Pamats mājokļu politikai gan normatīvo aktu projektu, gan citu valstu pieredzes apzināšanā un analīzē ministrijā tiek būvēts jau divus gadus, atzīst ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute un Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. RAPLM šogad plāno pabeigt Mājokļu politikas pamatnostādnes. Līdz gada beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus bezpeļņas īres sektora izveidei, kā arī koncepciju sociālo mājokļu attīstībai.

Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir skaidrs, ka mājokļi nav ārpolitikas, bet katras valsts iekšpolitikas jautājums. Neraugoties uz to, Eiropas valstis aizvadītā gada rudenī pulcējās vienkop konferencē Holandes pilsētā Roterdamā, lai apspriestu mājokļu politikas rezultātus un dalītos pieredzē. Konferencē Latviju pārstāvēja RAPLM valsts sekretāre Ilze Kukute un Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.
Kādi ir ieguvumi, un ko varēsim piemērot Latvijas praksē, “LV” jautāja abām amatpersonām. Iegūts kopskats, statistiskais apkopojums, uzklausīta valstu praktiskā pieredze. Eiropā mājoklis tiek uztverts kā kompleksa “vide, cilvēks, telpa ” sastāvdaļa. Un cilvēka vajadzības tiek virzītas jaunā kvalitātē. Gūts apliecinājums, ka nav lietderīgi domāt par jaunu mājokļu būvniecību vai pamesto daudzdzīvokļu namu renovāciju, neredzot kopskatu. “Ir jāvērtē, kas vēl bez mājām šai rajonā atradīsies, cik sakopta un labiekārtota būs apkārtne, lai cilvēki vispār būtu ieinteresēti šai teritorijā atgriezties. Lai apzināti netiku veidots tā sauktais geto rajons. Cik ērts būs sabiedriskā transporta tīkls, kādi infrastruktūras objekti atradīsies līdzās mājoklim? Tas nozīmē, ka mājoklis ir vides un attīstības plāna būtiska sastāvdaļa,” stāsta I.Kukute un kā labu zīmi min Latvijas iedzīvotāju interesi par pašvaldības teritorijas attīstības plāniem. Ja atceramies laiku pirms pāris gadiem, šo dokumentu sabiedriskajās apspriešanās piedalījās reti kurš. Cilvēkus interesē praktiskas lietas. Kas notiks ar šo teritoriju pēc gada, pieciem, desmit. Arī lai izlemtu – saglabāt esošo mājokli vai meklēt citur.
Apkopojot iepriekšminēto, I.Oša secina – netiešā veidā mājokļu politika tomēr skar ES nostādnes caur tādām Eiropas pārraudzības sfērām kā būvniecība un enerģētika.

Tādi esam

Skaitļi un fakti ir bezkaislīgi. I.Kukute rezumē Latvijas pēdējo vietu ES mājokļu politikā. “Nevaram lepoties uz citu valstu fona, vien atzīt, ka valsts mājokļus nav atbalstījusi. Salīdzinājumā ar daudzām Eiropas zemēm, turklāt ne tikai attīstītajām ES vecajām valstīm, kur mājokļu politikai ik gadus no valsts budžeta atvēl noteiktu procentu līdzekļu (Polijā 1,1%, Lietuvā 1,3%, Slovākijā 2,8%), Latvijā valsts dalība ir beigusies līdz ar dzīvokļu privatizāciju. Situācija jāmaina neatliekami,” atzīst Kukute.
I.Oša piemetina par vēl kādu Latvijas mājokļu vājo punktu – vienas mājsaimniecības izdevumus mājokļa uzturēšanai energoresursiem – siltumenerģijai, ūdens patēriņam. Ja salīdzinoši zema un neadekvāta ir apsaimniekošanas vai īres maksa (izņemot komerclīgumus par dzīvojamo telpu īri), tad siltuma zudumi daudzstāvu namos pie mums kļuvuši par monstru, ar kuru nav uzņēmības cīnīties. Eiropā vidēji šīm vajadzībām ģimene mēnesī tērē 5,9% no kopējiem ienākumiem, savukārt Latvijā šī summa ir 19,7 %, norāda I.Oša.
Trešais klupšanas akmens ir nesakārtotais īres tirgus. Valstij un pašvaldībām tikpat kā nav īres dzīvokļu. Nav attīstīta bezpeļņas organizāciju struktūra, kas nodarbotos ar dzīvokļu izīrēšanu vidusmēra ģimenēm, kas nevēlas uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības un iegādāties mājokli savā īpašumā. Kā stāsta I.Oša, Polijā bezpeļņas īres sektors ir veidojies apmēram desmit gadu laikā. Šo Polijas pieredzi RAPLM ir iecerējusi pētīt vairāk, lai iespējami adaptētu Latvijai.
Ar ko būtu jāsāk īres tirgus sakārtošana? I.Oša norāda, ka pirmais solis ir izīrēšanu definēt kā uzņēmējdarbības veidu – jādibina organizācijas, kuru pamatdarbība būtu iekārtot, būvēt īres namus, piedāvāt izīrēšanai dzīvokļus, un jānodrošina pieejama informācija. Atšķirībā no privātajiem izīrēšanas gadījumiem vai organizācijai par savu darbību jāatskaitās.

Starta kapitāls mājokļu politikai 2005.gadā

Pēc RAPLM aprēķiniem - pieprasījums uz 2005.gada valsts budžeta grozījumiem