Zinātņu akadēmijā izveidota jauna nodaļa

Vakar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē citu problēmu vidū tālāk risināja arī pērn akadēmijas rudens pilnsapulcē atbalstīto jautājumu: līdztekus esošajām veidot vēl vienu struktūru – Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu. Senāts nolēma par jaunās nodaļas priekšsēdētāja pagaidu vietas izpildītāju ieteikt akadēmiķi Baibu Rivžu. Viņai šie pienākumi jāpilda līdz nodaļas pilnsapulcei, kas, domājams, būs pēc mēneša.

LZA Senāta sēdē Juris Ekmanis sveica Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Ati Lejiņu, kurš saņēma LZA Goda doktora diplomu Foto: Alma Edžiņa, LZA

Kāpēc LZA paspārnē nepieciešama vēl viena nodaļa? Par cik cilvēkiem līdz ar šo jaunveidojumu palielinājušās LZA rindas? To tūdaļ pēc Senāta sēdes “LV” jautāja akadēmijas prezidentam Jurim Ekmanim.
– Nodaļa ir sākusi darboties ar pilnsapulces brīdi. Uzreiz gribu teikt, ka akadēmijas rindas tāpēc nav palielinājušās ne par vienu cilvēku. Pašlaik nodaļu veido tie LZA akadēmiķi, kas šajā nozarē strādā, patlaban tādu ir 17. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai būtu kodols. Taču, ja ir nodaļa, tā var izsludināt vakances, papildināt savas rindas ar jauniem locekļiem. Tātad ir ļoti lielas izaugsmes iespējas.
Kāpēc vajadzīga šī nodaļa? Ja valstij nepieciešama viena spēcīga zinātņu akadēmija, tad tai jāpārstāv visas galvenās zinātņu nozares, kādas šobrīd Latvijā ir. Reiz vēl padomju laikos dažādu politisku apsvērumu dēļ lauksaimniecības zinātne it kā tika nobīdīta malā. Bet tas nav normāli. Jo lauksaimniecības zinātne, ietverot sevī vēl meža zinātni, arī visas pārtikas tehnoloģijas, koksnes ķīmijas tehnoloģijas un ļoti daudz ko citu, nemaz nerunājot par lauksaimniecības inženierzinātnēm utt., ir būtiska valsts tautsaimniecības sastāvdaļa. Pastarpināti lauksaimniecības zinātne LZA tika pārstāvēta arī līdz šim. Taču uzskatījām, ka mums ir jāakcentē lauksaimniecības un meža zinātne kā viena no stabilām akadēmijas nodaļām, kā virziens, kam ir sava pilnīgi noteikta niša gan Latvijas zinātnē, gan tautsaimniecībā.
Tas jo vairāk vajadzīgs tādēļ, ka līdz šim LZA sadarbība ar valstiskām struktūrām galvenokārt aptvēra Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju. Nu acīmredzot šim pulkam pievienosies arī Zemkopības ministrija. Turklāt tā sadala ne tikai prāvus finanšu līdzekļus, bet risina arī būtiskas tautsaimniecības problēmas.
Manuprāt, šādas jaunas nodaļas izveide var tikai stiprināt zinātni un spodrināt Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdu. Vienlaikus tā var būt, kā tagad mēdz teikt, pilotprojekts arī citām nodaļām, ne tikai sadarbībā ar ministriju, bet arī ar praktiķiem, kas strādā lauksaimniecības un meža nozarē. Jo pašreizējā Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija kļūst par sabiedrisku organizāciju, kurā ir pārstāvēti ne tikai zinātnieki, bet ir arī daudz praktiķu, kas paliek šīs akadēmijas sastāvā.
Acīmredzot jaunā nodaļa realizēs visciešāko sadarbību ar praktiķiem. Šādai sadarbībai vajadzētu būt visās citās zinātņu nozarēs. Paskatīsimies, kā šis darbs veiksies, un pēc tam šo pieredzi pārnesīsim arī uz citām LZA nodaļām.

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv