Ikvienam mīļākā un skaistākā vieta zemes virsū ir tā, kurā viņš dzīvo. Mūsu dvēsele nesaraujami saaug ar tās apkārtni. Uz sirdi runā vienkāršas lietas: pirmais pienenes zieds, ko pavasarī ieraugām ceļmalā, balto un dzelteno madaru putas, kuras nemanāmi atgādina par vasaras saulgriežiem, rudens sveiciens ar zeltainiem labības laukiem un sniegs, kas apklāj zemes pelēko kailumu. Pagasta lielākā bagātība ir tās iedzīvotāji ar visām varavīksnes krāsās sastopamajām cilvēciskajām īpašībām.
Ar šādiem vārdiem mūs sagaida Talsu rajona Laucienes pagasta padomes priekšsēdētāja Ina Jurkeviča. Pagastam ir savs ģerbonis, ko laucienieki uzskata par pazīšanās, vienotības un aizsardzības simbolu uz mūžīgiem laikiem, vienalga, kādas reformas skars vai neskars pagastu nākotnē. Lai ģerbonis vienotu mūs, nestu svētību un pārticību pagastam un cilvēkiem.
Garīgo vērtību apliecinājumu izjutām tūdaļ, jo pirmo apmeklējām Nurmes baznīcu, kuras 47 m augstajā tornī esošais gailis aicina ļaudis no tuvienes un tālienes. Mājīgās iekštelpas ar kokgriezumiem, gleznām un ērģeļmūziku uz mirkli ļāva pacelties pāri ikdienai. Pastāvīgu rūpi par dievnamu uztur pagasta padome, bijušā pilskunga Georga Firksa pēcteči no Zviedrijas, bet jo sevišķi draudzes labais gariņš – Alda Smilgzieda, kas pērn pelnīti saņēmusi Kultūras mantojuma balvu. Pie pagastmājas katrs varējām iegādāties svētību nesošo laimes akmentiņu, uz kura uzgleznota Nurmes baznīca.

Agrākā Nurmuiža

Lauciene ir bijušais muižas centrs un līdz 1939. gadam sauk-ta par Nurmuižu. Vārds “nurme” cēlies no lībiešu vārda un latviski nozīmē “lauki”. Atmetot tobrīd nemīlamo vārdu “muiža” un pieskaņojot apkārtnes vārdu (Vandzene, Sērene u. c.) biežāk lietoto galotni, nolēma šo vietu saukt par Laucieni. 12. gs. beigās pagasta teritorija atradās Vanemas zemē, bet 13. gs. – Livonijas ordeņvalstī. Ap 700. gadu šeit veidots Mezites pilskalns, kas ir skaistākais un raksturīgākais seno kuršu nocietinājums. Mācītājmuižas ezera krastā atrodas bijušā Talsu mācītāja, Mocarta bērnu audzinātāja un Bēthovena vistuvākā drauga Amendas kapa vieta. Par mūsu tautas garamantām un apkārtējās dabas, jo sevišķi ozolu, labvēlīgo ietekmi šā ezera krastā mums pastāstīja folkloras zinātāja Zigrīda Brāle. Pagastā ir vairāki parki, kuros aug reti sastopami koki un krūmi. Īpašā valsts uzskaitē ir 27 dižkoki. Lauciene bagāta ezeriem, valsts nozīmes arheoloģiskiem un arhitektūras pieminekļiem. Cauri tek Šķēdes upes labā pieteka Okte. Šeit vērojams visgarākais bezsala periods Latvijā (140 – 155 dienas). No pagasta 180,3 km² 53% aizņem meži, 35,7% – lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Šeit dzīvo 1919 cilvēku, no tiem 84,1% ir latvieši.
Apstiprināta pagasta attīstības plāna programma. Sadarbība notiek ar 13 rajona pašvaldībām un Muhu pašvaldību Igaunijā. Lai uzlabotu karstā ūdens padevi, centra katlu mājā uzstādīts priekšsildītājs. Apkures sezonas laikā silto ūdeni padod visu diennakti, bet pārējā laikā divas reizes nedēļā. Atkritumus savāc centralizēti reizi nedēļā. Lauku vides sakārtošanai iedzīvotājiem iespējams pasūtīt mājvārdu uzrakstus. Šķēdes mežniecībā Eiropas valstu diplomāti iestādījuši Eiropas birzi.
Pagastā atrodas Latvijas lielākā kokzāģētava “Vika Wood”, kas, izmantojot Skandināvijas tehnoloģiju, grasās iekļūt vadošo uzņēmumu galvgalī Baltijā. Pārstrādājot līdz 240 000 kubikmetru koksnes gadā, apgroza 20 miljonus latu, investējot prāvas summas attīstībai, jo pastāvīgi izjūtama Austrijas, Vācijas, Francijas un citu attīstīto valstu sīva konkurence. No gatavās produkcijas Latvijā paliek 10%, pārējo eksportē uz Japānu (30%), Angliju (15%), Franciju (7,4%) un citām valstīm. Šķeldu eksportē uz celulozes rūpnīcu Zviedrijā. Uzņēmumā nodarbina 150 strādājošo. Kaimiņos esošā rūpnīca SBE “Latvija” skaidas iepērk un pārstrādā kurināmās granulās, gadā saražojot 35 000 tonnas.
SIA “Oktes muižas zirgaudzētava” (dibināta 1921.g.) 1952.gadā izveidoja Latvijas braucamo zirgu šķirni, šobrīd audzē 50 zirgus un eksportē tos uz Holandi, Zviedriju, Dāniju un Somiju.
Grants karjers “Kurzeme” ir viena no lielākajām grants atradnēm Eiropā, kas 11 ha platībā glabā sevī ap 8 miljonus kubikmetru nogulas, no kurām SIA “Rudus Latvija” ražo šķirotus, drupinātus oļus, šķembas un smilti.
Z/s “Kalndruvas”, izmantojot SAPARD programmas atbalstu, izveidota putnu ražotne 20 000 vistām, kurā Beļģijas iekārtas nodrošina obligātās labturības prasības, te vistas nav iesprostotas būros, bet brīvi pārvietojas pa visu telpu. Ne velti saimniecībai piešķirts bioloģiskās saimniecības statuss.
Z/s “Upenieki” saimnieko nesen uzceltā kūtī 100 slaucamām govīm ar nepiesieto turēšanu. Z/s “Brantas” ir lielākais Latvijas tumšgalvju šķirnes aitu ganāmpulks. J. Indriksona biškopības uzņēmums, modernizējot saimniecību, apkopj 130 stropus, veic medus pirmapstrādi un fasēšanu un realizē Talsu rajona veikalos. SIA “Taimiņš” paralēli zivju kūpināšanai audzē arī šitaki sēnes.
Z/s “Vijas” audzē košumkrūmus un daiļdārzu apzaļumošanas augus. Šķiet, ka Astrīda un Varis Baņģieri pirmie Latvijā audzē dažādu krāsu dienlillijas, kas solās būt laba eksportprece, jo ārzemēs šobrīd ir populāras. Kaut arī ziediņš zied tikai vienu dienu, uz kātiņa ir vairāki (15-20) ziedi. Šī puķe sevi vislabāk parāda brīvā dabā.
Z/s “Jaunčakši”, sekmīgi apgūstot SAPARD līdzekļus, uzbūvējusi parastās un infrasarkano staru pirtis, baseinu, viesību un atpūtas telpas gan ārstnieciskiem, gan izklaides pasākumiem. Guļbūves namiņā var izvēlēties istabiņas, kuru apdare katrai veidota no sava koka (bērza, kļavas, ozola, Sibīrijas lapegles). Visekskluzīvākā skaitās melnalkšņu istabiņa. To visbiežāk izvēloties jaunlaulātie. Vasarā var apmesties “Raganu mājā” vai “Titānikā”.
Daudzas saimniecības audzē dārzeņus un ogas. Pagastā ir sabiedriska, nevalstiska zemnieku organizācija un algots lauksaimniecības konsultants. Šopavasar mēnesi Talsu Lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti apmācīja 30 saimniecību vadītājus izstrādāt un aizstāvēt mazā biznesa projektus. 15 saimnieki sagatavoti eksāmenu kārtošanai pirmās pakāpes lauksaimnieciskās izglītības iegūšanai.

Gaismas devēji

1880.gadā celtā pamatskolā savulaik mācījies treneris Valentīns Mazzālītis un olimpiskā čempione Vera Zozuļa. Skola šobrīd ieguvusi jaunu korpusu un jaunu direktoru. Laimīgā kārtā bērndārznieku skaits pieaug, un demogrāfisko krīzi varot uzskatīt par pārvarētu. Pirmsskolas iestādi apmeklē 50 bērnu. Skola īstenojusi projektu par skolēnu apmaiņu ar Muhu pamatskolas skolēniem Igaunijā un skolotāju pieredzes apmaiņu metodisko materiālu izstrādāšanā. Otrs projekts “Paaudžu saiknes stiprināšana” īstenots ar Baltijas un Amerikas partnerattiecību fonda palīdzību, tādējādi radot iespēju jaunā netradicionālā gaisotnē tuvināties dažādu klašu bērnu vecākiem, apzināt līdzīgas problēmas ģimenē, nedaudz izprast sevi un ar vingrinājumiem celt savu pašapziņu. Skolēni labi startējuši rajona un novada mācību priekšmetu olimpiādēs. Jauniešu darbu koordinē atpūtas organizēšanas speciālists. Šogad divi jaunieši piedalījās radošā nometnē Polijā. Skolā jau trīs gadus ir skolēnu līdzpārvalde. Talsu zemessardzes bataljona atbalstīti, skolā darbojas jaunsargi. Lai veicinātu skolēnu lepnumu par savu pagastu un valsti, atjaunota klašu ierindu skate. Vērtēšanā piedalījās arī pārstāvis no rajona zemessardzes. Skate bija veltīta Latvijas proklamēšanas dienai. Valsts svētku ietvaros skola kopā ar jaunsargu pulciņu rīkoja mītiņu pie Lāčplēša ordeņa kavalieru piemiņas akmens Laucienē.
Skolas muzeju vada bijušais skolas direktors, bet gida lomā ir skolnieks. Muzejā redzami dažādi mūzikas instrumenti. Ir sadarbība ar Igaunijas muzeju Sāremā salā. Muzeju savulaik apciemojis Zviedrijas premjerministrs, tolaik būdams izglītības ministrs. Uz pamatskolas bāzes darbojas vecāku klubiņš. Lai veicinātu ekonomiskās un sociālās aktivitātes, pagastā izveidota iniciatīvas grupa. Darbu sāk pieaugušo izglītības koordinators. Katru gadu 1. septembrī un uz Mātes dienu vecāki saņem bukletu par jaunumiem un aktualitātēm skolas dzīvē, kā arī par dažādām brīvā laika pavadīšanas iespējām un kopējām veiksmēm. Pļavās darbojas tīņu klubiņš. Nāriņciema baptistu draudzes nometnē pulcējas 50 pagasta bērni. Darbu pašvaldībā un pie uzņēmējiem dabūjuši 108 bērni. Ar labiem panākumiem skolēni piedalījušies rajona sporta sacensībās. Laucienes pagastā strādā divi algoti sporta metodiķi. Pērn uz pagasta sporta bāzes tika rīkotas 11. rajona vasaras sporta spēles. Skolotāji piedalās rajona skolotāju spartakiādē. Laucienes pagasta ceļi 40 km garumā atzīti par piemērotiem ikgadējam Kurzemes rallijam.
Kultūras namā ar vietējā komponista Gunāra Zēberga komponēto dziesmu par Laucieni (Ai, Lauciene mīļā, te dienas man rit. Gan laimīgās, priecīgās stundas te sit…) mūs sagaidīja “mūžam jaunie vīri” no senioru kluba “Madara”. Kultūras nama darbs ir tik plašs un piesātināts, ka nosaukšu tikai darbojošos kolektīvus un sarīkojumu skaitu. Tātad – šeit darbojas jauktais koris, vidējās paaudzes deju kolektīvs, skolēnu teātris, amatierteātris Pļavās, bērnu vizuālās mākslas, rokdarbu, puķu draugu un vingrošanas pulciņi, jauniešu klubs.
Pagastā ir trīs bibliotēkas. Dators ar interneta pieslēgumu un printeris ir Laucienes bibliotēkā, dators un printeris – Pļavās. Sabiedriskais interneta pieejas punkts ar trim darba vietām atrodas Laucienes kultūras namā un atvērts 20 stundas nedēļā. Bibliotēkās katru mēnesi tiek rīkotas tematiskas izstādes. Te apkopotas un lasītājiem pieejamas vietējās un republikas preses publikācijas par Laucienes pagastu. Ausekļa bibliotēka atrodas Laucienes veco ļaužu pansionāta ēkā.
Ik mēnesi iznāk pagasta informatīvais izdevums “Nurmes Vēstis”, bet pamatskolas avīze “Čukbānis” – reizi pusgadā. Ir izveidoti bukleti par Nurmes baznīcu, viesu namu “Pie Pūces”. Ir savākti un apkopoti materiāli bukletam par pagastu, tiek apkopoti materiāli grāmatai par Laucieni. Izstrādāts materiāls par visiem pagasta tūrisma objektiem. Rīkots fotoamatieru konkurss par šo tēmu.
Konkursa noslēguma pasākumā ekonomikas ministrs Juris Lujāns, kurš pats ir laucienieks, apsveica pagastu nominācijā “Sakoptākā uzņēmējdarbības vide”. Par sociāli labvēlīgāko vidi sveica veselības ministrs Rinalds Muciņš un jaunā žurnāla “36,6^oC” galvenā redaktore Vita Beļavniece. Kultūras inspektore Dzintra Eglīte ministrijas vārdā apsveica par labāko kultūrvides veidošanu, bet žurnāla “Logs” redaktore Gunta Klismeta – par labāko sabiedrisko attiecību veidošanu pagastā. Vislielākās urravas, protams, atskanēja, kad Satiksmes ministrijas uzdevumā Kaspars Ķēniņš paziņoja, ka pagasts ir atzīts arī par “Labāko ceļa saimnieku” un saņem čeku par 10 000 latiem. Kā jau to varētu noprast, saņemot tik daudz nominācijbalvu, arī pirmā vieta kopvērtējumā Laucienes pagastam kā sakoptākajam pagastam Kurzemes novadā. Balvu pasniedza zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.