“Spilgts, trauksmains, neaizmirstams!” – tā par Jāni Dreimani saka atceres koncerta iniciators Georgs Dovgjallo, viens no daudzajiem izcilā mūzikas pedagoga audzēkņiem. To ar savu koru sniegumu apliecināja arī diriģenti Juris Kļaviņš, Irēna Zelča, Ilze Štāla, Arvīds Platpers un Pauls Kvelde. Skanēja Jāņa Dreimaņa tautasdziesmu apdares un oriģināldziesmas, kā arī viņa savulaik iestudētie Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Jāņa Kalniņa un citu komponistu darbi. Spēlēja ērģelnieks Tālivaldis Deksnis.
Izrādās, ka pirmo ceļa zvaigzni Jānis Dreimanis iededzis arī profesoram Oļģertam Grāvītim: “Kad 1949. gadā Liepāja gatavojās Alfrēda Kalniņa 70 gadu jubilejai, viņš, jau ievērojams pedagogs un diriģents, konservatorijā sameklēja mani, trešā kursa studentiņu, un aicināja teikt koncertā ievadvārdus. Es nekad vēl nebiju publikas priekšā runājis, bet laikam profesors Jēkabs Vītoliņš bija mani ieteicis un viņš uzticējās. Uzticējās jaunatnei. Viņš arī mūzikā meklēja jauno, reto, patiesi interesanto. Liepājā viņš izvadāja mani pa savu mūzikas vidusskolu, kur mācīja arī mūzikas vēsturi. Toreiz apbrīnoju skolas bagāto bibliotēku un skaņuplašu kolekciju. Arī Debisī, Ravēls, Stravinskis, Šēnbergs. Mūziķi, kuru vārdus pēc zināmajiem partijas lēmumiem pret formālismu padomju mūzikā un klanīšanos Rietumu priekšā padomju jauniešiem bija vēlēts aizmirst. Skolotājs topošos mūziķus turpināja mācīt pēc savas gaumes un saprašanas.”
Kompaktdiskā ierakstīta piemiņas grāmata “Brīvmākslinieks Jānis Dreimanis. Atmiņas, attēli, notis”, ko sastādījis Georgs Dovgjallo. CD formā tā pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas nodaļā.

Uzziņai:

Jānis Dreimanis dzimis Rīgā. Klavierspēli sācis mācīties Valmierā. Latvijas konservatorijā (tagadējā Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā) beidzis prof. Paula Jozuus ērģeļu un prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi, apguvis arī simfoniskā orķestra diriģēšanu un sitamo instrumentu spēli. Jau studiju gados sācis diriģenta gaitas. 1934.gadā kļuvis par virsdiriģentu Mālpilī, vēlāk Ludzā, Siguldā, Mērsragā. Viņa vadītais mūzikas un dziedāšanas biedrības “Fortissimo” jauktais koris 1943.gadā atzīmē 15.gadadienu. Kopā ar to un biedrības mazo simfonisko orķestri viņš koncertē visā Latvijā. Vada arī Rīgas 5.aizsargu pulka kori, vairākus gadus ir Tukuma luterāņu baznīcas ērģelnieks un draudzes kora diriģents.
Pēc Otrā pasaules kara Jānis Dreimanis dzīvo Liepājā. Strādā mūzikas vidusskolā un teātrī. Viņa dārgākais lolojums ir vīru koris “Dziedonis”, ar kuru izcīnītas uzvaras dziesmu karos un gūti panākumi neskaitāmos koncertos. 1946.gada pavasarī sākas Alfrēda Kalniņa autorkoncerti. Pirmatskaņojumu piedzīvo vīru korim komponētā “Himna sievietei” un dziesma “Nameisis, zemgaliešu virsaitis”. Latviešu mākslas dekādē Maskavā, kas notika 1955.gadā, ievērību izpelnījās viņa komponētā dziesmu un deju svīta “Senās kāzas Nīcā” etnogrāfiskā ansambļa priekšnesumā. “Dziedonis” savu 35.gadskārtu atzīmē ar vērienīgu koncertu, kas veltīts Jāzepa Vītola simtgadei. Vairākus gadus Jānis Dreimanis ir Liepājas pilsētas un līdz pat mūža galam – Liepājas apriņķa koru virsdiriģents.
Negaidīti un pēkšņi aprāvās Jāņa Dreimaņa dzīves pavediens. Pēdējā gaitā viņu pavadīja visa Liepāja.