
Avīzes tilts pāri laikiem un kontinentiem
Ar priekšlasījumiem Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā un Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kā arī ar sarīkojumu Reiterna namā pagājušās nedēļas nogalē tika atzīmēta Amerikas latviešu laikraksta “Laiks” 55 gadu jubileja.Amerikas latviešu laikraksta “Laiks” izdevēja Dace Rudzīte Foto: Andris Kļaviņš |
Misiņa bibliotēkā savās atmiņās un atziņās par Helmāru
Rudzīti dalījās literatūrzinātnieks Viktors Hausmanis un literāts Ilgvars Spilners.
Ar plašāku priekšlasījumu, monogrāfisku apceri “Pasaule uz spārna jeb Grāmatu
draugs Helmārs Rudzītis” uzstājās literatūrzinātnieks Jānis Zālītis.
Literatūrzinātniece Inguna Daukste–Silasproģe savukārt atcerējās sadarbību ar
grāmatizdevēju, strādājot pie sava pētījuma par latviešu trimdas literatūru.
Noslēguma sarīkojumā, kur laipnās namamātes lomā bija laikraksta
“Laiks” izdevēja Dace Rudzīte un galvenā redaktore Ligita Kovtuna, tika nolasīta
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikuma telegramma. Personīgi vai ar
saziņas līdzekļu starpniecību “Laika” izdevēju un redakciju, vēlot ražena darba
panākumus turpmākajos gados, sveica daudzi Latvijā un mītnes zemēs dzīvojoši
sabiedrībā pazīstami ļaudis. Atzīmējot laikraksta vienojošo nozīmi latviešiem,
kas bija un ir izkaisīti visā plašajā pasaulē, zīmīgi skanēja šajā sarīkojumā
Armanda Birkena izpildījumā pazīstamās dziesmas vārdi – “viena saule, tas
pats mēness, visiem viena tēvu valodiņa”.
Helmara Rudzīša auklējums dzīvo
Ar pirmajiem laikraksta “Laiks” numuriem uz rokas H.Rudzītis
1949.gada beigās sagaidīja kārtējo kuģi no Eiropas. Tā pirmie “Laika”
eksemplāri aizceļoja uz visām Amerikas malām, kur vien liktenis tikko ieceļojušos
latviešus aizrāva, – gan uz Misisipi kokvilnas laukiem, gan plašās zemes fermām.
Neatlaidīgo grāmatu un žurnālu izdevēju, kas jau Latvijā bija
pieredzējis savu izdevumu ausmu un arī ātro norietu, māca bažas cik ilgi
laikraksts pastāvēs. Kā H.Rudzīti un viņa laikrakstu uzņēma Amerikā jau agrāk
ieceļojušie latvieši, par to uzzinām viņa atmiņu grāmatā “Manas dzīves
dēkas”: “Izdzirdusi manu vārdu un piebildumu, ka esmu tas latviešu avīzes
izdevējs, cēlā dāma (neesmu drošs, bet man liekas, viņai rokā bija pat lornete, ar
ko mani apskatīt) nopētīja mani no galvas līdz kājām un otrādi. – Ak, tad jūs
esat tas Rudzītis? – mani, joprojām vērojot, viņa teica. – Jā, jā, gribat tikt
bagāts ar avīzi? Labāk nu gan būtu strādājuši, ne niekojušies. Tas sākums jau
varbūt būs labs, bet beigas ātras un bēdīgas. Mēs, kas te jau esam iedzīvojušies,
kam tā nauda, jau to avīzi atbalstīsim, to nopirksim, bet ne ilgi, mums jau tā nav
vajadzīga. Un tiem jaunajiem? Tiem jau jūsu avīzi arī nevajaga. – Tomēr pie
“godīga darba” strādāšanas tā arī netiku, bija jāturpina izdot laikrakstu.
Jauniebraucēji tomēr to lasīja.”
Visu latviešu laikraksts
Pirmais laikraksta numurs iznāca 1949.gada 8.novembrī. H.Rudzītis
savos memuāros “Manas dzīves dēkas” raksta – ar redaktoru Kārli Rabācu
bija norunājuši, ka “Laiks” būs apolitisks, nacionāls laikraksts. To arī pirmajā
numurā esot deklarējuši, ka jaunais laikraksts būs visu latviešu laikraksts, ārpus
jebkādu partiju vai grupu interesēm.
Sākumā “Laikā” varēja izlasīt, kā pēc kara izskatās Rīgā,
kā dzīvo radi Vācijā, Austrālijā, Dienvidamerikā. “Laiku” izdeva “Grāmatu
Draugs”, un kurš gan no ieceļotājiem nepazina “Grāmatu Draugu”. H.Rudzītis
cerēja, ka tas dāvās uzticību, un viņš nevīlās. “Laika” mēnešrakstā
publicējās tādi autori kā Anšlavs Eglītis, Teodors Zeltiņš, Pāvils Klāns, Rita
Liepa, Hugo Puriņš, Henrijs Moors, Irma Grebzde, Pēteris Aigars, Ingrīda Vīksna,
Jānis Sarma, Aleksandrs Liepa, Aīda Niedra, Alfreds Dziļums, Modris Zeberiņš,
Valdemārs Kārkliņš u.c.
Nevar nepieminēt H.Rudzīša līdzstrādniekus un redaktorus Kārli Rabācu, Arvidu
Klāvsonu, Ēriku Raisteru, Maksi Čulīti, Vili Čiku, Artūru Strautmani, Gunāru
Grīnbergu, Evaldu Freivaldu, Aleksandru Liepu, Orestu Berlingu, Jāni Vītolu, Ervīnu
Grīnu, Boļeslavu Ķīseli u.c.
H.Rudzītis mira 2001.gada 12.jūlijā neilgi pēc 98.dzimšanas dienas, Atlantas
piepilsētā Rosvelā Džordžijas štatā. Lielā grāmatu drauga mūžs atstājis mūsu
bibliotēkās grāmatu tūkstošus, žurnālus, laikrakstus, tautā populārās “Bellaccord”
skaņuplates, kā arī ticību mūsos, ka uzņēmība, drosme un talants iet kopsolī ar
veiksmi. To arī vēlam D.Rudzī-tei, – lai laikraksts izturētu laika un
lasītāja pārbaudījumu vēl ilgus gadus, turpinot ievērojamā latviešu kultūras
darbinieka H.Rudzīša iesākto.
Andris Kļaviņš