Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Kriminālsodu izpildes likums

A sadaļa
Kriminālsodu izpildes pamatnoteikumi

I nodaļa
Kriminālsodu izpildes vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbalsta vajadzību un resursu novērtējums — strukturēta metode, kuru Valsts probācijas dienests (turpmāk — dienests) izmanto, lai novērtētu nepilngadīga vai jaunieša vecuma probācijas klienta atbalsta vajadzības un resursus, kurus iespējams izmantot probācijas klienta attīstības veicināšanai;

2) izvērtēšanas komisija — Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk — pārvalde) priekšnieka izveidota komisija, kas brīvības atņemšanas iestādē izdod lēmumus par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā;

3) kamera — šā likuma izpratnē telpa, kurā ar brīvības atņemšanu notiesātais atrodas naktsmiera laikā vai citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos;

4) kriminogēna rakstura vajadzības — faktori un apstākļi, kas veicina noziedzīgu uzvedību vai kavē notiesāto personu resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā;

5) nosacīta atbrīvošana — nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no brīvības atņemšanas soda izpildes;

6) nosacīti atbrīvotais — nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izpildes atbrīvota persona;

7) notiesātais — šā likuma izpratnē persona, kurai ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir piemērots kriminālsods (turpmāk — sods);

8) pārkāpums — soda izpildes noteikumu pārkāpums;

9) probācijas klients — persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un rakstveidā ir piekritusi iesaistīties izlīguma procesā ar cietušo; persona, par kuru ir pieprasīts izvērtēšanas ziņojums; persona, pret kuru ir izbeigts kriminālprocess, nosacīti to atbrīvojot no kriminālatbildības; nosacīti atbrīvotais; persona, kurai ir piemērots sods — probācijas uzraudzība; persona, kurai ir piemērots sods — sabiedriskais darbs;

10) probācijas klienta atbalsta persona — probācijas klienta izvēlēta pilngadīga persona, kura brīvprātīgi sniedz praktisku, emocionālu un informatīvu atbalstu probācijas klientam soda izpildes laikā, tādējādi veicinot resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā. Atbalsta persona var būt probācijas klienta ģimenes loceklis, draugs, uzticības persona vai cita persona, kura sadarbojas ar dienestu soda izpildes laikā;

11) radinieks — notiesātā tēvs, māte, aizbildnis, aizgādnis, bērns, brālis, māsa, vecvecāks un mazbērns;

12) resocializācija — pasākumu kopums noziedzīgas uzvedības riska mazināšanai notiesātajiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām;

13) riska un vajadzību novērtēšana — strukturēta metode, kuru izmanto, lai noteiktu cēloņus, kāpēc izdarīts noziedzīgs nodarījums, risku atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai un faktorus, kas attur notiesāto no atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

14) sabiedrībā izpildāmie sodi — naudas sods, sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība, izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija;

15) soda progresīvā izpilde — notiesātā uzvedībai un sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem atbilstoša virzība no stingrākiem soda izpildes nosacījumiem ar ierobežotu tiesību apjomu uz vieglākiem soda izpildes nosacījumiem ar lielāku tiesību apjomu vai otrādi;

16) sociālpsiholoģiskās vajadzības — emocionālās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, kuru apmierināšana ir būtiska, lai nodrošinātu notiesātā emocionālo un psiholoģisko labklājību un sekmīgu sociālo funkcionēšanu;

17) soda izolators — kamera, kurā notiesāto ievieto uz noteiktu laiku, ja viņam ir piemērots attiecīgs sods par pārkāpuma izdarīšanu;

18) soda izpildes pakāpe — soda progresīvās izpildes posms slēgtajā cietumā ar šajā likumā noteiktiem soda izpildes apstākļiem, ar noteiktu notiesātā tiesību un pienākumu apjomu, resocializācijas, uzraudzības un drošības pasākumu intensitātes līmeni;

19) uzraudzības plāns — dienesta amatpersonas un probācijas klienta izstrādāts pārmaiņu plānojums probācijas klienta riska un vajadzību novērtēšanā vai atbalsta vajadzību un resursu novērtēšanā identificēto kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanai un sociāli atbalstāmu mērķu sasniegšanai, attīstot probācijas klienta iekšējos resursus un stiprinot vai piesaistot ārējos resursus.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un cilvēktiesībām atbilstošu soda izpildi, tādējādi vairojot sabiedrības drošību, tostarp cieņu un lojalitāti pret valsti un valsts valodu.

3. pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka sodu izpildes principus, sodu izpildes institūcijas, to kompetenci, sodu izpildes kārtību, kā arī notiesātā tiesisko statusu, tiesību apjomu un pienākumus.

(2) Tāpat šis likums paredz nosacītas atbrīvošanas un prokurora lēmuma par personas nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības (turpmāk — prokurora lēmums) izpildes kārtību, kā arī nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.

4. pants. Soda izpildes mērķis un uzdevums

(1) Soda izpildes mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības risku notiesātajam soda izpildes laikā, radot priekšnoteikumus tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes.

(2) Soda izpildes uzdevums ir nodrošināt notiesātā resocializācijas vajadzību, soda izpildes piespiedu mehānismu un cilvēktiesību līdzsvaru soda izpildes laikā.

5. pants. Soda izpildes pamats

Pamats soda izpildei ir:

1) spēkā stājies tiesas nolēmums;

2) spēkā stājies prokurora priekšraksts par sodu;

3) tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi.

6. pants. Sodu izpildes normatīvo aktu piemērošana

(1) Notiesātajam sodu izpilda saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izpildes brīdī, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(2) Visiem Latvijas Republikā notiesātajiem sodu izpilda tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

7. pants. Notiesāto tiesiskais statuss

Notiesātajiem ir normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem, tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un attiecīgā soda izpildes kārtības, kādu nosaka šis likums.

8. pants. Prokurora lēmuma izpilde

(1) Pamats nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas uzraudzībai ir spēkā stājies prokurora lēmums.

(2) Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas uzraudzība notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā uzraudzības laikā, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

9. pants. Soda izpildes apturēšana, izbeigšana un atjaunošana, nododot soda izpildi ārvalstij

(1) Brīvības atņemšanas soda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izpildei ārvalstī vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī.

(2) Sabiedrībā izpildāmo sodu izpilde un termiņš tiek apturēti šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Sabiedrībā izpildāmā soda izpilde tiek izbeigta ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī, izņemot mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu. Mantas konfiskācijas un tiesību ierobežošanas izpilde tiek turpināta, neraugoties uz to, ka Latvijas Republikas tiesas nolēmums nodots izpildei ārvalstī.

(4) Soda izpilde tiek atjaunota, ja soda izpildes institūcija saņem Tieslietu ministrijas informāciju, ka persona izbēgusi no ārvalsts brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrībā izpildāmā soda izpilde nodota atpakaļ Latvijas Republikai.

10. pants. Nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaistīšana sodu izpildē

(1) Sodu izpildē var iesaistīt nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgā darba veicējus (turpmāk — brīvprātīgie), ja tas veicina soda izpildes mērķu sasniegšanu un neapdraud sabiedrības drošību.

(2) Brīvprātīgos soda izpildē iesaista atbilstoši brīvprātīgo darbu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot sodu izpildi regulējošus normatīvos aktus.

11. pants. Mediācijas, izlīguma un citas taisnīguma atjaunošanas iespējas soda izpildē

(1) Notiesātais soda izpildes laikā var izlīgt ar cietušo.

(2) Ja cietušais vai notiesātais soda izpildes laikā vēršas dienestā ar iesniegumu par izlīgumu, izlīguma procesu īsteno dienesta apmācīts starpnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izlīguma īstenošanas kārtību. Notiesātais vai cietušais var vērsties dienestā ar iesniegumu par izlīguma īstenošanu arī tad, ja notiesātajam sods par konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu jau ir izpildīts.

(3) Notiesātais soda izpildes laikā var iesaistīties mediācijas procesā un izmantot arī citus taisnīguma atjaunošanas instrumentus.

II nodaļa
Sodu izpildes pamatprincipi

12. pants. Cilvēktiesību ievērošanas, vienlīdzības, cieņpilnas attieksmes un spīdzināšanas aizlieguma princips

(1) Likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi, un sodu izpildes procesā nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, ādas krāsas, tautības vai etniskās izcelsmes, valodas, sociālās izcelšanās, izglītības, dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, veselības stāvokļa, invaliditātes, ģenētiskajām īpatnībām, ģimenes, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem vai citiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības, ticības, nodarbošanās veida un citiem iemesliem.

(2) Sodu izpildē tiek nodrošināta cieņpilna attieksme pret ikvienu iesaistīto personu.

(3) Sodu izpildē ir aizliegta spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai apiešanās.

13. pants. Cietušo tiesisko interešu ievērošanas princips

(1) Organizējot soda izpildi, pēc iespējas tiek ņemtas vērā cietušā tiesiskās intereses.

(2) Soda izpildes institūcija soda izpildes laikā dod iespēju un veicina:

1) notiesātā vēlmi uzņemties atbildību par savu uzvedību;

2) notiesātā izpratni par to, ka viņa uzvedība nav pieņemama un ir radījusi kaitīgas sekas cietušajam un sabiedrībai;

3) notiesātā vēlmi atlīdzināt nodarīto kaitējumu cietušajam un sabiedrībai;

4) cietušo un sabiedrības interešu atzīšanu un aizstāvību attiecīgā konflikta risināšanā un tā rezultātā radīto seku novēršanā vai mazināšanā.

(3) Soda izpildes institūcijas personāls atbilstoši kompetencei atbalsta notiesātā vēlmi īstenot sociāli atbalstāmas pārmaiņas uzvedībā, tostarp vēlmi izlīgt ar cietušo, un savus pienākumus pilda tā, lai veicinātu notiesātā vēlmi piedalīties resocializācijā vai taisnīguma atjaunošanas pasākumos.

14. pants. Individuālā izvērtējuma princips

(1) Soda izpilde šajā likumā noteiktajos gadījumos notiek, pamatojoties uz notiesātā individuālu izvērtējumu.

(2) Lai veicinātu soda izpildes mērķa sasniegšanu, soda izpildē notiesātais tiek vispusīgi izvērtēts, ņemot vērā viņa uzvedību, personības iezīmes, veselību, sociālo un vides faktoru ietekmi.

15. pants. Soda progresīvās izpildes princips

Soda progresīvā izpilde ir soda izpilde atbilstoši notiesātā sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem un viņa uzvedībai. Šis princips neattiecas uz tiesību ierobežošanas, mantas konfiskācijas, izraidīšanas no Latvijas Republikas un naudas soda izpildi.

16. pants. Samērīguma princips

(1) Notiesātajam soda izpildes laikā nosaka tādus minimālos nepieciešamos ierobežojumus, kas atbilst viņa izdarītajam noziedzīgam nodarījumam un riskam, ko viņš rada, un ir proporcionāli soda izpildes mērķim, kura sasniegšanai tie noteikti.

(2) Soda izpildes institūcija nosaka tādu resocializācijas, kontroles un atbalsta pasākumu apjomu un saturu, kas atbilst notiesātā sociālpsiholoģiskajām vajadzībām un kriminogēna rakstura vajadzību intensitātei un daudzveidībai.

17. pants. Soda sastāvdaļu līdzsvara princips

(1) Soda izpildes laikā notiesātajam tiek piemēroti visi šajā likumā noteiktie soda elementi, nodrošinot notiesātā resocializāciju soda izpildes laikā un priekšnoteikumus tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes.

(2) Soda elementi ir forma (soda izpildes kārtība, notiesātā tiesību ierobežojumi un pienākumi soda izpildes laikā) un saturs (notiesātā resocializācija). Tiem jābūt savstarpējā līdzsvarā, un neviens no tiem nedrīkst dominēt pār otru.

18. pants. Atbilstošas reakcijas princips

(1) Lai mazinātu atkārtota noziedzīga nodarījuma risku, soda izpildes laikā šajā likumā noteiktajos gadījumos vērtē notiesātā:

1) antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska līmeni;

2) resocializācijas vajadzības;

3) soda izpildes laikā notikušās izmaiņas resocializācijas vajadzībās un antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska līmenī;

4) atbalsta vajadzības un resursus.

(2) Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, notiesātais tiek iesaistīts viņa vecumam, personiskajām īpašībām un briedumam atbilstošos resocializācijas pasākumos.

(3) Soda izpildes laikā šajā likumā noteiktajos gadījumos vērtē drošības riskus, kurus rada vai var radīt notiesātais.

19. pants. Dažādu drošības pasākumu līdzsvara princips

Drošību veido savstarpēji papildinošu un līdzsvarotu pasākumu kopums brīvības atņemšanas soda izpildē, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu, resocializāciju, uzraudzību un kārtību brīvības atņemšanas iestādē un novērš vai mazina brīvības atņemšanas iestādes un sabiedrības drošības apdraudējumu. Drošību veido šādi elementi:

1) statiskā drošība — pastāvīgi ar fiziskiem un tehniskiem līdzekļiem īstenojami pasākumi, kas nodrošina brīvības atņemšanas iestādes apsardzi un brīvības atņemšanas iestādē noteiktās kārtības ievērošanu;

2) organizatoriskā drošība — pasākumi, kas nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — brīvības atņemšanas iestādes amatpersona) un darbinieku (turpmāk — brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie) tiesības, pienākumus, atbildību un rīcību dažādu situāciju un apdraudējuma novēršanai;

3) dinamiskā drošība — profesionālu un cieņpilnu attiecību veidošana starp brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem un notiesātajiem, lai veicinātu resocializāciju un savlaicīgu iespējamo drošības apdraudējumu konstatēšanu un novēršanu.

20. pants. Iesaistīšanas un atbildības princips

(1) Notiesātā un soda izpildē iesaistītā personāla sadarbība ir neatņemama soda izpildes sastāvdaļa visā soda izpildes laikā.

(2) Soda izpildes institūcijas personāls atbild par sava darba kvalitāti, nevis par notiesātā uzvedību.

21. pants. Sociālās atbildības un sadarbības princips

(1) Soda izpildes institūcija veicina notiesātā laulātā, reģistrētā partnera (turpmāk — partnera) vai radinieku, nevalstisko organizāciju, brīvprātīgo un citu sabiedrības pārstāvju līdzdalību darbā ar notiesātajiem, ja tas veicina soda izpildes mērķa sasniegšanu un nerada risku sabiedrības drošībai.

(2) Lai nodrošinātu soda izpildes institūcijas uzdevuma izpildi, soda izpildes institūcija sadarbojas ar citām institūcijām.

22. pants. Uz pierādījumiem balstītas prakses princips

(1) Soda izpildes ietvaros tiek īstenoti pasākumi, kuru efektivitāte ir balstīta pierādījumos.

(2) Soda izpildes pasākumu efektivitāte tiek pārbaudīta, veicot pētījumus vai citus efektivitātes novērtēšanas pasākumus.

III nodaļa
Sodu izpildes institūcijas

23. pants. Pārvaldes kompetence

Pārvalde izpilda brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādē.

24. pants. Dienesta kompetence

Dienests organizē sabiedriskā darba izpildi, uzrauga nosacīti atbrīvotas, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērota probācijas uzraudzība.

25. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kompetence

Zvērināti tiesu izpildītāji izpilda mantas konfiskāciju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

26. pants. Valsts robežsardzes kompetence

Valsts robežsardze izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas. 

27. pants. Naudas soda izpilde

Naudas soda izpilde notiek saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu.

28. pants. Tiesību ierobežošanas izpilde

Tiesību ierobežošanu izpilda institūcija (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu.

29. pants. Policijas kontroles izpildes kompetence

Valsts policija izpilda policijas kontroli.

IV nodaļa
Starpinstitūciju sadarbība soda izpildes laikā

30. pants. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes soda izpildes laikā

(1) Soda izpildes laikā šajā likumā noteiktās sodu izpildes institūcijas organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai atbilstoši soda izpildes institūcijas un citu iesaistīto institūciju kompetencei koordinētu pasākumus un aktivitātes nolūkā mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.

(2) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē dienests, pārvalde un Valsts policija attiecībā uz personām, kurām institūcija nodrošina soda izpildi, ja:

1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;

3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;

4) notiesātais ir nepilngadīgs.

(3) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī par notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kā arī gadījumos, kad notiesātā jauna noziedzīga nodarījuma riska mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes.

(4) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt jebkurā soda izpildes procesa laikā, taču to obligāti organizē, sākot soda izpildi un pirms soda izpildes beigām attiecībā uz šā panta otrajā daļā minētajiem notiesātajiem.

(5) Par personu ar radikalizācijas pazīmēm šā likuma izpratnē uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu. Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var veicināt terorismu un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu, kurina naidu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības.

(6) Ministru kabinets nosaka starpinstitūciju sadarbības sanāksmē uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, tā glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un to glabāšanas termiņu.

31. pants. Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē

(1) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē tās dalībnieki, lai sasniegtu šā likuma 30. panta pirmajā daļā paredzēto mērķi:

1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par notiesāto, cietušo, notiesātā laulāto, personu, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns, partneri, ģimenes vai mājsaimniecības locekļiem, iespējami apdraudēto personu;

2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;

3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.

(2) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki sniedz šā panta pirmajā daļā noteiktos notiesātā, cietušā, notiesātā laulātā, personas, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns, partnera, ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, ciktāl to apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu.

(3) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši to kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskajai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījies starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteiktā informācija.

(4) Uz šā panta trešajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.

V nodaļa
Soda izpildes institūcijas lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana

32. pants. Soda izpildes laikā pieņemtie lēmumi

Soda izpildes laikā pieņemtie lēmumi nav apstrīdami vai pārsūdzami, izņemot apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu šajā likumā vai citos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

33. pants. Apstrīdamie brīvības atņemšanas iestādes iekšējie lēmumi

(1) Notiesātais var apstrīdēt pārvaldes priekšniekam šādus brīvības atņemšanas iestādes lēmumus:

1) par atteikumu atļaut notiesātajam lietot personisko sadzīves tehniku;

2) par atteikumu atļaut notiesātajam izmantot palīglīdzekli studiju procesā;

3) par atteikumu atļaut notiesātajam iegūt izglītību ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas;

4) par notiesātās sievietes, kurai, atrodoties atklātajā cietumā, ir piedzimis bērns, pārvietošanu kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā atrodas sievietes ar bērniem;

5) par atteikumu izdot rīkojumu par notiesātā nodarbināšanu;

6) par atteikumu atļaut notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, nodarbināt ārpus brīvības atņemšanas iestādes;

7) par atteikumu atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes;

8) komisijas lēmumu par speciālā līdzekļa — roku dzelžu — piemērošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie pārvaldes priekšnieka lēmumi nav pārsūdzami.

(3) Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

34. pants. Apstrīdamie dienesta iekšējie lēmumi

(1) Probācijas klients var apstrīdēt dienesta vadītājam dienesta amatpersonas lēmumus par atteikumu atļaut probācijas klientam:

1) uzraudzības laikā mainīt dzīvesvietu;

2) uzraudzības laikā izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas vai iebraukt tajā;

3) uzraudzības laikā noteiktā dienā un laikā uzturēties sabiedriskajā vietā vai noteiktā dienā un laikā tuvoties objektam, vietai vai iestādei;

4) uz laiku neveikt sabiedrisko darbu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie dienesta vadītāja lēmumi nav pārsūdzami.

(3) Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

35. pants. Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā apstrīdamie un pārsūdzamie brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdotie lēmumi

(1) Notiesātais Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pārvaldes priekšniekam brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā faktisko rīcību un šādus lēmumus:

1) izvērtēšanas komisijas lēmumu;

2) lēmumu par soda par pārkāpumu piemērošanu;

3) lēmumu par notiesātā videosaziņas, apmeklējuma vai īslaicīgas satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē;

4) lēmumu par notiesātā apmeklējuma vai īslaicīgas satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos;

5) lēmumu par aizliegumu notiesātajam tikties ar konkrētu personu uz laiku;

6) lēmumu par atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai satiktos ar laulāto, partneri vai radinieku, kurš atrodas citā brīvības atņemšanas iestādē;

7) lēmumu par atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no laulātā, partnera vai radinieka;

8) lēmumu par atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša laulātā, partnera vai radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas;

9) lēmumu par atteikumu vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu izmantot bērna ārstniecībai;

10) lēmumu par pienākuma uzlikšanu notiesātajam samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus, ja notiesātajam medicīniskajā pārbaudē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme;

11) lēmumu par atteikumu notiesātajai mātei īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai kopā ar bērnu apmeklētu stacionāro ārstniecības iestādi vai uzturētos minētajā iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos pārvaldes priekšnieka lēmumus notiesātais var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktos gadījumus.

(3) Administratīvās rajona tiesas lēmumu par šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Ja pārvaldes priekšnieks izvērtēšanas komisijas lēmumu atceļ vai Administratīvā rajona tiesa ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu atceļ pārvaldes priekšnieka lēmumu, lietu atkārtoti izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē.

(4) Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanu, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Administratīvās rajona tiesas nolēmums, kas pieņemts par cita soda piemērošanu, nav pārsūdzams.

(5) Pārvaldes priekšnieka lēmums par šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto lēmumu ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.

36. pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes laikā pieņemto lēmumu noformēšana

(1) Brīvības atņemšanas soda izpildes laikā pieņemto lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā. Rakstveidā noformē šā likuma 33. panta pirmajā daļā un 35. panta pirmajā daļā minētos lēmumus. Pieņemto lēmumu paziņo notiesātajam.

(2) Rezolūcijas veidā noformēto lēmumu notiesātais var lūgt noformēt rakstveidā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

(3) Brīvības atņemšanas soda izpildes laikā pieņemto lēmumu notiesātajam izsniedz tikai tad, ja viņš to ir pieprasījis.

VI nodaļa
Administratīvie pārkāpumi sodu izpildes jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

37. pants. Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana notiesātajam vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no notiesātā

(1) Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes paslēptu nodošanu vai par darbībām nolūkā jebkādā veidā tos nodot notiesātajam piemēro naudas sodu līdz 14 naudas soda vienībām.

(2) Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no notiesātā piemēro naudas sodu līdz 14 naudas soda vienībām.

38. pants. Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana

Par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, piemēro naudas sodu līdz 14 naudas soda vienībām.

39. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. pantā minēto pārkāpumu veic pārvalde.

(2) Ja nav zināma pie administratīvās atbildības saucamā persona, administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. pantā minēto pārkāpumu sāk un neatliekamās procesuālās darbības brīvības atņemšanas iestādē veic pārvalde, bet turpmākās procesuālās darbības un lietas izskatīšanu veic Valsts policija.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 38. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.

B sadaļa
Brīvības atņemšanas soda izpilde

VII nodaļa
Brīvības atņemšanas soda izpildes vispārīgie noteikumi

40. pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi, to izveidošana un likvidēšana

(1) Brīvības atņemšanas sodu izpilda brīvības atņemšanas iestādēs — slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes Latvijas Republikā izveido un likvidē ar tieslietu ministra rīkojumu.

(3) Pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu var brīvības atņemšanas iestādē izveidot slēgtā cietuma, atklātā cietuma un audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļu, kā arī izmeklēšanas cietuma nodaļu.

(4) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu brīvības atņemšanas iestādē var izveidot nodaļas. Nodaļā vienkopus var grupēt notiesātos vienas soda izpildes pakāpes ietvaros ar līdzīgām vajadzībām vai ņemot vērā citu noteiktu kritēriju (pazīmi), ja tas var veicināt brīvības atņemšanas soda izpildes mērķa sasniegšanu. Vienā nodaļā vienkopus var grupēt arī notiesātos, kas atrodas dažādās soda izpildes pakāpēs, ja tas nepieciešams noteiktu notiesāto resocializācijas vai veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai.

41. pants. Brīvības atņemšanas soda izpilde atbilstoši notiesātā vecumam

(1) Pilngadīgiem notiesātajiem brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā.

(2) Nepilngadīgiem notiesātajiem brīvības atņemšanas sodu izpilda audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā soda izpilde var tikt turpināta audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Pēc šajā likumā noteiktā vecuma sasniegšanas un šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā soda izpilde tiek turpināta slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā.

42. pants. Notiesāto šķirta izvietošana brīvības atņemšanas iestādēs

(1) Brīvības atņemšanas iestādēs šķirti izvieto notiesātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos notiesātos un pilngadīgos notiesātos. Notiesātos, kuri iepriekš nav atradušies brīvības atņemšanas iestādē, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem. Šķirti izvieto arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi ietekmē citus notiesātos.

(2) Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem. Šādus notiesātos ir atļauts iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos kopā ar pārējiem notiesātajiem.

(3) Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus.

(4) Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, izvieto atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais.

43. pants. Notiesātā ievietošana konkrētā brīvības atņemšanas iestādē

(1) To, kurā brīvības atņemšanas iestādē konkrēti notiesāto ievietot, nosaka pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus un ņemot vērā notiesātā resocializācijas vajadzības, kā arī brīvās vietas brīvības atņemšanas iestādēs.

(2) Ja pārvaldes priekšnieks, izvērtējot šā panta pirmajā daļā minētos kritērijus, konstatē, ka notiesāto var ievietot vairākās brīvības atņemšanas iestādēs, viņu ievieto tajā brīvības atņemšanas iestādē, kas atrodas tuvāk notiesātā dzīvesvietai, ja viņam tāda ir, vai viņa laulātā, partnera vai radinieku dzīvesvietai, ja tas ir iespējams.

(3) Ja notiesātais ir notiesāts ar brīvības atņemšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tad, lemjot par notiesātā ievietošanu konkrētā brīvības atņemšanas iestādē, pārvaldes priekšnieks ņem vērā smagāko izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Šajā daļā minētajā gadījumā netiek ņemti vērā tie nodarījumi, par kuriem notiesātajam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētos kritērijus ņem vērā arī gadījumos, kad par notiesātā pārvietošanu uz citu brīvības atņemšanas iestādi tiek lemts brīvības atņemšanas soda izpildes laikā.

44. pants. Notiesātā ievietošana konkrētā brīvības atņemšanas iestādē atkārtoti

(1) Pārvaldes priekšnieks atkārtoti lemj par notiesātā ievietošanu brīvības atņemšanas iestādē atbilstoši šā likuma 43. pantā paredzētajai kārtībai, ja:

1) notiesāto notiesā ar brīvības atņemšanu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu;

2) attiecībā uz nosacīti atbrīvoto tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neizpildītās soda daļas izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos:

1) ņem vērā visus tiesas nolēmumus, saskaņā ar kuriem notiesātajam sods vēl nav izpildīts vai ir noteikts galīgais sods;

2) neņem vērā noziedzīgos nodarījumus, par kuriem notiesātajam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.

(3) Šajā pantā minētajos gadījumos notiesātajam pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē netiek veikts atkārtots riska un vajadzību novērtējums.

45. pants. Notiesātā izvietošana brīvības atņemšanas iestādē

(1) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidota notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā un kamerā notiesātais izvietojams. Notiesāto izvietošanas komisija, lemjot par notiesātā izvietošanu, ņem vērā viņa veselības stāvokli, iepriekšējo kriminālo pieredzi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, viņa personiskās īpašības un uzvedību.

(2) Notiesāto, kurš palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.

(3) Ja notiesātais ir tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, soda izpildes institūcijas, valsts institūcijas, kas veic operatīvo darbību, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais, partneris vai pirmās pakāpes radinieks, viņu izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.

46. pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes sākšana

(1) Notiesāto no izmeklēšanas cietuma pārvieto uz brīvības atņemšanas soda izpildes vietu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad tiesas nolēmums nodots izpildīšanai, vai no dienas, kad notiesātais ievietots izmeklēšanas cietumā.

(2) Katram notiesātajam sagatavo personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī personas kriminālistisko raksturojumu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ziņas par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, šo personu un to sevišķo pazīmju fotoattēlus un šo personu kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, kā arī iegūstamos fotoattēlus un uz tiem attiecināmās obligātās tehniskās prasības, Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām.

(4) Brīvības atņemšanas iestāde 10 darbdienu laikā pēc tam, kad notiesātais sācis soda izpildi brīvības atņemšanas iestādē, informē Latvijas Republikā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos, lai soda izpilde notiek viņa pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izpildei juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.

47. pants. Īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izpildes sākšana

(1) Pārvalde triju darbdienu laikā no dienas, kad saņemta tiesas informācija par sprieduma izpildes sākšanu un sprieduma kopija, nosūta uzaicinājumu personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, neatrodas apcietinājumā. Uzaicinājumā norāda brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai nepieciešams ierasties īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izpildes vietā, kā arī informē personu par Krimināllikumā noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izpildes. Laikposms starp uzaicinājuma nosūtīšanas dienu un soda izpildes sākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par 10 darbdienām.

(2) Ja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izpildei, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu, lai tiktu lemts par kriminālprocesa sākšanu, kā arī nosūta iesniegumu tiesai, kura notiesāja personu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, par notiesātā izsludināšanu meklēšanā.

(3) Pārvaldes priekšnieks triju darbdienu laikā no Valsts policijas pieprasījuma saņemšanas dienas informē Valsts policiju par brīvības atņemšanas iestādi, kur ievietojama aizturētā persona, kurai piemērota īslaicīga brīvības atņemšana vai kurai neizpildītais sods aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

(4) Pārvaldes priekšnieks personu, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, atrodas apcietinājumā, pārceļ soda izpildei uz brīvības atņemšanas iestādi atbilstoši šajā nodaļā noteiktajam.

48. pants. Informēšana par brīvības atņemšanas soda izpildes sākšanu

(1) Tiklīdz notiesātais tiek ievietots brīvības atņemšanas iestādē, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt laulāto, partneri vai radinieku, likumisko pārstāvi, aizgādni vai citu personu par soda izpildes vietu.

(2) Lai nodrošinātu bērna labāko interešu ievērošanu un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, brīvības atņemšanas iestāde triju darbdienu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē nosūta nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim, kā arī bāriņtiesai un pašvaldībai atbilstoši nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarētajai dzīvesvietai paziņojumu par nepilngadīgā notiesātā atrašanos brīvības atņemšanas iestādē. Paziņojumā norāda:

1) nepilngadīgā notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu);

2) brīvības atņemšanas iestādes nosaukumu;

3) datumu, no kura nepilngadīgais notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

49. pants. Notiesātā personas lieta

(1) Katram notiesātajam brīvības atņemšanas iestādē iekārto personas lietu vai turpina apcietinātā personas lietu, ja notiesātais nosūtīts soda izpildei no izmeklēšanas cietuma.

(2) Personas lietā iekļauj:

1) šā likuma 5. pantā minētos tiesas nolēmumus un prokurora priekšrakstu par sodu;

2) notiesātā daktiloskopisko karti;

3) informāciju par aizturēšanu, ja notiesātais ticis aizturēts, vai ierašanos brīvības atņemšanas soda izpildes sākšanai;

4) ieslodzītā anketu;

5) notiesātā riska un vajadzību novērtējumu, resocializācijas plānu un informāciju par notiesātā resocializācijas procesu;

6) informāciju par notiesātajam piemērotajiem sodiem par pārkāpumiem, kā arī informāciju par piemērotajiem pamudinājumiem;

7) notiesātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī notiesātā kriminālistisko raksturojumu.

(3) Notiesātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu, un attiecībā uz notiesāto izdotos administratīvos aktus un citus lēmumus.

(4) Notiesātā personas lietai pievieno:

1) pasi vai personas apliecību;

2) pagaidu ceļošanas dokumentu;

3) brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošo informāciju par notiesātā iegūto izglītību.

(5) Pārvietojot notiesāto no īslaicīgās aizturēšanas vietas uz brīvības atņemšanas iestādi, līdzi nosūta šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētos dokumentus un notiesātajam izņemtos dokumentus.

50. pants. Notiesāto ievietošana īslaicīgās aizturēšanas vietā

Notiesātajam, kurš ievietots īslaicīgās aizturēšanas vietā, ir piemērojami normatīvie akti, kas nosaka aizturēto personu turēšanas kārtību.

51. pants. Tieslietu ministrijas informēšana par ārvalstu pilsoņiem

(1) Pārvalde regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos nosūta Tieslietu ministrijai informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kuriem brīvības atņemšanas sodu izpilda brīvības atņemšanas iestādēs Latvijas Republikā.

(2) Pārvalde šajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, tiesu, kas notiesājusi personu, un informāciju par visiem tiesu nolēmumiem, ar kuriem persona notiesāta.

52. pants. Notiesātā pienākumi, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes

(1) Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis rakstveida atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atļaujā norādītajā laikā atgriezties šajā iestādē.

(2) Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis rakstveida atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst, tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis neļauj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātais vai viņa laulātais, partneris vai radinieki nekavējoties paziņo brīvības atņemšanas iestādei par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu.

(4) Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis rakstveida atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju:

1) aizliegts atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu laikposmā no plkst. 22.00 līdz 6.00;

2) aizliegts izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas bez brīvības atņemšanas iestādes atļaujas;

3) aizliegts atstāt Latvijas Republikas teritoriju;

4) aizliegts atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas;

5) ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādi, ja objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ atļaujā norādītajā laikā nav iespējams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un atgriezties tajā, tiklīdz radīsies tāda iespēja;

6) aizliegts apmeklēt azartspēļu norises vietas;

7) aizliegts lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

8) ir pienākums atļaujā noteiktajā laikā sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, telefoniski sazinoties ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu;

9) ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai kontrolēt šajā daļā noteikto pienākumu izpildi.

(5) Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izpildes, izņemot šā panta otrajā daļā un ceturtās daļas 5. punktā minētos gadījumus.

(6) Notiesātais nekavējoties paziņo brīvības atņemšanas iestādei, ja viņš ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa dēļ ir spiests atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu, izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas vai atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas.

53. pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs

(1) Lai novērstu sabiedrības drošības un brīvības atņemšanas iestādes drošības un kārtības apdraudējumu, kā arī pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, brīvības atņemšanas soda izpildes laikā notiesātie tiek izolēti un uzraudzīti. Lai sasniegtu šo mērķi, brīvības atņemšanas soda izpildes laikā notiesātajam precīzi un bez ierunām nepieciešams pildīt šajā likumā noteikto.

(2) Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs izvieto kamerās.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

2) kārtību, kādā notiesātie tiek pieņemti brīvības atņemšanas iestādē;

3) kārtību, kādā tiek noformēta notiesātā personas lieta, kā arī viņa anketas saturu un noformēšanas kārtību;

4) notiesāto apģērba, apavu un apgādes nosacījumus un normas, uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas, kā arī higiēnas prasību nodrošināšanas kārtību;

5) gadījumus, apmēru un kārtību, kādā nodrošina uzturu notiesātajiem, kuri atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes un kuriem netiek nodrošināta ēdienreize brīvības atņemšanas iestādē;

6) notiesāto dienas kārtībā ietveramos pasākumus;

7) kārtību, kādā notiesātajiem tiek nodrošinātas šajā likumā noteiktās tiesības;

8) notiesāto uzvedības noteikumus;

9) resocializācijas organizēšanas un īstenošanas kārtību;

10) kārtību, kādā notiesātos nodarbina, pārceļ un atbrīvo no darba, viņiem nosaka un izmaksā darba samaksu, darba vienošanās saturu, uzteikšanas un izbeigšanas kārtību, gadījumus un kārtību, kādā komersants par notiesātā nodarbināšanu informē brīvības atņemšanas iestādi;

11) notiesāto veselības aprūpes organizēšanas un īstenošanas kārtību;

12) garīgās aprūpes organizēšanas un īstenošanas kārtību;

13) atļautās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu, izmantošanas laiku un kārtību;

14) pienesumu un pasta sūtījumu (turpmāk — sūtījums) pieņemšanas un izsniegšanas kārtību;

15) to priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kuri var atrasties pie notiesātajiem vai kuri ir pieļaujami pienesumos un sūtījumos, kā arī to pārtikas produktu un priekšmetu sarakstu un apjomu, kurus atļauts ienest ilglaicīgas satikšanās telpā;

16) to pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajam atļauts iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (turpmāk — tirdzniecības vieta);

17) kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē notiesātā lūgumu atļaut glabāt reliģiskos priekšmetus un literatūru, šā lēmuma pieņemšanas un atcelšanas kritērijus;

18) kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks reģistrē atklātā cietuma notiesātā personīgo mobilo telefonu un datortehniku;

19) iekšējo kārtību brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, notiesāto atlases, uzņemšanas un pārvietošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesāto izslēdz no atkarību mazināšanas programmas, un attiecīgo lēmumu pieņemšanas kritērijus;

20) brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas kārtību;

21) pamudinājumu un sodu par pārkāpumiem piemērošanas kārtību;

22) drošības un uzraudzības pasākumu īstenošanas kārtību;

23) rīcību notiesātā nāves gadījumā;

24) to bērnu izvietošanai nepieciešamo telpu aprīkojumu, bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas, kuri ar notiesātajām mātēm uzturas brīvības atņemšanas iestādē;

25) atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi;

26) kārtību, kādā sagatavojama izziņa par soda izpildes gaitu, un tajā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu;

27) materiālās palīdzības apmēru un kārtību, kādā personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, sniedz palīdzību;

28) kameras aprīkojumu, apgaismojuma, temperatūras un ventilācijas minimālās prasības;

29) izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu izdošanas kritēriju izvērtēšanas kārtību;

30) tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu būvniecībai;

31) procedūru, kādā komersanti piesakās notiesāto nodarbināšanai, komersantu atlases kārtību un to izvērtēšanas komisijas sastāvu, lēmumu pieņemšanas kārtību un kārtību, kādā slēdzamas vienošanās par notiesāto nodarbinātības organizēšanu;

32) kritērijus un kārtību, kādā tiek izvēlēts komersants, kas nodrošina telefonsarunu iekārtas, to apkalpošanu un telefonsarunu pakalpojumu brīvības atņemšanas iestādēs;

33) kritērijus un kārtību, kādā tiek izvēlēts komersants, kurš nodrošina preču tirdzniecības pakalpojumus notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs.

(5) Notiesātajiem nodrošina iespēju iepazīties ar brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem un citiem brīvības atņemšanas soda izpildi regulējošiem normatīvajiem aktiem.

54. pants. Informācijas izsniegšanas ierobežojumi

(1) Notiesātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:

1) informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu;

2) informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, soda izpildes institūcijas, valsts institūcijas, kas veic operatīvo darbību, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, viņa laulātais, partneris vai pirmās pakāpes radinieks;

3) informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem;

4) informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu;

5) informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma un ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai;

6) informāciju par notiesātā riska un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā gūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām;

7) informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā;

8) informāciju par notiesāto, kura sniegta tiesībaizsardzības iestādēm, bāriņtiesai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam, Veselības inspekcijai;

9) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādāto informāciju, kā arī protokolā iekļauto informāciju.

(2) Citu šā panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz normatīvie akti, vai pēc notiesātā pieprasījuma.

(3) Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.

VIII nodaļa
Soda progresīvā izpilde un tās īstenošanas kārtība

55. pants. Soda progresīvā izpilde

(1) Soda progresīvā izpilde paredz:

1) soda izpildes mīkstināšanu, lai veicinātu notiesātā veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izpildes;

2) soda izpildes pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību;

3) notiesātā nosacītu atbrīvošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmas ietvaros, izvērtē viņa sasniegtos resocializācijas rezultātus, resocializācijas plāna izpildi, notiesātā uzvedību un izpildīto soda daļu.

(3) Jautājumus par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā, izņemot šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto, izlemj izvērtēšanas komisija. Jautājumu par notiesātā nosacītu atbrīvošanu izlemj tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

56. pants. Soda progresīvās izpildes sistēma

(1) Soda progresīvā izpilde tiek organizēta:

1) slēgtā cietuma zemākajā pakāpē;

2) slēgtā cietuma augstākajā pakāpē;

3) atklātajā cietumā;

4) audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

(2) Slēgtajā cietumā ir divas soda izpildes pakāpes — zemākā un augstākā pakāpe. Atklātajā cietumā un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem soda izpildes pakāpes nenosaka.

(3) Notiesāto, kurš soda izpildi sāka slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, soda izpildes mīkstināšanas ietvaros var pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, un no slēgtā cietuma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu.

(4) Notiesāto, kurš soda izpildi sāka slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, soda izpildes mīkstināšanas ietvaros var pārvietot uz atklāto cietumu.

(5) Notiesāto soda izpildes pastiprināšanas ietvaros var pārvietot no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, no slēgtā cietuma augstākās pakāpes — uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi, savukārt pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem var pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi.

(6) Šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesāto, kurš notiesāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, un notiesāto, kuram tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. 

57. pants. Soda izpilde soda progresīvajā izpildes sistēmā

(1) Slēgtā cietuma zemākajā pakāpē soda izpildi:

1) sāk par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu notiesātas pilngadīgas personas, izņemot personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas 18 gadu vecumu;

2) turpina notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtā cietuma augstākās pakāpes soda izpildes pastiprināšanas ietvaros.

(2) Slēgtā cietuma augstākajā pakāpē:

1) atrodas pilngadīgi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie un pilngadīgi notiesātie, kuriem tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;

2) soda izpildi sāk par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu notiesātie, izņemot šā panta trešās daļas 1. punktā minētās personas;

3) soda izpildi sāk pilngadīgi notiesātie, kuriem tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar brīvības atņemšanu;

4) soda izpildi turpina notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtā cietuma soda izpildes zemākās pakāpes soda izpildes mīkstināšanas ietvaros;

5) soda izpildi turpina notiesātie, kuri pārvietoti no atklātajiem cietumiem soda izpildes pastiprināšanas ietvaros;

6) soda izpildi turpina pilngadīgi notiesātie, kuri pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem soda izpildes pastiprināšanas ietvaros;

7) soda izpildi turpina pilngadīgi notiesātie, kuri pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā likuma 124. panta otrās daļas 4. punktā minētajos gadījumos;

8) soda izpildi sāk par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātas pilngadīgas personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas 18 gadu vecumu.

(3) Atklātajā cietumā soda izpildi:

1) sāk notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem;

2) turpina notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtā cietuma soda izpildes augstākās pakāpes soda izpildes mīkstināšanas ietvaros;

3) turpina notiesātie, kuri pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā likuma 124. panta sestajā daļā minētajos gadījumos.

(4) Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem:

1) soda izpildi sāk nepilngadīgi notiesātie;

2) soda izpildi turpina notiesātie, kuri atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu;

3) atrodas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāti nepilngadīgie;

4) soda izpildi sāk nepilngadīgi notiesātie, kuriem tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu.

58. pants. Priekšnoteikumi jautājuma par soda izpildes mīkstināšanu izskatīšanai

(1) Notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz soda izpildes mīkstināšanu, ja viņš soda izpildes pakāpē ir atradies vismaz vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un ja:

1) ir pagājuši seši mēneši pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas par pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad notiesātajam pirms šā termiņa beigām ir piemērots šā likuma 129. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums;

2) ir pagājuši trīs mēneši pēc cita šajā likumā noteiktā soda piemērošanas par pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad notiesātajam pirms šā termiņa beigām ir piemērots šā likuma 129. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums;

3) notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu par narkotisko vai citu apreibinošo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par narkotisko vai citu apreibinošo vielu neatļautu lietošanu;

4) no dienas, kad lietu par soda izpildes mīkstināšanu izskatīja izvērtēšanas komisija, ir pagājuši vismaz trīs mēneši.

(2) Uz mūžu notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz soda izpildes mīkstināšanu, ja slēgtā cietuma zemākajā pakāpē ir atradies vismaz septiņus gadus vai slēgtā cietuma augstākajā pakāpē atradies vismaz 10 gadus un no dienas, kad lietu par soda izpildes mīkstināšanu izskatīja izvērtēšanas komisija, ir pagājuši vismaz seši mēneši. Uz mūžu notiesātajam nepieciešams atbilst arī šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem.

(3) Vērtējot, vai notiesātajam ir izpildīta šajā pantā noteiktā soda daļa, ņem vērā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku.

59. pants. Priekšnoteikumi nosacītas atbrīvošanas ierosināšanai

Notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz nosacītu atbrīvošanu, ja:

1) ir izpildīta Krimināllikumā noteiktā soda daļa;

2) notiesātais atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem;

3) notiesātais atbilst šā likuma 58. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem priekšnoteikumiem;

4) uz notiesāto neattiecas Krimināllikumā noteiktie aizliegumi pretendēt uz nosacītu atbrīvošanu.

60. pants. Priekšnoteikumi jautājuma par soda izpildes pastiprināšanu izskatīšanai

Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nosūta izvērtēšanas komisijai priekšlikumu izskatīt jautājumu par soda izpildes pastiprināšanu, ja:

1) notiesātais, kurš atrodas slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, pēdējo sešu mēnešu laikā ir sodīts par sistemātiskiem pārkāpumiem vai viena smaga vai sevišķi smaga pārkāpuma izdarīšanu;

2) pilngadīgs notiesātais, kurš atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar savu uzvedību izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai nosacīti atbrīvot.

61. pants. Soda progresīvās izpildes īstenošanas subjekts

Lēmumus par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā izdod izvērtēšanas komisija.

62. pants. Izvērtēšanas komisijā izskatāmie jautājumi

(1) Izvērtēšanas komisija izskata:

1) notiesātā iesniegumu par soda izpildes mīkstināšanu;

2) brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par soda izpildes pastiprināšanu notiesātajam;

3) brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par pilngadīga notiesātā, kurš atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, pārvietošanu uz atklāto cietumu;

4) pilngadīga notiesātā, kurš atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, iesniegumu par pārvietošanu uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;

5) brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par pilngadīga notiesātā atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem šajā likumā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 4. punktā minētajos gadījumos notiesātais iesniedz iesniegumu ar attiecīgu lūgumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Notiesātais iesniegumā norāda, vai izvērtēšanas komisijas sēdē piedalīsies viņa aizstāvis. 

(3) Ja notiesātais ir citas valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, bezvalstnieks vai persona, kas sazinās zīmju valodā, notiesātais iesniegumā lūdz atļauju izvērtēšanas komisijas sēdē piedalīties tulkam, ja tas ir nepieciešams. Šajā daļā minētajos gadījumos tulka izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izskatīti notiesāto iesniegumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms komisijas sēdes.

63. pants. Notiesātā iesniegtā iesnieguma virzīšana izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē

(1) Lemjot par notiesātā iesniegtā iesnieguma par soda izpildes mīkstināšanu virzīšanu uz izvērtēšanas komisijas sēdi, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pārbauda, vai notiesātais atbilst šā likuma 58. pantā minētajiem priekšnoteikumiem.

(2) Ja tiek konstatēts, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā likuma 58. pantā minētajiem priekšnoteikumiem, notiesātā iesniegumu izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē nevirza, bet notiesāto informē par iesnieguma nevirzīšanas iemesliem un laiku, kad viņam radīsies tiesības uz soda izpildes mīkstināšanu.

64. pants. Izvērtēšanas komisijas sēdes dalībnieki

(1) Izvērtēšanas komisijas sēdē šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētos jautājumus izskata notiesātā un, ja notiesātais to vēlas, viņa aizgādņa, aizstāvja un tulka klātbūtnē.

(2) Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem izvērtēšanas komisijas sēdēs var piedalīties arī notiesātā likumiskie pārstāvji.

(3) Likumiskā pārstāvja, aizgādņa un aizstāvja neierašanās uz izvērtēšanas komisijas sēdi nav pamats jautājuma neizskatīšanai vai atlikšanai.

65. pants. Izvērtēšanas komisijas lēmuma pieņemšanas kritēriji

(1) Lemjot par soda izpildes mīkstināšanu, izvērtēšanas komisija izvērtē notiesātā:

1) atbilstību šā likuma 58. pantā minētajiem priekšnoteikumiem;

2) resocializācijas rezultātus un resocializācijas plāna izpildi;

3) uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

(2) Lemjot par soda izpildes pastiprināšanu, izvērtēšanas komisija izvērtē notiesātā uzvedību, tostarp pārkāpumus, par kuriem netika piemērots sods.

(3) Vērtējot notiesātā uzvedību, izvērtēšanas komisija nevērtē pārkāpumu, attiecībā uz kuru ir pagājis šā likuma 58. panta pirmajā daļā noteiktais laiks vai ja notiesātajam ir piemērots šā likuma 129. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums. Ja minētā pārkāpuma būtība vai izdarīšanas apstākļi sniedz svarīgu notiesāto raksturojošu informāciju, komisija izvērtē tikai attiecīgā soda esību un to, kā šis pārkāpums raksturo notiesāto kopumā. Izdotajā lēmumā atsevišķi pamato šāda vērtējuma nepieciešamību un izdoto lēmumu.

(4) Izvērtējot notiesātā uzvedību, komisija ņem vērā:

1) notiesātā izdarītos pārkāpumus un to būtību;

2) piemērotos pamudinājumus;

3) attieksmi pret soda izpildes noteikumu ievērošanu;

4) attieksmi pret piedalīšanos resocializācijas pasākumos;

5) citu informāciju, kas raksturo notiesātā uzvedību.

(5) Lemjot par pilngadīga notiesātā atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem šā likuma 124. panta sestajā daļā minētajos gadījumos, izvērtēšanas komisija ņem vērā šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētos kritērijus, kā arī notiesātā psiholoģisko briedumu un veselības stāvokli.

66. pants. Notiesātā izraidīšana no izvērtēšanas komisijas sēdes

(1) Ja, izskatot jautājumu par soda izpildes mīkstināšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas. Šādā gadījumā izvērtēšanas komisija notiesātā iesniegumu par soda izpildes mīkstināšanu atliek un izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē.

(2) Ja, izskatot jautājumu par soda izpildes pastiprināšanu vai notiesātā, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, pārvietošanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas, jautājumu turpina izskatīt bez notiesātā klātbūtnes un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā.

67. pants. Izvērtēšanas komisijas lēmumi

(1) Par soda izpildes mīkstināšanu izvērtēšanas komisija izdod vienu no šādiem lēmumiem:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma zemākās pakāpes uz augstāko pakāpi;

3) noraidīt notiesātā lūgumu par soda izpildes mīkstināšanu.

(2) Par notiesāto, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija izdod vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt 18 gadu vecumu sasniegušu notiesāto audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai;

2) atstāt 25 gadu vecumu sasniegušu notiesāto audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;

3) apmierināt šā likuma 62. panta pirmās daļas 4. punktā minēto iesniegumu un pārvietot pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;

4) pārvietot pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu;

5) noraidīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par pilngadīga notiesātā pārvietošanu no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu.

(3) Par soda izpildes pastiprināšanu izvērtēšanas komisija izdod vienu no šādiem lēmumiem:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi;

3) pārvietot pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;

4) noraidīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par soda izpildes pastiprināšanu.

(4) Izdoto lēmumu izvērtēšanas komisijas sēdē paziņo notiesātajam un izskaidro viņam tiesības šo lēmumu apstrīdēt pārvaldē.

(5) Izvērtēšanas komisijas lēmums ir izpildāms nekavējoties.

IX nodaļa
Notiesāto resocializācija

68. pants. Notiesāto resocializācijas process

(1) Notiesāto resocializācijas ietvaros notiesātais tiek iesaistīts sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Lai nodrošinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, notiesāto var iesaistīt motivācijas programmā.

(2) Notiesātā resocializācijas gaita un resocializācijas rezultāti tiek atspoguļoti notiesātā resocializācijas plānā.

(3) Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir atbalstāma, veicināma un pozitīvi novērtējama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visi brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie. Dienesta, citu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, citi sabiedrības pārstāvji vai brīvprātīgie iesaistās notiesāto resocializācijā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

69. pants. Notiesāto resocializācijas līdzekļi

(1) Notiesāto sociālās uzvedības korekcija ir mērķtiecīga, strukturēta, plānveida un zinātniski pamatota intervence, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenota notiesātā tiesiskas uzvedības veicināšanai, veidošanai, attīstīšanai un nostiprināšanai nolūkā mazināt prettiesiskas uzvedības cēloņus.

(2) Notiesāto sociālā rehabilitācija ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai motivētu notiesāto dalībai resocializācijas procesā, kā arī lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā likumā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.

(3) Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro atbilstoši notiesātā riska un vajadzību novērtēšanā konstatētajam riska līmenim un resocializācijas vajadzībām.

(4) Resocializācijas līdzekļus var īstenot individuālā vai grupu darba vai programmas formā.

70. pants. Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis

Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.

71. pants. Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi

Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:

1) notiesāto izglītošana — notiesātā iesaistīšana vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības programmās vai interešu izglītības pasākumos;

2) notiesāto nodarbināšana — notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpošanā, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktās soda izpildes pakāpes;

3) notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas, — notiesātā sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informēšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana;

4) psiholoģiskā palīdzība — notiesātā psiholoģiskā izpēte, psihologa atzinuma sagatavošana, psiholoģiskā konsultēšana individuāli, grupā vai krīzes situācijā brīvības atņemšanas iestādē;

5) brīvā laika pasākumi — notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos;

6) motivācijas programma — mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums, kas veicina notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā;

7) atkarību mazināšanas programma — notiesātā iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā sociālo prasmju attīstībai, uzvedības modeļa pilnveidei un sociāli atbalstāmas vērtību sistēmas veidošanai;

8) sociālās rehabilitācijas programma — mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums, lai notiesātajam veicinātu pārmaiņas, sekmētu personīgo pilnveidi, lai viņš apgūtu vai nostiprinātu sociālās prasmes un saņemtu nepieciešamo atbalstu;

9) pasākumi notiesāto darba prasmju veicināšanai — notiesāto iesaistīšana praktiskās iemaņas un jaunradi attīstošos pasākumos;

10) pasākumi ģimenes saišu uzturēšanai, stiprināšanai, atjaunošanai vai veidošanai;

11) pasākumi patriotiskās audzināšanas veicināšanai — notiesāto iesaistīšana pasākumos, kas veicina lojalitāti valstij, valstiskās apziņas veidošanos, veido vai nostiprina notiesāto piederības izjūtu valstij un pilsonisko apziņu, veicina valsts valodas lietošanu.

72. pants. Resocializācijas programma

(1) Resocializācijas līdzekļus var īstenot resocializācijas programmas formā, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, veicinātu sociālo prasmju apgūšanu vai pilnveidi, nostiprinātu veselīgu un sociāli atbildīgu dzīvesveidu vai mazinātu prettiesiskas uzvedības cēloņus.

(2) Resocializācijas programma var ietvert gan sociālās uzvedības korekcijas, gan sociālās rehabilitācijas elementus. Resocializācijas programmas efektivitāti regulāri pārbauda.

(3) Resocializācijas programmu veidi ir šādi:

1) sociālās uzvedības korekcijas programma;

2) sociālās rehabilitācijas programma;

3) motivācijas programma;

4) atkarību mazināšanas programma.

(4) Pārvaldes priekšnieks nosaka prasības attiecībā uz resocializācijas programmas obligātajām sastāvdaļām, saturu un noformējumu un resocializācijas programmu efektivitātes izvērtēšanas kārtību.

73. pants. Resocializācijas process

(1) Resocializācijas process sastāv no:

1) notiesātā riska un vajadzību novērtēšanas, sākot soda izpildi;

2) resocializācijas plāna sagatavošanas un tajā iekļauto pasākumu īstenošanas;

3) atkārtotas notiesātā riska un vajadzību novērtēšanas;

4) resocializācijas plāna aktualizēšanas un tajā iekļauto pasākumu īstenošanas;

5) notiesātā resocializācijas rezultātu un resocializācijas plāna izpildes izvērtēšanas pirms iespējamas soda izpildes mīkstināšanas vai notiesātā nosacītas atbrīvošanas.

(2) Organizējot notiesātā iesaisti resocializācijas pasākumos, viņa iesaiste sociālās uzvedības korekcijas programmā un dalība atkarību mazināšanas programmā ir prioritāra, salīdzinot ar sociālās rehabilitācijas pasākumiem. Izņēmumi no šīs kārtības katrā individuālā gadījumā tiek saskaņoti ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku.

(3) Notiesātā piedalīšanās resocializācijas procesā un resocializācijas plānā ietverto pasākumu izpildes rezultāti ietekmē viņa virzību soda progresīvās izpildes sistēmā.

74. pants. Notiesātā riska un vajadzību novērtēšana

(1) Notiesātā resocializāciju brīvības atņemšanas iestādē sāk ar riska un vajadzību novērtēšanu. Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildes sākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā riska un vajadzību novērtēšanu, nosakot:

1) notiesātā resocializācijas vajadzības (kriminogēna rakstura vajadzības un sociālpsiholoģiskās vajadzības) un vispārējā recidīva riska līmeni;

2) notiesātā resocializācijas vajadzībām atbilstošus resocializācijas līdzekļus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.

(2) Notiesātā riska un vajadzību atkārtota novērtēšana tiek veikta ne retāk kā reizi gadā visā soda izpildes laikā.

(3) Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam riska un vajadzību novērtēšanu veic divu nedēļu laikā pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildes sākšanai, ja notiesātajam piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām. Ja notiesātajam piespriestais sods ir līdz 45 dienām, notiesātā resocializāciju neplāno, bet notiesātajam nodrošina atsevišķus sociālās rehabilitācijas līdzekļus un gatavo atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes.

(4) Notiesātā riska un vajadzību novērtēšanā izmanto ar pārvaldes priekšnieka rīkojumu apstiprinātus riska un vajadzību novērtēšanas instrumentus un to īstenošanas metodiskos norādījumus.

(5) Riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu efektivitāti pārbauda.

75. pants. Resocializācijas plāns

(1) Notiesātā resocializācijas plānu izstrādā, pamatojoties uz notiesātā riska un vajadzību novērtēšanas rezultātiem.

(2) Notiesātā resocializācijas plānā nosaka sasniedzamo resocializācijas mērķi visā soda izpildes laikā, notiesātā resocializācijas gaitu, resocializācijas līdzekļus atkārtota noziedzīga nodarījuma riska mazināšanai prioritārā secībā un notiesātajam veicamos uzdevumus nākamo 12 mēnešu laikposmam, kā arī norāda uzdevumu izpildes gaitu un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.

(3) Resocializācijas plānu veido kā notiesātā personas lietas sadaļu.

(4) Notiesātais piedalās resocializācijas plāna izstrādē un izpildē. Resocializācijas līdzekļu īstenošanas prioritāro secību nosaka brīvības atņemšanas iestādes amatpersona atbilstoši šajā nodaļā minētajam.

(5) Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam, kuram piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām, resocializācijas plānā tiek iekļauti uzdevumi laikposmam, kas atbilst soda ilgumam.

(6) Resocializācijas plānu aktualizē, pamatojoties uz notiesātā atkārtotas riska un vajadzību novērtēšanas rezultātiem un atbilstoši notiesātā resocializācijas rezultātiem.

(7) Notiesātajam, viņa likumiskajam pārstāvim, aizgādnim vai aizstāvim ir tiesības iepazīties ar resocializācijas plānā ietvertajiem resocializācijas līdzekļiem un to izpildes rezultātiem.

76. pants. Resocializācijas procesa pamatnoteikumi

(1) Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona regulāri informē notiesāto par viņa resocializācijas plānā minēto resocializācijas līdzekļu pieejamību.

(2) Notiesātais, kurš vēlas pieteikties resocializācijas līdzeklim, iesniedz iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai.

(3) Lēmumu par notiesātā iesaistīšanu vai atskaitīšanu no dalības resocializācijas līdzekļa īstenošanā pieņem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izņemot šā likuma 100. panta otrajā daļā minētos lēmumus un lēmumu par notiesātā iesaistīšanu izglītības programmā vai atskaitīšanu no tās.

(4) Resocializācijas programmu brīvības atņemšanas iestādē vada brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātais, kas apmācīts resocializācijas programmas īstenošanai. Resocializācijas programmu brīvības atņemšanas iestādē var īstenot arī citas soda izpildes institūcijas nodarbinātie, ja to paredz likums.

77. pants. Līdzdarbības pienākums

Notiesātajiem ir pienākums līdzdarboties riska un vajadzību novērtēšanas procesā.

78. pants. Notiesātā atskaitīšana no resocializācijas programmas

(1) Notiesāto atskaita no dalības resocializācijas programmā, ja:

1) viņš neievēro resocializācijas programmas noteikumus un prasības;

2) viņš resocializācijas programmas īstenošanas vietā un laikā pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus;

3) viņš ir pārvietots uz citu ieslodzījuma vietu;

4) viņš ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu atskaitīt viņu no dalības resocializācijas programmā;

5) viņš ir atbrīvots;

6) viņš ir miris;

7) ir konstatēti citi apstākļi, kas saskaņā ar resocializācijas programmas īstenošanas nosacījumiem ir pamats atskaitīšanai no resocializācijas programmas.

(2) Notiesāto atskaita no dalības resocializācijas programmā, arī pamatojoties uz drošības vai medicīnas apsvērumiem.

79. pants. Notiesāto izglītošanas vispārējie nosacījumi

(1) Brīvības atņemšanas iestādē tiek organizētas mācības, lai notiesātie varētu iegūt vispārējo izglītību, kā arī profesionālās izglītības apguve, lai notiesātie iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama nodarbinātībai brīvības atņemšanas soda laikā vai pēc atbrīvošanas no soda izpildes. Notiesātos iesaista interešu izglītības pasākumos, ja tas ir iespējams.

(2) Lai nodrošinātu notiesāto iesaistīšanu vispārējās un profesionālās izglītības programmās, pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona slēdz sadarbības līgumu vai starpresoru vienošanos ar izglītības iestādi.

(3) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātie tālmācības formā var apgūt:

1) vispārējās izglītības programmu — tikai pilngadīgie notiesātie;

2) profesionālās izglītības programmu — tikai atklātajā cietumā esošie notiesātie.

(4) Augstākās izglītības programmu notiesātais apgūst tikai tālmācības formā, izņemot atklātajā cietumā esošu notiesāto.

(5) Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē atbilstoši normatīvajos aktos par vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu noteiktajai kārtībai, ievērojot šajā likumā paredzēto.

(6) Notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var iesaistīt izglītības apguvē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj.

(7) Notiesātajam, kurš atrodas atklātajā cietumā, ir atļauts atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai kārtotu valsts pārbaudījumus vai apgūtu izglītības programmu, ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauja.

(8) Notiesāto mācības ir veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas rezultātus.

80. pants. Notiesāto profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveide

Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt notiesāto profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, lai veicinātu tādu prasmju apguvi vai nostiprināšanu, kas veicinās notiesātā iekļaušanos darba tirgū pēc atbrīvošanas.

81. pants. Notiesāto karjeras konsultācijas

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru notiesātajiem organizē karjeras konsultācijas preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros:

1) individuālas konsultācijas pirms notiesātā iesaistes profesionālās izglītības programmas apguvē;

2) grupu konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas — darba meklēšanas atbalstam;

3) individuālas konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas, lai turpinātu aktīvus darba meklējumus.

82. pants. Notiesātā tiesības izmantot palīglīdzekli studiju procesā

(1) Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam adresētu iesniegumu var lūgt atļauju saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli bakalaura, maģistra vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai akreditētā augstskolā.

(2) Iesniegumā notiesātais norāda:

1) augstskolu un studiju programmu, kurā studē;

2) palīglīdzekļa izmantošanas mērķi;

3) paredzamo palīglīdzekļa izmantošanas ilgumu;

4) palīglīdzekļa tehnisko aprakstu;

5) palīglīdzekli identificējošu informāciju;

6) iemeslu, kāpēc ar brīvības atņemšanas iestādē pieejamo palīglīdzekli nevar nodrošināt studiju turpināšanu augstākās izglītības iegūšanai, ja notiesātajam, turpinot studijas augstākās izglītības iegūšanai, ir pieejams brīvības atņemšanas iestādes nodrošināts attiecīgs palīglīdzeklis.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam notiesātais pievieno viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādīto informāciju.

(4) Lai lemtu par atļaujas došanu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no augstskolas, kurā studē notiesātais.

(5) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks 10 darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma vai šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas lemj par to, vai dot šā panta pirmajā daļā minēto atļauju, izvērtējot drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, kā arī par iespēju glabāt šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli brīvības atņemšanas iestādes telpās.

(6) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks lēmumā par atļauju izmantot palīglīdzekli norāda palīglīdzekļa izmantošanas mērķi, vietu, biežumu, ilgumu, kā arī tā glabāšanas vietu un kārtību.

(7) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, individuāli izvērtējot katru gadījumu, neļauj notiesātajam izmantot šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) notiesātais ir sodīts par personiskās sadzīves tehnikas lietošanas kārtības pārkāpumu, par brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu vai izplatīšanu vai par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumu un neatbilst šā likuma 58. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem priekšnoteikumiem;

2) notiesātais šā panta otrajā daļā minētajā iesniegumā ir norādījis nepatiesu informāciju;

3) ir konstatēti brīvības atņemšanas iestādē noteiktās kārtības vai sabiedrības drošības apdraudējuma riski.

(8) Par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumiem notiesātais tiek sodīts šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(9) Palīglīdzeklis pirms un pēc izmantošanas tiek pakļauts pārbaudei.

(10) Ja tiek konstatēts, ka notiesātais palīglīdzekli izmanto neatbilstoši brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā vai šajā likumā noteiktajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem lēmumu atļauju atcelt. Šādā gadījumā palīglīdzekli nekavējoties izņem un nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā vai nodod personai, kura palīglīdzekli notiesātajam nodeva ar sūtījumu vai pienesumu.

(11) Notiesātajam ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, ja ir zudis pamats palīglīdzekļa izmantošanai.

83. pants. Notiesāto nodarbināšanas veidi un aizliegumi

(1) Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos nodarbina.

(2) Notiesāto, kas atrodas slēgtajā cietumā, aizliegts nodarbināt:

1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku (izņemot gadījumu, kad tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);

2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;

3) amatos, kuros notiesātā pakļautībā būtu brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie vai citi ieslodzītie;

4)  darbos, kas veicami interneta vidē;

5)  naktsmieram paredzētajā laikā, izņemot gadījumu, kad tas ir saistīts ar brīvības atņemšanas iestādei vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;

6)  darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati.

(3) Notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, aizliegts nodarbināt šā panta otrās daļas 3. un 5. punktā minētajos darbos, kā arī aizliegts nodarbināt ārpus atklātā cietuma teritorijas, ja vienas dienas laikā nav iespējams nodrošināt notiesātā došanos uz darbavietu un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Notiesāto nodarbināšanu organizē, ievērojot viņiem noteiktās soda izpildes pakāpes noteikumus un nodrošinot viņu drošību un uzraudzību.

84. pants. Notiesāto nodarbināšana

(1) Notiesāto nodarbina, ja viņa resocializācijas plānā ir iekļauta norāde par šāda resocializācijas līdzekļa nepieciešamību un viņu ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās.

(2) Notiesāto nodarbina:

1)  komersantu izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja notiesātais atrodas atklātajā cietumā;

2)  brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpošanā.

(3) Notiesāto, kurš tiek nodarbināts saimnieciskajā apkalpošanā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar pārvaldi, var nodarbināt ārpus brīvības atņemšanas iestādes apsargājamās teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņa uzraudzību. Notiesātā uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde.

(4) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju notiesāto, kurš atrodas atklātajā cietumā, var nodarbināt ārpus brīvības atņemšanas iestādes, nodrošinot pārbaudi darbavietā un kontrolējot viņa atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

85. pants. Pamats notiesātā nodarbināšanai

(1) Ja komersants, kas ar brīvības atņemšanas iestādi ir noslēdzis vienošanos par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas atrodas slēgtajā cietumā, komersants un notiesātais pirms darba sākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu (turpmāk — vienošanās).

(2) Ja notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt darba vietā, kura izveidota atklātajā cietumā, vai ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, komersants un notiesātais pirms darba sākšanas noslēdz darba līgumu.

(3) Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpošanā, pirms darba sākšanas pārvalde ar notiesāto, kas atrodas slēgtajā cietumā, noslēdz vienošanos, bet ar notiesāto, kurš atrodas atklātajā cietumā, — darba līgumu.

(4) Lai notiesāto varētu nodarbināt, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod attiecīgu rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darbavietā. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteikto soda izpildes pakāpi.

(5) Vienošanās vai darba līgums ir tiesisks pamats, lai komersants vai pārvalde kā notiesātā darba devējs par notiesāto veiktu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus, tostarp darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un izdarītu no notiesātā ienākumiem ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ar vienošanos vai darba līgumu notiesātais uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

86. pants. Nodarbinātā notiesātā tiesiskais statuss

(1) Uz notiesāto, kas tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā likuma normas, kā arī Darba likuma 4., 22., 23., 30., 32. nodaļa (izņemot tajā noteikto nosacījumu par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem) un 33. nodaļa, 9., 29., 31., 67., 68., 75. pants, 130. panta pirmā daļa, 131. panta pirmā daļa, 135. pants, 137. panta pirmā daļa, 154. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa un 156. pants.

(2) Uz notiesāto, kurš tiek nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvo aktu darba aizsardzības prasībām.

87. pants. Vispārīgie noteikumi notiesāto nodarbināšanai

(1) Notiesātais, kurš vēlas iesaistīties nodarbinātībā, iesniedz attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Ja uz vienu darbavietu pretendē vairāki notiesātie, priekšroka dodama pretendentam, kuram ir atbilstoša izglītība, darba pieredze vai prasmes.

(2) Ja uz vienu darbavietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas, priekšroka dodama pretendentam, kuram nodarbinātība resocializācijas plānā ir norādīta augstākā prioritātē un kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais.

(3) Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var nodarbināt saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

88. pants. Notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi

(1) Notiesātajam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā un darba laika grafikā.

(2) Notiesātajam var noteikt nepilnu darba laiku, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Komersants vai pārvalde nosaka nepilnu darba laiku:

1) ja to pieprasa notiesātais ar invaliditāti, notiesātā grūtniece, notiesātā sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja notiesātā sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā;

2) pēc savas iniciatīvas, ja notiesāto nav iespējams iesaistīt darbā ar normālo dienas vai nedēļas darba laiku.

(3) Uz notiesāto, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz notiesāto, kas nodarbināts normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Ja notiesātajam noteikts nepilns darba laiks, viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darba devēja un notiesātā rakstveida vienošanos.

89. pants. Nodarbināto notiesāto atvaļinājums

(1) Nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas darbdienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

(2) Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.

(3) Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tam neatkarīgi no tā, cik ilgu laiku sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

(4) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā.

(5) Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu.

(6) Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

(7) Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

(8) Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt 20 darbdienas ilgu neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības apguvē un mācību atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai bakalaura, maģistra vai promocijas darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

90. pants. Notiesāto nodarbinātāja tiesības un pienākumi

(1) Komersantam vai pārvaldei ir visas Darba likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Komersantam un pārvaldei ir visi likumā "Par nodokļiem un nodevām", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba devējam noteiktie pienākumi.

(3) Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādi par:

1) notiesātā neierašanos darbā, darbavietas atstāšanu pirms noteiktā darba laika beigām, izmaiņām notiesātā darba laikā un darba samaksas nosacījumos, notiesātā nelaimes gadījumiem darbā un notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;

2) vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

(4) Komersants nodrošina, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas var pārbaudīt notiesāto darbavietā.

91. pants. Notiesāto īslaicīga atbrīvošana no nodarbināšanas

(1) Pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinumu, notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas pārejošas darbnespējas laikā.

(2) Notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz laiku, kas nepieciešams saistībā ar izmeklēšanas darbībām vai lietas izskatīšanu tiesā, tikšanos ar aizstāvi, zvērinātu notāru vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, kā arī šajā likumā paredzēto notiesātā tiesību īstenošanai atbilstoši soda izpildes pakāpei.

(3) Nodarbinātos notiesātos atbrīvo no darba valsts pārbaudījumu kārtošanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Darba algu nodarbinātajiem notiesātajiem par šajā pantā minēto laiku neaprēķina.

92. pants. Notiesātā un nodarbinātāja strīdu izskatīšanas kārtība

(1) Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un pārvaldi par notiesātā nodarbināšanas jautājumiem risināmi, savstarpēji vienojoties.

(2) Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, ja vienošanās netiek panākta, izskata Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.

93. pants. Prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā komersanta izveidotajās darba vietās atļauts uz darba līguma pamata strādāt komersanta nodarbinātam administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem, kas nepieciešami darba procesa un kvalitātes nodrošināšanai.

(2) Komersantam vai tā pārstāvjiem, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar notiesātajiem nepieciešams ievērot šajā likumā noteiktās prasības un brīvības atņemšanas iestādē noteikto kārtību. Ja šīs prasības vai kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības aizliegt konkrētajam komersantam vai tā pārstāvim ienākt brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.

(3) Ja nepieciešams, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības apskatīt tās telpas, kurās komersants izveidojis darba vietas vai kuras nodotas komersanta rīcībā, kā arī pārbaudīt to personu mantas un apģērbu, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie.

94. pants. Notiesātā darba samaksas noteikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Darba samaksa nodarbinātam notiesātajam ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

(2) Darba samaksu notiesātajam nosaka, piemērojot:

1) laika algas sistēmu — atbilstoši šajā likumā noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski nostrādātajam darba laikam (stundās);

2) akorda algas sistēmu — atbilstoši padarītā darba apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma) kalendāra mēnesī.

(3) Darba samaksu notiesātajam, kas nodarbināts komersanta izveidotā darba vietā, nosaka, komersantam un notiesātajam savstarpēji vienojoties un ievērojot notiesātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba samaksu.

(4) Notiesātajam, kuram noteikts nepilns darba laiks, darba samaksu aprēķina proporcionāli nodarbināšanas laikam.

(5) Darba samaksa notiesātajam normāla darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par šajā likumā noteikto minimālo darba samaksas apmēru. Darba algu notiesātajam nosaka atbilstoši faktiski nostrādātajam.

95. pants. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam

Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:

1) 50 procentu no minimālās stundas tarifa likmes, kas aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, vai minimālās mēneša darba algas normālā darba laika ietvaros — notiesātajam, kuram sodu izpilda slēgtajā cietumā;

2) ekvivalenta minimālajai stundas tarifa likmei, kas aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, vai minimālajai mēneša darba algai normālā darba laika ietvaros — notiesātajam, kuram sodu izpilda atklātajā cietumā.

96. pants. Ieturējumi no darba samaksas

(1) Pārvalde vai komersants, kas nodarbina notiesāto, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(2) Notiesātajam, kas atrodas slēgtajā cietumā, no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē varētu ieskaitīt vismaz 50 procentus no aprēķinātās darba samaksas pēc nodokļu ieturēšanas. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no slēgtajā cietumā esošam notiesātajam aprēķinātās darba samaksas.

(3) Ja notiesātajam piespriests naudas sods, notiesātais var lūgt pārvaldei katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaitīt līdzekļus šā soda samaksai norādītajā kontā.

97. pants. Kārtība, kādā komersantus iesaista notiesāto nodarbināšanā

Lai komersantus iesaistītu notiesāto nodarbināšanā, brīvības atņemšanas iestāde pārvaldes tīmekļvietnē izsludina konkursu par tiesībām nodarbināt notiesātos brīvības atņemšanas iestādē šajā likumā noteiktajā kārtībā un tam nepieciešamo telpu nomu.

98. pants. Komersantu piedāvājumu izvērtēšana

(1) Komersantu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai brīvības atņemšanas iestāde izveido komisiju.

(2) Komisija izvērtē piedāvājumus, lemj par notiesāto resocializācijas vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un nosaka uzvarējušo komersantu.

(3) Pieņemot lēmumu, komisija izvērtē šādus kritērijus (prioritārā secībā):

1) piedāvāto nodarbinātības veidu un tā atbilstību notiesāto resocializācijas vajadzībām;

2) plānoto nodarbināto notiesāto skaitu (priekšroka dodama komersantam, kas piedāvā nodarbināt lielāku skaitu notiesāto);

3) nomājamo objektu platību;

4) plānotos ieguldījumus telpu renovācijā un teritorijas labiekārtošanā;

5) iepriekšējo sadarbību ar brīvības atņemšanas iestādēm.

(4) Ar komersantu, kurš uzvarējis konkursā, brīvības atņemšanas iestāde slēdz vienošanos par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, kā arī citus nepieciešamos līgumus par brīvības atņemšanas iestādes resursu (piemēram, komunālo pakalpojumu, telpu, ēku vai zemes) izmantošanu.

(5) Komersantam, kurš netiek atzīts par uzvarētāju, brīvības atņemšanas iestāde 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstveidā paziņo komisijas lēmumu. Šo lēmumu var apstrīdēt pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

99. pants. Atkarību mazināšanas programmā iesaistīto soda izpildes īpatnības

(1) Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, brīvības atņemšanas sodu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus.

(2) Atkarību mazināšanas programmas ietvaros notiesātie tiek izvietoti kamerās, neņemot vērā viņiem noteikto brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izpildes pakāpi.

100. pants. Notiesātā iesaistīšana atkarību mazināšanas programmā

(1) Notiesāto var iesaistīt atkarību mazināšanas programmā, ja viņam ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas risks. Atkarību mazināšanas programma ilgst līdz 24 mēnešiem un tiek īstenota, nodrošinot programmā iesaistīto notiesāto izolāciju no pārējiem notiesātajiem visā programmas īstenošanas laikā.

(2) Notiesātais, kas vēlas iesaistīties atkarību mazināšanas programmā, iesniedz attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā riska un vajadzību novērtējumu, sagatavo priekšlikumu par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā un nosūta to pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks, izvērtējot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka priekšlikumu, pieņem lēmumu par notiesātā iesaistīšanu, iesaistīšanas atlikšanu vai par atteikumu iesaistīt notiesāto atkarību mazināšanas programmā un paziņo to brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam un notiesātajam.

(3) Ja notiesātais, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, izdara pārkāpumu, nepilda programmas nosacījumus, neatbilst programmas nosacījumiem vai veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties atkarību mazināšanas programmā, viņu var izslēgt no atkarību mazināšanas programmas ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz atkarību mazināšanas programmas vadītāja ierosinājumu.

(4) Uz notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, attiecas šā likuma 58. pantā minētais par izpildāmo soda daļu, lai nodrošinātu notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros.

(5) Ja notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu tiek mīkstināta soda izpilde, viņš turpina atrasties izolētajās atkarību mazināšanas programmas īstenošanas telpās.

101. pants. Notiesāto tiesības un pienākumi atkarību mazināšanas programmā

(1) Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā:

1) var atļaut laulātā, partnera, radinieku un citu personu apmeklējumu vizuālas kontroles apstākļos reizi mēnesī uz laiku no vienas stundas līdz sešām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu;

2) ir tiesības saņemt mācību materiālus, ja notiesātais iegūst izglītību;

3) ir atļauts koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību;

4) ir tiesības uz telefonsarunām par saviem vai adresāta līdzekļiem katru dienu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā dienas kārtībā paredzētajā laikā. Vienas telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 20 minūtes, un tā notiek vizuālas kontroles apstākļos;

5) ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, ja tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos;

6) ir tiesības iesniegt brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam iesniegumu par vienošanās par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā izbeigšanu;

7) ir tiesības iesaistīties vispārējās un profesionālās izglītības apguvē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj;

8) ir tiesības uz divas stundas ilgu pastaigu dienā;

9) ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;

10) ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma laulātajam, partnerim un radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju — citām personām;

11) ir tiesības iepirkties tirdzniecības vietā;

12) ir tiesības izmantot tos pārvaldes maksas pakalpojumus, kas atbilst atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem.

(2) Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir pienākums:

1) ievērot vienošanās par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā nosacījumus;

2) piedalīties resocializācijas pasākumos atbilstoši resocializācijas plānam un atkarību mazināšanas pasākumu kopumam paredzētajiem iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī līdzdarboties riska un vajadzību novērtēšanā.

(3) Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir aizliegts bez brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā atļaujas sazināties ar notiesātajiem, kuri izvietoti citā nodaļā.

102. pants. Atkarību mazināšanas programmā iesaistītā notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi

(1) Notiesātie, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, tiesības atstāt brīvības atņemšanas iestādi var īstenot tikai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā un uz laiku līdz astoņām stundām, ja tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos.

(2) Ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumos notiesātajam paredzētas tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, notiesātais iesniedz šīs iestādes priekšniekam iesniegumu ar lūgumu atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, norādot šīs iestādes atstāšanas mērķi.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta otrajā daļā minēto lūgumu, ņem vērā atkarību mazināšanas programmas vadītāja izvērtējumu par brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas nepieciešamību, šā likuma nodaļā par notiesāto tiesībām īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi minētos kritērijus, kā arī šādus papildu kritērijus:

1) notiesātā piedalīšanos resocializācijas pasākumos atkarību mazināšanai, attieksmi pret tiem un sasniegtos rezultātus;

2) notiesātajam piemēroto sodu par pārkāpumiem raksturu;

3) notiesātā attieksmi pret citām personām.

(4) Ja notiesātais atbilst atkarību mazināšanas programmā un šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atļauj notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādi un norīko šīs iestādes amatpersonu, kura pavadīs notiesāto.

(5) Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, viņš pieņem rakstveida lēmumu par atteikumu. 

(6) Ja šā panta ceturtajā daļā minētā atļauja nav izmantota un notiesātais tiek pārvietots uz brīvības atņemšanas iestādi, šīs iestādes priekšnieks pieņem lēmumu par attiecīgās atļaujas atcelšanu.

103. pants. Pasākumi notiesātā darba prasmju veicināšanai

(1) Brīvības atņemšanas iestāde var organizēt notiesātā darba prasmju veicināšanas pasākumus atbilstoši notiesātā resocializācijas vajadzībām, nodrošinot šos pasākumus primāri tiem notiesātajiem, kuri nav iesaistīti izglītības ieguvē vai nodarbinātībā vai kuru valsts valodas zināšanu līmenis var radīt šķēršļus integrācijai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām.

(2) Komersantu, profesionālās izglītības iestāžu vai nevalstisko organizāciju iesaistīšanai notiesātā darba prasmju veicināšanas pasākumu īstenošanā pārvalde ievēro publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

104. pants. Citu sociālās rehabilitācijas līdzekļu īstenošana

(1) Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas organizē brīvā laika pasākumus notiesātajiem, lai nodrošinātu lietderīgu un jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu, iesaistot notiesātos kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir tiesības atļaut notiesātajiem, kas atrodas atklātajā cietumā, apmeklēt brīvā laika pasākumu ārpus atklātā cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām.

(3) Brīvā laika pasākumu vai darba prasmju veicināšanas pasākumu ietvaros notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju var iesaistīties māksliniecisko, lietišķās mākslas izstrādājumu vai citu priekšmetu izgatavošanā, īstenojot notiesātā jaunrades iniciatīvas. Māksliniecisko, lietišķās mākslas vai jaunrades iniciatīvu procesā tapušo izstrādājumu izgatavošanai nepieciešamos materiālus notiesātais var iegādāties, izmantojot savus līdzekļus, vai ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju tos saņemt pienesumā vai sūtījumā. Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju var nodot paša izgatavotos mākslinieciskos, lietišķās mākslas izstrādājumus vai jaunrades iniciatīvu procesā tapušos izstrādājumus laulātajam, partnerim, radiniekiem vai citām personām.

(4) Notiesātajiem dienas kārtībā paredzētajā laikā un atbilstoši soda izpildes pakāpei ir pieejama brīvības atņemšanas iestādes grāmatu krātuve, lai nodrošinātu viņu pašizglītošanos.

(5) Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas organizē notiesātajiem regulārus pasākumus ģimenes saišu uzturēšanai, stiprināšanai, atjaunošanai vai veidošanai.

X nodaļa
Drošība un uzraudzība brīvības atņemšanas iestādē

105. pants. Drošības un uzraudzības pasākumu īstenošana brīvības atņemšanas iestādēs

Lai nodrošinātu drošību un kārtību brīvības atņemšanas iestādē un notiesāto uzraudzību, brīvības atņemšanas iestādē tiek īstenoti drošības un uzraudzības pasākumi šajā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

106. pants. Videonovērošana brīvības atņemšanas iestādē

Brīvības atņemšanas iestādē veic videonovērošanu, lai notiesātos un citas personas, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai tās teritorijā, atturētu no prettiesisku darbību veikšanas, kā arī lai nodrošinātu viņu apsardzi, drošību un uzraudzību.

107. pants. Notiesātā īslaicīga ievietošana kamerā ar videonovērošanu

(1) Individuāli izvērtējot nepieciešamību, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var pieņemt lēmumu par notiesātā īslaicīgu ievietošanu kamerā, kurā veic videonovērošanu.

(2) Lemjot par notiesātā ievietošanu kamerā, kurā veic videonovērošanu, ņem vērā šādus kritērijus:

1) notiesātā vai citas personas drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma iespējamību;

2) citu notiesāto, brīvības atņemšanas iestādes nodarbināto vai citu personu atturēšanu no prettiesiskas rīcības vai nepieciešamību konstatēt šo personu prettiesisku rīcību.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pārskata ne retāk kā reizi trijās dienās un nekavējoties atceļ, tiklīdz ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu šā lēmuma pieņemšanai.

108. pants. Notiesāto skaitliskā pārbaude

Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas regulāri veic ieslodzīto skaitlisko pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nav notikusi notiesāto bēgšana vai neatļauta pārvietošanās brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.

109. pants. Personu pārmeklēšanas, to apģērba un mantu pārbaudes noteikumi

(1) Tā paša dzimuma brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, ievērojot privātuma aizsardzību, pārmeklē apmeklētāju un pārbauda viņa apģērbu un mantas pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma. Ja apmeklētājs no pārmeklēšanas vai pārbaudes atsakās, apmeklējums vai satikšanās ar notiesāto netiek atļauta.

(2) Notiesātais nodod uzglabāšanā brīvības atņemšanas iestādei priekšmetus un mantas, kuras neietilpst priekšmetu un mantu sarakstā, kas var atrasties pie notiesātā, vai pārsniedz to atļauto daudzumu.

(3) Tā paša dzimuma brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, ievērojot privātuma aizsardzību, pārmeklē notiesāto un pārbauda viņa apģērbu un mantas:

1)  notiesātajam ierodoties ieslodzījuma vietā vai īslaicīgi atstājot to;

2)  notiesāto ievietojot kamerā;

3)  notiesāto izvedot no kameras;

4)  notiesāto ievietojot citā telpā, soda izolatorā vai atbrīvojot no tā;

5)  ja radušās aizdomas, ka persona glabā brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu, izstrādājumu vai vielas;

6)  pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma;

7)  pārbaudot kameru, kurā izvietots notiesātais;

8)  ja ir pamatotas aizdomas, ka tiek apdraudēta brīvības atņemšanas iestādes drošība vai personas dzīvība vai veselība.

(4) Šā panta trešās daļas 6. punktā minētajā gadījumā pēc satikšanās vai apmeklējuma veic notiesātā pilnīgu pārmeklēšanu, izņemot apmeklējumu vai satikšanos, kas notiek fiziska norobežojuma apstākļos.

(5) Naudu (izņemot atklāto cietumu) un mantas, kuras notiesātais labprātīgi nav nodevis, atsavina. Atsavinātā nauda un mantas, kuras notiesātais nav labprātīgi nodevis, uzskatāmas par valstij piekritīgu mantu. Atsavināto naudu, kuru notiesātais labprātīgi nav nodevis, ieskaita pārvaldes Valsts kasē atvērtajā pamatbudžeta līdzekļu kontā notiesāto sadzīves apstākļu uzlabošanai un par to sastāda aktu.

110. pants. Korespondences pārbaude

(1) Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuļu korespondences sūtījumu (turpmāk — vēstule), izņemot saraksti ar šajā likumā minētajiem adresātiem, pārbauda, to atverot. Ja brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai rodas pamatotas aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to arī izlasot.

(2) Notiesātajam adresētās un viņa adresātiem nosūtāmās vēstules aiztur, ja:

1)  to saturs apdraud soda izpildes mērķi, brīvības atņemšanas iestādes drošību vai tajā noteikto kārtību;

2)  to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;

3)  tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses;

4)  sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp ieslodzītajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu;

5)  sarakste notiek starp ieslodzīto un personu, attiecībā uz kuru apcietinātajam procesa virzītājs ir noteicis tikšanās un saziņas ierobežojumus.

(3) Aizturētās vēstules reģistrē un uzglabā par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kurai uzdots cenzēt saraksti.

(4) Ja vēstulē atklāj narkotiskās, citas apreibinošās vai neatļautas vielas vai priekšmetus, tiek veiktas neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam materiālus nodod pēc piekritības. Ja vēstulē tiek atrasta nauda, tā tiek ieskaitīta pārvaldes Valsts kasē atvērtajā pamatbudžeta līdzekļu kontā notiesāto sadzīves apstākļu uzlabošanai un par to sastāda aktu.

(5) Notiesātajam tiek izskaidrots sarakstes aizturēšanas iemesls, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā pantā noteiktā notiesātā sarakstes pārbaudes mērķa sasniegšanu.

111. pants. Apmeklējuma un satikšanās norise un kontrole

(1) Satikšanos ar notiesāto vai viņa apmeklējumu atļauj brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā, viņa likumiskā pārstāvja, aizgādņa vai apmeklētāja iesniegumu.

(2) Notiesātā īslaicīga satikšanās vai viņa apmeklējums notiek bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes, bet vizuālas kontroles apstākļos.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos notiesātā apmeklējums vai īslaicīga satikšanās notiek brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē vai fiziska norobežojuma apstākļos.

(4) Notiesātā tikšanās ar aizstāvi vai procesa virzītāju netiek kontrolēta. Tikšanās ar savas valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālas kontroles apstākļos.

(5) Notiesāto ilglaicīgas satikšanās norit bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnes.

(6) Šajā pantā minētās vizuālas kontroles nodrošināšanai var tikt veikta videonovērošana bez skaņas ierakstīšanas.

(7) Lai novērstu brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ uz laiku līdz diviem mēnešiem vai noteikt citu tikšanās veidu.

(8) Saņemot iesniegumu par īslaicīgas vai ilglaicīgas satikšanās piešķiršanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošajai informācijai pārbauda, vai notiesātā tikšanās ar cietušajiem bērniem vai nepilngadīgā notiesātā tikšanās ar noteiktu personu atbilst bērna labākajām interesēm. Ja tādas informācijas nav, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pieprasa informāciju bāriņtiesai vai citai kompetentai valsts un pašvaldības institūcijai. Ja tiek konstatēts, ka satikšanās var apdraudēt bērna labākās intereses, tā netiek atļauta.

(9) Lai novērstu bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu, notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, ir aizliegtas īslaicīgas vai ilglaicīgas satikšanās ar nepilngadīgajiem, ja to aizliegusi tiesa vai bāriņtiesa.

(10) Personām, kas ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai satiktos ar notiesātajiem vai viņus apmeklētu vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

112. pants. Apmeklējuma vai īslaicīgas satikšanās norise brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē

Lai novērstu brīvības atņemšanas iestādes, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu vai ja to lūdz apmeklētājs, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var izdot lēmumu par apmeklējuma vai īslaicīgas satikšanās ar notiesāto norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.

113. pants. Apmeklējuma vai īslaicīgas satikšanās norises kārtība, sākot soda izpildi

(1) Lai novērstu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu izdarīšanu, novērstu bēgšanas mēģinājumu, neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajam un citas darbības, kas var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošību vai citu personu tiesības, notiesātā apmeklējumi vai īslaicīgas satikšanās pirmos trīs mēnešus pēc soda izpildes sākšanas slēgtā cietuma zemākajā pakāpē notiek fiziska norobežojuma apstākļos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu neattiecina uz notiesāto, kurš pirms soda izpildes sākšanas atradās izmeklēšanas cietumā un kuram, esot apcietinājumā, apmeklējumu vai satikšanos laikā netika konstatēti pārkāpumi.

(3) Notiesātā, kurš atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, apmeklējums vai īslaicīga satikšanās notiek bez fiziska norobežojuma, izņemot šā panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(4) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa notecējuma vai attiecībā uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod lēmumu par notiesātā īslaicīgas satikšanās vai apmeklējuma norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja:

1)  pārmeklējot apmeklētāju vai pārbaudot personas mantas un apģērbu pirms vai pēc apmeklējuma vai īslaicīgas satikšanās ar konkrētu notiesāto, tiek atrasti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti vai vielas;

2)  pārmeklējot notiesāto vai pārbaudot mantas un apģērbu pirms vai pēc apmeklējuma vai īslaicīgas satikšanās, tiek atrasti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti vai vielas;

3)  apmeklējuma vai īslaicīgas satikšanās laikā tiek konstatēts brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanas mēģinājums;

4)  pēc apmeklējuma vai īslaicīgas satikšanās notiesātajam konstatē alkohola reibumu vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai notiesātais atsakās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

5)  apmeklētājs ir atteicies no pārmeklēšanas vai viņa apģērba un mantu pārbaudes pēc satikšanās vai apmeklējuma.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod vienu no šādiem lēmumiem:

1)  par apmeklējumu vai īslaicīgu satikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem;

2)  par notiesātā apmeklējumu vai īslaicīgu satikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

(6) Lai novērstu apdraudējumu brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem, personām, kas ieradušās brīvības atņemšanas iestādē profesionālo pienākumu pildīšanai, vai citām personām, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var izdot lēmumu par notiesātā īslaicīgas satikšanās vai apmeklējuma norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja to lūdz apmeklētājs vai ir saņemta informācija par iespējamu ieslodzītā, citas personas vai ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu.

(7) Lemjot par apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā:

1)  notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem vai citām personām;

2)  notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citu personu drošību vai veselību;

3)  likumpārkāpuma izdarīšanas risku, tostarp notiesātā bīstamības izvērtēšanas rezultātus;

4)  informāciju par notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;

5)  notiesātā pieļautos pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai ar brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu un izplatīšanu;

6)  informāciju (ja tāda ir) par apmeklētāja iepriekš veiktajiem likumpārkāpumiem, tostarp tādiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas iestādē neatļautu vielu vai priekšmetu ienešanu, glabāšanu, nodošanu vai saņemšanu no ieslodzītajiem.

114. pants. Notiesātā saziņas kontrole

(1) Lai novērstu neatļautu saziņu, notiesātā telefonsarunas un videosaziņa notiek vizuālas kontroles apstākļos bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes. Telefonsarunas un videosaziņa ar šajā likumā minētajām institūcijām netiek kontrolēta.

(2) Izņēmuma gadījumā, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu izdarīšanu vai citas darbības, kas var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošību vai citu personu tiesības, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var izdot lēmumu par videosaziņas norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.

(3) Ja telefonsarunas vai videosaziņas saturs apdraud brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošību, procesa virzītāja noteikto tikšanās un saziņas ierobežojumu ievērošanu, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu vai citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pārtrauc telefonsarunu vai videosaziņu un paskaidro notiesātajam telefonsarunas vai videosaziņas pārtraukšanas iemeslu, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā daļā noteiktā notiesātā telefonsarunu un videosaziņas kontroles mērķa sasniegšanu.

(4) Lai novērstu bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu, notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, ir aizliegtas telefonsarunas un videosaziņa ar nepilngadīgajiem, ja to aizliegusi tiesa vai bāriņtiesa.

(5) Šajā pantā minētās vizuālas kontroles nodrošināšanai var tikt veikta videonovērošana bez skaņas ierakstīšanas.

115. pants. Sūtījumu un pienesumu pārbaude

(1) Lai novērstu ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajiem adresēto sūtījumu un pienesumu saturu pārbauda šajā likumā noteiktajā kārtībā un nepieņem notiesātajam adresētu sūtījumu, ja nav zināms sūtītāja vārds, uzvārds un adrese. Pienesumu un sūtījumu pārbaudei var lietot tehniskos līdzekļus un izmantot dienesta suni.

(2) Ja sūtījumā vai pienesumā atklāj alkoholu, narkotiskās, citas apreibinošās vai neatļautas vielas vai priekšmetus, tiek veiktas neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam materiālus nodod pēc piekritības. Ja sūtījumā vai pienesumā tiek atrasta nauda, tā tiek ieskaitīta pārvaldes Valsts kasē atvērtajā pamatbudžeta līdzekļu kontā notiesāto sadzīves apstākļu uzlabošanai un par to sastāda aktu.

(3) No sūtījuma un pienesuma izņemtos priekšmetus, kurus nav atļauts nodot notiesātajiem ar sūtījumiem un pienesumiem vai kuru glabāšanai normatīvajos aktos minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu), pieņem glabāšanā un par to paziņo nosūtītājam vai izsniedz atpakaļ pienesuma piegādātājam.

116. pants. Fiziskā spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu, tehnisko ierīču un līdzekļu lietošana, dienesta suņu izmantošana un ieroču nēsāšana, glabāšana, izmantošana un pielietošana

Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, tehniskās ierīces un līdzekļus, izmantot dienesta suni un tiesības nēsāt, glabāt, izmantot un pielietot izsniegto ieroci nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums.

117. pants. Speciālo līdzekļu piemērošana

(1) Slēgtajā cietumā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu izveido komisiju, kas vērtē nepieciešamību notiesātajam pārvietošanas laikā slēgtā cietuma teritorijā piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus.

(2) Komisijas sastāvā iekļauj par notiesāto resocializāciju, uzraudzību un drošību atbildīgo daļu priekšniekus, ārstniecības personu un brīvības atņemšanas iestādes psihologu. Komisijas priekšsēdētājs ir attiecīgās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.

(3) Notiesātajiem pārvietošanas laikā slēgtā cietuma teritorijā var piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus — uz laiku, kas nav ilgāks par divām nedēļām, ja notiesātais rada apdraudējumu viņu pavadošajam brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajam vai citai personai vai pastāv pamatotas aizdomas par iespējamu notiesātā bēgšanu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā komisija, lemjot par speciālā līdzekļa nepieciešamību, ņem vērā:

1)  notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajam vai citai personai;

2)  notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citas personas drošību vai veselību;

3)  likumpārkāpuma izdarīšanas risku;

4)  informāciju par notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;

5)  notiesātā pieļautos pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

6)  šā likuma 120. pantā minēto notiesātā bīstamības izvērtējumu, ja tāds ir veikts.

118. pants. Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana

Ja brīvības atņemšanas iestādē ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, to izmeklē Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

119. pants. Notiesātā izolēšana no pārējiem notiesātajiem

(1) Izņēmuma gadījumā, lai novērstu notiesātā dzīvības vai veselības apdraudējumu, vai gadījumos, kad notiesātā pārkāpumu var pārtraukt tikai ar notiesātā izvietošanu atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, notiesāto ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu var nekavējoties izolēt no pārējiem notiesātajiem uz laiku līdz 64 stundām, līdz tiek pieņemts lēmums par notiesātā turpmāku izvietošanu.

(2) Notiesātā izolēšanas laikā nodrošina regulāru notiesātā veselības stāvokļa pārbaudi un iespēju notiesātajam jebkurā brīdī izsaukt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu.

120. pants. Notiesātā bīstamības izvērtēšana

(1) Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas izvērtē notiesātā bīstamību, ja ir saņemta informācija par notiesātā plānotu vai jau notikušu:

1)  jaunu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu;

2)  ieslodzījuma vietās neatļautu priekšmetu vai vielu aprites organizēšanu;

3)  uzbrukumu personai vai citas personas dzīvības vai veselības apdraudējumu;

4)  citu ieslodzīto kūdīšanu uz nepakļaušanos vai pretošanos;

5)  citu ieslodzīto kūdīšanu uz grautiņiem vai dedzināšanu;

6)  bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumu;

7)  darbību, kas saistīta ar radikalizācijas un terorisma riskiem;

8)  citu darbību, kas būtiski apdraud vai var apdraudēt ieslodzījuma vietas, sabiedrības vai valsts drošību.

(2) Notiesātā bīstamību izvērtē pārvaldes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

(3) Pēc notiesātā bīstamības izvērtēšanas viņam piemēro tādus drošības un uzraudzības pasākumus, kas atbilst konstatētajam riskam un apdraudējuma līmenim.

(4) Atkārtotu notiesātā bīstamības izvērtējumu veic pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

(5) Notiesātā bīstamības izvērtējumā konstatēto ņem vērā, turpmāk ievietojot un izvietojot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, kā arī notiesāto konvojēšanas laikā.

(6) Notiesātā bīstamības izvērtējuma rezultāti tiek pievienoti notiesātā personas lietai.

XI nodaļa
Brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem

121. pants. Soda izpildes slēgtajā cietumā vispārīgie nosacījumi

(1) Slēgtajā cietumā tiek nodrošināta notiesāto nepārtraukta uzraudzība.

(2) Šajā likumā noteiktās tiesības notiesātais īsteno brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā.

122. pants. Notiesātā tiesības slēgtajā cietumā

(1) Notiesātajiem slēgtajā cietumā ir tiesības:

1)  iepirkties tirdzniecības vietā;

2)  izmantot brīvības atņemšanas iestādē izvietoto telefonsarunu iekārtu telefonsarunām par saviem vai adresāta līdzekļiem bez telefonsarunu skaita ierobežojuma;

3)  ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku;

4)  atrasties noteiktā teritorijā ārpus kameras brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā noteiktajā laikā;

5)  piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā vai izmantot pastaigas ne mazāk kā vienu stundu dienā vai, ja ir attiecīgs ārsta norādījums, — ne mazāk kā pusotru stundu;

6)  saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē;

7)  piedalīties resocializācijas pasākumos;

8)  piedalīties garīgās aprūpes pasākumos, apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē;

9)  saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;

10)  sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma laulātajam, partnerim un radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju — citām personām;

11)  saņemt sūtījumus vai pienesumus;

12)  skatīties koplietošanas televizoru;

13)  satikties ar laulāto, partneri, radiniekiem vai citām personām;

14)  izmantot pārvaldes sniegtos maksas pakalpojumus.

(2) Notiesātajam slēgtā cietuma augstākajā pakāpē ir tiesības gadā izmantot:

1)  astoņas ilglaicīgas satikšanās (no 24 līdz 48 stundām);

2)  astoņas īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas līdz divām stundām).

(3) Notiesātajam slēgtā cietuma zemākajā pakāpē ir tiesības gadā izmantot:

1)  piecas ilglaicīgas satikšanās (no 12 līdz 24 stundām);

2)  četras īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas līdz divām stundām).

(4) Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir tiesības izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgu satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgu satikšanos soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi.

123. pants. Soda izpilde atklātajā cietumā

(1) Atklātajā cietumā notiesātie tiek uzraudzīti.

(2) Vienā atklātajā cietumā var izvietot notiesātos vīriešus un sievietes, ievērojot šajā likumā noteiktos izolācijas noteikumus.

(3) Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1)  kas paredzētas šā likuma 122. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 8., 11., 12. un 14. punktā;

2)  tikties ar laulāto, partneri, radinieku vai citu personu;

3)  iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja notiesātais ir saņēmis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju atstāt cietuma teritoriju šajā likumā norādītajos gadījumos;

4)  patstāvīgi pārvietoties atklātā cietuma noteiktā teritorijā;

5)  uzglabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju — personīgo mobilo telefonu un personīgo datortehniku ar interneta pieeju, ja mobilais telefons un datortehnika reģistrēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā;

6)  izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

7)  īslaicīgi atstāt atklāto cietumu šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(4) Šā likuma 143. panta sestajā daļā minētajos gadījumos notiesātais var saņemt naudas pārvedumus un tos sūtīt ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību.

(5) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut nodarbināt notiesāto ārpus brīvības atņemšanas iestādes vai atļaut viņam iegūt izglītību izglītības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas neapdraud sabiedrības drošību un nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādē noteikto notiesāto dienas kārtību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina iespēju notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai izglītības iestādē.

(6) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju notiesātais patstāvīgi vai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā var apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, piedalīties dienesta īstenotajās resocializācijas programmās (turpmāk — probācijas programma), citos pasākumos, kas vērsti uz notiesātā kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalīties procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē.

(7) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā konta atvēršanai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju izņēmuma gadījumā notiesātais var atstāt atklātā cietuma teritoriju, lai iegādātos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus tirdzniecības vietā ārpus atklātā cietuma teritorijas. Notiesātajam ir pienākums pildīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas likumīgās prasības.

124. pants. Soda izpilde audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem

(1) Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem tiek nodrošināta notiesāto nepārtraukta uzraudzība.

(2) Notiesātajam audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem ir tiesības:

1)  kas paredzētas šā likuma 122. panta pirmajā daļā;

2)  izmantot videosaziņas iespēju ar laulāto, partneri, radiniekiem un citām personām — reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm;

3)  atstāt iestādes teritoriju brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā uzraudzībā uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai izglītības iestādē;

4)  lūgt viņu pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, ja notiesātais ir pilngadīgs.

(3) Notiesātajam audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem ir tiesības izmantot gadā:

1)  15 ilglaicīgas satikšanās (no 36 līdz 48 stundām);

2)  12 īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas līdz divām stundām).

(4) Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

(5) Ja 18 gadu vecumu sasnieguša notiesātā uzvedība nepieļauj iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai nosacīti atbrīvot, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz slēgtā cietuma soda izpildes augstāko pakāpi.

(6) Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, 18 gadu vecumu sasniegušus notiesātos ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar izvērtēšanas komisijas lēmumu 25 gadu vecumu sasniegušu notiesāto var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām. Ja notiesātais nepiedalās šajā daļā minētajos pasākumos un nepretendē uz nosacītu atbrīvošanu, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu pārvieto uz atklāto cietumu.

(7) Uz audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem attiecas šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktais.

(8) Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem nodrošina nepilngadīgiem notiesātajiem ilglaicīgas satikšanās, nepiemērojot pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādī noteiktos ar ilglaicīgu satikšanos saistītos maksas pakalpojumus.

(9) Nepilngadīgo notiesāto telefonsarunu ar laulāto, partneri un radiniekiem izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(10) Uz 18 gadu vecumu sasniegušiem notiesātajiem, kuri saskaņā ar šā panta sesto daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas šajā likumā nepilngadīgiem notiesātajiem noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, izņemot šā likuma 174. panta trešajā daļā noteikto.

125. pants. Notiesāto pienākums piedalīties brīvības atņemšanas iestādes teritorijas uzturēšanā un labiekārtošanā

(1) Notiesātais rindas kārtībā piedalās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas uzturēšanā un labiekārtošanā ne ilgāk kā četras stundas dienā ārpus laika, kurā viņš ir iesaistīts resocializācijas pasākumos. Šā pienākuma izpildē notiesāto var iesaistīt ilgāk, ja viņš ir izteicis šādu lūgumu.

(2) Šo pienākumu nav nepieciešams izpildīt notiesātajam, kas nodarbināts ilgāk nekā četras stundas dienā, nepilngadīgajam, grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietei, kas baro bērnu ar krūti, vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušam notiesātajam, kā arī notiesātajam, kas ir persona ar I vai II invaliditātes grupu, izņemot gadījumus, kad notiesātais to lūdz.

(3) Šā pienākuma izpildes laikā brīvības atņemšanas iestāde nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

(4) Notiesātais, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, šo pienākumu veic saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

126. pants. Notiesātās sievietes atrašanās brīvības atņemšanas iestādē kopā ar bērnu

(1) Pēc notiesātās mātes, kas atrodas slēgtajā cietumā, lūguma un ar bāriņtiesas piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā. Laikposmā, kamēr bāriņtiesa pieņem attiecīgo lēmumu, bērns uzturas kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē.

(2) Ar pārvaldes priekšnieka lēmumu sievieti, kurai, atrodoties atklātajā cietumā, piedzimis bērns, var pārvietot kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā atrodas sievietes ar bērniem, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm. Notiesātā šajā nodaļā uzturas līdz bērna viena gada vecumam. Notiesātā var lūgt pagarināt viņas atrašanos ar bērnu slēgtā cietuma nodaļā, kurā atrodas sievietes ar bērniem, bet ne ilgāk kā līdz bērna četru gadu vecumam. Notiesātajai šajā nodaļā ir atklātajā cietumā paredzētās tiesības, ciktāl tās iespējams nodrošināt slēgtajā cietumā.

(3) Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē, paziņo bāriņtiesai pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē, un ir nepieciešams lemt par bērna turpmāko aprūpi un dzīvesvietu.

(4) Ja notiesātajai soda izpildes laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādei ir pienākums veikt nepieciešamās darbības (rakstveidā informēt to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde), lai bērnu reģistrētu.

127. pants. Notiesātās sievietes bērna uzturēšanās apstākļi

(1) Šā likuma 126. panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos notiesātā sieviete un viņas bērns atrodas slēgtā cietuma telpās, kurās ir bērniem piemēroti uzturēšanās apstākļi un kuras ir aprīkotas atbilstoši bērnu vajadzībām.

(2) Bērni, kuri uzturas brīvības atņemšanas iestādē kopā ar notiesātajām mātēm, veselības aprūpes pakalpojumus saņem tādā pašā kārtībā un apjomā, kādā tos saņem bērni, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

(3) Bērniem, kuri uzturas brīvības atņemšanas iestādē kopā ar notiesātajām mātēm, nodrošina atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un apgādi.

(4) Brīvības atņemšanas iestāde organizē to bērnu iesaisti pirmsskolas izglītības apguvē, kuri uzturas brīvības atņemšanas iestādē kopā ar notiesātajām mātēm, nodrošina šo bērnu nogādāšanu pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī sedz izdevumus par šādu bērnu ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai par izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanu.

(5) Notiesātās sievietes dienas kārtību saskaņo ar bērna vajadzībām un tajā paredz ne mazāk kā pusotru stundu ilgu pastaigu kopā ar bērnu.

128. pants. Kārtība, kādā izmantojams notiesātajai piešķirtais vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts

(1) Vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu mātei, kura uzturas brīvības atņemšanas iestādē ar bērnu, ieskaita notiesātās mātes personiskās naudas uzskaites kartē un izmaksā ne agrāk kā mātes atbrīvošanas dienā.

(2) Izņēmuma gadījumos — saskaņā ar bērna ārsta norādījumiem un saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju — notiesātā var izmantot vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu bērna ārstniecības nolūkos.

(3) Ja beidzas šā likuma 126. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais laiks un bērns tiek nodots aprūpē tēvam vai ārpusģimenes aprūpē, pabalsts vai atlikusī pabalsta summa tiek pārskaitīta attiecīgi tēvam vai ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājam.

XII nodaļa
Notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

129. pants. Notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

Par labu uzvedību un labiem resocializācijas rezultātiem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

1)  izteikt pateicību;

2)  slēgtajā cietumā — papildus piešķirt īslaicīgu vai ilglaicīgu satikšanos, bet ne vairāk kā 12 papildu satikšanās gadā;

3)  audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem — atļaut atstāt iestādi vecāku, likumiskā pārstāvja vai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

4)  atzīt notiesāto par atbilstošu šā likuma 58. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem priekšnoteikumiem pirms tajos noteiktā termiņa beigām;

5)  atklātajā cietumā — ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm;

6)  ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz trim diennaktīm gadā;

7)  ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka rakstveida atļauju īslaicīgi atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritoriju uz laiku līdz piecām diennaktīm gadā;

8)  notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, — tiesības uz videosaziņu līdz divām reizēm mēnesī uz laiku, kas nav ilgāks par 30 minūtēm bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes;

9) reizi gadā atbrīvot no samaksas par pārvaldes maksas pakalpojuma cenrādī noteiktajiem ar vienu ilglaicīgu satikšanos saistītajiem maksas pakalpojumiem.

130. pants. Pamudinājumu piemērošanas īpatnības

(1) Šā likuma 129. panta 6. punktā minēto pamudinājumu piemēro tikai notiesātajiem, kuri atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, izņemot personas, kuras notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

(2) Šā likuma 129. panta 5., 6. un 7. punktā minēto pamudinājumu nepiešķir, bet, ja tas ir piešķirts, tad pamudinājumu neizpilda notiesātajam:

1)  kas ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā;

2)  kas atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā vai citā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

(3) Šā likuma 129. panta 5., 6. un 7. punktā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izpildes laikā.

(4) Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piemērot šā likuma 129. panta 1., 4. un 8. punktā minētos pamudinājumus. Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piešķirt pamudinājumu — tiesības uz videosaziņu —, ja papildus šā likuma 129. pantā minētajiem nosacījumiem kontaktēšanās ar laulāto, partneri vai radiniekiem var labvēlīgi ietekmēt notiesātā resocializācijas procesu.

(5) Lēmumi par pamudinājumiem, kas pieņemti pirms notiesātā iesaistīšanas atkarību mazināšanas programmā, programmas īstenošanas laikā netiek izpildīti.

(6) Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi. Nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), laiku, kurā notiesātajam atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, datumu un laiku, kad notiesātajam nepieciešams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un adresi, kurā notiesātais nolēmis uzturēties.

XIII nodaļa
Notiesāto tiesības un to īstenošanas kārtība

131. pants. Satikšanās veidi un mērķis

(1) Ilglaicīgas satikšanās mērķis ir veicināt radniecisko un ģimenes saikņu saglabāšanu ar laulāto, partneri, radiniekiem vai personu, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns. Īslaicīgas satikšanās mērķis ir veicināt sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu, veidošanu un atjaunošanu.

(2) Notiesātajam, kurš atrodas slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ir tiesības satikties ar laulāto, partneri, radiniekiem un citām personām īslaicīgi vai ilglaicīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(3) Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam ir tiesības satikties ar laulāto, partneri, radiniekiem un citām personām īslaicīgi.

(4) Ja notiesāto atklātajā cietumā ilgstoši neapmeklē laulātais, partneris, radinieki vai persona, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns, vai notiesātajam ilgstoši nav piemērots šā likuma 129. panta 5. punktā minētais pamudinājums, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātajam tikties ar minētajām personām atsevišķā telpā uz laiku līdz sešām stundām.

(5) Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var atļaut laulātā, partnera, radinieku un citu personu apmeklējumu šajā likumā noteiktajos gadījumos atbilstoši atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem.

132. pants. Papildu satikšanās piešķiršana

(1) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju notiesātajam var piešķirt papildu īslaicīgu satikšanos vai videosaziņu ar laulāto, partneri, radiniekiem vai citu personu gadījumos, kad ir miris notiesātā laulātais, partneris vai radinieks.

(2) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju notiesātajam, kurš ir reģistrējis laulību, var piešķirt papildu ilglaicīgu satikšanos līdz 48 stundām.

133. pants. Satikšanās noteikšanas īpatnības

(1) Pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju ilglaicīgu vai īslaicīgu satikšanos ar laulāto, partneri vai radinieku var aizstāt ar videosaziņu ar šīm personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm.

(2) Satikšanās ar aizgādni netiek ieskaitītas notiesātajam atļauto īslaicīgu satikšanos skaitā.

(3) Notiesātajam nav atļauts satikties ar personām, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādēs vai izmeklēšanas cietumos, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

134. pants. Kārtība, kādā tiek piešķirta īslaicīga un ilglaicīga satikšanās

(1) Rakstveida atļauju satikties dod brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā, viņa likumiskā pārstāvja vai aizgādņa iesniegumu, kurš iesniegts vismaz 10 darbdienas pirms plānotās tikšanās.

(2) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju ilglaicīgu satikšanos var aizstāt ar īslaicīgu satikšanos, ja notiesātais to lūdz.

(3) Lemjot par satikšanās ilgumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē un nepieciešamību nodrošināt satikšanās iespēju vienlīdzīgi visiem notiesātajiem.

135. pants. Īslaicīgu un ilglaicīgu satikšanos norise

(1) Īslaicīgas un ilglaicīgas satikšanās notiek speciāli šim mērķim iekārtotās telpās. Satikšanās laikā var tikt veikti pasākumi, lai nodrošinātu drošību brīvības atņemšanas iestādē un notiesāto uzraudzību.

(2) Ierodoties uz satikšanos, persona uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkotais nodarbinātais Fizisko personu reģistrā pārbauda informāciju par laulību, partnerību vai radniecību ar notiesāto.

(3) Notiesātais vai persona, kas vēlas satikties ar notiesāto, ja notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība, iesniedz dokumentus, kas var norādīt uz to, ka ir bijusi kopēja saimniecība, vai dokumentus, kas pierāda, ka notiesātajam ar šo personu ir kopīgs bērns.

(4) Nepilngadīgie uz satikšanos ar notiesāto ierodas likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas pavadībā.

(5) Persona, kura ierodas uz ilglaicīgu satikšanos, drīkst ienest satikšanās telpā tikai priekšmetus un pārtikas produktus, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt kamerā.

136. pants. Notiesātā apmeklēšana

(1) Dienesta amatpersonai, aizstāvim, zvērinātam notāram, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam juridiskās palīdzības saņemšanai, procesa virzītājam, notiesātā ārvalstnieka valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvim un citām personām ir atļauts šajā likumā noteiktajā kārtībā apmeklēt notiesāto, lai attiecībā pret viņu pildītu savus profesionālos vai amata pienākumus.

(2) Notiesāto var apmeklēt personas izlīguma vai mediācijas norises nodrošināšanai vai brīvprātīgie noteiktu uzdevumu īstenošanai.

(3) Apmeklējumu skaits netiek ierobežots, un tie notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā.

(4) Iesniegums ar lūgumu atļaut apmeklējumu, izņemot tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas, juridiskās palīdzības sniedzēja, aizstāvja un diplomātiskās, konsulārās pārstāvniecības pārstāvja vai aizgādņa apmeklējumu, ir iesniedzams brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vismaz 10 darbdienas pirms plānotā apmeklējuma.

137. pants. Notiesātā saziņas veidi

(1) Notiesātajam ir tiesības uz saziņu ar personām un institūcijām šajā likumā noteiktajā veidā, apjomā un kārtībā.

(2) Notiesātajam ir atļauts sazināties:

1)  sarakstoties (sūtot vēstules);

2)  izmantojot brīvības atņemšanas iestādē izvietotas telefonsarunu iekārtas vai brīvības atņemšanas iestādes izsniegtu mobilo telefonu šajā likumā noteiktas konkrētas saziņas nodrošināšanai;

3)  videosaziņas veidā.

(3) Notiesātajam atklātajā cietumā ir atļauts izmantot personīgo mobilo telefonu vai personīgo datortehniku ar interneta pieeju, ja tā reģistrēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

(4) Notiesātajam ir atļauts par saviem līdzekļiem nosūtīt un saņemt vēstules bez skaita ierobežojuma.

138. pants. Notiesātā saziņa ar institūcijām, amatpersonām un nevalstiskajām organizācijām

(1) Notiesātajam ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un amatpersonām.

(2) Notiesātā sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei.

(3) Notiesātā sarakstes ar pārvaldi, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakstes ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. Notiesātā izdevumi par saraksti ar citām valsts un pašvaldību institūcijām tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē nepietiek līdzekļu vēstules nosūtīšanai. Notiesātā vēstuli, kura tiek nosūtīta pa pastu un kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu.

139. pants. Notiesātā telefonsarunas un videosaziņa 

(1) Notiesātajam ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem.

(2) Notiesātais šajā pantā noteikto telefonsarunu nodrošināšanai izmanto brīvības atņemšanas iestādē izvietotās telefonsarunu iekārtas.

(3) Notiesātajam audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem telefonsarunas nodrošina arī ar brīvības atņemšanas iestādes izsniegtu mobilo telefonu konkrētas saziņas nodrošināšanai, un šo sarunu izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Notiesātā videosaziņas izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Papildus šajā likumā noteiktajām tiesībām notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem, notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika, un vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem notiesātajiem ir tiesības uz videosaziņu šādā apjomā:

1)  notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, — divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm;

2)  vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem notiesātajiem — bez skaita ierobežojuma. Vienas videosaziņas ilgums nedrīkst pārsniegt 30 minūtes.

(6) Notiesātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildus šajā likumā noteiktajam ir tiesības uz videosaziņu ar aizgādni reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm.

140. pants. Notiesātā iesniegumi brīvības atņemšanas iestādei

(1) Notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā ar mutvārdu vai rakstveida iesniegumu.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosaka nodarbinātos, kuri pieņem notiesātos, kā arī pieņemšanas laiku un kārtību, kādā notiesātais var pieteikties uz šādu pieņemšanu. Ja notiesātais vēlas, brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātais viņu pieņem bez citu personu klātbūtnes.

(3) Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.

141. pants. No procesa virzītāja saņemtu notiesātajam adresētu dokumentu izsniegšana

(1) Ja brīvības atņemšanas iestādē no procesa virzītāja tiek elektroniski saņemts dokuments izsniegšanai notiesātajam, pārvaldes priekšnieka norīkots darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā izdrukā minēto dokumentu, nereģistrējot un nepakļaujot pārbaudei, un, nodrošinot konfidencialitāti, ievieto to aploksnē, kuru aizlīmē. Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā notiesātā vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuram tas izsniedzams, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai izsniegšanai notiesātajam. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona aploksni notiesātajam izsniedz ne vēlāk kā triju darbdienu laikā.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura izsniedza dokumentu notiesātajam, aizpilda veidlapu, norādot dokumenta nosaukumu vai numuru, kā arī izsniegšanas datumu un laiku vai informāciju, ka notiesātais atteicās pieņemt dokumentu, un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc veidlapas aizpildīšanas to nosūta procesa virzītājam, ja procesa virzītājs to ir lūdzis.

142. pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde

(1) Notiesātais par personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus tirdzniecības vietā. Šo preču sortimentu komersants saskaņo ar pārvaldi. Atklātajā cietumā esošs notiesātais par pirkumiem tirdzniecības vietā var norēķināties ar maksājumu karti.

(2) Atklātajā cietumā esošs notiesātais var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus arī tirdzniecības vietās, kas atrodas ārpus atklātā cietuma teritorijas.

(3) Notiesātajam atļauts iegādāties literatūru, abonēt laikrakstus un žurnālus.

143. pants. Notiesātā personiskās naudas uzskaite, uzglabāšana un izlietošanas kontrole

(1) Notiesātajam atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma, sūtīt naudas pārvedumus laulātajam, partnerim vai radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju — arī citām personām vai cietušajam, ja izlīgumā puses ir vienojušās par kompensāciju. Naudu, ko notiesātais saņem pārvedumā, viņam neizsniedz, bet ieskaita pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā.

(2) Notiesātā naudu uzglabā pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Naudas pārvedumus veic un naudu notiesātajam izmaksā euro. Citā valūtā saņemto naudu nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā un izsniedz notiesātajam viņa atbrīvošanas dienā.

(3) Notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošo līdzekļu uzskaiti, izlietošanas organizēšanu vai kontroli pārvalde nodrošina elektroniski.

(4) Brīvības atņemšanas iestādes par notiesātā personiskās naudas uzskaiti atbildīgā persona, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, no notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem veic naudas pārvedumus un norēķinās par reģistrētajiem notiesātā pirkumiem tirdzniecības vietā.

(5) Pārvalde tās rīcībā esošās ziņas par notiesātā personiskās naudas apgrozījumu un personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem sniedz pēc valsts institūcijas vai amatpersonas pieprasījuma.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, izņemot gadījumu, kad šāds notiesātais iesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atteikumu maksājumu konta vai kredītiestādes atteikumu patērētāja pamatkonta atvēršanai vai informāciju par konta slēgšanu vai konta līguma vienpusēju izbeigšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajos gadījumos.

(7) Notiesātais, kuram šajā likumā noteiktajos gadījumos ir piešķirta atļauja atstāt brīvības atņemšanas iestādi, var lūgt rakstveida atļauju no viņa personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa izdevumu segšanai.

144. pants. Notiesātā tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus

(1) Notiesātajam ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai noteiktus priekšmetus un nepārtikas preces. 

(2) Notiesātajam ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam ir atļauts saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī vai vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi.

(3) Grāmatas, preses izdevumi un normatīvie akti nav uzskatāmi par sūtījumu vai pienesumu.

(4) Uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, neattiecas šajā likumā noteiktās tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, izņemot mācību materiālus, ja notiesātais apgūst izglītības programmu.

145. pants. Notiesātā tiesības izmantot sadzīves tehniku

(1) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju notiesātajam atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku, tās lietošanu apmaksājot saskaņā ar pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi.

(2) Personiskās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus, funkcionalitāti un izmantošanas sezonalitāti nosaka pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu.

146. pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi

(1) Rakstveida atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi dod brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, norādot šīs iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam nepieciešams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē.

(2) Šajā nodaļā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izpildes laikā.

147. pants. Kritēriji atļaujas došanai notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi

(1) Lemjot par atļaujas īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi došanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā:

1)  notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu;

2)  piespriestā un izpildītā soda ilgumu;

3)  notiesātā uzvedību;

4)  iespējamo sabiedrības drošības apdraudējumu;

5)  ja šāda atļauja ir tikusi dota iepriekš — iepriekšējās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgās atstāšanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā noteiktajā laikā.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1)  notiesātais slimo ar slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;

2)  notiesātais ir izolēts saskaņā ar normatīvo regulējumu par personu obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, obligāto un piespiedu izolēšanu un ārstēšanu infekcijas slimību gadījumos;

3)  notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizpildītās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti atbrīvots;

4)  notiesātais ir iepriekš pārkāpis šā likuma 52. pantā noteiktos pienākumus;

5)  notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

6)  notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību, šādas prombūtnes laikā var pastāvēt notiesātā bēgšanas risks vai cits būtisks sabiedrības vai citu personu drošības apdraudējums;

7)  notiesātajam nav tiesiska pamata uzturēties Latvijas Republikas teritorijā;

8)  notiesātais pēc atļaujā norādītā laika beigām nogādāts brīvības atņemšanas iestādē ar brīvības atņemšanas iestādes vai policijas konvoju un šis gadījums nav uzskatāms par bēgšanu no ieslodzījuma vietas;

9)  notiesātais ir izdarījis administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, īslaicīgi atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes;

10)  notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā un procesa virzītājs nedod atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādi.

(3) Lemjot par notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, šā panta otrās daļas 3. punktu neattiecina uz notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā.

(4) Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam ir tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju šā likuma 149. un 150. pantā minētajos gadījumos.

(5) Ja brīvības atņemšanas iestādes rīcībā ir informācija, ka notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties lūdz attiecīgā procesa virzītāja viedokli par brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgas atstāšanas atbilstību kriminālprocesa interesēm.

(6) Ja notiesātajam dota atļauja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, brīvības atņemšanas iestāde nekavējoties, pirms notiesātais īslaicīgi atstājis šo iestādi, nosūta informāciju par notiesāto Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties, kā arī šā panta piektajā daļā minētajam procesa virzītājam, ja notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā. Nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), datumu un laiku, kad notiesātajam atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, datumu un laiku, kad notiesātajam nepieciešams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un adresi, kurā notiesātais nolēmis uzturēties.

148. pants. Kārtība, kādā īstenojamas notiesātā tiesības satikties ar laulāto, partneri vai radinieku, kurš atrodas citā brīvības atņemšanas iestādē

(1) Ja notiesātajam ir piešķirts šā likuma 129. panta 5., 6. vai 7. punktā minētais pamudinājums un viņš īslaicīgās prombūtnes laikā vēlas apmeklēt laulāto, partneri vai radinieku, kurš atrodas citā brīvības atņemšanas iestādē, notiesātais iesniedz attiecīgu iesniegumu tās brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, kurā viņš atrodas. Iesniegumā norāda brīvības atņemšanas iestādi, kurā atrodas laulātais, partneris vai radinieks, informāciju, ka laulātajam, partnerim vai radiniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirta īslaicīga vai ilglaicīga satikšanās, un satikšanās datumu un ilgumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamās satikšanās.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks par saņemto iesniegumu un paredzamo satikšanos nekavējoties rakstveidā informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurā atrodas iesniegumā minētais laulātais, partneris vai radinieks.

(3) Tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā atrodas laulātais, partneris vai radinieks, var izdot lēmumu par laulātajam, partnerim vai radiniekam piešķirtās īslaicīgas satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē šā likuma 112. pantā minētajos gadījumos.

(4) Ja notiesātais, kurš ir devies uz satikšanos ar laulāto, partneri vai radinieku citā brīvības atņemšanas iestādē, objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ nevar ierasties uz satikšanos, viņam ir pienākums par to nekavējoties informēt to brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurš piešķīris šā likuma 129. panta 5., 6. vai 7. punktā minēto pamudinājumu, un nekavējoties atgriezties brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais neierodas uz satikšanos ar laulāto, partneri vai radinieku, tas tiek uzskatīts par smagu pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad tam bijuši objektīvi un iepriekš neparedzami vai nenovēršami iemesli.

(5) Ja, ierodoties uz šā panta pirmajā daļā paredzēto satikšanos vai tās laikā, tiek konstatēts, ka notiesātais, kurš ir ieradies uz satikšanos, atrodas alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, tad tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā satikšanās notiek:

1)  pieņem lēmumu par šāda notiesātā izolēšanu šā likuma 119. pantā noteiktajā kārtībā;

2)  nekavējoties informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, no kuras notiesātais ieradies;

3)  nekavējoties organizē šāda notiesātā nogādāšanu atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē;

4)  veic šajā likumā noteiktās darbības pārkāpuma fiksēšanai un soda par pārkāpumu piemērošanai.

149. pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai atvadītos no laulātā, partnera vai radinieka

(1) Notiesātais, kas atrodas slēgtā cietuma soda izpildes augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz trim diennaktīm, lai vienu reizi atvadītos no laulātā, partnera vai radinieka, kura slimība vai veselības stāvoklis ir dzīvildzi ierobežojošs un nav radikāli ārstējams.

(2) Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minētos īslaicīgās prombūtnes iemeslus, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Minētajai personai ir arī pienākums nogādāt nepilngadīgo notiesāto atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks triju darbdienu laikā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esību, izvērtē notiesātā iespējas apmeklēt laulāto, partneri vai radinieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē plānotajā īslaicīgas prombūtnes laikā un izdod lēmumu atļaut vai neatļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no laulātā, partnera vai radinieka.

(4) Šajā pantā minētās tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos.

150. pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša laulātā, partnera vai radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas

(1) Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša laulātā, partnera vai radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas. Iesniegumā notiesātais norāda plānoto atvadīšanās datumu, laiku un vietu. Iesniegumu notiesātais iesniedz vismaz divas darbdienas pirms plānotā atvadīšanās datuma.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Minētajai personai ir arī pienākums nogādāt nepilngadīgo notiesāto atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātais ne vēlāk kā nākamajā darbdienā šā panta pirmajā daļā sniegtās ziņas pārbauda Fizisko personu reģistrā.

(4) Izvērtējot šajā pantā, kā arī šā likuma 147. pantā noteikto, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod lēmumu atļaut vai neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka.

(5) Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod lēmumu atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka, to noformē uz notiesātā iesnieguma rezolūcijas veidā, norādot arī brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku un laiku, kad notiesātajam nepieciešams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un nekavējoties par to informē notiesāto.

(6) Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod lēmumu neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka, notiesātajam nekavējoties mutvārdos paziņo izdoto lēmumu, kā arī informē par šajā likumā noteiktajām notiesātā tiesībām atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.

151. pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša laulātā, partnera vai radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā

(1) Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša laulātā, partnera vai radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā vizuālas kontroles apstākļos.

(2) Notiesātais šādu atļauju var lūgt arī gadījumā, kad brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nav atļāvis viņam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša laulātā, partnera vai radinieka.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā notiesātais norāda vēlamo atvadīšanās datumu un laiku. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātais ne vēlāk kā nākamajā darbdienā šā panta pirmajā daļā sniegtās ziņas pārbauda Fizisko personu reģistrā.

152. pants. Notiesātās mātes, kura brīvības atņemšanas iestādē uzturas kopā ar bērnu, tiesības apmeklēt ārstniecības iestādi ārpus brīvības atņemšanas iestādes vai kopā ar bērnu tajā atrasties

(1) Ja bērnam, kurš brīvības atņemšanas iestādē uzturas kopā ar māti, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādes stacionārā ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātā māte ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai apmeklētu stacionāro ārstniecības iestādi ārpus brīvības atņemšanas iestādes vai kopā ar bērnu tajā atrastos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā notiesātā māte norāda ārstniecības iestādi, kurā atrodas viņas bērns, un kontakttālruni, ja tāds pieejams.

(3) Izvērtējot šajā pantā un šā likuma 147. pantā noteikto, kā arī bērna labākās intereses, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties izdod lēmumu:

1) atļaut notiesātajai mātei patstāvīgi īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz piecām diennaktīm, lai kopā ar bērnu atrastos stacionārajā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes;

2) atļaut notiesātajai mātei brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz astoņām stundām, lai apmeklētu bērnu stacionārajā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes;

3) neatļaut notiesātajai mātei īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai apmeklētu stacionāro ārstniecības iestādi ārpus brīvības atņemšanas iestādes vai kopā ar bērnu tajā atrastos.

153. pants. Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā

(1) Notiesātais rakstveida iesniegumā brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt, lai viņam izveido atbrīvošanas fondu.

(2) Notiesātais ne biežāk kā reizi mēnesī ar rakstveida iesniegumu var lūgt, lai naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaita viņa atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartē.

(3) Ja notiesātajam brīvības atņemšanas soda izpildes laikā tiek piemērots apcietinājums un notiesātais tiek pārvietots uz izmeklēšanas cietumu, tad, pamatojoties uz viņa iesniegumu, atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus ieskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē.

(4) Uz atbrīvošanas fondā uzkrātajiem līdzekļiem, kas pārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apjomu, attiecas Civilprocesa likumā noteiktais par ieturējumu veikšanu, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu.

154. pants. Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana

(1) Atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izpildes laikā. Tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes.

(2) Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izpildes laikā, lai atlīdzinātu notiesātā nodarītos zaudējumus citai personai vai lai segtu ar veselības aprūpi saistītos izdevumus brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā ārstniecības iestādē soda izpildes laikā, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un to neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

155. pants. Izlīgums, mediācija un citi taisnīguma atjaunošanas pasākumi brīvības atņemšanas laikā

(1) Notiesātajam ir tiesības vērsties dienestā ar iesniegumu, lūdzot izlīguma ar cietušo īstenošanu. Izlīgumu īsteno dienesta apmācīts starpnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par izlīguma īstenošanu.

(2) Notiesātajam ir tiesības sūtīt naudas pārvedumus cietušajam šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja izlīgumā puses ir vienojušās par kompensāciju.

(3) Ģimenes domstarpību risināšanai notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar lūgumu viņu iesaistīt mediācijas procesā.

(4) Notiesātais var vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar lūgumu izmantot citus taisnīguma atjaunošanas instrumentus.

156. pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs

(1) Notiesātajam brīvības atņemšanas iestādē ir tiesības uz garīgo aprūpi, kuru organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.

(2) Notiesātā garīgo aprūpi nodrošina brīvības atņemšanas iestādes kapelāns, nepieciešamības gadījumā pieaicinot reliģisko organizāciju pārstāvjus.

157. pants. Reliģisko priekšmetu un literatūras glabāšana

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju glabāt reliģiskos priekšmetus un literatūru.

XIV nodaļa
Notiesāto sadzīves vajadzību un uztura nodrošināšana

158. pants. Notiesāto sadzīves vajadzības

(1) Notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs nodrošina epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstošus sadzīves apstākļus.

(2) Dzīvojamās platības norma kamerā vienam notiesātajam nevar būt mazāka par četriem kvadrātmetriem, bet vienieslodzījuma kamerās — par deviņiem kvadrātmetriem.

(3) Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnu, nepilngadīgajiem, kā arī slimiem notiesātajiem nodrošina atbilstošus sadzīves apstākļus.

159. pants. Notiesāto uzturs

(1) Notiesātie trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi, kā arī dzeramo ūdeni jebkurā laikā.

(2) Notiesāto uzturu nodrošina atbilstoši viņu veselības stāvoklim. Notiesātajiem, kas ir veģetārieši, pieejams veģetārs uzturs.

(3) Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnu, nepilngadīgajiem, kā arī slimiem notiesātajiem nodrošina viņu vajadzībām atbilstošas uztura normas. Šīm personām var atļaut saņemt pārtikas produktus sūtījumā un pienesumā, ja saņemts attiecīgs ārsta atzinums.

XV nodaļa
Notiesāto veselības aprūpe

160. pants. Notiesāto veselības aprūpe

(1) Notiesātie saņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajā apjomā un kārtībā. No valsts budžeta neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus notiesātie saņem Ārstniecības likumā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Papildus veselības aprūpei, ko nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajam, notiesātie saņem no valsts budžeta apmaksātu neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.

161. pants. Notiesāto veselības aprūpes organizācija

(1) Notiesāto veselības aprūpi nodrošina brīvības atņemšanas iestādē (ambulatorā veselības aprūpe) vai Latvijas Cietumu slimnīcā (stacionārā veselības aprūpe). Ja notiesātajam nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē vai Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesāto nogādā tādā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, kura sniedz attiecīgos pakalpojumus.

(2) Ja notiesātajam nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas iestādē nav iespējams saņemt, šādu palīdzību viņam sniedz citā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

(3) Izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri notiesātajam sniegti ārstniecības iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, šī iestāde apmaksā normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajā apjomā un kārtībā.

(4) Notiesātajam, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir atļauts pie sevis glabāt tikai personiskās higiēnas priekšmetus un medikamentus noteiktos gadījumos. Atklātā cietuma notiesātajam, kuram ir atļauts glabāt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā reģistrētu personīgo mobilo telefonu un personīgo datortehniku ar interneta pieeju, ir atļauts tos glabāt arī ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

(5) Uz notiesāto, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, neattiecas šajā likumā noteiktās tiesības uz videosaziņu, tiesības izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā, saņemt sūtījumus un pienesumus, saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus, satikties ar radiniekiem un citām personām, iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus, nosūtīt un saņemt vēstules no privātpersonām, lietot personisko sadzīves tehniku, veikt telefonsarunas, iepirkties tirdzniecības vietā, glabāt pārtikas produktus, izņemot tos, kurus izsniegusi ārstniecības iestāde.

(6) Notiesātais, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, var satikties ar laulāto, partneri vai radiniekiem un citām personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtību.

(7) Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību gadījumos.

(8) Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, ārstē Latvijas Cietumu slimnīcā.

162. pants. Notiesāto tiesības ambulatorās veselības aprūpes laikā brīvības atņemšanas iestādē

(1) Brīvības atņemšanas iestādē ambulatoro veselības aprūpi notiesātajam nodrošina medicīnas daļā saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

(2) Laikposmā, kad notiesātais saņem ambulatoro veselības aprūpi brīvības atņemšanas iestādē, šajā likumā noteiktās tiesības viņš īsteno atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Šis nosacījums neattiecas uz notiesātā tiesībām uz soda izpildes mīkstināšanu un nosacītu atbrīvošanu.

163. pants. Notiesāto tiesības Latvijas Cietumu slimnīcā

(1) Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos ievieto ar pārvaldes priekšnieka norīkojumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām vai stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanai. Notiesātos, kas atrodas Olaines cietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā ievieto ar Olaines cietuma priekšnieka lēmumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām vai stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanai.

(2) Latvijas Cietumu slimnīcā tiek nodrošināta notiesāto nepārtraukta uzraudzība. Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos izvieto slēgtās palātās atbilstoši medicīniskajām indikācijām, neņemot vērā notiesātajiem noteikto soda izpildes pakāpi un cietuma veidu, bet ņemot vērā šā likuma 42. panta pirmajā daļā minēto. Atsevišķos gadījumos atbilstoši drošības un noziedzības novēršanas kritērijiem saskaņā ar ārsta norādījumu notiesātos var izvietot vienā palātā ar apcietinātajiem, ja viņu medicīniskās indikācijas to ļauj.

(3) Atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar iesniegumu par soda izpildes mīkstināšanu vai nosacītu atbrīvošanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotam notiesātajam ir tiesības uz īslaicīgu satikšanos. Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgu satikšanos var aizstāt ar videosaziņu vai atlikt. Šādu videosaziņu skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā likumā noteiktajam īslaicīgu satikšanos skaitam un ilgumam attiecīgajā soda izpildes pakāpē, kurā notiesātais atrodas. Notiesātajam, kas atrodas atklātajā cietumā, īslaicīgu satikšanos skaits un ilgums, atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tāds pats, kāds tas ir notiesātajam slēgtā cietuma soda izpildes augstākajā pakāpē.

(5) Notiesātajam, kurš atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tiesības:

1)  ar brīvības atņemšanas iestādes nodarbināto starpniecību četras reizes mēnesī iepirkties tirdzniecības vietā;

2)  izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;

3)  ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju lietot personisko sadzīves tehniku, Latvijas Cietumu slimnīcas izsniegtu televizoru brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;

4)  saņemt (apmainīt) grāmatas brīvības atņemšanas iestādes grāmatu krātuvē;

5)  ar ārstējošā ārsta atļauju izmantot pastaigas svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

6)  tikties ar garīdznieku vienatnē un ar ārstējošā ārsta atļauju apmeklēt dievkalpojumus;

7)  ar ārstējošā ārsta atļauju piedalīties garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos;

8)  smēķēt pastaigu laikā;

9)  glabāt tabakas izstrādājumus, gāzes šķiltavas un sērkociņus Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas norādītajā vietā ārpus palātas.

(6) Šajā pantā minētās telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 10 minūtes. Videosaziņas ilgums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.

(7) Šajā pantā noteiktās tiesības brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var ierobežot atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

164. pants. Notiesātā tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādes īstenošanas kārtība

(1) Lai saņemtu no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vai veselības aprūpes pakalpojumus par personiskajiem līdzekļiem ārstniecības iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātais, kas atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku no vienas līdz 12 stundām.

(2) Iesniegumā notiesātais norāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, ārstniecības iestādi, kurā tiks saņemts veselības aprūpes pakalpojums, vietu, kur viņš uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esību. Ja šā panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Minētajai personai ir arī pienākums nogādāt nepilngadīgo notiesāto atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē. Nepilngadīgo notiesāto var pavadīt arī audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodarbinātais. Prombūtnes laikā nepilngadīgajam notiesātajam ir pienākums pildīt brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā likumīgās prasības.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, lemjot par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu, izvērtē notiesātā iespējas nokļūt veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietā un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību, kā arī šā likuma 147. pantā noteikto.

(4) Papildus šā likuma 147. pantā noteiktajam brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod atļauju notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja:

1)  veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt brīvības atņemšanas iestādē;

2)  veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt Latvijas Cietumu slimnīcā;

3)  veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt tuvāk brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietai;

4)  brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumā nav norādes, kas apliecina nepieciešamību saņemt šādu veselības aprūpes pakalpojumu;

5)  notiesātais vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

6)  saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu notiesātajam veselības stāvokļa dēļ nav ieteicams pārtraukt brīvības atņemšanas iestādē nodrošināto ārstēšanu un īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju;

7)  notiesātajam nav personisko līdzekļu veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu segšanai un ja notiesātais vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu par personiskajiem līdzekļiem.

(5) Gadījumā, kad brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod šajā pantā minēto atļauju notiesātajam, kurš vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu par personiskajiem līdzekļiem ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, bet notiesātajam ir medicīniskas indikācijas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, notiesāto konvojē uz ārstniecības iestādi ārpus brīvības atņemšanas iestādes veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ja šo pakalpojumu nav iespējams nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē vai Latvijas Cietumu slimnīcā.

XVI nodaļa
Pārkāpumi un soda piemērošana par pārkāpumu

165. pants. Soda piemērošana par pārkāpumu

(1) Sods par pārkāpumu ir galējais līdzeklis, kas tiek piemērots par brīvības atņemšanas soda izpildes prasību pārkāpšanu.

(2) Sodu par pārkāpumu piemēro brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.

(3) Piemērotajam sodam nepieciešams atbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam.

166. pants. Sodi par pārkāpuma izdarīšanu

(1) Par pārkāpuma izdarīšanu notiesātajam var piemērot šādus sodus:

1)  izteikt rājienu;

2)  aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku uz laiku līdz 30 dienām un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;

3)  aizliegt pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus tirdzniecības vietā uz laiku līdz 30 dienām;

4)  aizliegt izmantot kārtējo satikšanos uz laiku līdz diviem mēnešiem;

5)  atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu;

6)  aizliegt notiesātajam slēgtā cietuma augstākajā pakāpē atrasties noteiktā teritorijā ārpus kameras uz laiku līdz 14 dienām;

7)  aizliegt piedalīties brīvības atņemšanas iestādē notiekošajos brīvā laika pasākumos uz laiku līdz 10 dienām;

8)  aizliegt izmantot notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošos līdzekļus uz laiku līdz 14 dienām, izņemot gadījumu, kad līdzekļi nepieciešami ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanai, pārvaldes maksas pakalpojumu apmaksai vai cietušajiem radīto kaitējumu atlīdzināšanai, uzturlīdzekļu vai naudas soda samaksai;

9)  uz laiku līdz trijiem mēnešiem aizliegt notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja notiesātais brīvības atņemšanas iestādē ir atgriezies ar nokavēšanos bez attaisnojoša iemesla vai ir atgriezies alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

10)  ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 14 diennaktīm;

11)  notiesātos, kas atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot soda izolatorā uz laiku līdz trim diennaktīm.

(2) Par pārkāpuma izdarīšanu atklātajā cietumā esošam notiesātajam var piemērot šā panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 10. punktā minētos sodus, kā arī:

1)  aizliegt tikties ar personām uz laiku līdz 30 dienām;

2)  uz laiku līdz trijiem mēnešiem aizliegt notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punktā minēto sodu piemēro, ja notiesātais:

1)  ir atgriezies brīvības atņemšanas iestādē ar nokavēšanos bez attaisnojoša iemesla;

2)  ir atgriezies brīvības atņemšanas iestādē alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

3)  ir atteicies no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

4)  īslaicīgas prombūtnes laikā ir izdarījis administratīvo pārkāpumu;

5)  pēc noteiktā termiņa beigām ir nogādāts brīvības atņemšanas iestādē, un šis gadījums nav uzskatāms par bēgšanu no ieslodzījuma vietas.

(4) Par pārkāpumu izdarīšanu notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piemērot šā panta pirmās daļas 1., 3., 5. un 10. punktā minētos sodus, kā arī aizliegt laulātā, partnera, radinieku vai citu personu kārtējo apmeklējumu.

167. pants. Smagi, sevišķi smagi un sistemātiski pārkāpumi

(1) Par smagu pārkāpumu uzskatāma:

1)  atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

2)  atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;

3)  piedalīšanās galda spēlē vai citā spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu veidu labumu, vai tā izspiešana;

4)  atteikšanās izpildīt pārvaldes amatpersonas, vispārējā valsts civildienesta ierēdņa, darbinieka vai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā likumīgu prasību;

5)  cita ieslodzītā kūdīšana uz pārkāpumiem;

6)  brīvības atņemšanas iestādē esoša īpašuma tīša bojāšana;

7)  draudu izteikšana citām personām;

8)  neierašanās uz satikšanos ar laulāto, partneri vai radinieku citā brīvības atņemšanas iestādē.

(2) Par sevišķi smagu pārkāpumu uzskatāma:

1)  neatgriešanās brīvības atņemšanas iestādē atļaujā par īslaicīgu brīvības atņemšanas iestādes teritorijas atstāšanu norādītajā laikā, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus;

2)  fiziska pretošanās pārvaldes amatpersonai, vispārējā valsts civildienesta ierēdnim, darbiniekam vai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajam;

3)  vardarbība pret citu ieslodzīto vai cietsirdīga vai pazemojoša izturēšanās vai attieksme pret citu ieslodzīto;

4)  alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana vai aprite;

5)  ieslodzīto grupējuma organizēšana un piedalīšanās tajā, lai pretotos pārvaldes amatpersonas, vispārējā valsts civildienesta ierēdņa, darbinieka vai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā likumīgai rīcībai vai prasībai vai lai pakļautu sev citus ieslodzītos;

6)  pārvaldes amatpersonas, vispārējā valsts civildienesta ierēdņa, darbinieka vai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā vai citas institūcijas nodarbinātā cieņas un goda aizskaršana;

7)  atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana;

8)  notiesātajam neatļautu informācijas vai saziņas līdzekļu, to sastāvdaļu vai priekšmetu, kas nodrošina saziņu, izmantošana vai glabāšana.

(3) Par sistemātiskiem pārkāpumiem uzskatāmi pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.

168. pants. Ziņošana par pārkāpumu un pārkāpuma būtības izskaidrošana

Par konstatētu notiesātā pārkāpumu brīvības atņemšanas iestādes amatpersona vai cita persona, kura konstatē pārkāpumu, iesniedz ziņojumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona iepazīstina notiesāto ar ziņojumu, izskaidro pārkāpuma būtību un informē par tiesībām divu darbdienu laikā iesniegt paskaidrojumu par pārkāpumu.

169. pants. Lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanas kritēriji

(1) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sodu piemēro, individuāli izvērtējot pārkāpumu, un ņem vērā šādus kritērijus:

1)  notiesātā personību;

2)  notiesātā paskaidrojumu par pārkāpuma būtību;

3)  pārkāpuma smagumu, sistemātiskumu, notiesātā attieksmi pret izdarīto pārkāpumu;

4)  agrāk izdarīto pārkāpumu un piemēroto sodu raksturu un skaitu;

5)  pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un iemeslus;

6)  laiku, kas pagājis no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas dienas;

7)  notiesātā vēlmi novērst vai mazināt izdarītā pārkāpuma kaitīgās sekas;

8)  notiesātā sadarbību ar brīvības atņemšanas iestādes personālu, izmeklējot izdarīto pārkāpumu;

9)  notiesātā uzvedību pirms pārkāpuma.

(2) Notiesātā sodīšana par pārkāpumu neizslēdz viņa krimināltiesisko vai civiltiesisko atbildību par nodarījumu.

(3) Sodu var piemērot tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu.

(4) Soda izolatorā neievieto sievieti, kura brīvības atņemšanas iestādē atrodas kopā ar bērnu līdz viena gada vecumam, un grūtnieci.

(5) Sodu — ievietošana soda izolatorā — piemēro tikai par smagu, sevišķi smagu vai sistemātisku pārkāpumu un tikai tad, ja izdarītā pārkāpuma raksturs vai smagums nepieļauj cita soda piemērošanu. Tā termiņš ir pēc iespējas īsāks.

(6) Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošos notiesātos var ievietot soda izolatorā tikai par šā likuma 167. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem.

(7) Šā likuma 166. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētais sods neattiecas uz audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esoša notiesātā satikšanos ar likumisko pārstāvi. Šā likuma 166. panta pirmās daļas 4. punktā, otrās daļas 1. punktā un ceturtajā daļā paredzētais sods — aizliegt laulātā, partnera, radinieku vai citu personu kārtējo apmeklējumu — neattiecas uz notiesātā satikšanos ar aizgādni.

170. pants. Soda piemērošana un izpilde

(1) Sodu piemēro pēc notiesātā paskaidrojuma par pārkāpumu saņemšanas vai pēc šā likuma 168. pantā minētā termiņa izbeigšanās, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas. Ja saistībā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, sodu piemēro 10 darbdienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

(2) Piemēroto sodu izpilda nekavējoties pēc lēmuma par soda piemērošanu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja mēneša laikā no lēmuma par soda piemērošanu spēkā stāšanās dienas sods nav izpildīts, to neizpilda, izņemot gadījumu, kad notiesātais pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas ir pārvietots uz Latvijas Cietumu slimnīcu, nogādāts ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes, vai notiesātā veselības stāvoklis nepieļauj konkrētā soda izpildi. Tādā gadījumā sodu izpilda pēc notiesātā pārvietošanas atpakaļ uz brīvības atņemšanas iestādi, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no lēmuma par soda piemērošanu spēkā stāšanās dienas.

(4) Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izpildes prasības soda izolatorā, var piemērot visus šajā likumā paredzētos sodus par pārkāpumiem, arī atkārtotu ievietošanu soda izolatorā, un par tās sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izpildes pēdējā diena. Secīgas atkārtotas ievietošanas soda izolatorā ilgums nedrīkst pārsniegt 14 diennaktis, nepilngadīgam notiesātajam — trīs diennaktis.

171. pants. Ievietošanas soda izolatorā izpilde

(1) Notiesāto pēc ievietošanas soda izolatorā apmeklē ārstniecības persona. Notiesātajam soda izolatorā nodrošina regulāru veselības stāvokļa pārbaudi un iespēju jebkurā brīdī izsaukt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu.

(2) Atrodoties soda izolatorā, notiesātajam aizliegts:

1)  lietot personisko vai brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku un citas personiskās mantas;

2)  atrasties noteiktā teritorijā ārpus kameras;

3)  piedalīties garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus un piedalīšanos valsts pārbaudes darbos;

4)  smēķēt un glabāt sērkociņus, gāzes šķiltavas un tabakas izstrādājumus;

5)  iepirkties tirdzniecības vietā;

6)  izmantot tiesības uz visu veidu satikšanos;

7)  veikt telefonsarunas vai izmantot videosaziņu;

8)  saņemt sūtījumus vai pienesumus;

9)  lietot un glabāt galda spēles.

(3) Notiesātajam, kurš atrodas soda izolatorā, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu, nosūtīt naudas pārvedumus cietušajam šā likuma 143. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, saņemt vēstules no privātpersonām, sazināties un satikties ar aizstāvi un aizgādni, kā arī nosūtīt un saņemt vēstules no institūcijām. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju notiesāto var apmeklēt garīdznieks vizuālas kontroles apstākļos.

(4) Notiesātajam, kurš atrodas soda izolatorā, atļauts ņemt līdzi personiskās higiēnas piederumus, netonētas optiskās brilles, kontaktlēcas un to kopšanas līdzekļus, rakstāmpiederumus, aploksnes, vienu grāmatu un ar tiesvedību saistītos dokumentus un pierakstus, kā arī ar brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atļauju — medicīniskās preces, tehniskos palīglīdzekļus un zāles. Grāmatu var apmainīt reizi nedēļā.

(5) Notiesātajam soda izolatorā audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem atļauj saraksti ar ģimeni un nodrošina iesāktās izglītības apguvi.

(6) Notiesātie, kuri ievietoti soda izolatorā un iesaistīti nodarbināšanā, strādā atsevišķi no citiem notiesātajiem.

XVII nodaļa
Atbildība par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā nodarītajiem zaudējumiem

172. pants. Notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem

Notiesātais ir atbildīgs par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā nodarītajiem zaudējumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

173. pants. Zaudējumu piedziņas kārtība

(1) Ja notiesātais piekrīt labprātīgi atlīdzināt zaudējumus, ko soda izpildes laikā nodarījis citai personai, viņš paraksta attiecīgu saistību rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Zaudējumi cietušā labā saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu tiek ieturēti no vainīgā darba samaksas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personiskās naudas uzskaites kartē vai atbrīvošanas fondā šā likuma 154. panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Ja notiesātais labprātīgi pilnā apmērā neatlīdzina nodarītos zaudējumus, tos piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

174. pants. Medicīniskās pārbaudes izdevumu piedziņas kārtība

(1) Notiesātajam ir pienākums segt izdevumus par medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, ja konstatēta minēto vielu ietekme.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem lēmumu par pilngadīgā notiesātā pienākumu samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus. Lēmumu par pilngadīgā notiesātā pienākumu samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Izdevumi par šā panta pirmajā daļā minēto nepilngadīgam notiesātajam veikto medicīnisko pārbaudi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

XVIII nodaļa
Notiesāto nosacīta atbrīvošana

175. pants. Nosacītas atbrīvošanas ierosināšana

(1) Notiesātais nosacītu atbrīvošanu, tostarp ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā likuma 59. pantā minētajiem priekšnoteikumiem.

(2) Nosacītu atbrīvošanu ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu neierosina, ja notiesātajam jau ir izpildīta Krimināllikumā noteiktā soda daļa, lai varētu tikt ierosināta nosacīta atbrīvošana bez elektroniskās uzraudzības. Šādā gadījumā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina šajā likumā noteiktās informācijas sagatavošanu, kas iesniedzama tiesā, lai ierosinātu notiesātā nosacītu atbrīvošanu.

176. pants. Kārtība, kādā izvērtē iesniegumu par notiesātā nosacītu atbrīvošanu

(1) Notiesātais iesniegumu ar lūgumu viņu nosacīti atbrīvot, tostarp ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda, vai notiesātais atbilst šā likuma 59. pantā norādītajiem priekšnoteikumiem. Ja tiek konstatēts, ka notiesātais neatbilst kaut vai vienam no minētajiem priekšnoteikumiem, notiesāto informē par iesnieguma nevirzīšanas iemesliem un laiku, kad viņam radīsies tiesības uz nosacītu atbrīvošanu bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas vai ar tās noteikšanu.

177. pants. Iesnieguma par notiesātā nosacītu atbrīvošanu virzība

(1) Ja notiesātais atbilst šā likuma 59. pantā minētajiem priekšnoteikumiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks piecu darbdienu laikā pēc šā likuma 176. panta otrajā daļā minētās pārbaudes nosūta dienestam izvērtēšanas ziņojuma pieprasījumu, norādot, vai notiesātais lūdz izvērtēt iespēju viņu nosacīti atbrīvot ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, un uzdod brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai sagatavot izziņu par soda izpildes gaitu.

(2) Izziņā par soda izpildes gaitu iekļauj ziņas, kas raksturo notiesātā uzvedību, iesaisti resocializācijas pasākumos un resocializācijas rezultātus, kā arī viņa attieksmi pret piedalīšanos resocializācijas pasākumos visā soda izpildes laikā. Uz mūžu notiesātā izziņai par soda izpildes gaitu pievieno informāciju par notiesātā psihisko veselību, ja notiesātajam ir sniegta psihiatriskā palīdzība, un izrakstu no psihologa sadarbības pārskata.

(3) Dienests 15 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas sagatavo izvērtēšanas ziņojumu un nosūta to brīvības atņemšanas iestādei.

(4) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks piecu darbdienu laikā pēc šajā pantā minētā izvērtēšanas ziņojuma saņemšanas to kopā ar šā likuma 176. pantā minēto iesniegumu, izziņu par soda izpildes gaitu un brīvības atņemšanas iestādes iesniegumu par notiesātā nosacītu atbrīvošanu nosūta pilsētas (rajona) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

178. pants. Iesnieguma par nosacītu atbrīvošanu atkārtota iesniegšana

Ja tiesa atsaka notiesāto nosacīti atbrīvot, atkārtotu iesniegumu notiesātais var iesniegt ne agrāk kā četrus mēnešus pēc minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

XIX nodaļa
Informēšana par notiesātā atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes

179. pants. Informācijas nosūtīšana Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai

(1) Brīvības atņemšanas iestāde pirms notiesātā atbrīvošanas nosūta informāciju par viņu Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai:

1)  ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;

2)  citos gadījumos — nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā deklarētās dzīvesvietas adresei un Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

(3) Šajā pantā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī izraudzītās dzīvesvietas adresi.

(4) Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

180. pants. Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai

(1) Brīvības atņemšanas iestāde pirms notiesātā atbrīvošanas nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, kas notiesāts par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Šo informāciju nosūta:

1)  ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;

2)  citos gadījumos — nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.

(2) Bāriņtiesai nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī izraudzītās dzīvesvietas adresi.

(3) Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei un bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

(4) Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

181. pants. Informācijas nosūtīšana papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei

(1) Brīvības atņemšanas iestāde nosūta informāciju papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei, ja atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošajai informācijai konstatējama attiecīgā iestāde:

1)  ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;

2)  citos gadījumos — nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un plānoto atbrīvošanas datumu.

(3) Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

182. pants. Informācijas nosūtīšana cietušajam

(1) Brīvības atņemšanas iestāde nosūta cietušajam informāciju par notiesātā atbrīvošanu vai izbēgšanu no brīvības atņemšanas iestādes, ja saņemts procesa virzītāja paziņojums, ka šāda informācija ir nepieciešama.

(2) Ja notiesātais tiek atbrīvots pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes, informāciju cietušajam nosūta ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā paredzamās atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes. Ja notiesātā atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes ir cits pamats vai viņš ir izbēdzis no šīs iestādes, informāciju cietušajam nosūta nekavējoties pēc tam, kad saņemts attiecīgais lēmums vai dokuments par notiesātā atbrīvošanu vai informācija par viņa izbēgšanu.

(3) Cietušajam nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un datumu, kad persona atbrīvota vai izbēgusi.

(4) Paziņojumā norādītā, kā arī cietušajam sniedzamā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, un to nesniedz notiesātajam, viņa aizstāvim vai citai ieinteresētajai personai un neiepazīstina minētās personas ar šo informāciju.

183. pants. Informācijas nosūtīšana dienestam

(1) Brīvības atņemšanas iestāde nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram ar brīvības atņemšanas sodu piespriesta probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, ja atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajai informācijai pēc brīvības atņemšanas soda izpildes notiesātajam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai viņam pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā. Šo informāciju nosūta:

1)  ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;

2)  citos gadījumos — nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, un:

1)  šā likuma 189. panta piektajā un sestajā daļā minēto paziņojumu, ko parakstījusi persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs;

2)  ja notiesātajam ir piemērota probācijas uzraudzība, — ziņas, kas raksturo personu, kurai piemērota probācijas uzraudzība, un tās uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī informāciju par resocializācijas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, īstenotos resocializācijas līdzekļus, resocializācijas rezultātus un ieteikumus par jomām, kurās turpināms darbs ar atbrīvoto personu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta:

1)  ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;

2)  citos gadījumos — nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, — dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, vai prokuratūra, kas sastādījusi prokurora priekšrakstu par sodu.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas notiesātā dzīvesvieta, kas norādīta šā likuma 189. panta piektajā un sestajā daļā minētajā paziņojumā. Ja šajā paziņojumā nav norādīta notiesātā dzīvesvietas adrese, paziņojumu un informāciju nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei.

(6) Brīvības atņemšanas iestāde informē dienestu par tiesas pieņemto lēmumu par Latvijas Republikā pieņemtā nolēmuma izpildes pārcelšanu uz ārvalstīm, ja notiesātajam ar brīvības atņemšanas sodu piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs.

(7) Šajā pantā minētajā informācijā par notiesāto norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un plānoto atbrīvošanas datumu.

(8) Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

184. pants. Informācijas nosūtīšana Nacionālajam veselības dienestam

(1) Lai bloķētu notiesātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, kā arī lai atceltu bloķēto reģistrāciju pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, pārvalde nosūta informāciju Nacionālajam veselības dienestam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), datumu, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē un atbrīvots no tās, un nosūta to piecu darbdienu laikā no dienas, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē vai atbrīvots no tās.

(3) Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

185. pants. Informācijas nosūtīšana pašvaldības sociālajam dienestam

(1) Lai sniegtu informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā veikto notiesātā resocializāciju, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nosūta pašvaldības sociālajam dienestam informāciju par notiesātā resocializācijas gaitu, sasniegtajiem rezultātiem un kriminogēna rakstura vajadzībām, kuru risināšana turpināma, personai atrodoties sabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta pašvaldības sociālajam dienestam atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta pašvaldības sociālajam dienestam atbilstoši notiesātā deklarētās dzīvesvietas adresei un tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), notiesātajam konstatētos un neatrisinātos riskus un kriminogēna rakstura vajadzības, īstenotos resocializācijas līdzekļus, resocializācijas rezultātus un ieteikumus par jomām, kurās turpināms darbs ar atbrīvoto personu, un šo informāciju nosūta piecu darbdienu laikā no dienas, kad notiesātais atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes.

(4) Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

XX nodaļa
Notiesātā atbrīvošana no brīvības atņemšanas iestādes

186. pants. Pamats atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes

Pamats notiesātā atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes ir:

1)  tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda termiņa beigas;

2)  amnestijas piemērošana;

3)  apžēlošana;

4)  nolēmums par nosacītu atbrīvošanu, tostarp ar elektroniskās uzraudzības piemērošanu;

5)  nolēmums par atbrīvošanu no soda izpildes saistībā ar to, ka notiesātajam ir psihiskā vai cita smaga, neārstējama slimība, kas liedz turpmāku soda izpildi;

6)  tiesas nolēmums vai paziņojums par tiesas nolēmuma izpildes noilguma iestāšanos vai cits tiesas nolēmums vai paziņojums par notiesātā atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes;

7)  Tieslietu ministrijas informācija par to, ka ārvalsts spriedums, kas tiek izpildīts Latvijas Republikā, ir atcelts.

187. pants. Atbrīvošana no soda izpildes slimības dēļ

(1) Ja notiesātais psihiskās slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izpildi, brīvības atņemšanas iestāde gādā par to, lai notiesātajam atbilstoši likumam tiktu veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Ņemot vērā tiesu psihiatriskās ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu no turpmākās soda izpildes.

(2) Ja notiesātais citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izpildi, ņemot vērā Latvijas Cietumu slimnīcas ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu ar smagu, neārstējamu slimību no turpmākās soda izpildes.

(3) Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izpildes kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības, tostarp psihiskās veselības, stāvokli soda izpildes laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu brīvības atņemšanas iestāde nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

(4) Brīvības atņemšanas iestāde ierosina tiesai atbrīvot notiesāto no turpmākās soda izpildes, ja notiesātajam citā kriminālprocesā piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis — ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) vai ārstēšana specializētā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi.

188. pants. Atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes laiks

(1) No brīvības atņemšanas iestādes pēc tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē.

(2) Līdz darbadienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestāde izpilda nekavējoties, bet pēc darbadienas beigām saņemtos — nākamās dienas rītā.

(3) Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo pārvaldes priekšniekam un Tieslietu ministrijai.

189. pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes

(1) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas.

(2) Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, viņa personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošo naudu pārskaitot uz viņa kontu kredītiestādē vai izmaksājot no kases. Notiesātajam izsniedz viņam piederošās mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī izziņu par atbrīvošanu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktisko brīvības atņemšanas soda izpildes laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu un informāciju par viņa pēdējās deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas vai pēc atbrīvošanas izraudzītās dzīvesvietas tuvumā esošām brīvajām darbavietām. Ja notiesātais atbrīvošanas dienā atstāj brīvības atņemšanas iestādē viņam piederošas mantas, brīvības atņemšanas iestāde tās uzglabā trīs mēnešus pēc notiesātā atbrīvošanas. Pēc minētā termiņa beigām notiesātā atstātās mantas ir uzskatāmas par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij, un brīvības atņemšanas iestāde ar tām rīkojas šā likuma 192. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Lai nodrošinātu bērna labākās intereses un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, brīvības atņemšanas iestāde par nepilngadīgā notiesātā atbrīvošanu informē likumisko pārstāvi un bāriņtiesu, kā arī nosūta pašvaldībai atbilstoši nepilngadīgā notiesātā likumiskā pārstāvja deklarētajai dzīvesvietai informāciju sociālās korekcijas programmas izstrādei un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem sākto pasākumu turpināšanai sabiedrībā. Informācijā norāda nepilngadīgā notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), brīvības atņemšanas iestādes nosaukumu un atbrīvošanas datumu, nepilngadīgajam notiesātajam konstatētos un neatrisinātos noziedzīgās uzvedības riskus un kriminogēna rakstura vajadzības, īstenoto resocializācijas procesu, sasniegtos rezultātus un ieteikumus par jomām, kurās turpināms darbs ar atbrīvoto personu. Minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms paredzamās nepilngadīgā notiesātā atbrīvošanas no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem vai nekavējoties, ja saņemts nolēmums, kas ir pamats nepilngadīgā notiesātā atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes. Šajā daļā minētā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(4) Atbrīvojot personu no īslaicīgās aizturēšanas vietas, Valsts policija personai izsniedz izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktisko brīvības atņemšanas soda izpildes laiku, un nosūta informāciju par notiesātā atbrīvošanu tiesai, pārvaldei un Iekšlietu digitālajam centram, kā arī nosūta informāciju šā likuma XIX nodaļā noteiktajos gadījumos.

(5) Ja notiesātajam ir piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs un viņš tiek atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes, notiesāto iepazīstina ar paziņojumu, kurā norāda:

1)  notiesātā norādīto dzīvesvietas adresi, kur viņš plāno dzīvot pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;

2)  termiņu, kurā notiesātajam nepieciešams pieteikties soda izpildei dienestā;

3)  dienesta teritoriālās struktūrvienības kontaktinformāciju un darba laiku.

(6) Notiesātais ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar paziņojumā norādīto informāciju. Vienu paziņojuma eksemplāru izsniedz notiesātajam un vienu nosūta dienestam šā likuma 183. pantā noteiktajā kārtībā.

190. pants. Materiālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes

Personai, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai Latvijas Republikas teritorijā. Personu, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, nodrošina ar sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apaviem, ja tai nav šāda apģērba un apavu.

191. pants. Palīdzība no brīvības atņemšanas iestādes atbrīvotai personai

(1) Personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, pašvaldības dome nodrošina ar dzīvojamo telpu likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā gadījumā un kārtībā.

(2) Personas ar invaliditāti un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušas personas pēc to lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs atbilstoši normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību noteiktajam.

192. pants. Rīcība notiesātā nāves gadījumā

(1) Par notiesātā nāvi brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vienas darbdienas laikā rakstveidā, kā arī telefoniski, ja tas ir iespējams, paziņo mirušā notiesātā laulātajam, partnerim vai radiniekiem un informē par mirušā atrašanās vietu, kā arī par mirušā notiesātā mantām, dokumentiem, kas glabājas brīvības atņemšanas iestādē, un viņa personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem naudas līdzekļiem. Mirušā notiesātā miršanas apliecību un dzimšanas apliecību, ja tā ir brīvības atņemšanas iestādes rīcībā, izsniedz viņa laulātajam, partnerim vai radiniekiem, ja saņemts pamatots iesniegums ar lūgumu izsniegt minētos dokumentus.

(2) Miruša notiesātā pārtikas produkti ir uzskatāmi par valstij piekritīgu mantu, un brīvības atņemšanas iestāde tos iznīcina triju darbdienu laikā un par to sastāda aktu.

(3) Miruša notiesātā mantas un viņa personiskās naudas uzskaites kartē esošos naudas līdzekļus brīvības atņemšanas iestāde uzglabā divus gadus. Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādīto mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un mirušā notiesātā mantas izsniedz mantiniekam. Par naudas un mantu izsniegšanu sastāda aktu un to pievieno mirušā notiesātā personas lietai.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētā termiņa beigām mirušā notiesātā mantas un nauda ir uzskatāma par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij.

(5) Šajā likumā minēto valstij piekritīgo mantu, kura ir nevērtīga, izplatīšanai aizliegta vai lietošanai nederīga, kurai ir beidzies derīguma termiņš vai kuras realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus, brīvības atņemšanas iestāde iznīcina pārvaldes priekšnieka noteiktajā kārtībā un par to sastāda aktu. Pārējo valstij piekritīgo mantu brīvības atņemšanas iestāde nodod turpmākai rīcībai kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši normatīvajos aktos par rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiktajai kārtībai, un par to sastāda aktu.

C sadaļa
Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes kārtība

XXI nodaļa
Dienesta kompetencē esošo sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes vispārīgie noteikumi, probācijas klientu tiesības, pienākumi un to nepildīšanas sekas

193. pants. Probācijas klienta tiesības

Probācijas klientam soda izpildes laikā ir šādas tiesības:

1)  pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes kārtību, kā arī par probācijas klientam šajā likumā paredzēto un dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildes kārtību;

2)  pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām un pienākumiem;

3)  vērsties dienestā ar iesniegumu par izlīguma ar cietušo īstenošanu;

4)  lūgt brīvprātīgā atbalstu;

5)  motivēti lūgt, lai probācijas klienta lietas vadīšanai nosaka citu dienesta amatpersonu;

6)  apstrīdēt dienesta lēmumus šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā;

7)  motivēti lūgt virzīt jautājumu par Latvijas Republikā pieņemtā nolēmuma izpildīšanu citā valstī;

8)  lūgt segt sabiedriskā transporta izdevumus šajā likumā noteiktajos gadījumos.

194. pants. Probācijas klienta tiesības uzraudzības laikā

Papildus šā likuma 193. pantā noteiktajām tiesībām probācijas klientam uzraudzības laikā ir šādas tiesības:

1)  motivēti lūgt atļauju mainīt dzīvesvietu, izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas, iebraukt noteiktā administratīvajā teritorijā, uzturēties sabiedriskajā vietā noteiktā dienā un laikā, tuvoties objektam, vietai vai iestādei noteiktā dienā un laikā, ja probācijas klientam ir noteikts attiecīgs pienākums;

2)  motivēti lūgt veikt izmaiņas uzraudzības plānā;

3)  motivēti lūgt elektroniskās uzraudzības grafika grozīšanu, ja probācijas klientam piemērota elektroniskā uzraudzība;

4)  motivēti lūgt veikt izmaiņas maršruta lapā, ja probācijas klientam ir noteikts attiecīgs pienākums;

5)  lūgt viņu iesaistīt sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā.

195. pants. Probācijas klienta tiesības sabiedriskā darba laikā

Papildus šā likuma 193. pantā noteiktajām tiesībām probācijas klientam sabiedriskā darba izpildes laikā ir tiesības motivēti lūgt uz laiku neveikt sabiedrisko darbu.

196. pants. Probācijas klienta pienākumi

Probācijas klientam soda izpildes laikā ir šādi pienākumi:

1)  šajā likumā noteiktajā termiņā ierasties dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes sākšanai;

2)  dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ierasties dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā;

3)  pieslēgties videosaziņai dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja probācijas klientam klātienes tikšanās ar dienesta amatpersonu ir aizstāta ar videosaziņu;

4)  neatrasties dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

5)  pildīt dienesta amatpersonas likumīgās prasības;

6)  sniegt patiesu informāciju dienesta amatpersonām un pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma iesniegt dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;

7)  pēc dienesta amatpersonas pieprasījuma veikt pārbaudi, lai konstatētu alkohola reibumu vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai doties uz ārstniecības iestādi veikt medicīnisko pārbaudi, ja to nav iespējams veikt ar dienesta amatpersonas rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem vai probācijas klients atsakās no pārbaudes vai nepiekrīt tās rezultātam;

8)  informēt dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā vai pieslēgties videosaziņai;

9)  informēt dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numuru un korespondences saņemšanas adresi), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu.

197. pants. Probācijas klienta pienākumi uzraudzības laikā

Papildus šā likuma 196. pantā noteiktajiem pienākumiem probācijas klientam uzraudzības laikā ir šādi pienākumi:

1)  līdzdarboties uzraudzības plāna sagatavošanā;

2)  pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus;

3)  pildīt šajā likumā paredzētos un dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus atbilstoši dienesta amatpersonas norādījumiem;

4)  iesniegt dienesta amatpersonai informāciju par tās noteikto pienākumu izpildi, uzrādot vai iesniedzot dokumentus, kas apliecina minēto informāciju;

5)  iesniegt dienesta amatpersonai informāciju par iztikas līdzekļu avotiem un iztikas līdzekļu apjomu;

6)  novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt dienesta amatpersonas noteikto un likumā paredzēto pienākumu izpildi un kontroli;

7)  neatrasties alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē probācijas programmas nodarbībā.

198. pants. Probācijas klienta pienākumi elektroniskās uzraudzības laikā

Papildus šā likuma 196. un 197. pantā noteiktajiem pienākumiem probācijas klientam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, minētās uzraudzības laikā ir šādi pienākumi:

1)  ievērot dienesta amatpersonas sagatavoto elektroniskās uzraudzības grafiku;

2)  nelietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

3)  nodrošināt to elektronisko ierīču nepārtrauktu darbību, ar kuru palīdzību tiek īstenota elektroniskā uzraudzība, tās nebojāt un nekavējoties informēt dienesta amatpersonu, ja elektroniskās ierīces ir bojātas;

4)  nemainīt dzīvesvietu bez dienesta atļaujas;

5)  novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt dienesta amatpersonai jebkurā diennakts laikā piekļūt probācijas klienta dzīvesvietai;

6)  nekavējoties informēt dienesta amatpersonu par šķēršļiem, kuru dēļ elektroniskā uzraudzība probācijas klienta dzīvesvietā var kļūt neiespējama;

7)  nekavējoties informēt dienestu, ja netiek ievērots elektroniskās uzraudzības grafiks.

199. pants. Probācijas klienta pienākumi sabiedriskā darba izpildes laikā

(1) Papildus šā likuma 196. pantā noteiktajiem pienākumiem probācijas klientam sabiedriskā darba izpildes laikā ir šādi pienākumi:

1)  ievērot sabiedriskā darba izpildes vietā pieņemtos iekšējās kārtības noteikumus, darba disciplīnu, darba drošības un darba aizsardzības noteikumus;

2)  godprātīgi veikt darba devēja uzdoto darbu un izpildīt darba devēja norādījumus;

3)  pie darba devēja norīkojumā norādītajā laikā;

4)  sabiedrisko darbu izpildīt saskaņā ar darba grafiku un ievērojot šajā likumā noteikto sabiedriskā darba izpildes laiku;

5)  informēt dienesta amatpersonu, ja darba devējs darba grafikā norādītajā laikā nenodrošina probācijas klientu ar darbu vai darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem.

(2) Dienests var pieņemt lēmumu neatļaut noteiktu laiku veikt sabiedrisko darbu, ja:

1)  šā likuma 223. panta astotajā daļā minētajā gadījumā nav iespējams gada laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas vai sabiedriskā darba izpildes sākšanas nostrādāt pusi no piespriestā soda;

2)  probācijas klients ir saņēmis brīdinājumu par sabiedriskā darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpšanu;

3)  probācijas klients nevar iesniegt dokumentus, kas apliecina iemeslus, kuru dēļ viņš lūdz atļauju uz laiku neveikt sabiedrisko darbu.

200. pants. Pienākumi, kurus probācijas klientam uzraudzības laikā nosaka dienesta amatpersona

Dienesta amatpersona uzraudzības laikā probācijas klientam papildus šajā likumā noteiktajiem pienākumiem var noteikt vienu vai vairākus šādus pienākumus atbilstoši probācijas klienta resocializācijas vajadzībām:

1)  ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2)  ievērot aizliegumu mainīt dzīvesvietu bez dienesta atļaujas;

3)  ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

4)  ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;

5)  ievērot aizliegumu iebraukt noteiktā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā bez dienesta atļaujas vai izbraukt no tās;

6)  ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās un citas apreibinošās vielas;

7)  ievērot aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;

8)  ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;

9)  reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā un ievērot aizliegumu spēlēt azartspēles;

10)  ievērot ar dienestu saskaņotu pārvietošanās maršrutu;

11)  piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;

12)  apmeklēt dienesta norādīto speciālistu un pildīt tā norādījumus, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt izdevumus par speciālista pakalpojumu vai probācijas klientam tas nerada papildu izdevumus;

13)  pildīt dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā;

14)  piedalīties dienesta norādītos pasākumos, kas vērsti uz probācijas klienta kriminogēna rakstura vajadzību vai sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt ar šādu pasākumu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai probācijas klientam tas nerada papildu izdevumus;

15)  ja probācijas klients ir nepilngadīgs, pildīt dienesta norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

201. pants. Nepilngadīgā probācijas klienta likumiskā pārstāvja pienākumi

(1) Nepilngadīgā probācijas klienta likumiskajam pārstāvim ir pienākums:

1)  ierasties dienesta teritoriālajā struktūrvienībā kopā ar nepilngadīgo probācijas klientu, lai pieteiktos soda izpildei;

2)  informēt dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numuru un korespondences saņemšanas adresi), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;

3)  ierasties dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ar nepilngadīgo probācijas klientu vai bez viņa atbilstoši dienesta amatpersonas norādījumiem;

4)  pieslēgties videosaziņai dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja nepilngadīgajam probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu vai videosaziņa ir noteikta, savstarpēji vienojoties;

5)  sadarboties ar dienestu;

6)  līdzdarboties uzraudzības plāna izstrādē un nepilngadīgajam probācijas klientam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos;

7)  piedalīties uzraudzības plānā ietvertajos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja iesaisti, un pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus, kuri attiecas tikai uz likumisko pārstāvi un ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;

8)  novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt nepilngadīgajam probācijas klientam piemērotā soda izpildi, tostarp šajā likumā paredzēto un dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi, un informēt dienesta amatpersonu, ja tos nav iespējams novērst;

9)  informēt dienesta amatpersonu par nepilngadīgā probācijas klienta dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu;

10)  informēt dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā vai pieslēgties videosaziņai.

(2) Ja likumiskais pārstāvis nepilda šā panta pirmajā daļā paredzētos pienākumus vai nepilngadīgā probācijas klienta ģimenes apstākļi vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo probācijas klientu un traucē soda izpildi, dienesta amatpersona informē pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu un sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi.

202. pants. Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu atcelšana

Dienesta amatpersona var pilnīgi vai daļēji atcelt noteiktos pienākumus, ja uzraudzības laikā konstatē, ka:

1)  noteiktie pienākumi turpmāk nav nepieciešami probācijas klienta kriminogēnā rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai;

2)  probācijas klients attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt noteiktos pienākumus.

203. pants. Pienākumu nepildīšanas sekas

(1) Šajā likumā paredzēto un dienesta amatpersonas noteikto pienākumu neievērošana ir uzskatāma par sabiedrībā izpildāmā soda noteikumu pārkāpumu.

(2) Par katru šajā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumu probācijas klients sniedz dienesta amatpersonai paskaidrojumu.

(3) Ja probācijas klients nesniedz paskaidrojumu vai tajā minētie iemesli nav attaisnojoši, dienesta amatpersona, izvērtējot probācijas klienta vecumu, psiholoģisko briedumu, pienākuma nepildīšanas apstākļus, līdzšinējo soda izpildes gaitu un probācijas klienta attieksmi, veic preventīvas pārrunas vai izsaka probācijas klientam brīdinājumu.

(4) Ja probācijas klients uzraudzības laikā neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šajā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, dienesta amatpersona lemj par tāda iesnieguma iesniegšanu tiesā, kas paredz neizpildītās soda daļas izpildīšanu vai aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

(5) Ja probācijas klients, kuram piemērots sabiedriskais darbs, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 196. panta pirmās daļas 4. punktā un 199. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, neņem šo brīdinājumu vērā un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šos pienākumus, dienesta amatpersona izsaka probācijas klientam brīdinājumu un nosūta tiesai iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību. Ja probācijas klients ir 14 līdz 25 gadus vecs un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda pienākumus, dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu veikt preventīvas pārrunas vai atkārtoti brīdināt probācijas klientu.

(6) Ja probācijas klients, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 198. panta 1., 2., 3. un 4. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, neņem šo brīdinājumu vērā un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šā likuma 198. panta 1., 2., 3. un 4. punktā minētos pienākumus, dienesta amatpersona izsaka probācijas klientam brīdinājumu un nosūta tiesai iesniegumu par neizpildītās soda daļas izpildīšanu. Ja probācijas klients ir 14 līdz 25 gadus vecs un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda pienākumus, dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu veikt preventīvas pārrunas vai atkārtoti brīdināt probācijas klientu.

204. pants. Probācijas klienta iesaiste sabiedrībai nozīmīgos darbos

(1) Dienesta amatpersona ar probācijas klienta piekrišanu var iesaistīt probācijas klientu sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā sabiedriskā labuma organizācijā, ar kuru dienestam ir noslēgts līgums.

(2) Ja probācijas klients ir piekritis veikt sabiedrībai nozīmīgu darbu sabiedriskā labuma organizācijā, dienests organizē līguma slēgšanu par probācijas klienta iesaisti sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā. Līgumu paraksta dienests, sabiedriskā labuma organizācija un probācijas klients.

XXII nodaļa
Dienesta kompetencē esošo sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes un norises vispārīgie noteikumi

205. pants. Probācijas klienta ierašanās dienestā soda izpildes sākšanai

(1) Probācijas klients ierodas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes sākšanai:

1)  triju darbdienu laikā no dienas, kad probācijas klients tika atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes, ja probācijas klients ir nosacīti atbrīvots;

2)  nākamajā darbdienā pēc pilna brīvības atņemšanas soda izpildes, ja probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs ir noteikts kopā ar brīvības atņemšanas sodu;

3)  nākamajā darbdienā pēc tam, kad ir beigusies nosacīti atbrīvotā uzraudzība, ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība;

4)  nākamajā darbdienā pēc audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — probācijas novērošana — izpildes, ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība;

5)  pārējos gadījumos — 10 darbdienu laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās.

(2) Ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārzemēs, probācijas klientam ir pienākums ierasties tajā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, vai prokuratūra, kas sastādījusi prokurora priekšrakstu par sodu.

206. pants. Sekas par neierašanos dienestā soda izpildes sākšanai

(1) Ja probācijas klients neierodas dienesta struktūrvienībā soda izpildes sākšanai šajā likumā noteiktajā termiņā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, dienesta amatpersona viņam izsaka brīdinājumu ar aicinājumu ierasties struktūrvienībā noteiktā laikā un sniegt paskaidrojumu.

(2) Ja probācijas klients brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, dienesta amatpersona sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu, vai neizpildītās soda daļas izpildīšanu.

(3) Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, šajā likumā noteiktajā termiņā neierodas dienesta struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, dienesta amatpersona sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.

(4) Ja nepilngadīgs probācijas klients brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, dienesta amatpersona nekavējoties sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi, lai vienotos par iesaistīto institūciju turpmāko rīcību un lemtu par probācijas klienta atkārtotu brīdināšanu vai iesnieguma par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību vai probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu, vai neizpildītās soda daļas izpildīšanu nosūtīšanu tiesai.

(5) Ja probācijas klients ir 18 līdz 25 gadus vecs un brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu atkārtoti brīdināt probācijas klientu vai sagatavot un iesniegt tiesā iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību vai probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu, vai neizpildītās soda daļas izpildīšanu.

207. pants. Sabiedriskā transporta izdevumu segšana

Dienests sedz probācijas klientam sabiedriskā transporta izdevumus, kas saistīti ar ierašanos:

1)  sabiedriskā darba izpildes vietā, ja probācijas klients ir nepilngadīgs vai probācijas klienta mājsaimniecībai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

2)  uz probācijas programmu, ja probācijas programma tiek īstenota ārpus dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļas darbības teritorijas, kurā tiek nodrošināta probācijas klienta uzraudzība.

208. pants. Atbalsta pasākumu līdzfinansēšana

(1) Dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai:

1)  uzraudzības ietvaros var līdzfinansēt probācijas klientiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

2)  var finansēt nepilngadīgam probācijas klientam un viņa likumiskajam pārstāvim pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu nepilngadīga probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;

3)  uzraudzības ietvaros var finansēt 18 līdz 25 gadus vecam probācijas klientam pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;

4)  var finansēt apdrošināšanas izmaksas, ja sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešama nepilngadīgā probācijas klienta apdrošināšana.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi probācijas klientam tiek līdzfinansēti ne ilgāk kā 12 mēnešus.

209. pants. Soda izpildes norise, ja probācijas klients ir ārvalsts pilsonis vai viņa dzīvesvieta nav Latvijas Republikā

(1) Dienesta amatpersona informē probācijas klientu, kurš ir ārvalsts pilsonis vai kura pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, par viņa tiesībām izteikt vēlēšanos sabiedrībā izpildāmo sodu izpildīt savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī un izskaidro minētā soda nodošanas izpildei ārvalstī juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.

(2) Līdz Latvijas Republikā pieņemtā nolēmuma par sabiedrībā izpildāmā soda pieņemšanu izpildei ārvalstī soda izpilde notiek Latvijas Republikā atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.

(3) Probācijas klienta dzīvesvietas atrašanās ārvalstī neaptur piespriestā soda izpildi Latvijas Republikā.

210. pants. Informācijas nosūtīšana cietušajam probācijas klienta uzraudzības ietvaros

(1) Ja probācijas klients ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar vardarbību, vai ja cietušā interešu aizsardzībai, pieņemot lēmumu par pienākumu noteikšanu probācijas klientam, nepieciešams sazināties ar cietušo, dienests nosūta cietušajam informatīvu vēstuli, kurā norāda:

1)  cietušā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu);

2)  likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja cietušais ir nepilngadīgs;

3)  aizgādņa vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja pār cietušo ir nodibināta aizgādnība;

4)  dienesta nodaļu, kura nodrošina probācijas klienta uzraudzību;

5)  informāciju par tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kura ietvaros notiek probācijas klienta uzraudzība, norādot tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu datumu, krimināllietas numuru un norādi, ka minētajā krimināllietā viņš ir atzīts par cietušo;

6)  informāciju par dienesta tiesībām noteikt probācijas klientam pienākumus, tostarp pienākumus, kuri vērsti uz cietušā interešu ievērošanu un varētu veicināt cietušā aizsardzību pret probācijas klientu;

7)  informāciju par iespēju sazināties ar dienesta amatpersonu, norādot šīs amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

8)  dienesta nodaļas adresi un darba laiku;

9)  informāciju, ka, tiekoties ar dienesta amatpersonām, uzrādāms personu apliecinošs dokuments.

(2) Ja dienestam nav pieejama cietušā kontaktinformācija, dienesta amatpersona sazinās ar tiesu vai prokuroru un noskaidro cietušā kontaktinformāciju.

(3) Šajā pantā minēto informāciju cietušajam nesūta, ja viņš to nevēlas vai tiesa vai prokurors ir norādījis, ka sazināšanās ar cietušo nav vēlama.

211. pants. Iesnieguma nosūtīšana tiesai par soda samazināšanu vai atbrīvošanu no soda, ja vienlaikus tiek nodrošināta vairāku sodu izpilde

Gadījumā, kad probācijas klientam vienlaikus tiek izpildīti vairāki dienesta kompetencē esoši sabiedrībā izpildāmie sodi, dienesta amatpersona lemj par iesnieguma par probācijas klienta atbrīvošanu no turpmākās soda izpildes vai soda termiņa samazināšanu iesniegšanu tiesā, ja probācijas klients pilda pienākumus visu sodu izpildes ietvaros.

212. pants. Atbrīvošana no dienesta kompetencē esošo sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes slimības dēļ

(1) Ja, izpildot sodu, tiek konstatēts, ka probācijas klients psihiskās vai citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt sabiedrībā izpildāmā soda izpildi, dienests iesniedz tiesā iesniegumu ar lūgumu atbrīvot probācijas klientu no soda izpildes.

(2) Iesniegumu par probācijas klienta atbrīvošanu no sabiedrībā izpildāmā soda izpildes tiesa izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

213. pants. Dienesta kompetencē esošo sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes izbeigšana

Ja probācijas klients ir izraidīts no Latvijas Republikas vai viņam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā un sabiedrībā izpildāmā soda izpilde Latvijas Republikā vairs nav iespējama, dienests izbeidz soda izpildi un paziņo par to tiesai vai prokuratūrai.

214. pants. Dienesta kompetencē esošo sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes termiņa apturēšana

(1) Sabiedrībā izpildāmo sodu termiņa apturēšanas gadījumā tiek apturēta arī soda izpilde.

(2) Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes termiņš tiek apturēts ar dienu, kad:

1)  probācijas klients ir apcietināts vai ir sākta brīvības atņemšanas soda izpilde;

2)  tiesai nosūtīts iesniegums par sabiedrībā izpildāmā soda aizstāšanu, atcelšanu, atbrīvošanu no sabiedrībā izpildāmā soda vai termiņa samazināšanu;

3)  tiesai nosūtīts iesniegums par Latvijas Republikas tiesas nolēmuma nodošanu izpildei ārvalstī.

(3) Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes termiņš turpinās:

1)  pēc personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai izmeklēšanas cietuma šā panta otrās daļas 1. punktā minētajā gadījumā;

2)  no dienas, kad tiesa noraidījusi šā panta otrās daļas 2. punktā minēto iesniegumu;

3)  no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par šā panta otrās daļas 3. punktā minētā iesnieguma noraidīšanu;

4)  no dienas, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums nav pieņemts izpildei ārvalstī.

(4) Ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība, bet jau tiek organizēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — probācijas novērošana — izpilde, probācijas uzraudzības izpilde netiek sākta un tās izpildes termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kad tiek pabeigta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — probācijas novērošana — izpilde. Probācijas uzraudzības termiņš turpinās nākamajā dienā pēc probācijas novērošanas izpildes pabeigšanas.

XXIII nodaļa
Probācijas klienta uzraudzības noteikumi

215. pants. Probācijas klienta uzraudzības organizēšana

(1) Probācijas klienta, kuram piemērota probācijas uzraudzība, un nosacīti atbrīvotā probācijas klienta uzraudzības nolūks ir panākt Krimināllikumā noteiktā soda mērķa sasniegšanu, nosakot pienākumus un sadarbībā ar probācijas klientu īstenojot pasākumus, kas vērsti uz probācijas klienta kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu.

(2) Probācijas klienta uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu un riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu.

(3) Uzraudzības plāna sagatavošanā var iesaistīt probācijas klienta atbalsta personas un citu institūciju speciālistus. Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, uzraudzības plāna sagatavošanā iesaista arī likumiskos pārstāvjus.

(4) Dienesta amatpersona kopā ar probācijas klientu regulāri pārskata uzraudzības plānu, izvērtējot tajā ietverto pasākumu īstenošanu un nepieciešamās izmaiņas.

(5) Probācijas klienta uzraudzība tiek īstenota klātienē. Izņēmuma gadījumā dienesta amatpersona klātienes tikšanos ar probācijas klientu var aizstāt ar videosaziņu.

216. pants. Probācijas programmu īstenošana

(1) Dienests nodrošina probācijas programmu īstenošanu uzraudzības laikā atbilstoši probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumam vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam.

(2) Dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm var īstenot sociālās uzvedības korekcijas programmas notiesātajiem, kuri atrodas brīvības atņemšanas iestādēs.

217. pants. Elektroniskās uzraudzības termiņš un grafiks

(1) Probācijas klientam, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, dienesta amatpersona nosaka pārvietošanās brīvības ierobežojumus, sagatavojot elektroniskās uzraudzības grafiku.

(2) Nosakot pārvietošanās brīvības ierobežojumus, dienesta amatpersona ņem vērā probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, izvērtēšanas ziņojumā ietverto informāciju, dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus, uzraudzības plānā ietvertos pasākumus un citu būtisku informāciju, paredzot elektroniskās uzraudzības grafikā aktivitātes kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai.

(3) Elektroniskās uzraudzības grafikā ietver obligāti īstenojamas aktivitātes un var ietvert izvēles aktivitātes. Elektroniskās uzraudzības grafikā ietverto izvēles aktivitāšu īstenošana probācijas klientam nav obligāta.

218. pants. Probācijas klienta uzraudzības laikā pieņemtie lēmumi

Dienesta amatpersona pieņem lēmumu neatļaut probācijas klientam uzraudzības laikā mainīt dzīvesvietu, izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas vai iebraukt tajā, noteiktā dienā un laikā uzturēties sabiedriskajā vietā vai noteiktā dienā un laikā tuvoties objektam, vietai vai iestādei, ja tas var:

1)  apdraudēt sabiedrības drošību;

2)  veicināt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3)  padarīt likumā paredzēto vai dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi neiespējamu.

219. pants. Neizpildītās soda daļas izpildīšana

Ja probācijas klients, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, atsauc savu piekrišanu tai vai apstākļos, kuros viņš dzīvo, elektroniskās uzraudzības īstenošana vairs nav iespējama, dienesta amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.

220. pants. Elektroniskās uzraudzības atcelšana un pastiprināšana

(1) Dienesta amatpersona lemj par iesnieguma ar lūgumu atcelt elektronisko uzraudzību iesniegšanu tiesā, ja probācijas klients, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, atbilst abiem šādiem kritērijiem:

1)  ir iestājies Krimināllikumā noteiktais termiņš, kad iespējama nosacīta atbrīvošana bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas, bet nav beidzies tiesas noteiktais elektroniskās uzraudzības termiņš;

2)  viņš ir priekšzīmīgi pildījis šajā likumā paredzētos un dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus un sadarbojies ar dienesta amatpersonu identificēto kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanā.

(2) Ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 198. panta 2. punktā minētā pienākuma nepildīšanu, dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj kontrolēt alkoholu saturošu vielu iespējamu lietošanu.

(3) Ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 198. panta 1. punktā, 200. panta 3., 5., 8. un 10. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj noteikt nosacīti atbrīvotā atrašanās vietu.

(4) Dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj noteikt nosacīti atbrīvotā, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, atrašanās vietu, ja:

1)  viņš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību;

2)  viņam ir noteikts kāds no šā likuma 200. panta 3., 5., 8. un 10. punktā minētajiem pienākumiem;

3)  ir konstatēts augsts vai ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks.

221. pants. Probācijas uzraudzības atcelšana un samazināšana

(1) Dienesta amatpersona lemj par iesnieguma ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu iesniegšanu tiesā, ja probācijas klients atbilst šādiem kritērijiem:

1)  ir pagājusi vismaz puse no noteiktā probācijas uzraudzības termiņa, bet ne mazāk kā viens gads;

2)  viņš ir priekšzīmīgi pildījis šajā likumā paredzētos un dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus;

3)  viņš ir sadarbojies ar dienesta amatpersonu identificēto kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanā;

4)  viņam nav noteikts kāds no šā likuma 200. pantā noteiktajiem pienākumiem.

(2) Ja probācijas klients ir veicis šā likuma 204. pantā minētos sabiedrībai nozīmīgos darbus un ir saņemta pozitīva atsauksme no sabiedriskā labuma organizācijas, tas tiek ņemts vērā, lemjot par vēršanos tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu.

(3) Šā likuma 214. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā dienests pēc probācijas novērošanas izpildes var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, ja risks, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais izdara jaunu likumpārkāpumu, ir samazināts probācijas novērošanas izpildes ietvaros un probācijas klientam nav nosakāms kāds no šā likuma 200. pantā paredzētajiem pienākumiem.

XXIV nodaļa
Sabiedriskā darba izpilde

222. pants. Sabiedriskā darba izpildes organizēšana

(1) Probācijas klientu sabiedriskajā darbā nodarbina dienests vai darba devējs, ar kuru ir noslēgts līgums par probācijas klientu nodarbināšanu sabiedriskajā darbā.

(2) Sabiedriskā darba izpildes gaitā notiesātā nodarītais kaitējums darba devējam vai trešajai personai tiek izskatīts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

223. pants. Sabiedriskā darba izpildes laiks

(1) Sabiedriskā darba izpildes laikā ieskaita to laiku, kuru probācijas klients ir nostrādājis saskaņā ar darba grafiku, nepārkāpjot sabiedriskā darba izpildes nosacījumus.

(2) Probācijas klientu sabiedriskajā darbā drīkst nodarbināt darbdienās ne vairāk par divām stundām, bet ar viņa piekrišanu — ne vairāk par četrām stundām no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un ne vairāk par astoņām stundām brīvdienās un svētku dienās. Ja probācijas klients nestrādā un neiegūst izglītību, viņu drīkst nodarbināt līdz astoņām stundām dienā.

(3) Probācijas klientiem, kuri iesaistīti sabiedriskajā darbā, nedēļā nepieciešams nostrādāt ne mazāk par 12 stundām.

(4) Ja dienests nevar nodrošināt probācijas klientu ar darbu vai probācijas klientam vienlaikus tiek nodrošināta cita soda izpilde un tā ietvaros īstenojami sociālās uzvedības korekcijas pasākumi, probācijas klients drīkst strādāt mazāk nekā 12 stundas nedēļā.

(5) Ja probācijas klientam ārpus mācībām un darba nepieciešams īstenot pasākumus, kas vērsti uz savu vai nepilngadīgu bērnu pamatvajadzību nodrošināšanu, nedēļā nostrādājams ne mazāk par sešām stundām.

(6) Ja probācijas klients ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, kad sabiedrisko darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, kad sabiedrisko darbu veic brīvlaikā.

(7) Ja probācijas klients ir vecāks par 15 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību un nestrādā, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.

(8) Ja probācijas klienta pamatdarbs atrodas ārvalstī vai ir saistīts ar periodisku uzturēšanos ārvalstī vai izglītības iestāde, kurā probācijas klients iegūst izglītību, atrodas ārvalstī, viņam viena gada laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas vai sabiedriskā darba izpildes sākšanas nepieciešams nostrādāt ne mazāk kā pusi no piespriestā soda.

(9) Probācijas klienta atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats neveikt sabiedrisko darbu.

224. pants. Darba devēja pienākumi, nodarbinot probācijas klientu

Darba devējam, nodarbinot probācijas klientu, ir šādi pienākumi:

1)  ierādīt probācijas klientam veicamo darbu;

2)  nodrošināt darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus;

3)  iepazīstināt probācijas klientu ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;

4)  nodrošināt probācijas klientu ar darba veikšanai nepieciešamo darba aprīkojumu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

5)  uzraudzīt, kā probācijas klients veic ierādīto darbu;

6)  informēt dienesta nodaļu par probācijas klienta nostrādāto stundu un minūšu skaitu;

7)  nodarbināt probācijas klientu darba grafikā noteiktajā laikā;

8)  informēt dienesta nodaļu, ja probācijas klients neveic sabiedrisko darbu atbilstoši darba grafikam;

9)  informēt dienesta nodaļu, ja sabiedriskā darba izpildes laikā ar probācijas klientu ir noticis nelaimes gadījums;

10)  apliecināt probācijas klienta nostrādāto stundu un minūšu skaitu;

11)  informēt dienesta nodaļu, ja darba grafikā noteiktajā dienā nav iespējams nodarbināt probācijas klientu.

225. pants. Atbrīvošana no turpmākas sabiedriskā darba izpildes

Dienesta amatpersona lemj par iesnieguma par probācijas klienta atbrīvošanu no turpmākas sabiedriskā darba izpildes iesniegšanu tiesā, ja probācijas klients atbilst šādiem kritērijiem:

1)  viņam ir piemērotas 80 un vairāk sabiedriskā darba stundas un viņš faktiski ir nostrādājis ne mazāk kā pusi no piemērotā sabiedriskā darba stundu skaita;

2)  viņš ir pildījis šajā likumā paredzētos pienākumus un ievērojis sabiedriskā darba izpildes nosacījumus un kārtību;

3)  viņš ir atbildīgi veicis sabiedrisko darbu un sabiedriskā darba izpildes laikā ir izrādījis iniciatīvu vai paveiktais ir devis nozīmīgu sociālo labumu sabiedrībai;

4)  ir saņemta pozitīva darba devēja atsauksme;

5)  viņa uzvedība un attieksme pret piemēroto sodu un cietušajam nodarīto kaitējumu liecina par Krimināllikumā noteiktā soda mērķa sasniegšanu.

XXV nodaļa
Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas

226. pants. Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības organizēšana

(1) Probācijas klientam, kurš nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, ir normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem, prokurora lēmuma un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības kārtības, kādu nosaka šis likums.

(2) Dienests uzrauga probācijas klientu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā. Šā likuma II un IV nodaļas regulējums uz probācijas klientu ir attiecināms, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā nodaļā noteikto.

(3) Probācijas klienta uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu un riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, ja probācijas klientam prokurors ir uzlicis pienākumu periodiski ierasties soda izpildes institūcijā un:

1)  piedalīties šīs institūcijas noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumos saskaņā ar soda izpildes institūcijas norādījumiem;

2)  apmeklēt šīs institūcijas norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tostarp ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības.

(4) Uzraudzības plāna sagatavošanā var iesaistīt probācijas klienta atbalsta personas un citu institūciju speciālistus. Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, uzraudzības plāna sagatavošanā iesaista arī likumiskos pārstāvjus.

(5) Ja probācijas klientam prokurors ir uzlicis citus pienākumus, kas nav minēti šā panta trešajā daļā, vai ja noslēgts izlīgums, dienests informē probācijas klientu par viņa tiesībām un pienākumiem pārbaudes laikā un kontrolē uzlikto pienākumu un izlīguma nosacījumu izpildi. Ja pārbaudes laikā probācijas klients izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai nepilda prokurora uzliktos pienākumus vai izlīguma nosacījumus, dienests nosūta prokuroram iesniegumu par kriminālvajāšanas turpināšanu.

(6) Ja probācijas klients pēc brīdinājuma saņemšanas turpina nepildīt uzliktos pienākumus, dienesta amatpersona lemj par iesnieguma par kriminālvajāšanas turpināšanu nosūtīšanu prokuroram.

227. pants. Tāda probācijas klienta tiesības, kurš nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības

Papildus šā likuma 193. panta 2., 3., 4. un 5. punktā un 207. panta 2. punktā noteiktajām tiesībām probācijas klientam prokurora noteiktajā pārbaudes laikā ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju par prokurora lēmuma izpildes kārtību;

2) motivēti lūgt veikt izmaiņas uzraudzības plānā, ja probācijas klientam prokurors ir uzlicis šā likuma 226. panta trešajā daļā noteiktos pienākumus.

228. pants. Tāda probācijas klienta pienākumi, kurš nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības

(1) Probācijas klientam pārbaudes laikā ir šā likuma 196. panta pirmās daļas 4., 5. un 7. punktā noteiktie pienākumi.

(2) Probācijas klientam, kuram prokurors uzlicis šā likuma 226. panta trešajā vai piektajā daļā minētos pienākumus, prokurora noteiktajā pārbaudes laikā papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir šādi pienākumi:

1)  pildīt šā likuma 196. panta pirmās daļas 2., 6. un 8. punktā noteiktos pienākumus:

2)  pildīt šajā likumā paredzētos un prokurora lēmumā uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta amatpersonas norādījumiem, kā arī izlīguma nosacījumus;

3)  iesniegt dienesta amatpersonai informāciju par prokurora uzlikto pienākumu un izlīguma nosacījumu izpildi.

(3) Probācijas klientam, kuram prokurors ir uzlicis šā likuma 226. panta trešajā daļā minētos pienākumus, prokurora noteiktajā pārbaudes laikā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam ir šādi pienākumi:

1)  pildīt šā likuma 196. panta pirmās daļas 3. un 9. punktā, kā arī 197. panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus:

2)  10 darbdienu laikā no prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienas ierasties dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai vai dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas prokuratūra, kas pieņēmusi lēmumu, ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārzemēs;

3)  neatrasties alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumā.

229. pants. Sazināšanās ar cietušo

(1) Ja prokurora lēmumā ir norādīta informācija, ka starp probācijas klientu un cietušo ir noslēgts izlīgums ar nosacījumiem, vai probācijas klientam uzlikts pienākums noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu, vai uzlikts pienākums atvainoties cietušajam, dienests sazinās ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi, lai noskaidrotu, vai probācijas klients pilda vai ir izpildījis izlīguma nosacījumus, novērsis radīto kaitējumu vai atvainojies.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā dienests nosūta cietušajam informatīvu vēstuli, kurā norāda:

1)  cietušā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu);

2)  likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja cietušais ir nepilngadīgs;

3)  aizgādņa vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja pār cietušo ir nodibināta aizgādnība;

4)  dienesta nodaļu, kura nodrošina probācijas klienta uzraudzību;

5)  informāciju par prokurora lēmumu, atbilstoši kuram notiek probācijas klienta uzraudzība, norādot prokurora lēmuma datumu, krimināllietas numuru un norādi, ka minētajā kriminālprocesā viņš ir atzīts par cietušo;

6)  informāciju par iespēju sazināties ar dienesta amatpersonu, norādot lietas dienesta amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

7)  dienesta nodaļas adresi un darba laiku;

8)  informāciju, ka, tiekoties ar dienesta amatpersonām, uzrādāms personu apliecinošs dokuments;

9)  lūgumu informēt dienesta amatpersonu par to, vai probācijas klients pilda vai ir izpildījis izlīguma nosacījumus, novērsis radīto kaitējumu vai atvainojies.

(3) Ja dienestam nav pieejama cietušā kontaktinformācija, dienesta amatpersona sazinās ar prokuroru un to noskaidro.

(4) Šajā pantā minēto informāciju cietušajam nesūta, ja prokurors ir norādījis, ka sazināšanās ar cietušo nav vēlama.

230. pants. Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības noteikumu pārkāpums

Par nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma šajā likumā paredzēto, kā arī prokurora uzlikto pienākumu neievērošana vai nepildīšana saskaņā ar dienesta amatpersonas norādījumiem.

231. pants. Likumā paredzēto un prokurora uzlikto pienākumu nepildīšanas sekas

(1) Ja probācijas klients šā likuma 228. panta trešās daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā neierodas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šajā likumā noteiktajā termiņā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, dienesta amatpersona viņam izsaka brīdinājumu ar aicinājumu ierasties struktūrvienībā noteiktā laikā un sniegt paskaidrojumu.

(2) Ja probācijas klients brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, dienesta amatpersona nosūta prokuroram iesniegumu par kriminālprocesa atjaunošanu.

(3) Ja probācijas klients, kuram prokurors ir uzlicis šā likuma 226. panta trešajā daļā minētos pienākumus, nepilda tos saskaņā ar dienesta amatpersonas norādījumiem, probācijas klients sniedz dienesta amatpersonai paskaidrojumu.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētais probācijas klients nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, dienesta amatpersona, izvērtējot probācijas klienta vecumu un psiholoģisko briedumu, pienākuma nepildīšanas apstākļus, līdzšinējo uzraudzības gaitu un probācijas klienta attieksmi, veic preventīvas pārrunas vai izsaka probācijas klientam brīdinājumu.

(5) Ja šā panta trešajā daļā minētais probācijas klients neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šajā likumā paredzētos pienākumus vai šā likuma 226. panta trešajā daļā minētos pienākumus saskaņā ar dienesta amatpersonas norādījumiem, dienesta amatpersona viņu atkārtoti brīdina. Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, dienesta amatpersona nekavējoties sasauc starpinstitūciju sanāksmi, lai vienotos par iesaistīto institūciju turpmāko rīcību un lemtu par probācijas klienta atkārtotu brīdināšanu.

(6) Ja probācijas klients pēc brīdinājuma saņemšanas turpina nepildīt uzliktos pienākumus, dienesta amatpersona lemj par iesnieguma par kriminālvajāšanas turpināšanu nosūtīšanu prokuroram.

232. pants. Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotā nepilngadīgā probācijas klienta likumiskā pārstāvja pienākumi

(1) Nepilngadīgā probācijas klienta, kuram prokurors uzlicis šā likuma 226. panta piektajā daļā minētos pienākumus, likumiskajam pārstāvim ir šā likuma 201. panta pirmās daļas 3., 5. un 10. punktā noteiktie pienākumi, kā arī pienākums novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt nepilngadīgajam probācijas klientam šajā likumā paredzēto un prokurora uzlikto pienākumu izpildi, un informēt dienesta amatpersonu, ja šķēršļus nav iespējams novērst.

(2) Nepilngadīgā probācijas klienta, kuram prokurors ir uzlicis šā likuma 226. panta trešajā daļā minētos pienākumus, likumiskajam pārstāvim papildus šā panta pirmajā daļā un šā likuma 201. panta pirmās daļas 2., 4., 6., 7. un 9. punktā minētajam ir pienākums 10 darbdienu laikā no prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienas ierasties dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai kopā ar nepilngadīgo probācijas klientu.

(3) Ja likumiskais pārstāvis nepilda šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētos pienākumus vai nepilngadīgā probācijas klienta ģimenes apstākļi vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo probācijas klientu un traucē uzraudzības nosacījumu izpildi, dienesta amatpersona informē sociālo dienestu un bāriņtiesu un sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi.

XXVI nodaļa
Citi dienesta kompetencē esošo sabiedrībā izpildāmo sodu vai prokurora lēmumu izpildes noteikumi

233. pants. Dienesta rīcība pēc tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildes

Dienesta amatpersona paziņo tiesai vai prokuratūrai par tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildi triju darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildes.

234. pants. Informācijas izsniegšanas ierobežojumi

(1) Probācijas klientam neizsniedz sabiedrībā izpildāmā soda izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:

1)  informāciju par probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā gūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām;

2)  informāciju par probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā gūto secinājumu par resocializācijas vajadzībām;

3)  informāciju par probācijas klientu, kas sniegta tiesībaizsardzības iestādēm, bāriņtiesai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam, Veselības inspekcijai;

4)  informāciju, kas saistīta ar cietušo;

5)  citas institūcijas vai personas sniegtu informāciju par probācijas klientu;

6)  starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādāto informāciju, kā arī protokolā iekļauto informāciju;

7)  informāciju par probācijas klienta atbilstību dalībai probācijas programmā un probācijas klienta līdzdalību probācijas programmā.

(2) Citu šā panta pirmajā daļā neminētu sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes laikā sagatavotu dokumentu probācijas klientam izsniedz tad, ja to paredz šis likums vai citi normatīvie akti, vai pēc probācijas klienta pieprasījuma.

(3) Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.

235. pants. Ministru kabineta kompetence dienesta kompetencē esošo sodu un prokurora lēmumu izpildē

Ministru kabinets nosaka:

1)  probācijas klientu, kuriem piemērota probācijas uzraudzība, un nosacīti atbrīvoto probācijas klientu uzraudzības kārtību;

2)  sabiedriskā darba izpildes kārtību;

3)  probācijas klientu, kuri ir nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības, uzraudzības kārtību.

XXVII nodaļa
Citu sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes kārtība

236. pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas

(1) Ja notiesātais, izņemot ar naudas sodu un brīvības atņemšanu notiesātos, pēc pamatsoda izpildes ir izraidāms no Latvijas Republikas, soda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.

(2) Ja notiesātais pēc pamatsoda — naudas sods — izpildes ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.

(3) Ja notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izpildes ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestāde 30 dienu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē rakstveidā informē Valsts robežsardzi atbilstoši normatīvajam aktam par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu. Brīvības atņemšanas iestāde informē Valsts robežsardzi par šāda notiesātā atbrīvošanas datumu:

1)  pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes — ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas;

2)  citos gadījumos — nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.

(4) Ja saņemts iesniegums par notiesātā nosacītu atbrīvošanu vai atbrīvošanu no soda izpildes psihiskās vai citas smagas, neārstējamas slimības dēļ un notiesātais ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa laikus pirms tiesas sēdes, kurā tiks izskatīts iesniegums, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto nosacīti atbrīvot, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai.

(5) Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

237. pants. Papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kārtība

(1) Notiesātajam, kuram piespriesta tiesību ierobežošana, ir pienākums ievērot viņam uzliktos tiesību ierobežojumus.

(2) Tiesa pēc sprieduma, ar kuru persona notiesāta ar tiesību ierobežošanu, spēkā stāšanās vai prokurors pēc attiecīga priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.

(3) Institūcija, kas saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto nolēmumu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(4) Ja valsts vai pašvaldības institūcija konstatē, ka notiesātais pārkāpj papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes nosacījumus, tā par attiecīgo pārkāpumu nekavējoties informē Kriminālprocesa likumā noteikto iestādi, kas ir atbildīga par kriminālprocesa norisi.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Sodu izpildes kodekss.

2. Šā likuma 43. panta pirmajā daļā ietvertais regulējums, ka notiesāto ievietošanu konkrētā brīvības atņemšanas iestādē nosaka pārvaldes priekšnieks, ņemot vērā arī notiesātā resocializācijas vajadzības, stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.

3. Papildsodu — policijas kontrole — turpina izpildīt personām, kurām tas piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:

1)  personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

a)  aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,

b)  aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,

c)  aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,

d)  pienākumu vienu reizi līdz četras reizes mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;

2)  lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;

3)  personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1. apakšpunktam nosaka policijas iestādes (atbilstoši personas dzīvesvietai) priekšnieks;

4)  policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 "Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība";

5)  ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizpildīto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu;

6)  ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izpildes laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, vai ja papildsoda izpilde nav iespējama, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu;

7)  Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu, un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu. Šo informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns. Minētajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

4. Nosacīti notiesātās personas tiek uzraudzītas Latvijas Sodu izpildes kodeksa trīsdesmitajā nodaļā un Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 107 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots pamatsods vai papildsods — probācijas uzraudzība" noteiktajā kārtībā. Ja dienesta amatpersona konstatē, ka nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda šajā likumā noteiktos vai dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam.

5. Personas, kurām tiesa neizciesto sodu aizstājusi ar arestu, to izcieš slēgtā cietuma augstākajā pakāpē atbilstoši kārtībai, kāda šajā likumā noteikta attiecībā uz personām, kuras notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

6. Ministru kabinets līdz 2029. gada 1. janvārim izdod šā likuma 30. panta sestajā daļā, 46. panta trešajā daļā, 53. panta ceturtajā daļā un 235. pantā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1)  Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra noteikumi Nr. 586 "Noteikumi par starpinstitūciju sadarbības sanāksmju īstenošanu kriminālsodu izpildes laikā";

2)  Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta noteikumi Nr. 523 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi";

3)  Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumi Nr. 72 "Notiesātā anketas saturs un personas lietas noformēšanas kārtība";

4)  Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 356 "Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtību";

5)  Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 23 "Iekšējās kārtības noteikumi brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota resocializācijas programma atkarību mazināšanai";

6)  Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumi Nr. 491 "Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai";

7)  Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 253 "Noteikumi par apcietinātās vai notiesātās personas bērna apgādi ieslodzījuma vietā";

8)  Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā sagatavo izziņu par soda izpildes gaitu, un tajā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu";

9)  Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība";

10) Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumi Nr. 107 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots pamatsods vai papildsods — probācijas uzraudzība";

11) Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība";

12) Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 673 "Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra noteikumi";

13) Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumi Nr. 487 "Kārtība, kādā komersanti tiek iesaistīti ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības organizēšanā";

14) Ministru kabineta 2012. gada 17. janvāra noteikumi Nr. 63 "Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu";

15) Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumi Nr. 119 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda — sabiedriskais darbs — izpildi";

16) Ministru kabineta 2008. gada 8. septembra noteikumi Nr. 725 "Kārtība, kādā izveido un slēdz notiesātās personas atbrīvošanas fondu un izmaksā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus";

17) Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām".

7. Šā likuma 204. pants stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.

Likums stājas spēkā 2027. gada 1. martā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 29. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 11. novembrī