Kas ir Līgums par konstitūciju Eiropai

Eiropas Savienības (ES) pamatdokuments, kas stāsies spēkā pēc tam, kad to būs ratificējušas visas Savienības dalībvalstis – Līgums par konstitūciju Eiropai – aizstās visus esošos līgumus ar vienotu dokumentu. Paredzēts, ka līdz ar to Eiropa tās pilsoņiem kļūs vieglāk izprotama. Ja līdz šim ES pamatprincipi un darbības mehānismi izklāstīti vairākos dokumentos, tagad viss būs atrodams vienuviet – Līgumā par konstitūciju Eiropai.

Kā saukt dokumentu

Līdz šim nozīmīgais dokuments latviešu valodā saukts dažādi – ES Konstitūcija, ES Konstitucionālais līgums u.c. Tomēr galu galā tika panākta vienošanās un tāpēc latviešu valodā šo dokumentu sauksim Līgums par konstitūciju Eiropai.
Kāpēc šāds risinājums? Kāpēc dokumentu nesaukt vienkāršāk, piemēram, par ES konstitūciju?
Šajā gadījumā svarīgākais ir arguments, ka konstitūcija galvenokārt simbolizē valsti, unitāru veidojumu. Savukārt dokumenta radītāji uzskata, ka šis pēc savas pieņemšanas formas uzskatāms par starpvalstu līgumu, nevis konstitūciju. Tāpēc arī dokumenta nosaukumā kā primārais minēts vārds “līgums” un tikai pēc tam “konstitūcija”.
Arī no Latvijas ievēlētais deputāts Rihards Pīks, kurš bijis klāt dokumenta izstrādē Eiropas Konventā un starpvaldību konferencē, kur tika panākta galīgā vienošanās, pārliecinoši apgalvo, ka tas pēc savas būtības ir starpvaldību līgums.

Vai solis pretī Eiropas Savienotajām Valstīm?

Teorētiskajās debatēs visai bieži izskanējis arguments, ka ES nākotnes plāns ir kļūt par valsti – Eiropas Savienotajām Valstīm – vai arī, nespējot darboties, izjukt. Kā apliecinājums Eiropas Savienoto Valstu sākumam tiek minēta konstitūcija.
R.Pīks šādu argumentu kategoriski noraida. “Šeit skaidrāk nekā visos iepriekšējos līgumos ir noteiktas katras valsts tiesības un pienākumi. (..) Šeit nacionālajām valstīm un parlamentiem ir daudz lielākas tiesības caurskatīt jautājumus, būt informētiem par notiekošo. Pieaug arī valstu reģionu un pašvaldību iesaistīšana Eiropas jautājumos. Viņiem tiek dotas lielākas tiesības piedalīties jautājumu izskatīšanā.”

Kāpēc līgums bija nepieciešams

Nenoliedzami Līgums padarīs ES vieglāk saprotamu tās pilsoņiem. Pagaidām, lai noskaidrotu, kāda ES izskatās šodien, ir jāizlasa daudzi un dažādi līgumi. ES sagatavotajā skaidrojošajā dokumentā teikts, ka pēdējos piecpadsmit gadus Savienības vēsturē atrodami vairāki Eiropas līgumu grozījumi, kas būtiski mainījuši šīs organizācijas būtību. Tāpat jāatceras, ka laika gaitā ES pievienojušās daudzas jaunas valstis. Sākotnēji ES veidoja mazāk nekā desmit valstis, bet šobrīd tās sastāvā darbojas jau 25 valstis, tajā skaitā arī Latvija. Līdz ar to aktuāli kļuva pārskatīt ES institucionālo uzbūvi – panākt, lai Savienība spētu sekmīgi funkcionēt arī nākotnē.

Kas izstrādāja līgumu

Konstitūcijas izstrāde tika uzticēta Konventam, kas darbu sāka 2002. gada 1.martā. Tajā darbojās dalībvalstu un kandidātvalstu (Latvija šajā laikā bija ES kandidātvalsts) pārstāvji, kā arī vairāku ES institūciju pārstāvji. Precīzāk – katru ES dalībvalsti un kandidātvalsti Konventā pārstāvēja divi parlamentārieši, viens valdības pārstāvis, un katram no viņiem bija pa vienam aizvietotājam. Konventā darbojās arī pārstāvji no Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta. Novērotāju statusā tā darbā piedalījās ES Ekonomikas un sociālās komitejas pārstāvji, ES Reģionu komitejas pārstāvji un Eiropas ombudsmena pārstāvis. Turklāt diskusijas par Eiropas nākotni tika organizētas arī katrā valstī atsevišķi.
Galīgā vienošanās par Līgumu par konstitūciju Eiropai tika panākta pērn Eiropadomes jūnija sanāksmē. Dalībvalstu līderi vienbalsīgi vienojās par galīgajiem principiem, kas paredzēti līgumā.

Kas rakstīts Līgumā

Kā jau minēts iepriekš, viens no galvenajiem mērķiem ir panākt, lai ES kļūtu vieglāk izprotama un līdz ar to arī tuvāka tās pilsoņiem. Tomēr kopumā Konstitucionālā līguma teksts ir sarežģīts, un, visticamāk, lielākā daļa ES pilsoņu to neizlasīs un niansēs neiedziļināsies.
Caurskatot līguma tekstu, redzams, ka tas ievieš izmaiņas. Tomēr šajā īsajā apskatā iespējams apskatīt tikai pašas nozīmīgākās.
Līdz ar konstitūcijas spēkā stāšanos ES tiks atzīta par juridisku personu. Līdz šim šajā jautājumā nebija īstas vienotības. Sarunvalodā lielākoties tika izmantots termins “ES”, kamēr, līgumus slēdzot, visur tiek minētas “Eiropas Kopienas”. Tātad šajā jautājumā Līgums ieviesīs vienprātību un lielāku skaidrību.
Līdz šim bieži tika runāts par trīs pīlāru Eiropu. Konstitūcija paredz tos apvienot, tomēr tiks saglabātas īpašas procedūras ārpolitikas, drošības un aizsardzības jautājumos.
Līguma tekstā iekļauta arī Eiropas pamattiesību harta. Konstitūcijā tiek skaidri apliecinātas arī ES vērtības, mērķi un principi, pēc kuriem darbojas Savienība.
Konstitūcijā precizēta un uzlabota arī kompetenču sadale starp dažādām ES institūcijām. Precīzāk definēts, kas par ko atbildīgs un kādas ir atbildības robežas. Kā svarīgāko institucionālo jautājumu var minēt Eiropas ārlietu amata izveidi. Tā uzdevums būs pārstāvēt ES starptautiskā līmenī.

Kā tiks pieņemti lēmumi

Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu būtiskākie konstitūcijā ir jautājumi par balsu svaru Padomē un Komisijas darbības principiem.
Galīgā vienošanās par kvalificētā vairākuma balsojumu Padomē ir šāda: katrai valstij viena balss; lēmums pieņemts, ja “par” nobalso 55% valstu, kas pārstāv 65% Savienības iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka šāda attiecība netiek uzskatīta par izdevīgu mazajām valstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Tomēr, kompensējot zaudējumu šajā frontē, lielās valstis piekrita konstitūcijā iekļaut mazajām valstīm izdevīgāku formulējumu par Eiropas Komisijas nākotni. Konstitūcijā paredzēts, ka vēl divus sasaukuma termiņus Komisijā ir pa komisāram no katras dalībvalsts. Savukārt pēc 2014.gada EK darbojas tāds locekļu skaits, kas atbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita, ja vien ES Padome, vienbalsīgi balsojot, nelems citādi. Tas nozīmē, ka vēl pirms 2014.gada Komisijas lielums tiks pārskatīts. Līdz ar to Latvijai un citām valstīm nav zudusi cerība uz pastāvīgu komisāra posteni arī pēc 2014.gada.

Ilze Sedliņa, “LV” speciālkorespondente Strasbūrā

Uzziņai:

Eiropas konstitūcijai ir četras daļas:
1. Konstitūcijas pamatnosacījumi. Šeit ietilpst nosacījumi, kas definē Savienību, tās mērķus, pilnvaras, lēmumu pieņemšanas kārtību un iestādes.
2. Pamattiesību harta. Dokuments ar šādu nosaukumu tika svinīgi proklamēts Nicas Eiropadomē 2000. gada decembrī.
3. ES politikas un darbība ietver daudzus esošo līgumu noteikumus.
4. Nobeiguma noteikumi, tajā skaitā konstitūcijas pieņemšanas un grozīšanas kārtība.