Ārzemju presē

Krievu “Nezavisimaja gazeta” raksta, ka pēdējos divos gados prezidentam Vladimiram Putinam pienācis vairāk nekā divi tūkstoši vēstuļu par krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli Baltijas valstīs. Krievijas prezidenta dienesta atskaitē par darbu ar iedzīvotāju paziņojumiem, kas publicēta oficiālajā Kremļa mājas lapā, teikts, ka paziņojumos kopumā pozitīvi novērtēti Krievijas soļi krievvalodīgo iedzīvotāju problēmu risināšanā agrākajās PSRS republikās. Tiek pausts uzskats, ka tautiešu stāvoklis Latvijā un Igaunijā paliek sarežģīts.

•

Britu “The Guardian” savā tradicionāli ironiskajā un atraktīvajā garā komentētājs Timotijs Gartons Ašs apspēlē Eiropas un ASV attiecības, pēdējo kritizējot par atrautību no realitātes un tiekšanos savus viedokļus un attieksmi ārpolitikā padarīt par pārējās pasaules attieksmi, par “Dieva gribas” kā leģitimējoša faktora un reliģijas iejaukšanu politikā. Viņš piedāvā trīs alternatīvas Eiropas attiecībām ar ASV – raudzīties uz ASV kā realitātes šovu, veidot Eiropu kā pretsvaru un “iesaistīties, lai ietekmētu”, kā labāko iesakot abu pēdējo apvienojumu. Tas, kas vajadzīgs, esot “Eiropas prezidents Blēraks (Blairac)”. Ar to domājot, ka ideāls variants rastos, sajaucot trīs daļas Anglijas līdera Tonija Blēra un vienu daļu viņa franču kolēģa Žaka Širaka. Tā būtu stipra Eiropa, kādu to vēlas Parīze, bet noskaņota uz sadarbību un partnerību, nevis pretestību.

•

ASV “The Wall Street Journal” publicējis Garija Kasparova, kas plašāk zināms kā šahists, rakstu “Putina savaldītāji”. Autors kritiski izsakās par Dž. Buša pasivitāti, nenosakot stingru pozīciju pret Putina realizētajām tendencēm autoritārisma virzienā. Tas nesaskanot ar Dž. Kenedija formulēto principu par brīvības aizstāvēšanu. Dž. Buša pieeju problēmai G. Kasparovs sauc par reģionālu, nevis globālu. Rietumu pasivitātes priekšā V. Putins aizvien mazāk vilcinoties un aizvien nekaunīgāk un neslēptāk realizējot savu kursu autoritārisma virzienā. “Putina kungs ir kļuvis tik nekaunīgs Rietumu apātijas priekšā, ka atteicās no ieraduma slēpt pēdas un maskēt savus plānus. Šodien ir skaidrs, ka labprātīgi no varas viņš neatteiksies. Kad viņa režīmam pienāks beigas, tās būs asiņainas. Rietumu līderi cer uz to, ka viņu darba turpinātāji rīkosies saskaņā ar likumu. Bet cik daudz mēs esam gatavi maksāt?” vaicā autors.

•

Franču “La Liberation” sadarbībā ar krievu “Inopressa” raksta, ka morālā ziņā Viktora Juščenko uzvara Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā daudziem cilvēkiem ir ļoti nozīmīga. Runa jau neesot par procentu tūkstošdaļām, ar kurām V. Juščenko izvirzījās priekšplānā, bet gan par to, ka, neraugoties uz visiem iespējamiem balsojuma rezultātu viltojumiem, viņam izdevies saglabāt līdera pozīcijas. Turklāt esot jāatzīmē fakts, ka Krievijas vadošās amatpersonas, ieskaitot prezidentu Putinu, ļoti aktīvi piedalījās priekšvēlēšanu kampaņā, kas norādot uz to, ka Krievija netaisās tik viegli atteikties no uzvaras viņiem tik svarīgā reģionā.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem