4.pants. Baznīcas galva

(1) Baznīcas galva pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.

(2) Baznīcas galva Baznīcas statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.

(3) Par Baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem drīkst būt tikai Baznīcas garīdznieki un Latvijas pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos 10 gadus ir Latvijā.

(4) Par Baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu amatā Baznīca rakstveidā informē Valsts prezidenta kanceleju. Baznīca rakstveidā informē arī par Baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu atcelšanu no amata.

(5) Pamatojoties uz Baznīcas sniegto informāciju un amatā ieceltās personas iesniegumu, Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" attiecīgi paziņo par Baznīcas galvas, metropolīta, arhibīskapa un bīskapa stāšanos amatā, kā arī nosūta šo informāciju institūcijai, kas ar likumu ir pilnvarota kārtot reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru.

(6) Pamatojoties uz Baznīcas sniegto informāciju, Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" attiecīgi paziņo par Baznīcas galvas, metropolīta, arhibīskapa un bīskapa atcelšanu no amata, kā arī nosūta šo informāciju institūcijai, kas ar likumu ir pilnvarota kārtot reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. un 08.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.09.2022.)

5. Baznīca līdz 2022. gada 1. oktobrim paziņo Valsts prezidenta kancelejai par amatā esošo Baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem. Valsts prezidenta kanceleja nekavējoties attiecīgo informāciju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(08.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.09.2022.)

6.pants. Valsts prezidenta tiesību aktu spēkā stāšanās un publicēšana
Valsts prezidenta izdots tiesību akts stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Valsts prezidenta vispārējas nozīmes tiesību aktu vai informāciju par to publicē oficiālajā izdevumā.

10.pants. Oficiālo paziņojumu publicēšana
(1) Oficiālajā izdevumā kā oficiālus paziņojumus publicē publisko reģistru ierakstus, publisko tiesību subjektu, to amatpersonu un privātpersonu sludinājumus, paziņojumus vai informāciju, ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti.
(2) Oficiālajā izdevumā Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents var publicēt vispārējas nozīmes informāciju.

1.¹ pants. (1) Valsts prezidenta kanceleja, pamatojoties uz informāciju, kas Valsts prezidentam sniegta saskaņā ar Līguma 5.pantu, un ieceltā diecēzes bīskapa iesniegumu, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņo par bīskapa stāšanos amatā. Valsts prezidenta kanceleja paziņo arī par diecēzes bīskapa atcelšanu no amata vai par amatpersonu, kura viņu aizvieto.
(2) Valsts prezidenta kanceleja šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz arī institūcijai, kas ar likumu ir pilnvarota vest reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru (turpmāk — reģistra iestāde).
(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

67.pants. (1) Personas, kurām piešķirti citu valstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet publiski nēsāt — vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju. Valsts prezidenta atļauja piešķirtā citas valsts apbalvojuma publiskai nēsāšanai nav nepieciešama personām, kuras citas valsts apbalvojumu saņēmušas valsts vizītes laikā, un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri saņēmuši citas valsts apbalvojumu, pildot aktīvo dienestu.
(2) Persona, kura saņēmusi citas valsts apbalvojumu un vēlas to publiski nēsāt, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Apbalvotā persona paziņojumā norāda piešķirtā apbalvojuma nosaukumu, valsti, kura apbalvojumu piešķīrusi, apbalvojuma piešķiršanas datumu un paziņojumam pievieno apbalvojuma diploma kopiju.
(3) Paziņojumu par citas valsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to publiski nēsāt publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.