• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Lietuva: uz priekšu, uz Rietumiem!". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.01.2000., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/336

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"NATO baltiešiem nosauc savus noteikumus"

Vēl šajā numurā

18.01.2000., Nr. 13

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Lietuva: uz priekšu, uz Rietumiem!"

"The Economist"

— 2000.01.08./14.

No septiņām valstīm, kurām Eiropas Savienība savā Helsinku galotņu konferencē pagājušā gada decembrī deva savu svētību kā iespējamajām jaunajām dalībvalstīm, Lietuva, iespējams, ir izdarījusi visvairāk, lai sevi padarītu visumā pieņemamu.

Tā ir izrāvusies no Krievijas orbītas un pārgājusi uz Rietumu orbītu. Tā ir nokārtojusi piņķerīgo robežstrīdu ar savu Baltijas kaimiņu Latviju. Tā ir nomierinājusi Poliju, ar kuru tai ir ļoti draudzīgas attiecības, par savu etnisko poļu minoritāti. Tā ir pamanījusies saglabāt pat labas attiecības ar Krieviju, kaut arī uz padomju okupācijas vēsture bija asiņaina.

Kamēr Krievija vēl joprojām reizumis nonāk strīdos ar Igauniju un Latviju par šo valstu izturēšanos pret etniskajiem krievu iedzīvotājiem, attieksme pret Lietuvu tai ir maigāka. Svarīgs ir arī demogrāfiskais faktors: etnisko krievu ir tikai 9 procenti no Lietuvas 3.7 miljoniem iedzīvotāju, kamēr abās pārējās Baltijas valstīs to skaits joprojām sasniedz apmēram trešo daļu.

Lietuva ir izpelnījusies arī atzinīgu smaidu no Kremļa par centieniem palīdzēt krieviem Kaļiņingradā, trūcīgajā mazajā Krievijas anklāvā, kas Baltijas piekrastē ir iespiests starp Lietuvu un Poliju. Pārējai reģiona daļai steidzoties iekrist Briseles apskāvienos, Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs vienmēr cenšas panākt, lai netiktu aizmirsta arī Kaļiņingrada.

Daudzējādā ziņā Lietuvā spilgti izpaužas tās grūtības, ar kurām ir jāsaskaras bijušai padomju republikai, cenšoties sabalansēt savus pienākumus kā ES kandidātvalstij ar lojalitāti pret agrākajiem draugiem. Piemēram, Lietuva ir apņēmusies nostiprināt robežkontroli kā ievadu līdzdalībai Eiropas Savienībā, kad dos lietuviešiem brīvu pieeju visām pārējām ES valstīm. Tomēr Lietuva arī vēlas joprojām atļaut Kaļiņingradas iedzīvotājiem ierasties Lietuvā bez vīzām, daļēji tādēļ, lai veicinātu tirdznieciskos sakarus. Tāda rīcība izraisa jautājumus Eiropas Savienībā par savu robežu perimetra apsargāšanu. Galu galā šī problēma būs jāatrisina.

Vai minēsim, piemēram, robežu ar Baltkrieviju. Lielākā daļa augtāko Lietuvas amatpersonu uzskata, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir mazliet nojucis un katrā ziņā visā reģionā atstāj sliktu iespaidu. Cilvēki no Baltkrievijā vajātās opozīcijas rod patvērumu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Tomēr pat šajā gadījumā piesardzīgie lietuvieši publiski pret Lukašenko izturas pieklājīgi. Viņiem Baltkrievija ir nepieciešama kā tirdzniecības kanāls ar Krieviju, un, kā cer lietuvieši, tā kādu dienu kļūs par plašu tirgu Lietuvas precēm. Tomēr pašlaik bizness ir vērsts uz otru pusi: cigaretes, alkohols un narkotikas tiek kontrabandas ceļā ievestas Lietuvā no Baltkrievijas caur biezajiem mežiem robežas tuvumā. Tāpat ieplūst arī tūkstoši nelegālo imigrantu.

Tagad, kad ES ir ierakstījusi Lietuvu savā kandidātu sarakstā, Lietuva tikpat neatlaidīgi kā agrāk vēlas iestāties arī NATO. Tās mazā, slikti apgādātā armija jau piedalās vairākās miera uzturēšanas operācijās. Nesen tā izveidoja kopīgu militāro vienību ar Poliju, kas pagājušajā gadā iestājās NATO, nosaucot šo vienību stilīgā vārdā — Litpolbat . Valdība apgalvo, ka tā aizsardzības izdevumus, kas pašlaik ir 1,5 procenti no IKP, līdz 2001.gadam palielināšot līdz 2 procentiem.

Lai gan valdība ir pietvīkusi no prieka par ES Helsinkos izteikto uzaicinājumu, daudzi vienkāršie lietuvieši nebūt nav tik sajūsmināti. "Protams, tāpat kā poļiem, arī mums radīsies problēma ar ārzemniekiem, kas uzpirks mūsu zemi," ar sāju sejas izteiksmi saka kāds ministrs, bet pēc tam atklāti piebilst: "Mūsu problēma ir atrast kādu, kas to vēlētos pirkt." Pat viscerīgāk noskaņotie lietuvieši necer, ka viņu valsts varētu iestāties ES pirms 2007.gada, bet visietekmīgākais laikraksts rēķina, ka 2015.gads būtu daudz reālistiskāks termiņš.

Šķiet dīvaini, ka tad, kad valdība ir acīm redzamā sajūsmā, daudzi iedzīvotāji ir neapmierināti. Dažas aptaujas liecina, ka atbalsts līdzdalībai Eiropas Savienībā no 60 procentiem 1998.gadā ir samazinājies līdz aptuveni 40 procentiem. Lielu neapmierinātību ir izraisījis Briseles spiediena rezultātā pieņemtais Lietuvas valdības lēmums līdz 2005.gadam slēgt milzīgo Ignalīnas atomelektrostaciju. Tā ražo apmēram 80 procentu no Lietuvā patērētās elektroenerģijas. Bez tās Lietuvai nāksies importēt lielāko daļu no enerģijas nesējiem, visticamākais, gāzi no Krievijas. Par spīti draudzīgajām attiecībām ar Maskavu šādas izredzes daudziem lietuviešiem izraisa pretīgumu — un dusmas par to, ko viņi uzskata par ES līdzjūtības trūkumu un nevēlēšanos piedāvāt lielāku kompensāciju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!