ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija kā prezidējošā ES valsts 2015.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.2004., Nr. 197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97751
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Latvija kā prezidējošā ES valsts 2015.gadā
Ministru Padomes un Eiropas Padomes darba vadīšana un organizēšana Eiropas Savienībā (ES) ir uzticēta prezidējošai valstij. Pašlaik prezidējošās valsts uzdevums uz vienu gadu tiek uzticēts vienai valstij. Savukārt pēc Konstitūcijas līguma spēkā stāšanās pašreizējā sistēma tiks nedaudz mainīta – prezidējošās valsts pienākumus pusotru gadu reizē pildīs trīs valstis.Sekojam un izvērtējam
Kā “Latvijas Vēstnesim” paskaidroja ārlietu ministra preses sekretāre Dagnija Stuķēna, Latvija ES prezidējošā valsts funkcijas sāks pildīt 2015.gadā kopā ar Itāliju un Luksemburgu. “Tā kā tas ir pēc desmit gadiem, pagaidām aktīva gatavošanās vēl nenotiek. Protams, mēs sekojam līdzi citu valstu pieredzei un izvērtējam to. Īpaši interesants mums būs ES jauno dalībvalstu prezidēšanas laiks,” stāsta D. Stuķēna.
Pirmās būs Slovēnija, Vācija un Portugāle
ES vortāls Euobserver ziņo, ka dažas jaunās valstis jau
sākušas gatavoties prezidentūrai. Pirmajai no jaunajām valstīm prezidentūra
2007.gadā būs jāuzņemas Slovēnijai kopā ar Vāciju un Portugāli. Slovēnijas
pārstāvji jau tagad sākuši interesēties par citu valstu pieredzi, lai sekmīgāk
sagatavotos šim nozīmīgajam uzdevumam. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Īrijas un
Nīderlandes pieredzei, jo šīm valstīm prezidentūras laikā izdevies atrisināt
vairākus būtiskus jautājumus.
2008.gadā prezidējošo valstu pienākumus sāks pildīt Čehija, Francija un Zviedrija.
Zināms, ka arī mūsu kaimiņvalstij Lietuvai prezidentūras pienākumi būs jāpilda
pēc 2013.gada kopā ar Grieķiju un Īriju. Savukārt lielākās jaunās ES dalībvalsts
Polijas partneri būs Dānija un Kipra.
Ja ES konstitūcija līdz 2006.gada beigām netiks ratificēta, tiks saglabāts
līdzšinējais prezidentūras princips.
Prezidentūra ir grūts pienākums
Prezidentūra ikvienai ES dalībvalstij ir liels gods, bet šis laika
posms nozīmē arī smagu darbu, ko īpaši izjūt mazās valstis. Prezidentūras
pildīšana katrai valstij saistīta arī ar lieliem izdevumiem. MP darba vadīšana ir
lieliska iespēja prezidējošajai valstij virzīt savas prioritātes apspriešanai ES
līmenī.
Viens no prezidējošās valsts galvenajiem uzdevumiem ir vadīt Ministru padomes (MP)
darbu – sagatavot un rīkot vairākas dažāda līmeņa sanāksmes. Prezidējošā
valsts sadarbībā ar MP Sekretariātu, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu sagatavo MP
dienas kārtības jautājumus. Prezidējošās valsts vai valdības vadītājs vada
Eiropas Padomes sammitus, kas parasti notiek divas reizes katras prezidentūras laikā,
kā arī citas ministru līmeņa tikšanās.
Ilze Sedliņa, “LV”