Ziņojumi sniedz pārskatu par 11 eirozonai nepiederošo ES dalībvalstu ilgtpējīgas konverģences pakāpi un nacionālo centrālo banku un Eirosistēmas statūtu atbilstību.
Latvijas pozīcija: pieņemt zināšanai. Materiālā Latvijas situācija par laika periodu no 1998.gada līdz 2004.gadam kopumā atspoguļota korekti.

Prezidentūra diskusiju par finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam piedāvā strukturēt šādi:
(i) Prezidentūras sagatavotajiem diskusiju jautājumiem par pozīciju bloku (“Building Blocks” – BB) budžeta aspektiem;
(ii) Pozīciju bloki par finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam;
(iii) Progresa ziņojumi par finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam.
Latvijas pozīcija: izvirzītie vispārpieņemtie principi un galvenie risināmie jautājumi kopumā atspoguļo līdzšinējo diskusiju gaitu, tomēr šobrīd Latvija vēl neredz iespēju visās finanšu ietvara 2007.–2013.gadam kategorijās pozicionēties konkrētā pozīciju blokā.
Latvija atbalsta sagatavoto progresa ziņojumu. Ziņojums dod skaidru priekšstatu par līdzšinējo diskusiju gaitu, un tajā ir atspoguļots arī Latvijas viedoklis un problēmjautājumi.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumus Eiropas Savienībā šobrīd regulē divas direktīvas – 91/308/EEC un 2001/97/EC (kura ir pirmās grozījums). Pašreiz diskusijas notiek par tā saukto trešo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, ar kuru tiek reglamentēti ar klientu identifikāciju saistītie jautājumi.
Šobrīd nav panākta galīgā vienošanās par Direktīvas projekta 3.panta (8) punkta apakšpunktos norādīto slieksni (20% vai 25% īpašuma no juridiskās personas mantas) darījuma patiesā labuma guvēja definēšanai un par 25.pantā pieļauto pārāk plašo, ārpus kompetento iestāžu, personu loku, kuri var saņemt ziņojumus par aizdomīgiem finanšu darījumiem.
Latvijas pozīcija: jautājums par īpašuma tiesību sliekšņa līmeni patiesā labuma guvēja noteikšanai Latvijai nav izšķirošs. Latvija neatbalsta iespējas noteikšanu atsevišķām personu grupām (ziņotājiem, piemēram, juristiem, auditoriem) sniegt ziņojumus Finanšu izlūkošanas vienībai ar profesionālo asociāciju starpniecību.

Direktīvas 2000/12/EK un 93/6/EEK tiek pārveidotas, pamatojoties uz Finanšu pakalpojumu rīcības plānā iekļauto prasību izveidot jaunos banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības noteikumus atbilstoši jaunajam Bāzeles Banku uzraudzības komitejas dokumentam “Vienošanās par kapitālu”.
Latvijas pozīcija: kopumā Latvija atbalsta priekšlikumus par grozījumiem minētajās direktīvās. Tomēr Latvija ierosina papildināt pārveidotās direktīvas 2000/12/EK projekta 129.panta 5.punkta otro daļu ar nosacījumu, ka, mātesbankas uzraudzības institūcijai pieņemot šādu lēmumu par sarežģītās metodes izmantošanu kredītriska kapitāla prasības noteikšanai bez meitas bankas uzraudzības institūcijas piekrišanas, mātesbankas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonds uzņemas attiecīgas saistības pret meitasbankas noguldītājiem.

Direktīvas projekts aizstās līdz šim spēkā esošo 1984.gada 10.aprīļa direktīvu 84/660/EEK par to personu apstiprināšanu, kuras veic ar likumu noteiktas gada pārskatu pārbaudes (Astotā direktīva), lai nodrošinātu investoru un citu ieinteresēto pušu pilnīgu uzticību revidēto pārskatu pareizībai.
Dalībvalstis līdz šim nav spējušas vienoties par atsevišķiem direktīvas projekta pantiem, paužot atšķirīgus viedokļus, tai skaitā par neatkarības jautājumiem (22.2.pants), par revīzijas standartiem (26.3.pants) un revīzijas komiteju izveidošanu (39.pants).
Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta direktīvas projektu kopumā. Attiecībā uz strīdīgajiem jautājumiem Latvija atbalsta prezidentūras piedāvāto kompromisu.

Ziņojums sniedz apskatu par Kopienas normatīvajos aktos iekļauto regulējumu akcīzes nodoklim spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem. Ziņojums ir izstrādāts, ņemot vērā Padomes 1992.gada 19.oktobra Direktīvas 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu 8.pantā minēto deleģējumu.
Tā kā daudzi no ziņojumā skartajiem jautājumiem ir ļoti sarežģīti un politiski jutīgi, Komisija vēlas par tiem ierosināt plašas debates Padomē, Eiropas Parlamentā un Eiropas Ekonomisko un Sociālo lietu komisijā. Komisija ziņojumam nav pievienojusi priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, bet izvērtēs nepieciešamību tādus iesniegt, ņemot vērā debašu iznākumu.
Latvijas pozīcija: pieņemt zināšanai Komisijas izstrādāto ziņojumu. Saistībā ar ziņojumā atzīmētajiem problēmjautājumiem Latvija ir gatava piedalīties turpmākajā Komisijas un Padomes darbā, lai izvērtētu nepieciešamību veikt izmaiņas ES normatīvajos aktos, kas regulē akcīzes nodokļa likmes un nodokļa piemērošanu spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem.

Eiropadomes 2004.gada jūnija secinājumos tika noteikts, ka Padomei līdz 2004.gada 17.decembra Eiropadomes sanāksmei ir jānāk klajā ar visaptverošu stratēģiju cīņai pret terorisma finansēšanu. Tādēļ ir izstrādāts stratēģijas projekts, balstoties uz ģenerālsekretāra un Komisijas priekšlikumiem.
Stratēģijā ir analizēts pašreizējais ES ietvars cīņai pret terorisma finansēšanu, galvenie trūkumi un turpmāk veicamie pasākumi, lai cīņu pret terorisma finansēšanu padarītu efektīvāku. Tādēļ stratēģijā ir iekļautas rekomendācijas par nepieciešamajiem pasākumiem.
Latvijas pozīcija: Latvija kopumā atbalsta stratēģijas projektu par cīņu pret terorisma finansēšanu. Stratēģijā paredzētā turpmākā darbība neviesīs kardinālas izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo likumdošana ir saskaņota ar 2003. gadā pārstrādātajām FATF 40+8 rekomendācijām.