
Turcijas liktenis vēl arvien ir ES dalībvalstu vadītāju rokās
Oktobra sākumā Eiropas Komisija piekrita
sarunu sākšanai ar Turciju. Tomēr galīgais lēmums par to jāpieņem Eiropas
Savienības (ES) dalībvalstu vadītājiem. Eiropadomes sanāksme, kurā tiks lemts par
Turcijas nākotni, gaidāma jau pavisam drīz – 16. un 17.decembrī. Lai gan Latvijā
Turcijas jautājums netiek uzskatīts par īpaši aktuālu, citās Eiropas valstīs tas
kļuvis par teju centrālo tematu. Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einars
Semanis “Latvijas Vēstnesim” paskaidroja, ka lēmums Eiropadomē jāpieņem
vienbalsīgi.
Latvija kopumā atbalsta sarunu uzsākšanu ar Turciju. Tomēr mūsu interesēs ir arī
vairāki nosacījumi. Pirmkārt, ja Turcija atkāptos no reformu īstenošanas, sarunas
tiktu pārtrauktas. Otrkārt, jāizvirza stingras prasības sarunu sadaļu atvēršanai un
slēgšanai. Treškārt, Latvija prasa, lai sarunu process būtu ilgstošs. E.Semanis
precizē: ilgstošs process nozīmē to, ka sarunas netiks slēgtas pirms vienošanās par
jauno finanšu ietvaru periodam no 2014.gada. Tas nozīmē, ka Turcijas dalība ES nav
tuvāko gadu jautājums.
Lai gan šāda ir valdības atbalstītā sākotnējā pozīcija, E.Semanis atzīmē, ka
galīgo lēmumu pieņems premjerministrs Aigars Kalvītis Eiropadomes 17.decembra
sanāksmē Briselē.
Asākas debates par Turcijas jautājumu risinās Vācijā un Francijā. Vāciju Turcijas
nākotne uztrauc galvenokārt viena iemesla dēļ – Vācijā jau tagad uz dzīvi
apmetušies daudz turku, bet Turcijas uzņemšana ES turku pieplūdumu varētu
pastiprināt vēl vairāk. Pagājušajā nedēļā Vācija atradusi sev drošu
sabiedroto – Franciju. Abas valstis paziņoja, ka uz Eiropadomes sanāksmi brauks
ar kopīgu nostāju par Turcijas nākotni. Līdz šim abām valstīm tā bijusi nedaudz
atšķirīga.
Francijas nostāja Turcijas jautājumā ir striktāka nekā Vācijai. Francijas prezidents
Žaks Širaks norādījis, ka vajadzētu atrast iespēju turpināt sadarbību ar Turciju,
bet tās pievienošanās ES būtu neadekvāta rīcība. Francija izvirzījusi vairākus
nosacījumus gadījumam, ja dalībvalstu līderi vienojas par sarunu sākšanu ar Turciju.
Pirmkārt, sarunu sākšana nenozīmē, ka Turcija kļūs par ES dalībvalsti. Otrkārt,
Francijai referendumā ir tiesības noraidīt Turcijas uzņemšanu ES. Treškārt, sarunas
ar Turciju nevar sākties agrāk kā nākamā gada otrajā pusē.
Pēc neoficiālas informācijas, pagājušajā nedēļā Nīderlandes prezidentūras
sagatavotais lēmumprojekts izvirza Turcijai vairākus nosacījumus sarunu uzsākšanai
– Kipras jautājuma sakārtošana un ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai no
Turcijas uz ES dalībvalstīm.
Ilze Sedliņa, “LV”