Mūsu pensiju iespēju pakete

Salīdzinājumā ar sistēmu, kura darbojās līdz reformai un kurai nākotnē draudēja naudas līdzekļu izsīkums, jaunajai pensiju sistēmai ir vairākas priekšrocības: tā ir finansiāli stabila ilgtermiņā, neraugoties uz augsto un nākotnē vēl vairāk pieaugošo iedzīvotāju demogrāfisko novecošanu, tā ir spējīga nodrošināt pensiju izmaksu un regulāru indeksāciju, kā arī noturēt ilgtermiņā nemainīgu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, aizsargājot strādājošos no iemaksu slodzes palielināšanās.
Visos trijos līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no iemaksām, tādējādi tie, kas iemaksā vairāk vai atliek pensionēšanos uz vēlāku laiku, iegūst lielākus ienākumus pensijas vecumā. Šāds princips veicina ne vien pensijas apmēru straujāku pieaugumu, bet arī precīzāku ienākumu deklarēšanu un ēnu ekonomikas ierobežošanu. Kopīga iezīme ir arī tā, ka visos trīs līmeņos šīs iemaksas tiek uzkrātas (nosacīti vai tieši), pelnot procentus un veidojot pensijas kapitālu.

Pensiju var uzkrāt trīs līmeņos

Jaunā pensiju sistēma ir gana elastīga: pensijā var doties jebkurā vecumā, kas nav mazāks par likumā noteikto. Pensijas vecums saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir 62 gadi. Vīriešiem jau pašreiz ir šāds pensijas vecums, bet sievietēm turpinās pensijas vecuma paaugstināšana, līdz tas sasniegs 62 gadus 2008.gadā. Pašreiz sievietēm pensijas vecums ir 60 gadu.
Pensiju var uzkrāt vairākos veidos (gan paaudžu solidaritātes pensiju shēmā, gan shēmās, kur naudas līdzekļi tiek ieguldīti finanšu kapitāla tirgū). Atbilstoši dalībai attiecīgajās shēmās tiek nodrošinātas valsts vecuma pensijas, mūža pensijas, ko piedāvā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla izmaksas. Jāatzīmē, ka pensiju sistēma, kas pastāvēja pirms reformas, piedāvāja tikai vienu pensiju, turklāt pensijas apmērs bija atkarīgs vienīgi no stāža un vidējās algas valstī. Līdz ar to pensija gandrīz visiem bija vienādā līmenī. Netika piedāvāta pensiju kapitāla uzkrāšana, kas ļauj shēmas dalībniekam pašam līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot finanšu kapitāla tirgus rādītājiem un, it īpaši, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem. Jāatzīmē, ka, pastāvot zināmiem nosacījumiem, fondētās shēmas paredz arī uzkrātās pensijas mantošanas tiesības.

Pirmais līmenis – paaudžu solidaritātes shēma

1996.gadā darbību sāka uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīta paaudžu solidaritātes pensiju shēma (1.līmeņa pensiju shēma). Tā šobrīd aptver gan pensionārus, kuriem pensijas piešķirtas pēc likuma “Par valsts pensijām”, kas bija spēkā līdz 1996.gadam, gan tos, kam pensija piešķirta pēc jaunās formulas, t.i., balstoties uz personificētajā uzskaitē reģistrētajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras veiktas, sākot ar 1996.gada janvāri.
Paaudžu solidaritātes pensiju shēma nozīmē, ka strādājošie veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuras ir galvenais avots valsts pensiju budžetā, no tām tiek nodrošināta pensiju izmaksa esošajiem pensionāriem. Saskaņā ar 1.līmeņa pensiju jauno aprēķina formulu, strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksas 20 procentu apmērā no darba samaksas tiek reģistrētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras personificētās uzskaites datu bāzē un ik gadu indeksētas. Reģistrēto iemaksu apjoms ar gadiem pieaug (gan sakarā ar veiktajām iemaksām, gan sakarā ar indeksāciju), kā rezultātā, aizejot pensijā, ir uzkrājies tā sauktais šķietamais pensijas kapitāls. Šķietamais tāpēc, ka tā nav reāla nauda, bet gan informācija par darba mūžā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Šis kapitāls, kas sniedzas tūkstošos latu, pieprasot valsts vecuma pensiju, tiek sadalīts vienmērīgi izmaksai pa gadiem visa atlikušā mūža garumā, t.i., kapitāls tiek dalīts ar mūža ilgumu, kāds ir paredzams pensijas pieprasīšanas vecumā. Lai aprēķinātu mēneša pensiju, šī gadā izmaksājamā summa tiek dalīta ar 12. Ikgadējā iemaksu indeksācija ir vienlīdzīga algu summu, no kurām valstī attiecīgajā gadā kopumā tika veiktas iemaksas, pieaugumam attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tātad var teikt, ka arī 1.līmeņa šķietamais pensijas kapitāls pelna procentus. Vienīgā atšķirība – 1.līmeņa pensiju shēmas kapitāla “peļņu” nosaka gan darba samaksas pieaugums, gan iemaksu veicēju skaita pieaugums valstī, fondēto pensiju shēmās kapitāla pieaugumu nosaka finanšu kapitāla tirgus svārstības.

Otram līmenim – 19 ieguldījumu plāni

2001.gada 1. jūlijā spēkā stājās Valsts fondēto pensiju likums, kas reglamentē 2.līmeņa valsts pensiju shēmas darbību. Valsts fondēto pensiju shēma aptver personas, kuras saskaņā ar likumu šajā shēmā piedalās obligāti (personas, kas dzimušas pēc 1971.gada 1.jūlija) vai brīvprātīgi (personas, kas dzimušas laikā no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam). Valsts fondēto pensiju shēmas mērķis – iegūt pensijas palielinājumu, daļu no iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Tādējādi, piedaloties gan pirmā, gan otrā līmeņa pensiju shēmās, ir iespēja uzkrāt lielāku pensijas kapitālu. Pašreiz iemaksu likme 2.līmeņa pensiju shēmā ir 2% no algas, bet līdz 2010.gadam tā pakāpeniski palielināsies un sasniegs 10%. Tātad, ja persona piedalās 1. un 2.līmeņa pensiju shēmās, tad kopējā iemaksu likme valsts pensijām (20% no algas) tiek sadalīta starp abiem līmeņiem. Attiecīgi, ja 2.līmenī tiek iemaksāti 2% no algas, tad 1.līmenī – atlikušie 18%, bet 2010.gadā iemaksu likme abos līmeņos būs jau izlīdzinājusies – katrā 10%.
Šobrīd 2.līmeņa shēmas līdzekļi tiek ieguldīti 19 ieguldījumu plānos, kurus pārvalda kopumā 8 līdzekļu pārvaldītāji. Katram šīs shēmas dalībniekam ir tiesības izvēlēties savu līdzekļu pārvaldītāju. Līdzekļu pārvaldītājs piedāvā ieguldījumu plānus, no kuriem vienu izvēlas dalībnieks. Pašlaik tiek piedāvāti 7 plāni, kuri ievēro konservatīvu ieguldījumu politiku, saskaņā ar ko pensiju līdzekļi tiek ieguldīti vērtspapīros ar viszemāko riska pakāpi un kuru galvenais mērķis ir pensiju kapitāla saglabāšana un ieguldījumu drošība, nevis peļņa. Ir arī 3 sabalansētie plāni, kuros līdzekļi tiek ieguldīti tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītais risks būtu līdzsvarā ar pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību, un 9 aktīvie ieguldījumu plāni, kuros pensiju līdzekļi maksimāli atļauto ierobežojumu ietvaros tiek ieguldīti akcijās – vērtspapīros ar salīdzinoši augstu riska pakāpi, un galvenais mērķis ir peļņas gūšana, ievērojot pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību. Lai ļautu shēmas dalībniekam iegūt maksimālu labumu no dalības 2.līmenī, tiesību normas paredz iespēju mainīt izvēlēto līdzekļu pārvaldītāju reizi gadā, bet ieguldījumu plānus, ko piedāvā izvēlētais līdzekļu pārvaldītājs, – divas reizes gadā.

Pensiju saņemšanā ir izvēles iespējas

Sasniedzot pensijas vecumu, 2.līmeņa shēmas dalībniekam ir dotas divas izvēles iespējas, kā labāk saņemt pensiju.
Abiem variantiem ir savas priekšrocības. Pirmais variants – sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita 2.līmeņa dalībnieka kontā uzkrāto pensijas kapitālu viņa izvēlētai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai. Tā, pamatojoties uz mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, shēmas dalībniekam vai tā nāves gadījumā līdzapdrošinātai personai (apdrošinātās personas laulātajam) līdz mūža galam garantē “mūža pensiju”. Turklāt apdrošināšanas līgumā ir iespēja paredzēt mūža pensijas izmaksas periodiskumu (reizi mēnesī, pusgadā u.c.) un var paredzēt vairākus mūža pensijas izmaksas posmus, kuru laikā var noteikt dažādu izmaksājamās pensijas apmēru. Līgumā iespējams paredzēt arī uz laiku atlikt mūža pensijas izmaksu, kā rezultātā vēlāk saņemtā pensija būs lielāka.
Otrais variants, pieprasot 2.līmeņa pensiju, – uzkrātā kapitāla pārskaitīšana uz valsts pensiju budžetu. Šajā gadījumā 2.līmeņa kapitāls tiek pievienots 1.līmeņa shēmā uzkrātajam kapitālam un pensija tiek izmaksāta saskaņā ar 1.līmeņa pensiju aprēķina formulu. Šādas izvēles priekšrocība ir tā, ka valsts pensija tiek regulāri indeksēta. Tā kā sagaidāms, ka pirmie 2.līmeņa dalībnieki sasniegs pensijas vecumu tikai aptuveni 2014.gadā, tad ap to laiku saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” visas valsts pensijas neatkarīgi no to apmēra tiks indeksētas, ņemot vērā inflāciju un 50% no darba algas reālā pieauguma procentiem. Bez tam, apvienojot pirmā un otrā līmeņa pensiju kapitālu un izmaksājot pensiju no valsts pensiju budžeta, administrēšanas izmaksas ir zemākas nekā attiecīgie izdevumi mūža pensijas līguma izpildes nodrošināšanai.

Trešais līmenis – privātie pensiju fondi

Privātā brīvprātīgā pensiju shēma (3.līmeņa pensiju shēma) rada iespēju privātā uzkrājuma veidošanai privātos pensiju fondos, kā arī uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. 1998.gada jūlijā stājās spēkā likums “Par privātajiem pensiju fondiem”, bet 1998.gada septembrī stājās spēkā “Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums” un likums “Par apdrošināšanas līgumu”.
Dalībai privātajos pensiju fondos ir savas priekšrocības – jau no 55 gadu vecuma tā dalībnieks var saņemt visu uzkrāto papildpensijas kapitālu vai arī turpināt dalību un saņemt kapitālu pa daļām, turklāt uz to attiecas mantojuma tiesības un ir noteikti arī ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi. Ne vien privātai personai, bet arī tās darba devējam ir iespējams veikt iemaksas privātajā pensiju fondā sava darbinieka labā vai pat izveidot slēgtu fondu saviem darbiniekiem, tādējādi radot papildu motivāciju darbam. Šādos gadījumos arī darba devējam ir paredzēti nodokļu atvieglojumi. Pašreiz Latvijā darbību veic 5 privātie pensiju fondi, tai skaitā viens slēgtais pensiju fonds, un kopumā tiek piedāvāti 13 pensiju plāni.
Arī dzīvības apdrošināšanas kompānijas piedāvā vairākus apdrošinājuma veidus, kas būtībā atbilst 3.līmeņa privātās brīvprātīgās pensiju shēmas mērķim, t.i., nodrošināt papildu ienākumus pensijas vecumā. Vienlaikus dzīvības uzkrājošā apdrošināšana nodrošina materiālu aizsardzību arī apdrošinātās personas ģimenei. Piemēram, tiek piedāvāta tāda pensijas saņemšanas iespēja kā mūža pensija ar garantēto pensijas izmaksu periodu, kas nozīmē: ja garantētā perioda laikā iestātos apdrošinātās personas nāve, tad līdz garantētā perioda beigām pensijas izmaksa tiek turpināta tā mantiniekiem. Tāpat izdevīgi slēgt līgumu par noteiktu periodu ar garantēto periodu. Šajā gadījumā apdrošinātā persona saņem pensiju no pensijas izmaksu perioda sākuma līdz noteikta perioda beigām, un, ja apdrošinātās personas nāve iestājas garantētā perioda laikā, atlikušo pensijas daļu līdz garantētā perioda beigām var saņemt mantinieki.
Ir arī citas apdrošināšanas iespējas. Apdrošināšanas kompānijas garantē noteiktu uzkrājumu ienesīgumu (piemēram, 3,5%) un atkarībā no darbības rezultātiem nosaka arī papildu peļņas procentus, ko papildus pieskaita uzkrājumam. Dzīvības apdrošināšanai ar līdzekļu uzkrājumu ir arī noteikti ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi. Arī darba devējs var veikt iemaksas par labu saviem darbiniekiem, saņemot nodokļu atvieglojumus.
Līdz ar to, piedaloties trīs līmeņu pensiju shēmā, ir plašākas iespējas nodrošināt savas vecumdienas. Latvijas pensiju sistēma ir starptautiski atzīta par vienu no finansiāli efektīvākajām un modernākajām. Tā kā 1.līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot finansiālos riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Starptautisko pakalpojumu nodaļas vadītāja