzīvotājiem ar relatīvi augstiem ienākumiem (4.-5.kvintile), tomēr jāatzīmē, ka personas ar invaliditāti, kā arī seniori ir vienas no nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām, tādējādi nodrošinot zināmu mērķētību. Tomēr, lai atbalsts būtu mērķēts atbilstoši MP rezolūcijā noteiktajam ienākumu slieksnim, Labklājības ministrija piedāvā sniegt atbalstu noteiktām grupām, nosakot ienākumu robežu, līdz kurai atbalsts ir nodrošināms, efektīvākas mērķētības sasniegšanai.

• Ņemot vērā mājokļa pabalsta mērķētību tieši uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem (1.-2.kvintile), šī pabalsta piešķiršanu, pamatojoties uz mājsaimniecības ienākumu izvērtēšanu atbilstoši vienotiem kritērijiem visās pašvaldībās, kā arī šī pabalsta mērķa (materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai) atbilstību MP rezolūcijas mērķim, 2022.gadā pilnveidotā mājokļa pabalsta nodrošināšana ir turpināma. Priekšlikumā par pilnveidoto mājokļa pabalstu papildus vērtējama atbalsta intensitātes palielināšana, ņemot vērā prognozējamo straujo energoresursu cenu kāpumu.

• Tā kā mājokļa pabalsts aptver mājsaimniecības, kuru ienākumi atbilst galvenokārt 1.-2.kvintilei, šis atbalsta veids ir nodrošināms līdztekus tādiem atbalsta instrumentiem, kas aptver ar mājokļa pabalsta nesasniegto MP rezolūcijā noteikto mērķa grupu – iedzīvotājus/ mājsaimniecības, kuru ienākumi atbilst 3.kvintilei.

• Ņemot vērā, ka atbalsts aizsargātam lietotājam ir vērsts gan uz mājsaimniecībām/ iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, gan uz sociālām grupām, kuru ienākumi netiek vērtēti un var atbilst arī augstākajiem ienākumu sliekšņiem (4.-5.kvintile), turklāt līdz 2022.gada beigām ir paredzēts palielināts atbalsts aizsargātajam lietotājam un paplašināts mājsaimniecību loks, kuras var kvalificēties atbalsta saņemšanai, ir pārvērtējama atbalsta aizsargātajam lietotājam sniegšana paralēli šī ziņojuma 3.1.3. un 3.3.sadaļā piedāvātajiem risinājumiem to apstiprināšanas gadījumā. Iespējamais risinājums atbalsta dublēšanās novēršanai ir atbalsta aizsargātajam lietotājam atgriešana 2021.gada novembra apmērā, pieņemot lēmumu par atbalstu 1.-3.kvintiles mājsaimniecībām atbilstoši kādam no šajā ziņojumā piedāvātajiem atbalsta veidiem.

• Atkarībā no mērķētā mājokļa pabalsta apmēra un gadījumā, ja mājokļa pabalsta plānotais pieaugums ir nepietiekams adekvātai energoresursu cenu pieauguma kompensācijai, būtu nepieciešams turpināt energoresursu izmaksu kompensāciju.

2.2.Datu pieejamība

Ņemot vērā, ka viens no risinājuma variantiem paredz automātisku atbalsta piešķiršanu mājsaimniecībai, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī (Fizisko personu reģistrā deklarētajā vai reģistrētajā adresē) dzīvojošo personu ienākumiem, šajā apakšsadaļā sniegta informācija par pieejamajiem valsts reģistriem un tajos iekļautajiem datiem.

2.2.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzkrātie dati

Pilsonības un migrācijas pārvalde (turpmāk – PMLP) ir vienotas fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmas — Fizisko personu reģistra (turpmāk — Fizisko personu reģistrs) pārzinis. Fizisko personu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija.

Atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 4.panta pirmajai daļai Fizisko personu reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas par Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību, kā arī ārzemniekiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latviju vai vēlas saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus elektroniski, kā arī patvēruma meklētāji.

Atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmās daļas 12. punktā noteiktajam Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas par personas deklarēto, reģistrēto vai personas norādīto dzīvesvietas adresi.

Personu loks, kuru pienākums ir deklarēt dzīvesvietas adresi, vai kurām pašvaldība un tās iestāde ir tiesīga reģistrēt dzīvesvietu, noteikts Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta pirmajā daļā.

Tādējādi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktajam personu lokam Fizisko personu reģistrā tiek reģistrētas ziņas par vienu no šādām adresēm Latvijā:

1) deklarētā adrese – uz tiesiska pamata Latvijā deklarēta dzīvesvietas adrese, kurai vienlaikus var būt arī norādīta papildu adrese Latvijā vai ārvalstī ar norādītu laika posmu, kurā persona šajā adresē ir sasniedzama;

2) reģistrētā adrese - ir personas dzīvesvietas adrese Latvijā, ko reģistrē pēc iestādes (pašvaldība vai tās iestāde) iniciatīvas, ja personai nav spēkā esošas deklarētās adreses, bet tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā persona dzīvo.

Norādītā adrese ir dzīvesvietas adrese, kurai ir informatīvs raksturs un kuru Fizisko personu reģistrā iekļauj, ja persona uzturas ārvalstī, vai gadījumos, kad personai Fizisko personu reģistrā, veicot personas pirmreģistrāciju, nav tiesiska pamata deklarēt dzīvesvietu vai nav zināma adrese. Šajā gadījumā ir uzskatāms, ka personai ar statusu "aktīvs" nav deklarētās vai reģistrētās adreses.

Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajam Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotāju iekļauj ziņas par kontaktadresi (atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2.panta piektās daļas un 3.panta piektās daļas, un Fizisko personu reģistra 11.panta pirmās daļas 12.1 punkta nosacījumiem). Personas norādītajai kontaktadresei ir informatīvs raksturs un tā nav adrese Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē. Gadījumos, kad Ukrainas civiliedzīvotājs saņem Latvijas Republikā uzturēšanās atļauju, tad persona kļūst par Dzīvesvietas deklarēšanas likuma subjektu un tai ir pienākums deklarēt dzīvesvietas adresi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Fizisko personu reģistrā var būt iekļauta persona, kurai nav ziņu par adresi. To starpā ir jaundzimušie, no kuriem atteikušies vecāki, vai ārzemnieki ar Latvijas Republikā izsniegtu uzturēšanās atļauju, kuriem nav informācijas par adresi, to skaitā arī Ukrainas civiliedzīvotāji bez adreses.

Saskaņā ar Fizisko personu reģistra datiem par Latvijas iedzīvotāju skaitu pašvaldībās uz 2022.gada 1.jūniju22 (skat. 2. pielikumu):

97% gadījumu ir deklarētā dzīvesvietas adrese;

0,04% gadījumu jeb 768 personām ir reģistrētā dzīvesvietas adrese;

2,5% gadījumu jeb 51 207 personām nav spēkā reģistrācija dzīvesvietā, t.i., pēdējā dzīvesvietā zudis tiesiskais pamats un citā dzīvesvietā nav tiesiskā pamata deklarēt vai reģistrēt dzīvesvietas adresi;

8566 personām ir norādītā adrese, kad nav tiesiskā pamata deklarēt vai reģistrēt dzīvesvietas adresi un tā ir personas vienīgā adrese Fizisko personu reģistrā.

2.2.2. Valsts ieņēmuma dienesta uzkrātie dati

Informācija par fiziskās personas ienākumiem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nonāk no trīs avotiem, to deklarē:

• pati fiziskā persona;

• Latvijā reģistrēts ienākuma izmaksātājs – komersants, biedrība, iestāde, nodibinājums;

• ārvalsts nodokļu administrācija, datu apmaiņas ietvaros.

Gan fiziskai personai, gan Latvijā reģistrētajam ienākuma izmaksātajam nodokļu normatīvie akti paredz tiesības nedeklarēt dažāda veida ienākumus, piemēram, no budžeta izmaksāti pabalsti (ar likumā noteiktiem dažiem izņēmumiem), neapliekamo ienākumu, kas nepārsniedz 300 euro, vai stipendijas, kā arī fiziskai personai nav jādeklarē ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi, kas kopsummā nepārsniedz 10 000 euro gadā, vai arī Eiropas Savienībā saņemto darba algu. Detalizēta informācija par datu pieejamību atspoguļota 3.pielikumā.

2.2.3. Labklājības ministrijas IT sistēma SPOLIS

Labklājības ministrijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (turpmāk – SPOLIS) tiek saņemti dati no pašvaldību sociālo pakalpojumu un sociālas palīdzības administrēšanas lietojumprogrammas (turpmāk – SOPA) par pašvaldību sociālo dienestu klientiem sniegto sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem. Sistēmā SPOLIS ir pieejami konkrēto personu dati un personu kopums, kas dzīvo kopā (tiek uzskatīti par vienu mājsaimniecību), pieejama pazīme par nekustamo un kustamo īpašumu. Tāpat ir redzami dati par personas ienākumiem, piemēram, ienākumi no VSAA, bet šie dati nav izmantojami statistikas veidošanai vai ienākumu vērtēšanai, jo tiek uzkrāti nestrukturētā veidā (teksta lauks).

Programmā SOPA ir pieslēgta ārējo reģistru datu iegūšana no šādiem datu reģistriem:

1) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes "Fizisko personu reģistrs" (PMLP FPR- personas statuss, reģistrētā adrese, radinieki, pieraksta/izraksta un deklarēšanās vēsture u.c.) un Iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšana (PERS – dati tikai par pašvaldības iedzīvotājiem);

2) Valsts ieņēmumu dienests (VID – informācija par personas bruto ienākumiem gadā, darba vietām, apgādājamiem, nodokļa parādu, un bankas kontiem no VID Kontu reģistra);

3) Uzņēmumu reģistrs (UR – personas aktuālie amati, dalības, komercķīlas, daļas, likvidācija/maksātnespējas process, laulību līgumi);

4) Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA – BURVIS - personas bezdarba periodi un statusi, NVA apmeklējumi, veiktie līdzdarbības pasākumi u.c.);

5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA - pensiju un valsts pabalstu veids un apmērs pa mēnešiem);

6) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK - informācija par lēmumu piešķirt personai invaliditāti (grupu), tās periods, informācija par transporta kompensāciju un īpašas kopšanas indikācijām, funkcionāliem traucējumiem, invaliditātes cēloni, nelaimes gadījuma kompensācijas faktu);

7) Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata (VVDZ – esošie un bijušie nekustamie īpašumi, darījumi, darījumu summas, dzīvokļu un zemes gabalu platība); ir pieejami dati arī no Valsts Zemes dienesta Kadastra reģistra;

8) Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana (NINO – redz tos īpašumus, kas nav reģistrēti zemesgrāmatā; persona ir valdītājs/turētājs);

9) Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD - reģistrētie transportlīdzekļi, marka, izlaides gads, pēdējās tehniskās apskates datums u.c. dati);

10) Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA – personas īpašumā esošā traktortehnika);

11) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA - uzturlīdzekļu saņēmēji un parādnieki, uzturlīdzekļu apmērs);

12) Lauku atbalsta dienests (LAD – "platību" maksājumi).

13) Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS – dati par bērnu mācību iestādi, klasi, periodu, kurā mācījies konkrētā skolā; informācija par PII (bērnu dārzi) - apmeklējums, apmaksa, parāds par samaksu).

2.2.4. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzkrātie dati

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) datu bāzē ir pieejami dati par pensiju, atlīdzību un pabalstu apmēriem (bruto un neto), aktuālo pakalpojumu saņēmēju kontu dati un adreses izmaksai dzīvesvietā.

Tāpat VSAA rīcībā ir dati, kas tiek saņemti no citām datu bāzēm:

1) no VID saņemtie dati par bruto ienākumiem no algota darba, no pašnodarbinātības (VID dati VSAA rīcībā ir ar 2-5 mēnešu nobīdi), kas nepieciešami sociālās apdrošināšanas pensiju un pabalstu apmēru noteikšanai;

2) no PMLP saņemtie dati par laulību, par bērniem, par deklarēto dzīvesvietu, par personas miršanu u.c. par personām, kuras ir VSAA datubāzē (dati ir vienmēr aktuāli). Lai datus iegūtu par pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, nepieciešamas izmaiņas nododamo datu apjomā un apstrādē sadarbībā ar PMLP;

3) no UGF saņemtie dati par bērniem izmaksātajiem uzturlīdzekļiem (dati ar viena mēneša nobīdi).

Detalizēta informācija par datu pieejamību atspoguļota 3.pielikumā.

3. Piedāvātie risinājumi.

Definīcijas

Mājsaimniecība šī informatīvā ziņojumā piedāvātajiem atbalsta pasākumiem primāri tiek definēta kā personu kopa, kura atbilst šādiem kritērijiem:

• vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi (ievērojot analoģiju ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 40.apakšpunktā sniegto mājsaimniecības definīciju);

• atbilstoši Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām visām personām, kuras iekļaujamas primārās atbalsta pasākumu personu kopā, ir statuss "aktīvs";

• atbilstoši Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām visām personām ar statusu "aktīvs" ir ziņas par vienu un to pašu deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietas adresi Latvijā (atbilst Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta un 10.panta nosacījumiem);

• atbilstoši Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām vienā dzīvesvietas adresē deklarētās vai reģistrētās nepilngadīgas personas vecumā līdz 18 gadiem bez pilngadīgas personas netiek uzskatītas par mājsaimniecību.

• atbilstība mājsaimniecības kritērijiem tiek vērtēta katra konkrētā atbalsta veida ietvaros, detalizētākā veidā raksturojot un pamatojot mājsaimniecības identificēšanu atbilstoši piedāvātajam atbalsta administrēšanas veidam un atbalsta saņemšanas kritērijiem un ņemot vērā mājsaimniecību reģistra vai platformas neesamību Latvijā.

mājsaimniecības ienākumi, kas tiek vērtēti atbalsta saņemšanas nosacījumu pārbaudē, šī informatīvā ziņojumā piedāvātajiem atbalsta pasākumiem tiek aprakstīti katra konkrētā atbalsta veida ietvaros.

3.1.pirmais rezolūcijas uzdevums: "Atbalsta virzieni, kas kompensē straujo inflācijas pieaugumu un kuri orientēti uz grupām, kuru ienākumi netiek indeksēti ar administratīviem lēmumiem/ likumā ietvertu ienākumu indeksāciju vai kuru ienākumi nepieaug līdz ar darba tirgus spiedienu un sekojošām atlīdzības izmaiņām. Atbalsta pasākumi tiek orientēti uz 1.–3. kvintili, ņemot vērā patēriņa groza specifiku un to, ka primārās vajadzības – pārtika, mājokļa un energoapgādes pakalpojumi – veido ievērojamu izdevumu īpatsvaru"

3.1.1. MĀJOKĻA PABALSTS

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, no 2022.gada 1.septembra piedāvājam noteikt koeficientu 323 vai koeficientu 424 visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš.

Piemēri:

1) Vienas personas mājsaimniecība – pensionārs, kura ienākumi ir 508 euro mēnesī.

  Koeficients 2,5 Koeficients 3 Koeficients 4
Pārtikai u.c. ikdienas izdevumiem atstājamā daļa jeb GMI slieksnis 109 x 2,5 = 272,5 euro 109 x 3 = 327 euro 109 x 4 = 436 euro
Kopējie izdevumi par mājokli, telefonu, internetu 200 euro 200 euro 200 euro
Mājokļa pabalsta apmērs, euro 272,5 + 200 = 472,5 euro

472,5 - 508 euro (pensija) = - 35,5 euro

327 + 200 = 527

527 – 508 euro (pensija) = 19 euro

436 + 200 = 636 euro

636 – 508 (pensija) = 128 euro

Personai pašai par mājokli apmaksājamā daļa Visi izdevumi - 200 euro 181 euro 72 euro

2) Četru personu mājsaimniecība ar diviem bērniem – vecāku kopējie ienākumi no algota darba 1 500 euro mēnesī. Ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem – 100 euro (50 euro par katru bērnu) netiek ņemts vērā ienākumos.

  Koeficients 1,5 Koeficients 3 Koeficients 4
Pārtikai u.c. ikdienas izdevumiem atstājamā daļa 109 + 76 x 3 = 337 euro

337 euro x 1,5 = 505,5 euro

109 + 76 x 3 = 337 euro

337 x 3 = 1 011 euro

109 + 76 x 3 = 337 euro

337 x 4 = 1 348 euro

Kopējie izdevumi par mājokli, telefonu, internetu 350 euro 350 euro 350 euro
Izdevumi par mājokli un ikdienas izdevumiem, tajā skaitā pārtiku 505,5 + 350 = 855,5 euro 1 011 + 350 = 1 361 euro 1 348 + 350 = 1 698 euro
Mājokļa pabalsta apmērs 855,5 – 1 500 = - 644,5 euro

Mājokļa pabalsts netiek izmaksāts.

1 361 – 1 500 =  - 139 euro

Mājokļa pabalsts netiek izmaksāts.

1 698 – 1500 = 198 euro
Mājsaimniecībai pašai par mājokli apmaksājamā daļa Visi izdevumi – 350 euro Visi izdevumi - 350 euro 152 euro

No 2023.gada 1.janvāra plānots noteikt GMI slieksni 20% apmērā no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi pirmajai personai mājsaimniecībā 125 euro un 87,5 euro pārējām personām mājsaimniecībā25. GMI sliekšņu palielināšana dos papildu atbalstu arī mājokļa izdevumu segšanai, jo GMI slieksnis ietilpst mājokļa pabalsta apmēra aprēķina formulā, t.i., jo lielāks GMI slieksnis mājsaimniecībai, jo mājsaimniecības ar lielākiem ienākumiem kvalificējas mājokļa pabalstam. Tāpat no 2023.gada 1.janvāra plānots līdzfinansējums pašvaldībām 50 % apmērā no GMI un mājokļa pabalstam izmaksātajām summām.

Lai saņemtu mājokļa pabalstu, vienai no mājsaimniecības personām jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā un jāiesniedz:

1) iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;

2) darba devēja izziņu par darba samaksu par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā;

3) izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības26 par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;

4) visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatus par vienu iepriekšējo pilnu kalendāra mēnesi;

6) dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;

7) citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības piešķiršanu vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.

Pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa vai sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā pieņemšanas izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus – ienākumus un īpašumus, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un ievērojot noteiktus kritērijus. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā27 ir noteikta virkne ienākumu, kuri netiek ņemti vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju, un noteikti nekustamā un kustamā īpašuma veidi un naudas līdzekļu daudzums, kas var piederēt mājsaimniecībai, kura pretendē uz materiālo atbalstu.

Ieviešot vēl lielākus koeficientus mājokļa pabalsta aprēķinā, nepieciešamie atbalsta pasākumi pašvaldībām:

• valsts līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalstam 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem (neterminēts pasākums), izvērtējot iespēju noteikt lielāku valsts līdzfinansējuma daļu;

• noteiktas tiesības mājokļa pabalsta aprēķinam pieņemt darbā cilvēkus bez Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzība likumā noteiktajām izglītības prasībām (terminēts pasākums uz atbalsta sniegšanas periodu);

• valsts kompensē pašvaldībām 8 euro par viena mājsaimniecības iesnieguma apstrādi ar pozitīvu vai negatīvu lēmumu (terminēts pasākums uz atbalsta sniegšanas periodu);

• tiek vienkāršotas mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas procedūras un vienkāršoti kritēriji (terminēts pasākums uz atbalsta sniegšanas periodu).

2022.gadam piešķirtais finansējums28:

Kopējais mājokļa pabalstam 12 mēnešos indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 47 447 623 euro29. Līdz ar to mājokļa pabalsta līdzfinansējumam 50 procentu apmērā no pašvaldību faktiski izlietotajiem līdzekļiem 12 mēnešos indikatīvi nepieciešami 23 723 812 euro. Administrēšanas izmaksas - 25 tūkst. mājsaimniecības x 8 euro, 4 mēnešiem – 800 000 euro.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs 2022.gadā ir 20 587 905 euro apmērā, savukārt finansējums 3 135 907 euro apmērā nepieciešams 2023.gadā, lai nodrošinātu mājokļa pabalsta līdzfinansēšanu par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem 2022.gada decembrī.

2023.gadam indikatīvi nepieciešamais finansējums30:

(a) mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam piemērot koeficientu 3:

Mājokļa pabalstam 12 mēnešos – 33 624 934 euro

Vienam ziemas mēnesim - 4 310 889 euro; 4 mēnešos – 17 243 556 euro

50% līdzfinansējums pašvaldībām 4 mēnešiem - 8 621 778 euro

Tas indikatīvi pārklās 1.kvintili un daļēji 2.kvintili jeb 5,3 % iedzīvotāju (101 tūkst. personas mēnesī).

44 tūkst. mājsaimniecības – administrēšanas izmaksas 4 mēnešiem – 1 408 000 euro.

GMI pabalstam 12 mēnešos - 13 794 334 euro31; 50% līdzfinansējums pašvaldībām - 6 897 167 euro32.

(b) mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam piemērot koeficientu 4:

Mājokļa pabalstam 12 mēnešos – 95 366 419 euro

Vienam ziemas mēnesim - 12 226 464 euro; 4 mēnešos – 48 905 856 euro

50% līdzfinansējums pašvaldībām 4 mēnešiem - 24 452 928 euro

Tas indikatīvi aptvers 1. kvintiles, 2. kvintiles un nedaudz no 3.kvintiles jeb 15,8 % iedzīvotāju (300 tūkst. personas mēnesī).

130 tūkst. mājsaimniecības – administrēšanas izmaksas 4 mēnešiem – 4 160 000 euro.

GMI pabalstam 12 mēnešos - 13 794 334 euro33; 50% līdzfinansējums pašvaldībām - 6 897 167 euro.

Tādējādi kopējais indikatīvi nepieciešamais valsts finansējums: 2022. gadā 800 000 euro, 2023. gadā – (a) varianta gadījumā 10 milj. euro un (b) varianta gadījumā 28,7 milj. euro. Pašvaldībām papildu nepieciešamais finansējums 2023.gadā (a) varianta gadījumā 8,6 milj. euro un (b) varianta gadījumā 24 milj. euro.

Priekšrocības:

‒ nodrošina mājsaimniecības identificēšanu;

‒ mērķēts atbalsts uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem;

‒ ieviešams esošā institucionālā mehānisma ietvaros;

‒ ir noteikta normatīvā bāze mājokļa pabalsta saņemšanas nosacījumiem un piešķiršanas kritērijiem;

‒ nav nepieciešamas tiesiskas izmaiņas institūciju atbildības un funkciju sadalījumā;

‒ atbalsts nodrošina gan MP rezolūcijā noteiktā mērķa, gan minimālo ienākumu reformai noteikto mērķu sasniegšanu;

‒ īstenojams kā pastāvīgs ilgtermiņa risinājums komunālo izmaksu sloga mazināšanai iedzīvotājiem.

Trūkumi:

(a) piemērojot koeficientu 3:

‒ nesasniedz visas MP rezolūcijā noteiktās mērķa grupas, proti, mājsaimniecības, kuru ienākumi atbilst 3.kvintilei, kā arī ne visas trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības;

‒ tiek palielināta pašvaldību sociālo dienestu noslodze;

‒ nepieciešams papildu darba spēks pašvaldībā un darba vietu iekārtošana;

‒ papildu finansējuma piesaiste mājokļa pabalsta administrēšanas nodrošināšanai.

(b) piemērojot koeficientu 4:

‒ tikai daļēji sasniedz 3.kvintiles mērķa grupu, kā arī ne visas trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības;

‒ tiek būtiski palielināta sociālo dienestu noslodze;

‒ nepieciešams papildu darba spēks pašvaldībā un darba vietu iekārtošana;

‒ pastāv risks nepiesaistīt nepieciešamo personāla skaitu;

‒ ievērojama papildu finansējuma piesaiste mājokļa pabalsta administrēšanas nodrošināšanai;

‒ ievērojams nepieciešamais papildu finansējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai.

3.1.2. ATBALSTS PERSONU GRUPĀM

Atbalsts tiek orientēts uz divām iedzīvotāju grupāmsenioriem un personām ar invaliditāti, ņemot šo grupu relatīvi zemos ienākumus, salīdzinot ar pārējo iedzīvotāju ienākumiem, kā rezultātā šīm grupām ir palielināts nabadzības risks.

Ātrāka pensiju indeksācija

Lai pensijas saņēmējiem mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem, 2022.gadā plānots pensijas indeksēt mēnesi agrāk nekā parasti - 1.septembrī. Minēto paredz š.g. 24.maijā Ministru kabineta sēdē apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas vēl ir jāpieņem Saeimai.

Tātad 2022.gadā valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 2022.gadā 534 no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī), pārskatīs 1.septembrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Politiski represētajām personām, personām ar I invaliditātes grupu un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskatīs visu valsts pensijas apmēru.

Vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēro lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem (50% vietā):

- 60%, ja apdrošināšanas stāžs no 30 – 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos,

- 70%, ja apdrošināšanas stāžs no 40 – 44 gadiem

- 80%, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi.

Saskaņā ar VSAA datiem 2022.gada martā VSAA uzskaitē bija 534 tūkst. pensiju saņēmēji, no tiem vecuma pensiju saņēmēji bija 434 tūkst., invaliditātes pensiju saņēmēji - 75,3 tūkst., apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji - 15,5 tūkst., izdienas pensiju saņēmēji - 11 tūkst., bet atlīdzību saņēmēji bija 14 tūkst. Aizsardzības ministrijas uzskaitē 2021.gadā bija 1 981 izdienas pensijas saņēmēja.

Kopā izdevumi šī gada indeksācijai (no septembra līdz decembrim) - 104,3 milj. euro (26,1 (septembrī) + 78,2 (oktobris-decembris)).

Pabalsti senioriem un personām ar invaliditāti

1) 2022. gadā un turpmāk ik gadu tiek izmaksāts vienreizējs atbalsts 200 euro apmērā ar ienākuma testu tām personām, kuras ir Latvijas Republikā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tostarp priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējas (gan senioriem, gan invaliditātes gadījumā, gan apgādnieka zaudējuma gadījumā). Vienreizējais atbalsts tiek izmaksāts katra gada decembrī, sākot ar 2022.gada decembri, tā, lai pensija, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts kopā ar vienreizējo atbalstu nepārsniegtu 508,57 euro personai mēnesī, kas ir 2020.gada mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli 3.kvintilē – 508, 57 euro. Attiecīgi tiks izmaksāta starpība līdz 508,57 euro, bet starpība nevarēs pārsniegt 200 euro.

Izmaksājot vienreizēju atbalstu senioriem un personām ar invaliditāti ar ienākumu

līmeni līdz 508,57 euro, 2022.gadā un turpmāk ik gadu provizoriski nepieciešams 71 milj. euro. Aprēķins atbilstoši VSAA datiem 2022.gada aprīlī (pirms indeksācijas).

Vienlaikus, ņemot vērā, ka 508, 57 euro ir rīcībā esošais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 3.kvintilē 2020.gadā, tādējādi, lai šis ienākumu slieksnis būtu atbilstošs 2022.gada situācijai, ienākumu slieksnis būtu nosakāms līdz 603 euro, piemērojot prognozēto darba samaksas procentuālo pieaugumu 2022.gadā atbilstoši makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2022.-2025.gadam, tādējādi novēršot risku, ka atbalsts tiek plānots, pamatojoties uz relatīvi novecojušiem ienākumu datiem. Paaugstinot ienākumu slieksni līdz 603 euro, tam būtu provizoriski nepieciešams 91 milj. euro.

2) 2022. gadā un turpmāk ik gadu tiek izmaksāts vienreizējs atbalsts 200 euro apmērā bez ienākuma testa ģimenēm, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.

2022.gada aprīlī atbilstoši VSAA datiem bērnu skaits, par kuriem izmaksāta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, 8372 bērni. Izmaksājot atbalstu 200 euro apmērā, nepieciešams 1 674 400 euro. Savukārt VSAA programmatūras izstrādei (sistēmanalīze, programmēšana, testēšana) provizoriski nepieciešamas 35 cilvēkdienas, kas veido papildus nepieciešamas provizoriskās izmaksas 2023.gadam 19 005 euro apmērā (35 c/d * EUR 543).

3) lai sniegtu papildu finansiālo atbalstu personām ar invaliditāti, kurām ir smagi gaitas un kustību traucējumi, kuri būtiski ietekmē personas mobilitāti un nereti arī pārvietošanos sabiedriskajā transportā, no 2023. gada 1. janvāra palielināt pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, apmēru no 79,68 euro līdz 105 euro par 6 mēnešu periodu.

Indikatīvā transporta pabalsta saņēmēju mērķa grupa, balstoties uz VSAA prognozi par pabalsta saņēmēju skaitu, 2023.gadam ir apmēram 36 000 personas. Attiecīgi indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums 2023. gada finansējums ir 1,8 milj. euro, plus papildu finansējums VSAA informācijas sistēmas pielāgošanai, kas sastādītu 27 150 euro, savukārt 2024 gadam un 2025. gadam, pieņemot, ka pieaugs transporta pabalsta saņēmēju skaits, attiecīgi – 1,9 un 2 milj. euro. Labklājības ministrija jautājumu par transporta pabalsta paaugstināšanu no 2023.gada virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Kopējais indikatīvi nepieciešamais finansējums piedāvātajiem valsts sociālajiem pabalstiem 2022.gadā - 72,6 milj.euro, 2023.gadā - 74,4 milj.euro, 2024.gadā – 74,2 milj.euro, 2025.gadā – 74,3 milj.euro.

Piedāvāto pabalstu identificētās priekšrocības un trūkumi.

Priekšrocības:

‒ atbalstu saņems iedzīvotāju grupas, kuru ienākumi galvenokārt koncentrējās 1.-3.kvintilē, kas ir atbilstoši MP rezolūcijai par atbalstu noteiktām sociālām grupām;

‒ ieviešams esošā institucionālā mehānisma ietvaros;

‒ iedzīvotājiem neradīs administratīvo slogu, jo atbalsts tiks izmaksāts automātiski bez personas iesnieguma.

Trūkumi:

‒ palielināts administratīvais slogs VSAA;

‒ tā kā netiek vērtēta mājsaimniecība, kurā dzīvo atbalsta saņēmējs, pastāv iespēja, ka persona dzīvo kopā ar citiem mājsaimniecību locekļiem, kuru ienākumi klasificējās 4.-5.kvintilē;

‒ vienreizēja pabalsta izmaksas gadījumā, kur noteikta ienākumu robeža, vērtējot saņemtās pensijas apmēru, jāņem vērā, ka persona bez Latvijas pensijas var saņemt arī citas valsts pensiju (kas visbiežāk nav VSAA rīcībā), kā arī personai var būt ienākumi no darba, tādējādi pastāv iespēja, ka personas kopējie ienākumi ir salīdzinoši augsti un atbalstu saņems personas, kuru ienākumi atbilst 4.-5.kvintilei.

3.1.3. AUTOMĀTISKS MAKSĀJUMS MĀJSAIMNIECĪBAI

Pasākums paredz jauna atbalsta veida ieviešanu – automātiska atbalsta piešķiršanu mājsaimniecībai, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī (atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem par personas adresi) dzīvojošajām personām to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Plānotais atbalsta sniegšanas periods ir 2023.gada oktobris līdz 2024.gada aprīlis, ņemot vērā virkni identificēto trūkumu, kuru risināšanai un novēršanai ir nepieciešams ilgāks laika periods.

Kā atbalsta saņēmēji tiek noteiktas mājsaimniecības atbilstoši šī informatīvā ziņojuma 3.sadaļā sniegtajam skaidrojumam.

Automātiska atbalsta saņemšanai mājsaimniecībā esošajām personām, par kuru deklarēto adresi ir ziņas PMLP pārziņā esošajā Fizisko personu reģistrā un par kuru gūtajiem ienākumiem ir ziņas VID un VSAA administrētajās valsts informācijas sistēmās, nav jāsniedz iesniegums nevienai no valsts vai pašvaldību institūcijām, lai pieteiktos uz atbalsta saņemšanu, kā arī nav jāsniedz komunālo izmaksu apmēra/ pieauguma un piederības vienai mājsaimniecībai pierādījuma dokumenti.

Mājsaimniecības ienākumu novērtēšanā iekļaujamie ienākumu veidi tiks noteikti atbilstoši protokollēmuma 4.7.punktam, ņemot vērā ierobežoto laika termiņu šī ziņojuma izstrādei.

Ienākumu līmenis, līdz kuram mājsaimniecība kvalificējas atbalstam – līdz 743 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 520 euro pārējām personām mājsaimniecībā34. Tā kā VID rīcībā ir informācija tikai par personas bruto ienākumiem, nevis atbilstoši MP rezolūcijas uzdevumam par atbilstošo neto ienākumu līmeni, atbalsta saņemšanas ienākumu sliekšņa noteikšanai tiek piemērota vispārējā nodokļu režīmā strādājošā darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 34,09% apmērā (skatīt 7.tabulu). Tādējādi šis pasākums neparedz sniegt atbalstu mājsaimniecībām ar ievērojami augstākiem ienākumiem nekā MP rezolūcijā norādīts, bet gan tikai ļauj identificēt mājsaimniecības atbalsta piešķiršanai pēc tās bruto ienākumiem:

7.tabula.

Gadss Minimālā ienākuma mediānas prognoze, aprēķināta ar darba samaksas pieauguma %35 VSAOI likme, 34.09% Bruto ienākumu slieksnis mājsaimniecības 1.personai (noapaļots)* Bruto ienākumu slieksnis pārējām personām mājsaimniecībā personai (noapaļots)
2021 700 238.63 940 658
2022 743 253.29 996 697

* Ienākumu sliekšņa noteikšanai tiek izmantota ekvivalences skala 1 un 0.7.

Tā kā dažādos nodokļu režīmos strādājošiem darba ņēmējiem atšķiras valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes lielums (pārējām grupām tas ir zemāks nekā 34,09%), tad augstākās likmes piemērošana rada labvēlīgākus nosacījumus atbalsta saņēmējiem un nodrošina atbilstošu mērķa grupas pārklājumu.

Atbalsta apmērs tiek noteikts kā kompensācija par sadārdzinājumu, kas aprēķināta kā starpība starp 2021.gada novembra cenu par kwh un konkrētā atbalsta sniegšanas perioda mēneša cenu par kwh atbilstoši vidējam patēriņa apjomam uz vienu cilvēku. Nodrošinot vienotu, atbilstoši kwh cenas izmaiņām noteiktu atbalsta maksājumu, tiktu adekvāti kompensēta energoresursu cenas pieauguma negatīvā ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem un maksātspēju. Konkrēta atbalsta apmērs tiks precizēts pēc protokollēmuma 4.punkta izpildes.

Atbalsta saņēmēja noteikšana konkrētās mājsaimniecības ietvaros (piedāvātais algoritms):

1) vienas personas mājsaimniecībā atbalstu pārskaita uz šīs personas VID reģistrēto kontu;

2) vairāku darbspējīgo personu mājsaimniecībā atbalstu pārskaita uz tā mājsaimniecības locekļa VID reģistrēto kontu, kura īpašumā atrodas mājoklis vai kurš ir noslēdzis īres līgumu;

3) mājsaimniecībā ar apgādībā esošiem bērniem atbalstu pārskaita uz tās personas VID reģistrēto kontu, kuras apgādībā ir bērns/-i . Ja apgādība par bērniem ir noteikta vairākiem darbspējas vecuma mājsaimniecības locekļiem, tad atbalstu piešķir tai personai, kuras apgādībā ir vairāk bērnu, bet vienāda apgādībā esošo bērnu skaita gadījumā – personai, kuras apgādībā ir gados jaunākais bērns. Analogs algoritms varētu tikt izmantots, ja lēmuma pieņemšana par atbalsta piešķiršanu balstītos uz ģimenes valsts pabalsta saņemšanas faktu.

Atbalsta administrēšana:

Piedāvātā atbalsta veida administrēšana paredz personas datu apstrādi. Atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma nosacījumiem personas dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai. Tā kā nevienai no institūcijām, kuras būtu iesaistītas atbalsta sniegšanai nepieciešamo datu apmaiņā, funkciju veikšanai un ārējos normatīvajos aktos noteiktajam deleģējumam nav paredzēta šī atbalsta administrēšanai nepieciešamo pilna apmēra personas datu apstrāde un to izmantošana, atbalsta ieviešanas gadījumā ir nepieciešams jauns likuma deleģējums administrējošai iestādei un datu sniegšanā iesaistītajām institūcijām par tiesībām saņemt, apstrādāt un nodot personas datus konkrētā atbalsta sniegšanas nodrošināšanai.

Dati par personu deklarēto vai reģistrēto adresi (turpmāk – pamata adrese) tiek fiksēti uz atbalsta piešķiršanas jeb datu atlases brīdi.

Ņemot vērā ienākumu aprēķinā izmantojamos datus un to pieejamības regularitāti (skat. 2. pielikumu), ir jāvienojas par aprēķinā izmantojamo ienākumu gūšanas periodu nobīdes mājsaimniecībā.

Administrējošā iestāde veic nepieciešamo personas datu analīzi, lai nodrošinātu pamata adresē dzīvojošo personu, proti, mājsaimniecības, identificēšanu, katras mājsaimniecības ienākumu novērtēšanu par klasificēšanos atbalstam, personas noteikšanu mājsaimniecībā, kurai būtu pārskaitāms atbalsts.

Ņemot vērā identificēto risku par VID un VSAA rīcībā esošajiem datiem par personu ienākumiem un identificēto risku par deklarētās vai reģistrētās adreses neesamību daļai Latvijas iedzīvotāju, ļoti indikatīvi var pieņemt, ka noteiktai daļai Latvijas iedzīvotājiem nebūs iespējams nodrošināt automātisku atbalsta maksājuma veikšanu. Lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi pret iespējamiem atbalsta saņēmējiem un to izslēgšanu no mērķa grupas, būtu nepieciešams līdztekus automātiskajam maksājumam paredzēt iespēju nesasniegtajām mājsaimniecībām pieprasīt atbalstu, iesniedzot iesniegumu administrējošā iestādē. Tā kā šīs iestādes rīcībā, ņemot vērā iepriekš norādītos iemeslus, var nebūt dati par iesnieguma iesniedzēja mājsaimniecības sastāvu un nav dati par tā gūtajiem ienākumiem, jāveido pašdeklarēšanās sistēma (skat. 4.sadaļu).

Lēmumu par šī atbalsta administrējošo iestādi var pieņemt pēc protokollēmuma 4.punkta izpildes, ņemot vērā identificētos trūkumus saistībā ar valsts reģistros uzkrāto datu pieejamību un kvalitāti, nepieciešamo laiku to novēršanai vai mazināšanai, kā arī dažādu reģistru savietošanai.

Priekšrocības:

• vienoti atbalsta saņemšanas nosacījumi visiem iedzīvotājiem, kuri kvalificējas atbalstam;

• tiek nodrošināta atbalsta sniegšana mērķēti pēc ienākumiem atbilstoši MP rezolūcijā noteiktajam;

• samazināts pašvaldībām administratīvais slogs un papildu finanšu izdevumi mājokļa pabalstam.

Trūkumi:

• ar fizisko personu datu apstrādes nosacījumu ievērošanu saistītie riski, kā arī smagnējs un garš normatīvā regulējuma saskaņošanas process ar Datu valsts inspekciju;

• vidējo energoresursu cenu noteikšana konkrēti katram mēnesim praktiski nav iespējama. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes tirgus darbojas uz brīvā tirgus principiem. Patērētāju līgumi ir indivuduāli un statistiski vidējo cenu aprēķināšana neparādīs patieso problemātiku konkrētās mājsaimniecībās;

• VSAA un VID datu reģistros nav informācijas par visām iedzīvotāju grupām (piemēram, citas valsts pensiju saņēmēji), tāpēc līdztekus automātiskai atbalsta piešķiršanai ir nepieciešams ieviest pašdeklarēšanās sistēmu;

• VSAA rīcībā nav pieejama lielākā daļa no atbalsta sniegšanai nepieciešamajiem datiem, tādēļ nepieciešams izveidot komplicētas, jaunas datu apmaiņas ar vairākiem datu avotiem;

• VSAA rīcībā nav iespējama pilnībā automatizēta atbalsta izmaksa, jo nav pieejama informācija par visu iedzīvotāju kontiem;

• ierobežojumus automātiskā atbalsta pārskaitīšanai uz personas VID reģistrēto kontu rada tas, ka daļai Latvijā dzīvojošo personu nav izveidots bankas konts vai ir reģistrēti vairāki konti un nav informācijas uz kuru kontu pārskaitīt pabalstu, kā arī nav informācijas par atvērtā konta valūtas veidu;

• nav pietiekama kapacitāte ikmēneša maksājumu apjoma pieauguma apstrādei VSAA un Valsts kasē, ir ierobežojoši dienas maksājumu skaita limiti;

• jāveido jaunas datu apmaiņas ar pašvaldībām, lai pašvaldības savu pakalpojumu piešķiršanai ņemtu vērā jaunā veida atbalstu;

• problēmas ar kontu informācijas aktualitāti VID kontu reģistrā, ja maksājumi tiks atgriezti un būs jāapstrādā manuāli katram klientam;

• trūkumi saistībā ar datu savietošanu, jo dažādos reģistros tiek lietoti dažādi klasifikatori vai dati vākti konkrētam uzdevumam, ignorējot nozares vai vairāku nozaru vajadzības – netiek vākta informācija par fiziskas vai juridiskas personas ID, netiek lietotas starptautiskās vai nacionālās klasifikācijas sistēmas, netiek ievadīta visa vāktā informācija digitāli apstrādājamā veidā (piemēram, adresācijas kods, kas ļauj datus apstrādāt un apvienot, bet tiek ievadīts teksta lauks – adrese, kas rada lielu risku kļūdīties);

• nepilniem 3% jeb 59 773 personām Fizisko personu reģistrā nav ziņu par deklarētās dzīvesvietas adresi vai vispār nav norādīta dzīvesvietas adrese, un daļa no šīm personām var būt atbalsta saņemšanas mērķauditorija;

• lai PMLP izpildītu uzdevumu atbalsta pasākuma personu kopas atlasei Fizisko personu reģistrā, kompetentai iestādei nepieciešams definēt datu atlases kritērijus (subjektu loks un datu apjoms atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 4. un 11.pantā noteiktajam);

• lai PMLP izpildītu uzdevumu atbalsta pasākuma personu kopas (datu fails) atlasei un nodotu datus par atbalsta administrēšanu atbildīgajai iestādei, PMLP ir jāizstrādā atbilstošs tehniskais risinājums;

• atbilstoši PMLP datiem nav viennozīmīgi identificējamas institucionālā aprūpē esošas personas, ja tām ir deklarētā dzīvesvietas adrese un norādīta papildu adrese iestādē;

• nav informācijas par atbalsta saņēmēju mājsaimniecībām, kuras dzīvo īrētās dzīvojamās telpās un nav reģistrēts īres līgums.

Secinājumi:

• priekšrocības un trūkumi ir visiem trīs piedāvātajiem atbalsta virzieniem, tomēr trūkumu apjoms automātiskajam maksājumam mājsaimniecībām ir ievērojami lielāks un to novēršanai ir nepieciešams ilgāks laika periods, tāpēc šī atbalsta ieviešana tiek piedāvāta 2023.gada apkures sezonas periodā;

• no mērķētības prizmas vērtējot katram atbalsta virzienam ir noteikti trūkumi – mājokļa pabalsts neaptver iedzīvotājus, kuru ienākumi ietilpst 3.kvintiles robežās; valsts sociālie pabalsti ietver risku, ka atbalsts var tikt novirzīts arī tiem, kuru kopējie ienākumi vai mājsaimniecības locekļu, ar kuriem vienā mājoklī dzīvo atbalsta saņēmējs, var sasniegt 4.-5.kvintili; automātiskā maksājuma mājsaimniecībām gadījumā pastāv risks, ka atbildīgo iestāžu rīcībā nav visa informācija par visu mājsaimniecības locekļu ienākumiem;

• no administratīvā sloga prizmas vērtējot, visiem atbalsta virzieniem šāda atbalsta nodrošināšana radīs papildu slogu, tomēr automātiskā maksājuma mājsaimniecībām gadījumā šis slogs ir vairākām iestādēm vienlaikus;

• mērķa grupas nesniegšanas risks ir automātiskā maksājuma mājsaimniecībām gadījumā, tāpēc līdztekus šim atbalsta sniegšanas veidam ir jāveido arī pašdeklarēšanās sistēma.

3.2. otrais MP rezolūcijas uzdevums: "Atbalsta pasākumi, lai kompensētu netipiski augstos cenu līmeņus energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā".

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.

Ņemot vērā CSP 2022.gada patēriņa cenu indeksa grozā noteikto mājokļa grupā ietverto energoresursu īpatsvaru – 9,8% un transporta grupā ietverto degvielas īpatsvaru – 6,7%, patēriņa cenas mājokļa grupā pieaugs par aptuveni 25%, bet transporta grupā - par aptuveni 23%, līdz ar to izdevumu izmaiņas mājokļa un transporta grupās palielinātos līdz:

8.tabula. Patēriņa izdevumu sastāvs vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī
2022.gadā, eiro

  1.kvintile 2.kvintile 3.kvintile 4.kvintile 5.kvintile
Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze, cits kurināmais un transports 84.32 115.97 143.89 180.27 293.93

2022-2021, eiro

  1.kvintile 2.kvintile 3.kvintile 4.kvintile 5.kvintile
Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze, cits kurināmais un transports 16.48 22.61 27.90 34.77 56.56

Ieviešot atbalsta pasākumus, nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt tirgus darbību. Primārais fokuss jāvērš uz atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, rodot iespēju mērķēta atbalsta īstenošanai, savukārt paralēla atbalsta pasākumu izvēršana, kas orientēta caur pakalpojumu sniedzējiem, šobrīd nav iespējama formātā – mērķēts atbalsts, jo pakalpojuma sniedzējiem nav datu un rīku šādas pieejas realizēšanai, kā arī šādas divas pieejas ir pretrunā viena ar otru no mērķēta atbalsta pieejas idejas izvirzīšanas perspektīvas.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija saredz, ka pašlaik definētais mērķētais atbalsts varētu nebūt pietiekams, ņemot vērā energoresursu cenu prognožu tendences, tāpēc Ekonomikas ministrija ieskatā būtu vērtējami arī horizontālie diferencētie atbalsta instrumenti elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai.

Elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām

Tirgotāju mājsaimniecību elektroenerģijas piedāvājumos jau pašreizējā elektroenerģija cena var pārsniegt 0,100 EUR/kWh. Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc būtu nosakāmi elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju. Elektroenerģijas cenu griesti būtu nosakāmi 0,160 EUR/kWh. Maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,100 EUR/kWh. Vidējais mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš ir ap 200 kWh/mēnesī un virs šī apjoma patērētā elektroenerģija pamatā tiek patērēta siltumenerģijas ražošanai. Tādējādi elektroenerģijas patēriņam līdz 200 kWh/mēnesī būtu nosakāma lielāka atbalsta intensitāte kā elektroenerģijas patēriņam virs šī apjoma.

Atbalsta instruments tiktu iedarbināts tikai tādā gadījumā, ka elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī ir pārsniegusi 0,160 EUR/kWh. Kompensācija tiktu izteikta pēc šāda mehānisma:

• Pirmās 100 kWh tiek kompensētas 100% apmērā (100 kWh x 0,100 EUR = maksimums 10 EUR);

• Nākošās 100 kWh tiek kompensētas 50% apmērā ((100 kWh x 0,100 EUR) * 0,5 = maksimums 5 EUR);

• Katras turpmākās 100 kWh tiek kompensētas 25% apmērā ((100 kWh x 0,100 EUR) x 0,25) = maksimums 2,5 EUR)

Tādējādi vienai mājsaimniecībai maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniegtu 35 EUR (ja patēriņš ir līdz 1 MWh). Ja mājsaimniecības kopējais patēriņš būtu 1 MWh un elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī būtu sasniegusi 0,260 EUR/kWh līmeni, tad bez kompensācijas elektroenerģijas izmaksas būtu 260 EUR apmērā. Ar kompensāciju elektroenerģijas izmaksas būtu 225 EUR apmērā.

9.tabula. Mājsaimniecību skaits un to patēriņa apjomi

Vidēji kWh mēnesī Objektu skaits %
0-10 89 224 10%
11-50 137 644 15%
51-150 400 645 44%
151-300 183 765 20%
lielāks par 300 97 429 11%
Kopā 908 707 100%

Ņemot vērā 9.tabulā sniegtos datus par mājsaimniecību skaitu un to vidējo patēriņu, kopējās budžeta izmaksas, lai īstenotu šo atbalsta instrumentu, veidotu aptuveni 11,5 milj. euro mēnesī apmērā. Ja atbalsts tiktu sniegts visu apkures sezonu (oktobris – aprīlis), tad kopējais atbalsts sasniegtu aptuveni 80,5 milj. euro.

Dabasgāzes izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām

Aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 EUR/MWh. Ekonomikas ministrija piedāvā, ka valsts kompensācijas apmērs dabasgāzes izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt aprēķināts, balstoties uz starpību starp nākamās apkures sezonas dabasgāzes cenu un pagājušās apkures sezonas dabasgāzes cenu 68 EUR/MWh. Aptuvenā cenu atšķirība ir 70 EUR/MWh. Ekonomikas ministrija piedāvā atbalsta apmēru noteikt pēc līdzvērtīga principa kā iepriekšējā apkures sezonā iedalot dabasgāzes lietotājus divās grupās:

• Pirmā grupa - ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem) - valsts kompensē 50% no izmaksu pieauguma, t.i. 35 EUR/MWh;

• Otrā grupa - ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus) – valsts kompensē 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, t.i. 75% no 35 EUR/MWh = 26,25 EUR/MWh.

Kopējais mājsaimniecību dabasgāzes patēriņš ziemā ir aptuveni 1 TWh, tādējādi maksimālais atbalsta apmērs no valsts budžeta apkures sezonā nepārsniegtu 35 milj. euro.

Siltumenerģijas izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām

Aplēses liecina, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 EUR/MWh robežās. Ekonomikas ministrija piedāvā noteikt, ka kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu 68 EUR/MWh.

Tādējādi, ja pašvaldības siltumenerģijas tarifs nākamajā apkures sezonā būs 198 EUR/MWh. Tad kompensācijas apmērs būs (198 – 68) / 2 = 65 EUR/MWh. Līdz ar to konkrētajā pašvaldībā mājsaimniecībā rēķins tiktu piestādīts pēc tarifa 133 EUR/MWh. Pieņemot, ka vidējais Latvijas siltumenerģijas tarifs varētu būt 150 EUR/MWh robežās, kopējās kompensācijas izmaksas visai apkures sezonai no valsts budžeta varētu sasniegt 150 milj. euro.

Ja tiktu ieviesti iepriekš minētie piedāvātie 3 horizontālie atbalsta mehānismi energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijai, kopējās pasākumu izmaksas varētu veidoties ap 265 milj. euro apmērā. Vienlaikus būtiski ņemt vērā, ka šādu horizontālu atbalsta instrumentu ieviešana būtu rūpīgi vērtējama kopsakarā ar individuālajiem atbalstiem pabalstu veidā, lai novērstu situācijas, kad kopējās kompensācijas apmērs varētu pārsniegt izmaksu sadārdzinājumu.

4. Apvienotais Igaunijas atbalsta mehānisma un automātiskā maksājuma mājsaimniecībām atbalsta virziens.

Veicot izpēti par Igaunijā izveidotajiem atbalsta mehānismiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai (skat. 1.pielikumu), tiek sniegts īss apraksts par tā ieviešanas iespējām Latvijā, aplūkojot divus šī atbalsta īstenošanas variantus:

4.1. Automātiska rēķina samazināšana mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

4.2. Atbalsts mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

4.1. Automātiska rēķina samazināšana mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Pasākums paredz jauna atbalsta veida ieviešanu – automātiska rēķina par energoresursa (gāze, elektroenerģija, siltumapgāde) lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām.

Ienākumu līmenis, līdz kuram mājsaimniecība kvalificējas atbalstam – līdz 743 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 520 euro pārējām personām mājsaimniecībā – analogi ar raksturoto ienākumu sliekšņa noteikšanu pie 3.1.3 "Automātiskais maksājums mājsaimniecībai".

Patērētājam tiek kompensēta noteikta daļa summas, kas pārsniedz iepriekšdefinētu cenu par kWh, nosakot maksimālo kompensācijas apmēru.

Priekšrocības:

• vienoti atbalsta saņemšanas nosacījumi visiem iedzīvotājiem, kuri kvalificējas atbalstam;

• atbalsts mērķēts uz mājsaimniecībām ar ienākumiem līdz noteiktam slieksnim, kas ir atbilstoši MP rezolūcijai.

• patērētājam, lai saņemtu kompensāciju, nav jāpiesakās vai jāveic pašdeklarācija, - tiek saņemts jau samazinātais rēķins no pakalpojumu sniedzēja.

Trūkumi:

- komplicēts un smagnējs atbalsta mehānisms no administrēšanas viedokļa, jo pakalpojumu sniedzēju rīcībā nav informācijas par mājsaimniecību, mājsaimniecības locekļu ienākumiem, kas nozīmē, ka šīs informācijas iegūšanai pastāv būtiski ar fizisko personu datu apstrādes nosacījumu ievērošanu saistītie riski;

• būtisks slogs pakalpojumu sniedzējiem, kā arī informācijas sniegšanā iesaistītajām iestādēm;

• sabiedrības daļa, kurai ir vidēji ienākumi, bet pārmērīgi augsts rēķins par energoresursu pakalpojumiem, var pastāvēt būtisks risks, ka mājsaimniecības izdevumu daļā rēķina apmaksa sastāda lielāko daļu no izdevumu struktūras. Tas var izraisīt būtisku sabiedrības neapmierinātību

• informācija par mājsaimniecību un tās ienākumiem, ja tā tiek iegūta no pieejamajiem reģistriem, var būt neprecīza, pastāvot augstam riskam, ka atbalsts tomēr nenonāk pie tām mājsaimniecībām, kurā tas ir nepieciešams, un otrādi;

• energoapgādē nereti pakalpojuma sniedzēja klients ir juridiska persona (piem., namu apsaimniekotāji), kas nozīmē, ka samazinātie rēķini var nesasniegt reālo mājsaimniecību.

4.2. Atbalsts mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Pasākums paredz jauna atbalsta veida ieviešanu – uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšanu mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Ienākumu līmenis, līdz kuram mājsaimniecība kvalificējas atbalstam – līdz 743 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 520 euro pārējām personām mājsaimniecībā – analogi ar raksturoto ienākumu sliekšņa noteikšanu pie 3.1.3 "Automātiskais maksājums mājsaimniecībai".

Lai saņemtu atbalsta maksājumu, mājsaimniecības loceklim ir jāiesniedz iesniegums atbalsta administrētājam pašvaldībā. Piedāvātais atbalsta administrētājs ir pašvaldības noteikta struktūrvienība, institūcija vai pakalpojumu sniedzējs - struktūrvienība, kura ir atbildīga par ar mājokli saistītiem jautājumiem. Valsts kompensē pašvaldībai fiksētu summu par katra iesnieguma apstrādi. Pašvaldībām ir jāpārbauda iesniegumā norādītā informācija par mājsaimniecības ienākumiem.

Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai ir jāsniedz iesniegums pašvaldībā (katrai pašvaldībai mājas lapā pieejama saite uz attiecīgo Latvija.lv e-pakalpojumu, kur iesniegt iesniegumu).

Valsts kompensē pašvaldībām izdevumus par atbalsta maksājumu un atbalsta administrēšanu 100% apmērā, paredzot iespēju veikt tūlītēju avansa maksājumu pašvaldībai vismaz atbilstoši viena mēneša izmaksām.

Izvēloties šo risinājuma variantu, ir nepieciešams vienoties, vai mājsaimniecībai tiek kompensēta vienoti noteikta summa, vai tiek veikta kompensācija par katra energoresursa lietošanu, piemērojot dažādu atbalsta intensitāti katram no tiem (līdzīgi kā aprakstīts 3.2. sadaļā). Atkarībā no izvēlētās pieejas atkarīga arī rēķina iesniegšanas nepieciešamība.

Priekšrocības:

• vienoti atbalsta saņemšanas nosacījumi visiem iedzīvotājiem, kuri kvalificējas atbalstam;

• atbalsts mērķēts uz mājsaimniecībām ar ienākumiem līdz noteiktam slieksnim, kas ir atbilstoši MP rezolūcijai, sasniedzot tās mājsaimniecības, kuru ienākumi ir 3.kvintilē.

Trūkumi:

• ar fizisko personu datu apstrādes nosacījumu ievērošanu saistītie riski un smagnējs un garš normatīvā regulējuma saskaņošanas process ar Datu valsts inspekciju;

• ļoti būtisks slogs pašvaldībām, lai izveidotu un administrētu pieteikumus;

• slogs mājsaimniecībām, jo jāaizpilda un jāiesniedz pieteikumi, kā arī atkarībā no izvēlētā varianta jāiesniedz rēķini par energoresursu pakalpojumu. Ja tiek izvēlēta iespēja par konstantas summas izmaksu, kas veidojas no energoresursu cenu pieauguma vidējā aprēķina, tad ir risks, ka šī summa nebūs mērķēta atkarībā no tā, kādu resursu mājsaimniecība lieto pārsvarā un kurā pašvaldībā tā dzīvo.

Kopējais nepieciešamais finansējums informatīvajā ziņojumā piedāvāto pasākumu
ieviešanai 2022.-2023.gadā

  Atbalsta pasākums 2022 miljoni euro 2023miljoni euro
1. Mājokļa pabalsts 0,8 10 vai 28,6
2. Atbalsts personu grupām 98,8 74,5
  • ātrāka pensiju indeksācija (2022.gada septembrī)36 26,1 -
• vienreizējs atbalsts senioriem un personām ar invaliditāti ar ienākumu līmeni līdz 508,57 euro 71 71
• vienreizējs atbalsts 200 euro apmērā bez ienākuma testa ģimenēm, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. 1,7 1,7
• pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšana no 79,68 euro līdz 105 euro par 6 mēnešu periodu - 1,8
3. Automātiskais maksājums mājsaimniecībai Aprēķins nav veikts, pasākumu var īstenot tikai no 2024.gada
4. Energoresursu izdevumu kompensēšana mājsaimniecību rēķinos  
  • Elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām 80
• Dabasgāzes izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām 35
• Siltumenerģijas izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām 150
5. Automātiska rēķina samazināšana mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim Aprēķins nav veikts, nepieciešamas diskusijas
6. Atbalsts mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim Aprēķins nav veikts, nepieciešamas diskusijas
  Kopā 449,1  vai 467,7

1 2022.gadā garantētā minimālā ienākuma slieksnis 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgai mājsaimniecībai 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku kā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

2 Minētā minimālā ienākumu mediāna un tai noteiktā ekvivalences skala 1 (pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā) un 0.7 (pārējām personām mājsaimniecībā) tika apstiprināta 2014.gadā, MK pieņemot koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu".

3 Pēdējie aktuālie dati par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem.

4 Dati par minimālo ienākumu mediānu pieejami šeit: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/

5 Visi minimālo ienākumu sliekšņi sociālās drošības sistēmā kopš 2021.gada normatīvajos aktos ir izteikti absolūtā euro vērtībā atbilstoši procentuālam apmēram no minimālā ienākuma mediānas (ar apstiprināto skalu 1 un 0.7). No 2023.gada plānots minimālo ienākumu sliekšņus izteikt nevis euro apmērā, bet normatīvajos aktos nostiprināt to procentuālo vērtību no minimālā ienākuma mediānas.

6 Dati par minimālo ienākumu mediānu pieejami šeit: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/

7 Visi minimālo ienākumu sliekšņi sociālās drošības sistēmā kopš 2021.gada normatīvajos aktos ir izteikti absolūtā euro vērtībā atbilstoši procentuālam apmēram no minimālā ienākuma mediānas (ar apstiprināto skalu 1 un 0.7). No 2023.gada plānots minimālo ienākumu sliekšņus izteikt nevis euro apmērā, bet normatīvajos aktos nostiprināt to procentuālo vērtību no minimālā ienākuma mediānas.

8 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta pirmā daļa.

9 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešā daļa.

10 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta ceturtā daļa.

11 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmā daļa.

12 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmā daļa.

13 Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi"

14 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta piektā daļa.

15 Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 77.pants un Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13.pants.

16 Koeficientu palielinājuma rezultātā GMI sliekšņa summa ir 272,50 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā

17 Koeficientu palielinājuma rezultātā GMI sliekšņa summa ir 218 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 152 euro pārējām personām mājsaimniecībā

18 Koeficientu palielinājuma rezultātā GMI sliekšņa summa ir 163,50 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 114 euro pārējām personām mājsaimniecībā

19 Atbilstoši 27.01.2022. "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums"

20 Ministru kabineta 2021.gada 30.novembra sēdes protokols Nr. 78, 79. §

21 Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumi Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi".

22 Jāatzīmē, ka Fizisko personu reģistrā kopējais iedzīvotāju skaits par gandrīz 200 000 jeb gandrīz 10% pārsniedza Centrālās statistikas pārvaldes datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2022.gadā sākumā. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās uz 2022.gada 1.jūniju ir norādīts atbilstoši Fizisko personu reģistrā esošajām ziņām, kas var atšķirties no statistikas datiem, kurus apkopo un veido Centrālā Statistikas pārvalde, izmantojot papildus citu iestāžu datus un atlases kritērijus.

23 Koeficienta palielinājuma rezultātā GMI slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 euro pārējām personām mājsaimniecībā.

24 Koeficienta palielinājuma rezultātā GMI slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 304 euro pārējām personām mājsaimniecībā.

25 Visi minimālo ienākumu sliekšņi sociālās drošības sistēmā kopš 2021.gada normatīvajos aktos ir izteikti absolūtā euro vērtībā atbilstoši procentuālam apmēram no minimālā ienākuma mediānas (ar apstiprināto skalu 1 un 0.7). No 2023.gada plānots minimālo ienākumu sliekšņus izteikt nevis euro apmērā, bet normatīvajos aktos nostiprināt to procentuālo vērtību no minimālā ienākuma mediānas.

26 Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumu Nr.809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" 1.pielikums.

27 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmā daļa.

28 "Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra rīkojumā Nr. 18 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"""; Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13. pants. Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra sēdes protokollēmuma Nr.4, 27.§, 10.punkts.

29 Nepieciešamais finansējums tika rēķināts, kad vēl nebija zināmi citu nozaru atbalsta pasākumi, kas rezultātā ietekmēja iedzīvotāju izdevumus, tāpēc piešķirtais finansējums indikatīvi būs pietiekams.

30 Ņemts vērā iekšzemes kopprodukta pieaugums faktiskajās cenās (6,8%) un personu skaita pieaugums, kas kvalificēsies mājokļa pabalstam.

31 Nepieciešamais finansējums tika rēķināts ar GMI slieksni pirmajai personai 125 euro un 87,5 euro pārējām personām mājsaimniecībā.

32 Šim pasākumam nav ietekmes uz šajā informatīvajā ziņojumā esošā pasākuma ietekmes budžetu.

33 Nepieciešamais finansējums tika rēķināts ar GMI slieksni pirmajai personai 125 euro un 87,5 euro pārējām personām mājsaimniecībā.

34 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/ Minimālā ienākumu mediāna 2020.gadā bija 626,57 mēnesī vienam ekvivalentajam patērētājam (ekvivalences skala 1 un 0.7). Par ienākumu slieksni tiek ņemta šī mediāna, jo tā tika apstiprināta 2014.gadā un tā tiek izmantota normatīvajos aktos, kur noteikti minimālo ienākumu sliekšņi.

35 Atbilstoši makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2022.-2025.gadam

36 Kopā izdevumi šī gada indeksācijai (no septembra līdz decembrim) - 104,3 milj. euro (26,1 (septembrī) + 78,2 (oktobris-decembris))

Labklājības ministrs G.Eglītis

 

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

Pielikums








Pielikums


 

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!