Ārzemju presē

Vācu “Handelsblatt” vēsta, ka ES vēlas pēc iespējas drīzāk izstrādāt kopēju Eiropas aizsardzības un drošības stratēģiju. Šajā nolūkā tā jau akceptējusi kopējo drošības stratēģiju. Vienlaikus Vācijas valdība iebilst pret Francijas un dažu vācu deputātu viedokli, ka pēc ASV prezidenta Džordža V.Buša atkārtotas ievēlēšanas ES esot jāspēj veidot vai pat jāveido “pretsvars” ASV. Turpretī Vācijas valdība baidās, ka “nevajadzīga sāncensība” var novest pie tā, ka amerikāņi atkal mēģinās eiropiešus izspēlēt citu pret citu.
Sākot ar 2007.gadu, Vācija izveidošot ES kaujas vienību kopā ar nīderlandiešiem un somiem, bet 2008.gadā tikšot izveidota vienība kopā ar francūžiem, beļģiem, luksemburgiešiem un spāņiem. Trešā kaujas vienība 2009.gadā poļu vadībā tikšot izveidota kopā ar latviešiem un slovākiem.

•

Vācu “Die Presse” raksta, ka pēc Dž.Buša atkārtotas ievēlēšanas prezidenta amatā ASV cer uz spriedzes mazināšanos attiecībās ar Eiropu. Ārlietu ministrs Kolins Pauels paziņojis, ka darīs visu, lai pilnībā izbeigtu pēc Irākas kara radušās nesaskaņas. Arī Eiropas Savienība cerot uz attiecību atjaunošanu. Taču, kamēr Vācija mēģina mazināt spriedzi, Francijas prezidents Žaks Širaks joprojām neesot gatavs piekāpties. Jau tuvākajā laikā kļūšot skaidrs, cik tālu Vašingtona ir gatava izrādīt pretimnākšanu Eiropai. Īpaši politikā pret Irānu abu pušu attiecībās gaidāmi jauni pārbaudījumi.

•

ASV “The Miami Herald” publicējis sarunu ar bijušās PSRS līderi Mihailu Gorbačovu. Lai arī pēc aukstā kara ir sasniegta demokrātija, brīvība un pārvarēts Eiropas 40 gadus ilgais dalījums, esot arī vairākas zaudētas izdevības, uzskata M.Gorbačovs. Viņš atskatās uz 80. un 90.gadu notikumiem, skaidrojot savu rīcību, priekšstatus un politiku. Uz jautājumu, vai aukstā kara beigas radīja bīstamāku pasauli (terorisms, nedrošība, nenoteiktība un pieaugošā labklājības nevienlīdzība), viņš atbild, atgādinot par draudiem aukstā kara laikā. No otras puses, sabrūkot PSRS, neesot bijis sarunu partneru, kas diskutētu par jaunu pasaules kārtību, radītu jaunu domāšanas veidu. Krievijai aukstā kara beigas nozīmējušas kritienu. PSRS sabrukums bijis izdevīgs ASV, un tās uztvēra sevi kā aukstā kara uzvarētājas, kas izvirza noteikumus. Tagad ASV vēloties, lai citi pakļaujas to paštaisnuma filozofijai, uzskata M.Gorbačovs. Diemžēl šis vecais domāšanas veids radot krīzes. Vienpusēja rīcība politikā nevarot gūt sekmes pasaulē, kuru definē vairāk kopīgas nekā nacionālas intereses. M.Gorbačovs uzskata, ka nepieciešama jauna pasaules kārtība, kur ieguvēji būtu visi, globāla pilsoniskā sabiedrība.

•

Izdevums “The Financial Times” vēsta, ka pieaug bažas par Krievijas naidīgumu pret EDSO. Arī ES un Krievijas sammita atcelšana saistīta ar tām. ASV un Eiropas diplomāti izsaka bažas, ka aizvien autoritārākais Kremlis mēģina sabotēt organizāciju un atbrīvoties no tās uzraudzības tradicionālajās “tuvajās ārzemēs”. ASV un Eiropa izteikušas savu satraukumu par Krievijas attieksmi un rīcību.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem