Kas lasāms ziņojumā

Informatīvajā dokumentā apkopoti dati par ES likumdošanas pārņemšanas gaitu, ES jautājumu koordināciju, nacionālo pozīciju izstrādi un valsts institūciju kompetenci ES jautājumos. Ziņojumā plaši atspoguļota Latvijas līdzdalība Eiropas Padomes un ES Ministru padomes darbā un izklāstīta Latvijas nostāja nozīmīgākajos jautājumos. Aprakstīta arī iesaistīšanās dažādu horizontālu jautājumu risināšanā, piemēram, Lisabonas stratēģija, finanšu perspektīva, iniciatīva “Labāka likumdošana” u.c. Dokuments sniedz pārskatu par Latvijas sekmēm ES struktūrfondu apgūšanā, bet viena nodaļa veltīta pārskatam par nozīmīgākajiem stratēģiskajiem dokumentiem, kas Latvijā pieņemti saistībā ar dalību ES. Ziņojuma nobeigumā atrodama informācija par plānotajām Ministru padomes un Eiropas Padomes sanāksmēm, par gaidāmajām Eiropas Komisijas iniciatīvām, kā arī par stratēģiskajiem (politikas plānošanas) dokumentiem, kurus paredzēts apstiprināt tuvākajā laikā.
Ziņojumu izstrādājis Eiropas lietu birojs sadarbībā ar nozaru ministrijām.

ES tiesību aktu pārņemšana kavējas

Viena no problēmām, kas iezīmējās vēl pirms pievienošanās ES un joprojām saglabā savu aktualitāti, ir ES tiesību aktu pārņemšana Latvijas likumdošanā. Šo kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem uzsvērusi arī Eiropas lietu biroja vadītāja Sanita Pavļuta-Deslandes, kas ar dokumenta saturu iepazīstināja Eiropas lietu komisijas deputātus. Ziņojumā norādīts, ka tikai aptuveni pusotru mēnesi pirms 1.maija tika apzināts vairāk nekā 200 tādu tiesību aktu, kuri bija jāpieņem līdz pievienošanās brīdim. Dokumentā teikts, ka sakarā ar atsevišķu tiesību aktu nepārņemšanu laikus pirms pievienošanās esot radušās bažas par iespējamām soda sankcijām no Eiropas Komisijas puses, tomēr Komisijas vērtējums par Latvijas gatavību pievienoties bija pozitīvs. Darbs ar normatīvo aktu pārņemšanu aktīvi turpinās arī šobrīd, jo ir jānovērš līdz šim pārņemtajos tiesību aktos pieļautās kļūdas un neprecizitātes, teikts ziņojumā.
Vienlaikus ziņojums atklāj, ka līdz 2004.gada 1.maijam noteiktajā termiņā nebija ieviestas vēl 80 direktīvas. Šobrīd šo neieviesto direktīvu skaits papildinājies ar vēl 19 jaunajām direktīvām, kas stājās spēkā pēc 1.maija (vairums no tām regulē ES iekšējā tirgus darbību). Ministrijas ir izstrādājušas plānus, kādā termiņā tiks ieviestas iekavētās direktīvas, savukārt Tieslietu ministrija kontrolē šo plānu izpildes gaitu. Lai uzlabotu līdz šim visai nesekmīgo direktīvu pārņemšanas koordināciju, sākts veidot jaunu datu bāzi, kurā būtu redzama tiesību akta virzība no priekšlikuma iesniegšanas līdz akta publicēšanai ES “Oficiālajā Vēstnesī”.

Trūkst tulku un ES lietu speciālistu

Kā otra nozīmīgākā problēma pirms 1.maija iezīmējās ES tieši piemērojamo tiesību aktu tulkošana, jo visu tiesību aktu tulkojumiem bija jābūt sagatavotiem līdz pievienošanās brīdim, bet, kā teiks ziņojumā, līdz 1.maijam visi obligāti tulkojamie tiesību akti bija iztulkoti.
Neraugoties uz tulkošanas darbu paveikšanu līdz 1.maijam, problēmas saistībā ar tulkošanu un tulkiem savu aktualitāti nezaudē un, kā atzīst S.Pavļuta-Deslandes, pēc 1.maija tieši latviešu valodas tulku trūkums ES institūcijās ir viena no smagākajām problēmām.
Par kvalificētu speciālistu trūkumu darbā ar ES jautājumiem itin bieži izteikušies gan Finanšu ministrijas, gan arī citu ministriju un valsts institūciju pārstāvji. Nozīmīgākais iemesls šādai situācijai ir samērā zemais atalgojums valsts pārvaldē strādājošajiem, kādēļ vairums augsti kvalificēto speciālistu izvēlas strādāt privātajā sektorā (konsultāciju firmās un aģentūrās), kur atalgojums ir ievērojami augstāks.
Tomēr arī uz ierēdņu vietām, kas Latvijas iedzīvotājiem rezervētas ES institūcijās, neraugoties uz konkurētspējīgu atalgojumu, trūkst pietiekami kvalificētu pretendentu. Vēl jāmin, ka valdības ziņojumā atrodama arī informācija par visiem speciālistiem, kas kā Latvijas pārstāvji apstiprināti dažādās ES institūcijās (Eiropas Kopienu tiesā, Eiropas Revīzijas palātā, Ekonomisko un sociālo lietu komitejā, Reģionu komitejā un arī 17 dažādās ES aģentūrās).

Latvijas stratēģija, darbojoties ES

Kopš oficiālās pievienošanās ES Latvijā izstrādāts arī ievērojams skaits dažādu stratēģisko dokumentu, kas nodrošina strukturētu un stratēģisku Latvijas darbību. Starp šiem politikas plānošanas dokumentiem ir tādi kā Latvijas konverģences programma 2004.–2007.gadam, Latvijas Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004–2006), Pamatnostādnes Latvijas līdzdalībai Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā u.c.
No tuvākajā laikā plānotajiem stratēģiskajiem dokumentiem jāmin Valsts investīciju programma 2005.–2009.gadam, ko Ekonomikas ministrija paredzējusi iesniegt Saeimā pēc budžeta apstiprināšanas. 2005.gadā Ekonomikas ministrija plāno izstrādāt
Tirgus uzraudzības stratēģiju, kurā paredzēts noteikt pasākumus, kas veicami, lai pilnveidotu tirgus uzraudzību Latvijā. Vides ministrija līdz 2005.gada 1.jūlijam ir paredzējusi sagatavot grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2003.–2012.gadam. Kā iespējami nozīmīgākais jāmin stratēģiskais dokuments Latvijas darbībai ES, pie kura jau zināmu laiku strādā Eiropas lietu birojs. Dokumenta projektu plāno publiskot 2005.gada sākumā.