1990.gada 31.jūlija sēdes stenogramma

O.Kehris: Manuprāt, bija deputāta Škapara un arī mans ierosinājums mainīt šo dienas kārtību un izskatīt vienu no mūsu likumprojektiem.

Priekšsēdētājs: Jums vajadzēja tieši pateikt. Jūs teicāt, ka var izskatīt.

S.Dīmanis: Katru reizi, kad mums pietrūkst cilvēku, tajā vietā, lai meklētu kompromisu, mēs vienkārši atliksim jautājumu– tā nebūs pareizi. Jāpameklē kompromiss, nevis vienkārši tagad jāpārliek uz citu laiku.

Priekšsēdētājs: Cienījamais deputāt Dīmani, šeit, man liekas, kompromiss bija, bet nekādu rezultātu nebija. Tā ka rezultāts mums ir skaidrs.

S.Dīmanis: Bankas jautājumā mēs mierīgi atradām kompromisu un nobalsojām, un mēs varam turpināt.

Priekšsēdētājs: Man gan nav tādas pārliecības kā jums, ka mēs tik vienkārši nobalsosim, jo saskaņas jau nav šajos personāla jautājumos pat katras frakcijas iekšienē, kur nu vēl, ja mēs visu to ņemam kopā... Tātad bija priekšlikums pieņemt. Ja deputāti vienojas, tad mēs varam turpināt darbu, kā bija ieplānots, izskatot jautājumu par bankas prezidentu un bankas padomi. Deputāts Škapars un deputāts Kehris ierosina mainīt dienas kārtību visiem mums labi zināmu iemeslu dēļ. Kādu, to mēs izlemsim tūdaļ pat, kad izlemsim par to, vai vispār mums ir jāmaina dienas kārtība vai nav.

A.Aleksejevs: */Man jautājums par procedūru. Man ir priekšlikums. Turpmāk, kad mēs pieņemsim dienas kārtību, jāpieņem piezīme “ja balsošana mūs apmierinās”, bet, ja ne, tad mainīsim, kā labpatiks./ (Zālē rosība, smiekli.)

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt, runa jau nav par to, vai apmierinās vai neapmierinās. Runa ir par to, ka neviens no deputātiem negrib tukši tērēt laiku. Jāstrādā ar rezultātu. Tāpēc acīmredzot balsojam par deputāta Škapara un deputāta Kehra priekšlikumu. Priekšlikumi bija divi– izmainīt dienas kārtību un neizskatīt jautājumu par bankas padomi un par bankas prezidentu. Es pareizi formulēju jūsu priekšlikumu? Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Par vēlēšanu motīviem. Visos civilizētajos parlamentos, lai izmainītu dienas kārtību, ir nepieciešamas divas trešdaļas balsu. Tieši tāpēc, lai nebūtu šāda te situācija kā mums šodien. Vienīgais, ko es gribu– lai jūs to ņemat vērā tagad balsojot.

Priekšsēdētājs: Tas mums tātad ir jāievēro, izveidojot jauno reglamentu, jo pagaidām mēs varam procedūras jautājumus izšķirt ar vienkāršu balsu vairākumu. Mums nekas cits neatliek, mums vajag izšķirties, vai mēs esam civilizēts vai parasts parlaments, un balsot vienkārši. Balsojam par dienas kārtības izmaiņām un par iekļauto jautājumu neizskatīšanu. Pēc tam lemsim, kādus jautājumus izskatīsim. Lūdzu, reģistrējamies. Rezultāts: 131. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Škapara un deputāta Kehra priekšlikumu neizskatīt jautājumu par bankas padomi, par bankas prezidentu, bet ķerties pie citu jautājumu izskatīšanas. Ir balsu vairākums. Nodoto, nevis kopējo, jo ir deputāti, kuri nebalsoja. Lūdzu priekšlikumus, kādus jautājumus mēs varam izskatīt. Vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi, vai mēs nevarētu rītdienas kārtībā kā pirmo iekļaut jautājumu par Latvijas bankas prezidentu un bankas padomes izveidošanu? Šodien velti nosēdēja cilvēki, mums jāzina, kad viņus aicināt.

Priekšsēdētājs: Tas ir viens no priekšlikumiem, ka mēs varētu šodien apspriest rītdienas dienas kārtību. Vēl kādi priekšlikumi?

I.Krastiņš: Es tikai gribēju atgādināt Kehra kungam, ka rītdien kā pirmais palika likumprojekts par pensijām. Es saprotu, tagad konjunktūra ir mainījusies, bet tad mums vajadzētu par kaut ko vienoties.

Priekšsēdētājs: Vēl kāds priekšlikums? Par presi?

No zāles: Es vēlreiz gribētu argumentēt.

J.Škapars: Es vēlreiz gribētu argumentēt šo priekšlikumu par presi. Likumprojekts tika izsniegts dažas nedēļas atpakaļ visiem deputātiem, pēc tam notika vienīgi saskaņošanas komisijas sēde kopā ar “Līdztiesības” frakciju. Tur mēs izdarījām izmaiņas dažos punktos. Tagad šis likumprojekts ar izmaiņām dažos punktos ir pavairots. Ja nav citu priekšlikumu, domāju, ka būtu lietderīgi šo likumprojektu izdalīt un pēc neliela starpbrīža izskatīt.

Priekšsēdētājs: Vairāk neviena priekšlikuma nav? Man ir trīs priekšlikumi, ko mēs varētu darīt šodien. Apspriest rītdienas darba kārtību un izskatīt jautājumu par presi. Par uzņēmējdarbību, cik saprotu, mēs nevaram. Par presi arī, man saka sekretariāts, tomēr nav īsti pareizi, jo pēdējais variants tikai tagad ir, bet izdalīts nav, kaut arī deputāti ir saņēmuši frakcijās. Varbūt mēs tādā gadījumā varētu apspriest rītdienas darba kārtību. Un šodienas. Tātad atklāt debates par šodienas un rītdienas darba kārtību, jo es citu iespēju neredzu. Mums jābūt skaidrībā, ko mēs varēsim rīt darīt un ko mēs varēsim darīt šodien.
Rītdienas darba kārtība. Pirmais jautājums ir “Par pensijām”. Mēs nolēmām, ka pensijas ir pirmais dienas kārtības jautājums. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Tā kā mūsu kolēģis Bērzs saka, ka Augstajā namā sākušās kriminālas lietas, respektīvi, deputātu personisko mantu sistemātiska zušana, vajadzētu izlemt, kā mums rīkoties.

Priekšsēdētājs: Jūs domājat, to rītdien?

J.Endele: Nē, varbūt tūliņ.

Priekšsēdētājs: Viens priekšlikums vēl šodienai par deputātu personisko mantu zušanu.

J.Endele: Precizējums. Lietussargi, kas paliek šajā namā, un drēbes.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Kaut gan tur vajadzētu faktus. To mēs diez vai varam izskatīt. Tātad rītdienas pirmais dienas kārtības punkts par pensijām. Par otro dienas kārtības punktu vārds deputātam Kehrim.

R.Rikards: Es atbalstu Škapara priekšlikumu izskatīt likumu par presi, jo tas tika izdalīts divas nedēļas atpakaļ. Visiem deputātiem bija divas nedēļas laika iepazīties. Tajā, ko šodien izdalīja sekretariāts, atšķiras burtiski daži redakcionāli labojumi un daži komati. Pamatā visa koncepcija likumam ir iedota divas nedēļas atpakaļ. Tātad saskaņā ar reglamentu mēs varam pilnīgi to izskatīt arī šodien.

S.Albertiņa: Cienījamo priekšsēdētāj! Es lūdzu balsot par Itas Kozakevičas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Mēs jau vienreiz balsojām, visi motīvi bija skaidri. Ja jums tāds priekšlikums, vēlreiz nobalsojam. Tātad ir priekšlikums vēlreiz atgriezties pie iepriekšējās dienas kārtības un atcelt lēmumu par to, ka mēs dienas kārtību mainām. Un tad jāizskata jautājums par bankas prezidentu un par bankas padomi. Lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu! Itas Kozakevičas priekšlikums– atgriezties pie iepriekš nolemtās dienas kārtības, atceļot mūsu tikko pieņemto lēmumu. Rezultāts: 85. Tātad mēs atkal atgriežamies pie tā, ar ko sākām.
Kaut arī Ekonomikas komisija negribēja mums ziņot par bankas padomi un bankas prezidentu, mums tomēr ir viņiem jāliek, lai viņi to dara un sniedz ziņojumu, lai mēs varam šo jautājumu apspriest un balsot.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Atbilstoši mūsu pieņemtajam nolikumam par Latvijas bankas padomi padomes locekļus Augstākajai padomei rekomendē Augstākās padomes Ekonomikas komisija un prezidentu– Augstākās padomes priekšsēdētājs. Šajā sakarībā mēs, ņemot vērā arī to, ka lēmuma projektā, kurš ir izdalīts un kur ir arī 31.jūlija lēmuma projekts “Par Latvijas bankas prezidenta un padomes locekļu iecelšanu”, mēs runāsim par to, jo to, kas tika izdalīts iepriekš, nācās pārskatīt, jo prezidenta pretendents Andris Bērziņš praktiski atteicās kandidēt uz šo amatu. Tādēļ šajā situācijā, kad arī tika izmainīts bankas padomes locekļu skaits no 11 uz sešiem, ieskaitot prezidentu, mēs varētu izskatīt sešas kandidatūras, kuras prioritāri būtu rekomendējamas šai bankas padomei. Es viņus nosauktu, un tad mēs spriestu, kādā veidā izskatīt šo jautājumu. Bet šeit es gribētu pakonsultēties ar juristiem. Vai es varu likt priekšā bankas prezidenta kandidatūru, kas arī ir bankas loceklis, vai atbilstoši nolikumam tas ir Augstākās padomes priekšsēdētāja uzdevums?

S.Beskrovnovs: */Ievērojot to, ka PSRS Valsts banka acīmredzot pārtrauks savu eksistenci, kādus jūs redzat šķēršļus varenās rubļu straumes ceļā uz mūsu republiku? To mehānismi? Šodien valsts bankas nodibina Latvija, Lietuva, Krievija un tā tālāk, rublis drīz var kļūt par nekam nepiederošu valūtu, bet visu valdību programmās runāts par sociālo aizsardzību un rubļa apmaiņas kursu, iespējams, ka šie rubļu miljardi uzgāzīsies arī mūsu republikai. Kādi būs mehānismi pret šķēršļiem? Un vispār, vai šī ideja tiek pārdomāta? Tāpēc ka Latvijas tirgu noslīcināt rubļos var mēneša laikā./

P.Sakss: */Likumprojekta par naudas reformas koncepciju, kuru gatavojusi republikas valdība, izskatīšana atlikta uz rītdienu. Šajā programmā paredzēti arī tie pasākumi, kuriem jūs pievērsāt uzmanību./

R.Rikards: Man ir jautājums: kā jūs dabūsiet ārā PSRS banku no ēkas Valdemāra ielā, kur atradās Latvijas Republikas laikā Latvijas banka? Un vai Latvijas banka būs šajās telpās?

P.Sakss: Par cik šodien reāli eksistē PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskais kantoris un Latvijas bankai ir nepieciešamas telpas tās funkciju izvēršanai, mans priekšlikums, kā jau es minēju, atdabūt atpakaļ šo bankas ēku, kura agrāk piederēja bankai. Tā varētu būt šobrīd Lauku celtniecības projektēšanas institūta ēka pretī Doma baznīcai. Šī ēka varētu turpmāk pildīt Latvijas bankas un Ārējo ekonomisko sakaru bankas izmitināšanas funkcijas. Kas attiecas uz Valdemāra ielas bankas ēku, tā visa jānodod banku iestādēm. Jautājums, cik ilgi pastāvēs PSRS Valsts bankas Latvijas filiāle.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

G.Romašovs: */Man jums ir tāds jautājums. Kāda ir komercbanku attīstības perspektīva Latvijā? Un kādas būs Latvijas bankas savstarpējās attiecības ar komercbankām?/

P.Sakss: */Apstākļos, kad darbojas tirgus, tirgus attiecības, tās vai citas komercbankas rašanos diktēs pieprasījums un piedāvājums. Šajā pārejas periodā, kad viens no inflācijas iemesliem ir kreditēšana un nepamatota kreditēšana, es uzskatu, ka savstarpējām attiecībām jābūt regulējamām./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Eglājs: Sakiet, lūdzu, ar kuru laiku, kā jums liekas, varētu sākties savas naudas emisija? Kā jūs stādāties priekšā rubļu nomaiņu ar latiem, kā tas bankas sistēmā izskatītos?

P.Sakss: Es šajā jautājumā negribētu izvērst diskusiju, jo ir vairākas koncepcijas, vairāki priekšlikumi, ko izstrādājuši Ekonomikas institūts, Universitātes speciālisti, kur visi šie momenti ir minēti. Ir arī par iespējamiem Latvijas naudas zīmju apgrozībā laišanas termiņiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, trešais mikrofons.

R.Marjaša: Sakiet, lūdzu, kādas perspektīvas jūs redzat ārzemju valūtas funkcionēšanai šeit Latvijā? Vai nepastāv ideja kaut kādā veidā legalizēt to, kas šodien praktiski notiek melnajā tirgū. Sapratāt jautājumu?

P.Sakss: Manas domas, ka valūtas jautājumos “melno tirgu” vajag legalizēt. Kas saistīts ar ārzemju konvertējamo valūtu ieplūšanu republikā, jādara viss, lai tā ieplūstu. Cits jautājums ir par šīs valūtas inkasāciju, lai tā nonāktu Latvijas Republikā atvērtajos kontos un bez kādiem atskaitījumiem PSRS budžetā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu pārtraukt jautājumus un doties pie balsošanas.

Priekšsēdētājs: Es jums izsaku aizrādījumu, deputāt Geidān! Lūdzu, trešais mikrofons.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas attiecas uz bankas padomi, ko minēja abi frakcijas vadītāji. Vispirms mums ir jāievēl bankas prezidents, kura kandidatūru iesaka Augstākās padomes priekšsēdētājs, šajā gadījumā– es ar viņa pilnvarām. Ir ieradušies daudzi deputāti, kuri bija Ministru padomē vai, iespējams, kaut kur citur, tāpēc lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 140. Tagad balsojam par lēmumu “Par Latvijas bankas prezidentu iecelt P.Saksu”. Rezultāts: 121. Lēmums pieņemts. Apsveicam un vēlam veiksmi darbā! (Aplausi.)
Tagad mums vajadzētu ķerties pie bankas padomes locekļu ievēlēšanas. Te vajadzētu apspriesties par procedūru, jo šeit varam ievēlēt piecus cilvēkus. Kandidātu, liekas, ir vairāk. Lūdzu, Eglāja kungs, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Man ir priekšlikums par procedūru. Es piekrītu Gavrilova un arī visu pārējo ieslēgšanai sarakstā. Balsot par katru atsevišķi un, kas saņems vairākumu balsu, tos arī uzskatīt par ievēlētiem.

Priekšsēdētājs: Protams, tas nav tik vienkārši, jo šeit mēs pieņemam lēmumu. Ir vajadzīga 101 balss. Tātad, ja mēs nobalsojam par astoņiem cilvēkiem ar 101 balsi, it kā lēmums pieņemts, bet tajā pašā laikā, kā mēs beigās varam pieņemt lēmumu?

V.Eglājs: Es gribu aizrādīt, ka mums neviena reglamentējoša dokumenta nav par procedūru, kādā veidā rīkoties. Mums tiešām līdz šim neviena dokumenta nav. Tad, kad mēs balsojam par lēmumu, tā ir viena balsošana, bet, ja mēs balsojam atsevišķi par kandidātiem, tā nav lēmuma pieņemšana, tā ir apstiprināšana.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot mums būs jābalso par iekļaušanu sarakstā un tad jābalso par visu sarakstu kopumā, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu, Kehra kungs.

O.Kehris: Gatavojoties stādīt priekšā Augstākajai padomei bankas locekļu kandidatūras, mēs izgājām no pieņēmuma, ka bankas padome būtu 11 locekļu sastāvā. Tādējādi visus tos, kas iepriekš bija minēti, mēs uzskatījām par iespējamu rekomendēt. Šorīt, jau zinot, ka varētu tikt samazināts šis locekļu skaits, mēs veidojam zināmas prioritātes. Proti, secību, kādā viņus stādīt priekšā. Jāsaka, ka Hodakovska kunga kandidatūras, kura šeit izskanēja, no rīta nebija. Mēs viņu neesam dzirdējuši vai vispār noklausījušies par banku jautājumiem. Nezinām viņa domas. Mēs to varētu darīt, bet tam ir vajadzīgs laiks. Tādēļ mūsu šī rīta priekšlikums bija noklausīties vēl kādas piecas kandidatūras, proti, Andra Bērziņa, Elmāra Zelgalvja, Elmāra Siliņa, Jāņa Ozoliņa. Šīs kandidatūras saskan ar vairākuma frakcijas viedokli, un šajā hierarhijā mēs no tām kandidatūrām, kuras bija mūsu rīcībā, kā sesto minējām Romāna Kārkliņa kandidatūru. Vēl jāsaka, ka Bergs-Bergmanis pašlaik nav ieradies, jo, zinot frakcijas viedokli, viņš vienkārši neizteica gatavību šeit būt.

Priekšsēdētājs: Tātad, jūs iesakāt...

O.Kehris: Tātad mūsu priekšlikums būtībā ir skatīt vēl šīs piecas kandidatūras, ja tās ir iekļautas. Tātad pabeigt šo padomes formēšanu. Ja ne– mēs varam atgriezties pie papildus kandidatūrām, ja nebūtu pilns šis kandidatūru loks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, noklausieties vēlreiz visas kandidatūras, ko Ekonomikas komisija liek.

O.Kehris: Andri Bērziņu, Elmāru Zelgalvi, Elmāru Siliņu, kura kandidatūru mums būtu lūgums izskatīt, viņam klāt neesot, jo viņš ir ļoti labi pazīstams deputātiem un ir atvaļinājumā, un arī būtībā– nedaudz slims. Tālāk– Jāni Ozoliņu un Romānu Kārkliņu. Visi šie kandidāti ir zālē un ir gatavi stāties jūsu priekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, ja tiek apstiprināti visi, tas nozīmē, ka mēs neizskatīsim vairāk nevienu kandidatūru, jo seši mums ir bankas padomē. Jūsu priekšlikums ir katru izskatīt un par katru balsot?

O.Kehris: Tāds ir komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons.

P.Koroševskis: Es lieku priekšā no deputātu vidus iekļaut padomē arī Ojāru Blumbergu un likt šo jautājumu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Par balsošanas motīviem. Es gribu cienījamajam... (Zālē kņada, rosība, izsaucieni.)

Priekšsēdētājs: Saksa kungs, lūdzu, vai jūs apmierina sešu cilvēku liels bankas padomes sastāvs? Jums jautā deputāti.

P.Sakss: Vakardien komisijas sēdē es nosaucu skaitli septiņi un motivēju, kāpēc šādu skaitli esmu izvēlējies. Tāpēc ka tas būtu pilnīgi pietiekošs, optimāls variants ar speciālistiem banku jautājumos, kuri varētu pilnvērtīgi strādāt.

Priekšsēdētājs: Tātad par vienu vairāk? Bet mēs tur neko nevaram izdarīt, jo mūsu iepriekš pieņemtajos dokumentos jau ir seši cilvēki. Mēs paši esam vainīgi. Mums agrāk vajadzēja paprasīt padomu. Tātad šobrīd ir Ekonomikas komisijas ieteiktās kandidatūras un vēl ir četras kandidatūras, ko ieteikuši atsevišķi deputāti– Ojārs Blumbergs, Mihails Gavrilovs, Martinsons, deputāts Hodakovskis. Bet mums vajadzētu vienoties par apspriešanas un balsošanas procedūru. Nevienā reglamentā nav teikts, kā šajā gadījumā rīkoties, jo mēs varam par katru atsevišķi nobalsot un galu galā savēlēt visus. Bet tādā gadījumā tā vai tā mēs nevaram apstiprināt vairāk par sešiem.

J.Freimanis: Man būtu kompromisa priekšlikums, kas būtu kaut kas viduvējs ar tiem, kurus mēs dzirdējām. Iekļaut pirmajā kārtā visus šos deputātus, par kuriem bija runa: Bērziņu, Kārkliņu, Ozoliņu, Siliņu, Zelgalvi, Gavrilovu, Martinsonu, Blumbergu un Hodakovski. Balsot un tālāk no viņiem izvēlēties piecus cilvēkus, kas savākuši visvairāk balsu, neatkarīgi no tā, vai sanāk 101 vai ne. Un tad par šiem pieciem balsot kopā ar 101 balsi. Varbūt, ka mēs tādā veidā varam iziet no stāvokļa, tādā gadījumā visi pieminētie tomēr tiek pie spēles.

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Atbilstoši nolikumam komisijas izvirza kandidatūras. Komisija diemžēl nav noklausījusies ne Blumberga, ne arī Hodakovska kandidatūru. Es uzskatu, ka, ja mēs liekam vairākas kandidatūras, tad tomēr tikai tās, ko komisija ir izskatījusi, ja mēs gribam saglabāt zināmu procedūru.

L.Muciņš: Es iebilstu pret Freimaņa priekšlikumu tādā aspektā, ka ievēlēts var tikt tikai tas kandidāts, kas saņem 101 balsi. Otrām kārtām, kategoriski protestēju pret kaut kādu vēlēšanu ar sarakstiem. Cita lieta, ka mēs vēlam komisiju, kura sastāv tikai no deputātiem un kurā jāievēro frakciju proporcionalitāte, un kura ir saskaņota ar frakcijām. Tā ir viena lieta. Pārējos gadījumos, kā šajā gadījumā, ir jāievēl atsevišķi katrs kandidāts. Kurš saņems 101 balsi, ir ievēlēts. Bet, ja ir ievēlēts vairāk nekā vietu, tad ar balsu vairākumu izšķir, kurš ir ievēlēts.

Priekšsēdētājs: Bet tas mums reglamentā nav rakstīts.

L.Muciņš: Es piedāvāju tādu metodiku.

Priekšsēdētājs: Tad jau jūsu priekšlikums ne ar ko neatšķiras no profesora Freimaņa priekšlikuma.

L.Muciņš: Viņš piedāvāja balsot par sarakstu.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, bet pēc principa. Lūdzu, pirmais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Es pilnīgi atbalstu iepriekšējo runātāju un cienījamiem kolēģiem gribu atgādināt, ka tad, kad mēs lēmām jautājumus par Apkārtējās vides aizsardzības komitejas vēlēšanām, man bija tāds pat priekšlikums, kāds tagad ir Freimanim– balsot par katru kā par punktu, bet pēc tam iziet uz kopēju lēmumu. Mēs šeit nolēmām, ka tā nav pareizi, šis teksts ir viens kopīgs punkts, un tāpēc mums par katru kandidātu jādabū 101 balss./

Priekšsēdētājs: Jūs saprotiet, es likšu uz balsošanu, piemēram, Andri Bērziņu (es izvēlos pirmo uzvārdu). Mēs uz balsošanu liekam jautājumu par viņa apstiprināšanu par bankas padomes locekli. Ar 101 balsi nobalso. Pēc tam ar šo 101 vai 104 balsīm nobalso par visiem 9 kandidātiem, kas ir šeit sarakstā. (Neskaidrs izsauciens no zāles.) Bet mums nav nekāda reglamenta vai tiesību pateikt, ka deputāts, kuram par vienu balsi mazāk, nevar būt padomē. Mēs taču pieņemam lēmumu par katru balsošanu.

L.Muciņš: Mēs nepieņemam lēmumu, mēs balsojam, mēs ievēlam personas.

V.Eglājs: Es gribu teikt, ka mēs pieņemsim tikai vienu lēmumu, un par lēmumu mēs balsosim tikai vienu reizi, bet par katru kandidātu mums jābalso atsevišķi. Tā nav lēmuma pieņemšana, tā ir kandidātu apstiprināšana vai kaut kas cits. Tāpēc mums būs beigās jābalso kopā par lēmuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Ziniet, mani tas īpaši nepārliecina. Tā kā šobrīd ir starpbrīža laiks, iesim starpbrīdī uz 20 minūtēm, un lūdzu pie manis pienākt abiem frakciju vadītājiem, Ekonomikas komisijai un arī deputātam Muciņam, kurš izvirzīja šo priekšlikumu.
No zāles: LTF frakcijai– Dieva dēļ, lai neviens nekur nepazūd un pēc starpbrīža visi ir zālē!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sāksim darbu. Dažu deputātu šeit nav, bet ir diezgan daudzi. Tāpēc man ir priekšlikums mūsu administrācijai: varbūt to vajadzētu izskatīt arī Prezidijā un nokārtot jautājumu par produktu iegādi. Maskavas Augstākajā padomē arī ir tādas pašas bufetes kā šeit, bet tur ir tāda sistēma, ka tajā brīdī, kad atskan zvans uz plenārsēdi, momentāli tiek aizslēgti visi grāmatu kioski, visas bufetes, un deputātiem vienkārši nav citas izejas kā nākt uz plenārsēžu zāli. Vienkārši mums vajadzētu izdomāt tādu sistēmu, jo citādi nav iespējams normāli strādāt. Es saprotu, ka visi deputāti ir cilvēki, bet arī tie, kas gaida, ir cilvēki, un tad šīs problēmas rodas.
Starpbrīdī mēs te konsultējāmies ar vairākiem deputātiem par to, kādā veidā turpināt bankas padomes apstiprināšanu. Es vēlreiz apskatījos mūsu pieņemto nolikumu par Latvijas banku. Tur ir ierakstīts, ka “Latvijas bankas padomi ieceļ pēc Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšlikuma”. Šie visi priekšlikumi, ko izteica deputāts Muciņš un deputāts Freimanis, ir praktiski nerealizējami, jo tie nekur neatspoguļojas reglamentā, un mūsu lēmums šajā gadījumā var izrādīties nelikumīgs. Vienīgais likums, kas mūs reglamentē šeit, ir nolikums par Latvijas banku. Šeit ir skaidri un gaiši pateikts. Prezidents jau ir apstiprināts. Šie cilvēki pēc nolikuma ir jāierosina Ekonomikas komisijai. Un tieši šis saraksts. Ja gadījumā mēs nenobalsojam ar 101 balsi par kādu no šiem cilvēkiem, tad Ekonomikas komisijai ir jāsanāk atkal un jāvirza mums jauna kandidatūra, gluži tāpat, kā tas ir analogos gadījumos, kad kandidatūras izvirza premjerministrs vai Augstākās padomes priekšsēdētājs. Tas ir būtībā vienīgais kritērijs, pie kura mēs varam pieturēties.
Tāpēc, vadoties pēc Augstākās padomes Ekonomikas komisijas rekomendācijas, mums šobrīd ir jāskata kandidatūras prioritātes kārtībā, kā deputāts Kehris nosauca, jo tas ir Ekonomikas komisijas lēmums. Jāizskata šīs piecas kandidatūras. Ja katrs no kandidātiem savāc 101 balsi vai vairāk, viņš ir apstiprināts kā bankas padomes loceklis. Ja kaut viens vai divi, vai visi kandidāti nesavāc 101 balsi, tad mēs skatām tālāk pēc šī saraksta nākamos cilvēkus, ko Ekonomikas komisija rekomendējusi. Ja mēs neapstiprinām nevienu no viņiem, tādā gadījumā komisijai ir jāsanāk un jāvirza jaunas kandidatūras.
Mēs nevaram turēties pie citiem variantiem, jo savādāk mēs būsim vienkārši purvā un nezināsim, kā no tā iziet ārā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Kā es saprotu, Ekonomikas komisija apstiprināja 11 kandidātus. Seši kandidāti– tas ir tikai viena komisijas priekšsēdētāja uzskats, bet ne visas komisijas./

Priekšsēdētājs: Jā, es Ekonomikas komisijā to noskaidroju. Viņi šorīt esot sanākuši kopā un pieņēmuši lēmumu, jo viņi nezināja, cik būs padomē locekļu. Tāpēc viņi ir sakārtojuši šos kandidātus prioritātes kārtībā. Tātad, ja būtu 11, mēs izskatītu visus 11, ja būtu trīs, tad trīs pirmos. Ja savukārt šos trīs pirmos neievēl, tad tālāk pēc saraksta. Princips ir šāds. Skaidrs visiem deputātiem? Lūdzu Ekonomikas komisijas priekšsēdētāju likt priekšā pirmo kandidātu.

O.Kehris: Mēs liekam priekšā izskatīt cienījamiem deputātiem Andra Bērziņa kandidatūru. Tātad mūsu kolēģis deputāts Andris Bērziņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu kandidātu šeit priekšā. Es domāju, ka mēs varētu aprobežoties ar jautājumiem, ja deputātiem ir jautājumi, un iztikt bez programmas izklāsta, ko izklāstīja jau bankas prezidents. Izziņas visiem ir. Lūdzu jautājumus. Jautājumu nav. Mums atliek balsot. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrējamies. Arī tie deputāti, kas tikko ienākuši. Rezultāts: 133. Tagad lūdzu balsošanas režīmu. Mēs balsojam par lēmuma Andri Bērziņu apstiprināt par Latvijas bankas padomes locekli. Vajadzīga 101 balss. Rezultāts: 117. Tātad lēmums ir pieņemts. (Aplausi.) Vēlu veiksmi darbā.

O.Kehris: Ekonomikas komisija rekomendē iecelt par Latvijas bankas padomes locekli Elmāru Zelgalvi, Universitātes profesoru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Jautājumu nav. Paldies. Pazīstams ekonomists. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Elmāra Zelgalvja apstiprināšanu par Latvijas bankas padomes locekli. Rezultāts: 103. Elmārs Zelgalvis apstiprināts par Latvijas bankas padomes locekli. Vēlam sekmes darbā.

O.Kehris: Mēs iesakām iecelt par Latvijas bankas padomes locekli Elmāru Siliņu, republikas finansu ministru.

Priekšsēdētājs: Elmāra Siliņa šeit nav slimības dēļ, bet finansu ministru mēs esam dzirdējuši gan tad, kad viņš uzstājās ar savu programmu, gan citreiz, kad mēs apspriedām citus dokumentus. Īpaši komisijas viņu pazīst. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi balsojot. Rezultāts: 108. Tātad Elmārs Siliņš apstiprināts par Latvijas bankas padomes locekli.

O.Kehris: Ekonomikas komisija iesaka apstiprināt par bankas padomes locekli Jāni Ozoliņu, agrobankas priekšsēdētāja vietnieku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Jautājumu nav. Lūdzu balsosim par Jāņa Ozoliņa apstiprināšanu par Latvijas bankas padomes locekli. Rezultāts: 106. Jānis Ozoliņš apstiprināts par Latvijas bankas padomes locekli.

O.Kehris: Ekonomikas komisija iesaka apstiprināt par bankas padomes locekli Romānu Kārkliņu, akadēmiķi.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi? Jautājumu nav. Balsojam. Rezultāts. Tātad kandidatūra nav apstiprināta. Pēc prioritātes kārtības mēs nolēmām, ka Ekonomikas komisija liek priekšā pārējās komisijā izskatītās un apspriestās kandidatūras.

O.Kehris: Kā nākamo komisija iesaka par Latvijas bankas padomes locekli Vladimiru Martinsonu.

Priekšsēdētājs: Vladimira Martinsona arī šeit nav. Viņš pats ir ar mieru?

O.Kehris: Jā. Vladimirs Martinsons nav pašreiz Rīgā, viņš ir komandējumā ārpus republikas robežām. Viņš pirms izbraukšanas par to informēja komisiju, un arī viņu noklausījās vairākuma frakcija. Pašlaik viņš ir komandējumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādam varbūt ir kādi priekšlikumi par balsošanas motīviem? Acīmredzot Vladimirs Martinsons visiem ir pazīstams un katrs var izdarīt savu izvēli balsojot. Rezultāts: 32. Tātad kandidatūra nav apstiprināta.

O.Kehris: Komisija rekomendē iecelt par Latvijas bankas padomes locekli deputātu Mihailu Gavrilovu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Mihails Gavrilovs mums visiem ir labi pazīstams. Lūdzu. Varbūt kādam ir banku sakarā kādi jautājumi? Nav. Lūdzu, balsojam. Rezultāts. Mihails Gavrilovs nav apstiprināts. Vēl kāda kandidatūra?

O.Kehris: Komisija rekomendē apstiprināt par bankas padomes locekli Tāli Freimani, komercbankas “Baltija” priekšsēdētāja vietnieku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Deputāte Seile, pirmais mikrofons.

A.Seile: Vai jūsu darbība RAF neietekmēs jūsu darbību bankas padomē?

T.Freimanis: Ņemot vērā manis nostrādāto laiku RAF– 11 gadus, diezin vai tas kaut kā reāli spētu ietekmēt, jo Latvijas Valsts Universitātē es nostrādāju 15 gadus.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi? Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: Freimanis nav apstiprināts par bankas padomes locekli. Lūdzu nākošo kandidatūru.

O.Kehris: Atbilstoši Ekonomikas komisijas lēmumam un šim prioritārajam sarakstam komisija rekomendē par bankas padomes locekli Alfrēdu Bergu-Bergmani. Es laikam esmu pilnvarots informēt, ka vakar Bergmanis ir zvanījis un informējis, ka viņš vēloties noņemt savu kandidatūru. Praktiski komisija uzskata, ka var tikt noņemta šī kandidatūra.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mēs nevaram balsot.

O.Kehris: Kā pēdējā šajā sarakstā ir Jāņa Āboltiņa– ekonomikas ministra– kandidatūra. Viņš pašlaik ir komandējumā.

No zāles: Atvainojiet. Nolikumā ir teikts tikai tas, ka parasti tiek iekļauts finansu ministrs.

Priekšsēdētājs: Mēs taču izsvītrojām ekonomikas ministru?

Priekšsēdētājs: Protams, aizliegts nav, bet te ir...

O.Kehris: Komisijas sēde bija no rīta, kad nolikums bija tāds, kāds viņš bija projektā. Esmu tiesīgs ziņot to, ko esmu tiesīgs ziņot. No Jāņa Āboltiņa citas informācijas nav, jo viņš pirms tam ir devis piekrišanu.

Priekšsēdētājs: Tātad par Jāni Āboltiņu ir jābalso? Lūdzu, pat Jāni Āboltiņu, par viņa kandidatūras apstiprināšanu par Latvijas bankas padomes locekli. Rezultāts: kandidatūra nav apstiprināta.
Šādā veidā mums ir izveidota bankas padome, kurā ir bankas prezidents un 4 bankas padomes locekļi: Elmārs Zelgalvis, Elmārs Siliņš, Andris Bērziņš un Jānis Ozoliņš. Lūdzu Ekonomikas komisijai pēc iespējas ātri (es domāju, tā varētu būt rītdiena) izskatīt citas kandidatūras, kuras varētu ieteikt, jo būtībā pēc skaita šai bankas padomei vajadzīga viena kandidatūra. Ņemot vērā, ka deputāti izvirzījuši Ojāra Blumberga un deputāta Hodakovska kandidatūru, lūdzu izskatīt komisijā šos priekšlikumus un arī, iespējams, alternatīvos. Acīmredzot rīt tas ir jādara. Tas būtībā ir viss, ko varam pieņemt šajā sakarā. Protams, vajag izskatīt jautājumu par nolikumu, ko mēs šodien nepieņēmām, un atgriezties pie šī jautājuma, kad būs acīmredzot kāds kompromisa variants, kaut gan neviena priekšlikuma pa šo laiku nebija. Otrais mikrofons, lūdzu.

O.Kehris: Komisija uzskata, ka šo lēmumu par republikas naudas sistēmu ir iespējams izskatīt. Es pieļauju arī to, ka varbūt deputātus neapmierina termiņi, tas ir, 1.decembris. Varētu mainīt uz 15.novembri. Mums ir priekšlikums izskatīt pašlaik, kā tas ir paredzēts.

Priekšsēdētājs: Ekonomikas komisija griežas pie mums otrreiz ar priekšlikumu izskatīt nolikumu par naudas sistēmas ieviešanu, ko mums piedāvāja valdība, un viņi iesaka pārskatīt termiņus. Acīmredzot tas neapmierina deputātus. Kaut gan, protams, iemesli varēja būt citi. Bet es atgādinu to, ka neviens deputāts neuzdeva nevienu jautājumu un neizteica nevienu priekšlikumu par šo nolikumu. Tāpēc atgriežamies vēlreiz pie šā nolikuma. Lūdzu priekšlikumus! Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Mēs uzrakstījām arī deputāta pieprasījumu, ka nepiekrītam termiņa dēļ, uzskatot, ka tas ir nereāli, un pieprasot viņu pārcelt.

Priekšsēdētājs: Jā, man jūsu priekšlikums ir. Jūs iesakāt 15.decembri tātad 1.decembra vietā. Par mēnesi vēlāk. Kā uz to raugās Ekonomikas komisija? Vai tās priekšsēdētājs un valdība arī piekrīt?

O.Kehris: Mēs uzskatām, ka tas ir pieņemami, kaut gan šis termiņš ir tieši pirms Ziemassvētku brīvdienām. Bet, ja deputāti izsprieda, ka pie tā jāstrādā par 15 dienām ilgāk, uzskatām, ka tas ir pieņemami. Šis programmas kvalitāte tikai varētu iegūt.

Priekšsēdētājs: Citu priekšlikumu nav? Šādā gadījumā arī nekādu iebildumu par tekstu nebija, ja nu par atsevišķiem pantiem, jo mēs faktiski izskatām lēmumu otrreiz pēc komisijas priekšlikuma. Tad mums ir jāliek uz balsošanu lēmums par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu. Šīs programmas iesniegšanas termiņš tagad ir 15.decembris šajā gadā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 108 balsis. Šodien esam strādājuši velti. Bet jautājums tagad ir, ko mēs darām tālāk. Mums ir palikusi stunda un 20 minūtes, bet, vērojot apspriešanu, kas bija iepriekš par darba kārtību, es sapratu, ka neviena izskatīšanai gatava priekšlikuma šodien nav. Daļa priekšlikumu būs gatava uz rītdienu. Tāpēc acīmredzot darbs ir jābeidz.

L.Muciņš: Ir priekšlikums: tur bija divas komisijas– par Satversmi un...

Priekšsēdētājs: Es sapratu...

L.Muciņš: Varbūt to mēs varam?

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka šis jautājums arī vēl nav gatavs. Acumirklīti, deputāti saka, ka jautājumu par Satversmes un par pilsonības komisijām mēs varētu šobrīd izskatīt, esot gatavs un varot izdalīt. Jautājums sagatavots. Trešais mikrofons.

T.Jundzis: Vēl, cienījamo priekšsēdētāj, man būtu viens priekšlikums– šodien līdz dienas beigām izskatīt rītdienas dienas kārtību un izstrīdēties par to šodien, lai nebūtu rīt no rīta atkal laiks jākavē.

Priekšsēdētājs: Tātad, ja deputātiem nav iebildumu, mēs varam turpināt par redakcijas komisijām Satversmei un likumam par pilsonību. Lai deputāts Endziņš nāk un ziņo! Neviena iebilduma nav, ka mēs šos jautājumus izskatām?

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums par darba grupu izveidošanu Satversmes jaunās redakcijas izstrādāšanai, kā arī republikas pilsonības koncepcijas projekta izstrādāšanai jau vairākkārt ir bijis iekļauts, bet mēs viņu tā arī neesam plenārsēdē skatījuši. Šis jautājums ir sagatavots, ņemot vērā deputātu priekšlikumus, kā arī pašu deputātu piekrišanu. Lūdzu atbalstīt tās kandidatūras, kurām varam uzticēt strādāt pie šiem abiem projektiem. Ir ņemtas vērā tās vēlmes, kas tika izteiktas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt ir kādi jautājumi? Tātad šeit ir ievēroti visi kompromisi, ir saskaņots gan ar komisijām, gan ar frakcijām pēc iepriekšējās apspriešanas. Bet varbūt ir kādi jautājumi komisijas priekšsēdētājam? Vārds deputātam Eglājam.

V.Eglājs: Mēs iepriekš jau runājām un šajā izdalītajā projektā arī ir, ka Satversmes jaunās redakcijas projekts iesniegts, bet mēs runājām, ka sagatavos Satversmes jaunās redakcijas jaunās koncepcijas projektu. Tomēr Satversmes jaunā redakcija nav tāda lieta, ko mēs varētu noteikt uz priekšu, jo tur vispirms koncepciju vajag, lai mēs varam apspriest.

A.Endziņš: Es atvainojos, Eglāja kungs, pagājušo reizi, kad šis jautājums jau pacēlās, atbildēja Andrejs Krastiņš, ka 4.maijā Neatkarības deklarācijā ir tieši tāda pati redakcija– jaunās Satversmes redakcijas izstrādāšana. Apskatieties vēl, lūdzu!

V.Eglājs: Es atvainojos. Es ierosinu šinī vietā ierakstīt nevis “Satversmes termiņu”, bet “koncepcijas termiņu”. Protams, komisija ir Satversmes jaunajai redakcijai, bet termiņš nozīmē koncepcijas iesniegšanu.

Priekšsēdētājs: Tad mums ir jāizšķir, kas ir koncepcija. Tas arī prasīs lielu laiku diskusijām.

I.Kozakeviča: Tas attiecas uz abiem sarakstiem. Mēs apspriedāmies Cilvēktiesību komisijā, un mums ir sekojošs lūgums– nedaudz pamainīt, proti, Andrejs Panteļējevs no pilsonības saraksta ir gatavs strādāt Satversmes komisijā, jo tur no mūsu komisijas nav itin neviens.

Priekšsēdētājs: Jūs vienkārši lūdzat, lai vienu pārceļ uz pirmo komisiju? Un viņš nestrādās otrā?

I.Kozakeviča: Jā. Savukārt mēs bijām gatavi apmainīties vietām. Es pati būtu no sirds ar mieru strādāt otrajā komisijā.

Priekšsēdētājs: Tātad, jūs maināties vietām. Ita Kozakeviča tādā gadījumā pāriet uz otro komisiju. Es domāju, tur nekādu iebildumu nevarētu būt. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Karlsons: Man ir priekšlikums pirmajā grupā Satversmes izstrādāšanā par darba grupas priekšsēdētāja vietnieku nozīmēt Tālavu Jundzi Plotnieka vietā.

Priekšsēdētājs: Tālavu Jundzi. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Es neredzu deputāti Kozakeviču šajā sarakstā. Kur viņai jāpāriet? Es neredzu nekur. Es ierosinu iekļaut deputāti Kozakeviču komisijā, kurā viņa grib strādāt.

Priekšsēdētājs: Jā. Itu Kozakeviču pirmajā sarakstā mēs neredzam. Mēs ņemam vērā viņas priekšlikumu un citu deputātu priekšlikumu likt viņu otrā sarakstā. Varbūt ir kļūda sarakstā, ja Ita bija pārliecināta, ka tur viņa ir. Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Iepriekšējā kandidatūru apspriešanā no frakcijas “Līdztiesība” bija priekšlikums Beskrovnova vietā ierakstīt Drobotu. Droši vien neuzmanības dēļ palikusi vecā redakcija. Es lūdzu to izlabot. Pirmajā komisijā par konstitūcijas jautājumiem./

Priekšsēdētājs: Drobots likumdošanas komisijā. Kāda iemesla dēļ tas ir? Vienkārši neuzmanības dēļ. Meklējiet, kas vainīgs– redakcija vai komisija, ka šāda kļūda radusies. Drobots Beskrovnova vietā. Pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Es gribu vienkārši precizēt. Mums abās grupās palicis viens un tas pats cilvēks– Repše. Kā tur, tā tur. Vai tā ir kļūda vai mēs vienkārši gribam viņu tik stipri noslogot? Einars Aivarovičs Repše un Einars Aivarovičs Repše, vismaz krievu tekstā ir tā./

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka tur ir kļūda, jo latviešu sarakstā nav Einars Repše otrajā komisijā. Tā ir vienkārši kļūda krievu sarakstā. Lūdzu, izsvītrojiet no otrās komisijas Einaru Repši. Trešais mikrofons.

I.Kozakeviča: Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka tiešām latviešu saraksts ar krievu sarakstu nav gluži vienāds. Tur ir vairākas kļūdas, proti, krievu sarakstā mēs redzam pie pilsonības komisijas Igoru Movelu, latviešu sarakstā viņa nav. Varbūt derētu pārbaudīt.

Priekšsēdētājs: Varbūt izdarām tā: ņemam par pamatu latviešu sarakstu. Man vajadzētu laikam nolasīt vēlreiz sarakstā minētos cilvēkus un tad pārbaudīt.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, mums vajadzētu tomēr pateikt termiņus, kam šeit ir atstāta vieta katra likumprojekta izstrādāšanai. Kolēģis Rikards saka, ka tos termiņus mēs nevaram noteikt. Bet viens ir skaidrs, ka pilsonības likumprojekts ir jāizstrādā pirmais. Pirmkārt tāpēc, ka lielā mērā tas saistīts ar Konstitūciju, un arī tāpēc, ka viņš jau principā ir gatavs. Vismaz daļēji gatavs. Tāpēc es lūdzu iesniegt priekšlikumus. Mans priekšlikums būtu tāds– Satversmi līdz 1.janvārim un pilsonības likumu– līdz 15.oktobrim. Nav ko vilkt garumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet, pirms mēs pāriesim pie termiņiem, es lūgtu tikt galā ar šo sarakstu. Deputāti man ieteica, ka vajadzētu nolasīt latviešu sarakstu, lai deputāti no frakcijas “Līdztiesība” pārbauda, vai viss ir pareizi šajā sarakstā, ko ņemsim par pamatu. Abas komisijas lūdzu uzmanīgi klausīties. Tātad komisija Latvijas Republikas Satversmes jaunās redakcijas projekta izstrādāšanai. Pirmā komisija. Darba grupas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, priekšsēdētāja vietnieks Andris Plotnieks, locekļi– Romāns Apsītis, Oļegs Batarevskis, Martijans Bekasovs, Indulis Bērziņš, Jevgeņijs Drobots, Ilma Briņķe, Sergejs Dīmanis, Vilnis Eglājs, Vjačeslavs Gerasimovs, Tālavs Jundzis, Jānis Lagzdiņš, Andris Līgotnis, Linards Muciņš, Einars Repše, Andrejs Panteļējevs, Rolands Rikards, Genādijs Romašovs, Pēteris Simsons, Pāvels Šapovālovs, Andris Teikmanis.
Otrā darba grupa. Darba grupas priekšsēdētājs Juris Bojārs, priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš, darba grupas locekļi– Andris Apinītis, Valdis Birkavs, Juris Celmiņš, Jānis Dinēvičs, Vladilens Dozorcevs, Mihails Gavrilovs, Imants Geidāns, Andris Grūtups, Odisejs Kostanda, Raimonds Krūmiņš, Pēteris Laķis, Ruta Marjaša, Grigorijs Morozļi, Vladimirs Smirnovs, Viktors Stefanovičs, Sergejs Zaļetajevs, Imants Ziedonis, Ziedonis Ziediņš, Tatjana Ždanoka, pēc ierosinājuma– Ita Kozakeviča. Nav pretenziju nevienam par šo sarakstu? Lūdzu vēl priekšlikumus par pašu lēmumu un termiņu. Deputāts Rikards, pirmais mikrofons.

Priekšsēdētājs: 1.oktobris un 15.oktobris. Divi varianti. Vēl kādi priekšlikumi? Tikai nesauciet visus datumus pēc kārtas, lai nebūtu par daudz to priekšlikumu. Otrais mikrofons.

A.Bērzs: Ja pirmajā jautājumā ir runa par Satversmes redakcijas projektu, tad es vēl saprotu, ka tur var šī grupa vienoties. Bet, ja ir runa par koncepcijas izstrādāšanu, kā tas ir otrajā jautājumā par pilsonību, tad man liekas, ka Bojāram noteikti būs viena koncepcija, Geidānam otra un Morozļi– trešā koncepcija. Tur nevar iznākt viena koncepcija. Tāpēc šādas darba grupas veidošanu koncepcijas izstrādāšanai es uzskatu par absurdu. Un uzskatu, ka šim punktam būtu jāskan bez šīs darba grupas, bet teksta beigās uzdot nevis darba grupai, bet frakcijām Latvijas Republikas pilsonības koncepcijas projektu iesniegt līdz termiņam, un tad var lemt, kā tālāk risināt pilsonības jautājumu.

Priekšsēdētājs: Frakcijām nav liegts to darīt. Mums tomēr vajadzētu nonākt pie kompromisa. Tāpēc es domāju, ka mēs taču izdiskutējām par šo jautājumu vienreiz.
Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Pilsonības jautājums mums jau ir dienas kārtībā, un sabiedrība viņu apspriedīs. Par to domā jau vairāk nekā pusgadu. Šeit, manuprāt, nav vairs konceptuālu strīdu, ir tikai viens būtisks strīdīgs jautājums, un tas ir jautājums par detaļu likumā, nevis koncepcijā. Tā ir detaļa– vai nu nulles variants attiecīgajos divos pantos, vai pilsoņu komitejas piedāvātais starpvariants. Šīs detaļas izdiskutēšanai nav nepieciešams izveidot tik lielu komisiju. Šeit šīs konceptuālās pieejas ir skaidras. Šobrīd ir divi trīs varianti. Manuprāt, var būt runa, kā to teica Arnolds Bērzs, par darba grupas vai komisijas izveidošanu tieši pilsonības likuma izstrādāšanai. Ja mēs salīdzinām ar Satversmi, tad tur ir daudz vairāk konceptuālas rīcības jautājumi. Loģiskāk būtu Satversmei izveidot komisijas koncepcijas izstrādāšanai, bet es balsoju tieši par Satversmes un pilsonības likuma pamata teksta izstrādāšanu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir otro punktu formulēt tā: “Izveidot darba grupu Latvijas Republikas pilsonības likuma projekta izstrādāšanai.” Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es tomēr aizstāvētu tādā redakcijā, kā mums iesniedza. Šeit jautājums ir ne tikai par pilsonības likumu, bet ir nepieciešams izstrādāt arī lēmumu par projektu, kā pakāpeniski realizēt šo pilsonības likumu. Tātad nepieciešams ne tikai likums, bet ir vajadzīgs arī mehānisms, kā šis pilsonības likums īstenosies. Tāpēc ir nepieciešama tieši koncepcija.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir par balsošanas motīviem. Vēl kādi priekšlikumi ir? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Es pilnībā atbalstu deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu par to, ka jāizstrādā likumprojekts. Es domāju, ka šinī likumprojektā varētu būt vairāki varianti par šīm strīdus pozīcijām. Pārējais viss, man liekas, ir jau visumā skaidrs. Turklāt es domāju, ka ir pat izstrādāts likumprojekts. Man šķiet, ja mēs vilksim garumā, mēs nonāksim milzīgā strupceļā jau oktobra mēnesī, kad mums nāksies pieņemt šos daudzos likumus.

Priekšsēdētājs: Bet tagad es lūdzu par balsošanas motīviem izteikt priekšlikumus. Pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Es lūgtu pievērst uzmanību, ka likumprojektā koncepciju apspriež pirmajā lasījumā. Attiecībā uz pilsonību pirmajā lasījumā balsojot arī izšķirsies, kuru koncepciju mēs pieņemsim.

Priekšsēdētājs: Tas ir pilnīgi vienalga, vai apspriedīs pilsonības likumu vai tā būs koncepcijas apspriešana. Mēs par to jau vienojāmies,, kad par pirmo punktu runāja. Jebkurā gadījumā pirmajā lasījumā apspriežam koncepciju, un likums izveidojas pēc tam otrajā un trešajā lasījumā. Tā kā, es domāju, pilnīgi pieņemams būtu deputāta Lagzdiņa priekšlikums par pilsonības likuma izveidošanas darba grupu, jo tā vai tā pirmajā lasījumā tiek apspriesta šī likuma koncepcija. Vai nav nekādu protestu, ka mums jābalso par šo jautājumu?
Bija priekšlikums pirmajā punktā par darba grupas priekšsēdētāja vietnieku. Un šeit ir trīs kandidatūras: Tālava Jundža, Romāna Apsīša kandidatūra un komisijas ierosinātā Andra Plotnieka kandidatūra. Tāpēc, es domāju, visas šīs trīs ir jāpieņem kā priekšlikums un jānobalso.

T.Jundzis: Es gribētu noņemt savu kandidatūru, jo es strādāju pašreiz pie vairākiem ļoti atbildīgiem likumprojektiem un diez vai varēšu savienot ar komisiju.

Priekšsēdētājs: Skaidrs, ka argumentācija nav vajadzīga. Ita Kozakeviča netika izvirzīta. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Kozakeviča: Te tika minēts viens nopietns arguments, proti, tas, ka Bojāra kungs tik tiešām ir jau praktiski izstrādājis savu pilsonības koncepciju. Viņš ir praktiski izstrādājis likumprojektu. No vienas puses, tas ir labi, jo speciālisti ir tomēr jau tāli pavirzījušies uz priekšu. No otras puses, man ir zināmas šaubas, vai tieši tāpēc, ka darba grupas vadītājam ir šī koncepcija, ka tā ir jau tik ļoti tāli izstrādāta, vai tas nebremzēs tomēr radošo domu visā darba grupā. No šī viedokļa man tomēr gribētos izvirzīt citu priekšlikumu: lai jurists Bojārs būtu darba grupas vadītāja vietnieks, bet darba grupas vadītājs varētu būt, piemēram, Andrejs Krastiņš vai Grūtups.

Priekšsēdētājs: Jūs izvirzāt Andreju Krastiņu vai Grūtupu? Abus divus? Vārds deputātam Laķim.

P.Laķis: Man ir tikai viens arguments par labu Andreja Krastiņa kandidatūrai. Es domāju, ka šādas komisijas priekšsēdētājs pēc sava statusa var būt vai nu Augstākās padomes priekšsēdētājs, vai kāds no viņa vietniekiem. Šajā gadījumā ir, manuprāt, laba sakrišana, ka Krastiņš ir arī jurists. Otrkārt, personiski man ir gadījies ar Andreju Krastiņu strādāt darba grupā. Es domāju, ka viņš ir pietiekami elastīgs un korekts, lai visu šo ārkārtīgi raibo un politiski pretrunīgo novestu pie kaut kāda kopsaucēja.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, lūdzu.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Es atļaušos jums izteikt koleģiālu kritiku. Šeit ļoti labi redzams, kā mēs apmeklējam frakcijas sēdes. Tie, kas piedalījās frakcijas sēdē, ļoti labi atceras, ka bija apspriestas kandidatūras, to starpā arī Andrejs Krastiņš. Atceraties arī, kāpēc mēs atteicāmies un izvirzījām divus uz komisiju. Krastiņš arī noņēma savu kandidatūru aizņemtības dēļ. Palika Bojārs, un palika Grūtups.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es tomēr gribētu uzsvērt, ka, pirmām kārtām, balsot par grupas vadītāju frakcijas sēdē– tas ir viens. Otrkārt, mums ir jābūt pietiekami elastīgiem, lai gadījumos, kad mēs pieņemam ne visai precīzu vai pareizu lēmumu, mēs to prastu attiecīgā reizē arī pārskatīt. Šajā brīdī es vēlreiz gribu uzsvērt, ka sabiedrība viļņojas, ļoti viļņojas par šo jautājumu. Tādēļ likumprojekta autoru, kura projektu mēs ļoti daudz kritizējām, likt tagad par šīs projekta grupas vadītāju, es domāju, nebūtu visai gudri. Tas nozīmē, ka no radikālākās sabiedrības daļas, no pilsoņu kongresa puses būtu uzreiz neprecīzs vērtējums un krasa nostāšanās pret to, ko šī grupa ir izstrādājusi. Tas taču loģiski.

Priekšsēdētājs: Mēs par balsošanas motīviem runājām. Andrejs Krastiņš savu kandidatūru ir noņēmis, turklāt Krastiņa nav šeit zālē. Ņemsim vērā to, ka Andrejs ir vadītājs komisijai, kas risina sarunas Maskavā gan ar Krievijas Federācijas Augstāko padomi, gan ar PSRS vadību. Vajadzētu vispār ņemt vērā arī šos apstākļus. Galu galā taču mēs likumprojektu par pilsonību izskatīsim sesijā. Ne jau darba grupa būs tā, kas noteiks, kāds izskatīsies šis likums kopumā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man ir tāds priekšlikums. Ievērojot to, ka pilsonība ir ļoti sasāpējis jautājums, tur tiešām vajadzīgs visādā ziņā nosvērtāks cilvēks, un mēs par komisijas priekšsēdētāju izvirzām Jāni Dinēviču./

Priekšsēdētājs: Tātad Jānis Dinēvičs. Grūtups nav šeit klāt. Es nezinu, vai mēs varam lemt par deputātu, kura nav klāt. Ja viņš pats nav izteicis savu piekrišanu? Mēs to diez vai varam darīt, jo tas ir pārāk atbildīgs darbs, it sevišķi juristam. Trešais mikrofons.

R.Rikards: Kolēģis Grūtups nav klāt, un mēs nevaram viņu bez viņa piekrišanas izvirzīt. Tas ir absolūti skaidrs. Es tomēr iesaku balsot par Bojāru, jo mums vajadzīgs speciālists. Viens cilvēks nevar ietekmēt komisiju, vienkārši nevajag viņam visur piekrist, un viss. Bet speciālistam jābūt. Viņš piekrīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Paliek divas kandidatūras– Jānis Dinēvičs un Juris Bojārs. Bojārs ir devis piekrišanu, un viņu ir apstiprinājusi komisija, bet Grūtups šādu piekrišanu nav devis.

J.Karlsons: Es atvainojos, Grūtupa un Bojāra kandidatūras tika izvirzītas frakcijas sēdē. Abi divi zināmā mērā bija piekrituši. Tā ka Grūtupa kandidatūru es arvien vēl uzturu.

Priekšsēdētājs: Man gan nav zināms, vai Grūtups ir piekritis.

A.Endziņš: Deputāts Grūtups ar lielām grūtībām bija pierunājams vispār darboties komisijā, nerunājot par vadību. Viņš vispār nebija klāt frakcijas sēdē.

Priekšsēdētājs: Mēs nevaram tik atbildīgu amatu deputātam uzkraut no aizmugures, nezinot, vai viņš pats ir gatavs uzņemties šo pienākumu.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, es griežos pie abām frakcijām un tā saucamajiem nepievienojušamies deputātiem. Šis saraksts, par kuru mēs dedzīgi debatējam un kurš ir mūsu priekšā, skar mūs visus. Bet šim sarakstam piekrita gan Tautas frontes frakcija, gan frakcija “Līdztiesība”, gan tā saucamie nekam nepievienojušies deputāti. Tāpēc, lūdzu, pārtrauksim mūsu dedzīgās debates un balsosim.

Priekšsēdētājs: Es jau lūdzu nerunāt šobrīd par balsošanas motīviem. Ir divi priekšlikumi– Jānis Dinēvičs un Andris Grūtups. Vārds Jānim Dinēvičam. Jūs gribat kaut ko teikt? Liekam uz balsošanu šo jautājumu par iekļaušanu darba grupā. Šeit nav vajadzīga 101 balss, jo mēs izšķirsim jautājumu ar nodoto balsu vairākumu. Tātad ieteikta ir Jāņa Dinēviča kandidatūra darba grupā Latvijas Republikas pilsonības likuma projekta izstrādāšanai. Lūdzu balsot par šo kandidatūru. Nākošā būs Jura Bojāra kandidatūra. Rezultāts: 56. Otrs priekšlikums bija...

No zāles: Nepareizi nobalsoja.

Priekšsēdētājs: Vajadzēja roku pacelt. 58. Lūdzu, kurš ir par Jura Bojāra kandidatūru. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 67. Tātad ar vienkāršo balsu vairākumu Juris Bojārs ir apstiprināts par darba grupas priekšsēdētāju.
Tagad mēs izšķirsim jautājumu par termiņiem. Pirmais oktobris un piecpadsmitais oktobris– vairāk neviena priekšlikuma nebija. Lūdzu, balsojam par termiņu līdz 1.oktobrim. Jums arī bija priekšlikums?

V.Birkavs: Par 1.oktobri, ja es nekļūdos, priekšlikums bija, ja mēs izstrādājam koncepciju, bet, ja koncepciju neizstrādājam, tātad paliek viens priekšlikums– 15.oktobris.

Priekšsēdētājs: Mēs jau vienojāmies, ka likumprojektā vai pirmajā lasījumā apspriežam koncepciju. Es neatceros, kurš deputāts izvirzīja 1.oktobri. Noņemt, ja? Tātad 15.oktobris? Citu priekšlikumu nav? Tādā gadījumā mēs varam balsot par lēmumu “Par darba grupu izveidošanu Latvijas Republikas jaunās Satversmes un Latvijas pilsonības koncepcijas projektu izstrādāšanai”. Lūdzu balsošanas režīmu. Vajadzīga 101 balss. Rezultāts: 106. Tātad šis lēmums ir pieņemts. Rīt tiekamies deviņos.
Bija izvirzīts priekšlikums par tīri praktiskām lietām– par dažu mantu zušanu Augstākās padomes telpās. Kurš gribēja? Lūdzu, neizklīstiet pagaidām.

T.Jundzis: Es gribu atgādināt, ka es ierosinu par darba kārtību rītdien mums vienoties jau šodien.

Priekšsēdētājs: Mēs, protams, varētu vienoties. Piecas minūtes mums ir palikušas. Deputāti, izspriežam, ko mēs rīt darīsim. Tie deputāti, kuriem interesē rītdienas darba kārtība, var palikt. Ja, piemēram, kāds ir gatavs piekrist tāpat darba kārtībai, tas var iet. Tā kā deputātam Jundzim bija ierosinājums izskatīt šo dienas kārtības jautājumu, varu pateikt, ka mums principā ir skaidrs tikai pirmais dienas kārtības punkts– par pensijām. Deputātam Jundzim ir ierosinājums tālākai dienas kārtībai.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Man diemžēl par rītdienas dienas kārtību ierosinājumu nav, bet mani interesētu, tāpat kā droši vien daudzus, kas tad uz rītdienu ir gatavs, lai šovakar, tajās stundās, kas mums ir atlikušas, varam sagatavoties. Es ceru, ka būs kolēģi, kas varēs ierosināt jautājumus rītdienas dienas kārtībai. Man ir lūgums par ceturtdienas dienas kārtību. Te es konkrēti piedāvāju divus punktus– pirmais, kas saistīts ar cilvēku uzaicināšanu, tas ir, trīs tautas tiesnešu apstiprināšana. Otrs jautājums, kas prasīs nedaudz ilgāku laiku,– likumprojekts par prokuratūru. Pirmajā lasījumā, pirms aizejam atvaļinājumā, mums noteikti vajadzētu to apspriest. Pie kam es lūdzu šo jautājumu skatīt ceturtdien pēcpusdienā, jo no rīta ceturtdien būs visas republikas prokuroru apspriede, kur arī mēs gribētu šo likumprojektu apspriest.

Priekšsēdētājs: Tātad mums iezīmējas ceturtdienas dienas kārtība– tautas tiesneši un prokuratūra. Tie varētu būt divi jautājumi. Rīt ir pa komisijām. Lūdzu, komisiju priekšsēdētāji. Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Mēs būtu gatavi, ja vienojamies– rīt, ja ne– tad parīt.

Priekšsēdētājs: Pieņemsim par presi. Tur gan ir trīs dienas, liela daļa jau ir redzējusi, ar niecīgām izmaiņām ir tas jaunais variants. Līdz rītdienai to var apskatīt deputāti. Visi, lūdzu, kam interesē preses jautājumi, varat būt gatavi rīt skatīt likumu par presi pirmajā lasījumā. Šeit nav neviena deputāta, kas iebilstu, ka rīt mēs skatām šo likumu, jo te ir drusku pārkāpts termiņš– nav trīs dienu. Rīt esam gatavi skatīt par presi. Vārds Itai Kozakevičai.

I.Kozakeviča: Godājamais priekšsēdētāj! Man gribētos zināt, vai mēs varam vēl rīt izskatīt otrajā lasījumā likumu par reliģiskajām organizācijām jeb ceturtdien, vai piektdien, jo tas ir saistīts ar cilvēku pieaicināšanu?

Priekšsēdētājs: Rīt mēs varam izskatīt.

I.Kozakeviča: Rītdien otrajā pusē varam plānot?

Priekšsēdētājs: Tad plānojam 14.30, kad beidzas pusdienlaiks.

I.Kozakeviča: Jā, paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi jautājumi vēl rīt ir iespējami? Trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man būtu priekšlikums: varbūt vajadzētu tos jautājumus, kas saistīti ar divām trešdaļām, tātad Konstitūcijas jautājumus, paredzēt kādā no dienām, kad par savu Amerikas braucienu var stāstīt Godmanis un Jurkāns?