Lats ir piesaistīts SDR valūtas grozam jau kopš 1994.gada februāra. Tolaik tas bija izdevīgi Latvijas tautsaimiecībai, jo SDR valūtas groza sadalījums tieši atbilda Latvijas ārējās tirdzniecības sadalījumam, proti, tirdzniecība ar Eiropas Savienības (ES) valstīm veidoja apmēram 30% Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma, un eiras īpatsvars SDR valūtas grozā ir 31%. Toreiz Latvija vairāk tirgojās ar valstīm, kas savos norēķinos izmantoja ASV dolārus.
Tagad situācija ir mainījusies, un Latvijai ciešākas ekonomiskās saites ir ar ES dalībvalstīm. Pētot Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumu un norēķinu valūtas, bankas “Nord/LB Latvija” analītiķu grupa secinājusi, ka aizvien vairāk tirdzniecības darījumu tiek noslēgts eirās. Vēl pirms diviem gadiem eirās notika 45% tirdzniecības apgrozījuma, turpretī tagad to īpatsvars pieaudzis līdz 60%, bet dolāra īpatsvars samazinās. Šobrīd gandrīz 80% eksporta un importa notiek tieši ar ES valstīm.
Prognozējot, ka ar laiku tirdzniecības sakari starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm paplašināsies, “Nord/LB Latvija” makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova uzskata, ka eira norēķinos tiks izmantota arvien biežāk. Tādēļ, viņasprāt, būtu loģiski pieņemt, ka tagad Latvijai ir izdevīgi mainīt lata piesaisti no SDR valūtas groza uz eiru.
Lata pārsaistes ietekme uz mūsu valsts tautsaimniecību būs atkarīga no tā, kāds būs lata kurss pārsaistes brīdī, un nevar apgalvot, ka Latvijai ir izdevīgs tieši tāds un ne citāds lata kurss gada beigās. Tomēr gan augstam, gan zemam lata kursam būs tiklab pozitīva, kā arī negatīva ietekme. Ja lata kurss būs augsts, pozitīvo aspektu būs vairāk – importa preču cenas būs relatīvi zemākas, un samazināsies inflācija, paplašināsies imports, tai skaitā jauno tehnoloģiju un iekārtu imports, veicinot Latvijas ekonomisko izaugsmi, un palielināsies Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ārzemēs. Vienlaikus augsts lata kurss negatīvi ietekmēs tās nozares, kas savu produkciju eksportē uz ES valstīm.
Savukārt, piesaistot latu eirai brīdī, kad lata kurss ir zems, īstermiņā tiktu veicināts eksports uz ES valstīm un samazinātos tekošā konta deficīts. Taču tajā pašā laikā saruktu arī imports no ES valstīm, pieaugtu inflācija un mazinātos Latvijas iedzīvotāju pirktspēja salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm.
“Nord/LB Latvija” Resursu pārvaldes vadītājs Uldis Bušs prognozē, ka gada beigās lata kurss pret eiru varētu būt aptuveni tāds pats kā pašlaik – 67 vai 68 santīmi par eiru.

Procentu likmes un inflācija

Pēc piesaistes eirai lata procentu likmes tuvināsies eiras likmju līmenim, prognozē “Nord/LB Latvija”. Tā kā lats ir piesaistīts SDR valūtas grozam, RIGIBOR šobrīd lielā mērā sasaistās ar SDR valūtu likmēm, īpaši ar LIBOR un EURIBOR.
Patlaban atšķirība starp RIGIBOR un LIBOR, RIGIBOR un EURIBOR ir attiecīgi 2,14% un 2,36%. Taču analītiķi uzskata, ka drīz vien šī atšķirība ievērojami samazināsies, jo nākamā gada laikā tiek prognozēta LIBOR un EURIBOR likmju paaugstināšanās. Jāņem vērā arī tas, ka pakāpeniski samazināsies lata procentu likmju riska prēmija un lata likmes pamazām tuvināsies eiras likmēm.
Šā gada laikā zemais lata kurss pret eiru veicināja importēto preču cenu pieaugumu un vienlaikus arī inflāciju. Pēc lata piesaistes eirai abu valūtu kursa svārstības vairs neietekmēs inflāciju, uzskata O.Ertuganova, piebilstot, ka sākotnēji zems lata kurss pret eiru piesaistes brīdī var izraisīt cenu paaugstināšanos.
Tomēr cenas Latvijā celsies arī turpmāk, turklāt straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Speciālisti skaidro, ka augstāku inflāciju Latvijā veicinās augstāki produktivitātes pieauguma tempi mūsu valstī nekā vidēji ES. Turklāt arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums un valsts ekonomiskās attīstības līmeņa paaugstināšanās izraisa cenu celšanos.

Kāpēc eira būtu labāka

Skaidrojot, kā lata piesaiste eirai ietekmēs mūsu valsts iedzīvotājus un tautsaimniecību, bankas analītiķi uzsver, ka sadarbība ar biznesa partneriem no ES valstīm kļūs caurspīdīgāka, būs iespējams vieglāk salīdzināt cenas Latvijā un ES valstīs, uzņēmēji, kas sadarbojas ar biznesa partneriem no ES, varēs vieglāk prognozēt savas izmaksas, peļņu un ietaupījumus. Tā kā cenu svārstības, ko izraisa lata un eiras maiņas kursa nestabilitāte, samazināsies, tiks veicināta godīga konkurence un līdz ar to arī darba produktivitāte.
Ne mazāk svarīga nozīme būs arī valūtas riska likvidēšanai, kas ļaus samazināt riska prēmiju un reizē ar to arī procentu likmes kredītiem un noguldījumiem. Negatīvais aspekts varētu būt valūtas riska palielināšanās tiem uzņēmējiem, kuri savos norēķinos izmanto valūtas, kas nav piesaistītas eirai.