Ārzemju presē

ASV izdotais “Eurasia Daily Monitor”: “Josē Borels publicējis rakstu ar kritiskiem iebildumiem pret Lietuvu un Poliju Ukrainas vēlēšanu sakarā, pārmetot tām ASV ietekmi. Laikraksta komentārā teikts, ka abu valstu vadītāji darbojās vienoti ar Havjeru Solanu. Lietuvas parlamenta vadītājs izteica pārsteigumu par Borela izteikumiem. Kā uzskata lietuviešu starptautisko attiecību eksperts, Borela tirāde atspoguļo aizkaitinājumu dažās “vecajās” dalībvalstīs attiecībā uz jauno dalībvalstu pārliecību par nacionālo interešu saistību ar ASV. Borels apgalvo, ka viņa teiktais ir pārprasts. Dažkārt vēl Eiropas Parlamentā jūtama vienaldzība pret padomju mantojuma un Maskavas spiediena izraisītajām problēmām. To parāda arī aktivitātes trūkums saistībā ar deklarāciju, kuras parakstu vākšanas termiņš beidzās 24.decembrī, atceroties 1939.gadu, kad padomju armija ienāca Polijā un Baltijas valstīs. Nepietiekami aktualizēts Eiropā, šis jautājums kļūst aktuāls, gaidot 9.maija svinības Maskavā, kas Baltijas valstīm nozīmē okupācijas gadadienu. No savas puses Maskava vēlas, lai Baltijas valstis piedalītos augstākā līmeņa sanāksmē un netieši atbrīvotu Krieviju no vēsturiskās atbildības, pat ja Krievijas valdība atkārtoti apgalvo, ka okupācija bijusi likumīga un ka Baltijas valstis tai esot piekritušas labprātīgi. Daudzu ES valstu politiķi neformāli pauž prasību Baltijas valstīm noteiktajā laikā apmeklēt Maskavu un nesabojāt Kremļa izrādi.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “ES prezidējošās valsts Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers ieskicējis prioritātes, un tās visas ir ekonomiskas. Runa ir par Stabilitātes pakta reformām, Lisabonas procesu un ES finanšu plānu. Taču diez vai viņam sešos mēnešos izdosies panākt vienošanos finanšu jautājumos. Lielākus panākumus sola Stabilitātes pakta reformas, jo disciplīna, ko tas prasa no eirozonas valstīm, ir kļuvusi apgrūtinoša. Protams, arī šeit skatiens pievērsts Amerikai. Tam, kas notiek tur, jābūt iespējamam arī eirozonā – lielākam budžeta deficītam un spēcīgākai ekonomikas attīstībai. Ar nolūku tiek aizmirsts, ka valstu kvotas salīdzināt nav iespējams, jo izdevumu politika ir pavisam cita, tāpat kā nākotnes problēmas.”

•

Vācu “Die Welt”: “Daži Baltajā namā cunami izraisīto katastrofu uzlūkoja kā izdevību uzlabot attiecības ar Eiropu, ANO un Āziju, kam lielu ļaunumu nodarīja karš Irākā. Tomēr kļūstot arvien skaidrāks, ka neviens nespēj līdzināties ASV militārā transporta kapacitātes ziņā. Amerikāņu gatavība palīdzēt esot atstājusi lielu iespaidu gandrīz uz visu pasauli, tomēr ASV esot jāizvairās lielīties ar savu augstsirdību.”

•

Angļu “Financial Times”: “ASV prezidents Džordžs Bušs noliedzis prominenta padomdevēja brīdinājumus, ka vēlēšanas Irākā varētu veicināt pilsoņu karu, apgalvojot, ka vēlēšanas virzīs šo valsti un sabiedrību uz mieru, pat ja sunnītu minoritātes līdzdalība būtu zema, un ka “ir nekonstruktīvi” raizēties par līdzdalību vēlēšanās.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem