Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Arhitektūras likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ainavu arhitekts — radoša persona, kura ieguvusi ainavu arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām;

2) ainavu arhitektūra — ainavas veidošanas māksla, kas ietver dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību;

3) arhitekts — radoša persona, kura ieguvusi arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām;

4) arhitektūra — vides veidošanas māksla, kas nodrošina integrētu pieeju dzīves videi, ietverot telpisko attīstību, pilsētplānošanu un atsevišķas būves, kā arī to ārējo un iekšējo veidolu;

5) arhitektūras joma — joma, kas aptver arhitektūru un ainavu arhitektūru, ievērojot ar tām saistītos estētiskos, zinātniskos, funkcionālos, tehniskos, kultūrvēsturiskos, ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos aspektus.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā klimatnoturīgā vidē, veicinot kultūras, sociālo, ekonomisko un dabas ilgtspēju.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka arhitektūras un ainavu arhitektūras principus, kompetenci un uzdevumus arhitektūras jomā, prasības attiecībā uz arhitekta un ainavu arhitekta profesiju un profesionālo darbību.

4. pants. Arhitektūras un ainavu arhitektūras principi

Arhitektūrā un ainavu arhitektūrā nodrošina konkrētajai vietai un tās izmantošanas mērķim atbilstošus funkcionāli, estētiski un tehniski kvalitatīvus risinājumus, ievērojot šādus principus:

1) telpiskās kvalitātes princips, saskaņā ar kuru arhitektūras un ainavu arhitektūras kvalitāti veido atsevišķu būvju risinājumi un to savstarpējās attiecības, mērogs, telpiskā struktūra un mijiedarbība ar apkārtējo vidi;

2) kultūras vērtības princips, saskaņā ar kuru arhitektūra un ainavu arhitektūra ir kultūras izpausme, kas veido sabiedrības kultūras mantojumu, vietas identitāti un paliekošu vērtību nākamajām paaudzēm;

3) ilgtermiņa vērtības princips, saskaņā ar kuru arhitektūras, ainavu arhitektūras un būvētās vides attīstībā līdzsvaro kultūras, sociālās, ekonomiskās un vides intereses, veicinot ilgtspējīgu un paliekošu vērtību sabiedrībai;

4) sabiedrības interešu princips, saskaņā ar kuru būvētās vides kvalitāte ir sabiedrības kopīga interese un šīs vides veidošanā līdzsvaro indivīda un sabiedrības intereses, veicinot cilvēku dzīves kvalitāti un labbūtību.

II nodaļa
Kompetence un uzdevumi arhitektūras jomā

5. pants. Ministriju kompetence arhitektūras jomā

(1) Kultūras ministrija:

1) izstrādā un koordinē valsts politiku arhitektūras jomā;

2) sekmē arhitektūras jomas un būvētās vides kvalitāti, kā arī sabiedrības izpratni par kvalitatīvu dzīves vidi;

3) koordinē valsts pārstāvību arhitektūras jomā Latvijā un starptautiski;

4) īsteno funkcionālo pārraudzību pār šā likuma 16. panta pirmajā daļā un 18. panta pirmajā daļā minēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu;

5) veic citas tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(2) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izstrādā valsts politiku ainavu plānošanas jomā, koordinē tās īstenošanu un nodrošina metodisko vadību ainavu apzināšanai, novērtēšanai un plānošanai.

6. pants. Nacionālā arhitektūras padome

(1) Nacionālā arhitektūras padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir piedalīties arhitektūras un ainavu arhitektūras politikas veidošanā un īstenošanā, veicināt arhitektūras jomas attīstību un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanu Latvijā.

(2) Nacionālā arhitektūras padome sniedz Kultūras ministrijai un citām institūcijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības un starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar arhitektūras jomu, kā arī veicina valsts pārvaldes institūciju un arhitektūras un ainavu arhitektūras pārstāvju sadarbību.

(3) Kultūras ministrs apstiprina Nacionālās arhitektūras padomes sastāvu un nolikumu.

(4) Nacionālās arhitektūras padomes sekretariāta funkcijas pilda Kultūras ministrija.

7. pants. Pašvaldības kompetence arhitektūras jomā

(1) Pašvaldība:

1) veido un īsteno pašvaldības arhitektūras kvalitātes politiku, nodrošinot šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras un ainavu arhitektūras principu ievērošanu teritorijas attīstības plānošanā, tai skaitā pilsētplānošanā, ainavu plānošanā un publiskās ārtelpas attīstībā;

2) īsteno ainavas veidošanas un pārvaldības politiku, veicinot ainavas aizsardzību un attīstību, kā arī izvirzot ainavu kvalitātes mērķus;

3) veicina augstas kvalitātes būvkultūras attīstību un sabiedrības līdzdalību kvalitatīvas dzīves vides veidošanā.

(2) Lai īstenotu šā panta pirmajā daļā minētos uzdevumus, pašvaldība nosaka par arhitektūras jomu atbildīgo pašvaldības institūciju (attiecīgu iestādi vai tās struktūrvienību) vai amatpersonu (pilsētas arhitektu). Pašvaldība var deleģēt par arhitektūras jomu atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas uzdevumus citai pašvaldībai.

(3) Pašvaldība nosaka par arhitektūras jomu atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas kompetenci un uzdevumu īstenošanas organizatorisko kārtību, tai skaitā kārtību attiecīgās institūcijas vai amatpersonas sadarbībai ar būvvaldi un citām pašvaldības institūcijām.

8. pants. Par arhitektūras jomu atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas uzdevumi

Par arhitektūras jomu atbildīgā pašvaldības institūcija vai amatpersona:

1) izstrādā priekšlikumus:

a) pašvaldības arhitektūras kvalitātes politikas, stratēģisko mērķu un attīstības prioritāšu noteikšanai, koordinē to īstenošanu savas kompetences ietvaros un izvērtē to īstenošanas rezultātus,

b) par arhitektūras kvalitātes kritērijiem, vadlīnijām un to piemērošanas kārtību pašvaldības administratīvajā teritorijā,

c) par kritērijiem, pēc kuriem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosakāms pienākums rīkot arhitektūras konkursu konkrētā teritorijā, un piedalās pašvaldības organizēto arhitektūras konkursu sagatavošanā un žūriju darbā;

2) piedalās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, tai skaitā izstrādes darba uzdevumu sagatavošanā, nodrošinot arhitektūras kvalitātes mērķu integrēšanu plānošanas procesā;

3) veicina sadarbību starp pašvaldību, arhitektiem, attīstītājiem, profesionālajām organizācijām un citām personām attiecībā uz arhitektūras kvalitātes un pilsētvides attīstību;

4) nodrošina profesionālas konsultācijas par attīstības ieceru arhitektūras kvalitāti, tai skaitā agrīnā attīstības ieceru sagatavošanas stadijā;

5) sniedz šā likuma 9. pantā minētos atzinumus par pilsētvidi būtiski ietekmējošām attīstības iecerēm.

9. pants. Atzinums par pilsētvidi būtiski ietekmējošām attīstības iecerēm

(1) Par arhitektūras jomu atbildīgā pašvaldības institūcija vai amatpersona pašvaldības noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par tādām attīstības iecerēm, kas var būtiski ietekmēt pilsētvidi.

(2) Ja pašvaldības būvvalde vai cita kompetentā institūcija pieņem lēmumu, kas atšķiras no atzinuma, kuru sniegusi par arhitektūras jomu atbildīgā pašvaldības institūcija vai amatpersona, tā norāda šāda lēmuma pamatojumu.

10. pants. Arhitektūras konkurss, mākslas un dizaina integrēšana

(1) Arhitektūras, ainavu arhitektūras vai pilsētplānošanas konkursu (turpmāk — arhitektūras konkurss) rīko, lai radošas sacensības veidā izvēlētos labāko arhitektonisko, ainavu arhitektūras vai pilsētplānošanas risinājumu. Arhitektūras konkursu ir pienākums rīkot, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

1) to nosaka citi likumi;

2) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nosaka, ka konkrētajā teritorijā ir nepieciešams rīkot arhitektūras konkursu.

(2) Lai veicinātu augstas kvalitātes būvkultūras un arhitektoniski telpiskās vides attīstību, šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un sabiedriski nozīmīgās publiskajās būvēs, to ārtelpā vai sabiedriski nozīmīgā publiskajā ārtelpā integrē mākslu un dizainu, ja objekta izveide tiek finansēta no publiskiem (valsts, pašvaldību un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrību) līdzekļiem. Rīkojot arhitektūras konkursu, prasības mākslas un dizaina integrēšanai ietver konkursa nolikumā.

(3) Ministru kabinets nosaka arhitektūras konkursu organizēšanas kārtību, kā arī kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina integrēšanai.

11. pants. Autortiesības

(1) Arhitekta un ainavu arhitekta tiesības un pienākumus autortiesību jomā nosaka Autortiesību likums.

(2) Arhitektūras konkursa nolikumā un līgumā par arhitekta vai ainavu arhitekta pakalpojuma sniegšanu nosaka autora mantisko tiesību pārejas jautājumus un tiesības veikt izmaiņas autortiesību objektā. Nolikuma vai līguma noteikumi, kas paredz autora mantisko tiesību vai darba izmantošanas tiesību pāreju neatkarīgi no arhitektūras konkursa rezultāta vai līguma noslēgšanas, nav spēkā.

III nodaļa
Profesionālā darbība arhitektūras jomā

12. pants. Arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība

(1) Arhitekta profesionālā darbība ietver:

1) arhitekta profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā;

2) darbību ar arhitektūru vai telpiskās attīstības plānošanu saistītajās jomās, tai skaitā valsts pārvaldes institūcijās.

(2) Ainavu arhitekta profesionālā darbība ietver:

1) ainavu arhitekta profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā;

2) darbību ar ainavu (arī kultūrainavu un kultūrvēsturisko ainavu) aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī darbību ar ainavu arhitektūru un telpiskās attīstības plānošanu saistītajās jomās, tai skaitā valsts pārvaldes institūcijās.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība ietver darbu izglītības un zinātnes jomā, kā arī citu profesionālo darbību atbilstoši attiecīgās profesijas standartam.

13. pants. Tiesības izmantot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu

Personai ir tiesības izmantot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu savā profesionālajā darbībā, tai skaitā darba tiesiskajās vai valsts dienesta attiecībās vai arī saimnieciskajā darbībā, tikai tad, ja persona ir ieguvusi attiecīgi arhitekta vai ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju.

14. pants. Profesionālās radošās organizācijas

(1) Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas apvieno arhitektus un ainavu arhitektus, lai veicinātu viņu radošo darbību, tālākizglītību un sadarbību, stiprinātu arhitektūras un ainavu arhitektūras lomu sabiedrībā, kā arī vairotu starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju.

(2) Papildus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā noteiktajam arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas:

1) sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām jautājumos par arhitektoniski telpiskās vides un ainavas kvalitāti, tai skaitā sniedz atzinumus un viedokli par arhitektūras un ainavu arhitektūras principu ievērošanu;

2) veicina sabiedrības iesaisti būvkultūras principu īstenošanā;

3) sadarbojas ar izglītības, zinātnes, mākslas un citu jomu profesionālajām organizācijām, biedrībām vai nodibinājumiem;

4) veic citus uzdevumus atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem.

IV nodaļa
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts

15. pants. Arhitekta un ainavu arhitekta patstāvīgās prakses tiesības

(1) Arhitekta patstāvīgās prakses tiesības ir personai, kura atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) ieguvusi arhitekta profesionālo kvalifikāciju;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu.

(2) Ainavu arhitekta patstāvīgās prakses tiesības ir personai, kura atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) ieguvusi ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) saņēmusi ainavu arhitekta prakses sertifikātu.

16. pants. Arhitektu un ainavu arhitektu sertifikācija

(1) Arhitektu un ainavu arhitektu sertifikāciju veic:

1) biedrība "Latvijas Arhitektu savienība" — arhitektiem;

2) biedrība "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija" — ainavu arhitektiem.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā arhitektiem un ainavu arhitektiem piešķir un reģistrē prakses sertifikātu, sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību un kritērijus, kā arī sertifikācijas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(3) Lēmumu par arhitekta vai ainavu arhitekta prakses sertifikāta piešķiršanu, anulēšanu vai darbības apturēšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

17. pants. Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta profesionālā darbība

(1) Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam savā profesionālajā darbībā ir pienākums:

1) regulāri pilnveidot profesionālo kompetenci, papildinot savas prasmes un zināšanas, kā arī iesniegt attiecīgajai šā likuma 16. panta pirmajā daļā minētajai organizācijai informāciju par profesionālās kompetences pilnveidi;

2) informēt attiecīgo šā likuma 16. panta pirmajā daļā minēto organizāciju par savas profesionālās prakses veidu un vietu (tai skaitā arhitektu biroju vai citu komersantu, kurā arhitekts vai ainavu arhitekts veic savu profesionālo darbību);

3) īstenot savu profesionālo darbību ar pienācīgu rūpību, pārzināt un ievērot ētikas kodeksu. Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un uztur nevainojamu reputāciju;

4) īstenot savu profesionālo darbību personiski. Ja profesionālo darbību viņa vadībā īsteno cita persona, sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nodrošina tās tiešu uzraudzību.

(2) Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savu profesionālo darbību īsteno, pamatojoties uz rakstveida līgumu vai citu pusēm saistošu dokumentu.

18. pants. Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzība

(1) Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzību veic attiecīgā šā likuma 16. panta pirmajā daļā minētā organizācija.

(2) Ja patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros tiek konstatēts, ka sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta profesionālā darbība neatbilst arhitektūras, būvniecības vai teritorijas attīstības plānošanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai ētikas normām, tad attiecīgā šā likuma 16. panta pirmajā daļā minētā organizācija ir tiesīga sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam piemērot brīdinājumu, brīdinājumu ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi vai sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku. Šos lēmumus var pārsūdzēt šā likuma 16. panta trešajā daļā minētajā kārtībā.

(3) Ministru kabinets nosaka sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību, tai skaitā kārtību informācijas ieguvei no valsts informācijas sistēmām patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10. pants stājas spēkā 2027. gada 1. novembrī. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 10. panta trešajā daļā minētos noteikumus.

2. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iegūtās arhitektu patstāvīgās prakses tiesības un arhitekta prakses sertifikāti ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām.

3. Apstrīdēšanas iesniegumus, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesniegti par arhitekta prakses sertifikāta piešķiršanu, anulēšanu vai darbības apturēšanu vai arī par brīdinājuma vai brīdinājuma ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi izteikšanu, bet attiecībā uz kuriem nav pieņemts lēmums, izskata un lēmumu pieņem Ekonomikas ministrija.

4. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 16. panta otrajā daļā un 18. panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. oktobrim attiecībā uz arhitektu sertifikāciju un patstāvīgās prakses uzraudzību piemēro Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumus Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" un 2019. gada 7. maija noteikumus Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis".

5. Šajā likumā noteikto ainavu arhitekta sertifikācijas un patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību piemēro no 2027. gada 1. novembra.

6. Persona var līdz 2030. gada 31. augustam vērsties ar iesniegumu biedrībā "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija", lai bez sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanas iegūtu pirmo ainavu arhitekta prakses sertifikātu, ja tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir ieguvusi ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju;

2) ir veikusi dokumentāri apliecinātu ainavu arhitekta profesionālo darbību saistībā ar būvprojektu izstrādi vairāk nekā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, vai arī biedrība "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija" līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir novērtējusi un apliecinājusi ainavu arhitekta profesionālo darbību un kompetenci saistībā ar būvprojektu izstrādi.

7. Ministru kabinets līdz 2027. gada 28. februārim izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Būvniecības likumā, lai saskaņotu tā regulējumu ar šā likuma noteikumiem un noteiktu sertificēta ainavu arhitekta kā būvspeciālista statusu atbilstoši savai kompetencei.

8. Ministru kabinets līdz 2027. gada 28. februārim izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", lai noteiktu prasības attiecībā uz ainavu arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju.

Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 29. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 11. novembrī