Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nekur nav tik labi kā mājās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.2004., Nr. 197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97754

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dārgā eira satrauc speciālistus finanšu ministrus

Vēl šajā numurā

10.12.2004., Nr. 197

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nekur nav tik labi kā mājās

Andris Siliņš, konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” Kurzemes novada vērtēšanas komisijas loceklis no Latvijas Agronomu biedrības

1.

Šī zeme mums ir vienīgā

2004.gadā atkal vērtējam sakoptākos pagastus Kurzemē.
Ventspils rajona Tārgales pagastā no 36 419 ha kopplatības 64% aizņem meži, bet lauksaimniecībā izmantojami tikai 21%. Teritorija atrodas piejūras zemienē. Tā robežojas ar Ventspils pilsētu un šaurā joslā 45 km garumā stiepjas gar jūras piekrasti. Kilometriem garās kāpu grēdas jeb kangari, mijoties ar šaurām pārpurvotām ieplakām jeb vigām, veido unikālu dabas ainavu.

BAKA.PNG (81104 bytes)
Ovišos 200 m no jūras atrodas vecākā darbojošās bāka Latvijā, kas uzcelta 1814.gadā
Foto: Agija Kalme

Pagasts varbūt varētu pretendēt uz garākās pašvaldības godu, jo tālākā apdzīvotā vieta Jaunciems atrodas 60 km no centra. Taču iedzīvotāju blīvums – 5,4 cilvēki uz kvadrātkilometru – ir viens no zemākajiem Latvijā. Pagasta teritorijā atrodas 1700 ha aizsargājamo mežu, 2400 ha lielais Ovišu dabas liegums, Klāņu purva un ezera liegums 300 ha platībā. Pagastam cauri tek Venta un Stendes un Rindas satekupe, kas tālāk plūst ar Irbes vārdu un ievērojamā garumā iezīmē Tārgales un Ances pagasta robežu. Galvenie teritoriju šķērsojošie ceļi ved no Ventspils uz Rīgu, Kolku, Pilteni. Izbaudīt šīs puses neskarto dabu un nakšņošanas iespējas piedāvā kempingi un viesu māja Miķeļtornī un Liepenē.
Ovišos 200 m no jūras atrodas vecākā darbojošās bāka Latvijā, kas uzcelta 1814.gadā. Baltijas jūras piekraste Ziemeļkurzemes pusē ir bagāta ar sēkļiem un kopš sendienām bīstama kuģotājiem. Par tiem kopš 11.gs. brīdināja jūras krastā sakurtie ugunskuri. Daudz interesanta no vēstures un mūsdienām pastāsta bākas saimniece Lilija Pozņakova. No viņas uzzinām, ka iesākumā bākai gaismu devuši 20 eļļas lukturi ar rotējošu zibšņu mehānismu, tad petrolejas un karbīdlampas, bet tikai kopš 1961.gada elektrospuldzes; ka Irbes jūras šaurums ir vislielākā kuģu kapsēta. Šobrīd drošie kuģu ceļi ir nostoderēti, t.i., iezīmēti ar bojām. No bākas paveras brīnišķīgs skats uz mežiem, jūru un kaimiņbākām.
Kā nodokļu maksātāji no Tārgales pagasta Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēti 65 uzņēmumi un 81 struktūrvienība. SIA “Kurekss” – moderns automatizēts koksnes pārstrādes uzņēmums, kas eksportam ražo zāģmateriālus, no kuriem 50–60% aiziet jau ēvelēti. Skaidas, šķeldu un mizas eksportē uz Zviedriju. Lielākais lauksaimniecības uzņēmums SIA “Tārgalīte” nodarbojas ar augkopību un piena lopkopību. Ir savs piena pārstrādes cehs, kura produkciju realizē Ventspilī. Zemnieku saimniecībā “Demora” audzē sporta zirgus. Pati īpašniece ir jāšanas instruktore un regulāri piedalās Latvijā rīkotajās sacensībās. Arī pašmāju sacīkstēs piedalījās 70 jātnieki. SIA “Zambes” nodarbojas ar medību saimniecību un mežsaimniecību. Ja Latvijā daudzviet sagaida kailcirtes, tad šeit redzējām jau astoņgadīgu bērzu birztaliņu un jaunu eglīšu audzi. SIA “Dzintarkalni” iepērk un pārstrādā augļus un ogas. Pagastā ir 10 kooperatīvās saimniecības.
Tārgalnieki ir sevišķi lepni par nesen nodoto ūdens atdzelžošanas staciju, jo tādas vēl nav viņu bagātajam kaimiņam Vents-pilij. Taču tas netraucē Ventspils Labiekārtošanas kombinātam savākt Tārgales sausos atkritumus.
Pagastā darbojas jauniešu centrs “Vertikāle”, kurā pieejami datori ar interneta pieslēgumu. Aktīvi darbojas sieviešu vokālais ansamblis “Ziedu laiks”, sieviešu deju grupa, dāmu klubiņš, skolēnu dziesmu un deju ansambļi “Jautrā varavīksne” un “Cīrulīši”, kas sekmīgi pārstāv pagastu rajona un visas valsts konkursos. Ar pagasta atbalstu darbojas lībiešu folkloras kopas “Kāndla” un “Piški Kāndla”. Sporta klubs jau atzīmējis 10 gadu jubileju.
Pārvaldes rīcībā ir 7 datori   visi ar interneta pieslēgumu. Grāmatvedības uzskaitē un nekustamā īpašuma administrēšanā izmanto datorprogrammas “Apvārsnis “ un “ZZ Dats”. Turpinās sadarbība ar Kerdlas pilsētu Hījumā salā Igaunijā un Gnūšes komūnu Zviedrijā. Piekrastes integrētās pārvaldes un apsaimniekošanas projekta ietvaros Slīteres plānošanas darba grupa kopā ar Latvijas un starptautiskiem konsultantiem apzināja Ziemeļ-kurzemes reģiona problēmas. Pēc tam Talsu un Ventspils rajona 9 pašvaldības noslēdza līgumu par sadarbību teritoriālajā plānošanā, ceļu apsaimniekošanā, enerģētikas saimniecībā, tūrisma organizācijā, ūdensapgādes, kanalizācijas un atkritumsaimniecības problēmās.
2003.gadā pagastā reģistrēti 1949 iedzīvotāji: pirmsskolas vecumā – 92, skolēni – 389, darbspējīgie – 1276, pensionāri – 349. Salaulāti 3 pāri, reģistrēti 19 jaundzimušie. Tārgales pamatskolā mūs sagaidīja sprigans bērnu ansamblis, kurš dziesmā apliecināja: “Šī zeme mums ir vienīgā, šī zeme laimīgā…” No 1. līdz 9.klasei te mācās 209 skolēni, bet piektgadnieku un sešgadīgo grupiņas apmeklē 31 bērns. Kaut arī Miķeļtorņa baznīca atrodas tālu no centra, draudze par to rūpējas un katru dievkalpojumu cenšas padarīt par svētkiem.
Par pārdomāti veiktu plānošanu konkursa noslēguma pasākumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs Tārgales pagastam pasniedza balvu nominācijā “Pagasta attīstības iespējas”. Balva arī no Labklājības ministrijas kā sociāli labākās vides pagastam.

2.

Šīs vecās dzirnas un jaunās sirdis

KAP02.PNG (114145 bytes) KAP01.PNG (107267 bytes)

Izrādās, karstās zemes Āfrikas strauss itin labi jūtas arī ziemeļnieciskajā klimatā. Lai izceptu omleti un pārdabūtu pušu olas čaumalu, lietā vispirms tika likts elektriskais urbis
Foto: Andris Siliņš

Liepājas rajona Medzes pagasta lielākā apdzīvotā vieta Kapsēde šogad nosvinējusi 600 gadu jubileju. Ventspils – Liepājas dzelzceļa malā atrodas aizsargājamais dabas objekts – 4,3 m augstais Kapsēdes dižakmens, kas ir piektais lielākais dižakmens Latvijā. Nedaudz tālāk – 1,6 m augstais Rudais akmens.
Pagastā saglabājušās Tāšu, Kapsēdes un Medzes muižas ar vecajiem parkiem, dīķiem un kanāliem. Tāšu muiža ir vecākā baroka muiža Latvijā. Barona dīķos, Plienkalnes un Tāšu ezeros iespējams peldēties, izbraukt ar laivu un makšķerēt. Uzmanību saista 1768.gadā celtās vējdzirnavas, kurās pirms gadiem 30 vēl mala un bīdelēja. Netālu no tām zālienā izpļauts pagasta nosau-kums “Medze”. Oriģināli.
Plašs ir netradicionālo nozaru klāsts. Daudzas saimniecības pie sevis uzņem tūristus, bet “Laurās” iespējama arī velonoma. Dīķos audzē zivis un vēžus. Liepājas tirgum audzē garšaugus, austersēnes un pat arbūzus. Audzē bioloģiskos gaļas lopus un no Polijas atvestos 8 šķirņu trušus.
Vislielāko sajūsmu tomēr izraisīja strausu fermas apmeklējums. Ar milzīgu interesi klausījāmies bijušās mūzikas skolotājas stāstījumu par saviem “audzēkņiem” – strausiem, nandu un emu. Izrādās, karstās zemes Āfrikas strauss, kas ir vienīgais saglabājies dinozauru laikmeta pārstāvis, itin labi jūtas arī mūsu ziemeļ-nieciskajā klimatā. Uzzinājuši, ka savvaļā pat lauvas toleranti izturoties pret strausiem, arī mēs tos aplūkojām ar zināmu bijību. Strausi varot attīstīt ātrumu līdz 70 km stundā, bet pēc pusstundas gan tie atpūšoties, noliecot lejā kaklu. No tālienes izskatās, ka galvu iebāzis smiltīs, bet patiesībā tā nemaz nav. Strausu mūžs esot 60 gadu, bet olas dējot līdz 30. Lai izceptu omleti un pārdabūtu pušu olas čaumalu, lietā vispirms tika likts elektriskais urbis… Strausiem esot visgaršīgākā gaļa pasaulē (tūlīt aiz paipalām). Katram strausu tēvam esot viena strausu mamma un vēl viena rezerves madāma… Savādi gan. Bet vēl interesantāk ir ar emu, kas auguma un svara ziņā ir krietni mazāki. Mātītes darbs esot tikai izdēt 18 – 20 olas. Tālāk vadības grožus pārņem emu tēvs, kas izperē un pēc tam rūpīgi audzina mazos. Kas tas būtu – klasiskais patriarhāts, vai varbūt tieši otrādi?
Pagastā joprojām strādā algots lauksaimniecības organizators, kas pagasta ļaudīm palīdz daudzo jautājumu risināšanā. Viņa loma sevišķi svarīgāka izrādījās šogad, kad zemniekiem bija jānoformē papīri par paredzamajiem platībmaksājumiem. Šopavasar licies pavisam savādi, ka nemanījuši kūlas svilinātājus. Vai tad sērkociņu aptrūcies – domājuši. Laikam taču tā Eiropas naudiņa prātus viesusi gaišākus…
Vaicāti par eksportu, mums atbildēja: kur ir gateris, tur ir eksports. Un stādīja priekšā nevis vienkāršu gateri, bet kārtīgu zāģētavu, kas ražo papīrmalku, kamīnmalku, šķeldu un mēbeļfurnitūru, noiets esot tepat Latvijā, bet peļņa tāda pati kā eksportējot. Tikai klapatu mazāk. Pagastā ieguldītas investīcijas benzīna tanka celtniecībā, atkritumu izgāztuves rekultivācijā un interneta pieslēgšanā. Bibliotēkā darbojas informācijas centrs. Atkritumu savākšana centralizēta. Pagasts kopā ar Liepāju kopējā piedalās ūdens atdzelžošanas projektā, jo ūdensvads uz Liepāju iet cauri pagastam. Rezultātā – ekonomija un atkrīt ūdenstorņa celtniecība. Siltumapgāde centralizēta.
Sociālais darbinieks apmeklē ģimenes un novērtē nepieciešamo palīdzību, piemēram, vajadzību pēc brīvpusdienām bērniem. Jaunos audzina ar domu, ka darbs ir visa pamats. Skolēns saņem brīvpusdienas, ja mēnesi nostrādājis skolā pa 4 stundām dienā. Reizumis paši vecāki ir slinki, bet svarīgi, lai bērns saprastu, ka bez darba nekas nerodas. “Medzes Vēstīs” ieliek sludinājumu un aicina pieteikties bērnus darbam vasarā. Bet kā tad ar bērnu tiesību aizsardzību? Komisijas lokā izskanēja atziņa – tas ir valsts līmeņa idiotisms, ja par to, ka skolēnam liek izmazgāt savu klasi, skolas direktors var dabūt pa kaklu.
Medze pārsteidz ar unikālu parādību pat Eiropas mērogā – piedzimušo mazuļu skaits krietni pārsniedz aizgājējus. Turklāt pagasta vadītājs teic: kopš esmu priekšsēdētājs, tā ir katru gadu. Ar organizācijas “Atbalsts tev” palīdzību viens bērns no daudzbērnu ģimenes šogad viesojies Francijas ģimenē. Pašvaldība finansē mazpulku darbību un tādus pulciņus, kuri patīk pašiem bērniem, piemēram, amatniecību. Skola piedalās starptautiskā projektā “Dabas vērotāja un veselību veicinošā skola”, konkursā izcīnījusi godalgotu vietu. Mājas lapas veidošanā Medzes komanda ieņēma pirmo vietu savā grupā valsts mērogā. Arī par aprakstu “Sports manā skolā” 2. klasei pirmā vieta Latvijā. Skolā darbojas 12 pulciņi, arī jauniešu modes deju grupa un amatierteātris. No skolēniem neatpaliek viņu vecāki. Pagastā pat tiek algots pieaugušo izglītības koordinators, kas uzklausa iedzīvotāju vēlmes un rīko mācības gan biškopībā, gan puķu audzēšanā un datorzinībās. Interesanta ekspozīcija izvietota Kapsēdes pamatskolas muzejā, kuru vada šīs lietas entuziasts Jānis Tamužs.
Pagastā atzīmē visus tautas svētkus. Sevišķi svinīgi 18. novembri. Grandiozu iespaidu atstāj lāpu gājiena ugunsjūra. Šais svētkos sumina tos pagasta cilvēkus, kas aptaujas ceļā ieguvuši lielāko balsu skaitu. 2003. gadā viens no tiem bija vietējās draudzes mācītājs. Medzē ir baznīca un divas metodistu draudzes. Parasti uz Ziemassvētkiem tās rīko labdarības koncertus kultūras namā, lai tos redzētu vairāk cilvēku. Nereti te piedalās kori no Amerikas. 1. septembris parasti sākas ar svētbrīdi. Abās draudzēs darbojas svētdienas skolas.
Noslēguma svētkos balvu par netradicionālo nozaru un tūrisma attīstības veicināšanu pagastam pasniedza Latvijas Lauksaimniecības un konsultāciju centra direktora vietnieks Kaspars Žūriņš, bet par piena lopkopības attīstību pagastā – speciālbalva no “Rīgas piensaimnieka” ģenerāldirektora Arvīda Uščas rokām.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim