• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Cilvēki bez principiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.01.2000., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/339

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Lietuva: uz priekšu, uz Rietumiem!"

Vēl šajā numurā

18.01.2000., Nr. 13

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Cilvēki bez principiem"

"Der Spiegel"

— 2000.01.10. - Nr. 2

Bijušais Padomju Savienības valsts vadītājs Mihails Gorbačovs par Vladimiru Putinu, Kremļa stratēģijas finesēm un iespējamajām Čečenijas kara beigām.

Spiegel: Mihail Sergejevič, jūs sakāt, ka jūsu sekotājs Boriss Jeļcins prezidenta krēslu neesot atstājis labprātīgi - kurš tad viņu izspieda?

Gorbačovs: Protams izšķirošais lēmums viņam bija jāpieņem pašam. Tomēr viņa apkārtējie viņu pierunāja šo soli spert līdz gada beigām. Viņi vēlējās izmantot Kremlim labvēlīgos savdabīgi notikušo Domes vēlēšanu rezultātus, lai uz šāda viļņa nokārtotu prezidenta sekotāja jautājumu ...

Sp.: ... un tai pašā laikā no spēles izslēgt traucējošos konkurentus.

G.: Protams, ka viņiem līdz martam tikpat kā nav laika, lai atklātībai izskaidrotu savu nostāju. Arī pavadas raustītāji Kremlī uzskata, ka galvenais Jeļcina pretinieks - bijušais premjers Primakovs - ar Domes vēlēšanu rezultātu ir demoralizēts, tātad kāpēc gaidīt vēl sešus mēnešus līdz paredzētajam prezidenta vēlēšanu termiņam? Tā viņi nolēma spēli novest līdz galam. Viņi Jeļcinu skubināja - jau baiļu dēļ vien, ka viņš izdevīgai situācijai vēl kādu reizi varētu kaitēt ar saviem pēkšņajiem lēmumiem.

Sp.: To cilvēku intereses, kuri Putinu vēlējās iecelt amatā, tomēr sakrīt ar Jeļcina interesēm.

G.: Bez šaubām, Jeļcins negribēja, ka varas aprindās iespraucas jauni ļaudis, un viņam bija nepieciešams ukazs par imunitāti nākotnē - starp citu bezprecedenta dekrēts, kas pēc manām domām ir pretkonstitucionāls.

Sp.: Visi notikumi kopš pagājušā gada augusta izskatījās kā vienas ķēdes posmi. Vai bez oligarha Berezovska un Putina uzticamā Čubais spēlē savu roku pielikuši arī slependienesta stratēģi?

G.: Putins piederēja pie šīm struktūrām, un viņam, protams līdz šodienai ir labākās attiecības ar slependienestu, no turienes iegūst noteiktu informāciju. Tomēr svarīgākos pavedienus rausta tādi cilvēki kā Čubaiss vai Berezovskis. Viņi veltīja visus spēkus šādai varas nomaiņai, tāpat arī nepieciešamo naudu un medijus. Viņi diskreditēja Primakovu.

Sp.: Vai jūs nāvējošajās eksplozijās Maskavā, kas maksāja vairāku simtu krievu dzīvību un izraisīja otro karu Čečenijā, pēc Jeļcina aiziešanas nesaskatāt kā patiesi aukstasinīgi izplānotas operācijas sākumu?

G.: Tas, ka čečenu plānos ietilpa kaimiņvalsts Dagestānas sašķelšana, Ičkerijas robežu paplašināšana un islama valsts nodibināšana, varētu būt patiesība. Citi šo situāciju tikai izmantoja. Izdarītie sprādzieni Maskavā vēl tiek izmeklēti. Protams, ka neviens nevar pilnībā apgalvot, ka noziegumus izdarījuši čečeni.

Sp.: Putins televīzijā paziņoja, ka Jeļcins par savu atkāpšanos viņam paziņojis jau 22.decembrī ...

G.: Man tas likās dīvaini, ka "Vienotības" bloks vēl pirms oficiālo Domes vēlēšanu rezultātu paziņošanas sasaucis kongresu, lai pastiprinātu labo noskaņojumu. Kad pēc tam notika Jeļcina atkāpšanās, viss bija skaidrs: Valdīja steiga, tautai Putins atmiņā tika atsaukts kā patiess uzvarētājs, un tādējādi tika sagatavota augsne turpmākajiem notikumiem.

Sp.: Bet kāpēc tādā gadījumā Jeļcins vēl 30.decembrī parakstīja likumu par vēlēšanu termiņa noteikšanu jūnijā un ļāva ierakstīt uzrunu televīzijā, kuru nākamajā dienā tika nomainīja ar citu?

G.: Šajā Jeļcina komandā iespējams ir viss. Tie ir cilvēki bez principiem, ciniķi, kuri var sākt vissmalkākās intrigas. Mani uztrauc kas cits: kad Putins tūlīt pēc Jeļcina atkāpšanās sasauca pirmo Drošības padomes sēdi, viņš paziņoja, ka grib turpināt sava priekšgājēja politiku.

Sp.: Droši vien tas ir piesardzīgas taktikas gājiens, ko izdara Kremļa jaunienācējs.

G.: Protams, vīram, kurš ielikts augstākajā varas plauktā un nesen saņēmis atomkoferīti, jābūt īpaši piesardzīgam. Viņam uzreiz visu tūlīt nevajadzētu stāstīt un runāt par pašreizējā kursa maiņām. Tomēr Putins būtu pārvarējis kompromitējošo izteikumu.

Sp.: Jūs nojaušat ko ļaunu, ja Jeļcina sekotājs ievēros līdzšinējo kursu?

G.: Tieši tā, tas ir postošs kurss, kas 80% krievu iedzinis nabadzībā un postā. Valsts ir pazemota, korupcijas saplosīta, tiesas ir bezspēcīgas. Krievijai nepieciešama cita politika. Ja Putina variants tikai tāpēc izdomāts, lai saglabātu veco režīmu, tad, Dievs, stāvi mums klāt!

Sp.: Jaunais prezidents Internetā izplata informāciju, ka viņam patīkot Krievijas varenums, viņš gribot novērst valsts sadalīšanos, saglabāt tirgus ekonomiku un garantēt cilvēktiesības ...

G.: Vārdu apkopojums, tīra eklektika, nekādas programmas. Iespējams, ka ir grūti atrast formulējumu. Putins, liekas, vispār nav sagatavots valsts pārvaldei. Tomēr mums nepieciešama komanda, kas neapmierina tikai atsevišķu grupu intereses, bet rīkojas nacionālo interešu vadīta. Protams, ka Grigorijam Javlinskim ir taisnība, Kremli ar jauno vadītāju uzskatot par "melno kasti".

Sp.: Arī Rietumi tagad prāto, vai Putins ir tikai marionete, vai politiķis, kas rīkojas patstāvīgi. Kā Jūs personīgi ar viņu iepazināties?

G.: Viņš ir gudrs, apdāvināts cilvēks. Tomēr, lai vadītu Krieviju šādā grūtā laikā, nepieciešama pieredze, galvenokārt ekonomikā. Tā Putinam ir ļoti niecīga. Viņš gan ir bijis vienas pilsētas, reģiona pārvaldē, bet ne vairāk. Es ar viņu iepazinos, kad viņš mani pavadīja Pēterburgas vizītes laikā, tas jau bija pēc manas atkāpšanās. Ja viņš izrādīsies tikai lelle mums pazīstamo viltīgo spēlētāju rokās, tad tas ir jo ļaunāk Krievijai.

Sp.: Vai viņam ir izredzes atbrīvoties no Berezovska?

G.: Ja viņam neizdosies pārgriezt nabassaiti ar Čubaisu un Berezovski, tad no Putina nekas prātīgs nesanāks.

Sp.: Vai viņam kā prezidenta kandidātam nevajadzētu mēģināt izbeigt karu Čečenijā ar sarunu palīdzību, jo nākamajos trīs mēnešos viņš var piedzīvot arī sakāvi?

G.: Es domāju, ka šis karš bez noteiktas rīcības tāpat vien neturpināsies. Varbūt tas bija viens no ātrākas Jeļcina atkāpšanās iemesliem. Iespējams, viņš nojauta, ka situācija Čečenijā sešos mēnešos var pasliktināties. Tomēr trīs mēnešus Kremlis vēl var izturēt radīto haosu.

Sp.: Kas notiks tad, ja militāristi līdz martam piedzīvos savu nākamo sakāvi?

G.: Es uzskatu, ka situācija var arī kļūt sarežģītāka. Tomēr tas Putinam izsistu no rokām galveno trumpi.

Sp.: Vai Krievijas liktenis izšķirsies Kaukāzā, kā to paredz jaunais Kremļa vīrs?

G.: Zināmā mērā jā, ja mēs domājam par Krievijas Federācijas saglabāšanu. Čečenijas atdalīšanās būtu bīstams precedents. Es vienmēr esmu iestājies, lai Čečenijā tiktu izbeigta patvaļa un nekārtības. Tomēr tam nevajadzētu beigties karā pret visu tautu. Pa šo laiku mēs uzzinām, ka nereti jācieš arī mierīgajiem iedzīvotajiem. Es domāju, ka mēs pašreiz piedzīvojam kara kritisko fāzi.

Sp.: Šķietami sekmīgā armijas ofensīva liekas apstājusies. Kādas iespējas Putina vadībā paveras krievu sociāldemokrātija, kuras priekšgalā ir Mihails Gorbačovs?

G.: Mums Krievijā nepieciešama sociāldemokrātiska alternatīva, nākamajās dienās mēs pie krievu tautas vērsīsimies ar atbilstošu paziņojumu. Ja jaunais Kremļa kungs izbeigs veco režīmu, lielu uzmanību pievērsīs atklātām reformām, sociāli orientētai ekonomikai, cīņai pret korupciju, atklātībai un aktīvai valsts lomai cilvēku interešu aizstāvībā, tad tas būtu ļoti tuvu mūsu uzskatiem.

Sp.: Kā jūs samierināties ar pārmetumu, ka jūsu perestroika esot bijis "neapdomāts mēģinājums pēc iespējas ātrāk visu pārveidot un paātrināt"?

G.: Kurš to teicis?

Sp.: Putina kungs.

G.: Ja tādi patiesi bijuši viņa vārdi, tad viņam trūkst kompetences, lai novērtētu šo laiku.

Sp.: Vai jūs nebaidāties no jauna veida totalitārisma Krievijā?

G.: Putins savā Interneta rakstā apgalvo, ka nenotikšot atgriešanās pie jebkāda totalitārisma.

Sp.: Tāpat kā agrāk rodas jautājums, kurš patiesībā tagad pārvalda Krieviju: prezidents, viņam tuvu stāvošie vai oligarhi, tādi kā daudz peltais Berezovskis.

G.: Krievija šodien pastāv, pateicoties saviem reģioniem un provincēm. Tur koncentrēta patiesā vara, tur arī daudz kas tiek izšķirts.

Sp.: To varētu apšaubīt, ja, piemēram, domā par Domes vēlēšanu inscenējumu. Kā citādāk dažos mēnešos vienā no pasaules nozīmīgākajām valstīm kāds pilnībā nepazīstams vīrs var izlauzties līdz prezidenta postenim?

G.: Tas arī Krievijai nav saprotams. Svarīgākie finansu resursi un masu mediji tika izmantoti vienīgi tam, lai vēlēšanas virzītu vienīgi Kremļa garā - lai izdarītu spiedienu uz gubernatoriem, lai nomierinātu komunistus un atbrīvotos no bīstamajiem oponentiem.

Sp.: Tas neliecina neko labusakarā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

G.: Šai nobalsošanai beidzot vajadzētu notikt godīgi un brīvi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Putina konkurenti atrodas neizdevīgāka situācijā.

Sp.: Viņiem taču tikpat kā nav nekādu izredžu.

G.: Ja citi kandidāti pieteiksies tādā pašā kombinācijā kā Domes vēlēšanās, tad diez vai. Viņiem jāatrod pilnīgi jauna stratēģija, un nevajag par katru cenu atdzīvināt vecos blokus vai koalīcijas.

Sp.: Vai jūs pats vēl reizi nemēģināsiet?

G.: Es noteikti būšu īpaši aktīvs, bet es nepiedalīšos.

Sp.: Vai jūs uz Krievijas nākotni raugāties optimistiski?

G.: Es domāju daudz vairāk uz priekšu nekā agrāk; mūsu ekonomika sāk virzīties uz augšu. Rietumiem šeit mums godīgi jāpalīdz, bez iedzīvošanās bagātībā. Un nevajadzētu klausīties tādus pareģojumus, kādus nepiekusis izplata Amerikas bijušais drošības padomnieks Zbigņevs Bzežinskis: Krievijai beidzot vajadzētu samierināties ar mazāku lomu un atkāpties aiz tādām teritoriālām robežām, kurā dzīvo vienīgi etniskie krievi. Tā ar Krieviju nedrīkst apieties.

Kristians Nēfs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!