Valsts prezidenta paziņojums Nr. 9

Rīgā 2023. gada 3. aprīlī

Par likumprojektu "Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā"

Daru zināmu, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu esmu sagatavojis un 2023. gada 3. aprīlī iesniedzis Saeimai izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā".

Esmu rosinājis grozīt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumu, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar Latvijas Republikas Satversmes ievadu un Latviešu vēsturisko zemju likumu, kā arī šajā likumā ietvert piektās latviešu vēsturiskās zemes – Sēlijas – ģerboni.

I

Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana un spēkā stāšanās ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu sabiedrības latviskās identitātes stiprināšanā un latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības politikas plānošanā un īstenošanā (sk. arī Valsts prezidenta Egila Levita 2020. gada 24. septembra paziņojumu Nr. 16 "Par Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu").

Augstu vērtēju Kultūras ministrijas ieguldīto darbu latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanā. Tāpat esmu gandarīts par atsaucību, ko radījusi Latviešu vēsturisko zemju likuma spēkā stāšanās un Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrāde, daudzās vietējās kopienās, sabiedriskajās organizācijās un pašvaldībās, īpaši Lībiešu krastā, Latgalē un Sēlijā.

II

Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā tika apzināta nepieciešamība grozīt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumu, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar Latvijas Republikas Satversmes ievadu un Latviešu vēsturisko zemju likumu, kā arī šajā likumā ietverto piektās latviešu vēsturiskās zemes – Sēlijas – ģerboni (sk. Valsts prezidenta Egila Levita 2021. gada 28. janvāra paziņojuma Nr. 1 "Par priekšlikumiem likumprojekta "Latviešu vēsturisko zemju likums" otrajam lasījumam XI sadaļu).

Toreiz Saeimas Administratīvās reformas komisijai paudu gatavību, strādājot kopā ar Valsts Heraldikas komisiju, nepieciešamos Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likuma grozījumus sagatavot un iesniegt tos izskatīšanai Saeimā (sk. turpat XLIII sadaļu).

Valsts Heraldikas komisija, cieši sadarbojoties un savā darbā iesaistot Sēlijas vietējās kopienas, sabiedriskās organizācijas un pašvaldības, ir veikusi lielu izpētes darbu un lēmusi par Sēlijas ģerboņa heraldiskā apraksta un ģerboņa attēla apstiprināšanu.

Ievērojot Valsts Heraldikas komisijas lēmumu, aicinu Saeimu noteikt kā Sēlijas ģerboni sarkanā laukā pretēji pagrieztu ejošu sudraba staltbriedi.

III

Valsts Heraldikas komisijas apstiprinātais Sēlijas ģerbonis jau ir guvis pozitīvu novērtējumu Sēlijas vietējās kopienās, sabiedriskajās organizācijās un pašvaldībās.

Nešaubos, ka Sēlijas ģerboņa noteikšana likumdošanas ceļā stiprinātu šīs latviešu vēsturiskās zemes identitātes vizuālo atveidojumu un ietvertu to vienotajā Latvijas valsts heraldiskajā sistēmā.

Sēlijas ģerbonim būs nozīmīga simboliska un aksioloģiska nozīme turpmākajā Sēlijas politikā, risinot jautājumus par Sēlijas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un turpmāko ilgtspējīgu attīstību.

Valsts prezidents Egils Levits