• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2016. gada 8. septembra stenogramma "Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas pirmā sēde 2016.gada 8.septembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2016., Nr. 178 https://www.vestnesis.lv/op/2016/178.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 604

Kārtība, kādā piena ražotājiem piešķir Eiropas Savienības atbalstu par piena ražošanas samazināšanu

Vēl šajā numurā

14.09.2016., Nr. 178

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 08.09.2016.

OP numurs: 2016/178.1

2016/178.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas pirmā sēde 2016.gada 8.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 8.septembra sēdi.

Pirms izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2016.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Līgas Grīnbergas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu "Par Kristīnes Vintes-Kormes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Kristīnes Jandavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Kārļa Stārasta atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Riharda Melgaiļa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Ineses Kalvānes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Valērijs Agešins, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs, Jānis Tutins un Aleksandrs Jakimovs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā".

"Par" pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Es aicinu izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" šādu apsvērumu dēļ.

Likumprojektā paredzētais regulējums par jauna pakalpojuma "kopbraukšana" ieviešanu rada daudzus likumprojektā un tā anotācijā neatbildētus jautājumus, īpaši saistībā ar to, kā minētais jaunievedums ietekmēs situāciju autopārvadājumu jomā. Nesaprotamu iemeslu dēļ likumprojektu virza atsevišķi koalīcijas deputāti, kurai ir pārstāvji valdībā, tātad arī Satiksmes ministrijā, kas ir tieši atbildīga par transporta nozares, tātad arī autopārvadājumu, politikas veidošanu. Taču likumprojekts netiek virzīts parastajā procedūrā, netiek vispusīgi saskaņots ar ministrijām, nav skaidra nevalstisko organizāciju nostāja šajā jautājumā.

Ņemot vērā, ka likumprojekts satur daudz neskaidrību, aicinu likumprojekta autorus nevirzīt minēto likumprojektu sasteigti un pirms iesniegšanas izskatīšanai Saeimas sēdē detalizēti iepazīstināt Saeimas deputātus ar likumprojekta būtību, sniedzot nepieciešamo papildu informāciju un atbildot uz neskaidriem jautājumiem. Un vēlos piebilst, ka Saeimas deputātiem būtu jāizbeidz prakse sasteigti virzīt likumprojektus ar neskaidru saturu un mērķi, kā arī grūti prognozējamām sekām.

Aicinu balsot par izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Mēs, protams, varam teikt: "Tas ir kaut kas jauns, nepazīstams! Kā tas ietekmēs autopārvadājumu nozari? Tāds regulējums nav nekad redzēts!" – un tamlīdzīgi.

Es gribu jums atgādināt, ka mēs, protams, varētu šodien atlikt visu skatīšanu vai vispār neskatīt, kā Agešina kungs lūdz, bet – šis nav nekāds divritenis! Igauņi un leiši sen jau mums ir priekšā šajā jomā, un, ja mēs gribam pat nebūt pionieri šādos jautājumos, bet vienkārši sekot saviem kaimiņiem un sekot lielākajai daļai Eiropas Savienības dalībvalstu (bez Latvijas tikai divās vēl nav šāda regulējuma), nu tad... Nu, jā...

Nu, es domāju, tas nav nopietni!

Šodien skatīsim to jautājumu, es arī no tribīnes argumentēšu, kāpēc tas ir ārkārtīgi nozīmīgi Latvijai un svarīgi, un tad arī, kolēģi, pieņemsim lēmumu balsojot.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret". Mums ir jābalso.

Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, no tās izslēdzot likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 55, atturas – nav. Tātad likumprojekts netiek izslēgts no sēdes darba kārtības.

Deputāti Jānis Ādamsons, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Ivans Ribakovs un Valērijs Agešins lūdz grozīt sēdes darba kārtību, no tās izslēdzot 22.–29.punktu.

"Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Principā mums jārunā par veselu rindu likumprojektu, kuri saistīti vienā paketē un kuri principā ir saistīti ar galveno likumprojektu – "Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums".

Gan likumprojekta anotācijā, gan arī masu medijos ir izskanējusi informācija, ka tāds mehānisms, uzlabots mehānisms, mums ir vajadzīgs, kas atbilst gan Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijai jeb, citiem vārdiem sakot, Palermo konvencijai cīņai pret transnacionālo organizēto noziedzību, gan arī veselai virknei Eiropas Savienības direktīvu, kuras ir veltītas cīņai pret organizēto noziedzību un kuras paredz noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas konfiskāciju. Bet pretstatā tam, kas ir definēts šajā likumprojektā, šī konvencija un arī Latvijā eksistējošā normatīvā bāze paredz, ka no noziedzīgi iegūtajiem konfiscētajiem līdzekļiem labumu nedrīkst saņemt trešās personas, jebkādas citas personas, un tas viss tiek konfiscēts par labu valstij un aiziet valsts budžetā.

Ko paredz šis likumprojekts, likumprojektu pakete?

Likumprojektu pakete paredz, ka šos līdzekļus iegūst neviens cits kā tiesu izpildītāji. Tad jau visu šo paketi varētu nosaukt par tiesu izpildītāju lobija likumu, kas ir mērķtiecīgi vērsts tikai vienā virzienā. Tas, ka ir jāpilnveido pats mehānisms, kā, kādā veidā mēs realizējam noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus, kuri ir konfiscēti valsts labā, ir cits jautājums.

Piedāvātā redakcija nerisina šīs problēmas, tā izceļ vienu privileģētu kastu, kas iegūs labumu no noziedzīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem.

Tieši šī absurda dēļ es uzskatu, ka mēs nevaram pieļaut šādu likumprojektu skatīšanu komisijās. Vēl jo vairāk. Aicinu tomēr Saeimas Prezidiju, ja vēlreiz jāatgriežas pie šā jautājuma: ja mēs skatām likumprojektu paketi, nu tad nozīmējam vienu atbildīgo komisiju, nevis, kā tas šai paketei paredzēts, – vairākas komisijas, kuras ir atbildīgas par vienu vai otru, vai trešo likumprojektu.

Aicinu neatbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 22.–29.punkta, proti, likumprojektu paketes, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības? Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta Saeimas sēdes darba kārtība, no tās izslēdzot 22.–29.punktu – likumprojektu paketi: Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 60, atturas – nav. Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība netiek grozīta.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Riharda Melgaiļa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja Saeimas Prezidija 2016.gada 11.augusta iesniegumu ar informāciju par to, ka 12.Saeimas deputāts Dainis Liepiņš ir uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otro daļu.

Nākamais deputāta amata kandidāts no Latvijas Reģionu apvienības Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Rihards Melgailis.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta amata kandidāta Riharda Melgaiļa 2016.gada 8.augusta iesniegumu par to, ka viņš piekrīt uzņemties 12.Saeimas deputāta amata pienākumus.

Dainis Liepiņš bija ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta, un viņa pilnvaras Saeima apstiprināja 2014.gada 5.novembrī.

2015.gada 5.februārī Saeima, izvērtējusi Jelgavas tiesas 2015.gada 28.janvāra iesniegumu par nepieciešamību saņemt Saeimas piekrišanu tam, lai varētu turpināt iztiesāt kriminālprocesu, kurā apsūdzētais bija Saeimas deputāts Dainis Liepiņš, nolēma piekrist 12.Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu "Par Riharda Melgaiļa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu".

Lūdzam atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Rihardu Melgaili dot svinīgo solījumu.

R.Melgailis. Labrīt!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Riharda Melgaiļa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Apsveicu Rihardu Melgaili un aicinu Saeimas deputātu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Lūdzu!

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ģerboņu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Publisko iepirkumu likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štāba nolīgumu, ar kuru papildina Parīzes protokolu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Statistikas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Apsardzes darbības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Banku"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputāti vēlas balsojumu. Par likumprojekta nodošanu komisijām? (No frakcijas SASKAŅA: "Jā! Balsojam!") Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Banku"" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 22. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (Dep. V.Agešins: "Balsojam!")

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Agešins: "Balsojam!") Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Agešins: "Balsot!") Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Agešins: "Ir!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Agešins: "Ir!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Agešins: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Agešins: "Balsot!") Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Agešins: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai un Nacionālās drošības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" (Nr.638/Lp12) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Nacionālās drošības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Reklāmas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Es aicinu balsot "par" Ministru kabineta virzītajiem grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā.

Par ko šeit ir runa? Šeit ir runa par suņu apzīmēšanu, lai padarītu to pieejamāku mūsu iedzīvotājiem.

Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka šīs tiesības ekskluzīvi ir piešķirtas tikai vetārstiem, tā tas ir. Vetārsti, faktiski pateicoties mums, var gūt peļņu, jo cenu nosaka viņi. Diemžēl atsevišķos gadījumos... man pat ir ziņas, ka vakar vēl par suņu čipēšanu vetārsts prasījis 50 eiro.

Jūs padomājiet! Vai cilvēki, kuri dzīvo pilsētās un laukos un kuriem ir vairāki suņi lauku viensētās, spēj samaksāt šādu naudu?

Tas, ko piedāvājam mēs ar šiem grozījumiem, ir paplašināt šo personu loku, ļaut arī PVD inspektoriem, kuri ir profesionāli vetārsti, kā arī suņu patversmju darbiniekiem, kuri ir speciāli apmācīti, veikt šo čipēšanu, tādējādi padarot šo pakalpojumu pieejamāku iedzīvotājiem. Faktiski mēs esam noteikuši, ka šī cena varētu būt ne vairāk kā 15 eiro (50 eiro vietā).

Ir svarīgi saprast – ja mēs šodien neatbalstām šo likumprojektu, tad faktiski mēs visiem tiem mazturīgajiem sakām: "Maksājiet tik, cik no jums prasīs." Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Vēl papildus vēlos teikt, ka šis likumprojekts ir saskaņots ar KNAB attiecībā uz Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem un tajā nekāds interešu konflikts nav novērojams. Man liekas, nevajadzētu iet tik tālu, ka beigās varbūt mēs aizliegsim arī lauksaimniekiem savos govju ganāmpulkos apzīmēt pašiem savas govis un ielikt ausīs krotāliju, kas pašlaik ir atļauts.

Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu un virzīt to tālāk Saeimā izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL–TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Kāds ir šī likumprojekta mērķis? Anotācijā rakstīts: reģistrēt visus suņus un padarīt pieejamāku suņu čipēšanas un reģistrēšanas pakalpojumu.

Vispirms par čipēšanu.

Kādas ir konstatētās problēmas? Izrādās, ka problēmas ar suņu čipēšanu pastāv lauku rajonos, nevis pilsētās. Kāpēc ar likumu netiek risināta tikai šajās teritorijās esošā problēma, bet gan visai valstij kopumā tiek mainīta un saputrota pastāvošā čipēšanas kārtība? Anotācijā norādīts, ka laukos nav iespējams izvēlēties lētāko pakalpojumu, jo trūkst konkurences, tāpēc tiek piedāvāts šo darbu veikt PVD inspektoriem kontroles laikā. Vai tas nozīmē, ka turpmāk PVD inspektori būtiski palielinās kontroļu skaitu, ja jau nepieciešams čipēt visus lauku suņus? Vai mākslīgi izveidota sistēma, kurā piedalās valsts institūcijas algoti darbinieki, var radīt godīgu konkurenci ar veterinārārstu, kurš nesaņem valsts budžeta finansējumu par savu darbu?

Un vai, ieviešot šādu kārtību, mēs panāksim pakalpojuma cenas samazināšanos? Varbūt šim konkrētajam pakalpojumam – jā. Bet kā tas ietekmēs citus veterinārārstu sniegtos pakalpojumus un cenas?

Likumprojekts paredz radīt jaunu apmācības programmu un tērēt līdzekļus, lai papildu cilvēkus apmācītu suņu čipēšanā. Kāpēc jārada jauni speciālisti, ja valstī jau ir pietiekami daudz kvalificētu speciālistu, kuri to var izdarīt? Veterinārmedicīnas jomā Latvijā par valsts budžeta līdzekļiem tiek sagatavoti ne tikai veterinārārsti, bet arī veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti. Kāda jēga ir tērēt valsts līdzekļus trešā, vidējā, līmeņa speciālistu sagatavošanai, ja šo speciāli izglītoto speciālistu vietā mēs gribam pāris stundās apmācītas personas? Ko mēs ar to sakām sabiedrībai? To, ka izglītībai nav vērtības? To, ka mācīties ir bezjēdzīgi? Suņa mikročipēšana ir medicīniska procedūra, kuras laikā tiek šķelta āda un suņa ķermenī ievadīts svešķermenis. Procedūras laikā var sākties asiņošana, dzīvniekam var būt ļoti sāpīgi, ja trāpa nervā; tas var izsaukt agresiju un bailes. Sertificēts praktizējošs veterinārārsts tādos gadījumos profesionāli rīkojas, izmantojot nomierinošus līdzekļus vai pat narkozi.

Vai kāds no jums, zinot iespējamos riskus, pakļautu savu suni šādam, atļaušos teikt, eksperimentam? Varbūt finansējumu, ko plānots tērēt programmas izstrādei un apmācībai, varētu novirzīt, piemēram, mikročipu iegādei, kurus savā darbā tad varētu izmantot veterinārārsti, neiekasējot maksu par pašu čipu un tādējādi mazinot čipēšanas kopējās izmaksas? Vai vērts tērēt naudu šādai vienreizējai apmācības akcijai, ja jau tagad ir skaidrs, ka turpmākajos gados čipējamo suņu skaits būs ievērojami zemāks un šie speciālisti nebūs nepieciešami?

Anotācijā norādīts, ka šādi pakalpojumu sniedzēji mazinās izmaksas un krasi samazinās anonīmi pamesto suņu skaitu. Tomēr nav skaidrs, kā tieši persona, kurai ir līgums ar dzīvnieku patversmi, var krasi samazināt anonīmi pamesto suņu skaitu, ja tie patversmē bieži vien nonāk tad, kad jau ir pamesti.

Un visbeidzot par suņu reģistrēšanas pakalpojumu. Šis pakalpojums šobrīd elektroniski suņu īpašniekiem nav pieejams. Varbūt vajadzēja sākt ar to, ka īpašnieks var pats elektroniski un vienkārši reģistrēt savu suni Lauksaimniecības datu centrā? Vai jūs zinājāt, ka šā datu centra cenrādī nav nekādu atlaižu suņu reģistrācijas maksai maznodrošinātiem un invalīdiem? Ja reiz šis pakalpojums jāpadara finansiāli pieejamāks, tad varbūt sāksim ar atbrīvojumu no maksas par reģistrāciju vismaz šīm divām personu kategorijām, nevis domāsim, kā piesaistīt un apmācīt vēl papildu cilvēkus, lai tie veiktu darbu, par kuru daļai iedzīvotāju tāpat nav iespēju samaksāt, jo nav naudas!

Es vēršu jūsu uzmanību arī uz faktu, ka, vērtējot likumprojekta ieceres valstī sniegt pakalpojumu, ko šobrīd nodrošina veterinārārsti, Konkurences padome ir saskatījusi tirgus izkropļojuma risku.

Likumprojekta jēgu un būtību nespēja saskatīt ne Tieslietu ministrija, ne Finanšu ministrija, pret likumprojekta virzību kategoriski iebilda arī VARAM un KNAB. Par likumprojektu ir sašutušas patversmes, kuras nevēlas vākt ziedojumus, lai par tiem apzīmētu maksātspējīgo suņu īpašnieku suņus.

Ko varam secināt? To, ka likumprojekts būtībā nerisina tās problēmas, kuru dēļ tas tika sagatavots. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis – "par", viens – "pret". Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 25, atturas – 31. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Starpsauciens: "Bobiki skraidīs bez čipiem!")

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bulduru Dārzkopības vidusskola"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Ingmāra Līdakas, Riharda Kola, Ineses Lībiņas-Egneres un Viļņa Ķirša iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt vēlreiz, kolēģi! Mēs tik daudz runājam par to, ka nepieciešama straujāka Latvijas ekonomiskā izaugsme, jo ar pašreizējiem tempiem mēs Eiropas Savienības vidējo līmeni varam sasniegt tikai pēc desmit gadiem.

Mēs tik daudz runājam par modernajām tehnoloģijām, pakalpojumiem, inovāciju nepieciešamību un to atbalstīšanu no valsts puses. Mēs apzināmies, ka mūsu sabiedrība ir ļoti noslāņota, pastāv sociālā nevienlīdzība, daudzi cilvēki ik dienu cīnās par spēju uzturēt savas ģimenes un apmaksāt rēķinus.

Vienlaikus mēs lepojamies ar Latvijas sasniegumiem. Mēs stāstām mūsu ārvalstu kolēģiem un draugiem par to, ka pie mums ir gandrīz ātrākais internets pasaulē, izcilas optiskās šķiedras kabeļi un 4G tīkla pārklājums, mobilais internets par ļoti saprātīgu cenu ir pieejams arī tālā meža nostūrī, kur sēņojot nepieciešams ieslēgt navigācijas karti, lai neapmaldītos.

Patiesi! Mums ir izcila IKT infrastruktūra, bet, lai tā reāli kalpotu par mūsu ekonomikas dzinējspēku, tā ir jāpiepilda ar saturu.

Kad Latvija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts, kā prioritāti noteicām digitālo ekonomiku un daudz arī paveicām. Šobrīd Eiropas Komisija virzās tālāk un laikus iedrošina dalībvalstis strādāt, lai attīstītu sadarbīgo ekonomiku, kas ir pavisam jauna, taču mežonīgi straujiem tempiem augoša joma, kurā sabiedrības pieprasījums ir ievērojams un kuras potenciāls ir iespaidīgs.

Pēc ekspertu aplēsēm, jau šobrīd ieņēmumi no sadarbīgās ekonomikas platformām piegādātājiem Eiropas Savienībā ir 28 miljardi eiro. Raugoties nākotnē, sadarbīgā ekonomika Eiropas Savienībā varētu ienest papildus 160 līdz 572 miljardus eiro. Tas izriet no Eiropas Komisijas ziņojuma.

Un te ir jautājums, uz kuru mums šodien, kolēģi, ir jāatbild. Vai Latvija ir gatava cīnīties par savu tirgus daļu šajā jaunajā tirgū un šajā jaunajā iespēju okeānā?

Tādēļ VIENOTĪBA arī Ekonomikas ministrijas personā jau šobrīd strādā vairākos virzienos, lai atvērtu šīs iespējas.

Pirmais – izmitināšanas sektors. Jau šobrīd Latvijā darbojas vairākas platformas... kolektīvās finansēšanas platformas un fintech risinājumi; tur nepieciešama arī Finanšu ministrijas iesaiste regulējuma izstrādē.

Nākamais – kopbraukšana, par ko mums arī šodien jālemj.

Sadarbīgās ekonomikas, tātad arī kopbraukšanas, attīstīšana sniedz virkni ieguvumu Latvijas valstij kopumā un Latvijas valsts iedzīvotājiem.

Pirmkārt, šādas tehnoloģijas taupa resursus, laiku un naudu.

Otrkārt, šis ir reāls piemērs, kā cīnīties pret ēnu ekonomiku, jo digitālās un interneta tehnoloģijas ļauj izsekot sniegtajiem pakalpojumiem, izsekot naudas plūsmām, un ir pat iespēja šos datus tiešsaistē saslēgt ar Valsts ieņēmumu dienestu, un tad acumirklī ir redzams, cik daudz naudas pienākas Latvijas budžetam, no kura tiek maksātas arī algas skolotājiem, policistiem, glābējiem un tiek nodrošinātas nepieciešamās lietas valsts uzturēšanai. Iedomājieties, kolēģi, – ja šādas sistēmas tiktu piemērotas mums ierastajā taksometru industrijā, dažiem tas būtu, iespējams, tiešām biedējoši.

Treškārt, tas ir instruments, kā uzlabot izaugsmi un celt iekšzemes kopproduktu. Stokholmas piemērs pierāda, ka kopbraukšana vien dod papildu 70 miljonus eiro gadā. Igaunija jau šobrīd īsteno pilotprojektu, leiši strādā pie regulējuma.

Ceturtkārt, tas nojauc robežas un šķēršļus un paver ceļu jauniem inovatīviem produktiem. Uz šo brīdi Latvijā 60 tūkstoši cilvēku lieto, piemēram, Taxify aplikāciju. Bet kādēļ atkal tā ir tieši igauņu aplikācija? Atbilde vienkārša: jo viņi daudz ātrāk reaģē, atver iespējas šādiem produktiem rasties un piedzimt savā valstī. Savukārt pie mums, kā ierasts, – labāk neko nemainām, gadiem pierastajai un ēnu ekonomikā grimstošajai taksometru industrijai nepalīdzam mainīties un iet līdzi laikam. Šādu inovāciju ienākšana piespiestu arī uzlabot esošo spēlētāju pakalpojumu kvalitāti un modernizēties. Tā ir laba augsne mūsu IKT kompānijām izstrādāt savus inovatīvos produktus.

Un piektais, kas ir svarīgākais: tas dod iespējas gūt ienākumus praktiski ikvienam Latvijas cilvēkam bez starpniekiem. Tas ir veids, kā mazināt sociālo nevienlīdzību. Iedodiet cilvēkiem reālu makšķeri rokās! Jo vidēji 85 procenti no apgrozījuma paliek tieši pašu cilvēku rokās. Sadarbīgā ekonomika dod iespēju cilvēkiem pašiem kļūt par mazajiem uzņēmējiem un gūt savai ģimenei papildu ienākumus tieši tādā apjomā un laikā, kāds šobrīd ir atbilstošs viņu iespējām.

Kolēģi! Šobrīd publiskajā telpā tiek izplatīti vairāki pilnīgi absurdi mīti un tiek sētas šaubas, lai tikai viss paliktu pa vecam. Mēs, protams, varam baidīties no modernajām tehnoloģijām un digitālās ekonomikas iespējām kā velns no krusta vai piesegt pāris draudzīgu "taksīšu firmu". Bet, kolēģi, tad vairs nečīkstiet, ka Igaunija un Lietuva mums ir vienmēr soli priekšā!

Jums šodien jāizvērtē šis jautājums un jāpieņem lēmums balsojot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (Starpsauciens: "Jā! Balsojam!") Tātad ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Jūras kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien! Komisijas vārdā es aicinu uzdot izskatīšanu vienīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu – noteikt par vienīgo un atbildīgo komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Rībenai!

Tātad – vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsauciens: "Visiem var ieslēgt!") to, ka likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai?

I.Sudraba. Nē, es gribēju runāt "pret" šo likumprojektu pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Jūs vēlējāties pieteikties runāt "pret"? Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Inguna Rībena. Es atvainojos! (Dep. A.Kaimiņš: "Tas nekas!") Inguna Sudraba. (Dep. J.Urbanovičs: "Ingun, tevi nepazīst!")

I.Sudraba (NSL).

Labdien! Tā vietā, lai atalgojuma sistēmu, kas savā būtībā ir veidota kropla jau gadiem ilgi, lai gan saucas vienotā atalgojuma sistēma, mainītu pēc būtības, pārskatītu pēc būtības, tiek radīts atkal kārtējais precedents – likuma grozījumi vienai iestādei par godu.

Manuprāt, ir ļoti nepieņemami tas, ka mēs izceļam vienu iestādi un tagad definējam to kā absolūto pasaules glābēju, un tas, kā tiek parādīts šī likumprojekta svarīgums, – tiek teikts, ka Valsts ieņēmumu dienests mums tagad ir tas īstais mesija valstī, kas rada priekšnoteikumus valsts pastāvēšanai un funkciju izpildei. Es domāju, nedod Dievs, jo tajā brīdī, kad jānokļūst uz operāciju galda, katram kļūst skaidrs, ka kvalificēts ķirurgs ir tas, kurš tālāk nosaka, kā vispār pasaulē dzīvosim. Tajā brīdī, kad gribam redzēt bērnu un jauniešu labu izglītību, mēs saprotam, cik ļoti svarīgs ir profesionāls pedagogs. Tajā brīdī, kad kaut kur izceļas ugunsnelaime, visiem kļūst skaidrs, ka bez profesionāla ugunsdzēsēja arī tālāk pasaulē droši vien nebūs drošības, nerunājot par drošību uz ielas un profesionālu policiju.

Tā vietā, lai pārskatītu visu atlīdzības sistēmu, mēs kārtējo reizi atkal radām kārtējo izņēmumu. "No sirds Latvijai" ir pret šādu izņēmumu radīšanu. Mēs esam viennozīmīgi par meritokrātiju. Bet meritokrātiju tik primitīvā izpratnē, ka vienkārši zināšanas un labs atalgojums... un tikai tad, ja būs labs atalgojums, tad amatpersona strādās godprātīgi un lojāli pret valsti, es uzskatu par absolūtu tās izpratnes nonivelēšanu, kā vispār ir jāpilda amata pienākumi jebkuram ierēdnim, jebkurai amatpersonai.

Tāpēc mūsu aicinājums ir neatbalstīt šāda veida likumprojektu. Un neatbalstīt arī tāpēc, ka šeit kārtējo reizi tiek legalizēta tā sistēma, kas ir izveidojusies. Ir ļoti daudz iestāžu, kuras saviem darbiniekiem ne tuvu nespēj izmaksāt pat to atlīdzību, kas ir noteiktā maksimālā atlīdzība algu skalā.

Šeit tiek radīti nosacījumi, ka tās iestādes, kuras gadiem ir savus budžetus veidojušas, mīklainā veidā pārdalot izdevumus no citiem izdevumiem par labu atlīdzībai, un ir uzaudzējušas šos atlīdzības budžetus tādus, ka var maksāt n-tās piemaksas, tagad iegūs priekšrocības un varēs tā sauktajiem būtiskajiem darbiniekiem pacelt algas, – atkal pretstatā droši vien tiem, kas strādā, teiksim, policijā vai ugunsdzēsības dienestā. Attiecībā uz pedagogiem mēs redzam, notiek pretējais – daļai pedagogu algas pat samazinās. Šeit ir situācija, ka budžeti nav veidojušies pēc principa, ka visiem ir izvērtētas funkcijas un adekvāti tam ir piešķirts budžets. Starp budžeta institūcijām ir ļoti nevienlīdzīga attieksme tajā ziņā, ka ir ļoti atšķirīgs veicamo darbu apjoms pret to, kādi viņu rīcībā ir budžeta līdzekļi, lai samaksātu algu.

Frakcijas "No sirds Latvijai" vārdā es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt un beidzot izdarīt to darbu, kas gadiem nav darīts, – pārskatīt esošo tā saukto vienoto atlīdzības sistēmu un izveidot atlīdzības sistēmu, kurā patiešām katrs amats ir novērtēts atbilstoši tai kompetencei, tam darba rezultātam un svarīgumam, kādu šis amats ieņem kopējā valsts pārvaldes sistēmā.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Sudrabai.

Dolgopolova kungs, vai jūs vēlaties runāt "par"?

"Par" pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Nu, pirmām kārtām es gribētu teikt, ka mans priekšlikums bija nodot šo likumprojektu tikai un vienīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Ja tas nav atbalstāms, to es ne visai saprotu, jo man šķiet, ka viela diskusijām te ir. Lielā mērā Sudrabas kundzei ir taisnība, bet, kā Austrumos saka, garais ceļš sākas ar pirmo soli.

Šoreiz Ministru kabinets ir izstrādājis priekšlikumu. Labu vai sliktu – tas ir jāvērtē deputātiem. Un nekur nav teikts, ka, lūk, šī piedāvātā norma būs vienprātīgi atbalstīta tādā veidā, kādā tā ir atbalstīta Ministru kabinetā.

Tāpēc, es domāju, ja mēs tiešām gribam darīt to, ko jūs ierosināt, mainīt atlīdzības sistēmu, kur tiešām ir ļoti daudz nopietnu problēmu, tas darbs ir jāsāk. Tāpēc es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, lai mēs varētu uzsākt šo lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "pret", viens – "par". Un tagad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 12 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana" noraidīšanu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 12 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana" noraidīšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā.

Šnores kungs, jūs nevēlējāties runāt par iekļaušanu?

Jā, tātad nevis par iekļaušanu... Jā, paldies.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latviju, brīvu no ĢMO" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latviju, brīvu no ĢMO" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 16. un 17.jūnijā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16. un 17.jūnijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Romānam Mežeckim šā gada 8.septembrī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Romāna Mežecka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.septembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 7. un 8.septembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ingmāra Līdakas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7. un 8.septembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 31.oktobra līdz 3.novembrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 31.oktobra līdz 3.novembrim. Un par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 31.oktobra līdz 3.novembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģētās pārstāves Baibas Rivžas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Askolds Kļaviņš.

A.Kļaviņš (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi deputāti, klātesošie!

Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis Augstākās izglītības padomē līdz šim bija Juris Ekmanis, līdz viņš aizgāja mūžībā. Viņa vietā Zinātņu akadēmija ir izvirzījusi profesori Baibu Rivžu. Arī izglītības un zinātnes ministrs ir atbalstījis šo kandidatūru, tāpat viņas kandidatūru ir atbalstījusi arī mūsu komisija. Šis termiņš nav ilgs – tikai līdz šī gada 21.decembrim, jo tad no jauna tiks apstiprināts viss padomes sastāvs kopumā.

Lūdzu jūs atbalstīt profesores Baibas Rivžas kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģētās pārstāves Baibas Rivžas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Līgas Grīnbergas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Līgas Grīnbergas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Līgu Grīnbergu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Līgas Grīnbergas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Melgailis, Kleinberga, Viļums, Bondars, Ainars Latkovskis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat deputāti Melgailis, Kleinberga, Viļums, Bondars, Ainars Latkovskis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kartībā – lēmuma projekts "Par Kristīnes Vintes-Kormes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kristīnes Vintes-Kormes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kristīni Vinti-Kormi par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kristīnes Vintes-Kormes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Kristīnes Jandavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kristīnes Jandavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kristīni Jandavu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kristīnes Jandavas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Kārļa Stārasta atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kārļa Stārasta atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata".

Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2016.gada 1.oktobri atbrīvot Kārli Stārastu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar pensijas piešķiršanas vecuma sasniegšanu.

Vēlos piebilst, ka 2014.gadā tiesnesim Stārastam tika piešķirts Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un Zelta spalva par ilggadēju pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu un nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā.

Paldies Stārasta kungam par viņa paveikto!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kārļa Stārasta atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ineses Kalvānes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ineses Kalvānes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli".

Komisijas deputāti ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Kalvāni par Valsts kontroles padomes locekli.

Saeimas lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ineses Kalvānes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Riharda Melgaiļa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumi".

Darba kārtībā – deputātu Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Borisa Cileviča, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva, Mihaila Zemļinska un Zentas Tretjakas pieprasījums labklājības ministram Jānim Reiram "Par sociālās aprūpes centra "Kalkūni" likvidācijas atcelšanu".

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Elksniņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova, Cileviča, Nikonova, Zujeva, Zemļinska un Tretjakas pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram "Par sociālās aprūpes centra "Kalkūni" likvidācijas atcelšanu", un tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Latvijas Okupācijas muzeja likumā trešajā lasījumā.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. ir deputāta Ritvara Jansona priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 2. – deputāta Jansona priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Daļēji. Tātad deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 3. – deputāta Jansona priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Dzintars. 4. – deputāta Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Vispirms gribu uzsvērt, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalsta pēc iespējas ātrāku Latvijas Okupācijas muzeja veiksmīgai darbībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanu.

Likuma nosaukums pietiekami precīzi norāda, ka tas attiecas uz Latvijas Okupācijas muzeju, taču jau pašā likumā ir iestrādāts plašāks termins, proti, "padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla komplekss", kurš savukārt sastāv no divām daļām – jau minētā Okupācijas muzeja, tajā skaitā paredzētās jaunās piebūves, un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla. Tas viss kopā, kā jau teicu, ir šis memoriāla komplekss.

Ja par kompleksa pirmo daļu ir pietiekami daudz šķēpu lauzts, ir diskutēts par jaunās muzeja piebūves lietderību, krāsu, novietojumu un citiem aspektiem, galarezultātā radot cerību, ka muzeja ēkas un piebūves izveide varētu vainagoties ar samērā izsvērtu beigu risinājumu, tad par kompleksa otro daļu – par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu – man personīgi joprojām paliek pārāk daudz neatbildētu jautājumu.

Pirmie konkursi par šī memoriāla izskatu (tikai par izskatu!) tika rīkoti vēl ministres Demakovas laikā. Toreizējās idejas skice paredz izveidot sarkanu sienu ar izrakstīta kabatlakatiņa imitāciju, kā arī automašīnu stāvvietu pazemē. Sākotnējā ideja jau esot mainījusies, transformējusies, taču joprojām neviens tā īsti nevar pateikt, kāds tas memoriāls izskatīsies un kāda būs tā īstenā funkcija, tā teikt, pievienotā vērtība.

Protams, arī izmaksas, kas būs nepieciešamas šī memoriāla izveidei, nav nekur atrodamas. Viena no summām, ko minēja kultūras ministre, pārsniedza vairākus miljonus eiro.

Dāmas un kungi! Kā jau sākumā teicu, savā un visas Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā aicinu atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūvi, tajā skaitā jaunās piebūves izveidi, un iespējami ātrāku muzeja pilnvērtīgas darbības atsākšanu.

Tieši tāpēc aicinu vismaz pagaidām atlikt tam klāt pieliktā memoriāla būvniecību. Okupācijas muzeja pārstāvji ir apliecinājuši, ka viņu veiksmīga darbība ir pilnībā iespējama arī bez papildu memoriāla izbūves. Citiem vārdiem sakot, aicinu izvairīties no jauniem kompleksiem.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Ja negrib, lai lietas notiktu, vienmēr var atrast ieganstus: mājai, ēkai, nav tas krāsojums, nav tas ornaments, nav vēl kaut kas.

Es domāju, ka memoriāla būvniecību atlikt – tas nozīmē to, ka...

Jūs redzējāt piketu arī. Patiešām cilvēki, profesionāļi, strādā, nākamās izstādes jau ir gatavas. Es nedomāju, ka Okupācijas muzejs skatītos tikai pagātnē. Esmu pārliecināta, ka tas ir muzejs, kas skatās arī nākotnē, tajā skaitā visas mūsu valsts un arī Latgales nākotnē. Tāpēc lūdzu neatbalstīt Viļuma kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad Viļuma kungs debatēs vairs nevēlas runāt. Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma ziņotājam ir kas piebilstams?

R.Dzintars. Jā. Piebilstams tikai tas, ka komisija ir nolēmusi atbalstīt visa projekta īstenošanu, un tas nav savienojams ar Viļuma kunga priekšlikumu. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Jura Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 48, atturas – nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

R.Dzintars. 5. – deputāta Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Dzintars. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 7. – deputāta Ritvara Jansona priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Dzintars. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 9. – deputāta Ritvara Jansona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Pēdējās divās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs ļoti skaidri parādījās tas, ka likumprojekta teksts skaidri pasaka, kur atradīsies pārbūvētais Okupācijas muzejs. Līdz ar to šis pielikums ir lieks, un es šo priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

R.Dzintars. Un visbeidzot 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Godātie kolēģi! Iesniegto likuma grozījumu mērķis ir padarīt administratīvo līgumu slēgšanas procesu ātrāku un efektīvāku.

Ar šiem grozījumiem paredzēts atteikties no administratīvo līgumu saskaņošanas procedūras, nosakot iestādei tikai pienākumu administratīvā līguma kopiju piecu dienu... piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas nosūtīt augstākai iestādei informācijai. Šāda kārtība ne vien veicinās administratīvo līgumu slēgšanu, bet arī ļaus augstākai iestādei izvērtēt administratīvo līgumu un nepieciešamības gadījumā lemt par tā atcelšanu vai grozīšanu.

Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts izskatīšanai Saeimas sēdē. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.oktobrim.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likuma "Par valsts budžetu 2016.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vārdā aicinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu par apropriācijas pārdali, pārdalot ietaupīto naudu no Valsts ieņēmumu dienesta ēkas Rīgā, Talejas ielā, telpu nomas maksas, kas ir 250 889 eiro apmērā, par labu Centrālajai vēlēšanu komisijai – pašvaldību vēlēšanu biļetenu elektroniskošanai. Tas ir... Šeit ir minēts "vēlēšanu organizēšanas elektroniskā pakalpojuma ieviešanai", un, lai būtu skaidrs, tā nav elektroniskā balsošana, tas ir, lai balsošanas rezultātus varētu saskaitīt ātrāk un pārbaudīt vieglāk.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo apropriācijas pārdali.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2016.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 12 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana" noraidīšanu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

2016.gada 5.maijā Saeima saņēma 12 199 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana".

2016.gada 8.jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesnieguma pārstāvi, kurš pamatoja divus iesniegumā izteiktos ierosinājumus.

Pirmais – Rīgas Uzvaras laukumā uzstādīt plakātus un norādes, uz kuriem būtu uzrakstīta vēsturiskā informācija par Uzvaras laukumu, un otrais – atjaunot Rīgas Uzvaras laukumu tā 1930.gados sākotnēji iecerētajā veidolā.

Pēc iesnieguma pārstāvju uzklausīšanas komisija nolēma uzdot Rīgas domei un Ārlietu ministrijai sniegt informāciju saistībā ar Uzvaras laukuma atjaunošanu tā 1930.gados sākotnēji iecerētajā veidolā.

Rīgas dome ziņoja, ka Uzvaras laukumu atjaunot tā sākotnēji iecerētajā veidolā, realizējot 1939.gada arhitektūras konkursa ieceri, nav iespējams, jo ir būtiski mainījusies pilsētbūvnieciskā situācija. Pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēts Akmens tilts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka un šīs bibliotēkas infrastruktūras objekts Mūkusalas ielā, viesnīca Radisson Blu, izveidots Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs. Pašreizējā Uzvaras parka teritorijā uzcelts Uzvaras piemineklis, veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija, uzbūvētas daudzstāvu dzīvojamās mājas, Preses nams un Swedbank administratīvā ēka, kā arī veikta iekškvartāla apbūve. Vienlaikus dzelzceļa pretējā pusē tiek būvēts Latvijas Universitātes ēku komplekss, paredzēta Rīgas pilsētas jaunā administratīvā centra, kā arī starptautiskās autoostas būvniecība un pazemes pārvada ierīkošana, bet sakarā ar starptautiskā projekta Rail Baltic attīstību paredzēts jauns tilts pāri Daugavai un dzelzceļa sliežu ceļu rekonstrukcija, turklāt zemes īpašnieki paredzējuši kompleksi attīstīt apbūvi ap Āgenskalna līci. Visas šīs būves ir būtiski mainījušas 1939.gada arhitektūras konkursā iekļautās teritorijas apbūvi. Lai īstenotu šajā konkursā piedāvātos risinājumus, būtu jānojauc virkne minēto objektu.

Ārlietu ministrija informēja, ka Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību tika apstiprināta Saeimā ar 1994.gada 24.novembra likumu "Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem". Vienošanās 13.pants paredz pušu memoriālo būvju un masu apbedījuma vietu savstarpēju saglabāšanu un uzturēšanu. Vienošanās izstrādes un ieviešanas procesā līgumslēdzējas puses ir atzinušas, ka šie nosacījumi attiecas arī uz pieminekli Pārdaugavā. Vienošanās 15.pants paredz līgumslēdzējām pusēm atturēties no nesaskaņotas vienpusējas rīcības jautājumos, kurus regulē šī vienošanās.

Līdz ar to komisija, 2016.gada 29.jūnijā balsojot (seši "par" un viens "pret"), atbalstīja lēmuma projektu "Par 12 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana" noraidīšanu", kā arī nolēma rakstīt Rīgas domei un Kultūras ministrijai vēstuli ar lūgumu izvērtēt iespēju Uzvaras laukumā uzstādīt informatīvās zīmes.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 12 tūkstošu cilvēku atbalstītā iniciatīva, kuru Orlova kunga vadītā komisija aicina noraidīt, sastāv, kā jau viņš minēja, no diviem priekšlikumiem.

Pirmkārt, tā paredz uzstādīt pie PSRS okupācijas armiju slavinošā pieminekļa informatīvus plakātus par okupācijas režīma nodarīto postu Latvijai. Un, otrkārt, iniciatīvas autori aicina rast risinājumu Uzvaras laukuma atjaunošanai tā sākotnējā veidolā.

Komisijas sagatavotais lēmuma projekts, par kuru mēs tūlīt balsosim, paredz to visu noraidīt, kā pamatojumu minot, kā jau Orlova kungs teica, Ārlietu ministrijas un Rīgas domes viedokli. Izlasot šos abus viedokļus, mēs redzam, ka tur ir runa tikai par iniciatīvas otro priekšlikumu – par Uzvaras laukuma atjaunošanu. Par pirmo priekšlikumu tur nav neviena vārda, kaut gan Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdza viedokli arī par to. Tātad nedz Rīgas dome, nedz Ārlietu ministrija nav iebildusi pret informatīvu plakātu izvietošanu par okupāciju.

Tad kāpēc mums ierosina to visu noraidīt? Iniciatīva, manuprāt, ir pilnībā atbalstāma, jo PSRS armijas un čekas dēļ tūkstošiem Latvijas pilsoņu tika nogalināti, desmitiem tūkstošu – deportēti. Tas būtu teikts šajos plakātos. Tas ir pats minimums, ko mēs varam darīt šo upuru piemiņas labā. Viņiem, šiem upuriem, nav pat pieklājīga pieminekļa, kā mēs nupat dzirdējām. Bet mums pašā Rīgas centrā ir milzīgs memoriāls okupācijas armijai, un mēs pat baidāmies tur pielikt klāt informāciju par to, ko šī armija mums ir nodarījusi! Tāds iespaids, ka vēl arvien dzīvojam šīs okupācijas armijas varā. Vismaz – savā apziņā.

Attiecībā uz otro punktu – par Uzvaras laukuma atjaunošanu jeb, citiem vārdiem sakot, PSRS pieminekļa aizvākšanu – viedoklis tātad prasīts divām organizācijām – Rīgas domei un Ārlietu ministrijai. Bet ko par to domā represētie? Manuprāt, būtu tikai ētiski, ja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pajautātu viedokli arī viņiem – tiem, kurus šī armija "atbrīvoja" (pēdiņās!) un kuri šo "atbrīvošanu" dabūja "izbaudīt" tā kā neviens cits.

Tas, ka Rīgas dome iebilst, – tas, es domāju, te nevienu neizbrīna, viņiem arī Latvijas Okupācijas muzeja pastāvēšana acīmredzami ir grūti panesama.

Savukārt Ārlietu ministrijas norāde uz 1994.gada līgumu ar Krieviju, kurš it kā uzliekot par pienākumu Latvijai uzturēt šo pieminekli, ir visai apšaubāma. Un piemērs ir Polija. Polijai ir līdzīga 1994.gada vienošanās ar Krieviju, taču PSRS monumenti tur tiek demontēti, jo Polijā šo vienošanos interpretē savādāk.

Tas ir politiskās gribas un interpretācijas jautājums, nevis līguma jautājums, jo Saeimas apstiprinātajā līgumā šis piemineklis nav minēts.

Tāpēc es uzskatu, ka Orlova kunga vadītās komisijas lēmuma projekts ir nesagatavots un nepamatots.

Es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Smiltēns, Abu Meri, Judins, Kalniņš un Viņķele lūdz turpināt Saeimas 8.septembra sēdi bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu pateikt, ka tā sauktajā līgumā, kas tika noslēgts un apstiprināts Saeimā 1994.gadā, neiekļāva šo monumentu kā memoriālu.

Es piedalījos Vovera vadītajā Latvijas delegācijā kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs tajā laikā. Krievijas delegāciju vadīja Zotovs. Jā, Krievijas puse ļoti gribēja šo pieminekli, bet vienošanās tika panākta tikai par apbedījumiem. Tātad memoriāls – tas ir tas, kas liecina vai izsaka skumjas par bojāgājušajiem un kritušajiem.

Sakiet, kādā veidā agresīva iebrucēju grupa, kas vicina automātus, jums liecina par kaut kādām skumjām? Šis memoriāls nebija nekāds memoriāls.

Mani izbrīna Ārlietu ministrijas dīvainā rīcība, paziņojot, tas ir, faktiski melojot, ka tas ir 1994.gadā apstiprināts. Es jums izstāstīšu, kā ir patiesībā.

Krievijas vēstniecība vairākas reizes nāca ar priekšlikumu pielikt piemiņas plāksni ar kritušo padomju virsnieku vārdiem, un tad tiešām šis piemineklis būtu kļuvis par memoriālu.

Savā laikā... tas process bija diezgan ilgstošs. Sākās Purgaiļa laikā... pēc tam, es atceros, arī pie citiem pilsētas domes priekšsēdētājiem kārtējie Krievijas vēstniecības pārstāvji viesojās ar šo priekšlikumu, bet tas neguva atbalstu. Man liekas, arī Andris Ārgalis to noraidīja. Rezultātā šī plāksne netika pielikta.

Ja tiešām šāda plāksne būtu pielikta ar kritušajiem tā saucamajiem Rīgas "atbrīvotājiem" (pēdiņās), tad tas būtu pārvērties par memoriālu.

Ko izdarīja Ārlietu ministrija un ko mēs, pareizāk, lielākā daļa deputātu, nezinām? Divus gadus vēlāk tika nosūtīta slepena vēstule ar atzīmi, ka Ārlietu ministrija piekrīt, ka šis ir memoriāls. Tātad tā vietā, lai Ārlietu ministrija iesniegtu šīs vēstules autorus un sagatavotājus Prokuratūrai par valsts nodevību, mums tiek stāstītas pasakas, ka tas ir līgumā parādījies kā memoriāls. Tātad tas nav nekāds memoriāls, tāpat kā Limbažu laupītāji, kurus tur novāca, tāpat kā tanki Dobelē. Tie nav nekādi memoriāli, tie ir novācami pēc iespējas ātrāk kā okupācijas simboli, kuri ir iedēti ar Maskavas ziņu, lai parādītu, kurš šeit ir saimnieks.

Arī šie 12 199 parakstītāji taču nav nekādi bērni, kas domā, ka laukums tiks atjaunots pilnībā, lai gan tas ir, protams, tādā veidā iesniegts – viens pret vienu. Tātad komisijai būtu jāsāk skatīties, kādā veidā atjaunot šo pieminekli uzvarai pār Bermontu un ko tur var izveidot. Ko var darīt ar šiem monumentiem? Varbūt Gulbja... es arī negribu šeit teikt, piemēram, ka Gulbja monuments, kas bija sieviete ar bērnu, ir nojaucams vai nebūtu kaut kur pārliekams uz citu vietu. Jo sākumā nemaz nebija paredzēti šie divi. Tie, kas pētījuši vēsturi, zina, ka tā saucamos atbrīvotājus piekabināja vēlāk. Bet tās ir detaļas. Fakts ir tāds, ka tiek godināta Sarkanā armija, un, kā jau iepriekšējais runātājs teica, tā imitēja, ka ir bijusi antihitleriskās koalīcijas dalībniece. Tātad, ienākot Latvijā kā Hitlera sabiedrotā... Bet ko šī armija darīja pēc kara? Es vienu faktu tikai pateikšu. Tikko Rīgā bija VDK zinātniskās izpētes komisijas konference. Ārkārtīgi interesanti fakti par Latvijas Centrālo padomi, kas taču bija Rietumu sabiedrotā. Pēc kara Sarkanās armijas tribunāls apcietināja visus 77 Latvijā esošos LCP dalībniekus un notiesāja uz 25 gadiem, trijiem piesprieda nāvessodu. Tātad mēs redzam, kas ir Sarkanā armija un kādus pieminekļus mēs šeit slavinām.

Ja mēs nevaram novākt šos brutāli rupjos un primitīvos agresorus, kas vicina automātus, nu tad mans ierosinājums ir uzcelt otrā pusē, lai būtu līdzsvars, pieminekli vācu karavīriem, kas atbrīvoja Rīgu, teiksim, 1941.gadā. Jo, ja nebūtu atbrīvota Rīga, tad latviešu tauta būtu aizgājusi pa to pašu skuju taku, manuprāt, pa kuru karēļi aizgāja padomju sastāvā. Karēļu kādreiz bija vairāk nekā somu iedzīvotāju skaita ziņā. Viņi ir pazuduši. Mēs zinām, ka pēc 14.jūnija arestiem būtu sekojuši nākamie aresti. Tātad simtiem tūkstošu cilvēku būtu iznīcināti un latviešu tauta vispār kā tāda nebūtu bijusi. Nu tad uzceļam vienā pusē otru pieminekli un nojaucam pēc tam abus divus.

Ja mums ir... Mums ir arī cilvēki, kas saka: "Ziniet, neaiztiksim vēstures pieminekļus, neaiztiksim kultūras mantojumu." Nu tad atjaunojiet Ādolfa Hitlera štrāsi! Ja mums ir kafejnīca "Ļeņingrada", ja mēs zinām, ka Marksa un Ļeņina ideoloģija ir iznīcinājusi bijušās Padomju savienības teritorijā 65 miljonus cilvēku, kāpēc tad mēs neatjaunojam vēsturisko Ādolfa Hitlera štrāsi? Un pārējo? Nu tā ir liekulība un muļķība.

Tāpēc komisijai jāsāk strādāt pie šī jautājuma, jāaizvāc šis apkaunojošais iedētais Maskavas simbols, kas demonstrē, kurš te ir saimnieks Rīgā. Un neizliksimies, ka mēs te neko nevaram darīt! Tāpēc aicinu balsot pret.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

Nē, ziņotājs neko piebilst nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 12 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana" noraidīšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latviju, brīvu no ĢMO" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

2016.gada 10.maijā Saeima saņēma 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par Latviju, brīvu no ĢMO".

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.4 panta pirmo daļu, Saeimas Prezidijs šā gada 23.maija sēdē nolēma minēto iesniegumu nodot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai.

2016.gada 9.jūnijā komisija rīkoja kolektīvā iesnieguma sākotnējās izvērtēšanas sēdi, kurā uzklausīja tā iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi. Viņa pamatoja iesniegumā izvirzīto prasību – visā valstī aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu. Iesniedzēja ziņoja, ka ģenētiski modificēto organismu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi ir pierādījuši dažādu valstu zinātnieki, un norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 11.marta direktīvu dalībvalstīm ir iespēja aizliegt ģenētiski modificēto organismu audzēšanu savā teritorijā.

Tā kā Saeima 2016.gada 9.jūnijā nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" un tas pēc būtības ir cieši saistīts ar kolektīvo iesniegumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma, ka nākamajai kolektīvā iesnieguma sākotnējās izvērtēšanas sēdei sagatavos Saeimas lēmuma projektu par iesnieguma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kā vēl vienu argumentu nepieciešamībai Latvijas teritorijā pilnīgi aizliegt ĢMO audzēšanu iesniedzēja minēja, ka pašlaik atbilstoši Ģenētiski modificēto organismu aprites likumam dažas pašvaldības savā teritorijā var atļaut to audzēšanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, pārbaudot šo informāciju, konstatēja, ka minētais likums, tieši otrādi, jau šobrīd dod iespēju pašvaldībām savā teritorijā aizliegt ĢMO apriti.

Komisija kopā ar Saeimas Juridisko biroju sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par Latviju, brīvu no ĢMO". Komisija savā 2016.gada 5.jūlija sēdē šo lēmuma projektu atbalstīja un nolēma uzdot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izvērtēt iespēju Latvijā aizliegt audzēt ģenētiski modificētos organismus un, ja šāds aizliegums tiks atzīts par nepieciešamu, lemt par attiecīgiem grozījumiem likumdošanas aktos.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Es gribētu, lai Saeima izrāda cieņu pret 10 207 Latvijas pilsoņiem, kuri ir parakstījuši kolektīvo iesniegumu par šo konkrēto lietu.

Tas ir ļoti labi, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir nolēmusi virzīt šo iesniegumu tālāk uz komisijām. Bet es domāju, ka 10 207 Latvijas pilsoņi ir pelnījuši cieņu arī tajā ziņā – kādā veidā viņu kolektīvais iesniegums tiek pasniegts šeit no Latvijas galvenās tribīnes. Un šajā gadījumā es runāju par iepriekšējo runātāju – par Vitāliju Orlovu. Es domāju, ka šis pasniegšanas veids absolūti ir neadekvāts un Orlova kungam ir pamatīgas problēmas ar artikulāciju, ar dikciju, ar nespēju tekoši latviski runāt un... (Zālē pieaug troksnis. Starpsaucieni: "Ūūū!")

Es ļoti atvainojos! Es tiešām nesaprotu, ko Orlova kungs runā, un es vēlētos...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es izsaku jums aizrādījumu.

A.Kaimiņš. Es ļoti atvainojos, bet...

Sēdes vadītāja. Es izsaku jums aizrādījumu. Turpiniet, lūdzu, debates un ievērojiet Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

A.Kaimiņš. Jā. Līdz ar to es aicinu pārējos Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļus: nākamreiz, kad būs kāds runātājs no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas, izvirziet, lūdzu, citu cilvēku, lai arī pārējie Latvijas iedzīvotāji var saprast, kas tiek runāts no šīs tribīnes Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Jums vēlreiz tiek izteikts aizrādījums, Kaimiņa kungs.

Debates slēdzu.

A.Kaimiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

Nē, ziņotājs neko piebilst nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latviju, brīvu no ĢMO" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts. (Starpsaucieni: "Urrā!"; "Bravo!")

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos jūs informēt par deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu "Par Ekonomikas ministrijas priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu dažādām lietotāju grupām", ko nododam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam atbildes sniegšanai.

Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Lai pārstrukturizētu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas ražojošo uzņēmumu konkurētspēju, kura radusies, Ekonomikas ministrijai īstenojot nepārdomātu un tuvredzīgu enerģētikas politiku, Ekonomikas ministrija nu ir piedāvājusi valdībai apstiprināt risinājumu, kurš nodrošinās atsevišķiem uzņēmējiem OIK maksājuma samazinājumu uz pārējo uzņēmumu rēķina.

Lai kliedētu bažas, ka šis ir kārtējais Ekonomikas ministrijas nepārdomātais lēmums, kurš tiek īstenots atsevišķu šauru ekonomisko interešu labā, lūdzam sniegt atbildi, kādā veidā Ekonomikas ministrija to domā īstenot un vai, izstrādājot savu priekšlikumu par OIK diferencēšanu, lai nodrošinātu atsevišķiem uzņēmējiem nepieciešamās konkurētspējas priekšrocības, Ekonomikas ministrija ir ņēmusi vērā sagaidāmo ietekmi, kādu šiem uzņēmumiem radīs tās paredzēto energoefektivitātes pasākumu ieviešana, kuri var būt ne mazāk graujoši kā OIK komponente. Rezultātā viss šis priekšlikums var izrādīties bezjēdzīgs un radīt tikai pārējiem uzņēmumiem papildu slogu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti Elksniņš, Ādamsons, Tretjaka, Zemļinskis un Zujevs iesnieguši deputātu jautājumu "Par Latvijas armijas mehanizācijas projektu", ko nododam aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim atbildes sniegšanai.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši deputātu jautājumu "Par uzņēmumu "LDZ Ritošā sastāva serviss"", ko nododam satiksmes ministram Uldim Augulim atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi! Ir vēl viens – patīkamāks paziņojums. Šovasar un šoruden pusapaļas un apaļas jubilejas svinējuši deputāti Ņikita Ņikiforovs, Jānis Tutins, Inga Bite, Inguna Rībena, Artis Rasmanis, Viktors Valainis, Valdis Skujiņš, Sergejs Dolgopolovs un Veiko Spolītis, un mēs viņus sirsnīgi sveicam. (Aplausi).

Paldies.

Laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis nav aicinājums uz banketu. Šis ir aicinājums piedalīties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas īsajā sēdē, kas komisijas telpās notiks burtiski tūlīt pēc Saeimas sēdes slēgšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inga Bite, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Rihards Kols, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Ingmārs Līdaka, Romāns Mežeckis, Edgars Putra un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas sēdi slēdzu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!