Vakara sēdē

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrējamies! Deputāti ierosināja, ka sekretāram vajadzētu ziņot pēc katras darba dienas beigām, kādi iesniegumi ir saņemti. vajadzētu izlemt, vai mēs pilnvarojam sekretāru, atsevišķas frakcijas vai atsevišķus deputātus izlemt, vai iesniegtais dokuments ir pieprasījums vai nav. Es atļaušos oponēt vienam deputātam, kurš šeit uzstājās, ka deputāts pats esot tiesīgs noteikt, vai viņa iesniegtais dokuments ir pieprasījums. Tas tik vienkārši nav.

T.Jundzis: Lai nebūtu atkal jādebatē, man ir priekšlikums, lai likumdošanas jautājumu komisija sagatavo projektiņu lēmumam par deputāta statusu, kur būtu teikts tieši par šiem pieprasījumiem, kādā veidā tos izskata, kā atzīst, un attiecīgi būtu redzams, vai sekretariāts vai kāda speciāla komisija dos slēdzienu.

Priekšsēdētājs: Varbūt to varētu Prezidijam uzdot? Vai arī kādai komisijai? Likumdošanas komisija lai sagatavo, un Prezidijs izskatīs šādu lēmumu. Tā ka jūsu priekšlikums būtu pieņemams. Nav jēgas balsot, bet nākošnedēļ tam vajadzētu būt gatavam. Paldies par priekšlikumu.
Mūsu nākošais darba kārtības jautājums ir Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas ievēlēšana. Bet pirms tam sakarā ar to, ka daudzu deputātu nav, es nolasīšu paziņojumu, lai tie, kas nav atnākuši, tā arī paliek nezinot. Ja jūs vēlaties apmeklēt koncertu “Trīs no Pārdaugavas”, kas notiks 22.jūnijā plkst. 19.00 Mežaparkā, tad piesakieties šodien sekretariātā.
Mēs varētu sākt Vides aizsardzības komitejas locekļu kandidātu apspriešanu un uzdot viņiem jautājumus. Pēc tam atliks tikai nobalsot. Vārds Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājam deputātam Emsim.

I.Emsis: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet stādīt priekšā Vides aizsardzības komitejas sastāvu. Šajā dokumentā, kas jums izsniegts, minētas 16 personas. Mans lūgums ir apstiprināt komiteju 21 cilvēka sastāvā. Sakarā ar to, ka komitejā vēl notiek reorganizācija, mums visi vadošie darbinieki komitejā vēl nav apstiprināti un pieņemti darbā, tātad ir vakantas vietas. Tajā skaitā nav priekšsēdētāja pirmā vietnieka un citu speciālistu. Lai darbu varētu uzsākt tā, kā Konstitūcijā ir ierakstīts, šos Vides aizsardzības komitejas speciālistus pieņem darbā. Mums ir jābūt minimālam cilvēku skaitam, kuri var tālāk komplektēt komitejas sastāvu. Tāpēc ir lūgums šodien izskatīt daļu no komitejas locekļiem, konkrēti tos, kuri šodien ir ieradušies uz sēdi un ir gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

G.Preinbergs: Cienījamais Emša kungs! Man īsti nav skaidras Vides aizsardzības komitejas funkcijas. Vai būtu bijis jāsaprot, ka šeit priekšā stādītie cilvēki– akadēmiķis Kalniņš, ministru vietnieki, mācību spēki no augstskolām– ies prom no darba un strādās Vides aizsardzības komitejā?
Otrs jautājums. Mēs šodien pirms stundas apstiprinājām lēmumu par Vides aizsardzības komitejas stāšanos spēkā. Mēs arī pieminējām gan ārstus, gan veterināros darbiniekus. Šajā sarakstā neviena no šiem speciālistiem nav.

I.Emsis: Uz pirmo jautājumu es atbildu. Lai būtu skaidrs, runa iet par kolēģiju. Neveiksmīgi Konstitūcijā tā ir nosaukta par komiteju. Komitejas kolēģija. Tā vajadzētu, bet tā nav ierakstīts Konstitūcijā, un, kad mēs labosim Konstitūciju, tad arī varēsim šo neprecizitāti novērst. Tikai daļa no šiem darbiniekiem, apmēram viena trešā daļa, būs profesionālie un pastāvīgi komitejā strādājošie cilvēki. Pārējie būs speciālisti no dažādām organizācijām, kas saistītas ar vides aizsardzības kontroli un vides aizsardzības organizāciju. Jūs tagad redzat, ka te ir gan Ministru padomes pārstāvji, gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji, gan no medicīnas dienesta. Paredzēts, ka tad, kad nodibināsies Mežsaimniecības ministrija, pārstāvis būs arī no šīs ministrijas, jo šīs komitejas lēmumi attiecas uz visām iestādēm un lēmumu var pieņemt tad, ja tas ir kompetenti un pamatīgi izsvērts. Šis sastāvs ir tāds, ka tikai daļa ir komitejā pastāvīgi strādājuši darbinieki. Ir līdzšinējā kārtība un prakse šādus komitejas izveidē. Par medicīnas darbiniekiem. Es vēlreiz saku, ka komitejas sastāvs vēl nav pilnīgs. Šobrīd man priekšlikuma par to, kāds medicīnas darbinieku pārstāvis darbotos šajā komitejā, nav. No ministrijas priekšlikums ir izvirzīt Annu Auziņu.

T.Jundzis: Vai, stādot priekšā šādus kandidātus, jūs varētu nosaukt, kuri no komitejas locekļiem būs pastāvīgi strādājošie?

I.Emsis: Es to varu izdarīt uzreiz pēc saraksta.

Priekšsēdētājs: Nevajag katru cilvēku stādīt priekšā.

J.Freimanis: Emša kungs! No tiem cilvēkiem, kas šeit sarakstā minēti, daudzus es personiski pazīstu. Jāsaka, ka ļoti daudzi ir labi speciālisti, bet sakiet lūdzu, vai tas, ka mēs šeit redzam daudzas augstas amatpersonas, saietas ar sadalīšanas principu? Augstākās padomes Vides aizsardzības komiteju mēs pie Augstākās padomes ievēlējām tieši tādēļ, lai tā būtu savā rīcībā pilnīgi neatkarīga. Es negribu teikt par šiem speciālistiem sliktu. Viņi ir pazīstami un labi cilvēki. Bet vai tas ir pareizi – šādu rangu likt iekšā?

I.Emsis: Šeit apsvērums ir tikai viens: mums jāatrod kopēja rīcības programma. Ja mēs gribam gūt panākumus mūsu kopējā darbā, tad šai rīcībai jābūt saskaņotai ar Ministru padomi, gan ar Ekonomikas ministriju. Tāpēc šo speciālistu klātbūtne ir nepieciešama šajā koleģiālajā orgānā. Kas attiecas uz nozaru ministrijām, no tām ir pārstāvji pa vienam speciālistam no katras. Tiem ir tieša kontroles funkcija attiecībā uz vides aizsardzību. Tātad, ja mēs gribam realizēt vienotu vides aizsardzības politiku, tad, tikai esot klāt šiem cilvēkiem lēmumu pieņemšanas brīdī, mēs varam radīt vienu stratēģisku darbības modeli. Kas attiecas uz bažām par to, vai šeit negūs virsroku šī resoriskā pieeja, tad šīs bažas ir paredzēts noņemt tādējādi, ka tehnokrātiskas ievirzes cilvēki šajā komitejā virsroku gūt acīmredzot nevarēs, vienkārši viņiem pietrūks balsu.

J.Blažēvičs: Vai jūs paredzat komitejas sastāvā kādu no vietējās tautas deputātu padomes pārstāvjiem?

I.Emsis: Jā, jautājums tika apsvērts, bet līdz šim mēs līdz tam secinājumam neesam nonākuši. Man ir jāatbild viennozīmīgi, ka, ja mēs redzēsim ekoloģiski izglītotu vietējās padomes darbinieku, kas ilgstoši varētu strādāt šajā te lomā un piekristu, man personiski iebildumu nav. Bet šajā sarakstā pagaidām tādu cilvēku nav.

J.Blažēvičs: Es ierosinu sadarbību šajā jautājumā.

G.Romašovs: */Man jums ir, lūk, kāds jautājums. Vai jums ir principiāla pieeja komitejas komplektēšanai tikai no pamattautības personām? Vai citām tautībām nav speciālistu, lai nokomplektētu komiteju?/

I.Emsis: */Nekā principiāla te pavisam nav./

G.Romašovs: */Sagadīšanās?/

I.Emsis: */Sagadīšanās./

G.Romašovs: */Tas nozīmē, ka šajā komitejā, droši vien, būs atklāta pieeja arī citu tautību personām?/

I.Emsis: */Jā, es jau teicu, ka tas nav pilns sastāvs, ka vēl ir iespējas man rekomendēt labu speciālistu, kuru varētu iekļaut sastāvā./

G.Romašovs: */Man ir Vinogradova kandidatūra. Ir tāds profesors, kas ļoti daudz darījis apkārtējās vides aizsardzībā, lielisks speciālists. Tiesa, es nosaucu viņa uzvārdu, nesaskaņojot ar viņu pašu./

I.Emsis: */Man jāsaka, ka ņemšu vērā jūsu ieteikumu, taču prerogatīva lemt būs man./

G.Romašovs: */Šaubu nav, protams, mēs redzam, kā jūs savācāt šo komiteju, skaidrs./

I.Emsis: */Jā, jā, es pierakstīju./

J.Bērziņš: */Manas funkcijas– būt vietniekam arhitektūras jautājumos./

S.Beskrovnovs: */Tikai arhitektūra, vizuālais izskats? Bet tehnoloģijas jautājumi, tehnoloģisko procesu kaitējošie aspekti un pārējais?/

J.Bērziņš: */Es šajā amatā strādāju tikai nedēļu. Jā, mums vēl nav līdz galam noteiktas strukturālās apakšvienības, kurās es tieši piedalīšos. Man šķiet, ka tās pamatos būs vietnieka funkcijas arhitektūras jautājumos, vēl projektēšana, tas ir, jautājumu koordinēšana starp dažādiem projektēšanas institūtiem./

S.Beskrovnovs: */Bet arhitektūra pati par sevi ne tik ļoti ietekmē ekoloģijas jautājumus, ietekmē tas, kas iekšpusē, kā teikt, tehnoloģiskie procesi./

J.Bērziņš: */Celtniecība, kas ir arhitekta darba produkts, ekoloģijas jautājumus ietekmē./

S.Beskrovnovs: */Es sapratu. Paldies./

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

A.Bērzs: Man jums tāds jautājums: vai jūsu iepriekšējās darbības periodā jums ir bijusi kaut kāda saistība arī ar dzīvojamo namu celtniecību Liepājas pilsētas mikrorajonā, kas saucas “Vojennij gorodok”– kara ostā?

J.Bērziņš: Nekāda.

A.Bērzs: Nekāda?

J.Bērziņš: Acīmredzot šos projektus ir izstrādājis projektēšanas institūts, kas izvietots Kaļiņingradā.

Priekšsēdētājs: Paldies! Pirmais mikrofons.

I.Ozols: Cienījamais Bērziņa kungs! Parasti mēs praksē saskaramies ar parādību, ka arhitekta, pilsētas celtniecības pārvaldes, konkrēti Rīgā– Projektēšanas institūta izstrādātie projekti nereti ir pretrunā ar apkārtējās vides aizsardzības vajadzībām, ar ainaviskajiem risinājumiem. Sakiet– kā jūs vienlaicīgi savienojat savu darbu komitejā un tajā pašā laikā pildāt republikas arhitektūras un celtniecības ministra vietnieka funkcijas? Kam jūs dosit priekšroku– šīm hipertrofētās pilsētas celtniecības un urbanizācijas attīstības interesēm vai pilsētas pamatiedzīvotāju un vides aizsardzības interesēm?

J.Bērziņš: Pirmkārt, mana darbavieta būs Arhitektūras un celtniecības ministrija. Darbojoties šajā kolēģijā pie dabas aizsardzības komitejas, es domāju, ka galvenokārt mans uzdevums būs uzklausīt viedokļus, kas nāks no dabas aizsardzības komitejas puses un rūpēties, lai, strādājot savā ministrijā, ar projektu risinājumu palīdzību šie labie novēlējumi tiktu ietverti jebkurā no projektiem un celtnieki attiecīgi tos realizētu.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu pretendentu runāt nedaudz skaļāk, bet deputātiem nedaudz klusāk apspriest izteiktās atbildes, jo vairs nevaram dzirdēt atbildes. Lūdzu, pirmais mikrofons!

F.Stroganovs: */Man jums jautājums kā profesionālam arhitektam. Sakiet, lūdzu, kā jūs vērtējat šodien stāvokli lauku celtniecībā! Vai tā arhitektūras ziņā jūs apmierina? Ko jūs esat noskaņots darīt, strādājot Vides aizsardzības komitejā, lai to pilnveidotu, un tieši kādā virzienā? Es gribētu to dzirdēt./

J.Bērziņš: */Šodien pulksten 11.00 Ministru padomē tika atdota programma, kurā viens no punktiem bija lauku arhitektūras un celtniecības jautājums. Zinot stāvokli agrorūpnieciskajā kompleksā un zinot, ka mēs tieši šim kompleksam atdosim prioritāti, es uzskatu, ka līdz šim pārāk maz uzmanības veltīts dzīvokļu celtniecībai./

Priekšsēdētājs: Paldies, pirmais mikrofons! Vai jūs vēl ko teiksit?

J.Bērziņš: */Atvainojiet, es pabeigšu. Bet ne tikai dzīvokļu celtniecībai vien. Mums nožēlojamā stāvoklī ir ražošana. Mums slikti izskatās celtnes ražošanas vajadzībām. Mazās pilsētas, ciemi ir apauguši ar neizteiksmīgām rūpniecības būvēm, dažādām katlumājām, kas šobrīd nosaka lauku arhitektonisko veidolu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Cienījamais Bērziņa kungs! Tagad arhitektūras jautājumus risinot, kāds ir jūsu viedoklis par Līvānu mājiņām? Jautājums ir par to, ka šīs Līvānu mājiņas ir ne tikai vienveidīgas, bet arī ekoloģiskā ziņā diskutablas, jo pastāv uzskats, ka tās izdala formaldehīdu un ka tie, kuri tajās dzīvo, ir pakļauti kaut kādai tā iedarbībai, kā jūs uz šo jautājumu skatāties?

J.Bērziņš: Pēdējā laikā, runājot konkrēti par koka skaidu plātnēm, šīs Līvānu mājiņas tiek apstrādātas ar sastāvu, kas pilnīgi izslēdz šo kaitīgo vielu izdalīšanos. Tādēļ tā parādība, kāda bija agrāk, ka cilvēki, kas šajās Līvānu mājiņās ievācās, mēnesi vai divus slimoja ar dažādām alerģiskām slimībām, šodien ir novērsta tīri tehnoloģiski. Taču, runājot par šīm mājiņām, es uzskatu, ka tās nav lauku mājas un tās nekādā gadījumā mūsu dabas ainavu negrezno, tās ir pārāk vienkāršotas, jo bija pakļautas tīri lielindustrijas prasībām.

Priekšsēdētājs: Paldies! Pēdējais jautājums, jo ir vēl 9 minūtes.

Dz.Ābiķis: Ar ko mēs tuvākajā laikā klāsim Latvijā jumtus? Kā zināms, šīferis ir ekoloģiski kaitīgs?

J.Bērziņš: Mums, sastādot programmu, ienāca priekšlikums atgriezties pie kārniņiem, tie mums ir, bet ļoti maz. Otrais materiāls mums būs cementa kārniņi. Uz laukiem piedāvā klāt jumtus ar koka skaidām, arī atgriezties pie niedru jumtiem. Pašreiz, cik man zināms, “Lauku celtnieks” strādā pie jumtu seguma materiāla, kas ir ļoti populārs Rietumos, tas ir tā saucamais... (neskaidri), kas tiks ieviests ražošanā jau rudenī, tā būs kopēja firma, ja nemaldos, ar itāļiem.

Priekšsēdētājs: Paldies jums par atbildēm, lūdzu, nākamais pretendent!

No zāles: Vai par procedūru es drīkstētu pateikt vienu mazu repliciņu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj! Man būtu ierosinājums. Te ir vairāki ļoti pazīstami cilvēki: Anna Auziņa, Pēteris Cimdiņš, Andris Gūtmanis, Andris Kalniņš, Arnis Kalniņš, Alfrēds Krusts, Aija Melluma un Juris Zvirgzdiņš. Tie ir ļoti pazīstami, populāri un zinoši cilvēki. Man ir ierosinājums viņus nesaukt priekšā, bet varbūt tikai nosaukt...

Priekšsēdētājs: Kaut arī viņi ir ļoti pazīstami cilvēki, es dažus no viņiem nemaz neredzu zālē, lai gan viņus pazīstu. Tā kā viņu šodien nemaz nav, mēs nevarēsim viņus tik un tā saukt priekšā. Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis: Cienījamie deputāti! Iesaku par komitejas locekli Pēteri Bērziņu, Latvijas Hidrometeoroloģijas pārvaldes priekšnieku. Ar šo dienestu mums ir vislielākā funkciju sakritība un acīmredzot arī vislielākā nepieciešamība dalīt šīs funkcijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

I.Emsis: Es atvainojos, tātad Pēteris Bērziņš pastāvīgi strādās Latvijas Hidrometeoroloģijas pārvaldē, bet pie mums, komitejā, tikai sabiedriskā kārtā.

Priekšsēdētājs: Tātad bija Jānis Bērziņš un tagad Pēteris Bērziņš. Lūdzu, deputāti, uzdodiet jautājumus! Šis cilvēks ir profesionālis, kurš strādājis vides kontroles dienestos. Vārds deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Latvijas robežas tuvumā no Mažeiķiem un Akmenes, pateicoties valdošajiem vējiem, kaitīgie atkritumi tiek ienesti Latvijas teritorijā. Vai jūsu pārvalde ir risinājusi kādas sarunas attiecībā uz Mažeiķu kombinātu, jo Saldus rajons turpmāk draud pārvērsties par tuksnesi, jo Mažeiķu kombināta ietekme ir ļoti kaitīga.

P.Bērziņš: Pie šā jautājuma mūsu pārvalde kopā ar Vides aizsardzības komiteju sākusi strādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Sakiet, kā mainīsies jūsu vadītās pārvaldes struktūras un finansiālā stāvokļa pakļautība sakarā ar politiskajām izmaiņām, kas notiek republikā? Cik es zinu, jūsu pārvalde ir cieši integrēta daudz lielākā sistēmā gan finansiāli, gan administratīvi, vai es nekļūdos?

P.Bērziņš: Mūsu pārvalde ir Vissavienības pakļautībā. To finansē no Vissavienības budžeta, republikas līdzekļi nav ieguldīti, tuvākajā laikā es nevaru pateikt, kā būs, ja republika šo dienestu paņems savā pakļautībā, tas būtu sarežģīti. Mums diena izmaksā dārgi.

F.Stroganovs: */Cienījamo pretendent! Sakiet, lūdzu, vai turpmāk ir plānota Hidrometeoroloģiskā centra darbības pilnveidošana? Laika ziņās, ko pārraida radio, parasti saka: republikas austrumu rajonos gaidāms tāds un tāds laiks, neņemot vērā, ka republikas austrumu rajonos ir trīs dabas zonas. Vai ir paredzēti jauni laika prognozēšanas centri? Vai būs pa vecam– Alūksnē vienīgais centrs, kas dos meteoziņas visai Eiropas austrumu zonai, republikas austrumu zonai?/

P.Bērziņš: */Es precizēšanas labad ziņoju, ka mums Latvijas austrumu daļā ir punkti Daugavpilī, Dagdā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Alūksnē, Viļakā, Ainažos, Rūjienā. Prognozējot laiku, mēs izmantojam visu šo hidrometeoroloģisko staciju datus. Kas attiecas uz precizitāti, tad norādīt precīzāk, kas notiks Alūksnē, Madonā vai Daugavpilī, ir ļoti grūti, jo prognozēšanai tie ir ļoti mazi mērogi. Praktiski neiespējami noteikt, tas notiks Daugavpilī vai Rīgā. Ja skatāmies fotouzņēmumu no pavadoņa, kas izdarīts pirms trim minūtēm, tad arī pēc pavadoņa nevar izrēķināt, vai tas būs Rīgā vai Daugavpilī. Tur vajadzīga intuīcija, pieredze un tā tālāk./

E.Repše: Mēs visi dzirdējām atbildi, taču pēc Černobiļas avārijas mani paziņas pat ar pašdarinātu aparatūru pēc lietus konstatēja paaugstinātu radiāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies pretendentam, jūs varat būs brīvs. Lūdzu, apspriedīsim nākamo kandidatūru. Deputāti savās piezīmēs var atzīmēt, kā jūs balsosit, kad būs jābalso par kandidatūru.

I.Emsis: Iesaku par komitejas locekli Andri Gūtmani, ekonomikas ministra vietnieku. Varu piebilst, ka mums ir bijusi laba sadarbība, jo šis cilvēks Ekonomikas ministrijā ir sapratis Vides aizsardzības komitejas darbu, ka bez aparatūras, bez materiāli tehniskā nodrošinājuma tā eksistēt nevarēs, un mans priekšlikums ir viņu apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs viņu ņemat kā sagādnieku savā komitejā? Lūdzu, deputāti var uzdot jautājumus. Gūtmanis visiem ir pazīstams, un varbūt nevajag uzdot jautājumus. Vārds deputātam Einaram Repšem.

E.Repše: Šobrīd ir zināms, ka ļoti daudzas rūpnīcas būtiski piegandē dabu. Teiksim, Sabilē konservu rūpnīca lej notekūdeņus tieši upē, un tur mirst zivis, tas ir zināms visiem. Vienīgā radikālā iespēja ekoloģiskam risinājumam ir slēgt šo rūpnīcu. Kā jūs– gan kā Ministru padomes atbildīgs pārstāvis, gan kā Vides aizsardzības komitejas loceklis– tagad risināsit šo pragmatisko un ekoloģisko konfliktu?

A.Gūtmanis: Jā, jautājums ir ļoti būtisks, un mums nācās sadurties ar līdzīgu situāciju, risinot Slokas problēmu. Šajā situācijā ekspertiem ir jārēķina un jābūt objektīvai informācijai. Šodien jāsaka tā, ka lielākā daļa mūsu tautsaimniecības uzņēmumu ir novecojusi. Arī cilvēkam ir jaunība, briedums, vecums. Lielākā daļa mūsu uzņēmumu ir vecuma stadijā, un es piekrītu Emša kungam darboties līdzi komitejā, jo uzskatu, ka līdztekus tām investīcijām, kas mums ir materiālā ziņā, mums pamatā jāliek zināšanas. Un vislielākais trūkums mūsu tautsaimniecībā ir tas, mums trūkst zināšanu, lai šīs lietas izvērstu. Mūsuprāt, gan komitejai, gan visai mūsu zinātnei un sabiedrībai ir ļoti rūpīgi jāizsver un jārēķina, jo, ja vienā vietā pieliksim, otrā nāksies atņemt.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

A.Bērzs: Ja mana atmiņa neviļ, tad ražošanas apvienības “Biolar” darbība lielā mērā ir bijusi jūsu kontrolē, un Latvijas ekoloģijas vēsturē viens no negatīvākajiem darbības paraugiem, kas it īpaši ir popularizēts presē.

A.Gūtmanis: Jūs pareizi esat to uztvēris. Mana pamatprofesija ir ķīmiķis, un tāpēc mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka mūsu ekoloģiskās kaites rodas nevis no tā, ka Latvijā ir ķīmija, bet no tā, ka Latvijā ir par maz labu ķīmiķu. Taču šodien jāsaka tā– arī negatīva pieredze ir pieredze.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Seile: Ir tādi gadījumi, ka uzņēmums un organizācija paši nav ieinteresēti veikt ekoloģisko ekspertīzi, bet par šo ekoloģisko ekspertīzi kādam ir jāsamaksā. Kādu jūs šādos strīdīgos gadījumos redzat risinājumu, ja iestāde negribēs apmaksāt ekoloģisko ekspertīzi?

A.Gūtmanis: Redzat, man liekas tā: kurš maksā naudu, tas pasūta mūziku. Es domāju, ka tajos jautājumos, kad runa ir par Latvijas nākotni, budžetā tiks atrasts tik daudz līdzekļu, lai ekspertīze būtu neatkarīga no pasūtītāja. Es uzskatu, ka uzņēmumiem jāmaksā par to, lai tiem būtu, pirmām kārtām, tāda tehnoloģija, kas nepiesārņo, un, otrām kārtām, tiem jāiegulda nauda, lai savestu kārtībā to, kas jau ir sagandēts. Bet ekoloģijas ekspertīzei būtu jābūt neatkarīgai, to vajadzētu apmaksāt no budžeta līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Gulbis: Sakiet, lūdzu, kādā virzienā, pēc jūsu domām, vajadzētu tērēt un par ko jūs balsotu, ja runa būtu par ekoloģiskā fonda līdzekļu tēriņu?

A.Gūtmanis: Es domāju, ka, pirmkārt, vajadzētu tērēt, lai mēs būtu izglītoti. Otrkārt, es tērētu tam, lai mēs tiktu pie tādas tehnoloģijas, kas nepiesārņo dabu. Un, treškārt, vajadzētu tērēt līdzekļus, lai novērstu tādas problēmas, kādas radušās ar gudronu, jo es uzskatu, ka tas ir jāutilizē pašiem saimniekiem. Manuprāt, tie likumi, ko mēs pieņemsim par īpašnieka tiesībām un atbildību, visādā ziņā ļaus mums elastīgāk rīkoties.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Es domāju, ka jums visiem ir zināms, ka apvienībai “Biolar” Maskavas rajonā ir filiāle, tai Šķirotavā ir lielas amonjaka noliktavas. Kā zināms, ir bijuši vairāki gadījumi, kad amonjaks plūdis gaisā. Līdz šim laikam mums, iedzīvotājiem, nav nekādu aizsarglīdzekļu pret amonjaka un citu bīstamu vielu izplūdēm gaisā. Ko jūs domājat par šo bīstamo noliktavu pārvietošanu citur? Es zinu, ka Maskavas rajonā ir dārzeņu bāzes, kas arī izmanto amonjaku. Tā ir ļoti daudz, ja atmiņa neviļ, līdz 40 tonnām sašķidrinātā amonjaka. Nelaimes gadījumi nav prognozējami, pilsētai tie var būt kā atombumbas sprādziens./

A.Gūtmanis: */Jā, es uzskatu, ka šie uzņēmumi, kurus uzcēlusi Ķīmiskās rūpniecības ministrija un pašlaik atrodas Savienības Zinātņu akadēmijas pārvaldīšanā, jāmaina savs profils, tiem jāatbilst zonai, kurā tie atrodas. Amonjaks tur nedrīkst būt. Kas attiecas uz sakņu bāzēm, tad man nav informācijas un atbildēt nevaru. Katrā gadījumā es neesmu to vidū, kas cīnās ar sekām, jo jācīnās ar cēloņiem. Un, ja šīs sakņu bāzes strādā ar amonjaka kompresoriem, tad būs jāskatās, kas un kā jāpārkārto, lai nav jādzīvo gāzmaskās./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

L.Alksnis: Cienījamais Gūtmaņa kungs! Pie mums Rīgā ir izvietoti daudzi lieli Vissavienības pakļautības rūpniecības uzņēmumi, kuri arī vēl patlaban straujā tempā veic rekonstrukciju un paplašina ražošanu, voluntārā ceļā izmantojot savas resoru intereses. Savā laikā, 80.gados, šīs rūpnīcas no mūsu valdības ir saņēmušas atļauju šādām lielām rekonstrukcijām, kas vērtējamas vairākos desmitos miljonu rubļu, piemēram, vagonbūves rūpnīca, dīzeļrūpnīca, lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, arī robotu rūpnīca. Vai jūs nedomājat, ka mūsu jaunajos Latvijas apstākļos mēs šodien varētu steidzīgi iejaukties šo jautājumu risināšanā, jo mēs zinām, ka šīs rūpnīcas mums nav vajadzīgas. Jūs varbūt jau kaut ko darāt šajā jomā, un vai mēs, deputāti, jums varētu kaut kā palīdzēt?

A.Gūtmanis: Es jūs varu informēt, ka valdībā ir aktīva starpresoru komisija, un mēs šim jautājumam pievērsāmies no elektroenerģijas viedokļa, jo Latvijai trūkst elektroenerģijas. Ir anulēti visi izdotie tehniskie noteikumi uzņēmumu rekonstrukcijai, un šī starpresoru komisija šajā aspektā izskata katru jautājumu.
Otrs jūsu jautājumu loks attiecas uz nevajadzīgiem uzņēmumiem. Es gribētu jūs informēt, ka sakarā ar gaidāmo pāreju uz pasaules cenām viens no Latvijas Republikas uzņēmumiem būs vagonu rūpnīca, jo man ir jums jāsaka, ka šobrīd Savienības tirgū viens elektrovilciena sastāvs maksā 800 tūkstošus vai miljonu rubļu. Pasaules tirgū tāds sastāvs maksā apmēram 5 miljonus dolāru, un, ja celsies metāla cena, tad es domāju, ka vagonu rūpnīca būs viens no mūsu republikas solīdākajiem uzņēmumiem. Atbildot konkrēti uz jūsu jautājumu, jāsaka, ka valdība šajā virzienā strādā un ir anulējusi visus rekonstrukciju tehniskos noteikumus.

L.Alksnis: Jā, es tikai gribēju piebilst, ka šie jautājumi jārisina kopsakarā ar ekoloģiskajiem jautājumiem.

A.Gūtmanis: Neapšaubāmi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs vēl vēlaties ko teikt? Vienam jautājumam vēl ir laiks, un tad mēs beidzam uzdot jautājumus, jo desmit minūtes ir pagājušas.

M.Rogaļs: */Cienījamo kolēģijas locekļa pretendent! Man ir tāds jautājums. Mums ir bīstamas ražotnes, mums pa dzelzceļu un autoceļiem pārvadā bīstamas kravas. Bez tā mēs acīmredzot arī turpmāk neiztiksim. Sakiet, kā, rūpējoties par dabas aizsardzību, mums arī mūsu republikas cilvēku aizsargāt!/

A.Gūtmanis: */Pavisam īsi es atbildētu tā, kā tas eksperts no Savienotajām Valstīm, kas nesen pie mums Ventspilī vadīja ekspertīzi, ka nelaimes galvenokārt nāk nezināšanas un nepareizas darbības dēļ. Tāpēc šajā situācijā, es domāju, mūsu valsts, kas nodarbosies ar transporta pakalpojumiem, līdz tam laikam, kamēr atrisināsim tehnikas un tehnoloģijas jautājumus, atturēsies no tādu produktu transportēšanas kā nitrilakrilskābe. Katrā gadījumā tas ir mūsu uzdevums– ostu un transporta saimniecības uzraudzīšana. Jāsasniedz tāds līmenis, kāds ir mūsu kaimiņiem. Piemēram, Somija, kas eksportē Padomju Savienības sašķidrināto gāzi par 39 dolāriem tonnā un pelna milzīgu naudu. Es domāju, ka mēs kolēģijā šo jautājumu izskatīsim. Cilvēka drošība– tas ir galvenais kritērijs strīdīgu jautājumu risināšanā. Labāk būt nabagam, bet veselam, nevis bagātam un slimam./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdošanu pārtraucam. Vārds Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājam.

I.Emsis: Cienījamie deputāti! Par komitejas locekli iesaku Alfrēdu Krustu. Viņš Vides aizsardzības komitejā strādās pastāvīgi. Alfrēds Krusts ir profesionāls biologs, šobrīd nodarbojas ar sauszemes ekosistēmas jautājumiem, tātad floras, faunas un īpaši aizsargājamo dabas objektu, mežu un pārējiem sauszemes ekosistēmas aizsardzības objektiem. Viņš ir profesionāls un ļoti prasīgs darbinieks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krusta kungu, kā arī deputātus, kuri vēlas uzdot jautājumus. Jautājumu nav? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Kā tas ir, ka apmēram pusotra gada laikā jūs esat strādājis trīspadsmit darbavietās. Citi ir strādājuši septiņus astoņus gadus vienā darbavietā. Kā jūs to izskaidrosiet?

A.Krusts: Savas darba gaitas uzsāku pirms studijām, tad studijas materiālo apstākļu dēļ bija jāpārtrauc. Nācās strādāt un pabeigt izglītību. Jūs redzat, ka pēc tam darbavietas mainītas maz. Taču to es neuzskatu par lielu trūkumu, jo vairāk nekā 15 gadus strādāju dabas aizsardzības orgānos. Arī Latvijas Patērētāju biedrības savienībā es nodarbojos ar vides aizsardzības jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Seile: Krusta kungs! Kā jūs domājat, vai tagad nevajadzētu, ņemot vērā, ka reģionālām komitejām tik ļoti pieaug atbildība, pārskatīt to štatus un uz esošajām vietām organizēt darbinieku konkursu.

A.Krusts: Es kā komitejas loceklis principā uzskatu reģionālās komitejas par lieku posmu un uzskatu, ka mums ļoti drīz jāpāriet uz pašpārvaldes mehānismiem, kādi tie būs apriņķos un pagastos. Šis posms, manuprāt, ir lieks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Sakiet, lūdzu, vai jūs cīnīsities par to, lai paplašinātu dabas aizsargāšanas teritoriju Latvijā, jo tā neatbilst pasaules normatīviem? Vai jūs piekrītat, ka ir nepieciešami tādi reģionālie nacionālie parki kā Vidzemes nacionālais parks, Zemgales nacionālais parks utt.?

A.Krusts: Protams, es cīnīšos, un to es faktiski esmu darījis visu darba mūžu. Būs aizsargājamais apvidus Daugavpils rajonā un Krāslavas rajonā, kā arī Vidzemes reģionā organizētais biosfēras rezervāts un piekraste 5 līdz 8 kilometru platumā; kā es dzirdēju šajā pirmdienā, Ministru padomes priekšsēdētājs esot parakstījis par šiem četriem lielajiem objektiem, kuros ir milzīgas teritorijas. Tas viss izveidots pēdējā gada laikā un nācis ar mūsu komitejas svētību. Es, bez šaubām, atbalstu nacionālo parku veidošanu. Mūsu nākotnes problēma un pirmais priekšnosacījums ir Daugavas loku izveidošana– parka izveidošana, kas turpmāk pāraugs par Latgales nacionālo parku. Acīmredzot tāds nacionālais parks būs Vidzemē, Kurzemē strādā pie lībiešu jautājuma. Šogad jau būs konkrēts secinājums par Kurzemes nacionālo parku. Vidzemē milzīgā teritorijā ir rezervāts– Gaujas nacionālais parks. Vēl vienīgi ir jautājums par Zemgali. Par to ir jau ienākuši konkrēti priekšlikumi, pie kuriem mums vajadzētu strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Priekšsēdētājs: Krusta kungs, paldies. Vārds komitejas priekšsēdētājam Emsim.

I.Emsis: Cienījamie deputāti! Komitejas sastāvā iesaku Gunti Puķīti– Informācijas un analītiskā centra direktoru, ķīmijas zinātņu kandidātu. Viņš strādās komitejas pakļautajā organizācijā– Informācijas un analītiskajā centrā, un viņa redzeslokā būs informācija un laboratorijas.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu, uzdodiet jautājumus. Jautājumu nav,– tas ir pretēji mūsu parastajām tradīcijām. Šoreiz viss ir skaidrs, tāpēc Puķīša kungam paldies.

G.Puķītis: Paldies par uzticību!

Priekšsēdētājs: Vārds komitejas priekšsēdētājam.

I.Emsis: Cienījamie deputāti! Komitejas sastāvā kā nākošo iesaku Valdi Segliņu– Ekspertīzes pārvaldes priekšnieku, ģeoloģijas zinātņu kandidātu. Viņš strādās pastāvīgi Apkārtējās vides aizsardzības komitejā un vadīs ekspertīzes darbu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem ir iespējams Segliņa kungam uzdot jautājumus. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Repša: Segliņa kungs, man ir vēstule, es vēlāk to jums iedošu, no kuras redzams, ka Kuldīgas pusē, Ventas baseinā, ir atklātas nelielas zelta iegulas. Taču meklēšanas darbus ar republikas atļauju veic Maskavas speciālisti. Šajā sakarībā jautājums– kā jūs domājat, vai mums visīsākajā laikā nevajadzētu pārņemt savā kontrolē visus ģeoloģiskos pētījumus Latvijā, pārņemt arī iegūtos rezultātus un tāpat arī ievadīt pasākumus, lai vispār ģeoloģisko atradņu izmantošanu republikā pārņemtu pilnīgi savā kontrolē? Man liekas, ka minētā uzdevuma aktualitāti varējām redzēt arī programmā par Daugavas baseinu.

V.Segliņš: Jautājumu jūs izvirzāt ļoti pareizi. To gadījumu es zinu. Attiecībā uz kārtību, kādā notiek ģeoloģiskie izpētes darbi republikā– līdz šim Ģeoloģijas pārvalde un ražošanas apvienība “Latvijas ģeoloģija” bija pakļautas PSRS Ģeoloģijas ministrijai, tāpēc tāda kārtība. Ģeoloģiskos darbus republikā kontrolē ražošanas apvienība “Latvijas ģeoloģija”. Tā darbus reģistrē, tai tiek nodotas arī atskaites, bet saskaņojumu veic arī vietējā padomju vara. Tā kā jūs iesakāt visus šos darbus kontrolēt, tam es pilnībā piekrītu un uzskatu, personīgi es šobrīd uzskatu, ka tas jādara nekavējoši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Segliņa kungs, man jums ir viens ļoti praktisks jautājums, jo pēc tā, kā mēs šodien pieņēmām likumu par Vides aizsardzības komiteju, šādu problēmu jums droši vien būs daudz. Man ir viena ļoti praktiska lieta. Vienā no saimniecībām, kas atrodas Daugavas krastā pie pašas upes, ir bijis konservu cehs, kuru viņi grib pārveidot par jaunu ražotni. Šajā objektā ir ieguldīts ļoti daudz līdzekļu, tādēļ to nojaukt neatmaksājas. Sakiet, lūdzu, vai jūsu ekspertīzes grupa varēs minētai saimniecībai palīdzēt, uzstādot ekoloģiskos ierobežojumus, lai varētu attīstīt ražotni? Vai tas ir reāli, un kā viņiem to darīt? Kā viņiem jums pieteikt pasūtījumu, un kā tas viss izskatīsies?

V.Segliņš: Mēs esam gatavi jebkuru brīdi izvērtēt konkrētu vides situāciju, kā arī konkrētu ražotni, noteikt vides kvalitāti un garantējošus normatīvus.

S.Albertiņa: Bet ekoloģiskos ierobežojumus šajā ražotnē?

V.Segliņš: Ierobežojumi ir normatīvi.

S.Albertiņa: Normatīvs– jā, tātad viņiem tiks uzstādīti noteikumi.

V.Segliņš: Jā, līdz šim tas ir mūsu tiešais darbs.

S.Albertiņa: Paldies. Es domāju, ka tas varbūt interesēja vairākus no klātesošajiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Sakiet, lūdzu, vai jūs nodarbosities arī ar ainavas estētisko ekspertīzi?

V.Segliņš: Šobrīd pārvaldes sastāvā, kurā es strādāju, ir jūsu audzēkņi.

V.Šteins: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Paldies Segliņa kungam. Lūdzu, priekšsēdētāja kungs, nākamo kandidatūru.

I.Emsis: Cienījamie deputāti! Iesaku komitejas sastāvā Gunāru Fominu– Rūpniecības ministrijas galvenās pārvaldes priekšnieku. Man šo kandidatūru ieteica rūpniecības ministrs Oherins. Es lūgtu akceptēt arī šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu uzdodiet jautājumus Fomina kungam. Jautājumu nav? Acīmredzot skaidrs, kāpēc viņš ir komitejā.
Tātad mēs pavisam izskatījām astoņas kandidatūras, ieskaitot komitejas priekšsēdētāja vietnieku. Skatoties uz rindām zālē, man tomēr šobrīd balsot negribētos, un mēs to arī nevaram darīt. Sākas pārtraukums. Reģistrēsimies, kad tas beigsies. Deputāti, tomēr neizklīstiet, atgādiniet pārējiem deputātiem, ka pulksten sešos mūs gaida Jāņu svinībās. Deputāti, Indulis Bērziņš lūdz vārdu paziņojumam.

I.Bērziņš: Nolasu pieprasījumu 50 deputātu grupas vārdā. “Augstākās padomes deputātu pieprasījums.
Sakarā ar šī gada 20.jūnijā “Latvijas Jaunatnē” ievietoto Latvijas Republikas Augstākās padomes Preses centra informāciju “Nolaupīšana rīta pusē”, mēs izsakām savu trauksmi un sašutumu par Valsts drošības komitejas patvaļu, kam par upuri kritis jau trešais latviešu izcelsmes ārzemju pilsonis. Šoreiz Ivars Embrekts. Valsts drošības komitejas Latvijas nodaļas vadītājs Johansons pirmajā dienā nesniedza nekādu izskaidrojumu par šo vardarbīgo aktu– cilvēka aizturēšanu viņa dzīvesvietā bez republikas prokurora sankcijas. Mēs to uzskatām par rupju tiesisku pārkāpumu un tiesiskas valsts principu pārkāpumu un prasām Augstāko padomi dot rīkojumu nekavējoties ierasties uz Augstākās padomes plenārsēdi Valsts drošības komitejas Latvijas nodaļas vadītāju Johansonu, lai sniegtu deputātiem izsmeļošu paskaidrojumu”. Mavriks Vulfsons, Jānis Freimanis un vēl 50 deputātu paraksti.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Tas tiešām ir ārkārtējs gadījums, es tāpēc arī devu Indulim Bērziņam vārdu, jo vakar zvanīja arī Amerikas ģenerālkonsuls, kas izteicis protestu PSRS valdībai. Būtībā sākas 1940.gada deportācijas situācija, jo vispirms naktī bez sankcijas paņem vienu cilvēku, nākamie var būt tautas deputāti, pēc tam– Latvijas mierīgie iedzīvotāji. Tāpēc es domāju, ka mums ir noteikti jāatbalsta deputātu pieprasījums. Vai Johansonu saukt šodien, to mēs varētu izlemt. Mēs viņu varētu saukt arī pirmdien, lai atskaitās, jo tas ir jādzird visai tautai. Mums ir jāpieprasa translācija, jo gadījums tiešām ir ārkārtējs. Ja mēs tādus gadījumus pieļausim vēl, tad sāksies represijas un pilnīga patvaļa. Es domāju, ka mums jāizšķiras, jāzvana un jāizsauc Drošības komitejas priekšsēdētājs, lai viņš pirmdien par šo gadījumu atskaitītos deputātiem. Pusdienas pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Laiks ir sākt. Es atkal neredzu forumu, deputāti ir diezgan nedisciplinēti. Dodu vārdu deputātam Jagupecam. Viņš arī grib nolasīt vienu paziņojumu.

J.Jagupecs: */Cienījamie deputāti! Es gribu jums nolasīt deputātu pieprasījumu, kuru mēs vakar nodevām Augstākās padomes sekretariātam.
“Latvijas Republikas Augstākajai padomei, Latvijas Republikas Ministru padomei. Deputātu pieprasījums. Mums kļuvis zināms, ka kopš 1988.gada beigām notiek kārtības sargu teritoriālo vienību formēšana, kuru skaitliskais sastāvs pašlaik nav lielāks par 40 tūkstošiem cilvēku. No tiem apmēram 5 tūkstoši ir īpašās vienības, kas sastāv no vislabāk sagatavotiem Latvijas Republikas neatkarībai uzticamiem vīriešiem, lielāko tiesu latviešu nacionalitātes, vairumā apmācīti mūsdienu tuvcīņas paņēmieniem. Izveidoto vienību juridiska noformēšana notika 1990.gada 30.maijā, kad Ministru padome pieņēma lēmumu Nr.6 “Par dažiem sabiedriskās kārtības jautājumiem”. Lai iepazītos ar kārtības sargu brīvprātīgo formējumu stāvokli, mēs prasām:
1. Iepazīstināt visus deputātus ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1990.gada 30.maija lēmuma Nr.6 saturu un nolikumu par vienībām.
2. Nākamajā nedēļā Augstākajā padomē uzklausīt republikas Ministru padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, vienību republikāniskā štāba priekšnieku Bišeru un štāba priekšnieka vietniekus Beshļebņikovu un Jekimovu.
3. Sagatavot oficiālu valdības atbildi, kurā informēt deputātus un republikas iedzīvotājus, kādām speciālām funkcijām izveidotas speciālās un īpašās vienības. Iesniegt kārtības sargu vienību organizatorisko struktūru, sakaru un pulcēšanās sistēmu, finansu apgādes sistēmu, valsts transporta līdzekļu izmantošanu, lai mobili pārvietotos republikā, apgādi ar citiem tehniskiem līdzekļiem.
Īpašas bažas rada jautājumi, vai kārtības sargiem ir ieroči, vai paredzēts vienības apgādāt ar ieročiem, kāda kārtība paredzēta ieroču pielietošanai, dienesta pienākumus pildot. Frakcijas “Līdztiesība” deputātu grupa.” Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Pieņemam informācijai to ziņojuma daļu, kurā skarts jautājums par Bišera uzaicināšanu. Es domāju, ka ar pirmdienu mēs varētu uzaicināt Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, lai viņš ziņo. Tā daļa, kas saistās ar kaujinieku vienību apvienošanu, ar ieroču lietošanu, tie ir klaji un nekaunīgi meli un dezinformācija. Man liekas, ka šo jautājumu vajadzēs nodot Mandātu un deputātu ētikas komisijā. Nav garantijas, ka tādas pašas baumas netiek izplatītas pa visu republiku. To dara arī deputāts Alfrēds Rubiks. Lūdzu, vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Ja jau jautājums ir tik ass un interesants, to vajadzēja izskatīt pilnīgi atklāti, presei klātesot. Par translāciju viss ir, kā pienākas.

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums šo jautājumu izskatīt pirmdien, translējot pa radio. Lūdzu, deputāts Jagupecs.

J.Jagupecs: */Cienījamajiem deputātiem es lūdzu piedošanu. Varbūt nebiju precīzs, nepateikdams to, no kurienes šī informācija par skaitļiem, par gadiem un tā tālāk, no kurienes es to ņēmu. Šī informācija izskanēja ceturtdien seminārā, kas notika Rīgas pilsētas izpildkomitejā, kurā piedalījās pilsētas juridiskās komisijas pārstāvji, Rīgas pilsētas rajonu izpildkomiteju komisiju pārstāvji un Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi, kas ir klāt šeit zālē un var apstiprināt, ka skaitlis– 40 tūkstoši– tika nosaukts, 5 tūkstoši nosaukti, 1988.gads nosaukts kā kārtības sargu vienību formēšanas sākums. Visa informācija ņemta tikai no tiem ziņojumiem, kuri tika izdarīti šajā seminārā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Mandātu un deputātu ētikas komisijā mums vairākkārt nācies izskatīt vienu vai otru deputātu izteikumu, kuri ir saistīti ar bruņojumu, militāriem formējumiem utt. Godīgi runājot, mēs neesam spējīgi to izdarīt, tas ir, šādas lietas izskatīt, jo principā mums nav nevienas oficiālas informācijas. Es gribētu ļoti atbalstīt deputāta Jagupeca ierosinājumu– uzaicināt kompetentas personas, kas par šo jautājumu atbild. Mēs saņemtu ziņas, kāds ir stāvoklis patlaban, un, sākot no tā momenta, pieņemt to par atskaites punktu, izskatot visus turpmākos deputātu izteikumus. Tad mēs vienreiz varētu spriest, vai izdomā no savas galvas, lai tādā veidā varbūt dezinformētu iedzīvotājus, vai ir arī kādi citi motīvi. Taču šobrīd mums nav tādas iespējas.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka tas, kas pie mums notiek, atgādina kurlmēmo dialogu, tāpēc ka deputāts nolasīja pieprasījumu un lūdza šai sakarā atbildi. Un es domāju, ka debates šajā jautājumā ir pavisam nevietā, vispār vienkārši nevajadzīgas, tāpēc ka tās kompetentās personas, kuras lūdzam šeit pieaicināt, var dot izsmeļošu atbildi. Par tiem gadījumiem, kas rodas, par nožēlošanu, par baumām, kuras mēs paši izplatām. Es atceros gadījumu, kad es Anatolijam Valerianovičam uzdevu jautājumu, kas ir šie ļaudis ar apsējiem,– jūs droši vien visi atceraties. Un jūs atceraties, kā Anatolijs Valerianovičs paziņoja, ka dos rakstisku atbildi. Rakstisku atbildi es neesmu saņēmis līdz šim laikam. Tiesa, bija mēģinājums atbildēt mutiski, taču atbilde bija tik strupa, ka es savu jautājumu atkārtoju otrreiz. Man jāsaka, ka līdz šim laikam neesmu saņēmis atbildi. Lūk, tas ir piemērs tam, ka mēs nerunājam konkrēti, neatbildam uz jautājumiem, kas, dabiski, rada nesaprašanos, bet, no otras puses, es domāju, ka tas ir godīgāk, ja deputāts vai deputātu grupa uzdod jautājumu, lai saņemtu pilnīgu informāciju. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Pavisam konkrēts priekšlikums. Pievienojoties frakcijas priekšsēdētāja Dinēviča izteiktajai domai, aicinu klātesošos deputātus nobalsot un pieņemt lēmumu, nosakot vienu laiku– konkrētu nedēļas dienu, tas varētu būt otrdien pulksten 18.00, lai dotu atbildes uz deputāta jautājumiem un pieprasījumiem. Jo, izskatot šādus jautājumus, balsošana nebūs nepieciešama. Tad varēs piedalīties vai nu mazskaitlīgs, vai arī daudzskaitlīgs deputātu pulks.

Priekšsēdētājs: Tas ir viens priekšlikums. Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Man liels lūgums, godājamo priekšsēdētāj! Ņemot vērā tos paskaidrojumus, kurus šodien deva Dobeļa kungs, pret deputāta pieprasījumu attiekties tā, kā pienākas attiekties pret deputāta pieprasījumu, un neatļaut citam deputātam zālē sarīkot obstrukciju deputātam, kas uzdevis jautājumu, sevišķi, ja tas ir frakcijas vārdā, neatkarīgi no šī jautājuma rakstura. Man liekas, ka šodienas apspriešana ir tieši materiāls komisijai par deputātu uzvedības ētiku, šeit izskanēja apvainojumi baumu izplatīšanā un tā tālāk. Man liels lūgums jums un deputātiem– nerīkot obstrukciju šādos gadījumos, mums savā deputātu darbībā var būt vēl daudz līdzīgu situāciju. Paldies./

S.Dīmanis: Mēs jau vairākkārt uzdodam šo jautājumu. Pašreiz sastopamies ar izvairīšanos. Vai tiešām ir jāsagaida tāda situācija, kāda ir Armēnijā, kad šie cilvēki parādās uz ielām, lai fakti būtu acīmredzami? Tāpēc es ļoti lūdzu pirmdien, kad mēs uzlūgsim radio un televīziju, izskatīt arī šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūsu priekšlikums– izskatīt pirmdien vai otrdien? Otrs priekšlikums– izskatīt pirmdien. Otrais mikrofons.

V.Šteins: Sakarā ar to, ka Latvijā ir izveidojusies nenormāla situācija– nav neviena neitrāla laikraksta, ir tikai komunistu “Cīņa” un “Latvijas Jaunatne”, es ierosinu pāriet pie darba kārtības nākamā punkta un izskatīt Škapara iesniegto jautājumu par Augstākās padomes un valdības laikrakstu.

Priekšsēdētājs: Jūs esat nokavējies, Šteina kungs, jūs nebijāt klāt. Gadās arī tā.

J.Ļaļins: */Man liekas tiešām, ka šis deputātu pieprasījums, kas šodien zālē izskanēja, izsaucis negaidītu reakciju. Domāju, ka negaidīto reakciju zināmā mērā esat veicinājis jūs, cienījamo priekšsēdētāj, Īvāna kungs! Jūs to veicinājāt, tāpēc ka tūlīt sākāt vērtēt pieprasījumu. Jums nebija tiesību to darīt. Nu, bet, kad atbildēt uz pieprasījumu, es domāju, ka deputāta statuss nosaka trīs dienas, tāpēc mums vajadzētu acīmredzot pirmdien dzirdēt atbildi uz šo pieprasījumu. Paldies!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Es visu varētu saprast attiecībā uz...

Priekšsēdētājs: Pirmais...

J.Škapars: Es visu varētu saprast, ja būtu deputātu pieprasījums, taču šeit tonis ir pavisam cits. Ja mēs, deputāti, iesniedzam pieprasījumu, tad acīmredzot pieprasījumā vajadzētu jautājuma veidā izvirzīt tās problēmas, kas interesē šos deputātus, bet iespaids rodas tāds, ka šeit nav vis interese uzzināt par kādu problēmu, bet gan vēlēšanās katrā ziņā reducēt uz kaut kādām bruņotām vienībām un tamlīdzīgi, spriežot pēc ziņām par armiju Azerbaidžānā un citur. Mērķis ir noskaņot psiholoģiski un radīt uz āru tādu iespaidu, it kā šeit formētas bruņotas vienības, lai varētu, kā tas notiek citās republikās, attiecīgi iejaukties arī citas bruņotās vienības. Runa ir par ētiku, turklāt ne tikai par ētiku, runa ir par mūsu opozīcijas, visnopietnākās opozīcijas, es pasvītroju, visnopietnākajām provokācijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons. Tikai priekšlikumu, kā un kurā dienā mēs izskatīsim. Skaidrs, ka tas viss ir jāizskata, lai darītu galu tādām runām, kas tiek izplatītas.

J.Vaivads: Es domāju, ka informācija par bruņotajiem spēkiem tiešām būtu vajadzīga. Esmu pārliecināts, ka bruņotie spēki patiesi varētu pārstāvēt kādas citas personas, tādēļ deputātiem noteikti būtu jāzina arī tas, cik tad bruņoto spēku patiesi ir republikā, kā tie ir dislocēti. Pārējie jautājumi, kas izskanēja jau pirmajā pieprasījumā, manuprāt, ir jānoformē kā deputātu pieprasījums.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es gribētu aizrādīt un atgādināt, ka apmēram pirms mēneša ministra vietas izpildītājs Šteinbriks mums sniedza atbildi uz jautājumu par bruņotajiem formējumiem, ko Rubika kungs bija minējis. Šteinbriks teica, ka viņa vadītajā iestādē par šādiem formējumiem, es atgādinu– pirms mēneša–, nekas vēl nebija zināms. Otrkārt, es tomēr...

Priekšsēdētājs: Acīmredzot deputātiem ir cita informācija.

V.Eglājs: Varam atcerēties vai atšķirt deputāta statusu, ko mēs pieņēmām. Tā 8.pants saucās– deputāta jautājums. Deputāta jautājums ir Augstākās padomes sesijas laikā izteikta prasība valsts vai sabiedrisko organizāciju institūcijām vai amatpersonām sniegt oficiālu paskaidrojumu vai informāciju savas kompetences ietvaros. Tas, kas šeit tika nolasīts, precīzi atbilst deputāta jautājumam. Es lūgtu to ievērot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir divi priekšlikumi: pirmais– pārtraukt šīs neauglīgās debates un otrs– sākt izskatīt kārtējo dienas kārtības jautājumu./

Priekšsēdētājs: Mums acīmredzot jāvienojas par to, vai vispār pārtraukt debates un vai mēs izskatīsim jautājumu par čekistu izdarībām, kuru vakar iesniedza 50 deputāti. Otrs jautājums bija izskatīt baumas par bruņotajām vienībām un specvienībām. Kā šeit tika raksturots, tie ir divi pieprasījumi. Viens priekšlikums ir izskatīt otrdien, otrs– pirmdien vai arī neizskatīt nemaz. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir vairāki konkrēti priekšlikumi. Acīmredzot tādēļ, lai nākamajā reizē sēdē neatkārtotos tāda aina kā šodien, kas no rīta sākās un turpinās visu dienu. Acīmredzot arī sekretariātam tam jāpievērš uzmanība. Ieviesīsim tādu praksi: Dobeļa kungs katru dienu sēdes beigās divu triju minūšu laikā informē, ka šodien ienākuši divi deputātu pieprasījumi vai šodien deputātu pieprasījumi nav ienākuši. Vajag taču šim darbam kaut kā saorganizēties! Organizācijas mīnusi liek mums tērēt dārgo laiku, kam vispār tērēt laiku nedrīkstētu.
Un otrais: kāpēc šeit uzsākt diskusiju? Pieprasījums vai jautājums? Lūdzu, lai mūsu cienījamais kolēģis paņem statusu un palasa, kas nolikuma pēdējā punktā konkrēti teikts par deputātu pieprasījumu, bet ne par jautājumu, kad vajadzīga valsts orgānu iejaukšanās, citu orgānu līdzdalība, personām šodien vai pirmdien jādod kādas atbildes. Jūs saprotiet, ka vispirms vajag pašiem izlasīt un saprast dokumentus, tikai pēc tam šeit strīdēties. Man ir priekšlikums: es atbalstu mūsu kolēģa priekšlikumu pārtraukt visas iespējamās spriešanas un tālāk strādāt ražīgi./

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēdējais– deputāts Bērziņš.

I.Bērziņš: Atbalstu iepriekšējo divu runātāju priekšlikumu pārtraukt debates, bet iepriekš, es domāju, var apvienot šos divus jautājumus. Ja jau Drošības komiteja tik brīnišķīgi tika galā ar vienu cilvēku, atrada, ko viņš ir pārkāpis, un izsūtīja viņu, ja šī komiteja nav pamanījusi un nav ziņojusi Augstākajai padomei par pustūkstoša vai pat vairāk– 5 tūkstošu, 40 tūkstošu– bruņotu vīru atrašanos Latvijā, tad jājautā: ko dara šī Drošības komiteja? Es domāju, ka šo jautājumu mūsu frakcija varētu uzdot arī tad, kad ieradīsies Drošības komitejas vadītāji.

Priekšsēdētājs: Deputāti, es nevaru piekrist debatēm par šo jautājumu. Mums tiešām varētu atbildēt gan Drošības komiteja, gan Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Bišers. Izlemsim, vai mēs aicinām pirmdien abus šos cilvēkus uz šejieni vai ne? Viens priekšlikums ir aicināt pirmdien, otrs priekšlikums– otrdien. Ņemsim un nobalsosim, un viss būs skaidrs. Lūdzu reģistrāciju! Bet priekšlikums bija tāds: pēc sēdes paliek visas ieinteresētās personas, lai deputātiem, kuriem šis jautājums neinteresē vai kuriem viss ir skaidrs, nav jāsēž. Tātad– pēc sēdes vai nu pirmdien, vai otrdien, atkarībā no tā, par ko nobalsosim. Pirmdien gan frakciju sēde. Tādā gadījumā pēc frakciju sēdes. Lūdzu rezultātu! 120. Vienojāmies, ka pēc sēdes.

L.Muciņš: Es atbalstu Aleksejevu: vai nu nemaz neskatām, vai nu tas notiek sesijā. Nesāksim izgudrot kaut ko ārpus sēdes. Ja vajag, tad jāaicina uz komisijas sēdi. Tam jānotiek zināmos juridiskos ietvaros, nevis kaut kur gaisā.

Priekšsēdētājs: Tas notiks sesijā. Tā kā tas nav balsojamais jautājums, to izskatīsim pēc pārējiem darba kārtības jautājumiem, lai tie deputāti, kurus tas neinteresē vai kuriem jādara kaut kas cits, var nepiedalīties, jo tas nav balsojamais jautājums. Tā būs Augstākās padomes sēde, bet tajā nebūs obligāti jāpiedalās tiem deputātiem, kuri to negribēs darīt, jo tur mēs ar balsošanu neko neizšķirsim. Pirmais priekšlikums– pirmdien. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai abas minētās amatpersonas atskaitītos mums pirmdien. Un tagad balsojam par to, lai šī atskaite notiktu otrdien, pēc otrdienas pamatdarba. 65. Vairākums procedūras jautājumā ir par otrdienu. Paldies.
Mēs varam turpināt darbu. Ir viena problēma jautājumā par balsošanu. Mēs esam 120, tas var radīt problēmas, balsojot par cilvēkiem. Man būtu priekšlikums par Vides aizsardzības komiteju. Komitejas pilns sastāvs vēl nav stādīts priekšā. Varbūt mēs izskatīsim visus šeit minētos cilvēkus nākamajā sēdē un komitejas priekšsēdētājs varēs viņus stādīt priekšā? Tad, kad būsim iepazinušies ar visiem, varēsim arī balsot. Šobrīd balsošanu par šo sastāvu, par cilvēku apstiprināšanu atliksim. Jūs piekrītat, komisijas priekšsēdētāj? Piekrīt.
Mums ir palicis jautājums par politisko partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju darbību republikas valsts pārvaldes orgānos un tiesību aizsardzības iestādēs un neizskatītais jautājums par deputātu materiālo nodrošinājumu. Kuri gatavi ziņot? Nav vēl iesniegts? Mēs varam sākt izskatīt jautājumu par politiskajām partijām, noklausīties ziņojumu, pēc tam lemsim tālāk. Lūdzu– deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Kāpēc mēs nebalsojām par tiem kandidātiem, kurus izskatījām pirms pārtraukuma?

Priekšsēdētājs: Es tikko teicu, un mēs vienojāmies, ka izskatīsim arī pārējos, kurus šodien nestādīja priekšā. Pēc tam balsosim par visiem pēc kārtas. Mēs tad būsim iepazinušies ar visiem. Balsosim par pilnu komitejas sastāvu, jo mums vajag visu komitejas sastāvu apstiprināt. Priekšsēdētājs piekrīt šim ierosinājumam? Visiem deputātiem ir atzīmētas pretenzijas pret katru, un, kad balsosim pēc kārtas, tad arī attiecīgi novērtēsim. Jūs domājat, ka ir jābalso? Kādi vēl priekšlikumi? Balsot par kandidātiem?

V.Priščepovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Mums ļoti nesmuki sanāk. Kad mēs vēlējām ministrus, mēs katru personīgi apspriedām un balsojām. Tagad tas jums liekas nepieņemami un jūs meklējat kādu citu ceļu. Mēs visi par to, lai izveidotu komiteju, lai tā sāktu strādāt. Kāpēc jūs meklējat kaut kādas pazemes straumes, kādus apkārtceļus, lai izvairītos no jautājumu izskatīšanas? Man tas tīri cilvēciski nav saprotams. Es taču kopumā atbalstu komiteju, mūsu ekoloģiju, jācīnās par to, bet mēs kaut kādus reveransus taisām. Tas taču nesmuki./

Priekšsēdētājs: Jā, tiešām ir ļoti neglīti, ka, balsojot par cilvēkiem, par personībām, bieži vien vairāk nekā 20 cilvēki nebalso. Es skatījos vairākas balsošanas reizes situācijā, kad ir 120 cilvēku. Deputātu nedisciplinētības dēļ mēs nonākam ļoti neērtā situācijā. Tāpēc es, zinādams šo situāciju, nevēlos apkaunot visu Augstāko padomi un klātesošos Augstākās padomes deputātus. Vienas deputātu daļas nedisciplinētības dēļ mēs šobrīd nevaram atrisināt līdz galam jautājumu par komitejas personālsastāvu, un tāpēc es izteicu šādu priekšlikumu– apstiprināt visus pārējos un tad nobalsot atsevišķi par šiem kandidātiem. Tāds bija priekšlikums, un es varu likt to uz balsošanu.

V.Kostins: */Atļausiet jautājumu par procedūru? Cienījamo priekšsēdētāj! Man liekas, būtu demokrātiski un pareizi, ja mēs tagad sāktu balsot par tiem cilvēkiem, kas uzstājās mūsu priekšā un atbildēja uz mūsu jautājumiem. Kāpēc tad šodien mēs viņus izsaucām? Tas taču pirmo reizi mūsu praksē, kad mūsu priekšā stāvēja cilvēki, mēs uzdevām jautājumus, klausījāmies, bet nekādu lēmumu nepieņemam. Vismaz par tiem cilvēkiem, kas šodien ir šeit, pieņemsim lēmumu. Kvorums ir. Kas mūs traucē? Man pavisam konkrēts priekšlikums: sāksim balsot par tiem cilvēkiem, kas bija mūsu priekšā./

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt! Jums ļoti labi ir zināmi iemesli, kāpēc es iesaku atturēties no balsošanas. Mans priekšlikums ir tāds: nobalsot par to, vai apstiprināt šos cilvēkus tūlīt, vai apstiprināt viņus pēc tam, kad mēs izskatīsim visus pārējos Dabas aizsardzības komitejas locekļus un kad mums šeit būs kvorums balsošanai. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Man ir tieši tāds pats ierosinājums. Mums jāizskata visi komitejas locekļi, lai varētu salīdzināt, jo mēs vēlam kolektīvu orgānu. Tātad pēc visu komitejas locekļu izskatīšanas būs loģiski balsot par viņiem. Man ierosinājums ir likt uz balsošanu to, vai šodien balsot par to daļu vai nebalsot, vai balsot tad, kad ir visi?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Albertiņa: Man nav citu priekšlikumu, es tikai gribēju, lai tiktu normalizētas attiecības ar mūsu otro frakciju, jo saprotu, ka viņi nekādi nevar saprast mūsu pašreizējo uzvedību. Būtu ļoti labi, ja mums izdotos jums stādīt priekšā visus tos cilvēkus, vismaz lielāko daļu no viņiem, kuri mums ir jāievēl šajā ļoti nozīmīgajā darbā. Jūs paši redzat, ka viedokļi var būt ļoti dažādi, un es kā cilvēks, kas ilgstoši strādā ar visiem šiem ļaudīm kopā un katru personiski pazīst, gribētu, lai arī jūs uz viņiem nopietni paskatītos un visus kopā redzētu, un visus kopā novērtētu. Es šodien ierosinu balsot par to, lai mēs šo balsošanas procedūru liekam uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Man ir zināms jūsu viedoklis, deputāt Providenko.

A.Providenko: */Es tomēr gribēju, Īvāna kungs, piemetināt, lūk, ko: man principā vienalga– balsošana šodien vai citu reizi. Bet gribētu, lai jūs pret Augstāko padomi kā priekšsēdētājs neizturētos kā pret balsošanas mašīnu un katru reizi izsvērtu situāciju Augstākajā padomē. Es domāju, ka frakcijai “Līdztiesība” šodien nav uzdevums izgāzt jautājumu vai vēl ko. Mums ir kvorums, un ja mēs kaut nedaudz meklētu saskarsmes punktus, bet pastāvīga cenšanās tādos momentos vairot neuzticību ne pie kā laba nenovedīs./

Priekšsēdētājs: Es gan neesmu spīkers, tāpēc varu ierosināt arī kā deputāts savus priekšlikumus. Es neesmu ierosinājis to viens, to ir ierosinājuši arī citi deputāti. Tā ka mums atliek nobalsot. Ņemsim vērā deputāta Providenko izteikto, ka pretējā frakcija arī grib balsot par šiem deputātiem un taisās balsot, vienkārši izšķirsim, vai balsosim tūlīt, vai pēc tam, kad būs stādīti priekšā visi komitejas locekļi. Pirmais priekšlikums ienākšanas kārtībā bija balsot par to, ka mēs balsosim par Vides aizsardzības komitejas locekļiem, kad būs stādīti priekšā visi, arī par tiem, kuriem tika uzdoti jautājumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Reģistrāciju! Rezultāts: 127. Mēs paši varam izlemt, ņemot vērā Dabas aizsardzības komitejas priekšlikumus.
Tagad mēs balsojam par pirmo priekšlikumu, ka balsošanu atliekam līdz tam brīdim, kad būs stādīti priekšā visi komitejas locekļi. Lūdzu, balsojam! 41. Otrs priekšlikums, ka balsojam tūlīt. 79. Tātad pieņemts priekšlikums, ka jābalso tūlīt. Pirmais, par ko mēs balsosim, ir komitejas priekšsēdētāja vietnieks Guntis Liepa. Lūdzu, deputāt Stroganov.

F.Stroganovs: */Ir priekšlikums likt uz balsošanu visu komitejas sastāvu un nevilcināt laiku./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tā varbūt nevajadzētu darīt, jo redzēju, ka pret katru komitejas locekli bija dažādi iebildumi, ap katru– dažas problēmas. Es nezinu, varam jau balsot par visiem kopā. Deputāts Stroganovs izteica priekšlikumu balsot par visu sarakstu. Mums par šo priekšlikumu ir jānobalso, jo mēs balsojam par katru atsevišķi. Balsošanas režīmu! Par– 63, 64.
Otrais priekšlikums– izskatīt katru atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu. Jūs par? 62. Tādā gadījumā ir pieņemts priekšlikums balsot par visu sarakstu kopā. Tātad mēs balsojam par komitejas priekšsēdētāju vietnieku Gunāru Liepu, komitejas locekļiem Jāni Bērziņu, Pēteri Bērziņu, Andri Gūtmani, Alfrēdu Krustu, Gunti Puķīti, Valdi Segliņu un Gunāru Fominu. Komitejas priekšsēdētāj, vai es nosaucu visus? Es sapratu, ka par izskatītajiem. Kāds domā, ka par neizskatītajiem arī? Es teicu– par visiem izskatītajiem. Mēs varam balsot par visu sarakstu. Deputāts Stroganovs neiebilst? Par visu sarakstu? Tas, deputāti, ir ārkārtīgi riskanti: ja mēs nobalsojam pret, tad viss saraksts būs ārā. Deputāts Stroganovs– lūdzu.

F.Stroganovs: */Man bija priekšlikums: balsot par visu izskatīto kandidatūru sarakstu, lai lieki netērētu laiku./

Priekšsēdētājs: */Daži deputāti uzstāj, ka vajag balsot ne tikai par izskatītajiem, bet arī neapspriestajiem kandidātiem./ Tā, cienītie kungi, mēs esam nolēmuši, ka balsosim par visām izskatītajām kandidatūrām. Ja deputātiem pēc tam radīsies priekšlikums, ka var balsot arī par neizskatītajām, ierosiniet pēc tam, un pēc tam arī balsosim, bet vispirms tiksim galā ar šo procedūras jautājumu.

J.Gulbis: Varbūt tas mums palīdzēs– man ir jautājums: vai komisija izskatīja šīs kandidatūras, jo lēmumu mums nepaziņoja. Man tomēr gribētos zināt, kāds komisijas lēmums.

Priekšsēdētājs: Komisija ir akceptējusi kandidatūras, par dažām bija zināmas domstarpības. Lūdzu, deputāt, otrais mikrofons.

V.Šteins: Es gribētu atbalstīt Jāni Gulbi, jo komisijas lēmums, cik es zinu, par ieteiktajiem kandidātiem nav viennozīmīgs. Es baidos, mums ir daudz iebildumu, tāpēc šis saraksts šodien var netikt apstiprināts.

Priekšsēdētājs: Deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka jābalso par visiem kopā. Es tur neko nevaru darīt. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Manuprāt, ja mēs nenobalsojam par sarakstu kopumā, tas nenozīmē, ka mēs esam nobalsojuši pret katru pretendentu individuāli. Tad ir jābalso arī atsevišķi. Nē, man gribas dzirdēt atbildi, jo, ja tas ir tā, tad es noteikti aicināšu balsot pret sarakstu, jo tur ir vismaz viens nepieņemams cilvēks, bet man gribas precizēt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Man tādā gadījumā jālūdz konsultācija. Es uzskatu tā: ja mēs balsojam par visu sarakstu, mēs balsojam par katru cilvēku, kas tajā ir. Mēs esam nobalsojuši par katru, visi tiek iekļauti. Tādā gadījumā mums nav jēgas balsot par visiem kopā. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Jūs visi saprotat, par kuru kandidātu ir runa, taču, es domāju, ka viņš pārējo ielenkumā un nestrādādams savā darbā, būdams mūsu cienījamā Emša vadībā, neapvērsīs komiteju. Es aicinu balsot par sarakstu, ja jau esam tiktāl nonākuši, ka mums vairs nav, kur sprukt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Batarevskis: Ja jūs ņemat par pamatu to, ka var nobalsot par visu sarakstu kopumā, bet pēc tam nevar balsot par katru atsevišķi, tad mums ir iebildumi, jo, ja būs pretenzijas pret vienu cilvēku, netiks ievēlēti pārējie.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Mums katram var būt 100 priekšlikumi, es varbūt pajautāšu, kāds viedoklis ir frakciju vadītājiem par šo jautājumu, bet atkāpties mēs vairs nevaram, mēs nobalsojām par to, ka balsosim par visu sarakstu kopumā. Ja mēs visus šos cilvēkus izgāžam, tad tā ir mūsu pašu vaina.

L.Kurdjumovs: */Lūdzu piecpadsmit sekundes./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Kurdjumovam!

L.Kurdjumovs: */ Es lūdzu atvainot. Cienījamo priekšsēdētāj! Es jūs ļoti lūdzu, ja reiz Augstākā padome, izsakot savu vēlmi balsojot, neciena sevi, tad cieniet jūs vismaz pats sevi. Jūs likāt jautājumu uz balsošanu, tādēļ pārtrauksim visus jautājumus. Vajag taču izrādīt kaut nedaudz cieņas pašu lēmumam./

Priekšsēdētājs: Es pilnīgi piekrītu deputātam Kurdjumovam šajā situācijā. Vajag domāt pirms balsošanas, un tad vairāk nav ko diskutēt. Frakcijas vadītājiem nav ko teikt, viņi vairs negrib runāt. Priekšlikums bija balsot par visu sarakstu kopumā, un mūsu Augstākā padome var izteikt savu viedokli un arī to, ko viņa ir domājusi, ierosinot par šo priekšlikumu balsot. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts– 132. Balsojam par minēto cilvēku apstiprināšanu par Vides aizsardzības komitejas locekļiem. Priekšlikums nav pieņemts, neviens no minētajiem cilvēkiem nav apstiprināts. Kurš vēlējās dabūt izdruku par balsošanas rezultātiem, to var dabūt. Lūdzu, saglabājiet rezultātu! Šodien esam strādājuši par velti visu pēcpusdienu.
Pārejam pie nākošā jautājuma par politiskajām partijām un organizācijām. Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājam vajadzēs nākt ar jaunu kandidātu sarakstu.

J.Lagzdiņš: Pirms vairāk nekā divām nedēļām jums tika izdalīts lēmuma projekts par partiju un citu sabiedrisko organizāciju darbību Latvijas Republikas valsts iestādēs, organizācijās un uzņēmumos. Es domāju, ka šis apjoma ziņā nelielā normatīvā akta projekts izraisīs šodien lielus strīdus un nepārvaramas domstarpības.
Vispirms par to, kāpēc Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai radās doma izstrādāt šādu lēmuma projektu. Pašā lēmuma projekta sākuma daļā ir noteikts, ka šāds dokuments nepieciešams, lai uzlabotu valsts iestāžu un organizāciju darbību, kā arī tiesību iestāžu darbinieku objektivitāti. Es domāju, godātie kolēģi, ka mums vajadzētu atšifrēt, tieši kāpēc šodien apspriedīsim šo lēmumu. Manuprāt, politizētajā sabiedriski politiskajā gaisotnē nav pieļaujams, ka tiesību iestādēs, kuras rūpējas par likumību, par kārtību mūsu republikā, notiktu strādājošo grupēšanās pēc politiskās pārliecības, tātad atkarībā no partijas piederības, atkarībā no piederības sabiedriski politiskajai organizācijai. Kāpēc tas ir bīstami? Tāpēc ka tiesa, prokuratūra, Iekšlietu ministrijas iestādes strādā ar tādām metodēm, kuras lielā mērā nodrošina kārtību un drošību mūsu republikā. Šīs iestādes mēdz saukt arī par represīviem orgāniem. Šādi represīvie orgāni, kuriem ir dažādi līdzekļi, savas kompetences robežās var tos izmantot. Ja šajās iestādēs notiek grupēšanās, tad nav izslēgta šo iestāžu darbinieku grupu vēršanās vienai pret otru, ņemot vērā politisko pārliecību. Tāpat, manuprāt, ir ļoti bīstami, ja Iekšlietu ministrijas darbinieki grupētos un apvienotos uz kaut kādas vienas politiskās platformas, savukārt prokuratūras darbinieki– uz citas platformas un tiesu darbinieki– vēl uz citas platformas.
Pirms pāris nedēļām, kad mēs apspriedām jautājumu par iekšlietu ministru, opozīcijas pārstāvis šeit izteica repliku, ka varētu rasties tāda situācija republikā, ka iekšlietu darbinieki vieni pret otriem vērstu ieroci. Es ceru, ka tā replika bija debašu karstumā izteikta, bet, manuprāt, šajā politiskajā gaisotnē ir dziļa jēga šim opozīcijas deputāta izteicienam, jo tik tiešām, politizējoties Iekšlietu ministrijai, prokuratūrai, tiesai, varētu rasties ļoti bīstama un saspringta situācija. Nerunājot par to, ka nebūtu pieļaujams, ka darba vietas, darba laiku, darba telpas izmanto dažādu politisku mītiņu, politisku sapulču organizēšanai. Tas, manuprāt, nekādi nav pieļaujams, it īpaši iestādēs, kuras gādā par likumības ievērošanu un likumības sargāšanu.
Es gribētu pāriet pie konkrētā lēmuma teksta un mazliet to komentēt. Lēmuma preambula nosaka motīvus, kāpēc tiks pieņemts šis lēmums. Pirmais punkts nosaka, ka Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un tai pakļautajās iestādēs, piemēram, tiesās, nedrīkst izveidot sabiedriski politisko orgānu partiju pirmorganizācijas. Šeit ir tāda frāze “Iekšlietu ministrijā un tai pakļautajās iestādēs”. Te ir domātas Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpstošās labošanas darbu iestādes. Iet runa par to, ka viena mēneša laikā pēc šī lēmuma stāšanās spēkā visām partijām un citu sabiedriski politisku organizāciju pirmorganizācijām šajās tiesu un Tieslietu ministrijas iestādēs ir jāizbeidz sava darbība. Nebūtu jēgas, ja mēs noteiktu, ka nedrīkst izveidot, bet vienlaikus pieļaut iespēju, ka organizācijas un partijas, kas jau darbojas, var turpināt savu darbību. Lēmuma 3.punktā iet runa par to, ka nevienu partiju un sabiedriski politisku organizāciju lēmumi un norādījumi nav pildāmi republikas valsts iestādēs un visā Latvijas teritorijā esošajās organizācijās un uzņēmumos.
Pirmajos divos punktos runa gāja par tiesību aizsardzības iestādēm, kuru uzskaitījums ir izsmeļošs, bet šeit iet runa par visām organizācijām, uzņēmumiem un iestādēm, kuras atrodas un darbojas Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to pakļautības. Gribētu piebilst, ka šis punkts zināmā mērā ir pagātnes palieka. Bailes, ka varētu atgriezties tie laiki, kas bija pirms trim un vairāk gadiem, kad bieži vien tika pieņemti kopīgi PSKP CK, Ministru padomes un Augstākās padomes Prezidija lēmumi par atsevišķiem jautājumiem. No otras puses, es domāju, ka šis punkts būtu pieņemams opozīcijas frakcijai, jo nereti ir izskanējušas bažas, ka varētu nodibināties un izveidoties Tautas frontes diktatūras spiediens. Šis 3.punkts, mūsuprāt, nepieļauj arī nākotnē, ka vienai partijai būtu varas un pārvaldes funkcijas.
4.punkts ir saistīts ar procedūru. Ar to mēs uzdodam republikas valdībai veikt nepieciešamos pasākumus šā lēmuma realizēšanai. Līdz 1.augustam jāiesniedz informācija par lēmuma izpildi. Būtu jāiedibina kārtība, ka svarīgos lēmumos mēs nosakām termiņus un ka Ministru padomei tomēr mūs jāinformē. Pretējā gadījumā nav iespējams parlamentam kopumā kontrolēt, kā tiek pildīts šis lēmums.
Es gribētu vēl jūs, godātie kolēģi, informēt, ka šāds lēmums un sabiedriski politisko organizāciju darbības regulēšana nav nekas jauns. Arī neatkarīgajā Latvijā, ja mēs paskatāmies likumā par biedrībām, sabiedrībām un politiskajām organizācijām, pirmajā pantā ir noteikts: aktīvajā karadienestā esošajām personām, kā arī pamatskolu, dienasskolu, arodskolu, vidusskolu un institūtu audzēkņiem bija aizliegts būt par politiskās partijas biedriem. Neatkarīgajā Latvijā tādējādi bija zināms pilsoņu kontingents, kuri nedrīkstēja būt par politisko partiju biedriem. Skolnieki un karavīri. Mēs gājām lojālāku ceļu, nosakot, ka nedrīkst izveidot noteiktās valsts instancēs partiju pirmorganizācijas. Kas attiecas uz mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, arī tur šis jautājums tiek risināts. Vēl gribētu piebilst, ka iepriekšējo sasaukumu Augstākā padome jau ir gājusi līdzīgu ceļu un, izdarot grozījumus Latvijas PSR likumā par Latvijas PSR tiesu iekārtu, 11.panta 2.daļā ir noteikusi, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām vai sabiedriski politiskām organizācijām. Var rasties jautājums, kāpēc mēs šo lēmumu attiecinām uz tiesu iestādēm? Tāpēc ka tiesās bez tiesnešiem ir daudz dažādu citu darbinieku. Tātad šie darbinieki nedrīkst veidot pirmorganizācijas. Viņi var būt politisko partiju vai organizāciju biedri vai citādu struktūrvienību biedri.
Pēdējās nedēļās laikrakstā “Izvestija” un “Sovetskaja Latvija”, kā arī “Sovetskaja Molodjož” par šo problēmu ir bijušas vairākas intervijas un raksti. Pat mūsu kolēģi no opozīcijas frakcijas ir savu viedokli izteikuši kolektīvi laikrakstā “Sovetskaja Latvija”. Es gribētu uzsvērt, ka ar šo lēmumu nekādā gadījumā netiek pasliktināts vai uzlabots kaut kādas vienas politiskās partijas vai organizācijas stāvoklis. Tiesiski visas partijas un organizācijas ir pilnīgi līdztiesīgas. Nevienas tiesības netiek ierobežotas un netiek dotas papildtiesības. To lūdzu ņemt vērā.
Kas attiecas uz opozīcijas frakcijas iesniegto lēmumu, tad varu izteikt atzinību, jo tas ir pirmais gadījums, kad mēs saņemam gatavu normatīvā akta protokolu. 3. un 4.punktā šī lēmuma opozīcijas frakcijas variantā ir identisks un, izstrādājot savu variantu, mēs ņēmām vērā dažas nianses, kas attiecas uz pirmajiem diviem punktiem. Es nolasīšu un, ja atļauts, komentēšu.
Opozīcijas frakcija pirmo punktu lūdz izteikt sekojoši: noteikt, ka piederība partijai vai citai sabiedriski politiskai organizācijai nevar būt par iemeslu aizliegumam strādāt jebkurā republikas valsts iestādē, organizācijā vai uzņēmumā. Godātie kolēģi! Priekšlikums ir ļoti labs. Taču ir viena piezīme. Ļoti līdzīga tēze ir formulēta Konstitūcijas 49.pantā un, manuprāt, šī konstitucionālā tēze nebūtu ietverama šajā lēmumā. Kas attiecas uz otro punktu, tad es citēju: partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju biedri darba laiku nedrīkst izmantot partiju vai citu sabiedriski politisko organizāciju statūtos paredzētā uzdevuma veikšanai. Komisijas varianta redakcijā mēs esam gājuši plašākā frontē un pilnīgi izvērsuši šo problēmu.
Ne tikai darba laikā, bet arī darba vietā. Opozīcijas ieteiktā norma būtu jāietver Darba likumu kodeksā. Līdz šim, neskatoties uz to, ka 1983.gadā Ministru padome ir pieņēmusi lēmumu Nr.744, kura 4.punktā ir teikts, ka darba laikā nav pieļaujama nekādu sabiedrisku pienākumu veikšana, tas netika ievērots. Šī norma ir cienīga, lai mēs varētu viņu ietvert darba likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu nesākt debates, jo mēs tagad uzdodam tikai jautājumus. Pēc tam debatēsim un izlemsim– pieņemt vai nepieņemt.

J.Ļaļins: */Ceturtais punkts. Uzdot Latvijas Republikas valdībai pieņemt nepieciešamos mērus. Es gribētu, lai jūs īsumā atklātu, kas ar to domāts./

J.Lagzdiņš: Pirmkārt, šeit ir domāts par pasākumiem, ka republikas valdībai, kuras pakļautībā atrodas visas uzskaitītās ministrijas (jāpiebilst, ka prokuratūra neatrodas pakļautībā), jāsavāc informācija, jākontrolē, kā tiek izpildīts šis lēmums. Tā ir vispārējā Ministru padomes funkcija attiecībā uz ministrijām. Ja gadījumā lēmums netiek pildīts, tad mēneša laikā Ministru padomes priekšsēdētājs vai pilnvarots pārstāvis ziņo par to, un, lai uzlabotu šī lēmuma izpildes gaitu, mēs rīkosimies, kā tas ir mūsu kompetencē, kā prasa Konstitūcija un citi likumdošanas akti, lai iedarbinātu pieņemto lēmumu.

J.Ļaļins: */Piedodiet, vēl var papildināt? Vai jūs neuzskatāt, ka vajadzētu atklāt to, ko jūs teicāt? Ko jūs tagad teicāt, ko jūs saprotat ar nepieciešamajiem mēriem?/

J.Lagzdiņš: Es nesapratu jautājumu.

J.Ļaļins: */Es domāju, ka pašā dokumentā, pašā dokumentā parādīt.../

J.Lagzdiņš: Es jau jums teicu, ka nepieciešamie pasākumi ir sekojoši: ir jākontrolē, ir jākontrolē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Krastiņam.

A.Krastiņš: Vai, likvidējot sabiedriski politisko organizāciju un partiju pirmorganizācijas, tiks likvidēta arī pašu iestāžu politiskās vadības struktūra jeb konkrēti Valsts drošības komitejas politiskā daļa, kurā ir reģionālās pārejas? Likvidējot pirmorganizācijas, var akcentēt šīs vadības struktūras. Vai ir par to padomāts?

J.Lagzdiņš: Jā, šīs vadības struktūras, likvidējot sabiedrisko organizāciju pirmorganizācijas, šodien paliek. Ja Drošības komiteja vai kāda ministrija uzskata, ka tās sistēmā ir nepieciešams izveidot kādu konkretizētu institūciju, struktūru, tad arī, manuprāt, Veselības aizsardzības ministrijai, ja tur ir pie vadības tuvredzīgi cilvēki, kuri uzskata, ka darbības uzlabošanai vajag uzlabot kaut kādu ideoloģiskā darba sektoru, tad lai viņi to veido. Tur būs algoti darbinieki, kas būs štatos tāpat, kā tas ir Valsts drošības komitejā. Šo struktūrvienību iekšējā darbībā mēs nevaram iejaukties, tā ir pārvaldes struktūra. Es jums pilnīgi piekrītu, ka šīs institūcijas ar šo lēmumu mēs nelikvidējam.

A.Krastiņš: Es atvainojos. Tādā gadījumā šim te lēmumam es piedāvāju rakstisku variantu. Es iesniegšu jums.

V.Šteins: Šeit, protams, nav rakstīts par atsevišķām partijām. Man ir jautājums par PSKP. Vai tas būtu šeit papildinājums, vai mēs skatīsim atsevišķi lēmumu par PSKP darbību Latvijā vispār?

J.Lagzdiņš: Šobrīd Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā jautājums par PSKP un tās darbības problēmām tiek izskatīts, bet līdz izstrādātiem likumprojektiem joprojām mēs neesam nonākuši. Kas attiecas uz šo lēmumu, manuprāt, šeit ir skaidrs, ka šis lēmums attiecas uz visām Latvijas Republikas teritorijā šobrīd esošajām partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām, tai skaitā uz PSKP. Mūsuprāt, nevajadzētu lēmumos izcelt šo vienu organizāciju, lai gan, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, varbūt viņa to būtu pelnījusi. Ja par PSKP tiks pieņemts īpašs lēmums, kas regulēs un tālāk noteiks, kādas būs ar īpašumu saistītās problēmas un visi pārējie jautājumi, neapšaubāmi tas būs atsevišķs normatīvais akts.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Smoļukam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ir tādas organizācijas, kurās būtu vēlams izdarīt depolitizāciju. Ja paskatītos uz mūsu lēmumu, tad te uzskaitītās organizācijas principā tādas arī ir, taču es gribētu šeit pielikt vēl dažas organizācijas, kā Latvijas radio, televīziju un citus valsts masu informācijas līdzekļus. Tā kā šiem līdzekļiem jābūt neitrāliem, tad man liekas, ka tajos nedrīkst darboties nekādas sabiedriskas organizācijas. No otras puses, jautājums, lūk, kāds: vai mēs praktiski varam panākt kādas organizācijas depolitizāciju un vai tas notiks, aizliedzot partijas apakšējo šūniņu, ja šīs organizācijas vadībā paliks vienas vai otras partijas atbalstītājs? Ņemsim mazu piemēru kaut vai no mūsu parlamenta pieredzes.
Mūsu cienījamie priekšsēdētāji, pat viņi nevar ievērot kaut neitralitātes šķietamību. Es atceros, kad mēs apspriedām Deklarāciju, es iesniedzu labojumu, bet godājamais Anatolijs Valerianovičs nelika to ne apspriešanai, ne balsošanai. Mēs apspriedām jautājumu par partijas īpašuma tiesībām uz tipogrāfiju. Es mutiski un rakstiski iesniedzu lēmuma projektu, bet cienījamais Īvāna kungs to neizvirzīja ne apspriešanai, ne balsošanai. Es Īvāna kungam uzdevu jautājumus, jau mēnesis pagājis, bet viņš uz tiem nav atbildējis. Jūs visi atceraties, kā Krastiņa kungs aizbāza muti opozīcijai. Es ar šo piemēru gribēju parādīt: kas mainīsies no tā, ja mēs pasludināsim depolitizāciju? Ņemsim, piemēram, pagājušo ceturtdienu, kad man bija dota iespēja uzstāties Rīgas radio, bet, par spīti visiem nolikumiem, tajā skaitā arī deputāta statusam, man izgrieza tās frāzes, kas nepatika redaktoram. Tad, lūk, es par ko, kurp vadu sarunu. Vairāku organizāciju depolitizācija ir vēlama, bet kā to panākt praktiski? Tāpēc es gribētu šo lēmumu papildināt vēl ar vienu punktu: šī lēmuma realizācijas kontrolei pēc paritātes principa izveidot komisiju, kurā būtu visu parlamentā pārstāvēto frakciju pārstāvji un kas izskatītu visas praksē radušās konfliktsituācijas. Es neceru, ka šī komisija spēs izdarīt visu, taču būs vismaz kaut kāda objektivitātes šķietamība. Viss. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ļaļinam.

J.Ļaļins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šodien apspriežamais projekts, ko iesniegusi Augstākās padomes Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, ir loģisks turpinājums vienas politiskas struktūras nomaiņai ar otru. Uz to jau bija virzīts iepriekšējās valdības zināmais lēmums, par kuru šodien jau tika runāts. Pašlaik, kad partijas pārtraukušas savu darbību, citas sabiedriski politiskas organizācijas pieņem arvien oficiālāku raksturu. Tam liecība– šodien izskatāmais augstākā likumdošanas orgāna lēmuma projekts. Turklāt iemesls šādam lēmumam oficiāli ved pie nenoteiktiem formulējumiem– “ar mērķi uzlabot darbību” vai “tā dara citās valstīs”. Taču visiem klātesošajiem ir saprotams, ka šis ir dokuments par depolitizāciju. Šajā plānā nerunāt par depolitizāciju– tas nozīmē apmānīt sevi un citus. Šeit skaidrs, ka tā sauktā depolitizācija pirmām kārtām vērsta pret Latvijas Komunistisko partiju kā paņēmiens izspiest tās struktūras no organizācijām, iestādēm un darba kolektīviem. Var iebilst, ka šis lēmums attiecas arī uz citām sabiedriski politiskajām organizācijām. Taču būsim atklāti: lielākajā daļā darba kolektīvu to nav, bet, ja ir, tad to ietekme ir nenozīmīga. Paralēli mēs redzam citu politizācijas procesu. Tas izpaužas daudzveidīgi. Jo šeit, šajā zālē, izveidots valdības kabinets, sastāvošs tikai no Latvijas Tautas frontes pārstāvjiem vai tās atbalstītājiem. Pēc tā paša principa veidots Augstākās tiesas sastāvs un piesēdētāji. Nekādu citu politisko kustību pārstāvji šajās organizācijās, šajos formējumos nav tikuši. Tas ir: viss notiek tāpat kā vecajos labajos laikos, tikai otrādi. Jo Latvijas Tautas fronte, oficiāli palikdama par kustību, būtībā sen kļuvusi par partiju, par valdošo partiju. Tas nozīmē, ka runa par depolitizāciju pašlaik ir fikcija.
Un ir vēl viens jautājums, droši vien svarīgākais. Beigu beigās struktūras var aizvākt, bet ļaudīm pārliecība paliek. Es ne velti uzdevu jautājumu, ko lēmuma 4.pantā nozīmē “nepieciešamie mēri”, piedāvāti projekta komisijai. Uzskatu: ja Augstākā padome pieņems šo lēmumu pašreizējā redakcijā, tad šo “mēru” būtība jāatklāj. Mūsu laikā tā ir ļoti svarīga detaļa. Jo daži izpildītāji uz vietām, lai nodemonstrētu savu lojalitāti jaunajai valdībai, var, kā saka, pārcensties, partijas struktūras sajaukt ar cilvēku pārliecību. Bet cilvēka vajāšana par uzskatiem un pārliecību ir pretrunā ar Vispārējās cilvēku tiesību deklarācijas 19.pantu, kur teikts, citēju: “Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un brīvību to paust.” Izejot no teiktā, ierosinu lēmumu šādā veidā nepieņemt, bet dot iespēju ar to iepazīties darba kolektīvos, uz kuriem šis lēmums attiecas pirmām kārtām. Reizē ar to frakcija “Līdztiesība”, kā zināms, iesniegusi savu alternatīvo lēmuma projektu, kas reglamentētu, es pasvītroju– reglamentētu, partiju un sabiedrisko organizāciju darbību. Uzskatu, ka mūsu frakcijas iesniegtais lēmuma projekta variants atbilst Latvijas PSR Konstitūcijai un Vispārējai cilvēku tiesību deklarācijai. Tas jāpieņem par pamatu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Augstākās padomes priekšsēdētājs lūdz vārdu, ja deputāti atļaus, jo pašlaik jābūt starpbrīdim.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! No rīta puses es saņēmu piezīmi par to, ka mēs ilgi strādājam. Es te vakar arī mēģināju vēl uztiept un pasteidzināt, lai pieņemam lēmumu, un mēs to pieņēmām, neskatoties uz to, ka iepriekšējā dienā strādājām līdz desmitiem vakarā. Sakarā ar to man ir sekojošs priekšlikums: vai tomēr pašreizējā situācijā mēs nevarētu pārtraukt debates par šo jautājumu, jo pabeigt to mēs šodien nevarēsim. Acīmredzot vajag visiem ļaut izteikt savas domas, arī tiem, kuri šeit nepiedalās, jo jautājums ir nopietns. Situāciju sarežģī arī tas, ka ir ieradušies sveicēji, kuri grib lūgt vārdu. Diez vai mums to vajadzētu aizliegt, jo mēs visi esam Jāņatēvi un mūsu vēlētāji visi ir Jāņabērni. Mēs visi dosimies pēc tam pie Jāņabērniem. Tas arī ir ne mazāk svarīgs moments.
Kas attiecas uz deputātu algām, visi materiāli jums ir izsniegti. Diez vai mēs šovakar līdz galam to izdiskutēsim. Kolēģiem ir citādi priekšlikumi, bet ievirze sekojoša: mēs visu izsvērsim ar vēsu prātu. Nezaudēs mūsu gods, Augstākās padomes gods, un nekādā gadījumā nezaudēs arī mūsu pieticīgie līdzekļi, kurus vajag saņemt par šo darbu. Kolēģi domā, ka vajadzētu tomēr tos 500 rubļus, bet to pārējo diferencēt daudz vairāk, lai tiešām tie deputāti, kuri strādā, arī saņem. Tāpēc es domāju, ka visādi varianti mums būs. Arī par sekretāriem mēs visu izlemsim, un nebūtu šodien jāuztraucas par to, ka mēs neizlemsim to lietu. Šīs trīs dienas mums nedeg, lai mēs tagad pusotru stundu turpinātu debatēt un atkal runāt par mūsu materiālo nodrošinātību un tā tālāk. Vai jūs neatbalstītu manu priekšlikumu tagad pārtraukt debates, ņemot vērā to situāciju, kas izveidojusies šajā mājā, un pārtraukt sēdi. Rīt mēs turpinātu savu darbu komisijās, turpinātu darbu Augstākās padomes Prezidijs.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Mums acīmredzot ir jābalso par debašu pārtraukšanu un turpināšanu pirmdien. Jāvienojas, kad pirmdien sāksim darbu. Vārds deputātam Beskrovnovam.

S.Beskrovnovs: */Es pilnīgi piekrītu Anatolijam Valerianovičam, jo jautājums par politisko partiju darbību ir ļoti svarīgs. Man ir viens priekšlikums. Tas satrauc daudzus republikas iedzīvotājus. Es gribu ieteikt, lai pirmdien šī jautājuma apspriešana tiktu translēta pa radio./

Priekšsēdētājs: Mēs par to jau esam vienojušies. Es lūgšu, lai radio būtu, jo šodien mēs uzsākām jautājumu, faktiski nezinot grafiku, un mēs nevarējām uzaicināt radio un televīziju. Pirmdien būs. Lūdzu, balsojam par debašu pārtraukšanu! Rezultāts– 117. Citu priekšlikumu nav.
Vispirms jāvienojas par pirmdienu. Man liekas, ka 10.00 pirmdien nevajadzētu sākt, laikam vienpadsmitos. Nav citu priekšlikumu? Desmitos? Tad ir jābalso. Priekšlikums ir sākt sesiju pirmdien 10.00. Citu priekšlikumu nav? Tā, lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts– 52. Otrs priekšlikums– sākt 11.00. Rezultāts– 81. Vairākums ir par darba sākšanu 11.00. Daži paziņojumi.
Rīt 14.00 satiekas komisija no LTF frakcijas, kura gatavo atbildi vai priekšlikumus atbildei Gorbačovam.
Pēdējais dienas kārtības jautājums, par ko mums jāvienojas, ir 14 Augstākās padomes Jāņu personālā jautājuma iekļaušana dienas kārtībā.
Par ir visi, iebildumu nav?

(Sēdes beigas)