Vakar debatēm par jautājumiem, kas saistīti ar nozīmīgo dokumentu, tika veltīta visa diena. Šodien notiekošajā balsojumā, kur deputāti izteiks savu attieksmi par Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumu, gaidāms pozitīvs balsojums. Vismaz tā atzina vairāki aptaujātie deputāti. Arī Latvijas deputāts Rihards Pīks, kurš strādājis gan Konventā, gan Starpvaldību konferencē, teica, ka vakar debatēs “spēcīgi pretargumenti neparādījās. Pamatā valda diezgan liela vienprātība, ka konstitūcija ir nepieciešama. Protams, katram var būt iebildumi pret dažiem jautājumiem, arī man ir, bet tas nenozīmē, ka līgums nebūtu vajadzīgs”.

Vakar debatēs abas lielākās EP politiskās grupas – Eiropas Tautas partija un Sociāldemokrātu grupa – pauda atbalstu rezolūcijas apstiprināšanai. Rezolūcijas priekšlikumā, par kuru balsos eiroparlamentārieši, secināts, ka “konstitūcija ir labs kompromiss un ievērojams spēkā esošo līgumu uzlabojums. Konstitūcijas īstenošana sniegs redzamus ieguvumus pilsoņiem (..), dalībvalstīm (..), ES iestāžu efektīvai darbībai un tādējādi visai Savienībai.”

Lai gan Eiropas Tautas partijas līderis Hans Gerts Peterings atzina, ka lielākā daļa grupas balsos “par”, viņš iebilda, ka konstitūcijā vajadzēja iekļaut arī atsauci uz kristietību. Atsauce uz ES reliģisko pamatu – kristietību – pamatlīgumā nepieciešama “starpkultūru dialogam ar pasauli, īpaši musulmaņu pasauli. Tās ir mūsu saknes”.
Arī R. Pīks atzīst, ka labprāt būtu gribējis redzēt atsauci uz kristīgām vērtībām. Viņš gan piebilst, ka līgumā ierakstītais nav pretrunā ar kristīgajām vērtībām un zināmā mērā tās pat simbolizē, tomēr saka: “Ja būtu atsauce, būtu skaidrāk noteikts, kas mēs esam, uz kādām vērtībām balstāmies.”
Tā kā R. Pīks piedalījās arī Starpvaldību konferences darbā, kas notika aiz slēgtām durvīm, “Latvijas Vēstnesis” viņam jautāja, kādi bija galvenie argumenti, kāpēc dalībvalstu līderi vienojās neiekļaut atsauci uz kristīgajām vērtībām. R. Pīks skaidro: “Galvenais arguments bija ES tālāka paplašināšanās. Visiem ir zināms, ka ir pieņemts lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju. Svarīgs aspekts bija arī tas, ka ES ir pietiekami daudz citu reliģiju pārstāvju. Piemēram, ES dzīvo 12 miljoni musulmaņu. Dažu valstu pārstāvji arī tāpēc laikam iestājās pret. Bet es domāju, ka tas nav pareizi. Ja mēs runājam par vērtībām un vērtību saglabāšanu, tad par to ir skaidri jāiestājas un no tā nevajag baidīties.”