
Sadarbojas muzeji
Restaurēto tīstokli rāda Jeļena Viktorova Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Ķīniešu speciālisti restaurējuši vienu no Latvijas Ārzemju
mākslas muzeja ķīniešu mākslas kolekcijas retumiem – tā sauktās tīstokļu
glezniecības paraugu. Austrumu grafikas krājums muzejā veidojies ilgā laikā,
galvenokārt no privātajām kolekcijām. Pašlaik te glabājas 400 Ķīnas un apmēram
tikpat Japānas mākslas darbu, starp tiem arī ļoti vērtīgi eksemplāri. Diemžēl
gandrīz visiem tiem nepieciešama restaurācija. Iesākumam tika izvēlēts 19.gadsimta
tradicionālās tīstokļu glezniecības darbs – U Suna “Krizantēmu vērošana” ar
meistara veltījumu kādai personai. Tradicionālais sižets izteikts ziedu un augu
simbolikā. Autors gleznojis uz papīra, izmantojot ar pigmentu piemaisījumu
bagātinātu, daudzkrāsainu tušu. Laika gaitā tīstoklis bija ievērojami cietis.
Patlaban īpašas austrumu mākslas nodaļas muzejā nav, krājumu pārzina grafikas
nodaļas vadītāja Jeļena Viktorova. Viņa veido japāņu mākslas darbu zinātnisko
katalogu un, izmantojot muzeja kolekciju, raksta doktora disertāciju par teātra
tematikai uzticīgo 19.gadsimta gravīras meistaru Utagavu Kunisadu un viņa skolu.
Latvijas Universitātes Orientālistikas katedrā Jeļena Viktorova lasa lekcijas par
Japānas mākslas vēsturi. Viņas maģistrantes Ilze Puķe un Irina Bezručenko patlaban
pēta muzeja krājumā esošās ķīniešu Cinu dinastijas enciklopēdijas 100 lapas, kas
stāsta par ikdienas dzīvi un paražām 19.gadsimta beigās. Izpētītās lapas
paredzēts izstādīt 2006.gada sākumā.
Jeļenai Viktorovai un muzeja restauratorei Aijai Brīvniecei pērn bija iespēja trīs
nedēļas pavadīt Ķīnā. Viņas iepazinās ar Ķīnas imperatoru pils muzeju Pekinā,
kas ir lielākais un bagātākais valstī, un ar jaunuzcelto Šanhajas muzeju, kas lepojas
ar jaunākajām tehnoloģijām.
Vispārsteidzošākā bijusi speciālā kamera, kurai pirms došanās glabātavā jāiziet
cauri, lai atbrīvotos no putekļiem un visa cita nelāgā, kas varētu kaitēt mākslas
darbiem. Ķīniešu kolēģi bijuši ļoti draudzīgi, atklāti un labestīgi
ziņkārīgi. Atklājuši arī dažus restaurēšanas noslēpumus, zinādami, ka Latvijā
glabājas viņu kultūras mantojuma daļiņa.
Ieradušies Rīgā, restauratori Jans Dzehua no Pekinas un Džu Pinfaņa no Šanhajas
divas nedēļas no agra rīta līdz vēlam vakaram čakli strādāja Ārzemju mākslas
muzejā. Darbs bija ļoti sarežģīts, bet rezultāts ir lielisks.
Ķīnas un Latvijas muzeju kontakti attīstās saskaņā ar abu valstu kultūras
ministriju noslēgto kultūras apmaiņas līgumu 2003.–2005.gadam.
Jānis Akmentiņš