Par mazākumtautībām vienotas izglītības kopainā

Vakar, 8.decembrī, izglītības un zinātnes ministre prof. Ina Druviete piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēdē.
Ministre informēja padomi par kopējo situāciju izglītībā, uzsverot, ka mazākumtautību izglītība jāaplūko vienotas izglītības kopainā. Prof. I.Druviete iezīmēja savu skatījumu uz tuvākās nākotnes uzdevumiem. Par vienu no tādiem viņa nosauca skolotāja prestiža celšanu, sakot, ka “skolotājam ir jājūtas nozīmīgam”. Ministre uzskata, ka lielāka loma izglītības procesā jāieņem audzināšanai un skolas galvenais uzdevums ir vispusīgas personības veidošana.
Ministre informēja par valdības koalīcijā panākto vienošanos par izmaiņām budžetā, atzīmējot nepieciešamību arī turpmāk paaugstināt skolotāju algas. Viņa uzsvēra, ka tas lielā mērā atkarīgs no tautsaimniecības kopējā stāvokļa, kur lielas cerības saistāmas ar zinātņietilpīgas ekonomikas attīstību. Tāpēc mācībām, zinātnei un praksei jābūt cieši saistītām, tas attiecas uz visiem izglītības posmiem. Pēc ministres domām, būtu jāatjauno vispārējās vidējās izglītības obligātais raksturs, jo vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars Latvijā “ir nepiedodami zems”. Tas sāk traucēt mūsu valsts iedzīvotājiem sekmīgi konkurēt Eiropas darba tirgū. Ministre izteica savu gandarījumu par diskusijas sākumu sabiedrībā.
Ministre aicināja “atbildīgāk izturēties pret skaitļu un faktu interpretāciju”. Arī situācija mazākumtautību izglītībā jāvērtē, analizējot visus ar to saistītos apstākļus. I.Druviete izteica gatavību runāt ar “katru skolu, katru skolotāju” un augstu novērtēja Konsultatīvās padomes Mazākumtautību izglītības jautājumos ieguldījumu dialoga veidošanā starp skolu un sabiedrību, aicinot šo dialogu vēl paplašināt.
Konsultatīvās padomes loceklis, Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Pimenovs pauda bažas par dzimtās valodas stundu skaita samazinājumu krievu mazākumtautību skolās un aicināja vairāk skaidrot reformas būtību – tā, lai šajā dialogā tiktu noskaidrotas un ievērotas katra Latvijas iedzīvotāja intereses. Ministres varā esot izvēlēties, kuru ceļu iet – dialoga vai konfrontācijas. Uz to ministre atbildēja, ka “ceļš ir izvēlēts – tas ir dialoga, sarunu ceļš”. Viņa izteica cerību, ka padome palīdzēs atrast veidu, kā to vislabāk veikt. Runājot par mazākumtautību izglītību kopumā, ministre atzīmēja, ka “mazākumtautību izglītība ir uz pareizām sliedēm”, un norādīja uz padomes iespējamo ieguldījumu sarunā ar skolēnu vecākiem un sabiedrību. Viņa izteica vairākus priekšlikumus šajā sakarā.
Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs runāja par krievu valodā iznākošās preses agresīvo toni, rakstot par izglītības jautājumiem. “Katru reizi mēs lasām, ka mūsu bērni atpaliek, ka zināšanu līmenis krītas.” Rīgas domes pārstāve M.Jansone izteica bažas par skolu direktoru spēju aizsargāt skolu no “dažādu diletantu rīkotām aptaujām un spekulācijām” un atbalstīja I.Druvietes teikto par kvalitatīvu un profesionālu pētījumu nozīmi.