Mainīta taktika grozījumiem pašvaldību likumā

Atceļ ierobežojumus administrācijas darbiniekiem

Neraugoties uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iepriekš atbalstītajiem priekšlikumiem par pašvaldību lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu, liedzot iespēju pašvaldības deputātam vienlaikus būt pašvaldības administrācijas darbiniekam, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam Saeimas sēdē, komisija šīs iestrādes noraidījusi. Tādējādi likumdevējs grasās neierobežot nelielajās pagastu pašvaldībās jau tā ierobežoto ievēlamo personu loku. Vienlaikus pieļaujot, ka pašvaldības administrācijā strādājošais varēs būt deputāts un ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Šādu lēmumu tās priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters skaidro kā likumdevēja piesardzīgu atturību. “Katrā pašvaldībā tās administrācijas struktūra ir atšķirīga. Atšķiras amatu nosaukumi. Tādēļ mēs nevaram likumā precīzi norādīt visus amatus, kam liegt tiesības vienlaikus būt deputātiem. Ir skaidrība par izpilddirektoru un tā vietniekiem, taču par pārējo viedokļi atšķiras. Uzskatu, ka pašvaldību reforma atrisinātu arī šā jautājuma nekonsekvences. Vienlaikus tas skar vajadzību pēc vienotas pašvaldību administratīvās struktūras izveides.”

Noraida deputātu ierobežošanas iespējas

Komisija ir noraidījusi virkni priekšlikumu, kas paredzēja piemērot vairākus ierobežojumus pašvaldību deputātiem, kad tie sāk pildīt vēlētas personas pienākumus. Piemēram, noteikt Rīgas domes deputātiem tādus pašus amatu savienošanas aizliegumus, kādi ir noteikti Saeimas deputātiem, kā arī ikvienam deputātam pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības kapitālsabiedrību, kurā pašvaldībai pieder vairāk nekā 50% daļu. Šo priekšlikumu noraidījuma iemesls ir saistīts ar atšķirīgo atalgojuma sistēmu. Saeimas deputāti par darbu Saeimā saņem mēnešalgu, savukārt pašvaldību deputātu darbs mēnesī tiek atalgots ne vairāk kā 40 stundu apmērā.

Sēdes atklātas,  valoda – latviešu

Noraidīto priekšlikumu skaitā ir ierosinājums pieļaut citu valodu lietošanu pašvaldību un to izveidoto iestāžu darbā. Saeimas kreiso spēku deputāti ieteica svītrot normu par latviešu valodas kā vienīgās darba valodas lietošanu. Otrs priekšlikums bija izvirzīt īpašus noteikumus pašvaldības darba valodai, ja vairāk nekā puse pašvaldības iedzīvotāju ir nelatvieši. Tāpat noraidīts šo politisko partiju mēģinājums padarīt pašvaldību domes sēdes par iedzīvotājiem slēgtām.
Bet Finanšu ministrijas ierosinājums ierobežot Rīgas pašvaldībai likumā piešķirtās tiesības kredītresursu un investīciju pieejai, kas atšķiras no pārējām pašvaldībām, jo tiek slēgts īpašs līgums, atbalstīts daļēji. Šobrīd likumā noteikts, ka Rīga ar Finanšu ministriju slēdz vienošanās līgumu par Rīgai pieejamo kredītresursu apjomiem, investīcijām, nosakot, ka šī vienošanās var skart arī citus finanšu piešķiršanas un sadales jautājumus, kā arī sadarbību nodokļu administrēšanā. Komisijas deputāti ierosina Rīgai uzdoto atsevišķo valsts funkciju izpildi apstiprināt, slēdzot ikgada līgumu starp Ministru kabinetu un Rīgas pašvaldību. Līgumā būtu noteikti darbu apjomi un finansējums.
Pašvaldības izpilddirektoru ir mēģināts likumā nodrošināt pret politisko pārmaiņu ietekmi, kā arī noteiktas sociālās garantijas. Visos atbrīvošanas gadījumos izpilddirektors saņems atbrīvošanas pabalstu trīs amatalgu apmērā.
Limbažu rajona padomes negatīvais piemērs ar šā gada rajona budžeta neapstiprināšanu devis mācību un rosinājis noteikt citādu kārtību rajona padomju sēdes lēmumu pieņemšanai. Gadījumos, kad iebilst kaut viens no rajona padomes locekļiem, lēmums tiek pieņemts balsojot. Balsojums ir pozitīvs, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā viena trešdaļa no padomes locekļiem, kuri pārstāv ne mazāk par 50% no rajona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv