Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums

(1) Likuma mērķis ir veicināt Latvijas austrumu teritorijas noturību, apdzīvotību, drošību un iedzīvotāju labklājību, nosakot Latvijas austrumu teritoriju, tās attīstības un atbalsta principus, kā arī īpašu tiesisko regulējumu un finansiālā atbalsta pasākumus reģiona sociālās un ekonomiskās attīstības, investīciju piesaistes un konkurētspējas sekmēšanai, kā arī drošības stiprināšanai.

(2) Šajā likumā noteiktais neierobežo citos normatīvajos aktos paredzēto vispārējo atbalsta pasākumu īstenošanu Latvijas austrumu teritorijā.

Šā likuma izpratnē Latvijas austrumu teritorija ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas aptver Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Smiltenes un Valkas novada, kā arī Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētu administratīvo teritoriju.

Plānojot un īstenojot Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalstu, tiek ievēroti šādi principi:

1)  noturības princips — ieguldījumi teritorijas attīstībā stiprina valsts drošību, civilo aizsardzību, sabiedrības noturību, kritiskās infrastruktūras un investīciju aizsardzību un gatavību krīzēm un hibrīdapdraudējumiem;

2)  divējādā lietojuma princips — tiek veicināta tādas infrastruktūras attīstība, kas vienlaikus uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ekonomisko aktivitāti un valsts drošību;

3)  koncentrācijas princips — Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalstam novirzīto finansējumu koncentrē noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai, tai skaitā mazinot depopulāciju, veicinot iedzīvotāju noturību un labklājību, uzņēmējdarbības un investīciju attīstību, infrastruktūras modernizāciju, kvalitatīvu izglītības, veselības, sociālo un citu pakalpojumu pieejamību, Latgales kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību, reģionālo mediju stiprināšanu, kā arī valsts drošības, civilās aizsardzības un kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanu;

4)  programmēšanas princips — Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta pasākumi īstenojami, pamatojoties uz nacionālajā līmenī, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem, paredzot ilgtermiņa valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām pamatfunkciju izpildei un ieviešot īpašu nodokļu politiku Latvijas austrumu teritorijai;

5)  partnerības princips — nodrošina valsts pārvaldes iestāžu, starptautisko institūciju, plānošanas reģionu, pašvaldību, biedrību un nodibinājumu, un komersantu sadarbību un to interešu ievērošanu;

6)  papildinātības princips — šajā likumā noteiktais nemazina citos normatīvajos aktos reglamentētos vispārējos atbalsta pasākumus, kas arī tiek īstenoti Latvijas austrumu teritorijā;

7)  atbalsta diferenciācijas princips — atbalsta programmu finansējuma apmēru un atbalsta intensitāti nosaka teritoriāli diferencēti, ņemot vērā konkrētās teritorijas iepriekšējā gada sociālekonomiskos rādītājus, tostarp iedzīvotāju skaita un demogrāfiskās izmaiņas, bezdarba līmeni, vidējos ienākumus un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apmēru, kā arī iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, uzņēmējdarbības aktivitāti, investīciju apjomu, infrastruktūras pieejamību un citus teritorijas attīstības līmeni raksturojošus rādītājus.

(1) Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām tiek nodrošināta prioritāra iespēja piedalīties Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pasākumu īstenošanā, par ko lēmumi pieņemami nacionālā līmenī, šādās jomās:

1)  civiliedzīvotāju un militārā mobilitāte un Latvijas austrumu teritorijas sasniedzamības uzlabošana, tai skaitā attīstot ceļu, dzelzceļa un loģistikas infrastruktūru un stiprinot tās sasaisti ar Eiropas transporta tīklu (TEN-T);

2) izglītības programmu sasaistes ar darba tirgus vajadzībām un speciālistu piesaistes veicināšana, kā arī izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu un mājokļu pieejamība iedzīvotājiem;

3) ekonomiskās aktivitātes un uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, jaunu darba vietu radīšana, piegādes ķēžu attīstīšana un investīciju piesaiste;

4)  enerģētiskās drošības un kritiskās un digitālās infrastruktūras attīstība;

5) latviskās informatīvās telpas, kultūras, latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu valodas, un sabiedrības noturības stiprināšana;

6) kultūras mantojuma, tai skaitā sakrālā mantojuma, un kultūrainavas saglabāšana un attīstība.

(2) Ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību akti, Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām tiek nodrošināti stratēģiski atbalsta mehānismi, kas ietver:

1)  Latvijas austrumu teritorijas integrāciju Eiropas transporta tīklā (TEN-T), tai skaitā ceļu, dzelzceļa un loģistikas objektus, ar mērķi nodrošināt sociālekonomisko attīstību, kā arī sekmēt Latvijas austrumu teritorijas apdzīvotību un noturību;

2)  paaugstinātu valsts un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta intensitāti salīdzinājumā ar citām pašvaldībām;

3) papildu atbalsta pasākumus investīciju piesaistei un projektu īstenošanai valsts un Eiropas Savienības programmu ietvaros, paredzot Latvijas austrumu teritorijas vajadzībām pielāgotas aktivitātes un mērķētu finansējumu;

4) Latvijas austrumu teritorijas īpašajiem apstākļiem pielāgotus un samērīgus projektu atlases un īstenošanas nosacījumus, kā arī sasniedzamos rādītājus.

(3) Ja Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām objektīvu iemeslu dēļ (tai skaitā ģeopolitiskās situācijas vai ārkārtēju drošības risku dēļ) nav iespējams pilnībā nodrošināt projekta sasniedzamos rādītājus, bet tā mērķis ir daļēji sasniegts, tad finanšu korekcijas netiek piemērotas un finansējums netiek atprasīts.

(1) Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta fonds (turpmāk — Fonds) ir valsts budžeta programma šajā likumā noteiktās Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalstam.

(2) Latvijas austrumu teritorijā īstenojamo projektu izvērtēšanas kritērijus un Fonda līdzekļu piešķiršanas nosacījumus un prioritātes, tai skaitā piemērojamā komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, ievērojot šā likuma 3. pantā noteiktos principus, nosaka Ministru kabinets.

(3) Fonda līdzekļu turētājs ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

(4) Projektu pieteikumus Fonda līdzekļu piešķiršanai Latvijas austrumu teritorijas attīstībai izvērtē ar Ministru kabineta rīkojumu izveidota komisija.

(1) Fonda līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apmērā.

(2) Fonda līdzekļu pārvaldība un uzskaite tiek nodrošināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību.

(3) Fonda līdzekļu atlikums saimnieciskā gada beigās netiek ieskaitīts valsts budžetā un ir izmantojams Fonda darbības un atbalsta pasākumu finansēšanai nākamajos saimnieciskajos gados.

(1) Lai veicinātu Latvijas austrumu teritorijas attīstības politikas koordinētu, mērķtiecīgu un stratēģisku īstenošanu, tiek nodrošināta Ministru kabineta izveidotas institūcijas — Latvijas austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas (turpmāk — Komiteja) — darbība. Komitejas sastāvā citstarp iekļauj Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu pārstāvjus. Komitejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Komiteja veicina valsts, pašvaldību, uzņēmēju un sabiedrības sadarbību Latvijas austrumu teritorijas attīstības jautājumos, sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par Latvijas austrumu teritorijas stratēģiskās attīstības jautājumiem, kā arī ne retāk kā reizi pusgadā pārskata aktuālos uzdevumus un to izpildē panākto progresu.

(3) Komitejas galvenie uzdevumi ir šādi:

1)  izvērtēt Latvijas austrumu teritorijas attīstības politikas īstenošanu un ietekmi;

2) koordinēt valsts institūciju un citu subjektu sadarbību Latvijas austrumu teritorijas attīstības jautājumos;

3)  izstrādāt priekšlikumus un sniegt ierosinājumus normatīvo aktu pilnveidošanai;

4) sniegt ieteikumus par pieejamā finansējuma izmantošanu;

5)  veicināt investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības attīstību;

6)  sekmēt uz cilvēkkapitāla attīstību un Latvijas austrumu teritorijas apdzīvotību vērstus pasākumus;

7)  veicināt sadarbību ar Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskajiem partneriem;

8)  izskatīt attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, kuri skar citu reģionālās politikas mērķteritoriju attīstību, ievērojot Reģionālās attīstības likuma noteikumus un koordinējot reģionālo un nozaru politiku atbilstoši teritoriju attīstības uzdevumiem un iespējām;

9)  veikt citus tās nolikumā minētus uzdevumus.

(4) Komiteju vada viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs vai viņa pilnvarota persona.

8. pants. Likuma darbības uzraudzība un rezultātu novērtēšana

(1) Ministru kabinets vienu reizi trijos gados iesniedz Saeimai pārskatu par iepriekšējā periodā sasniegtajiem rezultātiem un atbalsta ietekmi uz Latvijas austrumu teritorijas sociālekonomisko attīstību un drošību, tai skaitā arī piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā arī par Fonda darbības rezultātiem.

(2) Darbības rezultātu novērtēšanai izmanto vismaz šādus kritērijus:

1)  radīto un saglabāto darba vietu skaits;

2)  piesaistīto privāto un publisko investīciju apjoms;

3)  jaunizveidoto uzņēmumu skaits;

4)  to izglītības iestāžu absolventu skaits, kuri uzsākuši darbu vai mācības Latvijas austrumu teritorijā;

5)  sagatavoto un Latvijas austrumu teritorijai piesaistīto speciālistu skaits;

6)  mūžizglītībā un profesionālajā pilnveidē iesaistīto iedzīvotāju skaits;

7)  īstenoto pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju pārneses projektu skaits;

8)  izveidoto vai pilnveidoto studiju programmu un mikrokvalifikāciju skaits;

9)  modernizētās un divējādam lietojumam pielāgotās infrastruktūras apjoms;

10)  iedzīvotāju skaita un migrācijas izmaiņas;

11)  latgaliešu valodas, informatīvās telpas un sabiedrības noturības stiprināšana;

12)  kritiskās infrastruktūras, energoapgādes un civilās aizsardzības noturības uzlabojumu skaits un ar tiem aptverto iedzīvotāju skaits;

13)  pamatpakalpojumu — veselības aprūpes, izglītības un sociālo pakalpojumu — pieejamības uzlabojumu skaits un ar tiem aptverto iedzīvotāju skaits.

(3) Ministru kabinets ik pēc trim gadiem apstiprina Latvijas austrumu teritorijas attīstības programmu, norādot finansējuma apjomu un sasniedzamos rezultātus.

Pārejas noteikumi

1. Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta fonds šajā likumā minētos atbalsta pasākumus sāk īstenot no 2027. gada 1. maija.

2. Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. aprīlim izdod šā likuma 5. panta otrajā daļā minētos noteikumus.

3. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. augustam veic visaptverošu tiesiskā regulējuma izvērtējamu attiecībā uz tā atbilstību šā likuma 1. pantā noteiktajam mērķim un iesniedz Saeimai likumprojektus, kas nepieciešami šā likuma 3. pantā noteikto principu un 4. pantā noteikto īpašo atbalsta pasākumu efektīvai īstenošanai.

4. Šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto pārskatu Ministru kabinets Saeimai pirmo reizi iesniedz līdz 2029. gada 30. septembrim.

5. Komiteja nodrošina Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.—2027. gadam īstenošanas uzraudzību, ne retāk kā reizi pusgadā katram tās loceklim sniedzot aktuālo informāciju par tā pārstāvētās ministrijas atbildībā esošo pasākumu ieviešanas progresu un ietekmi uz Latvijas austrumu teritorijas attīstību.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. 

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 29. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 11. novembrī