Uz domas spārniem savai pilsētai

Vakar, 12.novembrī, jau trešo reizi tika godināti Rīgas balvas laureāti. Rīgas balvas fonda (RBF) aicināti, Vāgnera zālē pulcējās tie, kas lielu daļu dzīves veltījuši, lai Latvijas galvaspilsēta mūžīgajā attīstībā arvien būtu skaista, vienlaikus gan sena, gan jauna, spītējot 800 gadu nastai.

Rīgas balvas šīgada laureāti: Lūcija Kavale, Leons Balodis, Māris Zunde un Jānis Stradiņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

2004.gada Rīgas balva piešķirta akadēmiķim profesoram Jānim Stradiņam par darbu ciklu “Rīga pasaules zinātņu vēsturē” un “Rīgas kultūrvēsturisko tradīciju izkopšana”. Savā gandrīz 50 gadus ilgajā zinātnes vēsturnieka darbā J.Stradiņš vadījies no tēzes, ka vietējā zinātne ir Rīgas kultūrvēsturiska sastāvdaļa un tās attīstību Rīgā traktē kā vienotu vēsturisku procesu no viduslaikiem līdz mūsdienām. Turklāt profesors uzsver domu, ka “līdzās Latvijas patriotismam ir jāizkopj arī Rīgas patriotisms, multikulturālas pilsētas patriotisms”.
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Māris Zunde laureāta godā celts par darbu kopumu “Rīgas vecpilsētas kultūrvēsturisko objektu dendrohronoloģiskā datēšana”. Pētnieks izstrādājis Rīgas absolūto dendroloģisko skalu no 13. līdz 20.gadsimtam. Viņš Latvijā ieviesis un turpina attīstīt ļoti precīzu Rīgas vēsturisko ēku un citu seno būvju koka konstrukciju datēšanas metodi. Māris Zunde ir arī līdzautors 1999.gadā izdotajam kapitāldarbam “Latvijas mežu vēsture”.
Par Rīgas tēla dokumentēšanu un Rīgas vārda nešanu pasaulē, par astoņiem autorizdevumiem (fotoalbumi par Rīgu) balva piešķirta fotomāksliniekam Leonam Balodim. Viņš atzīst, ka paša interešu lokā ir trīs lielas tēmas: jūra, Rīga un Latvija, no tām pirmajā vietā – Rīga. Sava labākā fotoattēla par Rīgu medībās meistars neatlaidīgi dodas jau kopš 1965.gada.
Savukārt Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta profesorei Lūcijai Kavalei balva piešķirta par ieguldījumu finanšu politikas un likumdošanas izpētē un izveidošanā, valsts ierēdņu un pašvaldību darbinieku izglītošanā par valsts budžeta, nodokļu un izdevumu vadības problēmām, kā arī par jauno speciālistu sagatavošanu finanšu un kredīta specialitātē.
Šogad RBF iedibinājis arī jaunu apbalvojumu – Zelta un Sudraba diplomus. Zelta diploms pēc nāves piešķirts profesoram Dr.iur. D.A.Lēberam par devumu Rīgas vācbaltiešu tradīciju uzturēšanā, kā arī par kultūras un zinātnes mecenātismu. Profesors jurists Dītrihs Andrejs Lēbers bija izvirzīts par kandidātu Rīgas balvai, bet diemžēl šovasar viņš aizgāja mūžībā. Viņa Zelta diploms glabāsies Mencendorfa namā profesora dibinātajā “Domus Rigensis” kā piemiņas zīme par mūža veikumu.

“LV” informācija

Uzziņai:

Pirmoreiz Rīgas balva piešķirta 2002.gadā. Balvu saņēma arheologs Andris Celmiņš, arhitekts Jānis Krastiņš un vēsturniece Klāra Radziņa.
2003.gadā par laureātiem kļuva vēsturnieks Andris Caune, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, ekonomists Uģis Zālītis un literatūrzinātnieks Ojārs Zanders.
Laureāti iegūst tēlnieka Genādija Stepanova darināto mazās formas mākslas darbu – skulptūru lidojoša putna veidolā, kā arī 1500 latu naudas prēmiju un diplomu.