1990.gada 31.jūlija sēdes stenogramma

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Britāna tulkojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nospiediet reģistrācijas slēdzi. Lūdzu rezultātu. Paldies. Pēc apstiprinātās darba kārtības otrajā lasījumā ir jāizskata likumprojekts par ārpustiesas kārtībā represēto un nepamatoti notiesāto pilsoņu reabilitāciju. Ziņo deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kopā ar likumprojektu jums ir izdalīts lēmums par šī likuma stāšanos spēkā. Šodien gribētos dzirdēt piezīmes par šo lēmumu, jo trešajā lasījumā, kad notiks balsošana par likumu, vajadzētu pieņemt arī šo lēmumu, kurš nosaka šī likuma spēkā stāšanās kārtību.
Tika uzmanīgi izskatītas piezīmes. Rezultātā likumprojektu jūs redzat šajā variantā.
Pirmām kārtām pēc deputāta ierosinājuma svītrots pirmā punkta otrais apakšpunkts, kur bija norādīts “par visu nozieguma izdarīšanu līdz 26.novembrim”. Tātad ir palicis variants– pirmā punkta pirmais apakšpunkts “tikai par to noziegumu izdarīšanu, kuri ar Latvijas Republikas likumdošanu bija atzīti par noziegumiem”.
Jautājumā par tagadējā pirmā punkta trešo un ceturto apakšpunktu ir notikušas nelielas izmaiņas. No 4.apakšpunkta daži nozieguma sastāvi pārcelti uz trešo apakšpunktu. Tas ir saistīts ar dienestu armijā. 193.7 “d”, no 59.4 līdz 59.6, 193.10a. Otrajā punktā ir precīzāk noteikts, ar ko saistīts 82.pants– bēgšanu gan no ieslodzījuma vietas, gan no izsūtījuma. Trešais punkts papildināts attiecībā uz PSRS likumu par valsts noziegumiem, 7.pants ir nācis klāt, bet tas ir tas pats 65.pants, tikai, kamēr nebija pieņemts Latvijas PSR Kriminālkodekss, no 1958.gada decembra līdz Kriminālkodeksa pieņemšanai 6.janvārī bija laiks, kad tieši par šo 7.pantu tiesāja, neatsaucoties uz 65.pantu, jo tas vēl nebija pieņemts. 4.punkts palicis bez grozījumiem, 5.punkts arī palicis bez grozījumiem.
Protams, lielākās diskusijas rada 1.punkta otrais apakšpunkts. Kā mēs atceramies, tika kritizēti formulējumi, kuri bija rakstīti par noziegumiem, kas paredzēti 58.pantā. Gāja strīds, kuras personas ir jāizslēdz no kriminālatbildības. Agrāk mums bija neapbruņoti civiliedzīvotāji vai karagūstekņi, slepkavas, laupīšanas ar smagiem miesas bojājumiem, personas slēpšana un krimināla viltošana. Apspriežoties darba grupā, kā arī ar drošības komitejas, prokuratūras, Augstākās tiesas pārstāvjiem, Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, nonācām pie formulējuma, kas tagad jums tiek likts priekšā.
Deputāts Morozļi ierosināja “neapbruņotus civiliedzīvotājus” nomainīt ar “mierīgiem iedzīvotājiem”. Apmierinot faktiski deputāta Morozļi labojumu, mēs ieviesām jēdzienu “nekombatants” no vārda “kombatants”, kas ir bruņots iedzīvotājs, kurš piedalās vardarbībā. Tātad kriminālnoziegums pret nekombatantiem, tas ir, pret iedzīvotājiem, kuri nepiedalās vardarbībā, atzīstams par sodāmu un vainīgais netiek reabilitēts. Šeit nav svarīgi, vai viņš ir apbruņots vai nav apbruņots– milicim uz posteņa ir ierocis, arī ciema padomes priekšsēdētājam ir pistole –, bet šeit ir svarīgi tas, vai viņš piedalās militārās operācijās vai nepiedalās. Vēl četri sastāvi tiek izslēgti. Tie ir noziegumi pret mieru, genocīda noziegums, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi. Šie četri noziegumi– pret mieru, genocīda noziegums, noziegums pret cilvēci un kara noziegums– ir formulēti starptautiskos līgumos, un, pielietojot reabilitāciju šeit, būtu jāvadās pēc šiem starptautiskajiem aktiem. Atlikušas ir personas, kuras vainīgas krimināllietu viltošanā. Tāds ir priekšlikums par likumu.
Attiecībā uz lēmumu ir procesuāla rakstura norādījumi. 1.punkts norāda likuma spēkā stāšanās dienu. 2.punkts: kas piemēros likumu. Ja ir beztiesisks lēmums vai izbeigta lieta, tad ierosina republikas prokurors. Attiecībā uz personām, kuras represētas atbilstoši šī likuma 1.panta 3.punktam– tautas tiesa. Šeit ir lielāko tiesu nodokļu nemaksāšanas gadījumi. Attiecībā uz personām, kuras notiesātas citās tiesās vai arī pēc citiem pantiem– Augstākā tiesa.
Tālāk priekšlikums bija Ministru padomei apstiprināt reabilitācijas apliecību, lai tā nebūtu vienkārši kaut kāda izziņa, ko tagad pat bez zīmoga un attiecīgiem izejas datiem izsniedz represētajiem vai atsūta pa pastu. Tādēļ arī 7.punkts paredz, ka apliecību izsniegšanai jānotiek izpildkomitejās un attiecīgi jāizskaidro represētajiem viņu tiesības un valsts varas vārdā jāatvainojas. Es saprotu, ka šīs izpildkomitejas un šī valsts vara nav tā, kas viņus represējusi, taču attiecīgam valsts atvainošanās aktam ir jābūt. Es domāju, ka jūs atbalstīsit mani šajā jautājumā. 6.punktā– attiecināt uz reabilitētajām personām visas tiesības, kas šobrīd noteiktas uz nelikumīgi izsūtītajiem. Pretējā gadījumā veidojas savāda situācija, ka izsūtītie, kuri tomēr neatradās aiz nometņu žoga, bija relatīvi materiālā ziņā labākā stāvoklī nekā notiesātie.

Priekšsēdētājs: Paldies par skaidrojumu, bet mums vajadzētu tomēr vadīties no reglamenta. Tas ir trešais lasījums? Otrais lasījums. Lūdzu jautājumus. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Muciņa kungs, pagājušoreiz, kad mēs apspriedām, es jau prasīju, bet nedzirdēju atbildi. Lūdzu paskaidrot. Vairākkārtīgi šeit atkārtojas formulējums: krimināllietas izbeigt, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem. Vai šāds formulējums ir vajadzīgs?

L.Muciņš: Ja krimināllieta ir izbeigta, pamatojoties uz reabilitējošu apstākli, tad reabilitācija vairs nav vajadzīga. Teiksim, ja izmeklēšanas orgāni uzskata un prokurors apstiprina, ka krimināllietā cilvēks nav vainīgs vai arī netiek pierādīta viņa vaina, tad krimināllietu izbeidz pēc tāda un tāda kriminālprocesa kodeksa panta. Šie panti sadalās reabilitējošos un nereabilitējošos. Ja reabilitējošs apstāklis, tātad viņa vaina netiek konstatēta, un šeit nav nekādu šaubu un atkārtota reabilitācija nav vajadzīga. Cilvēks skaitās nevainīgs pēc šā lēmuma pieņemšanas. Taču, ja kriminālizmeklēšanas orgāni konstatē, ka cilvēks ir vainīgs, bet dažādu apstākļu dēļ viņu nevar nosūtīt uz tiesu, teiksim, viņš ir miris vai viņš saslimis ar gara slimību un tā tālāk, tad pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu, bet apstākļi skaitās nereabilitējoši, vaina paliek, kaut gan tikai tiesa var noteikt vainu, bet zināmā mērā tādos brīžos izmeklēšanas orgāni vainu atstāj uz cilvēku. Šos gadījumus mēs pārskatām ar šo reabilitācijas aktu. Teiksim, miršanas gadījumi, tādu ir ļoti daudz: 1945., 1943., 1941.gadā represētās personas nometnēs ir mirušas pirms izskatīšanas tiesā vai sevišķās apspriedes orgānos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Kad iepriekšējo reizi izskatījām šo dokumentu, mums radās dažas neskaidrības koncepcijas sakarā. Es iesniedzu rezolūcijas projektu. Tika nolemts, ka šī rezolūcija tiks izskatīta kopā ar otro lasījumu. Vai jūs nevarētu pateikt, kāpēc jūs šodien neizteicāt savu attieksmi par rezolūcijas projektu?/

L.Muciņš: Cik man zināms, šī jūsu rezolūcija tika izskatīta, kopā netika pieņemta. Šī rezolūcija tāpat kā rezolūcija par PSKP saukšanu pie atbildības nonāca sekretariātā un tur tā atrodas. Ja Augstākā padome pieņems lēmumu iekļaut dienas kārtībā tādas rezolūcijas izskatīšanu, tad izskatīsim. Man nekādu iebildumu nav. Es ņēmu arī vērā deputāta Aleksejeva apsvērumus, gatavojot šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

I.Silārs: Es jums, Muciņa kungs, jau vakar iesniedzu savas iebildes pret šeit 1.panta 2., 3., 4.punktā un 2.pantā ierakstīto, ka mēs reabilitējam personas, kuras tiesātas par noziegumiem. Manuprāt, mēs uzskatām, ka tie nav izdarīti noziegumi. Tādēļ šeit būtu jāraksta: “Par darbībām, kuras kvalificētas kā noziegumi KPFSR kriminālkodeksā.” Šajā kriminālkodeksā tie ir kvalificēti kā noziegumi, bet mēs atzīstam, ka tie nav bijuši noziegumi, tādēļ jau mēs reabilitējam.

L.Muciņš: Paldies. Priekšlikums tiks izskatīts, atbildi es tagad sniegt nevaru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Simsons: Es vēl gribētu pievērst uzmanību 1.panta 2.apakš-punktam. Šeit no profesionālā viedokļa viss ir pateikts ļoti labi– īsi un pamatīgi, bet, kā jau deputāte Marjaša teica, šeit ir zināmas neskaidrības. Man šķiet, mums nav īsta priekšstata, kas te ir noziegums pret mieru, kas tiek kvalificēts kā genocīda noziegums, kā noziegums pret cilvēci, kara noziegums, un tāpat arī pret nekombatantiem. Pieņemot šo likumu, mums ir jābūt pilnā skaidrībā par to, kuri netiks reabilitēti, jo šim likumam sekos nākošais likums par to cilvēku saukšanu pie atbildības, kuri ir vainīgi represijās un arī tajos pašos noziegumos pret cilvēci, genocīda noziegumos un tamlīdzīgi. Es domāju, ka, pirms mēs varētu pieņemt šo pantu, mums ir vajadzīgs papildu materiāls, lai mēs varētu skaidri izlasīt, kas ir kvalificēts kā noziegums pret mieru un visi šie te pārējie. Pretējā gadījumā izspriest šo jautājumu šeit nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jūsu viedoklis?

L.Muciņš: Tāda informācija var tikt sagatavota, jo tie ir starptautiskie līgumi, starptautiskās konvencijas šajos jautājumos. Mēs vadīsimies šeit no starptautiskajām tiesībām.

Priekšsēdētājs: Vai ir papildinājumi? Tātad 1.pants. Komisijas vadītājs deputāts Muciņš uzskata, ka tie priekšlikumi, kuri pašreiz izskanēja, ir tomēr redakcionālas dabas un ka mēs varētu balsot par šo pantu tādā veidā, kādā tas pašreiz ir. Šos labojumus komisija pēc tam vēl izskatīs un pēc saviem ieskatiem iestrādās un mums dos akceptēt. Bet tagad balsojam tādā veidā, jo konceptuāli nekas netiek mainīts.
Lūdzu reģistrēties. Rezultāts– 124. Balsojam par 1.pantu. Lūdzu rezultātu. Paldies. 94– par, 9– pret, 10– atturas. 1.pants tādā redakcijā tiek pieņemts. Pie labojumiem, kuri šeit izskanēja, komisija strādās tālāk.
Lūdzu, par 2.pantu. Nav, tad balsosim. Lūdzu rezultātu. 94– par, 13– pret, atturas– 5. 2.pants ir pieņemts tādā redakcijā.
Lūdzu, 3.pants. Nav iebildumu un citu priekšlikumu? Lūdzu, balsosim! Rezultāts: 100– par, pret– 8, atturas– 9.
4.pants. Arī nav. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 99– par, 6– pret, atturas– 7. Pieņemts.
5.pants. Vārds deputātei Marjašai.

R.Marjaša: Šeit 5.pantā arī nevis “lietas izbeigt, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem”, bet “izbeigtas bez reabilitācijas”.

No zāles: Tas uz visiem attiecas.

Priekšsēdētājs: Citu priekšlikumu nav? Komisijas vadītājs uzskata, ka to komisija var izskatīt kā redakcionālas dabas iebildes, tāpēc balsosim par 5.pantu tajā redakcijā, kurā tas ir iesniegts. Rezultāts: 102– par, pret– 6, atturas– 7. Līdz ar to tagad mums ir jāpieņem likumprojekts otrajā lasījumā. Mēs lūgtu jūs, godātais komisijas vadītāj, nosaukt labprātīgu termiņu, kuru mums ierakstīt un kura laikā jūs izskatīsiet šīs piezīmes, kuras te izskanēja.

No zāles: Tā kā deputāts Simsons lūdza sagatavot materiālu par tiem četriem punktiem, tad varētu iet runa par nedēļas beigām– ceturtdienu.

Priekšsēdētājs: Piektdien mums ir 3.augusts? Tātad balsosim par likumprojekta par represēto personu reabilitāciju akceptēšanu otrajā lasījumā un uzdosim komisijai labojumus, kuri šeit tika apspriesti, iesniegt kopā ar likumprojekta vērtējumu 3.augustā. Lūdzu balsot! Rezultāts: 101– par, 7– pret, 10– atturas. Otrajā lasījumā likumprojekts tiek akceptēts.
Tagad par lēmuma projektu. Manuprāt, ļoti pareizi ierosināja komisijas vadītājs. Acīmredzot lēmumi jāpieņem līdz ar galīgo likumprojekta akceptu. Jums, deputāt Grūbe, tieši par procedūru jautājums?

G.Grūbe: Nē, man ir tieši par lēmuma vienu punktu, kuru es gribēju precizēt. Lai komisija sagatavo vismaz šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Iesniedziet, lūdzu, rakstiski komisijai. Varbūt šeit tagad nevajag apspriest? Iesniedziet rakstiski, un mēs lēmumu apspriedīsim trešajā lasījumā, tas ir, piektdien pēcpusdienā.
Nākošais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts par komisijas izveidošanu valsts kontroles koncepcijas un likumprojekta par valsts kontroli izstrādāšanai. Ja jūs atceraties, tad šo uzdevumu mēs uzticējām deputātam Biezajam. Lūdzu.

J.Biezais: Godātie klātesošie! Esam nokavējuši par apaļu diennakti, tamdēļ es lūdzu manu jautājumu īpaši neaizkavēt. Par cilvēkiem, kuri ir uzaicināti komisijā, nekādu sīkāku anketu nav, izņemot darba vietu un ieņemamo amatu. Viņi pamatā tika izvirzīti no šīm organizācijām, lai tās tiktu pārstāvētas. Ar jūsu atļauju es viņus arī nosauktu.

Priekšsēdētājs: Mums jau ir šis projekts. Nosaukt nevajag.

J.Biezais: Bet jābalso būtu.

Priekšsēdētājs: Varbūt. Ja jums ir viss, tad mēs lūgsim uzdot jautājumus, ja tādi būs. Lūdzu jautājumus. Trešais mikrofons.

T.Jundzis: Arodbiedrību priekšsēdētājs Siliņa kungs ierosina vēl vienu kandidatūru. Vai jūs nevarētu iepazīstināt ar šo kandidatūru?

J.Biezais: Jā, atvainojiet, es to arī gribēju darīt. 11.numurs– Lidija Upmane. Tātad pārstāvētas arī sievietes. Vieglās rūpniecības darbinieku arodbiedrības federācijas priekšsēdētāja. Tas man tika iesniegts pēc noliktā datuma. Līdz ar to es viņu pierakstīju klāt, ja deputātiem nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Jūs pats atbalstāt?

J.Biezais: Es atbalstu noteikti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl kādi jautājumi? Nav jautājumu. Balsojam par lēmuma projektu par komisijas izveidošanu valsts kontroles koncepcijas un likumprojekta par valsts kontroli izstrādāšanai. Jums šis likumprojekts ir, 10 komisijas locekļi un komisijas priekšsēdētājs vienpadsmitais. Divpadsmitais– vēl ir ierosināts iekļaut Lidiju Upmani, kuras kandidatūru arī atbalsta komisijas vadītājs no arodbiedrībām. Lūdzu, balsosim par šo projektu! Vajadzīga 101 balss. Rezultāts: 105– par, pret– 7, atturas– 4. Lēmums pieņemts.
Likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par tautas kontroli. Otrajā lasījumā. Vārds Tālavam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Jums visiem ir šis lēmuma projekts. Varu ziņot, ka pēc pirmā lasījuma nav ienācis neviens priekšlikums. Kā jūs atceraties, arī šī lēmuma projekta apspriešanā nebija neviens priekšlikums ienācis un nav ienācis pat līdz šim laikam. Vēl es gribu atgādināt, ka mēs jau pieņēmām lēmumu pirmajā lasījumā. Šeit ir runa par tehniskām izmaiņām Konstitūcijā. Es aicinu balsot vēlreiz par otrajā lasījumā piedāvāto lēmuma projektu bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Es tikai nesaprotu, vai trešais lasījums būs vai nebūs? Būs, ja? Skaidrs, nekādu piezīmju nav. Ja nav nekādu piezīmju, vai ir vajadzīgs par katru pantu balsot atsevišķi? Tad balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā. Varbūt vienu sekundīti. Vajag reģistrēties vēlreiz. Lai reģistrējas arī deputāts Muciņš. Viņš strādāja pie tribīnes un nav reģistrējies. Sekretariāta vadītājam būs lielākas iespējas analizēt mūsu darbu. Milzīgi grafiki un līknes jau top sarkanās un melnās krāsās. Lūdzu rezultātu. Paldies. Balsosim par šo projektu otrajā lasījumā un akceptējam projektu otrajā lasījumā. Lūdzu. Jūsu termiņu? Jūs arī vēlaties trīs dienas, godātais Jundzi? Tātad piektdien?

T.Jundzis: Cienījamo priekšsēdētāj! Tas saistīts ar labojumiem Konstitūcijā.

Priekšsēdētājs: Es saprotu.

T.Jundzis: Tā kā nu...

Priekšsēdētājs: Mēs termiņu noliekam trīs dienas, un tad jūs redzēsiet, kā jūs varat.

T.Jundzis: Iesniegt mēs iesniegsim. Sakarā ar atvaļinājumu tuvumu es baidos, ka tas kvorums visu laiku kūst.

Priekšsēdētājs: Mūsu lieta ir noteikt termiņu. Termiņš ir tāpat trīs dienas, tas ir, 3.augusta pēcpusdienā, lūdzu, iesniedziet. Rezultāts: 106– par, 5– pret, atturas– 5. Projekts ir akceptēts otrajā lasījumā.
Es saprotu, ka mēs bankas vēl nevaram sākt izskatīt, jo nav nedz banku vīru, nedz paša komisijas priekšsēdētāja. Ojārs Kehris nav zālē?
Godātie kolēģi! Mēs nevaram izskatīt, bet vai jums ir šis materiāls– lēmumprojekts par darba grupu izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes izstrādāšanai? Nav? No 1 un 6 nekas nav, ja? Es tūlīt nosaukšu likumprojektu un tās komisijas, kuras ir gatavas ziņot. Lūdzu, varat ķerties pie darba.
Deputātiem ir izsniegti sekojoši likumprojekti– par uzņēmējdarbību, par pensijām, par reliģiskajām organizācijām otrajā lasījumā, bet par arodbiedrībām un par presi nav izsniegts. Kāpēc jūs maldināt? Ministru mēs nevaram bez Godmaņa kunga izskatīt. Par prokurora uzraudzību. Šie jautājumi ir izsniegti visiem deputātiem, un, ja komisija ziņo, lūdzu, mēs esam gatavi uzklausīt.
Komisijām mēs dodam 27 minūšu starpbrīdi. Un arī visiem deputātiem 27 minūšu starpbrīdis. Pēc tam komisija, kura ir gatava, lūdzu, jau atrodieties tribīnē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kurš piesakās tribīnē? Druvis Skulte, lūdzu.

D.Skulte: Cienījamie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Piedāvāju Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas vārdā pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu par Latvijas Republikas arodbiedrībām. Likumprojekts ir izsniegts visiem 19.jūlijā. Tātad ir bijis mazs misēklis. Uzsākot savu tēžu izklāstu, gribu jums atgādināt, ka runa ir par 19.jūlijā izsniegto likumprojektu, kur ir 97.nodaļa un 25.pants. Kādi pieci seši deputāti ir saņēmuši iepriekšējo variantu. Lūdzu, salīdziniet ar kaimiņiem, ar blakussēdētājiem.
Likumprojekts ir tapis, varētu teikt, lielā laika intervālā. Darbs pie šī likumprojekta ir sācies šā gada janvārī, tātad ar arodbiedrību kongresu, kad likumdošanas iniciatīvas kārtībā arodbiedrību kongress iesniedza Augstākās padomes Prezidijam izskatīšanai savu variantu. Šādā veidā šis variants nonāca Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā. Pie likumprojekta strādāts visu šo laiku, apmēram deviņus mēnešus, maksimāli iesaistot visas ieinteresētās puses, arī visas jaunās organizācijas, kas veic arodbiedrību funkcijas jaunajos apstākļos. Runājot konkrēti par jaunajām arodbiedrībām, tās ir atdalījušās no centralizētās valsts arodbiedrības, darbojas patstāvīgi. Arī strādnieku savienība aktīvi iesaistās šī likumprojekta izstrādē.
Par kopējo situāciju arodbiedrībās. Kāds ir mūsu mērķis? Šo likumprojektu piedāvājot pirmajā lasījumā, ir doma tomēr mazliet apsteigt notikumu gaitu mūsu sabiedrībā un konkrēti arī arodbiedrībā. Es esmu dziļi pārliecināts, ka arodbiedrības pašlaik ir ļoti lielu pārvērtību priekšvakarā. Arodbiedrībās drīz sāksies šie paši stihiskie procesi un arī šī lielā konfrontācija atsevišķos variantos, kā tas ir noticis ar PSKP. Šie paši procesi centralizētajai valsts arodbiedrībai tuvākajā nākotnē ir priekšā. Tādēļ nepieciešams ar šo likumprojektu dot tiesiskās normas, lai jaunajos apstākļos, tirgus ekonomikas apstākļos, būtu iespēja algotajiem strādniekiem– darba ņēmējiem– veidot savas brīvprātīgas apvienības, kas aizstāvētu viņu intereses. Tādā veidā šajā politiskajā un ekonomiskajā arodbiedrību funkcijā iekļautos organiski tirgus ekonomika kā neatņemama sastāvdaļa. Varbūt tas izklausās pārāk augsti teikts, bet es domāju, ka tomēr arodbiedrībām būs ļoti liela loma tieši šo attiecību veidošanā starp darba devēju un darba ņēmēju.
Par problēmām, ar kurām mēs saskārāmies, strādājot pie šī likuma projekta.
Pirmais. Problēma par to, kādā veidā veikt šo radikālo pāreju no centralizētām valsts arodbiedrībām uz brīvu arodbiedrību veidošanos. Šeit ir atkal tas pats jautājums, ar ko mēs saskārāmies, strādājot pie likuma par sabiedriskajām organizācijām un partijām– jautājums par to, kādā veidā šis centralizētās arodbiedrības īpašums nonāks Latvijas Republikas rokās un nepiederēs vairs vissavienības centrālajai arodbiedrību padomei, kuras īpašumi ir milzīgi. Es domāju, ka mēs varbūt kaut kur esam pārvērtējuši partijas īpašumus, kas varbūt kopējā republikas īpatsvarā ir ļoti minimāli, bet arodbiedrībai šie īpašumi un tātad arī ļoti lielas materiālās vērtības pašlaik ir tieši tādā pašā centralizācijas pakļautībā. Pašreizējā situācijā Latvijas arodbiedrībai ir tikai operatīvās pārvaldes funkcijas.
Nākošais jautājums ir par to, lai mēs ar šo likumprojektu nenodarītu pāri demokrātiskajiem procesiem, kas ir sākušies, lai šī tiesiskā reglamentācija nekavētu veidoties šīm jaunajām arodbiedrībām, tajā pašā laikā nedodot arī privilēģijas, saglabājot šīm vecajām ļoti stabilajām struktūrām noteicošo lomu visā mūsu arodbiedrību kustību dzīvē.
Un vēl viena problēma, kas kopīgi mums būs jārisina. Tas varētu būt, ja runāsim par otro un trešo lasījumu, tātad par tām valsts funkcijām, kas ir nodotas arodbiedrībām kaut kur 30.gadu vidū. Vēl līdz šim brīdim arodbiedrību pārziņā ir valsts funkcijas, piemēram, tehniskā inspekcija un darba inspekcija. Es domāju, ka tas neatbilst nekādiem tiesiskas valsts kritērijiem. Šajā likumprojektā ir paredzēta pilnīga arodbiedrību atdalīšana no valsts. Šādā veidā šie jautājumi ir ietverti valdības programmā. Runa tur iet par sociālo apdrošināšanu– vienu no šīm funkcijām, kas jau tiek pārņemtas. Šajā likumprojektā mēs atsakāmies no šīm divām valsts funkcijām– uzraudzības inspekcijas funkcijām.
Tas būtu īsos vārdos vispārējs vērtējums par to, kādos apstākļos un ko darba grupa un mūsu komisija strādājot ielikusi šajā likumprojektā. Par atsevišķiem pantiem, par koncepciju, kur varētu būt domstarpības, es vēlētos sniegt arī sīkāku paskaidrojumu.
Lūdzu, izlasiet likumprojekta 3.pantu, kur iet runa par arodbiedrību reģistrāciju! Šeit ir paredzēti vairāki varianti, pat variantu varianti. Komisijas priekšlikums un darba grupas priekšlikums ir šodien pirmajā lasījumā neizvēlēties vienu konkrēti un stingri turēties pie šīm normām, bet tomēr akceptēt komisijas viedokli un publicēt apspriešanai visiem republikas iedzīvotājiem likumprojektu ar šiem variantiem, jo pretrunas ir ļoti lielas. Situācija ir tāda: iepriekšējās arodbiedrības struktūras, centralizētās valsts arodbiedrības katrā ziņā ir ieinteresētas, lai būtu šī reģistrācija, pie tam ar pēc iespējas lielāku biedru skaitu. Runa iet par 1000 un vēl vairāk biedriem. Bet šajā situācijā tas nebūs demokrātiski. Vienkārši tiks bremzēts šis process. Rodoties tirgus ekonomikas attiecībām, var veidoties mazākas profesionālās apvienības savu interešu aizstāvībai. Tātad šeit mums ir jāizvēlas un katram jāizsaka savs viedoklis.
Vēl problemātisks jautājums ir par arodbiedrību reģistrāciju. Arī šeit ir pretrunīgi viedokļi, bet komisija kopumā vienojās, ka tomēr būtu nepieciešams arodbiedrības reģistrēt. Neiet runa par kaut kādu iedarbošanos un ietekmēšanu, runa iet par juridisku aktu, par arodbiedrības kā tādas reģistrāciju. Šeit neiet runa par to, ka varētu iejaukties Tieslietu ministrija, likt grozīt statūtus, kas patīk vai nepatīk. Tātad Konstitūcijas ietvaros arodbiedrības iesniedz savus statūtus, kur nav pretrunu, un tiek reģistrētas.
Kāpēc tas ir nepieciešams? Mēs savā darbībā komisijā iepazināmies ar vairāku Eiropas valstu un konkrēti ar vienas no lielākajām Zviedrijas arodbiedrībām– metālistu arodbiedrības statūtiem. Kopējā norma demokrātijas valstīs ir tāda, ka tomēr arodbiedrības tiek reģistrētas. Tas ir nepieciešams, lai zem arodbiedrību markas nerastos dažādi politiski strāvojumi, kas vienkārši darbojas politiskajā laukā, izmantojot priekšrocības un varbūt izņēmuma tiesības, kas ir dotas vienīgai šai sabiedriskajai organizācijai– arodbiedrībai– darba jautājumu kārtošanai, savu uzņēmumu ekonomisko interešu aizstāvībai tieši kā vienīgajai organizācijai. Lai tomēr būtu šī reglamentācija. Šeit ir paredzēti varianti.
Vēl tika izteiktas pretenzijas 10.pantā. Šeit arī komisija konsultējoties ņēma vērā un piedāvā pirmajā lasījumā izslēgt tādu nedemokrātisku normu, kas varbūt nav tiesiska un kur runa iet par kolektīvo līgumu. Pēdējais teikums tur ir šāds: “Darba devējs nav tiesīgs atteikties noslēgt šo līgumu.” Tātad šo te teikumu izslēgt, jo principā tiek runāts par darba kolektīvo līgumu, un tas ir galvenais instruments darba devēja– darba ņēmēja attiecībās. Tātad šāda kategoriska norma vienkārši nav nepieciešama. Vēl ir arī atsevišķi kritika par 16.pantu– “garantijas arodbiedrības biedriem”. Sekojoši: “Nav pieļaujama darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas ar arodbiedrības biedru bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas.” Šeit bija pretēji viedokļi. Līdz ar to, ierakstot šādu pantu, nebūs iespējams atbrīvoties no strādnieka, kas neievēro darba disciplīnu un nepilda savas funkcijas. Bet šeit, šajā pantā, ir runa pilnīgi par kaut ko citu. Tātad, ja strādājošais pārkāpj darba likumdošanu, arī varbūt citus likuma kodeksus, viņš tiek atlaists, pamatojoties uz šiem konkrētajiem likumiem. Bet šajā 16.pantā runa iet par štatu samazināšanu un par šiem jautājumiem, ar kuriem mēs saskarsimies. Tātad runa ir par to, ka tīri, varētu teikt, godprātīgs darbinieks, kas tiek ar saviem pienākumiem galā, tiek atbrīvots ražošanas interešu dēļ. Ar to mēs saskarsimies. Šeit arī laikam tomēr šī privilēģija vai priekšrocība būtu jādod arodbiedrībai kā strādājošo interešu aizstāvei. Tad šie jautājumi tiktu konkrētos kolektīvos demokrātiski risināti.
Tās ir divas galvenās principiālās iebildes šajā likumprojektā. Komisijas priekšlikums ir sekojošs: pieņemt šodien šo likumprojektu pirmajā lasījumā un nopublicēt to, bet līdz 1.oktobrim iesniegt kopā ar lēmumu jau tādā veidā, kāds šis likumprojekts stāsies spēkā otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautātāju un debatētāju loks nav visai plašs. Jautājums ir Edmundam Krastiņam, un debatēs ir pieteicies deputāts Freimanis. Lūdzu jautājums.

E.Krastiņš: Kā redzu pēc viena no pantiem, es pieļauju iespēju arī šinī likumprojekta variantā, ka vienā uzņēmumā varētu būt kādas divas, trīs vai pat četras arodbiedrības. Taču nekur likumprojektā neredz nevienu normu, kas regulētu šo arodbiedrību savstarpējās attiecības ar uzņēmēju vai uzņēmuma administrāciju. Jūs uzskatāt, ka tādas normas nebūtu vajadzīgas šajā likumā?

D.Skulte: Par arodbiedrību savstarpējām attiecībām. Ir minēts, ka arodbiedrības ir tiesīgas veidot vienības un dažādus formējumus. Tātad ir vienalga, vai tie ir starptautiski jeb tie ir viena uzņēmuma ietvaros. Tas ir pilnīgi vienalga. Tā ir arodbiedrību iekšējā lieta un statūtu lieta.
Attiecības ar darba devēju. Skaidrs, ja arodbiedrību biedri apvienosies nevis tā, kā visu laiku bija, vienkārši visi strādājošie vienā arodbiedrībā ar profesionālām interesēm, un tad tiešām šeit nav nekādu tādu pretrunu. Tādā gadījumā darba devējs slēgs šos kolektīvu līgumus ar vairākām arodbiedrībām, jo tur būs konkrēti jautājumi par konkrētu specialitāšu strādājošo interešu aizstāvību.

E.Krastiņš: Bet kā viņš panāks vienošanos, ja būs dažādas šīs intereses, kā šīs intereses tiks regulētas savstarpēji?

D.Skulte: Savstarpēji tās tiks regulētas ar vienošanos. Cita mehānisma nav. Tā ir divu pušu vienošanās, jo šeit ir divas intereses– darba devēju un darba ņēmēju intereses, kuras tiek saskaņotas. Atsevišķos gadījumos tas būs grūts un smags process. Es domāju, ka šis mehānisms sāks darboties, tas vienkārši ir jāizstrādā. Arī jautājumā par kolektīvo līgumu ir nepieciešams, lai šis likums sāktu darboties, un pēc tam varētu paskatīties, vai ir nepieciešams ar tiesiskām normām regulēt šo kolektīvo līgumu funkcijas. Pašlaik arodbiedrības un arī strādnieki brīvās vai nosacīti brīvās arodbiedrībās katrā ziņā ir pretī tam, ka ļoti stingri reglamenta veidā tas ir jādara.

Priekšsēdētājs: Deputāts Vaivads. Lūdzu.

J.Vaivads: Šeit ir paredzēts tikai viens veids attiecībām starp arodbiedrībām un administrāciju. Tas ir kolektīvais līgums. Vairākās darbības sfērās, piemēram, zinātnē un mākslā, gatavojamies jau pāriet uz individuālām līgumattiecībām ar konkrētiem strādājošiem. Kādā veidā šinī gadījumā arodbiedrības kontrolēs un iejauksies attiecībās starp darba devējiem un darba ņēmējiem? Es arī domāju, ka šeit nav īpašu pretrunu, ja konkrēti darba ņēmēji, tie, kuri slēdz šos individuālos līgumus ar darba devējiem, ir arī konkrētas arodbiedrības biedri, tad kopējās intereses regulēšanu veic kolektīvais līgums paralēli šiem individuālajiem līgumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Es ļoti uzmanīgi klausījos, cienījamais referent, ko jūs teicāt par 16.pantu, bet tomēr nepalika skaidrs. Kāds ir komisijas viedoklis un kāda konkrēti redakcija? Tiešām, praksē strādājot, es atceros, ka ir ārkārtīgi grūti tikt vaļā no tiem cilvēkiem, kas neievēro darba disciplīnu.

D.Skulte: Par 16.pantu komisijas viedoklis ir tāds, ka, ja nebūs papildu iesniegumu, šim panta skaidrojumam tātad tomēr vajadzēs palikt šādā redakcijā, jo šeit iet runa tieši par darba līguma laušanu pēc darba devēja iniciatīvas. Jautājums ir sekojošs: darba līgums tiek lauzts ne tādēļ, ka strādājošais ir pārkāpis disciplīnu un nav izpildījis darba uzdevumu, bet vienkārši šeit iet runa par štatu samazināšanu. Tas mums tuvākajā nākotnē ir ļoti aktuāls. Tātad, ja viņš ir pārkāpis, tad iet runa par likuma normām, par darba kodeksu, bet tā nav darba devēja iniciatīva. Darba devējs tad vienkārši pilda šo darba likumu, ko neievēro viņa darba ņēmējs. Varbūt ir nepieciešams skaidrāk izteikt šo domu, citādi tā saplūst kopā.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons. Deputāts Aleksejevs.

P.Laķis: Man ir jautājums par šī likuma realizācijas iespējām. Es domāju, ka ir skaidrs, ka brīvās arodbiedrības varēs darboties tikai tad, ja būs zināma materiālā bāze. Tādēļ ir jautājums par to, vai pašvaldības komisija ir domājusi par, manuprāt, pašu svarīgāko jautājumu, tas ir, kādā veidā mēs varētu nacionalizēt šo vissavienības īpašumu? Citādi praktiski šīs brīvās arodbiedrības neko nevarēs iesākt. Nu kaut vai pret pašreizējo tā saucamo Siliņa arodbiedrību.

D.Skulte: Jā, katrā ziņā jautājums ir ļoti būtisks, un varbūt mums šis darbs norit paralēli uz pirmo septembri. Ir iesniegti materiāli mūsu komisijā par visiem tiem īpašumiem, viņi tiek apzināti. Ir arī zināmi konkrēti apsaimniekotāji un lietotāji lieliem klubiem, iestādēm, atpūtas namiem, sanatorijām. Ir zināms, kas ir viņu īpašnieks mūsu republikas teritorijā. Šāds dokuments ir iesniegts, un mēs ļoti nopietni gribam sagatavot lēmuma projektu, kuru var iesniegt kopā ar otro lasījumu un kurā tiktu paredzēts šis mehānisms. Katrā ziņā ceļš būs ļoti grūts. Arī komisijā, runājot par pašām šīm valsts arodbiedrībām, šo mūsu republikas kopējo arodbiedrību, viņi arī redz izeju tikai, ja runa iet par atpūtas namiem. Tas ir jautājums par nacionalizāciju. Tas varbūt skan bargi, bet kaut ko sadalīt un pārdalīt šajos apstākļos nav iespējams. Konkrētu priekšlikumu nav arī no pašām arodbiedrībām, jo ir sācies process arī kopējās arodbiedrības iekšienē. Nozaru arodbiedrības arī sāk kļūt patstāvīgas un prasa katra savu daļu. Pašlaik šis process ir sācies. Vēl šiem prasītājiem nāks klāt ne tikai iekšējā kustība, bet arī šīs jaunās arodbiedrības. Tātad tas ir jāparedz lēmuma projektā, kādā veidā notiks šī pāreja.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Caune: Par kolektīvo līgumu. Prakse ir tāda un tas pats uzrakstīts, ka saistības ir it kā tikai no administrācijas puses. Saistības ir uzrakstītas, arī no arodbiedrības puses praktiski netiek izpildītas. Kā jūs domājat garantēt, lai saistības tiktu izpildītas no abām pusēm, jo no administrācijas tiek prasītas atskaites un tamlīdzīgi, bet no arodbiedrības– nav izdarīts un cauri, neviens ir kā neko neatbild?

D.Skulte: Jā, es domāju, ka tas ir varbūt šajos te iepriekšējos apstākļos. Bet katrā ziņā mana personiskā pārliecība ir tāda, ka kolektīvā līguma loma augs ar katru dienu. Kā jau konkrētā līgumā ir divas puses, kas vienojas, un notiek šī iekšējā kontrole. Vai vajag kaut kādu inspekciju vai uzraudzību, kas viens otru pārbaudīs? Tas ir konkrēts līgums, kur ir atrunāti noteikumi, kuri šīm abām pusēm ir jāievēro. Es neredzu cita mehānisma. Vieni skatīsies administrācijai līdzi ārpus šī līguma ietvariem, otri– arodbiedrību uzvaktēs. Es domāju, ka šeit ir koleģiāla vienošanās. Jau līgumam jābūt ar šo citu statusu.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons. Lūdzu, jautājumu.

S.Beskrovnovs: */Šodien darba devējs un darba ņēmējs, izmantosim jauno terminoloģiju, ir vienas arodbiedrības biedri. Un, kā likums, nozares arodbiedrības centrālā komiteja izdod instrukciju par kolektīvā līguma struktūru. Ievērojot piedāvāto koncepciju, iespējams, var pieļaut, ka darba devējs var nebūt tās arodbiedrības biedrs, ar kuru viņš slēdz kolektīvo līgumu. Kas šinī gadījumā noteiks kolektīvā līguma struktūru? Tas ir, vai šīs pretrunas ir atrisināmas?/

D.Skulte: Vispirms par to, vai vienā arodbiedrībā sastāvēs darba devējs un darba ņēmējs. Es domāju, ka šīs attiecības atrisināsies demokrātiski, jo katrā ziņā darba devēju skaitliski ir mazāk nekā darba ņēmēju. Šajā situācijā paši darba ņēmēji noteiks, ko ņemt un kā ņemt savā arodbiedrībā. Šis process ir, varētu teikt, sācies. Ir kolektīvi, kas piedalījās likumprojekta izstrādē, kur ir jau nošķiršanās, nepārejot šīm darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, kur administrācijai ir sava arodbiedrības organizācija un strādājošiem– sava. Process ir sācies. Šeit attiecībā uz kolektīvo līgumu noteikta arī struktūra. Kā tas būs? Es domāju, šī ir tiešām šo divu pušu vienošanās, un kolektīvo līgumu noteiks objektīvā, ekonomiskā, sociālā situācija, strādnieku intereses un darba devēja dialektiskā iedarbība. Es domāju, ka tas būs vienīgais, kas noteiks, jo kaut kādas instrukcijas, kā visu laiku tas ir bijis, tas ir pilnīgi sevi diskreditējis– šis princips, ka tiek uzrakstīti priekšā tikai cipari. Kolektīvajam līgumam jābūt dinamiskam, kas tiešām aizstāv strādājošo intereses, pilda kaut kur izstrādātus šos kopējos principus. Likumā to paredzēt nav nepieciešams.
Bet vēl ir runa par koncepciju. Taču tas jau ir perspektīvs jautājums par kolektīvo līgumu. Tas ir kopā ar tirgus ekonomikas attīstību, ar visu uzņēmējdarbības attīstību. Ir jāskatās reālajā situācijā. Pašlaik būtu pāragri šodien jau rekomendēt, kādām būtu jābūt šīm konkrētajām attiecībām starp darba devēju un darba ņēmēju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Man radies jautājums par 17.panta trešo paragrāfu: “Vēlētam arodbiedrības darbiniekam, kas nav atbrīvots no sava tiešā darba, atbilstoši kolektīvajam līgumam ir tiesības darba laikā pildīt sabiedriskus uzdevumus kolektīva interesēs, kā arī piedalīties arodbiedrības mācībās, saglabājot vidējo algu.” Vai jūs šī paragrāfa saturā nesaskatāt iespēju līdzās arodbiedrības darbam nodarboties arī ar partijas darbu? Tās vai citas partijas?/

D.Skulte: Šeit ir atruna. Es domāju, ka tā ir ļoti būtiska. Šajā trešajā rindkopā ir būtiski četri vārdi “saskaņā ar kolektīvo līgumu”. Tātad, ja šīs normas par atbrīvošanu no tiešā darba savu arodbiedrības funkciju veikšanas laikā paredz kolektīvais līgums, ja darba devējam ar darba ņēmēju ir iespējams sarunāt un kolektīvajā līgumā tas ir paredzēts, tad tas ir spēkā.
Un vēl viena interesanta norma saskaņā ar jūsu jautājumu. Es domāju, ka šis jautājums ir divpusējs. Katrā ziņā daudzi darba devēji tuvākajā nākotnē būs ieinteresēti algot, tātad paredzēt kolektīvajā līgumā šādu normu, lai būtu šis atbrīvotais arodbiedrību darbinieks, kas tiek uzturēts. Vienkārši tādā veidā tiks realizētas arī savas darba devēja intereses arodbiedrībās. Ar šo jautājumu ir saskārušās daudzas Eiropas valstu arodbiedrības, kur darba devējs izmanto visus līdzekļus, kā ietekmēt atsevišķus arodbiedrību līderus, lai panāktu savu interešu realizāciju. Es domāju, tas jautājums pats atrisināsies.
Vēl viens moments šajā sakarā: tāpat kā partijas komitejas ir ārpus ražošanas, kā tas ir normāli tirgus ekonomikas sabiedrībā, kur nav uzņēmumu, kur būtu, piemēram, direktora un šīs firmas priekšsēdētāja kabinetam blakus līdera kabinets, arī arodbiedrības tīri fiziski ir šķirtas no tā kolektīva, kura strādājošo intereses tās aizstāv.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl jautājumi? Nav. Mēs varētu pāriet pie debatēm. Debatēs pieteikušies divi deputāti– Freimanis un Seleckis. Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Cienījamo priekšsēdētāj! Es tomēr atļaušos jūsu uzmanību aizkavēt ar to pašu bēdīgi slaveno 16. un 14.pantu. Es uzskatu, ka deputāta Skultes paskaidrojumi deputātei Briņķei ir neapmierinoši, jo te nekādā ziņā un nekur nav rakstīts par darba līguma laušanu, vienkāršā valodā runājot, atlaišanu. Štatu samazināšanas dēļ šis pants ir uzrakstīts vispārīgi, un tas attiecas uz jebkuru atlaišanu. Tātad kaut vai tādēļ vien šis skaidrojums nav pieņemams.
Otrais. Ja mēs ejam uz tirgus ekonomiku, tad darbam ir jābūt efektīvam. Mēs esam atradinājušies tā strādāt. Mūsu likumdošana ir tik humāna, ka mēs nevaram bez divām pavēlēm cilvēku atlaist, ja mēs to arī gribētu. Šodien, ja es esmu uzņēmējs, ja es esmu boss, tad es atbildu par to, vai es ar šo cilvēku varu strādāt vai ne, vai es nolaidīšu šo darbu dibenā vai ne. Mīļie kolēģi, deputāta Skultes paskaidrojums arī šeit neiztur kritiku. Nav runa tikai par dzērājiem, ir runa par cilvēkiem, kas darba laikā dara viskautko, tikai ne strādā. Viņš skaitās darbā, bet padzīt viņu nevar, tāpēc ka viņš ir atzīmējies tabelē.
Tālāk runa par ļoti daudziem cilvēkiem, kas vienkārši ir profesionāli nederīgi. Pieklājīgi runājot, viņi nav pietiekami gudri priekš sava darba. Jaunajos apstākļos man no šī cilvēka jātiek vaļā. Beidzot mums ir viss vidējais posms pilns ar veciem cilvēkiem, kas domā pa vecam un jaunos apstākļos vispār bioloģiski nespēj strādāt. Arī no viņiem var tikt vaļā. Un tieši tādēļ es uzskatu, ka 16.pants ir vecās likumdošanas garā sacerēts un ar šo pantu mēs jauno ražošanu, operatīvu ražošanu neuztaisīsim. Tādēļ es oficiāli iesniedzu labojumu šādā redakcijā: 16.pants. Nav pieļaujama darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas bez šī jautājuma apspriešanas attiecīgās pirmorganizācijas sēdē. Tātad boss sasauc sabiedrības cilvēkus un pasaka– tas zēns neder tādēļ utt., un viss. Pretējā gadījumā tas nav vairs boss.
Un 17.pants. Pirmā rindkopa nav pieļaujama– visa soda uzlikšana jebkuras arodbiedrības institūcijas darbiniekam utt. Mīļie draugi, mēs lasām grāmatas un ļoti labi zinām, ka pietiek būt, teiksim, arodbiedrības darbiniekam ar deformētu domāšanu, jo arodbiedrību darbinieki arī ir visādi un cenšas, lai viņš būtu īstais priekšnieks, bet nevis iestādes vadītājs. Tad beigās būs tā, ka šis arodbiedrības darbinieks būs tas, kas noteiks, kā būs jābūt rūpnīcā. Tas nekur neder. Tādēļ es ierosinu šādu redakciju: “Nav pieļaujama soda uzlikšana jebkura līmeņa institūcijas vēlētam darbiniekam bez šī jautājuma apspriešanas administrācijas un arodbiedrības pirmorganizācijas sēdē.” Lūk, ja arodbiedrību darbinieki, tā sakot, domā ne par lietu, bet tikai par to, lai jebkuru slaistu pasargātu, tad jāpasaka skaidri un gaiši, kas par lietu. Jo mums jārunā par disciplīnu un par jaunu mācīšanos strādāt, nevis par kaut kādu veco laiku demokrātiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Seleckim.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Es arī pieteicos debatēs sakarā ar 16.pantu. Daudz ko no tā, ko es gribēju teikt, Freimaņa kungs jau praktiski pateica, bet pavisam īsi un konkrēti gribu apstiprināt absolūtu piekrišanu teiktajam un uzsvērt no savas puses to, ka, pieņemot šo likumu, nedrīkstam iet pretējā virzienā, kas apgrūtinātu uzņēmumu darbību nākotnē, kad veidosies brīvās ekonomikas privātuzņēmumi utt. Es pats, būdams uzņēmuma vadītājs, savā laikā esmu saskāries ļoti daudzas reizes ar ļoti nedisciplinētiem cilvēkiem, kuru atbrīvošana no darba nav bijusi iespējama tikai tādēļ, ka arodbiedrība ir izrādījusi kaut kādu pretimnākšanu vai kaut kādi likumi nav bijuši gludi nokārtoti utt. Gala rezultātā ir tikai kavēts vispārējais kolektīva darbs, nevis tas sekmēts. Līdz ar to viena cilvēka nedisciplinētība var nodarīt milzu ļaunumu visam kolektīvam. Mēs turpmāk, protams, samierināties nedrīkstam, un tāpēc es domāju, ka 16.pantā, kā jau te Freimaņa kungs teica, varētu minēt, ka darba disciplīnas neievērošana vai darba kavējumi var būt par iemeslu atbrīvošanai no darba pēc darba devēja iniciatīvas un ka tas ir iespējams bez jebkādas iepriekšējas saskaņošanas. Es domāju tā, ka šajā gadījumā domstarpību nevarētu būt. Tāpat arī par 17.pantu es piekrītu nupat teiktajam, ka šeit ir pārspīlējumi vienā virzienā.
Vispār šis likums, konceptuāli runājot, domā pamatos tikai par arodbiedrības interesēm, bet ļoti maz rūpējas par vispārējām interesēm, jo arī arodbiedrības var pārvērsties par tādu bremzētāju faktoru. To mēs nedrīkstam pieļaut. Te 17.pantā ir paredzēta amatpersonas atbildība, bet arodbiedrību atbildība, manuprāt, par darba kolektīva darba traucēšanu nekur nav paredzēta. Es domāju, ka arī par to vajadzētu padomāt šī likuma autoriem. Es arī no savas puses varētu piedāvāt citu 16.panta formulējumu, un tas skanētu tā: “Bez iepriekšējas arodbiedrības piekrišanas darba līguma laušana ar arodbiedrības biedru pēc darba devēja iniciatīvas ir pieļaujama darba disciplīnas pārkāpumu, darba kavējumu gadījumos.”

Priekšsēdētājs: Deputāts Laķis.

P.Laķis: Es pavisam īsi gribu iesniegt vienu priekšlikumu. Manuprāt, šis likums ir pieņemams pirmajā lasījumā. Protams, arī man, tāpat kā kolēģim Seleckim un Freimanim, ir iebildumi pret varbūt pārāk lielu šo demokrātijas īpatsvaru tai pašā 17.pantā. Jebkurš no mums bijis saistīts ar vadītāja darbu un izjutis šīs saskarsmes negatīvo nozīmi. Bet es domāju, ka šis likumprojekts nedarbosies, ja mums nebūs pieņemts lēmums. Lēmuma tekstu es piedāvāju sekojošu: “Pieņemt lēmumu par vissavienības arodbiedrības īpašuma, kurš atrodas Latvijas Republikas teritorijā, nacionalizācijas komisijas izveidi.” Ja šis pasākums netiks izdarīts, es domāju, ka ar brīvām arodbiedrībām mums ies tāpat kā ar mūsu Strādnieku savienību, kura ir ar visnotaļ cienījamiem mērķiem, bet mēs zinām, ka vēl šobaltdien viņi ir spiesti aizņemties naudu periodiski no tās pašas vissavienības arodbiedrības Latvijas filiāles. Tā ir nenormāla situācija. Tādēļ es ierosinu līdztekus lēmumam par šī likuma pieņemšanu pirmajā redakcijā pieņemt arī otro punktu, lai tiktu izveidota šāda komisija, kura sagatavotu līdz otrajam vai trešajam lasījumam arī šo lēmuma projektu par vissavienības īpašuma nacionalizāciju. Citādi šis likums paliks uz papīra un praktisku realizācijas mehānismu es tam gandrīz vai neredzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai iesniedziet priekšlikumu rakstiski. Vārds deputātam Salītim.

B.Salītis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jāsaka, ka likumprojekts par arodbiedrību ir tieši īstā laikā, jo šodien mūsu republikā jau veidojas neatkarīgās arodbiedrības vairākās nozarēs. Bet jāsaka, ka šodien neatkarīgās arodbiedrības pagaidām vēl nav, ir tikai varbūt izveidojies šis nosaukums, bet būtībā tā vēl veidojas ļoti daudz pēc veciem principiem. Es uzskatu, un daudzi man piekrīt, ka šodienas arodbiedrībai jāveidojas pēc aroda principa. Tāpēc jau tā ir nosaukta par arodbiedrību. Bet uzņēmumos un organizācijās mums bieži vienā arodbiedrībā ir apvienojušies dažādu profesiju pārstāvji un bieži vien ļoti grūti aizstāvēt vienas vai otras profesijas intereses, jo principā arodbiedrība līdz šim aizstāvēja galvenokārt administrācijas intereses. Ir pienācis laiks, lai arodbiedrība aizstāvētu tieši tautas intereses, iedzīvotāju intereses, strādājošo intereses.
Ja runā par šī projekta trešā panta pirmo variantu, šeit ir noteikti dažādi kritēriji attiecībā uz skaitlisko sastāvu, kādu var reģistrēt organizācijā, uzņēmumā, arodbiedrību organizācijā. Es uzskatu, ka šeit vajadzētu vadīties no aroda principa. Tātad, ja organizācijas apvienojas arodbiedrību organizācijās, izejot no aroda principa, tad šeit skaitliskais sastāvs varētu būt ļoti dažāds. Nav noteikts, ka būtu simts, 400 vai tūkstoš biedru, jo šeit būs tādā ziņā ļoti grūti ko ievērot. Ja runā par kolektīvo līgumu, tad kolektīvajam līgumam šodien jābūt principā pilnīgi jaunam, jo līdz šim kolektīvais līgums tika sastādīts ar arodkomiteju vai tika parakstīts no arodkomitejas puses, kas principā aizstāvēja galvenokārt administrācijas intereses. Šodien tam jābūt abpusējam līgumam.
Es domāju, ka, strādājot pie šī likuma projekta, šodien deputāti laikam nebija gatavojušies apspriest jautājumu. Es domāju, ka otrajā lasījumā būs vēl vairāk papildinājumu. Ja iet runa par iztikas minimumu, tad jāsaka, ka šodien arodbiedrības šo jautājumu nekad arī nepacels. Un es uzskatu vēl vienu jautājumu par ļoti svarīgu– administrācijai nevajadzētu sastāvēt arodkomitejas sastāvā. Šodien bija tāds princips, ka arodbiedrības komitejas sastāvā bieži vien pārsvarā bija administrācijas pārstāvji un ļoti grūti bija risināt jautājumus, kas saistīti ar arodbiedrībām. Neatkarīgajās arodbiedrībās, es uzskatu, administrācijai nebūtu ko darīt arodbiedrību padomēs. Administrācijai jāpilda savi uzdevumi un arodbiedrībai– savi.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Ždanokai.

Priekšsēdētājs: */Tikai vienu. Pēc tam pierakstieties sekretariātā!/

J.Drobots: */Šodien mēs ekonomējam laiku, varēja jau atļaut... Viens jautājums. 8. un 9.pantā runāts par statūtkapitālu un pamatkapitālu. Man jautājums: ar ko šie skaitļi tiek motivēti un vai iespējams ar 30 miljonu pamatkapitālu pirmajā gadā vispār domāt par Latvijas bankas reālu darbību?/

O.Kehris: Es jau mēģināju paskaidrot un pašlaik to turpināšu darīt. Šī otrā sadaļa komisijā radīja ļoti daudz jautājumu. Jautājumi jau ir par to, kāda loma būs šim pamatkapitālam, kāda būs viņa loma tieši rubļos, ievērojot rubļu ļoti lielo nestabilitāti. Šeit, kā redzams, ielikta šī koncepcija. Būtībā sākotnēji valsts izdala šo naudu un pēc tam banka to nopelna ar savas darbības palīdzību. Protams, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, lai gan mēs uzskatām, ka atšķirībā no centrālajām bankām, kuras jau strādā, sākotnēji šai bankai pats galvenais ir, lai vienlaikus ar bankas regulēšanas jautājumiem risinātu pašas bankas izveidošanas funkcijas, kā arī naudas tiešās koncepcijas izstrādāšana un naudas sistēmas ieviešana. Tādējādi šeit ir viens no iespējamiem variantiem. Es domāju, ka, strādājot pie likuma, tas tiks pilnveidots. Uzskatām, ka pašreizējā brīdī šī redakcija ir ļoti pieņemama.

V.Eglājs: Bankas padome lemj par nekustamā īpašuma iegūšanu. 23.pantā sacīts, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes nolikums... banku likvidē ar likumu, kurā nosaka bankas īpašuma izmantošanu turpmāk. Nav īsti saprotams, kas ir bankas īpašums, jo pamatkapitāls it kā valsts kapitāls būtu. Bet bankas īpašums? Vai tas ir valsts īpašums vai kaut kas atsevišķs no valsts īpašuma?

O.Kehris: Latvijas bankas līdzekļi un arī Latvijas bankas ēka, materiālās vērtības ir pašas bankas ziņā, un tikai pašas bankas padome varētu lemt par bankas īpašuma iegādi, vai tā būtu bankas pārstāvniecība, bankas nodaļa. Pats par sevi saprotams, ka Latvijas banka ir Latvijas valsts, tātad Augstākās padomes kompetencē. Gadījumā, ja banka tiek likvidēta, arī Augstākā padome noteic šīs likvidācijas komisiju un kas tiek darīts ar šo Latvijas bankas īpašumu.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, kāda sakarība šeit ir ar krājbankām?

O.Kehris: Es atvainojos– kāda loma šeit ir kam?

I.Caune: Kāda sadarbība paredzēta ar krājbankām?

O.Kehris: Tas vairāk ir banku attīstības konceptuāls jautājums. Priekšlikumi ir vairāki, tie arī izteikti valdības programmā. Mēs būtībā gaidīsim tieši no bankas padomes, lai tā mums liek priekšā savu variantu. Ļoti iespējams, ka esošās krājbankas, kas pašlaik darbojas Latvijas teritorijā,– tās var turpināt pastāvēt. Būtībā šeit netiek paredzēts, ka Latvijas banka veiktu arī iedzīvotāju apkalpošanu. Latvijas bankai ir jādod Augstākajai padomei priekšlikumi gan par PSRS, gan par citu banku statusu republikā. Tādēļ šos jautājumus– vai nu variantos, vai labāk vienu variantu– tieši stāda priekšā bankas padome. Speciāli šeit šie jautājumi nav reglamentēti. Tas arī nav šī nolikuma mērķis.

J.Freimanis: Man ir jautājums sakarā ar Rogaļa kunga jautājumu. Sakiet, kādas Latvijas bankai paredzētas garantijas to debitoru bankrota gadījumā un tā tālāk? Latvijas Republikā pēc kara Latvijas bankai bija prioritātes tiesības iekasēt visus parādus. Kā tas mums ir paredzēts? Jeb citā dokumentā?

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, precizēju. Manuprāt, runāja deputāts Drobots.

J.Freimanis: Es atvainojos. Būšu pārklausījies.

O.Kehris: Speciāli šis jautājums nav reglamentēts nolikumā. Kad komisijā mēs apspriedām, mums bija virkne priekšlikumu, kuru pašlaik šeit nav. Tieši tādēļ arī bija šis mūsu priekšlikums, kurš ietverts arī lēmumprojektā, ka šo uzskatīt par nolikumu, lai banka varētu izveidoties, sāktu darboties. Līdz laikam, kad viņa sāks reālo darbību. Ļoti iespējams, ka to risinās līdzīgi, kā tas ir bijis Latvijas Republikas likumā. Bet es šeit nejūtos, ka varētu par vienu no šiem variantiem izteikt savu viedokli.

Priekšsēdētājs: Deputāt Drobot, vairāk jautājumu nav, jūs varat izmantot mūsu kolēģa Silāra vērtīgo pieredzi un uzdot otru jautājumu. Tomēr ir jautātāji?

A.Endziņš: Jūs jau minējāt, ka Likumdošanas komisija te aizrādīja attiecībā uz Augstākās padomes Prezidija kompetenci. Vai tas ir speciāli likts? Varbūt, ka varētu izmantot to pašu Konstitūciju, kur rakstīts, ka Ministru padome tiesīga atcelt (71.pants a)) ministriju, valsts komiteju pavēles un arī citus aktus?

O.Kehris: Šeit šāda pieeja nav iespējama principiāli, jo banka nekādā ziņā nav pakļauta valdībai un valdība nekādā ziņā nevar ne regulēt, ne arī atcelt bankas lēmumus. Tiesa, viņa ir klāt ar saviem pārstāvjiem. Arī mūsu priekšlikumā, arī bankas padomē. Tādēļ šeit tā var būt tikai valsts varas orgāna funkcijās, nevis valdības kompetencē.

J.Drobots: */25.3.pantā runāts par to, ka Latvijas banka pārvalda Latvijas parādu. Jautājums: kāds pašreizējā momentā ir Latvijas parāds? Ko var pārvaldīt?/

Priekšsēdētājs: */Liels parāds./

O.Kehris: Es jums nevaru izsmeļoši atbildēt uz šo jautājumu, jo Latvija ekonomiski vēl savu saimniecību nekontrolē, kā tas ir atzīts valdības programmā, viņa par to cīnās. Šis jautājums ir garāks, jo šeit ir runa, proti, par to, ko mēs uzskatām par šo parādu, vai mēs uzņemamies zināmus parādus no tās valsts, kuras sastāvā mēs bijām. Tik vienkārši uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt pēc būtības.

A.Vidavskis: */Cienījamo referent! Man ir šāds jautājums. Sakiet, lūdzu, vai ir pārmantojamība... (Zālē troksnis.)/

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, kolēģi! Esiet tik labs, atkārtojiet jautājumu! Vai nu mikrofons nebija ieslēgts, vai arī tas atradās pārāk zemu./

A.Vidavskis: */Sakiet, lūdzu, kāds Latvijas bankai ir pārmantojamības sakars ar PSRS Valsts bankas Latvijas republikānisko banku? Vai būs nepieciešama Latvijas bankas reģistrēšana PSRS Valsts bankā? Arī attiecībā uz ekonomisko darbību ārvalstīs. Es šo jautājumu uzdodu tāpēc, ka nodibinātās Latgales un komercbankas nevarēja sākt savu darbību bez reģistrēšanās PSRS Valsts bankā Maskavā un Starptautiskajā ekonomiskajā bankā. Lūk, reālais bankas darba sākums./

O.Kehris: */Ja sākt ar jautājuma otro pusi, tad, protams, nē, nav paredzēta reģistrēšanās kādā PSRS bankā vai citas valsts bankā. Bankas nodibināšana un lēmuma pieņemšana par tās veidošanu ir Augstākās padomes, valsts augstākās varas prerogatīva.
Ja par pārmantojamību, tad arī ļoti īsi: šīs pārmantojamības nav. Tāda pārmantojamība būtu Krievijas variantā, bet mēs pagaidām nevaram teikt, ka PSRS Valsts bankas kantoris varētu kļūt par Latvijas banku. Šeit cita koncepcija: to, ko var pasludināt Krievija, kas pārvalda vairāk nekā pusi no visiem PSRS valsts bankas aktīviem un pasīviem, to nevar pasludināt kantoris, kura aktīvi un pasīvi ir apmēram viens procents. Tāpēc mēs ejam citu ceļu, nodibinādami Latvijas banku kā jaunu struktūru, saglabājot pieredzi, no tās pārmantojot labo un slikto. Bankas darbinieki un tās vadītājs piedalījās komisijas sēžu vairākumā, arī valdības komisijā par šiem jautājumiem, lēma to kopā ar bankas darbiniekiem. Tomēr šīs bankas loma, es tā domāju, un tā iesaka mūsu bankas padome, būs sarunu priekšmets starp Maskavu un Rīgu./

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Jautājums par to parādu ir ļoti interesants jautājums, deputāts Drobots uzdeva šo jautājumu. Šai lietai acīmredzot ir divas puses. It sevišķi liela interese ir par ārējo parādu un par tiem kredītiem, kurus saņēma PSRS, un kas viņus maksās. Krievija atsakās atmaksāt, Baltijas republikas arī atsakās atmaksāt. Kas tos tiešām atmaksās? Acīmredzot tie parādi, kuri jau ir, būs sarunu priekšmets, kādā veidā risināt, lai viss būtu kristīgi un kā nākas sadalīts.
Kas attiecas uz iekšējo parādu, ja vispār tā var formulēt, kaut gan laikam tā nevar formulēt, tad tajā paziņojumā, ko mēs, triju Baltijas republiku Augstāko padomju priekšsēdētāji, parakstījām, griezāmies pie visām republikām. Tur gan tā ir noformulēts, ja ir pretenzijas, kuras viņi grib izteikt, ka tās ir jāizsaka savlaicīgi, un atkal acīmredzot tās ir sarunu priekšmets. Sarunās ir jārisina arī šī problēma.
Tagad debates. Iesniegumu sekretariātā iesniedzis tikai viens– deputāts Dinēvičs. Lūdzu.

J.Dinēvičs: Paldies. Cienījamie deputāti! Es domāju, ka banku lietās nevar pieļaut kaut kādu novilcināšanu. Tāpēc varbūt mums vajadzētu censties iespējami ātri šo problēmu risināt un ar zināmām iebildēm un labojumiem šo nolikumu bez šaubām pieņemt. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka nākošais dokuments, ko mēs skatīsim, ir lēmums par Latvijas bankas izveidošanu. Tur ir rakstīts, ka nolikums darbosies tikai līdz likuma pieņemšanai par bankām. Vakar frakcijas sēdē bija vēl daži priekšlikumi, un tie skāra konkrēti šo nolikumu, proti, trešās sadaļas 12.punktu. Šajā punktā ir rakstīts, ka bankas padome ir 11 locekļu sastāvā. Mēs diskutējām pietiekami ilgi un vērtējām, ka būtu mērķtiecīgi samazināt padomes locekļu skaitu, jo lielā kolektīvā ir sarežģīta strādāšana. Priekšlikums bija tāds, ka 11 locekļu vietā tika piedāvāti seši.
Otrs priekšlikums. Šajā pašā punktā ir teikts, ka šajā padomē pēc amata parasti iekļauj republikas finansu ministru un ekonomikas ministru. Bez šaubām, valdībai jāstrādā ar bankām lielā kopsakarībā, kopdarbībā, bet frakcijā skanēja arī doma, ka divu valdības pārstāvju šajā padomē būtu par daudz, ka vajadzētu atstāt finansu ministru, jo viņš ir vistiešākā veidā saistīts ar bankām. Ir priekšlikums svītrot ekonomikas ministru. Vēl piebilde pie 13.punkta attiecībā uz to, par ko mēs jau iepriekš balsojām. Te vajadzētu šos sešus gadus izmainīt uz trim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Bez šaubām, lēmums ir ārkārtīgi svarīgs, tas ir mezgla punkts mūsu neatkarības ceļā. Tas būtu šodien noteikti jāpieņem. Bet te ir vairākas pretrunas, ar ko sadūrās Igaunija un Lietuva. Tās ir pretrunas ar PSRS banku un ar Latvijas nacionālo banku. Šīs pretrunas būs ārkārtīgi sarežģītas un grūtas, tāpēc Ekonomikas komisijā izskanēja doma, kā nepretnostatīt valdību vai banku vai kādā citā veidā. Šeit bankai un valdībai būs ārkārtīgi daudz pūļu jāpieliek, lai tiešām šis mūsu nolikums un šī mūsu ideja dzīvotu. Ne velti Prunskienes kundze vadīja šo bankas padomi. Un ne velti tik sarežģīta ir Igaunijas situācija, kaut gan viņi ir tālāk gājuši visos šajos jautājumos nekā mēs. Es ierosinu arī, lai būtu ne tikai ievērota vienlīdzība vadītāja ievēlēšanā, bet arī lai tiešām celtu šīs bankas prezidenta amata nozīmīgumu, 12.pantā šajā pirmajā lasījumā izmainīt ceturto teikumu un noteikt, ka bankas prezidentu ieceļ Augstākā padome pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja priekšlikuma. Ekonomikas komisijā arī necēla iebildumus šajā jautājumā.
Es pilnīgi piekrītu deputāta Dinēviča priekšlikumam par tiem trim gadiem un par sešu cilvēku sastāvu. Negribu izvērst šo diskusiju, bet pilnīgi pietiek ar šiem cilvēkiem. Un vēl viena pretruna šeit ir rublis un nacionālā valūta. Pamatkapitāls ir izteikts rubļos. Šis pants ir diskutējams. Ja mēs arī šo bankas padomi ieceļam uz trim gadiem, iespējams, ka nolikumu mēs mainīsim. Varbūt tas varētu būt kāds pagaidu nolikums. Ja atrisinās pretrunu starp šo nacionālo valūtu un rubli, kas ielikts bankas pamatkapitālā, tad mainīsim.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Beskrovnovam.

S.Beskrovnovs: */Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst mūsu, jūsu uzmanību problēmai, kas radīsies burtiski rīt pēc visu šo likumprojektu un lēmumu pieņemšanas, kas šodien piedāvāti. Pievērsiet uzmanību tam, ka mēs gribam pieņemt lēmumu, ka līdz 15.novembrim nepieciešams pieņemt likumu par bankām, tas ir, praktiski līdz 15.novembrim, kamēr nebūs pieņemts likums par Latvijas Republikas banku, visu saplānoto programmu īstenošanās nebūs. Šajā pašā laikā mēs atrodamies pie durvīm konstruktīvām sarunām ar Padomju Savienību, dabiski, katru dienu mēs par to runājam. Bet man ir tāds iespaids, ka mēs darām tieši otrādi, no konstruktīvisma atejam, jo tam, kas Augstākās padomes vārdā vedīs sarunas Maskavā, pēc šo dokumentu pieņemšanas būs grūtāk. Pieņemot šos dokumentus, šodien mēs apliecinām, ka PSRS Finansu ministrija un PSRS Valsts banka praktiski zaudē jebkuru kontroli pār finansiālo situāciju mūsu republikā.
Šeit mēs varam izvirzīt dažus jautājumus. Vai šodien mūsu banku sistēma ar republikas valsts bankas jauno vadību priekšgalā var garantēt visiem iedzīvotājiem, tajā skaitā arī mums, deputātiem, ka mēs netiksim pakļauti finansiāliem satricinājumiem? Loģiski iespējami tādi gājieni, kad Savienības direktīvie orgāni, kuru rokās šodien ir visi finansu resursi, var vienkārši arestēt visus līdzekļus, noguldījumus, apgrozāmos līdzekļus? Tādā veidā būtībā šodien bez savas valūtas– kā mēs dzirdējām, tā nav pat šāgada perspektīva –, bez savas naudas drukājamās mašīnas un naudas emisijas iespējām, mēs vienkārši paliekam bez fiziskām naudaszīmēm apgrozībai savā republikā. Pat ja pievēršam uzmanību Krievijas lēmumam, kura tādā pašā veidā risina šo problēmu, tad redzam, pēc Krievijas Valsts bankas valdes priekšsēdētāja vietnieka vārdiem, visām Krievijas Valsts bankas nodaļām dota komanda izpildīt visus PSRS Finansu ministrijas un PSRS Valsts bankas rīkojumus. Es tam gribētu pievērst jūsu uzmanību. Vēl gribu teikt, ka delegācija droši vien– īsti nesaprotu, kāpēc šis jautājums nav izvirzīts šodien,– sāks sarunas ar Padomju Savienību. Nav šaubu, ka tiks pievērsta uzmanība reakcijai uz prezidenta dekrētiem. Pēdējais prezidenta dekrēts attiecas tieši uz finansu un kredīta sistēmas jautājumiem un būtībā, es uzskatu, korektā, konstruktīva dialoga formā rekomendē augstākajām padomēm līdz Savienības līguma noslēgšanai atturēties no tādu likumdošanas aktu pieņemšanas un piemērošanas, kas grautu finansu un banku sistēmu.
Vēlreiz, godātie deputāti, gribu pievērst uzmanību galamērķim– 15.novembrim, kad mums būs likums un mēs to iesniegsim Augstākajā padomē. Līdz 15.novembrim situācijas izmaiņu mūsu republikā praktiski nebūs. Tās iespējamas vienīgi regresa, situācijas pasliktināšanās virzienā– skaidras naudas kontu aresta iespējamība un naudas emisijas neiespējamība, bet situācija, kad tiek pārtraukta fizisku naudaszīmju izmaksas iespēja, šobrīd ir neprognozējama. Es domāju, ka mēs varētu izveidot iniciatīvas darba grupu vai komisiju, paredzot, ka tie var būt cilvēki, kas pārstāv bankas padomi un varētu mums sagatavot banku likumu. Un uz to brīdi, es domāju, tiktu atrisināti kādi jautājumi Latvijas Republikas un PSR Savienības līmenī./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Drobotam, nākamais runās Edmunds Krastiņš.

J.Drobots: */Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Gribu sākt ar to, ka šodien mēs tomēr apspriežam vienu no svarīgākajiem un pretrunīgākajiem mūsu ekonomiskās darbības jautājumiem. Šā jautājuma nozīmību apstiprina tas, ka Rižkovs, uzstājoties Prezidenta padomē, šim jautājumam veltīja diezgan daudz laika, ir izdots prezidenta dekrēts. Pretrunīgums ir tajā, ka mums visiem ir liela vēlēšanās atveseļot Latvijas Republikas ekonomiku, mēs meklējam atveseļošanas iespējas, zinot, ka neatkarība tik viegli nenāk. Jūtot atkarību no PSRS Valsts bankas, saprotam, ka pašu valūtas radīšana ir diezgan grūts un ilgs darbs. Tādēļ es gribētu izteikt savu viedokli šajā jautājumā.
Pirmkārt. Man šķiet, ka tomēr tajā veidā, kādā mēs radām banku nolikumu un attiecīgi Latvijas Republikas banku, man šķiet, ka tā ir nedzīvs dzimis bērns.
Tālāk. Latvijas bankas pēctecība. Sāksim kaut vai ar to, ka pašu valūtas pagaidām nav un vismaz tuvākā gada laikā nebūs, bet jāoperē mums ir vispār ar citas valsts valūtu. Vai mēs drīkstam patstāvīgi veikt citas valsts valūtas operācijas, nevienojoties ar šo valsti? Acīmredzot nē. Obligāti ir jāvienojas ar PSRS banku par to, kādus kritērijus un pilnvaras saņemsim šīs valūtas izmantošanai.
Otrkārt. Pēctecība ir apstāklī, ka daudzi mūsu republikas iedzīvotāji patlaban izmanto kredītaizdevumus un izmantos tos arī turpmāk. Nevajag aizmirst, ka tuvākajās dienās mēs pieņemsim likumu par uzņēmējdarbību, kura īstenošanai, iespējams, būs vajadzīgs liels skaits kredītu un aizdevumu. Bet tas statūtfonds, kas noteikts Latvijas bankai– tikai 30 miljoni –, es uzskatu, ir piliens jūrā.
Un jau ar to mēs iznīcināsim pašu uzņēmējdarbību, un uzņēmējdarbības likums būs burtiski uz neizpildīšanas robežas. Nebūs, no kurienes ņemt naudu. 30 miljoni– tas nav nekas, 30 mājas, ja rēķina kaut ko mantisku. Šis statūtfonds ir pārāk mazs. Es aprēķināju, ja ņem apgrozības līdzekļu maksimālo rentabilitāti, 30 procentus, tad, lai sasniegtu nolikumā paredzēto pamatkapitāla summu, t.i., 100 miljonus rubļu, būs vajadzīgi 18 gadi. Tas ir pārāk ilgs laiks. Es domāju, ka tāda banka būs bezspēcīga. Mūsdienās neviens uzņēmums ar tādu naudu nevar izdzīvot.
Trešais jautājums, ko gribētu atzīmēt, ir tas, ka ne nolikumā, ne likumā par bankām, ne valdības programmā es neesmu atradis ceļa norādes, kā nodrošināt no jauna radītajai vai no PSRS patapinātajai valūtai konvertējamību. Tas ir svarīgākais jautājums, konvertēšanas jautājums, bez tā atrisināšanas mēs visu laiku grimsim purvā un ekonomiku neatveseļosim. Pagaidām pie mums par to netiek domāts.
Tālāk. Kas attiecas uz pašu lēmumu, tie ir sīkāki jautājumi. Pirmkārt, nolikumā iesaku 1., 2. un 3.pantu nosvītrot, jo tie pilnīgi atkārto Latvijas Republikas banku likuma 4. un 10.pantu.
Nākamais. Nolikuma 26.pants ir tiešā pretrunā ar likumu par bankām, aizstāv licences komercbanku darbībai. Manuprāt, licences nav vajadzīgas, jo eksistēs stingrs Latvijas bankas diktāts komercbankām. Es gribētu, lai komisija padomātu par šī diktāta mīkstināšanu, varbūt licencēšanu izņemt pavisam, jo tā ir pretrunā ar likumu.
Un pēdējais. 31.pants paredz nodibināt Augstākās padomes komisiju Latvijas bankas uzraudzībai. Pagaidām tas neatbilst mūsu reglamentam, mēs neizveidojām tādu komisiju, vēl vairāk, es jūtu, ka Augstākā padome pagaidām nav spējīga kaut kādā veidā kontrolēt Latvijas banku, jo mums pagaidām nav, tā es domāju, kompetences tik nopietnam darbam. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Es negribu ilgi jūs aizkavēt, tikai piedāvāt vienu labojumu šajā nolikumā. Taču, tā kā iepriekšējie divi mūsu kolēģi visai asi kritizēja šo likumu, tad gribētu pateikt, ka es nolikumu visumā atbalstu un domāju, ka šai Latvijas bankai galvenās nebūs uzņēmumu kreditēšanas funkcijas, jo saprotu, ka tā ir iecerēta kā banku banka, tātad tāda banka, kas organizē banku darbību, nevis ražojošo uzņēmumu darbību Latvijas Republikā. Bez tam es domāju, ka šāds solis mums ir jāsper, jo tas ir viens no tiem soļiem, kas mūs tiešām reāli ved neatkarības virzienā. Pašlaik visi kredīti un naudas sistēma atrodas PSRS valsts bankas rokās un būtībā mēs esam ārkārtīgi ciešā veidā saistīti ar rubļa emisiju Latvijas teritorijā, ar visām šīm attiecībām ar PSRS valsts banku, tāpēc ceru, ka Latvijas bankas izveidošana palīdzēs ātrāk risināt arī savas nacionālās valūtas radīšanas jautājumus. Bez tam gribētu piebilst, ka varbūt ir jāpārdomā un jāsaskaņo šī komercbanku reģistrācijas kārtība ar to, kāda ir paredzēta likumā par uzņēmējdarbību, kur ir paredzēts, ka uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības tiek reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā un Tieslietu ministrijas Uzņēmumu reģistrā. Tur arī tiek noteikta tā kārtība, kādi dokumenti tām ir jāiesniedz.
Konkrētais ierosinājums man ir pie 12.panta. Proti, tā kā šis nolikums tiek pieņemts un darbosies apmēram līdz šī gada beigām, bet 15.novembrī ir paredzēts jau iesniegt likumu par Latvijas banku, tad ierosinu no šī 12.panta svītrot pēdējo teikumu par to, ka bankas prezidents un padomes locekļi var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, sakarā ar to, ka pašlaik Latvijas Republikas pilsoņu statuss ir ārkārtīgi neskaidrs. Domāju, ka līdz šī gada beigām tas arī netiks noskaidrots. Domāju, ka man tāpat kā jums būs visai grūti noteikt, kurš no piedāvātajiem kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonis vai nav un kādus kritērijus mēs lietosim.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ojāram Blumbergam. Lūdzu.

O.Blumbergs: Ir daži konkrēti priekšlikumi par nelielām izmaiņām piedāvātajā dokumentā. Pirmkārt, otrajā lappusē ir rakstīts tā: “Latvijas bankai var būt savi uzņēmumi un organizācijas, tā var piedalīties kopuzņēmumu veidošanā.” Uzskatu, ka šeit vajadzētu rakstīt tādā redakcijā: “Latvijas bankai nevar būt savu uzņēmumu un organizācijas, tā nevar piedalīties kopuzņēmumu veidošanā, nedz kādā citā tiešā uzņēmējsabiedrībā.” Tādā gadījumā tas sakritīs ar 19.punktu, kur ir pateikts skaidri un gaiši, ko nedrīkst darīt Latvijas bankas valdes locekļi. Tajā pašā 19.punktā ir sacīts, ka “valdes locekļiem aizliegts piedalīties personiski, ar pilnvarotas personas vai trešās personas starpniecību uzņēmumos, kuru intereses saskan ar valsts bankas interesēm”, papildināt ar vārdiem “Latvijas bankas padomes un valdes locekļiem”. Trešajā lappusē izsvītrot 12.punktā pierakstu, ka “Latvijas bankas prezidentu ieceļ Augstākā padome... pēc Ekonomikas komisijas priekšlikuma”. Šo daļu “pēc Ekonomikas komisijas priekšlikuma” svītrot kā nevajadzīgu. Un vēl papildinājums. Izlabot redakciju 16.11.punktā, proti, “Latvijas Republikas Augstākajai padomei dot slēdzienu par PSRS un ārvalstu banku” vienkārši svītrot “par PSRS” un atstāt vārdu “ārvalstu”. Un tālāk pēc teksta. Un tālāk 16.12.punktā, kur rakstīts “citās republikās un ārvalstīs”, atstāt tekstu “ārpus Latvijas Republikas”, neuzrādot ne citas republikas, ne ārvalstis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl mums ir piecas minūtes, bet vārdu ir lūdzis valdības padomnieks ekonomiskās reformas jautājumos Sadovskis.

A.Sadovskis: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man jāsaka, ka Latvijas bankas izveidošanu mēs sen gaidām, un, ja šeit izskanēja doma, ka varbūt mēs steidzamies, tad man jāsaka, ka mēs valdībā domājam un arī kā ekonomists es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka mēs esam kaut kur nokavējuši un arī turpmāk tas kaut kur atsauksies uz mūsu tautsaimniecības attīstību, uz mūsu finansēm utt. Es domāju, ka šodien nevar būt divu domu par Latvijas banku. Tai ir jābūt. Pirmām kārtām tai jābūt banku bankai. Šodien kārto daudzus jautājumus. Es saku atklāti, ka valdībā tik tiešām ir sakrājies tik daudz jautājumu, ar ko viņai nebūtu jānodarbojas, bet būtu jānodarbojas Latvijas bankai, jaunajai Latvijas bankai. Viens no tādiem jautājumiem, kas šodien šeit izskanēja, ir par naudas, par valūtas jautājumiem.
Otrs jautājums ir par ārzemju valūtas jautājumiem, ar ko būtu jānodarbojas Latvijas bankai. Kā jau visiem zināms, PSRS Ministru padome ir pieņēmusi lēmumu izveidot akcionāru, tas ir, komercbanku un pārdēvēt sociālās attīstības banku par komercbanku. Galīgo atbildi, kuri tie plusi un kuri tie mīnusi, vajadzētu dot Latvijas bankai, jo tai visvairāk vajadzētu būt ieinteresētai, kā tālāk vispār veidosies banku sistēma. Šeit izskanēja deputātu runās, ka mums sāksies finansu krahs. Es gribu teikt, ka tas jau ir sācies un jau iet dziļi. Ne tikai finansu, bet vispār naudas apgrozībā. Šodien mums ir jādomā un jāpieņem kaut kādi lēmumi. Šiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem, bet ekonomiski pamatot tos var tikai profesionāļi. Es domāju, ka tas ir Latvijas bankas uzdevums– iesaistīt profesionāļus, lai viņi darbotos. Jā, protams, daudz jautājumu būs jārisina, kā saka, slēdzot savienības līgumu. Bet šinī savienības līgumā pamatoti visus tos jautājumus, kas attiecas uz finansēm, naudu un tā tālāk, pamatā būs jārisina Latvijas bankai. Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka Latvijas banka ir vajadzīga, un būtu ļoti vēlams, ka šodien Latvijas banka tiktu radīta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates pārtraucam. Par procedūru? Vienu vārdu, divus vārdus? Sekretariātam fiksēt, vai būs divi vārdi vai viens. Lūdzu.

M.Gavrilovs: */Es negribēju uzstāties un neprasīju vārdu. Tomēr tagad, pirms sākt balsošanu, gribu pateikt, ka polemikā izskanēja viens moments, ka 11 bankas locekļu vietā vajadzīgi seši. Komisija– es uzstājos komisijas vārdā– šo jautājumu ilgi apsprieda, ievērojot tās funkcijas, kuras tiek uzliktas bankas padomei. Lai jūs nešaubītos, izlasiet 16.punktu– cik tur apakšpunktu. Tas viss jāizlemj bankas padomei, ne vienkārši jāizlemj, bet jāievēro intereses, jo bankā krustosies liels daudzums interešu. Un komisijai, kaut pašai to negribot, visu kandidatūru apspriešanas gaitā tai izgāja cauri ļoti daudz kandidatūru, visdažādāko, un, dabiski, neatkarīgi no mūsu vēlēšanās mēs nonācām pie šī skaitļa. Lai ievērotu visas intereses, apspriest un dot rekomendācijas valdei utt., jānosaka cilvēku loks, kas atbildīgi par rekomendācijām. Tādēļ vēlreiz paskatieties, padomei jālemj divpadsmit punktos, turklāt jālemj atbildīgi, tai jāatbild par šiem lēmumiem./

Priekšsēdētājs: Tagad par lēmuma pieņemšanas kārtību. Jāsaka, ka labojumu, kuri būtu speciāli jāpavairo un jāizsniedz, gandrīz vai nav. Deputāts Beskrovnovs ierosināja vispār nepieņemt to. Es domāju, mēs nobalsosim. Ir ierosināts dažus punktus izslēgt, izmainīt skaitu.
Laiks pašreiz ir starpbrīdim. Mans pienākums ir, protams, vispirms rūpēties par starpbrīdi, kaut gan jūs ļoti labi saprotat, ka sirdī gan vairāk esmu par lēmuma pieņemšanu. Tāpēc kādi ir jūsu priekšlikumi? Lūdzu, vārds deputātam Ojāram Kehrim. Vispirms uzklausīsim komisiju.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Ir daži punkti, kuri, manuprāt, tiešām nerada nekādus iebildumus. Mēs varētu viņiem tiešām piekrist. Ja tam var atvēlēt laiku, ir, protams, daži momenti, kur acīmredzot būs jābalso.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka mēs par visiem labojumiem balsosim. Kāds jūsu priekšlikums?

O.Kehris: Mans priekšlikums ir, ka par dažiem jautājumiem mēs varētu arī piekrist, sevišķi redakcionāliem labojumiem un kur bija runa par to, kā stāda priekšā prezidentu. Lai par to nevajadzētu balsot.

Priekšsēdētājs: Mēs to visu operatīvi. Jūs izteiksiet savu viedokli, un mums ir savs viedoklis. Katrs savu viedokli izteiksim ar balsošanu. Man ir cits jautājums– ļoti operatīvi nobalsosim par to, ka pašreiz tomēr vajag turpināt izskatīt šo jautājumu, pieņemot lēmumu. Nevis iesim starpbrīdī, bet turpināsim. Tas aizņems mums maksimāli 15 minūtes. Ja jūs esat par tādu priekšlikumu, tad balsojiet par. Ja jūs esat par starpbrīdi, tad balsojiet pret. Lūdzu balsošanas režīmu. Vairākums tātad.
Vēl operatīvi turpinām 15 minūtes.

E.Krastiņš: Es gribētu noprecizēt savu priekšlikumu. Es neprecīzi pateicu. Es teicu, ka jāsaskaņo šī reģistrācijas kārtība ar likumu par uzņēmējdarbību. Es piedāvāju izslēgt no šī nolikuma 16.7.punktu, 26.punktu, kas nosaka komercbanku reģistrāciju, un visu reģistrācijas kārtību noteikt likumā par uzņēmējdarbību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Ojār Kehri, lūdzu, veicīgi tribīnē augšā! Atbildiet ļoti īsi, konkrēti savas komisijas viedokli. Deputāts Drobots ierosināja izslēgt gan pirmo, gan otro, gan trešo, jo tas viss jau ir pateikts likumā– tāds bija viņa arguments. Lūdzu, jūsu viedoklis.

O.Kehris: Komisija uzskata, ka šiem punktiem būtu jāpaliek pie vispārīgajiem noteikumiem.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to balsosim. Vispirms deputāta Drobota ierosinājums, pēc tam balsosim par komisijas ierosināto. Uzreiz par visiem trijiem punktiem. Vai šeit ir kādi citi? Nekādi citi priekšlikumi neizskanēja. Lūdzu, balsojam par deputāta Drobota priekšlikumu! Rezultāts: 22– par. Tagad komisijas priekšlikumu. Rezultāts: vairākums. Godātie kolēģi, ja es kādu jūsu priekšlikumu izlaižu, jūs tūlīt protestējiet!
Par trešo bija deputāta Blumberga ierosinājums svītrot “Latvijas bankai var būt savu uzņēmumi, organizācijas, tā var piedalīties kopuzņēmumu veidošanā”. Jūsu viedoklis?

O.Kehris: Mans viedoklis, ka varētu šo teikumu svītrot, nevis dot viņam jaunu redakciju.

Priekšsēdētājs: Tas atšķiras? Lūdzu, par balsošanas motīviem ļoti īsi.

O.Blumbergs: Tieši tajā apstāklī jau arī pastāv lietas būtība, ka mēs principiāli pasvītrojam, ka Latvijas Valsts bankai nav tiesību veikt savu komercdarbību uzņēmumos un tā tālāk. Tas ir ļoti svarīgs un būtisks jautājums. Ja mēs vienkārši izsvītrosim, tad šīs tiesības tiks saglabātas.

O.Kehris: Mēs domājam, ka pie šī jautājuma pamatā varētu atgriezties novembrī. Komercdarbība šeit nekādā ziņā nav fiksēta, bet attiecībā uz saviem uzņēmumiem– svītrot mēs varam, bet norādīt, ka nevar– nē.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par diviem viedokļiem– par O.Blumberga viedokli, ka ierakstīt šeit, ka nevar būt, un komisija piedāvā nerakstīt neko, bet svītrot. Vai ir saprotama šī doma? Lūdzu, balsosim par O.Blumberga redakciju. Rezultāts: 78– par. Četras balsis vēl klāt. Un tagad par komisijas priekšlikumu– īsi runājot, svītrot un nerakstīt neko par šo darbību. Lūdzu rezultātu. Komisijas domāšana ir mazākumā, tātad šeit paliek Ojāra Blumberga redakcija, tas ir, 5.punktam.
Tagad par trešo sadaļu– par 12.punktu. Te nu raibi gāja ar priekšlikumiem. Tātad pirmais priekšlikums būs “sešu locekļu sastāvā padomi”. Nākošais– “ieceļ Augstākā padome” svītrot. Vai komisija tam piekrīt?

O.Kehris: Tur, kur ir teikts, ka “ieceļ prezidentu Augstākā padome”. Mums bija iesniegts arī deputāta Blažēviča rakstisks priekšlikums, ka tomēr “Augstākā padome pēc Augstākās padomes priekšsēdētāja priekšlikuma”.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot, kamēr būs priekšsēdētājs, tikmēr jābūt kaut kādai vienādai sistēmai. Vai tā jūs pamatojat to jeb citādi?

O.Kehris: Jā, tāpat kā Ministru padomes priekšsēdētāju ieceļ Augstākā padome pēc Augstākās Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un pēc tam, ja es atceros, laikam deputāta Krastiņa ierosinājums bija svītrot pēdējo– “par bankas prezidentu un padomes locekļiem var būt Latvijas Republikas pilsoņi”. Un ekonomikas ministru svītrot ārā. Es vēlreiz nolasīšu, par ko mēs balsosim tagad. Izmaiņas ir ierosinātas 12.punktā 3.sadaļā. Pirmais, Latvijas banku vada bankas padome, 11 locekļu vietā ierosināts– seši. Tālāk. Padomē pēc amata parasti iekļauj republikas finansu ministru un svītrot– ekonomikas ministru. Tālāk. Bankas prezidentu ieceļ Augstākā padome pēc Augstākās padomes priekšsēdētāja ierosinājuma vai priekšlikuma. Un vēl viens svītrojums beigās– “par bankas prezidentu un padomes locekļiem var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi”– arī tas tiek svītrots. Komisija, kā es saprotu, neuzstāj uz pēdējiem ierosinājumiem, bet mēs kā par otro priekšlikumu balsosim par 11 locekļiem. To uzstāj deputāts Gavrilovs.

O.Kehris: Komisijas viedoklis šeit ir izteikts, tas ir fiksēts.

Priekšsēdētājs: Par priekšsēdētāju jūs piekrītat?

O.Kehris: Par priekšsēdētāju mēs piekrītam, pārējā jautājumā...

Priekšsēdētājs: Par republikas pilsoņiem?

O.Kehris: Pārējos jautājumos mums nav bijušas iespējas komisijai pašlaik to apspriest.

Priekšsēdētājs: Ja formāli pieiet, tad mums ir jābalso par komisijas variantu kā otro, jo viņiem nav bijusi iespēja apspriesties. Mēs vienīgi varam jūsu ieteikumu ņemt vērā. Par priekšsēdētāju jūs piekrītat, par Latvijas pilsoņiem jūs piekrītat un par ekonomikas ministru piekrītat, personiski jūs?

O.Kehris: Nu, es domāju, ka komisijas viedoklis ir, ka priekšsēdētāju noteikti var. Jāsaka, ka mēs varam piekrist, ka svītro ekonomikas ministru, jo šeit formulējums ir “parasti”, kas neizslēdz to, ka mēs arī varam likt kādu ministru, bet neizslēdz arī to, ka mums vispār tas būtu jādara. Mūsuprāt, šis formulējums “parasti” ir diezgan elastīgs. Bet acīmredzot vieglāk būs vienkārši likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem? Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Man konkrēti tieši par 12.punktu. Šeit īsti nav skaidrs. Es gribētu noskaidrot, vai šo sešu padomes locekļu sastāvā ietilpst arī finansu ministrs vai viņš ir klāt kā septītais? Ja būs septītais, tad ir labi, ja seši– tad balsis var sadalīties 3 plus 3 un vienkārši nevar pieņemt lēmumu.

Priekšsēdētājs: Tur tālāk ir teikts par šo problēmu. Balsojam par šo 12.pantu ar labojumiem, kurus es jums nolasīju. Rezultāts: 89, 14, 10. Paldies. Pagaidiet, vai jūs visi trīs balsojat par? Tātad 91– par.
Tagad komisijas variantu. Tehnisku iemeslu dēļ mūs lūdz vēlreiz reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Paldies. Tālāk 16.7. bija labojums?

E.Krastiņš: 16.7. man ir priekšlikums. Tā kā uzņēmēju darbības reģistrācijas noteikumus paredzēts iekļaut likumā “Par uzņēmējdarbību”, tad es uzskatu, ka jāsvītro šeit tie panti, kas attiecas uz uzņēmumu vai uzņēmējdarbības veidu reģistrāciju. Tur būs šī kārtība noteikta, tur var arī noteikt kārtību speciāli komercbankām. Tāpēc ierosinu svītrot 16.7. un 26.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūsu viedoklis, lūdzu.

No zāles: Man ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Bet varbūt jūs gribat jautāt deputātam Krastiņam?

No zāles: Nē, jums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Geidāns: Es atvainojos, es drusciņ nesapratu, par ko mēs nobalsojām. Vai tad mēs nobalsojām 12.pantā par pēdējā teikuma izņemšanu? Tas netika likts uz balsošanu atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Nu kā netika likts uz balsošanu, ja es visu centīgi nolasīju un pateicu, par ko mēs balsosim. Neviens nepiedāvāja balsot atsevišķi.

No zāles: Mēs šeit sapratām, ka par to balsos atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Es nevaru vairāk atpakaļ neko vērst jums par labu. Lūdzu, jūs arī par procedūru?

P.Simsons: Man ir mazs atgādinājums, mēs izlaidām 13.punktu.

Priekšsēdētājs: Es tāpēc aicināju pateikt, ja mēs paejam kādam priekšlikumam garām.

Priekšsēdētājs: Nav skaidri jūsu argumenti.

J.Lagzdiņš: Es pievienojos kolēģa Endziņa viedoklim un gribu teikt tā: perspektīvā mums jāvirzās uz to, ka Prezidijam vairāk jānodarbojas ar Augstākās padomes darba organizēšanu, tātad arī ar tiem jautājumiem, kas saistās ar Augstāko padomi, nevis jāpilda dažādas valsts pārvaldes institūcijas funkcijas. Mēs esam iepriekš ar daudz un dažādiem normatīvajiem aktiem uzlikuši Prezidijam tādas funkcijas, kas neiedomājami paplašina darbu. Lai mēs kvalitatīvi varētu strādāt, lai Prezidijs varētu strādāt, manuprāt, ir jāsašaurina šīs funkcijas un tieši vairāk jākoncentrējas uz Augstākās padomes darbu. Es esmu kategoriski pret, ne tikai no juridiskā, bet arī faktiskā viedokļa.

O.Kehris: Bet kādi ir jūsu priekšlikumi?

Priekšsēdētājs: Tūlīt es pateikšu priekšlikumu. Šinī situācijā, reālajā situācijā (faktiski jūs runājat par apturēšanu, nevis atcelšanu) man liekas, ņemot vērā deputāta Lagzdiņa viedokli, vajadzētu tomēr Prezidiju svītrot un atstāt Augstāko padomi, ja iet runa par atcelšanu, jo tikai tā var atcelt. Būtu loģiski, ja Augstākās padomes Prezidijs varētu apturēt, bet man liekas, ka šajā situācijā, kamēr te veidojas visa sistēma, varbūt atstāsim tikai Augstāko padomi, kura var atcelt šo lēmumu.

O.Kehris: Bet tur tālāk 14.punkta beigās tas ir teikts. Varbūt tomēr mēs varam šeit apturēt jeb mainīt vārdu “atcelt”? Redziet, tur pēc tam ir norma “ja padome nepiekrīt Augstākās padomes Prezidija lēmumam, tad septiņu dienu laikā pēc Augstākās padomes Prezidija lēmuma jāiesniedz protests izskatīšanai Latvijas Republikas Augstākajā padomē”.

A.Teikmanis: Ja jau bankas padome tiek apstiprināta pēc Ekonomikas komisijas priekšlikuma, tad lai Ekonomikas komisija, nevis Prezidijs gatavo arī protestu Augstākajai padomei, ja Augstākā padome taisīsies nepiekrist banku padomes lēmumam.

Priekšsēdētājs: Tas arī ir par to, ko mēs sakām tagad.

O.Kehris: Ja, pieņemsim, deputāti ir atvaļinājumā, tad nāksies šā jautājuma dēļ komisiju sasaukt ļoti ātri, nedēļas laikā, un iekļaut šo jautājumu dienas kārtībā.

Priekšsēdētājs: Bet jūs taču saprotat, ka mēs citādi nevaram. Prezidijs tiešām varētu apturēt, bet ko līdz arguments “atvaļinājuma laikā”, ja nav sesijas. Pirmkārt. Prezidija funkcijās nav tādu lietu apturēšana, otrkārt, vienalga līdz galam šo jautājumu bez Augstākās padomes nevar pieņemt. Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Es ierosinātu, kā jau teica kolēģis Endziņš, izteikt 14.punktu tādā redakcijā: “Bankas padome ir neatkarīga šajos lēmumos, un Latvijas Republikas Augstākā padome vienīgā ir tiesīga atcelt tās lēmumus.”

Priekšsēdētājs: Par to taču visu laiku mēs runājam. Mēs tagad notērējām 20 minūtes, lai viens otram to pierādītu, puse deputātu jau aizgājusi. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Es ļoti aicinātu atbalstīt viedokli, ka šeit vajadzētu vārda “atcelt” vietā “apturēt”. Mums ir vajadzīga tāda instance, un tas var būt tikai Prezidijs, kurš krīzes situācijā aptur šo lēmumu. Ja tas ir atvaļinājumā, var sasaukt kaut vai ārkārtēju sēdi, bet mums ir nepieciešama tieši šī drošība. Jeb jāatsakās no šīs normas vispār.

Priekšsēdētājs: Es saprotu tā: ja Prezidijs var apturēt, tad viņš var arī atcelt, jo ne viens, ne otrs nav ierakstīts Prezidija kompetencē. Tad mums zūd jēga strīdēties ar komisijas iesniegto.

J.Škapars: Es domāju, mēs esam pieraduši pie vecās sistēmas: respektīvi, mēs rakstām, ka banka ir patstāvīga, bet tajā pašā laikā domājam, kā tikai viņu kontrolēt, ka tikai kaut kas nenotiek. Es domāju, ja mēs uzticamies bankai, vajadzētu pilnīgi paļauties un kā vienīgo instanci, kas var atcelt, atstāt Augstāko padomi. Tas varētu būt pēc komisijas vai Prezidija ierosinājuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Arī par balsošanas motīviem. Manuprāt, nav reāli to prasīt. Visas iestādes ir saistītas ar valsts banku un budžetu. Tad arī finansu ministrs nevar būt padomes loceklis.

Priekšsēdētājs: Tātad par Blumberga ierosinājumu mēs balsosim. Un pēc tam par komisijas ierosinājumu atstāt tāpat. Lūdzu rezultātu. 39. Paldies. Tagad par komisijas ierosināto. Paliek tātad komisijas ierosinātais. Vai bija vēl kādi iebildumi?

O.Kehris: 27.2.punktā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmo mikrofonu.

V.Eglājs: 27.2.punktā, liekas, ir uzrakstīts kļūdaini. Tur iet runa par kapitāla summas maksimālo attiecību. Man liekas, ka vajag minimālo attiecību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jūsu komentāru.

O.Kehris: Varētu iziet no situācijas, svītrojot vārdu “maksimālo”. Nē, tas paliks tomēr kā attiecības.

Priekšsēdētājs: Piekrītat, deputāt Eglāj? Nē, deputāts Eglājs nepiekrīt.

V.Eglājs: Attiecība visu laiku mainās, jo palielinās un samazinās noguldītāji, un noteikt attiecību vispār nav jēgas. Ir bankas kapitāls un aktīvi, un attiecība mainās bankas darbības rezultātā. Tā kā, tas ir uzrakstīts, kaut kas tur nav pareizs.

O.Kehris: Būtība ir tā, ka attiecība nevar būt maksimāli liela, teiksim, 1 pret 20, tāpēc mums būtu jāpaliek tomēr pie šīs maksimālās attiecības, lai gan tiešām es domāju, ka var precizēt.

Priekšsēdētājs: Maksimums un minimums tas tomēr ir relatīvs zināmā veidā, un tāpēc varbūt tiešām lai paliek “attiecību”. Galu galā minimāli vai maksimāli– mums tas varbūt tik svarīgi nebūs. Vai ir vēl kādi iebildumi? Nav. Tagad šī patīkamā trokšņa fona iespaidā mēģināsim balsot par nolikumu kopumā. 101 balss ir vajadzīga. Kolēģi Štein, steidzieties, arī jūsu balss ir vajadzīga. Jūs esat reģistrējies? Mēs pārbaudīsim pēc tam. Lūdzu rezultātu. (Aplausi.) Jums ir par procedūru iebildes?

No zāles: Jā, nākošā procedūra ir pusdienas.

Priekšsēdētājs: Tātad lēmums ir pieņemts. Bet tagad, pirms dodamies pelnītā pusdienā, mazs lūgums un paziņojums. Vispirms ir lūgums. Godātie kolēģi, es tiešām pēcpusdienā nevaru piedalīties, jo man Augstākās padomes priekšsēdētāja pienākums uzliek neatliekamu citu darīšanu, ko es nevaru savienot ar sēdi. Tāpēc es lūdzu mani atvainot, bet visiem kolēģiem maksimāli un aktīvi piedalīties pēcpusdienas sēdē, lai mēs varētu izpildīt programmu. Tagad vārds sekretariāta vadītājam.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es uzdrošinos jūs traucēt sakarā ar ļoti svarīgu paziņojumu. Zinot benzīna deficītu mūsu republikā, es uzdrošinos lūgt to cilvēku, kurš ir nozaudējis benzīna talonu, pienākt pie manis pusdienlaikā. (Zālē troksnis.)

(Pārtraukums)