Šodien gribu pievērst jūsu uzmanību dažādām aktualitātēm sociālajā politikā. Diemžēl šodien Saeima noraidīja opozīcijas priekšlikumus grozījumiem likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Priekšlikumu būtība saistīta ar to, ka deputāts Sokolovskis piedāvāja normu, ar kuru Ministru kabinets pieņemtu valsts programmu to īrnieku interešu aizsardzībai, kuri denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajā mājā esošo dzīvokli lietojuši līdz mājas īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īrniekiem jeb viņu mantiniekiem, nosakot, ka valsts garantē aizdevumu dzīvokļa iegādei vai dzīvojamās mājas celtniecībai, izmaksā kompensāciju par atbrīvoto dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā, kopā ar pašvaldībām sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedz Saeimai priekšlikumus likumprojektā “Par valsts budžetu 2005.gadam”, paredzot līdzekļus minētās programmas īstenošanai.
Tautas saskaņas partija uzskata, ka sociālā drošība sabiedrībā ir iespējama tikai tad, ja visiem sabiedrības locekļiem ir vienādas iespējas un sociālās garantijas. Lai mazināta sociālo nevienlīdzību, lai ikviens, kas godīgi strādā un maksā par savu dzīvokli, būtu pārliecināts, ka spēs nodrošināt sev un savai ģimenei cilvēka cienīgu dzīves līmeni, Tautas saskaņas partija arī turpmāk ierosinās virkni prioritāru pasākumu.
Valstij un pašvaldībām ir jāiesaistās dzīvokļu celtniecībā, jāizstrādā un jāīsteno sociālo mājokļu celtniecības programmas ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās un citas mājokļu attīstības programmas, īpašu uzmanību veltot denacionalizēto namu īrniekiem un jaunajām ģimenēm.
Lai mazinātu likumā “Par valsts pensijām” radīto netaisnību, ievērojami jāpalielina mazās pensijas personām ar lielu darba stāžu, lai pensiju lielums sasniegtu iztikas minimumu. Mēs uzskatām, ka valstī ir jāpilnveido sociālās aprūpes sistēma, jāpalielina valsts un pašvaldību atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu veidotajām organizācijām, nodrošinot iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Sociālajai palīdzībai ir jābūt diferencētai, individuālai un pietiekamai, lai aizsargātu trūcīgos sabiedrības slāņus, īpaši tos, kas nespēj segt dzīvokļa īres maksu un komunālos maksājumus, kā arī maznodrošinātās ģimenes ar bērniem. Pie šiem jautājumiem mēs strādāsim nākamā mēneša laikā.

Šodien samērā raiti, bet tajā pašā laikā diezgan asās diskusijās mēs savu darbu esam padarījuši. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību situācijai, ka laiks parāda agrāk pieņemto lēmumu aplamību vai nepareizību. Tagad mēs esam spiesti meklēt risinājumu jautājumā par privatizācijas sertifikātiem, jo cilvēkiem vēl ir sertifikāti, bet privatizācijas process tuvojas beigām, tāpēc, manuprāt, tika atrasts vienīgais iespējamais pagaidu risinājums, proti, pagarināt privatizācijas un arī kompensācijas sertifikātu derīguma termiņu vēl uz vienu gadu.
Par šo tēmu mēs varētu diskutēt: kāpēc kādreiz, iedibinot sertifikātus, tos palaida brīvā tirgū? Kurš no tā ieguva? Kurš no tā zaudēja? Bet ir jārēķinās, ka valsts garantētais sertifikātu pielietojums nedrīkst tikt ierobežots tiem cilvēkiem, kuri vēl nav to paguvuši izdarīt.
Otra nopietna diskusija, kā jau kolēģis teica, bija par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumos. Mēs atkal redzam to pašu problēmu, atdodot namīpašumus likumīgajiem īpašniekiem vai veicot denacionalizāciju, pašvaldībām tika atvēlēts septiņu gadu termiņš, kura laikā bija jānodrošina, lai astotajā gadā trūcīgajiem īrniekiem būtu dzīvokļi. Es gribu uzsvērt– nevis sociālie dzīvokļi, nevis nabagmājas, bet normāli municipālie dzīvokļi, par kuriem cilvēks spēj samaksāt īri. Tāpēc arī bija tie piketētāji pie Saeimas. Es gribu atkārtot kādreiz mūsu prezidentes teikto, ka ir jāzina īstās durvis un jāiet pa īstajām durvīm.
Trešais, ko gribu minēt, ir priekšlikums atlikt pievienotās vērtības nodokli apkures pakalpojumiem līdz nākamā gada vasarai, tātad uz pusgadu. Šis pievienotās vērtības nodoklis par apkures pakalpojumiem ir ļoti sarežģīta problēma gan, no vienas puses, iedzīvotājiem, ziemai tuvojoties, gan, no otras puses, mūsu attiecībās ar Eiropas Savienību. Rodas jautājums, kāpēc citas valstis ir varējušas nodokļa piemērošanas atlikšanu panākt, tā nodrošinot labākus apstākļus saviem iedzīvotājiem, kāpēc mums tas nav izdevies. Tas atkal ir tikai pagaidu risinājums. Bet šādas situācijas rodas tāpēc, ka savlaicīgi kaut kas netiek padarīts.

Drīz būs 2005.gada 1.janvāris, kad saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” “īres griesti” denacionalizētajos namos tiks pilnīgi atcelti. Daudzi denacionalizēto namu īrnieki ir saņēmuši brīdinājumus no saviem namu īpašniekiem par īres maksas paaugstināšanu– pat 10 latu par kvadrātmetru, 5 latus par kvadrātmetru, 2 latus un tā tālāk. Tās ir tādas summas, kuras cilvēki nevar samaksāt.
Mēs atlikām “īres griestu” atcelšanu uz 6 gadiem. Tomēr pienāks brīdis, kad valstij būs jāatrod budžetā līdzekļi, lai būvētu jaunas mājas, lai spētu cilvēkus nodrošināt ar dzīvokļiem un cilvēki varētu droši skatīties nākotnē. Diemžēl valdošās labējās partijas nav izpildījušas savus solījumus, un mēs kārtējo reizi sastapāmies ar to pašu problēmu.
Ko tagad darīt? Tagad pirmais jautājums ir, vai Saeima pagarinās “īres griestus” uz noteiktu laiku.
Otrais jautājums– kāda būs palīdzības programma denacionalizēto namu īrniekiem, vai būs līdzekļi šīs programmas realizācijai.
Par pirmo jautājumu– par “īres griestu” pagarināšanu– tika sperts pirmais solis. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija daļēji atbalstīja PCTVL frakcijas priekšlikumu– “īres griesti” tika pagarināti uz trim gadiem. Bet es neesmu pārliecināts, ka vairākums deputātu Saeimā varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Iespējams, ka tie tiks noraidīti otrajā lasījumā. Šodien PCTVL frakcija piedāvāja konkrētu normu grozījumos likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas paredz Ministru kabinetam izstrādāt valsts programmu tiem īrniekiem, kuri dzīvo denacionalizētajos namos, garantēt aizdevumus dzīvokļa iegādei, izmaksāt kompensācijas par atbrīvoto dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētajās mājās, un kopā ar pašvaldību sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.
Mēs uzskatām, ka Ministru kabinetam ir pienākums sniegt priekšlikumus 2005.gada budžetā par finansējumu šo programmu realizēšanai.
Diemžēl no labējām partijām šodien mēs dzirdējām, ka Tautas partijas biedrs Gundars Bērziņš teica, ka tas ir populisms. Es nedomāju, ka valsts programmas izstrādāšana, lai palīdzētu denacionalizēto māju īrniekiem, ir populisms. Un nav populisms paredzēt reālu finansējumu nākamā gada budžetā.
Ir pēdējais laiks sākt realizēt šo programmu, piešķirt finansējumu un palīdzēt gan namīpašniekiem, gan īrniekiem.

Šodien Saeimā tika izskatīti ļoti būtiski jautājumi par privatizācijas sertifikātu izmantošanu. Es domāju, ka svarīgi dot iespēju cilvēkiem, kuri nav izmantojuši savus sertifikātus, nav privatizējuši zemi, izmantot privatizācijas sertifikātus, pagarinot termiņu uz gadu. Tas nav motivēts ar to, ka viņi to negribēja darīt, bet vienkārši tehniski tas nebija iespējams, jo mērniecības darbi, pārējās izmaksas un iespējas... Kapacitāte bija tik zema. Domāju, tas ir nozīmīgs faktors.
Otra lieta. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšana ir saistīta arī ar dzīvokļu privatizācijas jautājumu. Likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju noteikts, ka termiņi ir nepieciešami un piedāvājumi vēl līdz nākošā gada beigām ir pieņemami privatizācijas komisijās. Tātad var turpināt darbu māju privatizācijas komisijas, un cilvēki var izmantot savus sertifikātus dzīvokļu privatizēšanai.
Šodien kolēģi jau minēja grozījumus likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuri ir pieņemti otrajā lasījumā. Saprotu, ka problēma ir liela. Pirmoreiz izskan doma, ka valsts sāk domāt un sāk piedalīties šīs problēmas risināšanā. Visi valsts īpašumā esošie neizīrētie dzīvokļi tiek novirzīti palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā pašvaldībām, kuras tagad saistošo noteikumu kārtībā piedāvā tos vispirms denacionalizēto namu īrniekiem, tad tiem, kas stāv rindā pēc dzīvokļiem.
Vēl viena būtiska lieta– ir ieviesta jauna pārcelšanās pabalstu sistēma, kredītu garantiju fonds, kas paredzēts īrniekiem, kas grib pārcelties uz citiem dzīvokļiem vai arī iegādāties īrēto dzīvokli.
Arī pašvaldības varētu sniegt palīdzību, īrējot fizisku vai juridisku personu īpašumā esošās dzīvojamās telpas, lai tās nodotu apakšīrē denacionalizēto namu īrniekiem. Pašvaldības var arī palīdzēt, piešķirot vienreizējus pabalstus dzīvojamo telpu remontam. Likumprojektā ir arī iestrāde par jaunu namu celtniecību. Skaidrs, ka tas nav galvenais mērķis pašvaldībām, bet ir domāts, lai varētu samazināt maznodrošināto iedzīvotāju skaitu, kuriem nav iespējas iegādāties savu dzīvojamo telpu un kuri dzīvo denacionalizētajos namos. Valstij un pašvaldībām ir jāstrādā kopā, lai palīdzētu denacionalizēto namu īrniekiem.
Vēlos teikt arī, ka Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka, lai mēs varētu turpināt darbu, ir nepieciešams “īres griestu” pagarinājums. Redzot situāciju, kā mēs gadu atpakaļ likumā ielikām šo normu, kas pašvaldībām bija dots, lai denacionalizēto namu īrniekus pieņemtu rindā uz dzīvokli, tad tikai pēc gada kaut kas parādās un tiek pieņemti saistoši noteikumi, izveidota sistēma, kas sāk strādāt tikai tagad. Prasās jau šis periods, jo līdz šim netika piešķirti līdzekļi no valsts, arī pašvaldības neizmantoja visas iespējas.
Vēl gribētu atzīmēt, ka priekšlikums likumprojektā “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” par apkures pakalpojumu neaplikšanu ar PVN līdz nākamā gada 1.jūlijam ir nepieciešams, jo tas attiecas uz katru cilvēku un katru maciņu.

Šodien, pieņemot likumu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, ir atbalstīts priekšlikums, kas pastiprina latviešu valodas lietošanas apdraudētības novēršanu radio organizācijās. Protams, visi PCTVL frakcijas deputāti balsoja “pret”. Diemžēl kolēģi neatbalstīja tēvzemiešu aicinājumu nedot iespēju izvairīties no valsts valodas prasmes pārbaudes iebraucējiem, kas šeit vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Paliek cerība, ka viens otrs tautas kalps nokaunēsies un, izskatot likumprojektu nākamajos lasījumos, tomēr mainīs savu balsojumu.
Ļoti strīdīgs jautājums bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, par kuru šodien ilgi diskutējām. Neviens nenoliedz, ka ir vajadzīga pašvaldību palīdzība, tikai kāpēc kārtējo reizi jāklausās runas par cilvēku mīlestību, par cilvēku atbalstīšanu, par aizstāvēšanu, savstarpēji pārmetot viens otram– jūs to neizdarījāt, bet jūs to neizdarījāt. Taču ir lieta, kas ir jāsaprot. Ja Saeima uzdod Ministru kabinetam nopietnu jautājumu risināšanu, kas ir saistīti ar valsts budžetu, tad jāredz realitāte. Šodien nav valdības. Ir valdības pienākumu pildītāji, kas faktiski nevar strādāt ar budžeta projektu. Šādai valdībai nekādu programmu uzdot nevar.
Es gribētu kolēģiem teikt– veiklāk sastādīsim jaunu valdību, izstrādāsim jauno budžeta projektu! Tad mēs varēsim palīdzēt iedzīvotājiem.

Šodienas plenārsēdē galvenais diskutējamais jautājums bija par privatizācijas sertifikātu tālāko nākotni. “Jaunais laiks” bija iesniedzis savu priekšlikumu, kurā vienlīdz ar šī gada sertifikātu darbības izbeigšanos aicināja nodrošināt privatizācijas procesa pabeigšanu. Visos gadījumos, kur tiesas procesā vai citā veidā ir uzsākta privatizācija, tā varētu tikt pabeigta par sertifikātiem. Diemžēl kolēģi Saeimā priekšlikumu neatbalstīja nezināmu iemeslu dēļ, bet kārtējo reizi, ja nemaldos– septīto, vēl par gadu pagarināja privatizācijas sertifikātu darbības derīguma termiņu. Mūsuprāt, tas nav pareizi tāpēc, ka šobrīd lielākā daļa cilvēku, kuri ieguvuši savus privatizācijas sertifikātus par nodzīvoto laiku kā kompensāciju par zemi vai par trimdā pavadītajiem gadiem, tos ir jau izmantojuši, privatizējot savu dzīvokli, zemi vai kādu citu īpašumu, vai bijuši spiesti pārdot par lētu naudu. Fakti rāda, ka neizmantotie privatizācijas sertifikāti pieder šauram personu lokam, kuru interesēs ir sertifikātus izmantot par iespējami lielāku naudu. Mūsu priekšlikums šādu iespēju būtu liedzis. Diemžēl šobrīd būs ļoti, ļoti uzmanīgi jāseko līdzi, lai nākamajā gadā, izskatot privatizācijas likuma tālāko virzību, kur un kā privatizācijas sertifikātus izmantot, netiktu dota iespēja tos izmantot, ļaunprātīgi iedzīvojoties tiem, kas varētu zināt, prognozēt Saeimas balsojumu.
Otra būtiska lieta, kas tika izdarīta šodien, tika sakārtota zinātnisko institūtu forma, kādā veidā viņi strādās turpmāk. Emša valdība nebija sekojusi līdzi Komerclikumam, kur, kā izrādās, līdz 31.oktobrim bija jāpārreģistrē visi zinātniskie institūti kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tāda darbības forma nav pilnīgi pieņemama un akceptējama nedz zinātniekiem, nedz sabiedrībai. Pateicoties “Jaunā laika” priekšlikumam, ļoti ātri labojām gan valdības, gan Saeimas neizdarību un kļūdu. Arī turpmāk zinātniskie institūti darbosies kā zinātniskie institūti.
Trešā lieta, ko es gribētu noteikti pieminēt, ir tiešām labā ziņa, ka šajā sezonā apkures pakalpojumus neapliks ar 18% pievienotās vērtības nodokli, lai gan Eiropas Savienības līgums mums paredz šādu nodokli, tāpēc varētu būt pretenzijas no Eiropas Savienības, kuras Finanšu ministrija līdz šim nav pētījusi un nav darījusi neko, lai laikus izdarītu visu Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Mēs ļoti ceram, ka tas tiks izdarīts. Mēs ļoti ceram, ka informācija no Eiropas Savienības institūcijām tiks saņemta un turpmāk šādas kļūdas nepieļaus.

Vēlos pievērst uzmanību dažiem izskatītajiem likumprojektiem. Pirmkārt, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Likumprojekta mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem saņemt dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai cita veida palīdzību no pašvaldībām. Īpaša uzmanība šajā likumā vērsta uz iedzīvotājiem, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās. Vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja “īres griestu” pagarināšanu vēl uz 3 gadiem. Tagad nepieciešams, lai tas tiktu pieņemts arī Saeimā. Ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” palīdzību pašvaldības varēs atrisināt situāciju, lai “īres griestu” atcelšanas gadījumā cilvēki nepaliktu uz ielas.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, kuru iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, paredz, ka sertifikātus varēs izmantot līdz 2005.gada 31.decembrim. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt privatizācijas sertifikātu īpašnieku tiesību realizāciju valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā. Līdz šim brīdim vēl nebija izmantoti 9,2% sertifikātu un 11% īpašuma kompensācijas sertifikātu. Nav privatizēti 77 000 valsts un pašvaldību dzīvokļu, kā arī 0,7 miljoni hektāru brīvās vai pastāvīgā lietošanā esošās vai izmantotās valsts un pašvaldību zemes. Šie dati un situācija valstī liecina, ka sertifikātu derīguma termiņš ir jāpagarina, lai varētu tos izmantot.

Šodien jau deputāti minēja svarīgākos likumprojektus, kuri tika pieņemti galīgajos lasījumos un kuri stāties spēkā, kā arī pieminēja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, kuru izskatīja otrajā lasījumā. Vēl ir visas iespējas izdarīt pēdējos labojumus uz trešo lasījumu un pieņemt to galīgajā redakcijā.
Es gribu uzsvērt, ka gandrīz visas iniciatīvas– gan par pievienotās vērtības nodokli, kas no 2005.gada 1.janvāra apkures pakalpojumiem netiks piemērots, gan par pašvaldību palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, daļēji arī par privatizācijas sertifikātu termiņa pagarināšanu un citas– ir nākušas no Tautas partijas. Runājot par to, ka no 2005.gada 1.janvāra apkures pakalpojumiem netiks piemērota 18% pievienotās vērtības nodokļa likme, svarīgākā lieta ir tā, ka tomēr visas partijas, visas frakcijas ir spējušas vienoties, ka Saeima, parlaments, deputāti uzņemsies atbildību par visiem Latvijas iedzīvotājiem tik svarīgo un nozīmīgo lēmumu, ļoti labi un skaidri apzinoties to, ka no Eiropas Savienības puses ir iespējami pārmetumi, kuri jau tiek saņemti. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība var sākt noteiktu sankciju procedūru pret Latviju. Taču lēmums ir pieņemts, šī gada apkures sezonā pievienotās vērtības nodoklis netiks piemērots.
Par privatizācijas sertifikātiem “Jaunā laika” pārstāvis teica, ka “Jaunajam laikam” ir bijis savādāks piedāvājums. Jā, tiešām “Jaunajam laikam” piedāvājums bija pavisam savādāks un atšķīrās no tā risinājuma, kāds tika pieņemts, pagarinot privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu vēl par gadu.
Debatēs es dzirdēju, ka “Jaunā laika” deputāts Edgars Jaunups aicināja atbalstīt “Jaunā laika” izstrādāto priekšlikumu. Pēdējā laikā nākas konstatēt, ka diezgan bieži “Jaunā laika” frakcija iesniedz priekšlikumus, kuri nav pilnīgi un pie kuriem ir jāstrādā un jāiegulda darbs, lai tos pārstrādātu. Es domāju, ka katrai partijai ir jāizsver visi savi piedāvājumi, tie jāizstrādā un jāiesniedz parlamentam tādā redakcijā, lai tie risinātu jautājumus un problēmas, kuras ir paredzēts atrisināt.
Noslēgumā es gribētu runāt vēl par vienu jautājumu, kuru iepriekš neviens nepieminēja. Šodien parlaments pirmajā lasījumā izskatīja un pieņēma likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kura priekšlikumus ir izstrādājusi Tautas partijas biedres Muižnieces kundzes vadītā Tieslietu ministrija un kuri ir vērsti tikai un vienīgi uz to, lai sakārtotu līdz šim, mūsuprāt, nenormālo situāciju šķīrējtiesā. Ar šiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri vēl tiks caurskatīti otrajā un trešajā lasījumā, ir paredzēts sakārtot visus jautājumus, kuri ir saistīti ar šķīrējtiesām, to reģistrāciju, dibināšanu un šķīrējtiesnešu absurdajiem spriedumiem un viņu bezatbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Uzskatu, ka tas sekmēs tiesiskuma un paļāvības nodrošināšanu. Katrs cilvēks zinās, ka viņš var vērsties šķīrējtiesā, meklēt un iegūt taisnību, vai arī, tieši pretēji, ja kāds viņu ir iesūdzējis, zinās, ka spriedums būs kompetents un tādas tiesas pieņemts, kura ir tiesīga lemt un spriest par šiem jautājumiem.