Tradīcijā cilvēks ieliek sirdi

Komercijas uzkurinātajā pirmssvētku steigā un skrejā, kad visi dzīvojam kā vāveres ritenī, muzejs aicina uz klusu pārdomu mirkli, ļauj ikvienam ciešāk un sirsnīgāk pietuvoties savai sākotnei, ko ar šodienu vieno tradīcija. Arī Latgalē gadsimtiem senas ieražas ir salikušas lūgšanu krustus ceļu satekās, un kokgriezēji tos rotājuši ar Krustā sistā tēlu. Siltais decembris krustiem gan atņēmis balto sniega seģeni, taču jācer, ka Ziemsvētku zvaigžņu gaisma atkal atstarosies mirdzošās sniegpārslās.
Nelielu daļu savas sakrālās mākslas dārgumu Lietuva ir atsūtījusi mums. Salīdzinot abu kaimiņtautu tradīcijas, Ārzemju mākslas muzeja speciāliste Līga Zute uzsver, ka krusta tēma gan koktēlniecībā, gan arī daudzās citās izpausmēs Lietuvā ir laidusi daudz sazarotākas saknes nekā pie mums.
– Lietuvā katolicisms ir izteiktāks. Viņi, lai pieminētu kādus nozīmīgus notikumus vai nu ģimenes, vai ciema, vai visas valsts dzīvē, savas svētnīcas, ko sauc par kaplīciņām, un atsevišķus krucifiksus, Kristus un dažādu svēto figūras ir uzstādījuši ne vien pie baznīcām vai ceļu satekās, bet arī pagalmos, savu māju tuvumā un pakalnos.

– Lietuvietim krusts vienmēr ir bijis dzīves sastāvdaļa – no šūpuļa līdz pat aiziešanai kapu kalnā. Un arī tur viņa mūža mieru svētī krusts.

– Jā, izstādē var apskatīt arī jumta krustus, kas ir krāšņi metālkalumi, kokā grebtas ainas no svēto dzīves, bareljefus un vairākus gadsimtus senas gravīras.

– Protams. Bez vēstniecības darbinieku un Mikalojus Konstantina Čurļoņa muzeja speciālistu atsaucības mēs nebūtu neko iespējuši, jo tieši Čurļoņa muzejs no saviem krājumiem sarūpēja šo izstādi.
Taču kā Čurļoņa muzejam tagad, pirmssvētku laikā, nebija žēl šķirties no saviem dārgumiem? Tomēr Čurļoņa muzeja direktors Osvalds Daugelis no sirds saka:
– Nu nemaz nebija žēl! Dalīties priekā ar kaimiņiem – tas pašam ir dubults prieks. Un, otrkārt, ja tā pilnīgi atklāti, – šī taču ir ļoti, ļoti neliela daļa no mūsu vākuma. Tomēr pat šī daļiņa parāda to lielo un dziļo Lietuvas tradīciju, kura – arī pateicoties tieši latviešu atbalstam, – tika iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tas ir pasaules šedevrs.

– Jā, tas ir svētais Jurģis. Viņš tautas mākslā ir ļoti populārs. Taču ne jau tikai svētais Jurģis – visi svētie dzīvo kopā ar Lietuvas ļaudīm: viens sargā no ugunsnelaimes, cits – no ūdens, vēl cits ir sargs tālā ceļā. Un, kaut arī mēs, lietuvieši un latvieši, esam tik tuvu – dzīvojam gandrīz vai plecu pie pleca, tomēr katrā tautā kristiānisma tradīcijas ir, kaut nedaudz, tomēr savādākas.
Izstāde būs atvērta līdz pat Zvaigznes dienai – 6. februārim.