Iekšpolitiskie mājokļi ārpolitiskā skatījumā

Gada nogalē sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis uzsvēra, ka šā gada pirmā prioritāte Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) būs tieši mājokļi: “Prioritāte numur viens būs to Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavošana, kas saistīti ar palīdzību denacionalizēto namu īrniekiem. Lai iespējami drīz sāktu darboties mājokļu garantiju fonds, lai denacionalizēto namu īrnieki, kas atbrīvojuši dzīvokļus, varētu saņemt kompensāciju. Politiķu izteiktajam valsts atbalstam dzīvojamā fonda celtniecībai būtu jāīstenojas. Tādēļ ministrija atkārtoti gatavo iesniegšanai valdībā šīs programmas dokumentu projektus. Es būtu ļoti gandarīts, ja mājokļu būvniecības programma tiktu aizsākta.”

Ilze Kukute Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Ilze Oša Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pamats mājokļu politikai gan normatīvo aktu projektu, gan citu valstu pieredzes apzināšanā un analīzē ministrijā tiek būvēts jau divus gadus, atzīst ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute un Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. RAPLM šogad plāno pabeigt Mājokļu politikas pamatnostādnes. Līdz gada beigām paredzēts sagatavot priekšlikumus bezpeļņas īres sektora izveidei, kā arī koncepciju sociālo mājokļu attīstībai.

Mājoklis – vide, cilvēks, telpa

Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir skaidrs, ka mājokļi nav ārpolitikas, bet katras valsts iekšpolitikas jautājums. Neraugoties uz to, Eiropas valstis aizvadītā gada rudenī pulcējās vienkop konferencē Holandes pilsētā Roterdamā, lai apspriestu mājokļu politikas rezultātus un dalītos pieredzē. Konferencē Latviju pārstāvēja RAPLM valsts sekretāre Ilze Kukute un Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.
Kādi ir ieguvumi, un ko varēsim piemērot Latvijas praksē, “LV” jautāja abām amatpersonām. Iegūts kopskats, statistiskais apkopojums, uzklausīta valstu praktiskā pieredze. Eiropā mājoklis tiek uztverts kā kompleksa “vide, cilvēks, telpa ” sastāvdaļa. Un cilvēka vajadzības tiek virzītas jaunā kvalitātē. Gūts apliecinājums, ka nav lietderīgi domāt par jaunu mājokļu būvniecību vai pamesto daudzdzīvokļu namu renovāciju, neredzot kopskatu. “Ir jāvērtē, kas vēl bez mājām šai rajonā atradīsies, cik sakopta un labiekārtota būs apkārtne, lai cilvēki vispār būtu ieinteresēti šai teritorijā atgriezties. Lai apzināti netiku veidots tā sauktais geto rajons. Cik ērts būs sabiedriskā transporta tīkls, kādi infrastruktūras objekti atradīsies līdzās mājoklim? Tas nozīmē, ka mājoklis ir vides un attīstības plāna būtiska sastāvdaļa,” stāsta I.Kukute un kā labu zīmi min Latvijas iedzīvotāju interesi par pašvaldības teritorijas attīstības plāniem. Ja atceramies laiku pirms pāris gadiem, šo dokumentu sabiedriskajās apspriešanās piedalījās reti kurš. Cilvēkus interesē praktiskas lietas. Kas notiks ar šo teritoriju pēc gada, pieciem, desmit. Arī lai izlemtu – saglabāt esošo mājokli vai meklēt citur.
Apkopojot iepriekšminēto, I.Oša secina – netiešā veidā mājokļu politika tomēr skar ES nostādnes caur tādām Eiropas pārraudzības sfērām kā būvniecība un enerģētika.

Tādi esam

Skaitļi un fakti ir bezkaislīgi. I.Kukute rezumē Latvijas pēdējo vietu ES mājokļu politikā. “Nevaram lepoties uz citu valstu fona, vien atzīt, ka valsts mājokļus nav atbalstījusi. Salīdzinājumā ar daudzām Eiropas zemēm, turklāt ne tikai attīstītajām ES vecajām valstīm, kur mājokļu politikai ik gadus no valsts budžeta atvēl noteiktu procentu līdzekļu (Polijā 1,1%, Lietuvā 1,3%, Slovākijā 2,8%), Latvijā valsts dalība ir beigusies līdz ar dzīvokļu privatizāciju. Situācija jāmaina neatliekami,” atzīst Kukute.
I.Oša piemetina par vēl kādu Latvijas mājokļu vājo punktu – vienas mājsaimniecības izdevumus mājokļa uzturēšanai energoresursiem – siltumenerģijai, ūdens patēriņam. Ja salīdzinoši zema un neadekvāta ir apsaimniekošanas vai īres maksa (izņemot komerclīgumus par dzīvojamo telpu īri), tad siltuma zudumi daudzstāvu namos pie mums kļuvuši par monstru, ar kuru nav uzņēmības cīnīties. Eiropā vidēji šīm vajadzībām ģimene mēnesī tērē 5,9% no kopējiem ienākumiem, savukārt Latvijā šī summa ir 19,7 %, norāda I.Oša.
Trešais klupšanas akmens ir nesakārtotais īres tirgus. Valstij un pašvaldībām tikpat kā nav īres dzīvokļu. Nav attīstīta bezpeļņas organizāciju struktūra, kas nodarbotos ar dzīvokļu izīrēšanu vidusmēra ģimenēm, kas nevēlas uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības un iegādāties mājokli savā īpašumā. Kā stāsta I.Oša, Polijā bezpeļņas īres sektors ir veidojies apmēram desmit gadu laikā. Šo Polijas pieredzi RAPLM ir iecerējusi pētīt vairāk, lai iespējami adaptētu Latvijai.
Ar ko būtu jāsāk īres tirgus sakārtošana? I.Oša norāda, ka pirmais solis ir izīrēšanu definēt kā uzņēmējdarbības veidu – jādibina organizācijas, kuru pamatdarbība būtu iekārtot, būvēt īres namus, piedāvāt izīrēšanai dzīvokļus, un jānodrošina pieejama informācija. Atšķirībā no privātajiem izīrēšanas gadījumiem vai organizācijai par savu darbību jāatskaitās.

Ceļš uz namu atdzimšanu

Situācija ar daudzstāvu dzīvojamajiem namiem katrā Eiropas valstī ir atšķirīga. Dažāda ir arī pieredze.
Latvijā lielais vairākums dzīvokļu ir privatizēti. Taču namu apsaimniekošana daudzviet atstāta pašplūsmā vai tai netiek veltīta pienācīga uzmanība. “Ļaudīm, īpaši lielajās pilsētās, trūkst sapratnes, ka līdz ar dzīvokļa privatizāciju nekas nebeidzas. Gluži pretēji – tas ir sākums kopējai atbildībai. Lai virzība notiktu, ir jādibina apsaimniekošanas kooperatīvs. Padomju laika namu nolietojums ir acīmredzams, ko pavada arī vides degradācija. Ja turpināsies bezdarbība, tas būs aizsākums sociālām problēmām – kas dzīvos turpmāk?” atzīst I.Kukute. Eiropas pieredze degradētas vides atjaunošanā pamatā balstās uz kompleksu teritorijas pārplānošanu.
Dzīvojamo rajonu segregācija ir manāma arī Latvijā, piebilst I.Oša. Prieks, ka jaunu namu būvniecība palēnām atdzimst. Turīgākie iedzīvotāji vēlas pārcelties, iegādājoties dzīvokli jaunbūvētajos namos. Tai pašā laikā dzīvokļu tirgū cenas arī padomju laika deviņstāvu un divpadsmit stāvu mājās turpina augt. Vairumā gadījumu arī šos dzīvokļus kāds nopērk uz ilgāku vai īsāku laiku. Ja nami netiks pienācīgi renovēti, pastāv risks, ka vēl pēc pāris gadiem dzīvokļi būs tukši.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Renovācijas kredīts – jā! Bet kam?

RAPLM ir sagatavojusi visu nepieciešamo, tai skaitā normatīvo aktu bāzi, lai valstī minēto problēmu risināšanai beidzot sāktu darboties mājokļu garantijas fonds un daudzdzīvokļu māju renovācijas programma. Programma sākotnēji paredzēta trim gadiem, un, pēc RAPLM aprēķiniem, iesākumam no valsts budžeta tai būtu piešķirami 500 tūkstoši latu.
Tagad mājokļu renovācijai kredītus Latvijā galvenokārt piedāvā komercbankas, bet valsts programma būtu pirmais ilgtermiņa valsts finansiālais atbalsts. Iecerēts, ka atbalsts pirmajā gadā būtu 20%, otrajā – 15% un trešajā gadā – 10% apmērā. Nav šaubu, pieprasījums pēc šīs programmas būs. Jo dalīta valsts un mājas iemītnieku atbildība mājokļu renovācijā ir finansiāli izdevīga.
I.Oša gan piebilst, ka uz kredītu mājas renovācijai būtu saprātīgi pretendēt, zinot, kuri uzlabojumi visvairāk nepieciešami un kuri dos vislielāko efektu. Aizvadītajā gadā konkursa kārtībā ar valsts atbalstu 27 daudzdzīvokļu mājām tika veikts tā sauktais energoaudits. Tajā noskaidrots, kādi atjaunošanas darbi ieteicami un kādiem mērķiem nepieciešams kredīts.

Iespējams arī ES atbalsts

Jautāta, vai ir iespējams ES finansiālais atbalsts mājokļu politikas īstenošanā, I.Kukute atbild apstiprinoši. Izmantojot nacionālās programmas, pareizi pielāgojot un interpretējot ES regulas, to var panākt. “Šāda pieredze ir Austrumvācijai, no kā mēs varam mācīties veiksmīgāko. Proti, ES līdzekļu piesaisti uz esošo nacionālo programmu bāzes. Taču vācieši kļūdījās. Mājokļi tika renovēti, bet iedzīvotāji šajos namos neatgriezās. Tie aizplūda dzīvot uz Rietumvācijas apgabaliem, kur bija labākas darba un pārējās iespējas.” No sacītā var secināt, ka atbalstu mājokļu politikai caur ES fondiem Latvija mēģinās meklēt. Līdz tam jāpaveic obligātie un iekavētie mājasdarbi.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

Starta kapitāls mājokļu politikai 2005.gadā

Pēc RAPLM aprēķiniem - pieprasījums uz 2005.gada valsts budžeta grozījumiem