Projekts: Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums

Saeimas dok. Nr.3289, likumprojekts Nr.1005

Saeimas deputātu grupas (R.Pauls, J.Esta, Dz.Ābiķis, A.Rugāte,
M.Pietkevičs, Ē.Zunda, V.Ģīlis, E.Šņepste, J.Dalbiņš, Ē.Zommere)
2004.gada 5.novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1. pants. Likuma mērķis
Šī likuma mērķis ir vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku kā unikālas Latvijas kultūras sastāvdaļas saglabāšana.
2. pants. Likuma uzdevums
Likuma uzdevums ir:
1) svētku cikliskā procesa nodrošināšana;
2) valsts un pašvaldību finansiālās un organizatoriskās atbildības noteikšana;
3) starpsvētku sagatavošanās procesa finansēšana.
3. pants. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki kā kultūras vērtība
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras iezīme un nacionālās identitātes sastāvdaļa. Kopā ar Lietuvas un Igaunijas dziesmu svētkiem tie kā nozīmīga pasaules kultūras vērtība 2003.gadā pasludināti par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu.
4. pants. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1) Svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem;
2) Svētki ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanās procesa neatņemama sastāvdaļa;
3) Svētku dalībnieki ir topošie Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīciju turpinātāji.
5. pants. Dziesmu un deju svētku periodiskums
(1) Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (turpmāk tekstā – Dziesmu svētki) notiek reizi piecos gados.
(2) Starplaikā starp Dziesmu svētkiem notiek:
1) koncertrepertuāra sagatavošana;
2) koru, tautas deju kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates;
3) diriģentu un vadītāju semināri;
4) novadu, rajonu Dziesmu un deju, tautas mūzikas svētki;
5) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
6. pants. Dziesmu svētku dalībnieki un norises vieta
1) visas Latvijas Dziesmu svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju kopas (kolektīvi), pūtēju orķestri, instrumentālie ansambļi u.c.;
2) Dziesmu svētku dalībnieku sastāvu nosaka konkursu un skašu rezultāti atbilstoši to nolikumiem;
3) Dziesmu svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru, orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē.
7. pants. Dziesmu svētku sagatavošana un organizēšana
(1) Ministru kabinets:
1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sarīkošanas kārtību un norises laiku;
2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanas kārtību, norises laiku un finansēšanas kārtību;
3) nodrošina ikgadēju finansējumu no valsts budžeta starpsvētku periodā.
(2) Kultūras ministrija:
1) izveido Dziesmu svētku padomi, apstiprina tās nolikumu;
2) pārrauga (atbild par) Dziesmu svētku sagatavošanas procesu;
3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā un īsteno programmu “Par kordziedāšanas tradīciju saglabāšanu un veicināšanu mācību iestādēs”.
8. pants. Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana
(1) No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:
1) Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkošanai;
2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanai;
3) novadu Dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku rīkošanai;
4) valsts nozīmes mūzikas svētku rīkošanai;
5) rajonu koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;
6) jaundarbu iepirkšanai;
7) koncertrepertuāra nošu materiāla sagatavošanai, izdošanai;
8) Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;
9) kopmēģinājumu rīkošanai;
10) kolektīvu vadītāju tālākizglītībai.
(2) Ikgadējais valsts budžeta līdzekļu paredzētais apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā starpsvētku periodā piešķirto līdzekļu apjomu.
(3) Koru, orķestru, tautas mūzikas ansambļu, deju un citu kolektīvu dibinātāji, pašvaldības (vietējās, rajona, novada) nodrošina:
1) mēģinājumu telpas koriem, deju kolektīviem, pūtēju orķestriem un citiem svētku dalībniekiem;
2) tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi;
3) audioaparatūru mēģinājumiem;
4) darba samaksu kolektīvu vadītājiem, diriģentiem un koncertmeistariem;
5) transporta pakalpojumus starpsvētku periodā un Dziesmu un deju svētku laikā;
6) iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku organizēšanā un finansēšanā.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

Pārejas noteikumi

1. Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek 2008.gadā.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?

Lai saglabātu Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus kā cilvēces nemateriālās kultūras meistardarbu un tautas kopības izjūtas veidotāju, ir jānostiprina svētku tradicionālā, organizatoriskā un finansiālā atbalsta sistēma, nosakot valsts un pašvaldību kompetenci svētku sagatavošanas un sarīkošanas jomā.

2. Kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Šī neatņemamā mūsu kultūras sastāvdaļa ir garīgo vērtību radītāja, tautas intelektuālā līmeņa paaugstinātāja un vienlaicīgi svarīga kā darbaspēka kvalitātes, darba spēju un radošās iniciatīvas uzlabošanas faktors.

3. Kāda var būt ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Nepieciešams finansējums valsts budžetā:

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Jāizdara grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas notikušas ar:
6.1. Dziesmu svētku virsdiriģentiem;
6.2. deju nozares konsultatīvās nozares pārstāvjiem;
6.3. J.Vītola Mūzikas akadēmijas mācībspēkiem;
6.4. Kultūras ministrijas atbildīgo institūciju pārstāvjiem;
6.5. pašvaldību pārstāvjiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Izpilde tiks nodrošināta LR likumdošanā noteiktajā kārtībā.
Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” starpniecību.