Atdzimusī inkunābula atgriežas mājās

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks un Aglonas bazilikas dekāns Andrejs Aglonietis 7.decembrī svinīgi parakstīja dokumentu, kas apliecina, ka pēc bibliotēkā veiktās restaurācijas Aglonas bazilikai tiek nodota atpakaļ glabāšanā inkunābula “Clemens V. Constitutiones”. Tas bija patiesi liels brīdis, jo grāmatniecības rītausmā iespiestā folianta likteņgaitas bijušas visai dramatiskas un atdzimšanu tas varējis piedzīvot, pateicoties daudzu cilvēku pašaizliedzīgam kopdarbam vairāku gadu garumā.

LNB direktors Andris Vilks un Aglonas bazilikas dekāns Andrejs Aglonietis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Par inkunābulas vēsturi un laimīgo atrašanu svinīgajā pasākumā stāstīja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (LAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas speciāliste Aija Taimiņa, mākslas zinātniece Elita Grosmane pievērsa uzmanību jaunā žurnāla “Mākslas vēsture un teorija” otrajam numuram, kurā publicēts raksts par šo vērtīgo atradumu, un LNB Restaurācijas un digitalizācijas nodaļas vadītāja Rudīte Kalniņa iepazīstināja ar inkunābulas ilgās un skrupulozās restaurācijas gaitu.

Dzimusi pirms 528 gadiem

Pāvesta Klemensa V (1264 – 1314) apkopotais baznīcas tiesību normu krājums iespiests Bāzelē M.Venslera tipogrāfijā 1476.gadā un tādējādi tiek uzskatīts par inkunābulu, kā sauc grāmatas, kas iespiestas līdz 1500.gada 31.decembrim. Grāmata saglabājusies oriģinālsējumā ar kolorētām agrīnā metālgriezuma gravīrām vāku iekšpusē. Tā piederējusi Rīgas maģistram, bibliofilam un mākslas darbu kolekcionāram Reinholdam Soltrumpam, kura ģimene no Dortmundes ieradusies Rīgā 14.gadsimta sākumā.

Paglābusies bēniņos

Ilgus gadus grāmata glabājusies Aglonas klosterī. Par to stāsta dekāns Andrejs Aglonietis: “Klosterī bija sena bibliotēka, daudzi vērtīgi izdevumi, arī vairāki simti rokrakstu. Izturēja abus karus, bet sešdesmitajos gados klosteri vajadzēja slēgt. Teica, ka esot antisanitāri apstākļi, lika visas grāmatas sviest ārā. Dzelzceļa stacijā ilgi stāvēja grāmatu kalns. Viss tomēr neaizgāja pazušanā. Bija ļaudis, droši vien kādas tantiņas, kas kaut ko aiznesa uz bēniņiem, lai tālāk no acīm.”

Atkal dienas gaismā

Gatavojoties Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, Aglonas bazilikā notika vērienīgi pārbūves darbi, kuru gaitā tika uzieti savulaik no iznīcības paglābtie 15.–19.gadsimta dokumenti. Visvairāk cietušos 1993.gadā atveda uz Rīgu. Vēstures muzeja Restaurācijas centra speciālistes Ārijas Ubarstes vadībā tika veikti preventīvās tīrīšanas un konservācijas darbi. Pirmo reizi vērtīgo atradumu atklātībā parādīja Latvijas Restauratoru biedrības 10.gadadienas konferencē 1999.gada 10.jūnijā. Tieši tad inkunābula nonāca grāmatnieku redzeslokā. Jau nākamajā rudenī LNB un LAB speciālistes Silvija Šiško, Rudīte Kalniņa un Aija Taimiņa devās iepazīties ar Aglonas bazilikas bibliotēkas krājumu un tā glabāšanas apstākļiem. LNB restauratori un Latvijas Valsts arhīva centrālās mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijas speciālisti veica dokumentu tīrīšanu un konservāciju.

Kopā visi spēki, visi prāti

Inkunābulas restaurācijas darbi Nacionālajā bibliotēkā sākās 2002.gada rudenī. Kā uzsver Andris Vilks, kopā tika likti visi spēki. Kultūras saglabāšanas vārdā cieši sadarbojās Aglonas bazilika, Akadēmiskā bibliotēka un Nacionālā bibliotēka. Talkā nāca arī Tartu Mākslas koledžas profesors Endels Valks Falks, pats gudrākais un prasmīgākais restaurators Baltijas valstīs. Pie viņa brauca konsultēties, tika sarīkots pat vasaras seminārs. Tāpēc vislielāko gandarījumu sagādājis profesora atzinums, ka restaurācijas darbi paveikti ļoti labā kvalitātē.
Parakstot oficiālos dokumentus par inkunābulas nodošanu un saņemšanu, Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks sacīja:
“Tad nu izrakstām savu pacientu, atkal sveiku un veselu.” Pateicoties par atjaunoto Aglonas bazilikas dārgumu, dekāns Andrejs Aglonietis gan piebilda: “Būs mums vēl viena klapata klāt – kā saglabāt, kā parādīt. Cilvēkiem tā jāredz.” To atzina arī priesteris Viktors Naglis: “Baznīcā nāk tauta, mūsu pašu ļaudis. Ir labi, ka baznīcā viņi redz kultūru. Latgalē ir vēl daudz gara bagātību, kas jāceļ gaismā.”

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv