Misiņa bibliotēkā savās atmiņās un atziņās par Helmāru Rudzīti dalījās literatūrzinātnieks Viktors Hausmanis un literāts Ilgvars Spilners. Ar plašāku priekšlasījumu, monogrāfisku apceri “Pasaule uz spārna jeb Grāmatu draugs Helmārs Rudzītis” uzstājās literatūrzinātnieks Jānis Zālītis. Literatūrzinātniece Inguna Daukste–Silasproģe savukārt atcerējās sadarbību ar grāmatizdevēju, strādājot pie sava pētījuma par latviešu trimdas literatūru.
Noslēguma sarīkojumā, kur laipnās namamātes lomā bija laikraksta “Laiks” izdevēja Dace Rudzīte un galvenā redaktore Ligita Kovtuna, tika nolasīta Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikuma telegramma. Personīgi vai ar saziņas līdzekļu starpniecību “Laika” izdevēju un redakciju, vēlot ražena darba panākumus turpmākajos gados, sveica daudzi Latvijā un mītnes zemēs dzīvojoši sabiedrībā pazīstami ļaudis. Atzīmējot laikraksta vienojošo nozīmi latviešiem, kas bija un ir izkaisīti visā plašajā pasaulē, zīmīgi skanēja šajā sarīkojumā Armanda Birkena izpildījumā pazīstamās dziesmas vārdi – “viena saule, tas pats mēness, visiem viena tēvu valodiņa”.

Helmara Rudzīša auklējums dzīvo

Ar pirmajiem laikraksta “Laiks” numuriem uz rokas H.Rudzītis 1949.gada beigās sagaidīja kārtējo kuģi no Eiropas. Tā pirmie “Laika” eksemplāri aizceļoja uz visām Amerikas malām, kur vien liktenis tikko ieceļojušos latviešus aizrāva, – gan uz Misisipi kokvilnas laukiem, gan plašās zemes fermām.
Neatlaidīgo grāmatu un žurnālu izdevēju, kas jau Latvijā bija pieredzējis savu izdevumu ausmu un arī ātro norietu, māca bažas  cik ilgi laikraksts pastāvēs. Kā H.Rudzīti un viņa laikrakstu uzņēma Amerikā jau agrāk ieceļojušie latvieši, par to uzzinām viņa atmiņu grāmatā “Manas dzīves dēkas”: “Izdzirdusi manu vārdu un piebildumu, ka esmu tas latviešu avīzes izdevējs, cēlā dāma (neesmu drošs, bet man liekas, viņai rokā bija pat lornete, ar ko mani apskatīt) nopētīja mani no galvas līdz kājām un otrādi. – Ak, tad jūs esat tas Rudzītis? – mani, joprojām vērojot, viņa teica. – Jā, jā, gribat tikt bagāts ar avīzi? Labāk nu gan būtu strādājuši, ne niekojušies. Tas sākums jau varbūt būs labs, bet beigas ātras un bēdīgas. Mēs, kas te jau esam iedzīvojušies, kam tā nauda, jau to avīzi atbalstīsim, to nopirksim, bet ne ilgi, mums jau tā nav vajadzīga. Un tiem jaunajiem? Tiem jau jūsu avīzi arī nevajaga. – Tomēr pie “godīga darba” strādāšanas tā arī netiku, bija jāturpina izdot laikrakstu. Jauniebraucēji tomēr to lasīja.”

Visu latviešu laikraksts

Pirmais laikraksta numurs iznāca 1949.gada 8.novembrī. H.Rudzītis savos memuāros “Manas dzīves dēkas” raksta – ar redaktoru Kārli Rabācu bija norunājuši, ka “Laiks” būs apolitisks, nacionāls laikraksts. To arī pirmajā numurā esot deklarējuši, ka jaunais laikraksts būs visu latviešu laikraksts, ārpus jebkādu partiju vai grupu interesēm.
Sākumā “Laikā” varēja izlasīt, kā pēc kara izskatās Rīgā, kā dzīvo radi Vācijā, Austrālijā, Dienvidamerikā. “Laiku” izdeva “Grāmatu Draugs”, un kurš gan no ieceļotājiem nepazina “Grāmatu Draugu”. H.Rudzītis cerēja, ka tas dāvās uzticību, un viņš nevīlās. “Laika” mēnešrakstā publicējās tādi autori kā Anšlavs Eglītis, Teodors Zeltiņš, Pāvils Klāns, Rita Liepa, Hugo Puriņš, Henrijs Moors, Irma Grebzde, Pēteris Aigars, Ingrīda Vīksna, Jānis Sarma, Aleksandrs Liepa, Aīda Niedra, Alfreds Dziļums, Modris Zeberiņš, Valdemārs Kārkliņš u.c.
Nevar nepieminēt H.Rudzīša līdzstrādniekus un redaktorus Kārli Rabācu, Arvidu Klāvsonu, Ēriku Raisteru, Maksi Čulīti, Vili Čiku, Artūru Strautmani, Gunāru Grīnbergu, Evaldu Freivaldu, Aleksandru Liepu, Orestu Berlingu, Jāni Vītolu, Ervīnu Grīnu, Boļeslavu Ķīseli u.c.
H.Rudzītis mira 2001.gada 12.jūlijā neilgi pēc 98.dzimšanas dienas, Atlantas piepilsētā Rosvelā Džordžijas štatā. Lielā grāmatu drauga mūžs atstājis mūsu bibliotēkās grāmatu tūkstošus, žurnālus, laikrakstus, tautā populārās “Bellaccord” skaņuplates, kā arī ticību mūsos, ka uzņēmība, drosme un talants iet kopsolī ar veiksmi. To arī vēlam D.Rudzī-tei, – lai laikraksts izturētu laika un lasītāja pārbaudījumu vēl ilgus gadus, turpinot ievērojamā latviešu kultūras darbinieka H.Rudzīša iesākto.