Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Atbildības par preču un pakalpojumu trūkumu dēļ nodarīto kaitējumu likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura kustama lieta, arī tāda, kas integrēta kādā citā kustamā lietā vai nekustamā īpašumā vai savstarpēji savienota ar to, kā arī elektroenerģija, digitāla izgatavošanas datne, izejviela un programmatūra;

2) digitāla izgatavošanas datne — preces digitāla versija vai digitāla veidne, kas satur materiālas lietas ražošanai vajadzīgo funkcionālo informāciju, ar kuras palīdzību ir iespējams automātiski kontrolēt mašīnas vai rīkus;

3) saistīts pakalpojums — digitāls pakalpojums, kas integrēts precē vai ar to savstarpēji savienots tā, ka tā neesības gadījumā prece nevarētu izpildīt vienu vai vairākas savas funkcijas;

4) sastāvdaļa — materiāla vai nemateriāla lieta, izejviela vai saistīts pakalpojums, ko integrē precē vai savstarpēji savieno ar to;

5) ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas:

a) izstrādā, izgatavo vai ražo kādu preci,

b) ir pasūtījusi šīs preces izveidi vai izgatavošanu vai sevi parāda kā ražotāju, uz preces norādot savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi,

c) preci izstrādā, izgatavo vai ražo pati savai lietošanai;

6) ražotāja kontrole:

a) preces ražotājs pats veic turpmāk minētās darbības vai attiecībā uz trešo personu darbībām piekrīt vai atļauj integrēt, savstarpēji savienot vai piegādāt sastāvdaļu, tostarp programmatūras atjauninājumus vai jauninājumus, vai arī preci modificēt, tostarp būtiski modificēt,

b) preces ražotājs pats vai ar trešās personas starpniecību spēj piegādāt programmatūras atjauninājumus vai jauninājumus;

7) darīt pieejamu tirgū — komercdarbības gaitā par samaksu vai bez maksas piegādāt preces izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Eiropas Savienības tirgū;

8) laist tirgū — preci pirmo reizi darīt pieejamu Eiropas Savienības tirgū;

9) nodošana ekspluatācijā — pirmā reize, kad prece tiek lietota Eiropas Savienībā komercdarbības gaitā par samaksu vai bez maksas tādos apstākļos, ka minētā prece pirms tās pirmās lietošanas reizes nav tikusi laista tirgū;

10) pilnvarotais pārstāvis — fiziskā vai juridiskā persona, kas reģistrēta Eiropas Savienībā un saņēmusi ražotāja rakstveida pilnvaru rīkoties tā vārdā, veicot konkrētus uzdevumus;

11) importētājs — fiziskā persona vai juridiskā persona, kas iedibināta Eiropas Savienībā un laiž Eiropas Savienības tirgū trešās valsts preci;

12) izpildes pakalpojumu sniedzējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas komercdarbības gaitā sniedz vismaz divus no šādiem pakalpojumiem:

a) īpašumā neesošas preces glabāšana noliktavā, iesaiņošana, adresēšana un nosūtīšana, izņemot pasta pakalpojumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra direktīvas 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai 2. panta 1. punktā,

b) paku piegādes pakalpojumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. aprīļa regulas (ES) 2018/644 par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem 2. panta 2. punktā,

c) jebkādi citi pasta pakalpojumi vai kravas transporta pakalpojumi;

13) izplatītājs — piegādes ķēdē iesaistīta fiziskā vai juridiskā persona, kas nav preces ražotājs vai importētājs, bet kas preci dara pieejamu tirgū;

14) saimnieciskās darbības veicējs — preces vai sastāvdaļas ražotājs, saistītā pakalpojuma sniedzējs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs vai izpildes pakalpojumu sniedzējs;

15) būtiska modifikācija — preces modifikācija pēc tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā:

a) kura uzskatāma par būtisku saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajiem aktiem par preces drošumu,

b) ja attiecīgajos Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajos aktos par preces drošumu nav noteikts slieksnis tam, kas uzskatāms par būtisku modifikāciju, — kura maina preces sākotnējo veiktspēju, nolūku vai veidu, ja šādas izmaiņas nav paredzētas ražotāja sākotnējā riska novērtējumā, un kura maina apdraudējuma raksturu, rada jaunu apdraudējumu vai paaugstina riska līmeni.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir paredzēt atbildību par kaitējumu, kas preces vai pakalpojuma trūkumu dēļ nodarīts cilvēka dzīvībai, veselībai, personas mantai vai datiem, kā arī paredzēt tiesības uz radītā kaitējuma atlīdzinājumu.

3. pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Likums attiecas uz jebkuru preci.

(2) Likums attiecas arī uz pakalpojumiem, kuru rezultātā pakalpojuma sniedzējs izgatavo jaunu ķermenisku lietu, uzlabo vai pārveido esošu ķermenisku lietu vai tās īpašības, kā arī uz pakalpojumiem, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz cilvēka dzīvību vai veselību.

(3) Likums neattiecas uz:

1) atlīdzinājumu par kaitējumu, kas radies kodolnegadījuma dēļ;

2) brīvi pieejamām atvērtā pirmkoda programmatūrām, kas izstrādātas vai piegādātas nekomerciāli.

(4) Likumā noteiktais neietekmē cietušās personas tiesības prasīt kaitējuma atlīdzinājumu saskaņā ar citiem likumiem.

II nodaļa
Prece un pakalpojums ar trūkumiem

4. pants. Prece ar trūkumiem

(1) Uzskatāms, ka precei ir trūkums, ja nav garantēts šīs preces drošums, ar kādu personai ir tiesības rēķināties, ņemot vērā visus apstākļus, tai skaitā:

1) preces noformējumu un raksturojumu — ieskaitot marķējumu, dizainu, tehniskās īpašības, sastāvu, iepakojumu un montāžas, uzstādīšanas, lietošanas un apkopes instrukcijas (pamācības);

2) preces lietošanu pamatoti paredzamos apstākļos;

3) laiku, kad prece laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, vai — ja pēc minētā laika ražotājs joprojām saglabā kontroli pār preci — laiku, kad ražotājam vairs nav kontroles pār preci;

4) ietekmi, kādu uz preci atstāj spēja turpināt mācīties vai iegūt jaunas īpašības pēc laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā;

5) pamatoti paredzamo ietekmi, kādu uz preci atstāj citas preces, kuru izmantošana kopā ar konkrēto preci, tostarp savstarpēja savienošana ar preci, varētu tikt sagaidīta;

6) preces drošuma prasības, ieskaitot kiberdrošības prasības;

7) jebkādu kompetentās iestādes vai saimnieciskās darbības veicēja lēmumu atsaukt preci vai citu būtisku iejaukšanos attiecībā uz preces drošumu;

8) tās lietotāju grupas konkrētās vajadzības, kurai prece paredzēta;

9) precei, kuras galvenais mērķis ir novērst kaitējumu, — jebkādu šīs preces neatbilstību kaitējuma novēršanas mērķim.

(2) Nevar uzskatīt, ka precei ir trūkums, tādēļ vien, ka tirgū jau ir laista vai nodota ekspluatācijā (vai pēc tam tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā) labāka prece, tostarp preces atjauninājumi vai jauninājumi.

5. pants. Pakalpojums ar trūkumiem

Uzskatāms, ka pakalpojumam ir trūkums, ja nav garantēts šā pakalpojuma drošums, ar kādu personai ir tiesības rēķināties, ņemot vērā visus apstākļus, tai skaitā:

1) pakalpojuma raksturojumu un sniegšanas veidu, pakalpojuma ietvaros izmantotās lietas izskatu, noformējumu, uzbūvi un sastāvu;

2) informāciju, kas sniegta par pakalpojumu;

3) laiku, kad pakalpojums sniegts.

III nodaļa
Tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu

6. pants. Tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu

(1) Ja preces vai pakalpojuma trūkumu dēļ tiek nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai, personas mantai vai datiem, preces ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir atlīdzināt cietušajai personai radīto mantisko un nemantisko kaitējumu.

(2) Ja nodarīts kaitējums personas mantai, cietusī persona ir tiesīga prasīt kaitējuma atlīdzinājumu, izņemot atlīdzību par:

1) pašu preci ar trūkumiem;

2) preci, ko sabojājusi defektīva sastāvdaļa, kuru preces ražotājs integrējis precē vai savstarpēji savienojis ar to vai kura ir šā ražotāja kontrolē;

3) mantu, ko izmanto tikai profesionāliem mērķiem.

(3) Cietusī persona ir tiesīga prasīt kaitējuma atlīdzinājumu par bojātiem vai iznīcinātiem datiem, ja tos neizmanto profesionāliem mērķiem.

IV nodaļa
Atbildība par preci vai pakalpojumu ar trūkumiem

7. pants. Prasības celšanas termiņi

(1) Prasība par kaitējuma atlīdzināšanu ceļama triju gadu laikā no dienas, kad cietusī persona ir uzzinājusi vai, ņemot vērā lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka tai vajadzēja uzzināt par preces vai pakalpojuma trūkumu, radīto kaitējumu un atbildīgā saimnieciskās darbības veicēja vai pakalpojuma sniedzēja identitāti.

(2) Noilguma tecējumam un pārtraukumam piemērojami Civillikuma noteikumi.

(3) Saimnieciskās darbības veicēja vai pakalpojuma sniedzēja atbildība par šajā likumā paredzēto kaitējumu izbeidzas, kad pagājuši 10 gadi no dienas, kad prece tika laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, pēc būtiskas modifikācijas tika darīta pieejama tirgū vai nodota ekspluatācijā vai tika sniegts pakalpojums, kura dēļ radās kaitējums.

(4) Ja kaitējuma ārējā izpausme atklājas tikai laika gaitā un šā panta trešajā daļā noteiktais saimnieciskās darbības veicēja vai pakalpojuma sniedzēja atbildības izbeigšanās termiņš ir iestājies pirms tam, kad cietusī persona spējusi īstenot savas tiesības uz aizsardzību, šā panta trešajā daļā noteiktā 10 gadu termiņa vietā piemēro 25 gadu termiņu.

8. pants. Par preces ar trūkumiem radīto kaitējumu atbildīgā persona

(1) Par preces trūkumu dēļ personai radīto kaitējumu ir atbildīgs:

1) attiecīgās preces ražotājs;

2) defektīvas sastāvdaļas ražotājs, ja minētā sastāvdaļa ir integrēta ražotāja kontrolē esošā precē vai savstarpēji savienota ar to un izraisījusi minētās preces trūkumus, neskarot preces ražotāja atbildību.

(2) Ja preces vai sastāvdaļas ražotājs neatrodas Eiropas Savienībā, tad, neskarot minētā ražotāja atbildību, atbildību uzņemas:

1) attiecīgās preces vai defektīvās sastāvdaļas importētājs;

2) ražotāja pilnvarotais pārstāvis.

(3) Ja nav Eiropas Savienībā iedibināta importētāja vai pilnvarotā pārstāvja, atbildīgs ir izpildes pakalpojumu sniedzējs.

(4) Preces ražotāja atbildība attiecas arī uz jebkādu kaitējumu, ko izraisījusi defektīva sastāvdaļa, ja tā integrēta precē vai savstarpēji savienota ar preci ražotāja kontrolē.

(5) Par preces ražotāju, kurš ir atbildīgs par tās radīto kaitējumu, uzskata jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas būtiski modificē preci ārpus ražotāja kontroles un pēc tam šo preci dara pieejamu tirgū vai nodod ekspluatācijā.

(6) Saimnieciskās darbības veicēja vai pakalpojuma sniedzēja atbildību par kaitējumu, kas cilvēka dzīvībai, veselībai vai personas mantai vai datiem nodarīts preces trūkumu dēļ, nedrīkst iepriekš samazināt vai izslēgt. Šāda vienošanās, kas ir pretēja šā likuma normām, nav spēkā.

9. pants. Par pakalpojuma ar trūkumiem radīto kaitējumu atbildīgā persona

Par pakalpojuma trūkumu dēļ personai radīto kaitējumu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs.

10. pants. Atbildība gadījumā, kad nav iespējams identificēt Eiropas Savienībā reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju

Ja nav iespējams identificēt Eiropas Savienībā reģistrētu šā likuma 8. pantā minēto saimnieciskās darbības veicēju, atbildīgs ir ikviens izplatītājs, kas izplatījis preces ar trūkumiem, ja izpildās abi šādi nosacījumi:

1) cietusī persona pieprasa, lai izplatītājs identificē šā likuma 8. pantā minēto saimnieciskās darbības veicēju, kas reģistrēts Eiropas Savienībā, vai izplatītāju, kas tam piegādājis attiecīgo preci;

2) minētais izplatītājs viena mēneša laikā pēc personas pieprasījuma saņemšanas neidentificē attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju vai izplatītāju, kas tam piegādājis attiecīgo preci.

11. pants. Tiešsaistes platformu pakalpojuma sniedzēja atbildība

Šā likuma 10. pantu piemēro arī jebkuram tiešsaistes platformu pakalpojuma sniedzējam, kas patērētājiem dod iespēju slēgt distances līgumus ar tirgotājiem, bet nav saimnieciskās darbības veicējs, ja attiecīgā tiešsaistes platforma sniedz konkrētu informācijas elementu vai citādi dara iespējamu konkrēto darījumu tādā veidā, kas vidusmēra patērētājam rada priekšstatu, ka informāciju vai darījuma priekšmetu veidojošo preci vai pakalpojumu sniedz pati tiešsaistes platforma vai pakalpojuma saņēmējs, kurš darbojas tās pakļautībā vai kontrolē.

12. pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Saimnieciskās darbības veicēju vai pakalpojuma sniedzēju no atbildības var atbrīvot pilnībā vai daļēji, ja, ņemot vērā visus apstākļus, tiek konstatēts, ka kaitējuma cēlonis ir gan preces vai pakalpojuma trūkums, gan arī cietušās personas vai citas tādas personas vaina, par kuru cietusī persona ir atbildīga.

(2) Šā likuma 8., 10. un 11. pantā minētais saimnieciskās darbības veicējs nav atbildīgs par preces radīto kaitējumu, ja tas pierāda, ka:

1) attiecīgo preci nav laidis tirgū vai nodevis ekspluatācijā (ražotāja vai importētāja gadījumā);

2) attiecīgo preci nav darījis pieejamu tirgū (izplatītāja gadījumā);

3) ņemot vērā lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka trūkuma, kura dēļ radies kaitējums, precei nebija brīdī, kad to laida tirgū, nodeva ekspluatācijā (izplatītāja gadījumā — darīja pieejamu tirgū), vai ka trūkums radās pēc minētā brīža;

4) kaitējumu izraisījušais preces trūkums radies sakarā ar preces atbilstību juridiskajām prasībām;

5) laikā, kad preci laida tirgū vai nodeva ekspluatācijā, vai periodā, kad prece bija ražotāja kontrolē, zinātnisko un tehnisko zināšanu līmenis objektīvi bija tāds, ka attiecīgo trūkumu nevarēja atklāt.

(3) Pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs, ja tas pierāda, ka:

1) ņemot vērā lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka trūkums, kura dēļ nodarīts kaitējums, radies pēc tam, kad pakalpojums tika sniegts;

2) zinātnes un tehnikas attīstības līmenis laikā, kad pakalpojums tika sniegts, nebija tik augsts, lai ļautu atklāt attiecīgo trūkumu;

3) pakalpojuma trūkums radies sakarā ar pakalpojuma atbilstību juridiskajām prasībām.

(4) Sastāvdaļas ražotājs nav atbildīgs, ja tas pierāda, ka preces vai pakalpojuma trūkums saistīts ar tās preces vai lietas uzbūvi vai dizainu, kurā sastāvdaļa integrēta (iestrādāta), vai ar instrukciju (pamācību), ko sastāvdaļas ražotājam sniedzis preces ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs.

(5) Fiziskā vai juridiskā persona, kura būtiski modificē preci ārpus ražotāja kontroles un pēc tam šo preci dara pieejamu tirgū vai nodod ekspluatācijā, nav atbildīga, ja pierāda, ka kaitējumu izraisījušais trūkums ir saistīts ar tādu preces daļu, kuru modifikācija nav skārusi.

(6) Saimnieciskās darbības veicējs nav atbrīvots no atbildības šā panta otrās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, ja preces trūkumu radījis kāds no šādiem ražotāja kontrolē esošiem elementiem:

1) saistīts pakalpojums;

2) programmatūra, arī programmatūras atjauninājumi vai jauninājumi;

3) drošuma uzturēšanai vajadzīgo programmatūras atjauninājumu vai jauninājumu trūkums;

4) preces būtiska modifikācija.

13. pants. Vairāku saimnieciskās darbības veicēju atbildība

(1) Ja par vienu un to pašu kaitējumu atbilstoši šim likumam ir atbildīgi vismaz divi saimnieciskās darbības veicēji, tie atbild solidāri.

(2) Ražotājam, kas precē integrē programmatūru kā tās sastāvdaļu, nav tiesību celt regresa prasību pret tādas defektīvas programmatūras sastāvdaļas ražotāju, kura radījusi kaitējumu, ja ir izpildījušies abi šādi nosacījumi:

1) brīdī, kad attiecīgā defektīvā programmatūras sastāvdaļa tika laista tirgū, tās ražotājs bija mikrouzņēmums vai mazais uzņēmums;

2) ražotājs, kas defektīvo programmatūras sastāvdaļu integrējis precē, ir līgumiski vienojies ar defektīvās programmatūras sastāvdaļas ražotāju par atteikšanos no šīm tiesībām.

(3) Atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs un pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs arī par kaitējumu, kas radies gan preces vai sniegtā pakalpojuma trūkuma dēļ, gan arī kādas trešās personas darbības dēļ. Šādā gadījumā saimnieciskās darbības veicējam vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības celt regresa prasību pret šo trešo personu tiktāl, ciktāl tās rīcība ir izraisījusi vai palielinājusi kaitējumu.

(4) Ja par vienu un to pašu kaitējumu ir atbildīgi vairāki saimnieciskās darbības veicēji vai pakalpojumu sniedzēji, tad saimnieciskās darbības veicējam, kas sedzis cietušās personas zaudējumus, ir tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret citiem atbildīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

V nodaļa
Īpaši noteikumi attiecībā uz kaitējuma pierādīšanu

14. pants. Pierādījumu atklāšana

(1) Ja prasītājs tiesā ir norādījis faktus un iesniedzis pierādījumus sava prasījuma pamatošanai, lietās par preces vai pakalpojuma trūkumu dēļ radītā kaitējuma atlīdzinājumu tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var uzlikt atbildētājam pienākumu atklāt tā rīcībā esošus pierādījumus, kas nepieciešami lietas izskatīšanai.

(2) Ja atbildētājs ir norādījis faktus un iesniedzis pierādījumus savu argumentu pamatošanai, tiesa pēc atbildētāja motivēta lūguma var uzlikt prasītājam pienākumu atklāt tā rīcībā esošus pierādījumus.

(3) Tiesa, nosakot atklājamo pierādījumu apjomu, ņem vērā nepieciešamību, samērīgumu un visu pušu leģitīmās intereses.

(4) Ja no atbildētāja tiek prasīts atklāt komercnoslēpumu vai iespējamu komercnoslēpumu, tiesa pēc attiecīgās puses pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu minētās informācijas konfidencialitāti tiesvedības laikā vai pēc tās.

(5) Gadījumā, kad no puses tiek prasīts atklāt pierādījumus, tiesa pēc pretējās puses motivēta lūguma, ja tiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi un atbilstoši un šāda pierādījumu sniegšana ir samērīga pierādījumus sniedzošās puses izmaksām un pūlēm, drīkst pieprasīt, lai pierādījumi tiek iesniegti viegli pieejamā un viegli saprotamā veidā.

15. pants. Pierādīšanas pienākums

(1) Prasītājam ir pienākums pierādīt preces vai pakalpojuma trūkumu, tā dēļ radušos kaitējumu un cēloņsakarību starp trūkumu un kaitējumu.

(2) Tiek prezumēts, ka precei vai pakalpojumam ir trūkumi, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

1) atbildētājs neatklāj pierādījumus atbilstoši šā likuma 14. panta pirmajai daļai;

2) prasītājs uzskatāmi parāda, ka prece vai pakalpojums neatbilst Eiropas Savienības vai Latvijas tiesību aktos noteiktajām obligātajām preces vai pakalpojuma drošuma prasībām, kas paredzētas tam, lai aizsargātu pret tāda kaitējuma rašanās risku, kāds ir radies cietušajai personai;

3) prasītājs uzskatāmi parāda, ka kaitējumu izraisījis acīmredzams preces darbības traucējums vai pakalpojums pamatoti paredzamas lietošanas laikā vai parastos apstākļos.

(3) Tiek prezumēts, ka starp preces vai pakalpojuma trūkumiem un radušos kaitējumu ir cēloņsakarība, ja ir konstatēts, ka prece vai pakalpojums ir ar trūkumiem un radies tāda veida kaitējums, kas konkrētā trūkuma gadījumos ir tipisks.

(4) Tiesa prezumē preces vai pakalpojuma trūkumu vai cēloņsakarību starp trūkumu un kaitējumu, vai arī gan trūkumu, gan cēloņsakarību, ja, neraugoties uz pierādījumu atklāšanu saskaņā ar šā likuma 14. pantu un ņemot vērā visus būtiskos lietas apstākļus:

1) prasītājam, jo īpaši lietas tehniskās vai zinātniskās sarežģītības dēļ, ir pārmērīgi grūti pierādīt to, ka precei ir trūkumi vai ka pastāv cēloņsakarība starp trūkumiem un radušos kaitējumu, vai ka ir izpildījušies abi nosacījumi, un

2) prasītājs uzskatāmi parāda, ka precei, visticamāk, ir trūkums vai ka starp attiecīgo trūkumu un radušos kaitējumu pastāv cēloņsakarība, vai ka ir izpildījušies abi nosacījumi.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 14. nr.; 2004, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis 2013, 188. nr.).

2. Attiecībā uz precēm, kas laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms 2026. gada 9. decembra, kā arī pakalpojumiem, kas sniegti pirms minētā datuma, piemēro likumu "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" redakcijā, kas bija spēkā līdz 2026. gada 8. decembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra direktīvas (ES) 2024/2853 par atbildību par defektīviem produktiem un Padomes direktīvas 85/374/EEK atcelšanu.

Likums stājas spēkā 2026. gada 9. decembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 29. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 11. novembrī