1990.gada 20.jūnija sēdes stenogramma

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts– 134. Pirmais darba kārtības jautājums ir par deputātu materiālo nodrošinājumu. Te daži deputāti ierosina, ka vajag vispirms izskatīt 20.jūnija darba kārtību pēc iesniegtās programmas un pēc tam jautājumu par deputātu atalgojumu. Mēs vakar gan vienojāmies izskatīt materiālo nodrošinājumu un pēc tam ķerties pie pārējiem dienas kārtības jautājumiem. Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Mums jau otro nedēļu stāv neizskatīts jautājums par Augstākās padomes un Ministru padomes laikraksta izdošanu. Tas ir ļoti īss jautājums, kurš pēc būtības mums ir tikai jāizlemj. Ir lūgums izskatīt to kā pirmo, jo šodien notiks Ministru padomes sēde un viņi savukārt tad varētu izlemt jautājumu Ministru padomē. Pretējā gadījumā atkal uz vienu nedēļu jautājums tiks atlikts.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav?

I.Cupruns: Es lūgtu, apspriežot jautājumu par deputātu atalgojumu, izskatīt arī jautājumu par Augstākās padomes štatu sarakstu un Augstākās padomes uzturēšanas tāmi. Šie jautājumi jāizskata kompleksi.

Priekšsēdētājs: Tam, man liekas, mēs neesam gatavi.

I.Cupruns: Tādā gadījumā lūdzu jautājumu atlikt.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot jautājums mums ir jāizskata, jo mēs to dienas kārtībā esam iekļāvuši. Tikai jālemj, kādā secībā mēs to darīsim. Vakar mēs vienojāmies, ka vispirms izskatīsim jautājumu par materiālo nodrošinājumu, bet deputāts Škapars tikko ierosināja izskatīt jautājumu par laikrakstu kā pirmo dienas kārtībā. Bija arī ierosinājums neizskatīt jautājumu par materiālo nodrošinājumu, bet turpināt nedēļas sākumā apstiprināto darba kārtību.
Ir jābalso par šiem diviem priekšlikumiem. Balsosim vispirms par priekšlikumu– neizskatīt jautājumu par materiālo nodrošinājumu, jo tas ir visradikālākais priekšlikums. Tātad pirmais jautājums būtu bijis par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju. Par Škapara priekšlikumu balsosim pēc tam. Balsojam par priekšlikumu neizskatīt jautājumu par deputātu materiālo nodrošinājumu un sākt ar likumprojektu par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas sastāva apstiprināšanu utt., kā tas bija iepriekš apstiprinātajā dienas kārtībā.

I.Ozols: Jautājums ir izvirzīts pilnīgi analogi tam, kā es dažas dienas atpakaļ izteicu. Es lūdzu izsniegt deputātiem visa aparāta struktūras štatu sarakstu, tāmes ekonomisko aprēķinu un apskatīt šo jautājumu kompleksi, jo algas fonds ir kopējs.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir ceturtais priekšlikums. Vārds deputātam Cilinskim.

E.Cilinskis: Mans priekšlikums ir izskatīt šodien darba kārtību tādā secībā, kādā tā ir iesniegta, un šīs darba kārtības beigās izskatīt jautājumu par materiālo nodrošinājumu.

Priekšsēdētājs: Par to es arī runāju. Tā, kā ir iesniegts. Beigās izskatīt jautājumu par deputātu materiālo nodrošinājumu. Balsosim par šo. Nākošais priekšlikums ir izskatīt tad, kad deputātiem būs zināms štatu saraksts un algas, kaut gan, kamēr mēs nezinām deputātu izmaksas, ir grūti noteikt arī štatu darbiniekiem algas. Par štatu sarakstu jums izziņa būs. Deputāts Gorbunovs grib sniegt izziņu pirms balsošanas.

A.Gorbunovs: Pareizāk būtu, ja mēs pieprasītu tos štatus, kuri pašreiz ir aparātā, un viņu algas. Kas attiecas uz to, kādam jābūt aparātam, tad Prezidijs apstiprināja tikai struktūru, kurā ir iezīmētas nodaļas. Nodaļu vadītājus, kurus esam apstiprinājuši, tūlīt arī publicējām. Viņi tagad sāk strādāt pie detalizētas struktūras. Vai vajadzētu Juridiskajai pārvaldei 20 vai 15, vai 10, tas būs jāpierāda Juridiskās pārvaldes priekšniekam, un tikai tad, kad akceptēs Augstākās padomes Prezidijs, varēs pateikt, kādi pārvaldē būs štati. Tāpēc izziņu var izsniegt, cik mums tagad ir un cik ir aptuveni plānots. Vai būs tik daudz, cik plānots, to lems Augstākās padomes Prezidijs, to lems jūsu komisijas, nevis mēs tagad uzreiz teiksim, ka 50 vai 30 cilvēki būs štatā. To mēs pat neizdiskutēsim, jo mums nav arī priekšlikumu. Ir aptuveni priekšlikumi. Juridiskajai pārvaldei vajadzīgi 20 cilvēki. Es neņemos sākt diskutēt par šo jautājumu, ka tieši tik ir vajadzīgi. Vispirms lai tur būtu seši cilvēki, lai viņi sāk strādāt un lai Juridiskās pārvaldes priekšnieks pierāda, ka viņam ir vajadzīgi 20 cilvēki.

Priekšsēdētājs: Es tomēr deputātiem ieteiktu izskatīt jautājumu par materiālo stāvokli, jo algas mums ir jāizmaksā. Tā mēs varam vilkt līdz bezgalībai. Pēc tam mēs varam pie šī jautājuma atgriezties un pārskatīt, kā mēs to esam pieraduši.

S.Buka: */Man dažreiz rodas iespaids, ka tā sauktais Augstākās padomes aparāts, kuru šodien veido Prezidijs, pamatos apkalpos Prezidiju un tā struktūras, bet ne Augstāko padomi, ne Augstākās padomes deputātus. Varbūt es nepareizi saprotu, bet, pēc otrās frakcijas kolēģu jautājumiem spriežot, man tāds iespaids rodas. Mēs to nezinām, bet dzirdam apgalvojumus, ka Prezidijs vispirms izveidos struktūru un pēc tam mums ziņos, kādas funkcijas šī struktūra pildīs. Es domāju, ka Prezidijam vispirms jāsagatavo Augstākās padomes aparāta struktūras projekts, jāizsniedz tas deputātiem apspriešanai un tikai pēc tam jāapstiprina Augstākajā padomē. Šie uzdevumi var tikt kardināli mainīti, un, dabiski, mums jākoriģē kā Augstākās padomes, tā deputātu apmaksas izdevumi kopumā, nevis atsevišķi, nenodarbojoties ar to, ka šodien mēs Augstākās padomes aparāta vadošajiem darbiniekiem nosakām 550–600 rubļus, aizmirstot to, ka viņiem ir.../

Priekšsēdētājs: Cienījamais deputāt Buka! Nelasiet šeit referātu, jo mēs runājam par dienas kārtību. Savas pārdomas par to, cik vajag likt algu darbiniekiem un deputātiem, mēs izdiskutēsim pēc tam. Man ir vajadzīgi priekšlikumi par darba kārtību. Ja tādu nav, tad mēs balsosim.

S.Buka: */Izslēgt no izskatīšanas šī jautājuma sagatavošanu un virzīt izskatīšanai Augstākajā padomē./

Priekšsēdētājs: Tad mēs dzīvosim bez algām, deputāti?

Ģ.Kristovskis: Mēs esam mazliet nokavējuši, jo, kā var izlasīt 8.jūnija “Padomju Jaunatnē”, šis konkrētais punkts jau ir izlemts. Šeit ir rakstīts, ka sesija ir nolēmusi tādas un tādas algas. Tas ir sagatavots pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes Preses centra materiāliem, tā ka mēs šo jautājumu izskatām par vēlu.

Priekšsēdētājs: Es jūs īsti nesapratu.

R.Krūmiņš: Es tomēr negribu piekrist tam apgalvojumam no Prezidija puses, ka tagad deputāti spriež šo jautājumu, jo šis jautājums jau būtībā bija izlemts. Tikai tagad– nezin kādu ambīciju dēļ– šis jautājums ir atkal uztiepts padomei no jauna. Manuprāt, te nav nekādu problēmu. Ja Prezidijs vai Augstākā padome grib šo jautājumu uztiept deputātiem, tad man ir ļoti konkrēts priekšlikums– deputāta Škapara priekšlikumu par laikraksta izdošanu izskatīt pirmkārt, pēc tam– parasto dienas kārtību, kā paredzēts,– par Vides aizsardzības komiteju. Pa to laiku var sagatavot vismaz kaut kādas skices par iespējamo aparāta struktūru, par tāmi. Dienas beigās, kad tas būtu izdarīts, mēs izskatītu šo jautājumu par deputātu materiālo nodrošinājumu.

I.Silārs: Esmu spiests vēlreiz atkārtot to, ko sacīju, kad mēs saņēmām Prezidija lēmumu, kurā ir rakstīts, ka mums jāizskata no jauna deputātu materiālais nodrošinājums atbilstoši no budžeta izdalītajiem līdzekļiem. Toreiz es uzstādīju jautājumu, kādi ir šie atbilstošie līdzekļi. Atbildi saņēmu, ka ar to mūs iepazīstinās Brenčeva kungs. Tas bija viss. Vēl šobrīd Prezidija lēmumu mēs nevaram izpildīt, jo nezinām, kādi ir budžeta līdzekļi.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Mēs runājam par šī jautājuma iekļaušanu vai neiekļaušanu dienas kārtībā. Par to, vai mēs varam vai nevaram izskatīt budžeta zināšanas vai nezināšanas dēļ, runāsim, izskatot šo jautājumu, nevis tagad. Mums ir jāvienojas par izskatīšanu.

G.Grūbe: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! No pagājušās nedēļas ir palicis neizskatīts jautājums par Vides aizsardzības komiteju. Izskatīsim to kā pirmo un tad atgriezīsimies pie pārējiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumi atkārtojas, bet jaunu nav. Tiem, kas stāv pie mikrofoniem, dodu vārdu, un tad beidzam.

I.Bērziņš: Tā kā te tiešām viss ir skaidrs, es gribēju likt priekšā balsot. Visi deputāti taču ir pieauguši cilvēki un balsos par vienu vai otru variantu.

T.Ždanoka: */Es vēlreiz gribu atkārtot, ka šo jautājumu paceļu tādēļ, ka mēs nevaram pieņemt palīgu–sekretāru. Lai šo jautājumu atrisinātu, vajadzīgas 5 minūtes, un sekretariāts varētu noformēt cilvēkus./

R.Rikards: Jautājums par 4.punktu. Vai neatbrīvotajiem deputātiem par darba laiku sesijā maksā viņu vidējo izpeļņu, kas var būt 2000 rubļu, jeb vai viņiem maksā to pašu deputāta algu– 500 rubļus Prezidija variantā? Mūsu pieņemtajā variantā viņiem maksā vidējo algu, kas var būt arī 2000 un 3000 rubļu mēnesī.

Priekšsēdētājs: Prezidijā bija diskusijas par šo jautājumu. Mēs varam kaut kādas izmaiņas tur izdarīt, tikai mainot darba likumdošanas kodeksu. Likumdošanas komisijā tika izteikts priekšlikums iesniegt priekšlikumus par darba likumdošanas maiņu, lai deputātiem nemaksātu vis kā pašreiz par atbrīvošanu no darba un strādāšanu sesijā ar vidējo izpeļņu– 3000 vai 2000, vai vienalga cik rubļu mēnesī, bet maksātu vidējo algu, kas tomēr nepārsniegtu to deputātu algu, kas šeit strādā pastāvīgi. Šāds bija priekšlikums. Lūdzu, lai deputāts Endziņš atbild. Tas ir diezgan būtisks jautājums daudziem deputātiem.

A.Endziņš: Varu informēt deputātus, ka mēs gatavojam šo priekšlikumu tajā blokā, kas paredzēts par dažām izmaiņām darba likumdošanas kodeksā saistībā gan ar atvaļinājumiem, gan citu. Ir runa par izmaiņām Darba likumu kodeksa 114.pantā. Šobrīd tas ir projekta līmenī.

Priekšsēdētājs: Kad šīs izmaiņas varētu būt gatavas?

A.Endziņš: Kā jūs redzat, mēs visu laiku atliekam šī jautājuma izskatīšanu. Bija ieplānots piektdien, šodien ir Ministru padomes sēde, kura sola izskatīt jautājumu par aprēķiniem, ko tas maksās, ja mēs saīsinām darba nedēļu par vienu stundu, kā arī palielinām atvaļinājuma ilgumu. Tātad acīmredzot, vadoties no Ministru padomes secinājumiem, mēs varētu šo jautājumu skatīt jaunnedēļ.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājumu par izmaiņām darba likumdošanā pagaidām mēs neizskatām, bet izskatām jautājumu par savām algām un pēc tam atgriežamies jaunnedēļ pie jautājuma par darba likumdošanas izmaiņām.

L.Muciņš: Vai Prezidijs, kurā, es saprotu, laikam ir tikai rīdzinieki, arī domā par to, ka jāatceļ ir arī komandējuma nauda 3,60 dienā?

Priekšsēdētājs: Nē, komandējuma nauda nav atcelta.

L.Muciņš: Tātad, ja nav desmitnieks dienā, tad vismaz tam minimumam, kas tiek garantēts pēc Darba likumu kodeksa– 3,60– ir jābūt. Kādreiz deputāti bija izcilas personas, kuri ar 3,60 nevarēja iztikt, un viņi saņēma 8 rubļus. Tad ierakstīja tur 10, bet nu tad tas minimums 3,60 paliek, jo tas ir darba likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bukam.

S.Buka: */Kad pēdējo reizi Prezidijā notika apspriešana, sekretariātam tika iesniegts divu frakciju deputātu pieprasījums ar priekšlikumu un prasību pilnīgi atšifrēt visus izdevumus Augstākās padomes uzturēšanai, pavairot šo materiālu un izsniegt visiem deputātiem. Šodien šis jautājums tiek apspriests atkal bez šīs informācijas. Tur bija vairāk nekā 20 deputātu paraksti. Es to uzskatu kā Prezidija necieņu pret deputātiem, kas šo pieprasījumu parakstīja. Kur tas ir? Prasām mūs informēt par to./

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Es lūgtu atcerēties to, par ko šeit informēja priekšsēdētājs. Augstākās padomes struktūras šobrīd tikai veidojas, un nav zināms, cik būs cilvēku, cik viņu ir vajadzīgs. To šobrīd nosaka komisijas, nosakāt jūs paši. Mums komisijas, no vienas puses, pieprasa pēc iespējas daudz cilvēku ar pēc iespējas lielām algām, lai viņus apkalpotu, tai pašā laikā prasa, lai dod atbildi, kāds būs aparāts. Šo aparātu nevar izveidot pēc Prezidija pavēles, viņš šobrīd veidojas dabiskā veidā.

No zāles: Man ir jautājums sēdes vadītājam. Vai būs debates?

J.Lagzdiņš: Vai mēs debates par šo jautājumu atklāsim?

Priekšsēdētājs: Tas ir deputātiem jālemj. Acīmredzot ir jāatklāj. Jūs vēlējāties piedalīties debatēs?

J.Lagzdiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pierakstieties debatēs! Acīmredzot jautājumus uzdot nav jēgas, jo priekšlikums, ko Prezidijs iesniedza, ir ārkārtīgi vienkāršs. Mums vienkārši par to būtu jālemj, ja deputāti uzskata, ka viņiem ir cita motivācija un ka mēs nevaram lemt par šo jautājumu. Domāju, vispirms izdebatēsim un pēc tam lemsim. Lūdzu, uzdodiet vēl jautājumus.

S.Albertiņa: Es uzskatu, ka mēs šodien par šo jautājumu balsot tomēr nevarēsim gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka vispirmām kārtām mums tas ir jādara kopā ar Augstākās padomes aparāta sastāvu. Pie kam mani vēlētāji ļoti vēlas zināt visus sīkumus, visas detaļas par to, kādas algas saņem aparāta darbinieki un kādas algas saņem Augstākās padomes deputāti. Tāpēc šie materiāli ir jāpublicē paralēli, un līdz ar to mēs varam pieņemt šo lēmumu tikai tad, kad mums būs pilnīga skaidrība par aparāta darbiniekiem.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Aparāta darbinieku algas ir publicētas pat “Lauku Avīzē”, neraugoties uz to, ka tās bija izdalītas jums te pavairotā veidā savā laikā.

S.Albertiņa: Jā, jums ir taisnība, cienījamo priekšsēdētāj. Bet diemžēl šeit nav nekādu, pat aptuvenu datu par to, cik šo aparāta darbinieku īsti ir un cik viņi izmaksā valstij.

Priekšsēdētājs: Tas nav zināms. Ir komisijas, kuras pieprasa pa 20 cilvēkiem, lai viņus apkalpotu.

S.Albertiņa: Jā, es saprotu, tādā gadījumā mēs nevaram izlemt šodien jautājumu par deputātu algām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Skaidrs. Tātad mēs labprāt paliekam bez algām.

Priekšsēdētājs: */Es nesapratu./

G.Agafonovs: */Es ierosinu deputātiem maksāt dienas naudu sesijas darba laikā./

Priekšsēdētājs: */Tas ir, nemaksāt par viesnīcu, bet maksāt 10 rubļus.../

G.Agafonovs: */Iespējams. Es ierosinu, kā bija rakstīts pirmajā projektā./

V.Zeile: Jautājums, kuru mēs apspriežam, ir ekonomiskas un politiskas dabas. Es runāšu par ekonomisko pusi. Ja mēs kaut ko gribam reformēt, tad jebkurš normāls ekonomists sapratīs, ka vajag skaidru situācijas pārskatu. Augstākajai padomei ir 1990.gadam apstiprināta budžeta tāme, un deputāti acīmredzot vēlas redzēt šo tāmi. Jebkuras runas par to, kas tiks reformēts, kā tiks reformēts, ir projekts nākotnei, bet šo projektu nākotnē var būvēt tikai tad, ja mēs zinām faktisko reālo stāvokli šodien.

V.Šteins: Cik es saprotu, tad Prezidija priekšlikumā atgriežas vislielākie, skaistākie Brežņeva laiki, jo nodaļas vadītāji, vadītāju vietnieki saņems vairāk nekā deputāti. Te ir 550, 600, jūs piedāvājat deputātiem 500. Tātad faktiski mēs atgriežamies pie aparāta varas. Vai tas tā domāts?

Priekšsēdētājs: Deputāts, kā jūs redzējāt, saņem 700 rubļus. Ar deputāta izdevumiem.

V.Šteins: Ir runa par algām.

I.Ozols: Cienījamais priekšsēdētāj! Jūs pats minējāt, ka asignējumi budžetā, asignējumi Augstākās padomes aparāta uzturēšanai negarantē iepriekšējā lēmumā pieņemto deputātu algu. Tātad acīmredzot jūs zināt šos izdalītos budžeta asignējuma līdzekļus. Bet arī mēs gribētu to zināt. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt– tad mēs samērīgi varētu novērtēt, ja mums būtu šī izejas informācija, attiecību starp parlamentārā algas fonda kopējo summu un aparāta algu summu. Lūdzu, miniet šo skaitli, ar ko jūs motivējat, kāpēc praktiski šī tāme neiztur pieņemto algas lēmumu deputātiem.

I.Cupruns: Abos variantos, kas tika izsniegti tūlīt pēc jautājuma pirmās izskatīšanas, ir viena tēriņa aile– tautas deputātu darbības apkalpe: 66 vienības par 450 rubļiem, 130 vienības par 300 rubļiem. Nevienā “Lauku Avīzē” šīs vienības nav parādītas. Cik noprotu, tas tomēr ir paredzēts Augstākās padomes aparātā. Mani interesē, kas šī ir par apkalpi. Es nevienā sarakstā neesmu atradis šo apkalpi.

V.Eglājs: Man ir priekšlikums to, ko šodien pieņemtu par algām, pieņemt tikai tuvākajiem trim mēnešiem un izskatīt vienreiz to jautājumu kārtīgi, kad būs visa informācija, ko deputāti prasa. Lai nebūtu tā, ka jāmaksā nauda un nezina, no kā maksāt.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums bija šīs summas noteikt uz noteiktu termiņu?

V.Eglājs: Tikai uz trim mēnešiem. Bet kārtīgi sagatavot, lai beigās tā arī paliktu.

A.Aleksejevs: */Es uzskatu, ka nav jāpieņem nekādi pagaidu lēmumi, bet vienreiz jānoskaidro un skaidri jāpasaka, cik mēs varam maksāt un cik mums ir jāmaksā. Man nav skaidri tie priekšlikumi, kas šeit izskanēja, vai saglabāsies piemaksas priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem?/

J.Gulbis: Vai Juridiskajai komisijai, priekšsēdētājiem vai kam citam ir tiesības uzlikt veto mūsu pieņemtajam lēmumam? Kāpēc lēmums netiek izpildīts? Otrkārt, man nav saprotams, kāpēc mēs gribam tomēr šo jautājumu izskatīt atsevišķi, jo no tā, kāds ir štats šeit uz vietas aparātā, ir atkarīgs arī mūsu darbs, un tātad tas ir tikai kompleksi skatāms. Es uzskatu, ka tas nav šodien izskatāms.

G.Grūbe: Man katrā gadījumā gribētos zināt, kas sastādījis dokumentu par šiem variantiem. Tur patiešām ir alga 500, tas ir 1.variants, tur ir lielāka kopējā tāme nekā 2.variantā, kur ir alga 650. Tātad vismaz loģiski vajadzētu sastādīt dokumentus, ko iesniedz Augstākajai padomei.

Z.Ziediņš: Es pilnīgi atbalstu daktera Gulbja ierosinājumu. Arī man ir ļoti konkrēts jautājums. Kas, lūdzu, ir tiesīgs atcelt Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu, ja mums nav prezidenta? Kas šeit var iejaukties? Un, ja jūs man uz šo jautājumu atbildēsit, tad es uzskatu, ka mums būtu jānobalso, vai mēs piekrītam šim veto vai nepiekrītam. Treškārt, es atvainojos, es lūdzu vadīt sēdi Anatoliju Gorbunovu, jo citādi man ir bail, ka viņš atkal atnāks un teiks apmēram tā, kā tas bija: bērni mīļie, ko jūs bez manis te esat izdarījuši?! Un mēs atkal trešo reizi atgriezīsimies pie tā punkta. (Aplausi.)

S.Gerasimovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Jūs bijāt priekšsēdētājs iepriekšējā sēdē, kad mēs lēmām par deputātu materiālo nodrošināšanu. Un es gribu jautāt, cik ilgi tā turpināsies? Mēs kaisījām kritiku un pelnus uz Gorbačova galvas par to, ka viņš, pamājot ar kabatlakatiņu, panāk jebkura lēmuma pieņemšanu. Bet pie mums taču notiek tas pats! Priekšsēdētājs pamāj ar lakatiņu, un mēs sākam pārskatīt jau pieņemtu lēmumu. Runāju par to nevis savā labā, jo nestrādāšu šeit kā no darba atbrīvotais deputāts. Tomēr mūsu pienākums pirmām kārtām ir aizstāvēt un īstenot dzīvē pašu pieņemtos lēmumus. Kas gan mēs par likumdošanas orgānu?/

A.Bērzs: Cienītie kolēģi! Gribu atgādināt, ka jums ir izsniegts Prezidija lēmums šajā jautājumā. Šajā Prezidija lēmumā ir pilnīgi likumīgi pateikts, ka Prezidijs savas pilnvaras nav pārkāpis. Tur ir noformulēts, ka Prezidijs iesaka sesijai, ierosina sesiju pārskatīt šo jautājumu, tātad sesijā jautājums būtu jāstāda tā– vai mēs pārskatām savu pieņemto lēmumu vai ne? Līdz tai dienai, kamēr mēs neesam atcēluši, ir spēkā šis lēmums. Tātad būtu jāizlemj jautājums, vai mēs iepriekš pieņemto lēmumu par atalgojumu pārskatām vai nepārskatām.

A.Teikmanis: Mēs varbūt vēl pāris stundas strīdēsimies un būsim tikpat gudri, cik esam pašlaik. Lēmumu mēs esam pieņēmuši. Šodien varbūt varam izlemt pāris principiālas lietas. Pirmkārt, mēs šo lēmumu pārskatām, kā iesaka Prezidijs. Tā ir viena lieta, ko mēs pašlaik varētu izlemt līdz galam.
Otra lieta ir ētiskais moments, kas radās sakarā ar šo pieņemto lēmumu. Mēs pieņēmām lēmumu par lielām algām, pēc tam ētisku apsvērumu dēļ sākām šaubīties, vai tas būs īsti labi, vai tauta sapratīs. Bet šīs šaubas skāra tikai pusi no šī lēmuma, jo aparāta algas ir svētas un nesatricināmas, tās neviens aiztikt nemaz nedomā. Tās tādas ir un tādas paliek. Ja var samazināt, tad tikai deputātu algas.
Kolēģi, tādā gadījumā mēs varam pieņemt otru principiālu lēmumu un noteikt vienādus griestus deputātu algām un aparāta darbinieku algām. Vienā daļā deputātu rodas zināms mazvērtības komplekss, jo galu galā es esmu deputāts, tautas pārstāvis, bet aparāta darbinieks tomēr saņem vairāk nekā es.
Trešais mans priekšlikums būtu, ka kopējā deputātu un aparāta uzturēšanas tāme tomēr ir jāapskata kopā, tāpēc šodien mēs viņu patiešām neizlemsim. Lai pagaidām darbojas tas lēmums, kādu mēs jau esam pieņēmuši.

Priekšsēdētājs: Man nedaudz jāatbild uz dažādiem jautājumiem par ierosinājumu, jo mēs nolēmām, ka lēmums par deputātu materiālo nodrošinājumu ir spēkā. Bet, lai lēmums iegūtu likuma spēku, tas jāparaksta Augstākās padomes priekšsēdētājam. Tādējādi radās problēmas. Tāpēc arī Prezidijs ir ierosinājis šo jautājumu izskatīt. Mēs balsosim par pašu būtiskāko– vai vispār šo lēmumu pārskatīt un kaut ko mainīt. Ja mēs pieņemsim lēmumu nepārskatīt to, ko esam nolēmuši sesijā, tādā gadījumā visi pārējie jautājumi atkrīt. Tikai tādā gadījumā, ja mēs nolemsim, ka kaut kas jāmaina, mēs varēsim mainīt. Vārds priekšsēdētājam izziņai.

A.Gorbunovs: Kāpēc es ierosināju šo jautājumu? Nevis tāpēc, ka nebiju šeit uz vietas un ka kaut kas ir izlemts bez manis. Bez manis ir izlemts daudz kas, un es daudz ko parakstu, ne tikai tagad, bet arī gadu atpakaļ. Šeit ir sagatavots milzīgi daudz skaitļu. Es uzskatu, ka vajag jums izsniegt ļoti vienkāršotu, summētu izziņu. Tā ir sekojoša.
Plānots ir viens miljons 294 tūkstoši, bet mums vajag 5 miljonus. Aparātam ir vajadzīgi 992 tūkstoši, bet šogad būs vajadzīgi 882 tūkstoši, jo štati ir pieauguši, bet, cik vēl pieaugs, nav zināms. Deputātiem– 2 miljoni 804 tūkstoši; tātad pats galvenais– kādā veidā šo visu sabalansēt. Es jau toreiz teicu, ka praktiski mēs varam aparātu samazināt līdz nullei jeb atstāt piecus cilvēkus. Tas ir jūsu rīcībā, un šeit diskutēt patiešām nevajadzētu. Prezidijs iepazīstinās ar struktūru, un mēs varam svītrot to, kas nācis no komisijām, nevis no priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai kaut kur citur. Lūdzu, apspriediet komisijās, izsakiet savus viedokļus! Aparātu samazināsim tik, cik vajag Augstākās padomes darbam. Mēs varam inventāru, aparatūru negādāt, it neko, mēs varam savas algas uzskrūvēt milzīgas šīs deficīttāmes ietvaros, mēs tās varam uzskrūvēt, cik gribam, šeit nekādu problēmu nav, paliks tikai ētiskā problēma. Vadošie darbinieki ļoti labi saprot: ja kopējā tāme mums ir 5 miljoni un no tiem deputātu naudām vajag 2 miljonus 800 tūkstošus, tad kopējo mums vajag 5 miljonus un 600 tūkstošus. Deputātu algām variantā ar 500 un 200 rbļ. un dienas naudai tiem, kuri dzīvo laukos, plus vēl viesnīcas, ir vajadzīgi 2 miljoni 804. Tātad to starpību– 2 miljonus– starp deputātu naudu un kopējo naudu mēs varam visu laist algā, aparātam– nulle, nekādu iekārtu, visu algās. Paliks vienīgi ētiskais moments, ka alga būs 600 vai 650, vai 750, tur tā lieta.
Es jums jau uzreiz teicu, nav runas par to, vai mums ir nauda vai nav. Tā nauda kaut kur būs jāņem, kādam jānoņem nost un jāieliek mūsu tāmē. Mums trūkst vairāk nekā 3 miljonu. Mums viņi ir jāmeklē. Tātad, vai mēs inventāru pirksim vairāk, mazāk vai samazināsim aparātu un palielināsim algas,– tas šeit nav jautājums, un dienas beigās es ar šiem cipariem ļoti sīki varu iepazīstināt. Bet, man liekas, galvenais ir– aparāta darba alga, tālāk– deputātu kopējie izdevumi, kurā ir alga, palīgs–sekretārs, tālāk– deputāta nauda 200 rubļu, kas saistīta ar dienas naudas izdevumiem. Tālāk– vajag ļoti vispārēji pateikt, cik mums inventāra vajag, nedalot sīkāk. Vēl varam inventāru sadalīt tā, ka– cik kancelejas, cik sīko izdevumu ziepēm un pulverim, remontam, kapitālajam un kārtējam. Darba algas ir 2 miljoni 800 plus 999 tūkstoši. Varbūt pasakiet, kādu gradāciju vajag, un dienas beigās jums šī informācija būs pavairota.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzstādiet jautājumus priekšsēdētājam.

S.Buka: */Man liekas, ka es gribētu dzirdēt Gorbunova kunga atbildi par pašu koncepciju. Pašā Augtākās padomes budžeta vai Augstākās padomes tāmes uzbūves koncepcijā, ja runājam pavisam pareizi, ir zināma pārbīde. Faktiski mēs republikā pirmo reizi esam centušies izveidot darbotiesspējīgu tautas varas orgānu, bet tajā pašā laikā Ministru padomes aparāts, tas ir, parasts birokrātisks orgāns, šodien mums nosaka maksimālo izdevumu robežu šai tautas varai. Reāli iznāk, ka mēs, nezinot, par cik mēs esam samazinājuši veco birokrātisko struktūru izdevumus, tajā skaitā arī Ministru padomes izdevumus, atrodamies Prokrusta gultā šeit, Augstākajā padomē, kad runājam par vadības aparāta darbinieku darba algām, mēs nezin kāpēc aizmirstam, ka vidējais prēmiju apmērs ir apmēram 3 mēnešalgas gadā, kas vidēja mēroga priekšniekam nozīmē apmēram 100–150 rubļu piemaksu mēnesī. Ja mēs runājam, ka pie 400–500 rubļiem vēl jāpieliek 100–150 rubļi no materiālās stimulēšanas fonda reāli vai no ekonomijas, kas ievērojami pārsniedz darba algas visiem šeit klātesošajiem deputātiem, mani interesē jautājums par to, kā uz to skatās Augstākās padomes priekšsēdētājs– uz izdevumu savstarpējo attiecību starp tautas varas orgāniem un administratīvajiem orgāniem koncepciju./

A.Gorbunovs: */Es atbildēšu ļoti īsi. Lai izskatītu visus vadošos orgānus un noteiktu tiem algu, kā jūs iesakāt, vajadzīga diskusija vismaz triju nedēļu garumā. Mēs varam runāt tikai par mūsu aparātu, samazinot to līdz nullei vai līdz 150, līdz 180./

G.Agafonovs: */Anatolij Valerianovič! Jūs nerūpējaties par deputātu veselību. Vakar, pārkāpjot reglamentu, jūs atlaidāt mūs pulksten 20 un 30 minūtēs, šodien jūs iesakāt šo jautājumu izskatīt 19.00. Esmu pārliecināts, ka mēs beigsim 21.00. Vakar es un mani kolēģi palika bez pusdienām, tie, kas dzīvo viesnīcā,– bez vakariņām. Es iesaku šo jautājumu iesākt 17.00 un 19.00 pabeigt./

A.Gorbunovs: */Cienījamie kolēģi, es jau trīs gadus gribu atvaļinājumu, elementāru atvaļinājumu, es gribētu beigt darbu pulksten 19.00, gribētu vienu atpūtas dienu. Par nožēlošanu, pagaidām man tā nesanāk. Kopā domāsim, kas jādara, lai sanāktu. Tāds pagaidām ir mūsu darba stils, ka mums jāstrādā no rīta līdz vēlai naktij./

G.Agafonovs: */Pagājusi stunda, un pilnīgi pa tukšo mēs to esam pavadījuši. 20 minūtes mēs balsojām nezin par ko./

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs izlemsim pēc tam atsevišķi.

I.Cupruns: Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka nebūtu pareizi šeit šo jautājumu stādīt tā, ka deputāti brēc pēc lielām algām. Tā īsti nav. Personiski es šeit vienā no variantiem redzu miljonu lieku tēriņu. Otrā– tas pats. Kas tās ir par vienībām– tautas deputātu darbības apkalpe? Ceru, ka varēsiet atbildēt. Tātad 66 vienības par 450 rbļ. un 130 vienības par 300 rbļ.

A.Gorbunovs: Tās ir štata vienības, kuras tika plānotas, kuras neviena nav pieņemta, kuras saistītas ar komisijas darbu.

J.Gulbis: Kad un kas plānoja šo budžetu mūsu algām? Vai tā nav tā pati mistiskā plānošana, kas jau agrāk notika, nemaz nezinot, cik no mums strādās atbrīvoti, kāds būs sastāvs un kāds būs darbs, jo, cik zinu, budžetu plānoja pagājušā gada vidū?

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es negribu izvērst nekādu diskusiju par dažādiem jautājumiem. Dienas beigās jums būs izziņa, un es vēlreiz jums lieku pie sirds– mēs varam šo mūsu naudu grozīt, kā mēs gribam, bet mēs neaiziesim no jautājuma, cik mums ir alga, nevis, cik ir tāme Augstākajai padomei. Ja mēs uz šo jautājumu negribam atbildēt, bet gribam tikai visu laiku skatīties, kādi mums te ir cipari, tad tas ir cits jautājums. Es ierosinu vakarā, kad būs izziņa, lemt jautājumu par to, cik deputātam ir alga.

Priekšsēdētājs: Jums ir priekšlikums, kur nekā cita arī nav kā jautājums par deputāta algu.

A.Gorbunovs: Aparātu un inventāru, es vēlreiz saku, varbūt dienesta mašīnu vai ziepes un pulveri– to visu varēs izskatīt, samazināt vai palielināt. Šodien ir runa par algu deputātiem.

V.Mihailovs: */Anatolij Valerianovič! Varbūt mums būtu vieglāk un tas atvieglotu uzdevumu, ja jūs mums dotu izvērstu izziņu./

A.Gorbunovs: */Nedzirdu jūs./

V.Mihailovs: */Jūs teicāt, ka jums ir izziņa par mūsu izdevumiem, izvērsta, pa visiem pantiem. Jūs gribat to paplašināt un dot blokos. Varbūt nevajag sev šo uzdevumu sarežģīt, bet pavairot un dot izziņu mums tādu, kāda tā ir. Sasummēt mēs varam vienmēr, bet sadalīt mums sarežģītāk./

A.Gorbunovs: */Lūdzu. Bet paplašinātu arī dosim, jo ne visi tūlīt sapratīs, ja lasīs paši. Dosim vienu un otru izziņu./

J.Lucāns: Man būtu ierosinājums iziet no realitātēm. Ja mēs pieņemam, ka budžeta līdzekļi ir atļauti tieši tik, cik nosaukti, tad tādā gadījumā mums vajag noteikt iespējamo algas līmeni un izdarīt aptauju deputātu vidū, cik paliks strādāt Augstākajā padomē atbilstoši gradācijām šajā algas līmenī, tas ir, 300 rbļ. mēnesī vai 500 rbļ. mēnesī, vai 700 rbļ. mēnesī. Noskaidrot, kas ir ar mieru strādāt. Izejot no tā, lemt pārējo. Es jūtu, ka citādāk šo jautājumu atrisināt nebūs iespējams, mēs varam strīdēties, cik ilgi gribam.

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka nav nozīmes uzdot jautājumus. Varbūt dosim laiku izteikties debatēs? Vajag atrast kādu izeju no situācijas, ņemot vērā to, ka runa ir par mūsu algām, par to, ka 250rbļ. ir vidējā republikas iedzīvotāja alga un mūsu alga ir attiecīgi 500 un 200 deputāta darba izmaksām. Vēl trīs cilvēki uzdos jautājumus, un tad pāriesim pie debatēm.

A.Smoļuks: */Šis jautājums, kā jau redzams, šodien nav gatavs ne apspriešanai, ne debatēm. Man ir priekšlikums šodien to noņemt no dienas kārtības, nobalsot par to. Mēs vispār neesam gatavi šodien runāt, nav gatavs arī pats Prezidija priekšsēdētājs par šo jautājumu uzstāties. Jūs, cienījamo Anatolij Valerianovič, vienmēr mūs mācāt, ka jārunā konkrēti, tāpēc sagatavojiet dokumentus deputātiem, tad iznāks ekonomiska apspriešana./

Ģ.Kristovskis: Reizēm ir tā, ka patiešām mums šī alga neko nenozīmē. Lielai daļai deputātu, kad vakar pārnācām mājās, nebija ko ēst, bet tajā pašā laikā šeit klīst baumas– un varbūt tas tā arī ir–, ka aparātam ir iespēja vienā dienā iegādāties pārtikas produktus, mums šādu iespēju nav. Ir arī baumas, ka aparāts saņem vasarnīcas. Vai arī šo lietu mēs nevaram pieskaitīt pie aparāta izdevumiem? Par kādiem līdzekļiem šīs vasarnīcas tiek uzturētas un cik maksā šis aparāts? Lūdzu, ja mēs sarēķinām visus izdevumus kopā, tad jāsaka, ka deputāti ir stingros mīnusos.

A.Aleksejevs: */Dabiski, ka mūsu šodienas sēde nav izņēmums, tas ir, mēs vienmēr sākam izskatīt pilnīgi nesagatavotus jautājumus, bet es tomēr gribu precizēt savu jautājumu,– es tā arī nesapratu, ko iesaka Prezidijs. Es jautāju, vai priekšsēdētājam un viņa vietniekiem paredzēts saglabāt piemaksas vai ne. Pagājusi jau stunda, nē, 55 minūtes, bet es tā arī neesmu sapratis, ko jūs ierosināt./

Priekšsēdētājs: Prezidijs piedāvā izskatīt jautājumu par deputātu algām. Tas ir skaidrs un gaišs priekšlikums. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man tāda sajūta, ka mēs visu laiku ejam pa riņķi un nevaram atrast, kurā vietā to apli pārcirst. Kamēr nebūs skaidrības, kādas būs algas un samaksa deputātiem, tik ilgi nebūs skaidrs, cik deputātu strādās pastāvīgi Augstākajā padomē. Tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par materiālo nodrošinājumu, es uzrakstīju iesniegumu. Tagad lēmums ir apturēts. No otras puses, es uzskatu, ka man savs iesniegums ir jāatsauc, jo es atteicos šeit saņemt algu. Saņēmu 200 rubļus un gaidu, kad tiks pieņemts lēmums, jo kaut kādu abstraktu noteikumu dēļ es nevaru izšķirties par 200 vai 300 rubļiem.
Otra lieta, kamēr tas nebūs skaidrs, mēs neko nevaram ielikt tāmē, jo, kamēr deputāti neuzrakstīs savus iesniegumus, vai viņi strādās pastāvīgi vai ne, mēs neko nevaram ielikt tāmē. Bez tam es paskatījos tāmi un redzu, ka Brīvības ielā 58 ir visvisādi izdevumi. Gribētos zināt, cik tie ir svarīgi, cik nav svarīgi. Piemēram, mēs tur algojam četrus sargus. Vai tas mums ir vajadzīgs? Vai tajā mājā vēl darbojas citas iestādes? Ja tur ir vēl citas iestādes, tad telpas tām vajadzētu izīrēt. Ja telpas tiek izīrētas, tad vēl ir kaut kādi ienākumi. Cik man zināms, par katru deputātu, lai viņš ārstētos poliklīnikā, būs jāmaksā 380 rubļi. Izskanējuši arī priekšlikumi atteikties no maksas poliklīnikas pakalpojumiem utt. Tāme nekad galīgi netiks sastādīta. Es aicinu atgriezties konkrēti pie nolikuma par deputātu darba samaksu, jo mēs nevaram izskatīt tāmi, kamēr mēs neesam nolēmuši par deputātu darba samaksu. Tad, kad es balotējos vēlēšanās, es zināju, ka darba likumkodeksā ir divi principi: ja es strādāšu ārpus savas pastāvīgās darbavietas, tad es saņemšu komandējuma naudu, nepretendēju ne uz 8, ne uz 10 rubļiem, bet gan uz 3 rubļiem un 60 kapeikām, un es zināju, ja Augstākajā padomē nestrādāšu pastāvīgi, tad es saņemšu vidējo samaksu. Tagad esmu ievēlēts, bet rodas jautājums, ka mēs tos abus punktus vispār likvidējam.

Priekšsēdētājs: Deputāt Muciņ, jūsu priekšlikums nav nekādā pretrunā. Ir vienīgi priekšlikums pārskatīt summu 500 rubļi. Ja ne, tad ne. Nolikumu, ko pieņēmām, mēs jau neaiztiekam. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Pavisam konkrēts jautājums. Sakiet, lūdzu, vai tas atbilst patiesībai, ka visi 200 deputāti, latviski runājot, ir piestiprināti tā saucamajai specpoliklīnikai un vai par katru deputātu gada laikā specpoliklīnikai par pakalpojumiem no mūsu budžeta tiks pārskaitīti 380 rubļi? Jums nav grūti, cienījamie kolēģi, parēķināt, cik tā ir liela summa, un padomāsim par morālo un finansiālo pusi.

Priekšsēdētājs: Deputāt Lagzdiņ, ja jūs esat piestiprināts specpoliklīnikai, tad tas jums jāzina pašam. Es personīgi neesmu nevienai poliklīnikai piestiprināts.

J.Lagzdiņš: Kolēģi Īvān, es uzdevu jautājumu jums un lūdzu uz to atbildēt.

Priekšsēdētājs: Es atbildu kā cilvēks. Jā, var būt piestiprināts, ja viņš nekur citur nav piestiprinājies. Premjerministram Godmanim vārds uzziņai.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es lūdzu drusciņ mieru. Diemžēl, kad pirmo reizi tika skatīts jautājums, klāt nebija finansu ministra. Tā bija pirmā valdības kļūda. Kā es redzu, arī tagad ne finansu ministrs, ne Finansu ministrijas pārstāvis nepiedalās, tāpēc esmu spiests sēdē ierasties pats.
Es atbildēšu arī uz Lagzdiņa kunga jautājumu par poliklīnikām. Gribu nolasīt materiālu, ko jums noteikti izsniegs. Tas ir– Finansu ministrijas priekšlikumi par deputātu algu. Pirms pāriet pie konkrēta teksta, es gribu pateikt, ka es pilnīgi atbalstu Anatolija Gorbunova nostāju principiālā jautājumā. Es varu pateikt ļoti atklāti, ka jums neizdosies atrast tādus argumentus, lai pamatotu, kāpēc Latvijā deputātu algām jāatšķiras no deputātu algām Igaunijā un Lietuvā un pat Savienībā. Var spēlēt un apspēlēt visādus variantus, bet arguments, kāpēc Latvijas Republikas Augstākā padome kaut kādā veidā būtu labāk jāapmaksā nekā mūsu brāļu valstīs, ir nepārvarams. Atļaujiet nolasīt manis minētā materiāla tekstu. Tas ir Finansu ministrijas priekšlikums.
Es pilnīgi saprotu, ka tad, kad tiks apstiprināti valdības izdevumu, ministriju un departamentu apmaksas grozījumi atbilstoši Augstākās padomes aparāta apmaksas apmēriem, tie ir atsevišķi jautājumi. Ministru padomei tas būs jāņem vērā, bet to nekādā gadījumā nevarēs izdarīt, ja būs pieļauta kļūda no pirmā soļa. Es nolasīšu tekstu, kuru es pēc tam lūgšu pavairot un pēc tam jums izsniegt. Diemžēl šis teksts ir tikai vienā valodā, taču ceru, ka to pārtulkos.
Uzskatām par lietderīgu Latvijas Republikas Augstākās padomes tautas deputātu mēneša darba algu noteikt ne 650 rubļu, bet 500 rubļu apmērā. PSRS tautas deputāta alga ir 500 rubļi mēnesī, Lietuvas un Igaunijas deputātu alga ir 500 rubļi mēnesī. Ja arī mēs noteiksim šo summu, tas dos iespēju gadā ieekonomēt 230,4 tūkstošus rubļu. Neatbalstām ierosinājumu par piemaksu deputātiem katru dienu 10 rubļu apmērā laikā, kad viņi piedalās Augstākās padomes plenārsēdē vai pastāvīgo komisiju darbā. Vienlaicīgi uzskatām par nepieciešamu deputātiem, kuri nedzīvo Rīgā, laikā, kad viņi piedalās sesijās un pastāvīgo komisiju darbā, izmaksāt dienas naudu 3 rubļi 60 kapeikas. Tas dos iespēju ieekonomēt 396,8 tūkstošus rubļu gadā. Minētie pasākumi nodrošinās iespēju gadā ieekonomēt sociālajai nodrošināšanai paredzētos izdevumus 48,5 tūkstošus rubļu.
Nolūkā ekonomēt valsts līdzekļus uzskatām par lietderīgu, piemēram, samazināt deputātu sekretāru–palīgu skaitu un attiecīgos izdevumus viņu uzturēšanai. Tātad uzskatām par lietderīgu deputātam ik mēnesi ar viņa darbu saistīto izdevumu segšanai paredzēto 200 rubļu vietā izmaksāt 150 rubļus. Tas dos ekonomiju 26 tūkstošus rubļu gadā. Lietuvas Republikā minētie izdevumi noteikti 150 rubļi mēnesī, Igaunijas Republikā 100 rubļi mēnesī. Šajā aprēķinā izejas datu trūkuma dēļ nebija iespējams uzskaitīt sekojošus izdevumus:
1. Izdevumi, kuri saistīti ar viesnīcu apmaksu deputātiem, kuri nav iesaistīti pastāvīgā darbā Augstākajā padomē. Uzskatām, ka, aprēķinot šos izdevumus, vajadzētu pamatoties uz normu, kāda noteikta par vienvietīga viesnīcas numura izmantošanu, tas ir, no 5 līdz 6 rubļiem diennaktī. Nakts par vienvietīgo numuru diennaktī viesnīcā “Rīdzene” maksā 5 rubļi, bet viesnīcā “Rīga”– 6 rubļi 10 kapeikas.
2. Izdevumi, kas saistīti ar algotajiem deputātiem piešķirto dzīvokļu īres piemaksu.
3. Izdevumi, kuri saistīti ar tautas deputātu padomes deputātu pienākumu pildīšanu, tas ir, izmaksas par piešķirto autotransportu, kā arī ar papildizdevumiem, kompensējot deputātiem par personīgās automašīnas izmantošanu, pildot deputāta pienākumus. Šīs kompensācijas apmēru varētu noteikt ne lielāku kā 30 rubļus mēnesī. Lūk, šādu materiālu mēs jums iesniegsim. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums acīmredzot nekas cits neatliks, kā šo jautājumu atlikt uz vakara sēdi. Deputāts Lagzdiņš gribēja pieteikties debatēs. Es dotu viņam vārdu. Godmaņa kungs, lūdzu atbildēt.

I.Godmanis: Patlaban Ministru padomē mēs skatījām jautājumu gan par specpoliklīniku un par Linezera slimnīcu, kā arī par Līgatnes atpūtas bāzes statusu. Mēs izveidojām komisiju, kuras galvenais uzdevums ir izskatīt, kādi tur ir ārstēšanās noteikumi un kas ir tās personas, kas tur ārstējas. Komisijas slēdziens mani neapmierināja. Pavirši iepazīstoties ar komisijas slēdzienu, es nonācu pie secinājuma, ka šo iestāžu statusu zināmā mērā grib saglabāt. Es domāju, ka šo jautājumu nākamajā valdības sēdē pārskatīsim.
Ir konstruktīvs priekšlikums: deputātiem, apspriežot jautājumu par algu, izveidot deputātu komisiju, kura vispusīgi iepazītos arī ar Finansu ministrijas, respektīvi, ar valdības, ierosinājumu minētajā jautājumā. Jo apspriest plenārsēdē jautājumu par algu bez precīziem, komisijas sagatavotiem politiskiem, finansiāliem un organizatoriskiem argumentiem, pēc manām domām, nebūs pietiekoši produktīvi. Domāju, ka iepriekšējā pieredze to parādījusi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāti, man būtu lūgums, izsakoties par mūsu algu, tomēr runāt konkrēti. Par aparāta algu, par līdzekļiem, kas tiek izlietoti Augstākās padomes uzturēšanai, mēs varam lemt atsevišķi. Šobrīd ir jāizšķir jautājums par savu algu un tad tikai par visu pārējo. Paldies. Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Man šķiet, ka premjerministrs neatbildēja uz jautājumu, vai atbilst patiesībai tas, ka, latviski runājot, mēs esam piestiprināti specpoliklīnikai. Es kategoriski protestēju pret to, ka man aizmuguriski dod kaut kādas priekšrocības, tā saucamos atvieglojumus. Godātie kolēģi, es vēl frakcijas sēdē izvirzīju savu, alternatīvu apmaksas sistēmu,ar kuru iepazīstināju deputātus, kā arī opozīcijas frakcijas locekļus. Plenārsēdē šim jautājumam es gribētu pieskarties vēlreiz, jo uzskatu, ka tas ir būtisks.
Tātad– kāds ir mans priekšlikums? Tas ir sekojošs: deputātiem, kuri nav iesaistīti pastāvīgā darbā Augstākajā padomē, tiek saglabāta vidējā izpeļņa par tām dienām, kad viņi strādā plenārsēdēs, komisiju sēdēs un izpilda Augstākās padomes vai tās Prezidija uzdevumus. Viņiem, tāpat kā tagad, ir paredzēts maksāt kompensāciju 200 rubļu apmērā. Es arī pievienojos tikko izteiktajam Godmaņa kunga priekšlikumam, ka minētajiem deputātiem vajadzētu maksāt dienas naudu 3 rubļi un 60 kapeikas par tām dienām, kad viņi strādā Rīgā plenārsēdēs, komisijas sēdēs un izpilda Augstākās padomes vai tās Prezidija uzdevumus.
Mana ierosinājuma attiecībā uz deputātu algu pati galvenā atšķirība ir tā, ka to deputātu, kuri pāries pastāvīgā darbā Augstākajā padomē, algu veidot no divām daļām. Viena daļa būs 250 rubļi mēnesī. Tā būs mēnešalga, ko saņems pastāvīgi strādājošie deputāti, neatkarīgi no tā, vai viņi ir piedalījušies plenārsēdēs un komisijas sēdēs, jo tas būs atalgojums par darbu vēlēšanu apgabalā, ceturtdienās un piektdienās, par darbu mājās sestdienās un svētdienās. Savukārt par tām dienām, kad mēs pastāvīgi strādājam plenārsēdēs, komisiju sēdēs vai veicam Augstākās padomes vai tās Prezidija uzdevumus, par katru šo dienu papildus vajadzētu saņemt 25 rubļus papildus pie algas, bet nevis kompensāciju vai kaut kādas piemaksas un prēmijas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šie deputāti saņems 250 rubļus plus vēl par mēnesī nostrādātajām darba dienām komisijās un plenārsēdēs. Ja vidēji tādas dienas ir 16, tad 16x25 rubļi plus 250 rubļi un plus 200 rubļi, ko saņem pastāvīgi strādājošie deputāti. Kādas ir manis izteiktās sistēmas priekšrocības un kādi ir tās vājie punkti? Es uzskaitīšu priekšrocības:
1) sistēma atšķirībā no tās, ko piedāvā Augstākās padomes Prezidijs un ko mēs esam apstiprinājuši, veicina deputātu pāriešanu pastāvīgā darbā Augstākajā padomē. Apspriežot likumu par deputātu statusu, mēs jau tad vienprātīgi nolēmām, ka prioritāte ir tiem deputātiem, kuri strādās pastāvīgi, tas ir, virzība uz pastāvīgi strādājošu profesionālu parlamentu;
2) sistēma stimulē deputātus strādāt pastāvīgajās komisijās, jo galvenais darbs, agri vai vēlu jūs to, godājamie kolēģi, redzēsit,– ka galvenais darbs mums būs komisijās.
Es uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski. Šī sistēma ir taisnīga, jo pusotra mēneša laikā jūs redzat, ka ir grupa deputātu vai atsevišķi deputāti, kuri ļoti slinki nāk uz komisijas sēdēm un plenārsēdēm. Tādējādi tie deputāti, kuri nenāk uz plenārsēdēm, nepiedalās komisiju sēdēs (ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs jau šobrīd ir deputātu grupa, kura neierodas uz komisiju sēdēm un nestrādā), nesaņems 25 rubļus. Varbūt tajā pašā laikā viņi strādās vēlēšanu apgabalā, tas būs brīnišķīgi un par to viņi saņems 250 rubļus mēnesī. Viņi nevar veikt gan vienu, gan otru darbu, tātad viņi ir mazāk kvalificēti. Tas ir viens moments.
Otrs moments, ka ir komisijas, kā Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, Ekonomikas komisija, Aizsardzības un iekšlietu komisija un Likumdošanas jautājumu komisija, kuras būs ļoti noslogotas un strādās sestdienās, svētdienās, atvaļinājuma laikā. Minēto komisiju locekļi būs ļoti noslogoti, un viņiem ir jāsaņem taisnīgs atalgojums, atbilstoši padarītajam darbam. Kāpēc gan Likumdošanas jautājumu komisija, kura strādā gan sestdienās, gan svētdienās, nevarētu saņemt lielāku izpeļņu, lielāku algu? Padomāsim par to.
Vēlētāji mums it kā pārmetot, vismaz tādi izteicieni ir bijuši, ka mēs saņemot pārāk lielu algu. Godātie kolēģi, es, tiekoties ar vēlētājiem, neesmu tādu kritiku dzirdējis. Esmu dzirdējis tikai iebildumus, ka alga tiek maksāta tiem, kuri nenāk uz sēdēm. Ja būs tāda sistēma, kuru es ierosināju, tad mēs ar tīru sirdsapziņu varēsim cilvēkiem teikt, ka deputāti, kuri nenāk uz komisiju sēdēm un nepiedalās plenārsēdēs, ka tie atalgojumu nesaņem, mēs varēsim teikt, ka mēs maksājam taisnīgi. Varētu būt arī tāda situācija, ka personīgu apsvērumu dēļ (piemēram, ģimenes apstākļu dēļ) mēs nevaram piedalīties komisiju sēdēs vai plenārsēdēs. Arī tādā gadījumā mēs varēsim droši skatīties kolēģiem acīs, jo, prasot atvaļinājumu, mēs zināsim, ka nesaņemsim 25 rubļus. Jūs saprotat? Bet tagad ir tāda situācija, ka mēs, kuri sesijā nepiedalāmies attaisnojošu iemeslu dēļ, jūtam iekšēju diskomfortu. Jūs saprotat? Mēs it kā saņemam to pašu izpeļņu, to pašu algu, kāda ir tiem, kas aktīvi strādā un piedalās. No juristu puses bija iebildums, ka tie 25 rubļi neieiet tajā izpeļņā, no kuras tiek atrēķināts sociālās nodrošināšanas un sociālās apdrošināšanas pabalsts. Kolēģi, tā nav taisnība. Es vakar mūsu Juridiskajā daļā pārbaudīju attiecīgos likumdošanas aktus, kuros ir strikti uzskaitīti visi ienākumi, visas izpeļņas, no kurām netiek aprēķināts sociālās nodrošināšanas pabalsts, netiek aprēķināta pensija. Patlaban spēkā esošā likumdošana nosaka, ka pabalsts tiek aprēķināts no visas kopsummas. Tāda ir līdzšinējā kārtība. Kolēģis Dīmanis, kad es viņu informēju par šādu kārtību, iebilda, ka mana sistēma it kā varētu ierobežot deputātu mobilitāti. Manuprāt, tieši šāda kārtība deputātus padarītu mobilākus. Taču vēlreiz atkārtoju, ka nebūs arī tās iekšējās dvēseles diskomforta sajūtas. Es zinu, ja es neesmu šeit, tad strādāju citā vietā, bet par to saņemt algu šeit, manuprāt, ir morālas, ne materiālas dabas faktors. Tātad argumenti ir. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Rešetņikovam.
Deputāti, mums vajadzētu vienoties par pārtraukumu. Vakar rītā sēdē mēs strādājām no sēdes sākuma līdz pulksten 12.00, tas ir, bez pārtraukuma. Ja jūs uzskatāt, ka pārtraukums vajadzīgs, tad izziņosim pusstundas pārtraukumu– līdz pulksten 11.00.
Uzmanību informācijai! Visi, kuriem bija pretenzijas par izziņu sakarā ar aparātu, pārtraukumā, lūdzu, ienāciet priekšsēdētāja kabinetā, lai varētu vienoties, kādā veidā šī izziņa būtu jāsniedz un kas deputātiem ir vajadzīgs zināt. Pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts– 116. Daļa deputātu atrodas pie priekšsēdētāja un vēl apspriež priekšlikumu par materiālo nodrošinājumu. Viens no priekšlikumiem bija– strādāt tikai līdz pirmajam pārtraukumam. Par to mēs vēl neesam balsojuši. Arī pēc šīs apspriedes mēs jau redzējām, ka acīmredzot bez izziņas sagatavošanas, bez konsultēšanās ar visiem ieinteresētajiem cilvēkiem mēs šo jautājumu tā vai citādi nevaram turpināt, lai gan cilvēki debatēs par materiālo nodrošinājumu ir pierakstījušies. Tāpēc vienīgi atliek balsot par to, vai debates jautājumā par materiālo nodrošinājumu pārtraukt, vai arī atsākt acīmredzot šodien, kad tas būs sagatavots. Ja debates pārtrauksim, tad sāksim izskatīt nākamos darba kārtības jautājumus. Lūdzu, vārds deputātam Seleckim.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Es tomēr domāju, ka jāpieņem ne tikai šāds lēmums, bet arī lēmums par to, ka jāizveido komisija, kura izskatītu jautājumu, kā turpmāk strādās parlaments un Augstākās padomes aparāts kopumā. Es domāju, ka šajā jautājumā pagaidām vēl ir ļoti daudz neskaidrību. Ja mēs sākam veidot profesionālu parlamentu, tad tas nozīmē, ka tam aparātam, kurš te strādāja līdz šim un kurš acīmredzot arī turpmāk, protams, būs, tomēr savas funkcijas ir ļoti radikāli jāmaina. Es, piemēram, nevaru saprast, kāpēc Augstākās padomes deputātiem patlaban praktiski nav vietas, kur strādāt. Pat komisijām jāpulcējas kaut kur tālu no šī nama, ļoti neērtās, neiekārtotās telpās. Tajā pašā laikā Augstākās padomes ēka ir pietiekami liela, protams, manā skatījumā, lai šeit tomēr telpas atrastos, kur deputāti varētu strādāt. Es zinu, piemēram, Lietuvā– ne tikai komisijai, bet katram deputātam ir sava telpa, kur viņš var strādāt mierīgi un neatkarīgi utt. Mums šādu iespēju nav pat komisijai, lai gan ēka ir pietiekami liela, kur vismaz katrai komisijai varētu būt sava vieta darba. Un vēl– es brīnos, kāpēc šajā namā mēs pat pusdienas nevaram paēst. Ir vēl ļoti daudz citu tādu jautājumu. Lūk, šie jautājumi man nav skaidri, un es domāju, ka visus tos vajadzētu noskaidrot, kā arī vajadzētu fiksēt, kādas funkcijas būtu parlamenta deputātiem un kādas funkcijas būtu tiem cilvēkiem, kuri šeit pagaidām strādā kā algotie darbinieki. Un to var izdarīt tikai tad, ja būs komisija, kas visos jautājumos iedziļināsies sīki un pamatīgi.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi, bet patlaban ieinteresētie cilvēki augšā apspriežas. Bija priekšlikums debates tagad pārtraukt un sākt izskatīt nākošos jautājumus. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Es gribētu vēlreiz pateikt par procedūru, lai mēs visi vienotos par darbu, mūsu darba kārtību. Ne par ko nevienojušies, mēs sākam strādāt, izvēršam debates. Dienu mums vajadzētu sākt ar to, ka precīzi pasakām– stunda debatēm par to jautājumu, stunda par to jautājumu un stunda par to jautājumu. Strādājot tā, kā mēs to darām līdz šim, mēs neko nepaspējam. Par jebkuru jautājumu debates izvēršas līdz bezgalībai. Tā strādāt nevar. Tā mēs regulāri nokavēsim visus savus plānus un nepaspēsim tos izpildīt.
Jautājumā par darba kārtību es gribētu teikt, ka mūsu cienījamā deputāta Lagzdiņa projektā bija ļoti pareiza doma, kuru vajadzētu izvērst un izdomāt līdz galam. Latvijas Republikas kārtības rullī, Saeimas kārtības rullī bija ielikts cits princips. Tur no deputāta naudas atvilka tās dienas, kad, latviski sakot, viņš bastoja no darba Saeimā. No otras puses, Lagzdiņam ir taktiskāks variants: vienkārši nemaksā par to, ka deputāts neierodas. Pie šī varianta vajadzētu piestrādāt, un, manuprāt, jāveido speciāla grupa, varbūt Ekonomikas komisijas ietvaros, kura visus šos jautājumus kopā izstudē, ieskaitot arī aparāta naudu. Es domāju, ka par pamatu vajadzētu tomēr pieņemt Lagzdiņa variantu. Vienlaicīgi tomēr vēl ir jāizlemj arī jautājums par Universitātes, kā arī visu augstāko mācību iestāžu pasniedzējiem. Jo pagaidām šis variants nav īsti saskaņots ar deputāta statusu.

Priekšsēdētājs: Paldies! Par jautājumu, par kuru runāja deputāts Bojārs, patlaban augšā apspriežas priekšsēdētājs un visas ieinteresētās personas, kuras šo problēmu gribēja atrisināt. Tā kā priekšlikums bija tāds pats, kā ierosināja arī deputāts Bojārs– strādāt pie šī jautājuma un diskutēt tikai līdz pirmajam pārtraukumam, tad tas ir jāliek uz balsošanu. Dienas beigās mēs šo komisiju varam izveidot, kad ziņojumu sniegs priekšsēdētājs un tiks izskatīts Ministru padomes priekšsēdētāja priekšlikums. Tātad ir tikai viens priekšlikums– balsot par debašu pārtraukšanu un darba kārtības nākošo jautājumu izskatīšanu. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Par cik šis jautājums ir ļoti svarīgs un no tā ir atkarīga visa parlamenta darbība, mans priekšlikums– šo jautājumu šodien neizskatīt arī pēc pulksten 19.00, jo izskatīt jautājumu vakarā, kad visi cilvēki noguruši, kad vairs nevar koncentrēties,– tas vienkārši nav nopietni. Minētais jautājums jāizskata kādu dienu tūlīt no rīta, atļaujot par šo problēmu debatēt visiem, kas to vēlas. Bet šodien nekādā gadījumā nevajadzētu izskatīt. To likt uz balsošanu!

Priekšsēdētājs: Paldies! Balsosim par debašu pārtraukšanu. Šo jautājumu izlemsim atsevišķi vakarā. Ja mums būs spēks, tad turpināsim, ja nebūs, tad neturpināsim. Tā kā daudzi deputāti ienāca pēc noteiktā laika, tad vispirms, lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts– 121. Tātad balsojam par priekšlikumu šobrīd pārtraukt debates jautājumā par deputātu materiālo nodrošinājumu. Rezultāts– 76. Tātad vairākums. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju. Šo jautājumu mēs esam izskatījuši vairākkārt. Atcerieties, es atgādināju, kad vienu dienu mums neveicās darbs, tomēr visi ieinteresētie deputāti ārkārtīgi ilgi strādāja kopā, lai visos pretrunīgajos jautājumos nonāktu pie konsensa.
Vadoties pēc mūsu parastās procedūras, vārds ir Apkārtējas vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājam deputātam Emsim. Līdz ziņojumam vārds laikam būs deputātam Alksnim, tā kā ir iesniegts arī alternatīvais projekts.
Deputāts Bojārs ierosina vienoties par laiku, cik ilgi mēs apspriedīsim. Deputāt Emsi, cik jums vajadzīgs laika ziņojumam?

I.Emsis: Ziņojums būs neliels, tas ilgs kādas 5 minūtes. Likumprojekts plenārsēdē jau ir izskatīts divas reizes. Es domāju, ka varētu izskatīt pa pantiem. Tad varētu prasīt laiku līdz pusdienlaikam.

Priekšsēdētājs: Par pantiem, manuprāt, liela diskusija nevarētu būt, jo viss jau ir iesniegts rakstiski, viss ir izdiskutēts pa pantiem. Mēs neko jaunu vairs nevaram izdarīt. Varbūt nav vajadzības vienoties par īpašu laiku, jo laiku, cik ilgi notiks balsošana, mēs praktiski nevaram noteikt. Tā kā acīmredzot debašu nebūs, tad par laiku nav vajadzīgs vienoties. Lūdzu, jums vārds.

I.Emsis: Godātie deputāti, vispirms par koncepciju un tiem jautājumiem, kuri bija visaktuālākie iepriekšējā apspriešanas reizē. Proti, Ārstu biedrības iesniegtais priekšlikums, Arhitektu savienības priekšlikums un deputāta Alkšņa priekšlikums. Tie visi konceptuāli atšķiras no tā priekšlikuma, kuru sastādīja pastāvīgajā komisijā. Izskatot šos jautājumus pastāvīgajā komisijā, mēs secinājām, ka tie priekšlikumi, kuri iesaka paplašināt komitejas funkcijas un kompetenci, ir vērā ņemami, bet šobrīd likumā tos iestrādāt nebija iespējams. Tāpēc ierosinām lēmumu par likuma “Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju” stāšanos spēkā papildināt ar vairākiem punktiem. Viens no tiem varētu būt sekojošs: uzdot Vides aizsardzības komitejai un Ministru padomei izskatīt jautājumu par Valsts vides kontroles dienesta, sanitāri epidemioloģiskā, veterinārā, hidrometeoroloģiskā, teritoriālās plānošanas un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības, zivju, mežu un medību aizsardzības dienestu iekļaušanas lietderību Vides aizsardzības komitejas struktūrā. Līdz 1990.gada 1.decembrim priekšlikumi jāiesniedz Augstākajai padomei.
Minētie jautājumi ir ļoti svarīgi, bet tos atrisināt patlaban, kad Vides aizsardzības komiteja nav izveidota, ir grūti. Šajā labilajā sistēmā jau izvirzīt jautājumu par citu struktūrvienību pievienošanu ir nedaudz par agru. Tam nepieciešams zināms priekšdarbs, kuru varētu izdarīt šādā veidā. Tas ir visprincipiālākais priekšlikums, un mēs principā esam šo jautājumu apsprieduši arī ar deputātiem. Domāju, ka tādā veidā ir atrisināts arī iesniegtais alternatīvā projekta variants. Ja deputāti piekristu šādam variantam, mēs varētu iet tālāk.
Priekšlikums ir– apskatīt likumprojektu tādā redakcijā, kāda jums ir izsniegta. Minētā redakcija ir papildināta, ņemot vērā mūsu iepriekšējo diskusiju un deputātu rakstiski un mutiski izteiktos ieteikumus. Par šīm izmaiņām es varu ļoti īsi noziņot. Otrajā pantā ir ņemts vērā Jūras lietu komisijas ieteikums, ka teritorijā precīzāk jāveic valsts kontrole. Deputāta Krastiņa priekšlikums– svītrot 4.punktu– ir ņemts vērā. Deputāta Alkšņa un deputāta Grūbes priekšlikums par Vides aizsardzības komitejas veidošanas uzdevumiem arī ir iekļauts 2.1.punktā. Bija priekšlikums 2.2.punktā mainīt vārdu “nosaka” ar vārdu “izstrādā”. Tādam variantam komisija nepiekrita, jo izstrādāt var jebkura iestāde un tas likumā nav jānorāda. Likumā jānorāda tikai tā iestāde, kura nosaka vai apstiprina.
Trešajā pantā ir vairāki redakcionāli labojumi, ņemot vērā deputāta Rogaļa, deputāta Mihailova un pastāvīgās komisijas priekšlikumu, jo redakcionāli bija jālabo krievu teksts. Ceturtais pants ir papildināts, ņemot vērā Rūpniecības komisijas, kā arī deputāta Grūbes priekšlikumus par nepieciešamību noteikt atbildību komitejai. Tāpēc ir jauna punkta 4.2.sadaļa. Ņemot vērā deputāta Grūbes priekšlikumu par 5.3.punktu, Rogaļa priekšlikumu par 5.6.punktu, Vaivada ierosinājumu par 5.12.punktu, daļēji Krastiņa priekšlikumu par 5.17.punktu,– minētie punkti ir saīsināti. Attiecībā uz 5.19.punktu tika apspriests deputāta Preinberga priekšlikums par veto balsstiesībām, un komisija uzskatīja par iespējamu vispār šo frāzi nosvītrot, jo panta galvenā jēga ir tā, ka komitejas pārstāvjiem ir tiesības piedalīties pieņemšanas komisijā. Ir ņemts vērā deputāta Ziediņa priekšlikums apvienot 6. un 7.pantu, kā arī 5.9.punktā– Jūras lietu komisijas priekšlikums par kontinentālā šelfa un ekonomisko zonu. Sestajā pantā ir ievērots deputāta Safonova iesniegtais redakcionālais labojums un deputāta Grūbes priekšlikums, 6.3.punktā– Rūpniecības komitejas iesniegtais redakcionālas dabas priekšlikums. 6.1.punktā attiecībā par ekonomiskās un ekoloģiskās ekspertīzes slēdziena nepieciešamību komisija uzskata, ka šādas nepieciešamības nav, jo gadījumos, kad ir pārkāpti likumdošanas akti, nekāda ekspertīze, lai atturētu nepareizu vai pretlikumisku darbību, nav paredzēta. 7.1.punkts papildināts ar Rūpniecības komisijas priekšlikumu, paredzot par objektu slēgšanu papildus informēt Ministru padomi. Kā prasīja vairāki deputāti, mēs atteicāmies no 12.punkta.Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikums ir ņemts vērā. Ievērots arī Krastiņa priekšlikums par 12.pantu, ka republikas Vides aizsardzības komitejas lēmumu var atcelt likumā noteiktajā kārtībā. 14.panta otrajā rindkopā ir svītrota vecā redakcija.
Tas īsumā būtu viss par tiem priekšlikumiem, kuri tika izskatīti un akceptēti. Ir vairāki jautājumi, par kuriem es neminēju, tos mēs varētu izskatīt brīdī, kad apspriedīsim konkrētā panta formulējumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Alksnim ziņojumam par alternatīvo variantu.

L.Alksnis: Godātie kolēģi, godātais priekšsēdētāj! Bez šaubām, šodien, es domāju, mēs izskatām vienu no būtiskākajiem mūsu likumprojektiem, kura darbība mūsu dzīvē atstās ļoti būtisku ietekmi. Ea sapratu, ka visu mūsu uzdevums ir veidot ekoloģiski drošu, estētisku un funkcionāli pilnvērtīgu dzīves vidi. Mums šodien jārada visaugstākā valsts likumdevēja līmenī mehānisms, kas brīvi un tiesiski varētu noteikt, es gribētu teikt, diktēt vienotu dabas un urbanizētas vides veidošanas, izmantošanas un aizsardzības politiku.
Mums jāsaprot, ka vide, kurā mēs dzīvojam, ir kompleksa, un ka tā pamatā sastāv no divām daļām. Viena daļa ir tā saucamais dabīgās vides bloks un otra daļa ir mākslīgās vides bloks. Mēs šodien nevaram aprobežoties tikai ar vides aizsardzības funkcijām. Ja mēs paskatāmies iesniegtajā pamatlikuma projektā, tas būtībā ir centrēts uz šo domu. Mums šis uzdevums jāsaprot plašākā aspektā, ka ir jāpieliek visas pūles, lai vidi mēs ne tikai aizsargātu, bet lai arī to veidotu un pareizi izmantotu. Īsi sakot, mums jārada tāds mehānisms, kas jau pirmsākumā cīnītos pret nepareizu cēlonību, lai mums beigās nebūtu jācīnās, pārvarot nepareizas darbības sekas. Tāpēc arī ir radies alternatīvais priekšlikums, kas būtībā ir tas pats priekšlikums, tikai, kā jau biedrs Emsis teica, tas paplašina šīs komitejas tiešos uzdevumus, funkcijas un tiesības mākslīgās vides bloka jomā.
Personīgi es nevaru būt pārliecināts par to, ka gadījumā, ja mēs nesekosim un neveidosim šo stratēģiju pašā pamatā, tad mums arī būs ļoti grūti cīnīties par dabas aizsardzību, tas ir, tajā pēdējā stadijā, kad mēs jau visu būsim sabojājuši. Tas ir apmēram tas pats, ka mēs katrs veidojam savu vidi, savu dzīvokli un, vakarā atgriezušies mājās, redzam, ka kādi sveši spēki mūsu dzīvokli ir pārkārtojuši, mēs neredzam vairs to kārtību, kādu gribētu redzēt. Šāds dzīvoklis ir visa mūsu republika, kuras vide visiem kopīgi ir jāveido. Kāpēc es par to uztraucos?
Mūsu līdzšinējā dzīves prakse ir pierādījusi, ka diemžēl tās zināšanas un tās potences, ko mēs esam šajā jomā ielikuši un diktējuši, mēs neesam respektējuši un neesam ņēmuši vērā. Jūs varat jautāt– ko darīs jaunā Arhitektūras un celtniecības ministrija? Protams, tā arī nodarbosies ar funkcijām, kuras es gribētu īsumā nosaukt. Ar tām būtu jānodarbojas arī Vides aizsardzības komitejai. Šīs funkcijas ir sekojošas: reģionālās attīstības plānošana, ražošanas spēku izvietošana, to ekoloģisko un sociālo seku nepieciešamās aizsardzības prognozēšana, sociālo prioritāšu noteikšana uz sabiedriskās domas izpētes pamata. Vismaz jāpiedalās arhitektoniskās un pilsētbūvniecības likumdošanas un normatīvu izstrādāšanā. Jāveic vienota politika kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības jomā. Tāpat daudz mums ir darāms ainavu aizsardzības likumdošanas izstrādāšanā. Lūk, tie ir tie galvenie uzdevumi, ar kuriem es uzskatīju par nepieciešamu paplašināt Vides aizsardzības komitejas darbības pamatfunkcijas.
Gribu teikt, ka minētie priekšlikumi nav jauni, tos jau pagājušajā rudenī izteica Arhitektu savienība, bet diemžēl bijusī Celtniecības lietu komiteja šos priekšlikumus noraidīja, noraidīja arī Ministru padome un tajā laikā arī– toreizējā Dabas aizsardzības komiteja, kas darbojās Ministru padomes pakļautībā. Šodien mēs Vides aizsardzības komiteju veidojam augstākās likumdevēja varas līmenī, tas ir, pie Augstākās padomes. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir pienākums atgriezties pie komitejas uzdevumu izskatīšanas. Gribu teikt, ka mēs savā komisijā šo jautājumu izskatījām. Jāsaka, ka man bija liels prieks strādāt kopā ar Apkārtējās vides aizsardzības komisiju, jo, manā izpratnē, mēs atradām labu kontaktu, un, lai es būtu godīgs pret saviem kolēģiem, jāpasaka arī par mūsu norunu, ka, tā kā mums ir lēmumprojekts par šī likuma stāšanos spēkā, es varu piekrist un šodien nepretendēt, lai mani priekšlikumi tiktu ņemti vērā. Jo es redzu, ka ir paredzēts termiņš– šā gada 1.decembris, kad mēs šos priekšlikumus vēlreiz izanalizēsim un pārspriedīsim. Arī rīt mēs savā deputātu komisijā tiksimies ar arhitektūras un celtniecības ministra vietnieku arhitektu Jāni Bērziņu un “Pilsētprojekta” speciālistiem šajā jautājumā. Cerēsim, ka mēs nonāksim pie kāda laba risinājuma. Par šiem jautājumiem mums noteikti būs jādomā un jāstrādā. Taču es vēl nepateicu īsto iemeslu, kādēļ izteicām mūsu priekšlikumus.
Gribu vēl pateikt jums to, ka līdz šim diemžēl mūsu iniciatīvu vienmēr nomāca arī līdzšinējās augstākajās varas struktūrās. Es, piemēram, kā arhitekts nevaru nosaukt nevienu pilsētas ģenerālplānu, kurš tiešām būtu realizēts tāds, kāds tas tika paredzēts. Nelaime vienmēr ir bijusi tā, ka vislielākās kļūdas ir atļāvusies darīt pati augstākā vara, es gribētu teikt– Ministru padome, kura apstiprinājusi ģenerālplānus, uzdevusi tos pildīt, lai gan šajos ģenerālplānos bija pieļautas rupjas kļūdas. Es varētu jums nosaukt simtiem piemēru, bet nav tik daudz laika, tādēļ nosaukšu tikai vienu– Rīgas robotu rūpnīca, kuru pēc Rīgas pilsētas ģenerālplāna Rīgā nebija paredzēts būvēt. Es varētu jums nosaukt simtiem gadījumu par Jūrmalas teritorijas nesaimniecisku izmantošanu un koku izciršanu, kas nebija paredzēta nevienā ģenerālplānā. Tādēļ es īpaši uzsveru to, ka tiesības realizēt ģenerālplānus un sekot, kā ģenerālplāni, kā arī citi pilsētbūvniecības dokumenti tiek realizēti, būtu Vides aizsardzības komitejas kompetencē. Ja mēs nedosim Vides aizsardzības komitejai šīs tiesības, tad pēc kāda laika mēs atkal nonāksim pie tiem pašiem rezultātiem, kādus redzam šodien, tas ir, Rīgā rūpniecības potenciāls ir 56 procenti, kāds nav koncentrēts nevienā republikas galvaspilsētā. Rūpniecības potenciāls arvien turpina augt un attīstīties. Dzirdējām mūsu jaunā premjera izteikumus, kuri ir ne visai pozitīvi, jo it kā arī no viņa puses tiek akceptēta rūpniecības tālāka attīstība. Vēl jo vairāk– mēs zinām, ka Rīgā ir ļoti daudz Vissavienības pakļautības rūpniecības uzņēmumu, kuri vispār nav vajadzīgi mūsu tautsaimniecībai. Vai mums Rīgā ir vajadzīga dīzeļbūves rūpnīca, kurā ražo tanku motorus?
Esmu ļoti ilgi jūs aizkavējis, bet es gribu beigt ar to, ka komisijai esmu devis vārdu šajā stadijā atteikties no savām prasībām, to arī es daru. Tomēr es vēlētos lūgt, lai tiktu apspriests jautājums par 1.pantu, kas nosaka Vides aizsardzības komitejas darbības un rīcības pamatu, ka tā varbūt varētu motivēt pēc manis iesniegtā priekšlikuma, kāds jums visiem ir izsniegts. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tātad alternatīvais projekts ir ņemts vērā, bet šobrīd ir tāda situācija, ka tad, kad sākām izskatīt likumu par Vides aizsardzības komiteju, mums nebija šī likuma par lēmumprojektu izskatīšanu. Būtībā juridiski mums nav ne pirmā, ne arī otrā lasījuma, kaut gan faktiski šie lasījumi jau ir, un ir notikušas konsultācijas. Un nu mums ir jāvienojas, kādā kārtībā mēs iesim tālāk. Debatēs ir pieteikušies trīs cilvēki: deputāte Albertiņa, deputāts Rešetņikovs un deputāte Seile. Ja mēs uzskatītu, ka šis ir otrais lasījums un likums ir steidzams, tad mēs to varam arī pieņemt šajā lasījumā. Es pat nezinu, ko mēs būtībā vēl varam vairs izdiskutēt. Varam izteikt vienīgi dažādus priekšlikumus. Tādā gadījumā mums ir jābalso par ierosinājumiem un par deputātu rakstveidā iesniegtajiem priekšlikumiem, taču nevis par tiem, kurus viņi izsaka mutiski, apspriežot katru labojumu. Te ir rakstīts, ka, apspriežot likumprojektu debatēs, to apspriež pa pantiem, nepieļaujot tā pamatkoncepcijas apspriešanu vai teksta grozīšanu.
Lūdzu, deputāts Bērziņš.

I.Bērziņš: Ņemot vērā mūsu pieredzi un to, ka visiem kolēģiem, man tai skaitā, tika dota puse dienas, lai varētu izvirzīt pilnīgi visus savus priekšlikumus, un ka vienojās arī par to, ka nav alternatīvā varianta, es aicinātu atteikties no debatēm vispār, jo mēs par šo jautājumu esam pietiekoši daudz debatējuši. Ierosinu iet pa konkrētiem punktiem, sākt tūdaļ ar 1.punktu, un šo likumprojektu pieņemt pa punktiem bez jebkādām debatēm. Cik tad ilgi? Es domāju, ka tā ir necieņa pret kolēģiem.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Deputāti, vai mēs varētu balsot par to, lai mēs izskatītu šo likumprojektu pa pantiem bez debatēm?

No zāles: Kā?

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Lūdzu, balsojam par likumprojekta izskatīšanu pa pantiem. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultātu– 123. Daļa deputātu atrodas augšā. Kopā– 125. Arī es pats vēl nereģistrējos, tātad rezultāts– 126. Tagad, lūdzu, balsošanas režīmu, balsojam par to, lai likumprojektu apspriestu pa pantiem un tos pieņemtu. Rezultātu. 104 plus 3, tātad 107. Vienīgi deputāts Caune acīmredzot kaut ko nav sapratis. Izskatīsim pa pantiem. Iepriekšējās sēdēs mēs jau 1.pantu balsojām, bet tikko es dzirdēju deputāta Alkšņa priekšlikumu šo 1.pantu vēl pārskatīt. Tad viss jāsāk atkal no gala. Uzskatīsim, ka šodien mēs sākam no gala un izskatām pa pantiem. Lūdzu, par 1.pantu– vai ir kādi rakstiski priekšlikumi?

I.Emsis: Komisija uzskatīja, ka 1.pants ir nobalsots, un šis priekšlikums pašreiz nav mūsu rīcībā.

Priekšsēdētājs: Pēc mūsu reglamenta, bez rakstiskiem priekšlikumiem mēs nevaram balsot. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim 1.punktu. Lūdzu rezultātu. 96. Tātad pēc pašreizējā reglamenta pieņemts. Lūdzu, turpinām.

I.Emsis: 2.pantā jums izsniegtā redakcijā ņemti vērā tie priekšlikumi, kas tika izteikti iepriekšējā reizē. Lūdzam balsot par šo pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Tātad rakstisku priekšlikumu nav, visi alternatīvie varianti ir ņemti vērā. Komisija lūdz balsot šo pantu kopumā. Deputāts Dinēvičs, kurš ienāca balsošanas laikā, acīmredzot konsultējas par materiālo nodrošinājumu, tāpat kā deputāts Dīmanis, tāpēc es vēlreiz lūdzu reģistrēties, jo daži deputāti attaisnojošu iemeslu dēļ neatradās zālē. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. 127. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 2.pantu redakcijas komisijas piedāvātajā variantā. Kas sakāms par 3.pantu?

I.Emsis: 3.pantā ir tikai gramatiski labojumi, citu piebilžu nav.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu nav, stila labojumu arī nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 3.pantu redakcijas komisijas piedāvātajā variantā. 105. Paldies. Redakcijas komisija, izsakiet savas domas par 4.pantu.

I.Emsis: 4.panta otrajā apakšpunktā ir precizējums: “par savu darbību atbild likumā noteiktajā kārtībā, nevis likumdošanas kārtībā”. Rakstisku iebildumu nav.

Priekšsēdētājs: “Likumā noteiktajā kārtībā.” Lūdzu balsošanas režīmu. 102. Lūdzu par 5.pantu.

I.Emsis: Šeit man arī ir...

Priekšsēdētājs: Runājiet mikrofonā!

I.Emsis: Šeit jāmin tikai 5.panta pirmais apakšpunkts “izstrādā un iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai padomei priekšlikumus par likumdošanas pilnveidošanu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos”. Es nolasīšu pantu, jo tur ir ieviesusies neliela kļūda un es nevaru galvot, vai visiem deputātiem ir izlabots. Sestajā sadaļā latviski iekavās ir rakstīts “noplūde”, precīzs termins ir “novadīšana”. Tas ir termins, kuru lieto; sliktāk gan skan, bet tāds ir precīzs termins. Tātad abās vietās “noplūdes” vietā jāliek “novadīšana”. Devītajā sadaļā ir ieteikts redakcionālas dabas labojums, un tas skanētu šādi: gadījumos, kad ievieš jaunu tehniku, tehnoloģiju, materiālus, vielas, kā ir tekstā, “kontrolē noteikto ekoloģisko normu ieviešanu”, jo pēc iepriekšastādītā teksta grūti saprast, kad šī kontrole tiek ieviesta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk priekšlikumu nav? Lūdzu, deputāt Bel, pie otrā mikrofona.

A.Bels: Es rakstiski iesniedzu par 6.panta septīto apakšpunktu.

Priekšsēdētājs: Par kādu? Par 5.panta septīto apakšpunktu? Es sapratu. Tas ir nākošais. To mēs vēl neesam izskatījuši. Vai jums ir kaut kas par šo pantu sakāms? Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ozols: Man ir tikai jautājums. Ceturtajā apakšpunktā ir teikts: “veic visu tautas saimniecības nozares perspektīvās attīstības projektu valsts ekoloģisko ekspertīzi”, bet trešajā apakšpunktā: izskata iestāžu projektus un dod par tiem atzinumu. Vai nevajadzētu konsekventi abos gadījumos traktēt? Tas tikai pārdomām.

I.Emsis: Šajos punktos ir ietvertas mazliet atšķirīgas domas. Trešajā apakšpunktā ir runāts par tautsaimniecības projektiem un resursu izmantošanu, bet ceturtajā apakšpunktā– par attīstības projektiem, tie ir dažādi teritoriālie plāni un koncepcijas utt. Tātad trešais apakšpunkts ir šaurāks jēdziens nekā ceturtais. Mēs domājam, ka tas tik būtiski nav, to varbūt varētu atstāt tā, kā jūs teicāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātam Ozolam tas ir pieņemams, vai atbilde apmierina? Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Es sapratu, ka 14.pantā ir arī rakstīts, ka nolikumu apstiprina Augstākās padomes Prezidijs. Jūs to nenosaucāt. Vai tā paliek?

I.Emsis: Tas būs nākamais punkts. Par Augstākās padomes funkcijām un tamlīdzīgi. Virsraksts norāda, ka šis pants skar tikai komitejas kompetences vispārīgos jautājumus. Te nav runas par to, kas apstiprina. Tas parādīsies tālākos pantos. Tas, ka nolikumu apstiprina Augstākā padome, būs noteikts 14.pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai varam balsot 5.pantu kopumā? Deputāts Stefanovičs.

V.Stefanovičs: */Es piedāvāju citu redakciju, man 18 punkti. Teksta “veicina sabiedrisku komisiju”– es lasu tekstu krievu valodā– “inspekciju, padomju un citu vides aizsardzības sabiedrisku organizāciju” vietā cita redakcija: “Sadarbojas ar republikas neatkarīgām sabiedriskām ekoloģiskām organizācijām, uzklausa to priekšlikumus apkārtējās vides aizsardzības jautājumos, līdzdarbojas komitejas sabiedrisko formējumu veidošanā.” Tādā veidā mēs precizējam, ka šīs sabiedriskās komisijas, kuras bija norādītas 18.punktā, ir tikai pie komitejas, bet darbojas kā neatkarīgas sabiedriskas ekoloģiskas organizācijas, ar kurām komiteja sadarbojas. Uzskatu šo precizējumu par svarīgu un iesniedzu to rakstiski./

Priekšsēdētājs: Es domāju, tas ir redakcionālas dabas papildinājums.

I.Emsis: 17.apakšpunktā, kā jūs jau lasījāt, jau ir “sadarbojas ar ārvalstu iestādēm, starptautiskajām organizācijām un privātpersonām”.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Stefanovičs uzskata, ka tas ir jābalso? Deputāts Stefanovičs tātad uzskata, ka tas ir papildinājums un ka ir jābalso. Es pat nevaru pateikt, vai tas ir radikāls priekšlikums vai ne, būtībā tas ir redakcionāls.

No zāles: Mēs neiebilstam, ka šeit būtu tā: “veicina un sadarbojas ar sabiedrisko...” Mums nav nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Jūs nomaināt šo vārdu?

No zāles: Jā, pieliksim vārdu klāt.

Priekšsēdētājs: Pieliekat klāt?

No zāles: “Veicina un sadarbojas.”

Priekšsēdētājs: Balsojam kopumā 5.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Lūdzu par 6.pantu.

I.Emsis: 6.pantā ir vairāki labojumi. Deputāts Grūbe ierosina 6.panta trešajā apakšpunktā izdarīt šādu labojumu: “izskatīt materiālus par administratīvajiem pārkāpumiem vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jomā, saucot vainīgās personas pie likumā noteiktās atbildības”– tātad papildināt ar vārdu “likumā”. Mēs to ņemam vērā un iesakām to tā arī darīt.
6.panta septītajā punktā ierosināts svītrot vārdu “jebkuru”, lai neuzsvērtu šo jēdzienu, tātad atstāt tikai “transporta līdzekli”. Mēs ar Oļegu Batarevski apspriedāmies un nolēmām, ka mēs varam piekrist šādam variantam, tas nāktu tekstam vienīgi par labu. Lūdzu deputātus septītajā apakšpunktā svītrot vārdu “jebkuru”. Vairāk priekšlikumu šobrīd par 6.pantu un tā apakšpunktiem nav.

Priekšsēdētājs: Tātad šeit ir atrasts kompromiss. Lūdzu, deputāt Caune.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, vai septītā apakšpunkta labojums, svītrojot “jebkuru”, būs saskaņots ar punktu par deputāta statusu?

Priekšsēdētājs: Kāds sakars tam ar deputāta statusu?

I.Caune: Ir punkts par deputāta neaizskaramību.

Priekšsēdētājs: Es domāju...

I.Emsis: Tad, kad apturēs, deputāts parādīs savu neaizskaramības apliecību un viņu, protams, uzreiz atbrīvos, tā ka šaubu nav.

I.Caune: Skaidrs, paldies!

Priekšsēdētājs: Šķiet, ka visi deputāti ir iepazinušies ar šo punktu. Vairāk es nekādus priekšlikumus neredzu, rakstiski arī nebija. Varam balsot 6.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. 97. Paldies. Lūdzu par 7.pantu.

I.Emsis: 7.pantā ir jāizdara labojums trešajā punktā. Tekstā “Latvijas Republikas valdību sadarbībā ar savienotajām republikām” svītrot “savienotajām republikām” un labot “sadarbība ar PSRS un ārvalstīm”. Pārejas periodā mums vēl acīmredzot ir jāsadarbojas ar PSRS un citām ārvalstīm. Ja ir kādi iebildumi, mēs varam izskatīt arī citā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Rakstisku priekšlikumu nav, par kuriem būtu jābalso. Te laikam problēmu nav, es nekādus priekšlikumus neredzu. Lūdzu balsošanas režīmu. 92.

I.Emsis: 8.pants. Par šo pantu ir iesniegts priekšlikums. Deputāts Batarevskis nolasīs.

O.Batarevskis: Deputāts Klindžāns lūdz precizēt, kas izlems strīdu starp Vides aizsardzības komiteju un vietējo padomi. Acīmredzot Augstākā padome, tas izriet no likuma teksta.

Priekšsēdētājs: Vai tas bija deputāta rakstītais priekšlikums?

O.Batarevskis: Nē, tikai jautājums.

Priekšsēdētājs: Skaidrs.

O.Batarevskis: Vairāk priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai vairāk nav neviena priekšlikuma?

I.Emsis: Nav.

Priekšsēdētājs: Jādod laiks, lai deputāti, kuri nav iepazinušies, iepazītos ar šo pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad balsojam 9.pantu redakcijas komisijas piedāvātajā variantā. 97. Paldies. Lūdzu par 10.pantu.

I.Emsis: 10.pantā nekādu rakstisku iesniegumu nav un nekādi labojumi jums izsniegtajā tekstā nav izdarīti.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot priekšlikumu un jautājumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 10.pantu redakcijas komisijas piedāvātajā variantā! 93. Pārejam pie 11.panta. Vispirms redakcijas komisija.

O.Batarevskis: Par 11.pantu mēs tikko kā saņēmām deputāta Providenko ieteikumu svītrot šī panta pēdējo daļu, jo tas esot pretrunā ar 3.pantu, kurā ir noteikts koleģialitātes princips komitejas darbā.

I.Emsis: Šeit ir runa par komitejas priekšsēdētāja tiesībām ārkārtējos gadījumos pieņemt lēmumu vienpersoniski. Es domāju, ka šis jautājums jāliek uz balsošanu, jo ir divi viedokļi. */Es nepiekrītu. Īss motivējums./

Priekšsēdētājs: Vai jūs esat ar mieru, ka šo jautājumu liek uz balsošanu?
*/Lūdzu, motivējiet!/ Trešais mikrofons.

A.Providenko: */Es iesniedzu šo priekšlikumu tāpēc, ka 3.pantā rakstīts par komitejas darba koleģialitāti,– tas ir pirmais. Bet 10.panta 2.apakšpunktā komitejas priekšsēdētājam izņēmuma gadījumos pieņemt lēmumus patstāvīgi. Es domāju, ka nav nepieciešamības rakstīt 11.pantā, ka tajos gadījumos, kad komiteja pieņēmusi lēmumu koleģiāli, priekšsēdētājs, ja nepiekrīt, var tam nepakļauties. Es uzskatu, ka tas neatbilst jau nobalsotajiem pantiem, un uzstāju, lai šī rindkopa tiktu izsvītrota./

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ēlerts:11.panta otrā, trešā un arī ceturtā rindkopa neatbilst panta nosaukumam. Šīs rindkopas iederas 12.pantā, kur runa ir par lēmumiem un rīkojumiem. Tātad te ir vietā runāt arī par to pieņemšanas kārtību. Rūpniecības komisija ierosina šo pantu sadalīt un pirmo rindkopu pievienot 10.pantam un pārējās 12.pantā, jo citādi ir ļoti neloģiski.

Priekšsēdētājs: 10.pantu mēs jau esam nobalsojuši, un man jūsu priekšlikumu ir ļoti grūti komentēt. Komisija, lūdzu, komentējiet!

I.Emsis: Es vispirms gribētu pamatot šo redakcijas komisijas variantu, jo arī otrādi tur iznāk neloģiski, jo priekšsēdētājs ir atbildīgs par komitejas lēmumiem. Tātad nevis koleģiāls orgāns, bet konkrēti priekšsēdētājs. Ja viņš nevar pieņemt galējo lēmumu strīdus situācijā, tad iznāk, ka viņam ir jāatbild par koleģiāla orgāna grēkiem. Un tāpēc šeit rodas tās domstarpības.

Priekšsēdētājs: Tagad ir viss skaidrs, kāpēc šo pantu piedāvā svītrot. Šo jautājumu mēs balsosim. Lūdzu, deputāt Beskrovnov, bet priekšlikumus gan vajadzēja rakstiski iesniegt.

F.Stroganovs: */Cienījamo komisijas priekšsēdētāj! Tas ir pareizi, jo pēdējā rindkopa vai tās neprecīzs tulkojums krievu valodā runā par to, ka, rodoties nesaskaņām starp komitejas priekšsēdētāju un komitejas locekļiem, priekšsēdētājs pilda savu lēmumu. No tā izriet, ka šī rindkopa tiešām noliedz 10.panta daļu un tāpat noliedz 11.panta trešo rindkopu. Jo trešajā rindkopā teikts, ka Vides aizsardzības komiteja lēmumus pieņem savās sēdēs. Bet pēdējā– ka priekšsēdētājs beigu beigās izlemj viens, kaut arī komitejas locekļu vairums būs tam pretī. Tāpēc ir priekšlikums svītrot 11.panta pēdējo rindkopu. Tā komitejai būs tiesības uz pēdējo vārdu./

Priekšsēdētājs: Tas gan, cik es saprotu, notiek izņēmuma gadījumos, bet, protams, pareizs ir arī šāds viedoklis.

R.Krūmiņš: Ja mēs 11.pantu pieņemam redakcijas komisijas variantā, kurā ir paredzēts, ka Vides komitejas priekšsēdētājs var patstāvīgi pieņemt lēmumu neatkarīgi no pašas komitejas lēmuma, tad tas nozīmē, ka mēs vēlam zināmā mērā vides aizsardzības prezidentu.

Priekšsēdētājs: Tā atkal ir motivācija.

R.Krūmiņš: Es ierosinu tomēr pievienoties deputāta...

Priekšsēdētājs: ...deputāta Stroganova un deputāta Providenko priekšlikumiem.

L.Muciņš: 11.panta pēdējā daļa ir tieši tāda pati kā arī visiem ministriem, kad rodas domstarpības starp ministrijas kolēģiju un ministru. Komitejas priekšsēdētājs ir atbildīgs mūsu priekšā, bet koleģiālais orgāns ir kā palīdzības orgāns. Tā ka shēmai ir jābūt tādai, kas atrisina pretrunas, ja tādas rodas. Pretrunām nevajadzētu būt, bet, ja tādas rodas, tad šeit ir paredzēts, kā tās atrisināt. Tādai shēmai ir jābūt, un tāda ir arī visu ministriju nolikumos par pretrunu starp ministra lēmumu un kolēģijas lēmumu. Es aicinu to atstāt, neuzsākt šīs diskusijas un nepieņemt voluntārus lēmumus. Tā ir vispārpieņemta prakse.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jūs par to pašu?

M.Rogaļs: */Es iesaku trešo rindkopu nevis izsvītrot, bet izteikt šādā redakcijā: “Ja rodas pretrunas starp Latvijas PSR Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāju un komitejas locekļiem, jautājums jāizlemj Augstākās padomes Apkārtējās vides aizsardzības komisijai.”/

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu vajadzēja rakstiski iesniegt, bet es saprotu, ka priekšlikums būtībā ir tāds pats, jo jūs jau iesniegsit komisijai tik un tā, dodot Augstākajai padomei. Komisija būs tā, kas lems. Principā jums ir gandrīz tāds pats variants, kas redakcijas komisijai, tikai tāda niansīte, precizējums, kas faktiski ir pieņemams.
Tātad mums ir divi priekšlikumi: viens– redakcijas komisijas piedāvātais panta variants, otrais– deputāta Providenko, deputāta Stroganova un vēl viena deputāta piedāvātais variants: svītrot 4.rindkopu. Man ir grūti izšķirties, kurš te ir radikālākais, bet pēc nolikuma vispirms ir jābalso piedāvātie priekšlikumi un tikai pēc tam redakcijas komisijas variants. Tātad vispirms mēs balsojam 11.pantu tādā redakcijā, kādā to piedāvāja deputāts Providenko, tas ir, bez 4.rindkopas. Lūdzu balsošanas režīmu. Es tūlīt pieskaitīšu jūsu balsis. Par– 48. Jūs esat pret? 49. Jūs esat par? Jūs arī pret. Pret– 51. Paldies! Tātad mēs vispār nezinām, vai šis priekšlikums ir pieņemts vai nav. Jābalso ir otrs variants. Lūdzu, balsosim redakcijas komisijas piedāvāto variantu 11.pantam. 65, 67, 68. Vai viss bija kārtībā? Neviena roka nebija pacelta. Tātad pieņemts redakcijas komisijas variants. Lūdzu, nākamo pantu.

I.Emsis: 12.pantu Edmunds Krastiņš iesaka papildināt ar rindkopu teksta beigās: “Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas lēmumus var atcelt likumā noteiktajā kārtībā.” Deputāts Edmunds Krastiņš iesaka svītrot. Mums iebildumu pret šādu papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Tātad tas nemaz nav jābalso, jo komisija piekrīt.

V.Stefanovičs: */Man ir priekšlikums: trešo rindkopu, 12.panta trešo daļu, izteikt mazliet citādi. Pirmsākuma alternatīvajā projektā, kur runa bija par sadarbību ar masu informācijas līdzekļiem, par tiesībām bija teikts citādi, šeit tas ir citādi, tāpēc es iesaku papildināt (lasu tekstu krievu valodā): “Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas lēmumus publicē Augstākās padomes un valdības presē, kā arī savos izdevumos.” Tas nozīmē, ka komitejai paredzētas tiesības izdot savus izdevumus. Tas bija alternatīvajā projektā, bet nav šajā. Tas ir ļoti svarīgi. Arī nobeigumu iesaku citādu, tādiem gadījumiem, ja lēmums plaši jāizsludina nekavējoties. Tāds teksts: “Par šiem lēmumiem republikas iedzīvotāji tiek informēti visos ieinteresētajos masu informācijas līdzekļos.” Tāpēc ka būs tādi masu informācijas līdzekļi, kas tādā veidā neko nedrukās. Es nododu labojumu– precizējumu rakstiski./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka balsot nevajag, ka tas ir pieņemams...

I.Emsis: Tas ir pieņemams priekšlikums, jo precizē situāciju.

Priekšsēdētājs: Tas ir pieņemams. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ozols: Jautājums par pirmo rindkopu. Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja savas kompetences ietvaros izdod pavēles. Uz kādām organizācijām vai institūcijām attieksies šīs pavēles?

I.Emsis: Uz pakļautajām organizācijām, teritoriālajām un citām.

I.Ozols: Paldies. Bet to jau faktiski nosaka likumdošana.

I.Emsis: Es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot varam likt uz balsošanu, jo visi priekšlikumi– gan deputāta Krastiņa, gan deputāta Stefanoviča– ir ņemti vērā. Lūdzu balsošanas režīmu. 95. Paldies.

I.Emsis: 13.pantā izmaiņu nav un arī rakstisku priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: */Es jau agrāk rakstiski iesniedzu priekšlikumu par to, ka valsts inspektoru tiesības un pienākumus apstiprina Augstākā padome, nevis Prezidijs. Un vispār– kā no juridiskā skatu leņķa Prezidijs var apstiprināt normatīvu aktu? Es iesaku atstāt Augstāko padomi./

Priekšsēdētājs: Bet varbūt jūs komentēsit? Lai gan faktiski nav ko komentēt, jo ir tikai divas iespējas, vai apstiprina šeit, vai Augstākās padomes Prezidijā. Tas ir viss. Bet balsosim! Mēs vadījāmies no tāda apsvēruma: ja likumā ir noteikts, tad Prezidijs var apstiprināt. Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Otrajā rindkopā: dienesta medību ieroča glabāšana un nēsāšana. Medību ieroču glabāšanu un nēsāšanu ir noteikusi cita likumdošana, tādēļ ir priekšlikums ierakstīt “dienesta ieroču glabāšana, nēsāšana, ja tie paredzēti”./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tas ir pieņemami. Andrejs Krastiņš arī tā saka.

I.Emsis: Šim priekšlikumam komisija pilnīgi piekrīt, tāpēc mēs arī likām priekšā, es laikam tā nepateicu, ka tur, kur ir “galīgi”, jāliek punkts, un tālāk vārdus “tos var atcelt” varētu svītrot, respektīvi, otrās rindkopas beigu daļu.

Priekšsēdētājs: Tātad tas ir kompromisa variants, kuram varētu piekrist arī deputāti. Pēc vārda “galīgi” varētu likt punktu un svītrot pēdējo rindkopu, es tur nekādu atšķirību nejūtu.

E.Krastiņš: Mans priekšlikums ir 12.pantā iekļaut, ka “lēmumus var atcelt likumā noteiktajā kārtībā”, kas arī tika ņemts vērā, jo, pilnīgi piekrītu deputātam Celmiņam, ka mēs nevaram atcelt ekspertīzes slēdzienu, taču šo lēmumu varēs atcelt ne jau tikai Augstākā padome, bet pēc Konstitūcijā paredzētās kārtības, teiksim, Konstitucionālā tiesa, ja šis lēmums būs antikonstitucionāls. Lūk, tāpēc ir pieņemts šis papildinājums 12.punktam.
Bet, no otras puses, es tomēr gribētu iebilst pret tādu formulējumu, ka šis ekspertīzes slēdziens ir galīgs. Es negribētu likumdošanas kārtībā dot monopoltiesības Vides aizsardzības komitejai tādas būtībā eksaktas informācijas absolūtai atzīšanai. Ja nu pēkšņi atradīsies kāda ekspertīze, kas apgāzīs šo slēdzienu vai pamatos, ka tas ir nepareizs? Tā ka ar likumdošanu noteikt šādas monopoltiesības, manuprāt, ir nepamatoti. Tiesības noteikt ekspertīzes vispareizāko variantu ir jāiegūst reāli un objektīvi.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs esat par pirmās rindkopas svītrošanu. Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Ir priekšlikums 14.pantā pirmo rindkopu beigt ar vārdiem “ko apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā padome”. Pamatoju– kāpēc. Apstiprināmā likuma 6.pantā mēs noteicām, ka šī svarīgā komiteja kontrolēs republikas teritoriālo attīstību. Un, ja par visiem republikas teritoriālās attīstības jautājumiem, tajā skaitā par rūpniecības objektu celtniecību, meliorācijas un citiem jautājumiem, komiteja dod savas ekspertīzes slēdzienu, tad kopējā republikas attīstība ir Augstākās padomes prioritāte./

Priekšsēdētājs: Vai jums ir rakstiski formulēts tas punkts?

F.Stroganovs: Šeit vajag izmainīt tikai */ne Prezidija apstiprināti, bet Latvijas Republikas Augstākās padomes apstiprināti./

Priekšsēdētājs: Tas ir tas pats, ko Šapovālovs ierosināja iepriekšējā pantā.

F.Stroganovs: Jā, jā, 13.pantā.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies.

I.Briņķe: Es tomēr, cienījamie kolēģi, gribētu, lai jūs atbalstītu redakcijas komisiju, runājot par ekspertīzes slēdzienu galīgumu. Kā liecina prakse, mums ir bijuši tādi gadījumi, ka gadiem ilgi ievelkas attiecīgā ekspertīze, tiek pieaicināti eksperti no ārzemēm, pēc tam vēl no kaut kādām augsti attīstītām ārzemēm un beigu beigās gan apkārtējai videi tiek nodarīts kaitējums, gan valstij radīti zaudējumi. Bet jautājumu nekādi nevar atrisināt. Tāpēc es negribu pievienoties kolēģa Krastiņa domai, ka šim slēdzienam ir normatīvs raksturs, bet tas tā nav normatīvs raksturs. Kompetenti speciālisti nolemj, un galu galā valsts pārvaldes orgānam tas jāpasaka galīgi. Bet otra lieta ir tā, vai uzņēmumi ir pret vai nav pret, un to varēs lemt arī Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Freimanis: Es aicinu 14.pantu pieņemt tādā redakcijā, kādā tas mums ir ierosināts tādēļ, ka ekoloģiskās ekspertīzes jautājumi ir šauru, kompetentu speciālistu jautājums. Mēs nevaram pateikt, vai šis nolikums ir derīgs vai ne, to var pateikt šaurs speciālistu loks, kurus uzaicina Augstākās padomes Prezidijs. Tieši tādēļ ir šis jautājums jāatstāj Augstākās padomes Prezidija ziņā. Tā es domāju. Es pilnīgi piekrītu Briņķes kundzei, jo mums ir jābūt kaut kādam galīgam spriedumam, kaut kādam galīgam slēdzienam, lai pieliktu punktu, jo prakse rāda, ka mazāk sliktuma ir no mazliet neprecīza (plus, mīnus uz vienu vai otru pusi) ekspertīzes slēdziena nekā no bezgalīgas jautājumu atkārtošanas. Es iesaku atstāt otro rindkopu, ka “ekspertīzes slēdzieni ir galīgi”.

Priekšsēdētājs: Paldies.

Krūmiņš (Stenogramma neuzrāda deputāta vārdu.– Red.): Lai noformulētu galīgo jēdzienu, manuprāt, vajadzētu to izprast tādējādi, ka šis ekoloģiskās ekspertīzes slēdziens ir galīgs tai ziņā, ka tas ir spēkā tik ilgi, kamēr cita ekspertīze nav pierādījusi kaut ko citu. Ja izrādās, ka iepriekšējais slēdziens ir kļūdains, tas pārstāj darboties vai tiek mainīts lēmums. Un otrais ierosinājums bija mainīt “Augstākās padomes Prezidijs”, bet mēs par to vienreiz nobalsojām. Ja ir cits priekšlikums, jābalso vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. To mēs jau fiksējām.

E.Krastiņš: Mēs jau balsojām nolikumu par valsts inspekciju, izvirzot balsošanai divus variantus. Arī 14.pantā mums ir nolikums par ekoloģisko ekspertīzi, kuru it kā varētu apstiprināt republikas Augstākās padomes Prezidijs. Es pārdomām gribu nolasīt pašreiz vēl spēkā esošās Konstitūcijas 97.panta vienu apakšpunktu, kurā teikts, ka vienīgi Latvijas Augstākās padomes kompetencē ir republikānisko un vietējo valsts varas un pārvaldes orgānu organizēšanas un kārtības noteikšana. Tā ka man rodas zināmas aizdomas, vai pēc Konstitūcijas Prezidijs vispār var apstiprināt kādu valsts pārvaldes orgānu. Vides aizsardzības komiteja tomēr ir uzskatāma par valsts pārvaldes orgānu, tā ir izveidota pie Augstākās padomes, kas ir valsts orgāns. Vai Prezidijs saskaņā ar Konstitūciju vispār ir tiesīgs apstiprināt šādus nolikumus?

No zāles: Cienītais Krastiņa kungs, šeit ir runa par to, ka mēs ar likumu pilnvarojam Prezidiju. Tajā pašā Konstitūcijā ir ierakstīts, ka Prezidijs var izskatīt jautājumus, ja to ir pilnvarojusi darīt Augstākā padome. Šinī gadījumā nekādas pretrunas redakcijā nav. Ja jūs pieņemat, ka Prezidijs izskata nolikumu, tātad likums ir pieņemts un Prezidijs ir tiesīgs izskatīt šos nolikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Rogaļs: */6.panta 9.punktā mēs komitejai uzdevām apstiprināt ekspertīzes. Tas– pirmais. Taču es domāju, ka komitejai nevar uzticēt galīgā lēmuma pieņemšanu. Mērķtiecīgi būtu šo punktu ierakstīt šādā redakcijā: “Augstākajai padomei, kas saņēmusi papildu materiālus, ir tiesības atcelt komitejas ekspertīzes slēdzienu un noteikt atkārtotu ekspertīzi, kuras rezultātus tā apstiprina un kas ir galīgi.”/

M.Rogaļs: */Jā, jā./ Otrs variants.

I.Bērziņš: Es aicinu deputātus cienīt vienam otru. Mums ir debates, tad atklāsim debates par šo jautājumu, ja mums nav debašu, ir divi varianti. Es domāju, ka katram deputātam ir jābūt pietiekami kompetentam, lai izšķirtu šo jautājumu, sevišķi tāpēc, ka katrs, kas uzstājās, izteica savu argumentāciju. Ja kādam ir trešais variants, liksim uz balsošanu arī trešo. Pašlaik mēs jau 12 minūtes mēģinām atklāt debates, kas nav debates. Vienkārši stiepjam laiku. Cienīsim viens otru!

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi. Mums gan reglaments to pieļauj. Ja rodas domstarpības kādā jautājumā, mēs varam to apspriest. Tas ir iespējams, bet man liekas, ka ir diezgan spriests, ka ir skaidrs, par ko balsot, jo visi varianti ir izteikti. Vēl vārdu dodu deputātiem, kas stāv pie mikrofoniem, pēc tam balsosim.

A.Lembergs: Es gribēju vadītājam aizrādīt, ka es pirmais piegāju pie mikrofona.

Priekšsēdētājs: Paldies.

N.Mihailovs: */Es domāju, ka par 14.panta otro daļu mēs velti strīdamies. Jāatstāj tajā pašā redakcijā, jo mēs otrajā pantā komitejai uzliekam atbildību par vides aizsardzību, bet tā liekas, ka mums neviens nebūs atbildīgs par tās nepareizu rīcību. Tāpēc es iesaku atstāt šo redakciju./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas saskan ar deputāta Rogaļa priekšlikumu.

Dz.Ābiķis: Es tomēr uzskatu, ka šis pants ir pats svarīgākais šajā likumprojektā. Ja tomēr izskan dažādi viedokļi par šo pantu, ir jāatklāj debates, jo, nepieņemot šo pantu tādā redakcijā, kā šeit ir rakstīts, mēs faktiski Vides komiteju varam likvidēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Biezais: Debates, kas jau sākušās, nav veltas, jo šajā rindkopā ir loģiska pretruna. Rindkopas pirmā daļa ir tehniska. Otrā daļa– vai nu tiesiska, vai sliktākā gadījumā– voluntāra. Manuprāt, šo pretrunu varētu novērst, ja tālāk būtu teksts: “atkārtotas ekspertīzes var nozīmēt tikai Latvijas Republikas Augstākā padome”. Tad viss
sasaistās, un jautājums ir atrisināts. Bez tam mums vajadzētu mobilizēt kvorumu, mēs pašreiz esam mazāk nekā simts.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka atkārtota ekspertīze ir labs precizējums. To varētu pieņemt. Redakcionāli tas nav pretrunā ne ar deputāta Rogaļa priekšlikumu, ne ar citiem viedokļiem. Es domāju, ka mums nevajadzētu atklāt diskusiju par šo pantu, jo, manuprāt, visa argumentācija ir skaidra. Jābalso būs katra rindkopa atsevišķi.
Pirmajā rindkopā ir jautājums par Prezidiju vai par Augstāko padomi, otrajā rindkopā ir cita būtība. Savādāk mēs nevarēsim balsot pantu kopumā. Tātad balsosim pirmo rindkopu un tad par variantiem, kas ir otrajā rindkopā. Pirmajā rindkopā ir divi varianti. Redakcijas komisijas piedāvātais variants, ka nolikumu par ekoloģisko ekspertīzi apstiprina republikas Augstākās padomes Prezidijs, un otrs variants, par kuru jābalso, ka šo nolikumu apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome, pilnvarota padome. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam pirmo piedāvāto variantu, respektīvi, deputāta Stroganova variantu, ka nolikumu par ekoloģisko ekspertīzi apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome, nevis Prezidijs. 69. 68. Balsojam redakcijas komisijas piedāvāto variantu, ka nolikumu apstiprina Augstākās padomes Prezidijs. 38. 39. Pieņemts ir deputāta Stroganova priekšlikums, ka apstiprina Augstākā padome.
Par otro rindkopu viens variants ir izsvītrot. Tas ir radikālākais priekšlikums. Otrs variants– ir likt punktu aiz vārda “galīgi”. Un trešais priekšlikums– atstāt redakcijas komisijas variantā, tikai nedaudz redakcionāli labojot.

J.Celmiņš: Atļaujiet papildināt! Es savlaicīgi rakstiski iedevu tekstu otrās rindkopas formulējumam. Lūdzu to likt uz balsošanu. Es arī pamatoju. Šeit jautājums ir par to, vai ekspertīze ar lēmējtiesībām, vai ekspertīze tikai iesniedz lēmējorgānam tehniskus rezultātus. Tāda ir šī jautājuma būtība. Manā variantā jāsaprot tā, ka ekspertīze dod tehnisku rezultātu un iesniedz lēmējorgānam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Tātad 69– par. Un pēdējais variants. Tur bija arī redakcionāli labojumi, tāpēc lūdzu redakcijas komisiju nolasīt to vēlreiz.

I.Emsis: Tas ir deputāta Celmiņa variants: “Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas lēmumi, kuri tiek pieņemti, balstoties uz ekoloģiskās ekspertīzes slēdzienu, ir galīgi, tos var atcelt tikai Latvijas Republikas Augstākā padome.”

Priekšsēdētājs: Par to mēs balsojam tagad.

No zāles: Ja tas ir antikonstitucionāli...

Priekšsēdētājs: Tagad jāliek uz balsošanu. Es vienkārši lūdzu nolasīt, kādā redakcijā tas bija iesniegts. Lūdzu balsošanas režīmu. 34. Mums bija četri varianti. Tātad ar 69 balsīm ir pieņemts iepriekšējais variants. Nolasiet to vēlreiz!

I.Emsis: Vēlreiz nolasu iepriekšējo variantu: “Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas ekoloģiskās ekspertīzes slēdzieni ir galīgi, atkārtotu ekspertīzi var nozīmēt Latvijas Republikas Augstākā padome.”

Priekšsēdētājs: Visvairāk balsu savācis redakcijas komisijas variants ar redakcionāliem precizējumiem. Paldies.
15.pants. Šo pantu, es saprotu, mums nevajag balsot kopumā, jo mēs pieņēmām katru pantu atsevišķi. Tad balsosim kopumā par likumu. Lūdzu– 15.pants.

I.Emsis: 15.pantā nekā jauna nav, bija viens priekšlikums izskatīt Vides aizsardzības komitejas iespējas pāriet uz saimniecisko aprēķinu. Mūsu viedoklis ir tāds, ka tas ir principā nepareizi, jo valsts kontroles un regulēšanas iestāde nedrīkst būt saimnieciskā aprēķina iestāde, tad tā zaudē savu objektivitāti. Tādēļ mēs šo jautājumu neesam iekļāvuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons.

M.Rogaļs: */Mēs komitejai dodam tiesības pašai noteikt algas komitejas vadošajam personālam un visas komitejas personālam, bet mums nav tāmes komitejas aparāta uzturēšanai. Tāpēc es iesaku papildināt ar sekojošu rindu: “Tāmi komitejas uzturēšanai apstiprina Augstākā padome.” Tas nozīmē, ka mums jānosaka komitejas uzturēšanai vajadzīgais līdzekļu apjoms. Nekur likumā tas nav teikts./

Priekšsēdētājs: Vai rakstveidā šis priekšlikums ir iesniegts? Vajadzētu iesniegt rakstveidā. Varbūt redakcijas komisijai bija kādi apsvērumi?

I.Emsis: Mums apsvērumu nekādu nav, mēs šo jautājumu neizskatījām, bet visumā tas ir labs variants. Līdz šim apstiprināja Ministru padome. Sakarā ar to, ka nu mēs esam Augstākās padomes pakļautībā, es domāju, ka tas ir loģiski.

Priekšsēdētājs: Vai jūs piekritāt bez balsošanas iekļaut šo papildinājumu? Jūs apdomājiet labi, tas ir pieņemams priekšlikums, tā būtu loģiski. Kā, lūdzu? Vai Prezidijs apstiprina komitejas līdzekļus? Prezidijs vai Augstākā padome, ja komisija ir par šo papildinājumu.

I.Emsis: Jā, es domāju, ka šo priekšlikumu vajadzētu apskatīt detalizēti.

Priekšsēdētājs: Pēc mūsu reglamenta mēs principā varam, ja šādi priekšlikumi ir, otrajā lasījumā tos apspriest. Vai deputātiem ir apsvērumi par šo priekšlikumu? Tur var būt problēmas, vai mums ir izdevīgi sastādīt šo budžetu, jo mēs tik un tā lemsim par iestāžu budžetu. Vai tas jādara Prezidijam vai visai padomei? Ja nevienam deputātam priekšlikumu nav, tad jābalso. Varbūt redakcijas komisija pati formulēs balsošanas variantus? Vai jūs paliekat pie tā, ka redakcijas komisijai ir viens variants? Kā, lūdzu?

I.Emsis: Ir priekšlikums, ka apstiprina Augstākā padome, jo tas prasīs ilgāku laiku, tā ka acīmredzot tas jābalso pa priekšu.

Priekšsēdētājs: Tātad Augstākā padome apstiprinās– radikālākais variants, jo tas prasīs ilgāku laiku. Otrs variants: apstiprina Augstākās padomes Prezidijs, jo tas prasīs mazāku laiku. Ja neapstiprina neviens, vai jūs uzstājat vai atsakāties? Vai jūs liekat uz balsošanu pirmo variantu– ka mēs nerakstām, kas apstiprina?

I.Emsis: Es domāju, ka šo variantu var likt uz balsošanu, mums nevajadzētu atlikt, jo šis jautājums tik un tā būs jāatrisina.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi varianti: Augstākā padome un Prezidijs. Pirmais variants ir radikālākais variants, ka budžetu Vides aizsardzības komitejai apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome. Balsojam! Rezultāts: par– 61, pret– 51. Paliek 61.
Un otrs priekšlikums– ka šo komitejas budžetu apstiprina Augstākās padomes Prezidijs. Par– 57. Tātad šis priekšlikums nav pieņemts. Paliek, ka apstiprina Augstākā padome, nevis Prezidijs. Tas nozīmē, ka mums būs ļoti daudz darba. Lūdzu– 16.pants!

I.Emsis: 16.pantā nekādu iebildumu nav. Tā ir oficiāla piebilde, ar ko beidzas šādi likumi.

Priekšsēdētājs: Rakstveida papildinājumu nav. It kā jābalso par šā panta redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Rezultāts– 109. Tā mēs esam akceptējuši visus šā likuma pantus un esam nonākuši līdz tam, ka varētu balsot par šā likuma pieņemšanu kopumā. Pirms tam vārds trešajam mikrofonam.

A.Providenko: */Es gribēju piebilst par pantu nobalsošanas procedūru un par otrā lasījuma procedūru. Es tomēr lūdzu apspriest 11.pantu. Kaut gan to pieņēmām balsošanas procedūrā, tajā bija pārkāpumi, kad pēc rezultātu pasludināšanas nāca klāt jaunas balsis. Gribu vienkārši griezties pie Augstākās padomes un tās priekšsēdētāja. Ja šajā pantā atstājam trešo rindkopu, tā vispār pilnīgi nobloķēs komiteju, tā vispār var neeksistēt, ja vienam priekšsēdētājam ir tiesības komitejas vietā pieņemt lēmumus. Es lūgtu pēc otrā lasījuma reglamenta apspriest šo pantu un likt to otro reizi uz balsošanu, jo šeit apslēpts zināms absurds vai neatbilstība. Es nesaprotu komitejas ietiepību šajā jautājumā. Mēs vienkārši gribam, lai būtu ne šā, ne tā, bez argumentācijas. Es lūdzu tomēr šo jautājumu pēc otrā lasījuma rezultātiem vēlreiz apspriest un balsot par to trešajā lasījumā./

A.Endziņš: Par pēdējo– 16.pantu. Vai, runājot par stāšanos spēkā, tas paliks tādā pašā redakcijā?

O.Batarevskis: No juridiskā viedokļa man tad uzreiz nav skaidrs: mēs pieņemam nolikumu par Vides komiteju, bet vienlaicīgi atzīstam, ka esam zaudējuši visus likumus, kas attiecas uz apkārtējo vidi. Tas nav tas projekts.

T.Jundzis: Tas ir alternatīvais variants.

Priekšsēdētājs: Te mums ir atsevišķs variants par Vides aizsardzības komitejas stāšanos spēkā. Tātad– vai nu mēs lēmumu pieņemam, vai to nepieņemam. Šobrīd ir divi priekšlikumi: galīgi pieņemt šo likumu,– taču mēs neesam ievērojuši šo procedūru, tāpēc rodas tādas grūtības. Otrais variants– pieņemt to tādu kā otrajā lasījumā un vēlreiz atgriezties pie 11.panta. Deputātam Providenko bija šāds priekšlikums. Man ir tiesības likt uz balsošanu šo jautājumu. Tātad balsosim to, vai mēs tagad balsosim par likuma pieņemšanu pilnīgi, vai pēc deputāta Providenko priekšlikuma mēs nodosim to trešajā lasījumā? Tātad tas ir trešais lasījums. Deputāts Providenko iesaka pieņemt tikai otrajā lasījumā un nodot to trešajam lasījumam. Otrais priekšlikums ir pieņemt kopumā šo nolikumu. Par šiem priekšlikumiem tad arī balsosim.

T.Jundzis: Es domāju, ka nav nekāda pamata piekrist kolēģa izteiktajam priekšlikumam, jo 11.panta formulējums ir ļoti loģisks, un nevajadzētu šo bezatbildību turpināt. Lai priekšsēdētājs tiešām realizē savu lēmumu, par to viņš nesīs atbildību. Viss ir loģiski un sakarīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā jau ir motivācija. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Ja mēs piekritīsim deputāta Providenko priekšlikumam, tad vajag atcerēties reglamentu, ko mēs pieņēmām vakar. Ja mēs to skatīsim trešajā lasījumā, tad mēs trešajā lasījumā varam izteikt tikai redakcionālus labojumus. Tātad šāds variants nav pieņemams.

Priekšsēdētājs: Grūtības ir tās, ka mums nav šā reglamenta. Un lasījuma neviena faktiski nav. Mēs darbojamies pēc jaunā reglamenta, bet likums tika apspriests bez šā reglamenta. Taču, ja deputāts Providenko ir izvirzījis šādu priekšlikumu, es domāju, mums tas ir jānobalso. Tātad deputāta Providenko priekšlikums ir nepieņemt likumu kopumā un trešajā lasījumā atgriezties pie 11.panta. Balsosim šo priekšlikumu. Otrais priekšlikums ir balsot to, ka likums jāpieņem kopumā. Balsošanas režīms ir? Par– 27. Balsosim otro priekšlikumu– pieņemt šo likumprojektu jau kopumā kā pilntiesīgu likumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Mēs tagad nobalsosim par procedūru. Par– 103. Tas ir pietiekams balsu skaits, lai pieņemtu likumu, taču mums ir jāreģistrējas, lai zinātu, cik mēs šeit esam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. 131 deputāts.
Tagad būs pats atbildīgākais brīdis. Vēl nākuši klāt daži deputāti– ir 133. Tādā gadījumā jums ir jāceļ rokas, kad jūs balsosit. Jūsu sistēmā kaut kas nav kārtībā. Tagad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma par Vides aizsardzības komiteju pieņemšanu. Par– 125. Tātad mēs varam apsveikt Vides aizsardzības komiteju, jo šis ilgi apspriestais likums beidzot ir pieņemts. Mums ir vēl nedaudz laika, un jāpieņem arī lēmums par likuma stāšanos spēkā.

I.Emsis: Lēmumā par Vides aizsardzības komitejas stāšanos spēkā ir nedaudz papildinājumu. Lūdzu, sameklējiet šo lēmumu, kas jums ir izsniegts. Teksts ir sekojošs:
“Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:
1. Likums par Vides aizsardzības komiteju stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža. 2.punkts ir jauns: Likvidēt ar 1990.gada 1.jūliju Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteju. 3. Noteikt Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju par Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejas pilnvaru un tās sistēmā ietilpstošo organizāciju pārņēmēju. 4. Uzdot Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājam sagatavot un līdz 1990.gada 1.septembrim iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei apstiprināšanai nolikumu par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju. Vārds “prezidijs” jāsvītro atbilstoši mūsu pieņemtajam likumam. 5. Uzdot Vides aizsardzības komitejai un Ministru padomei izskatīt Valsts vides kontroles dienestu (sanitāri epidemioloģiskā, veterinārā, hidrometeoroloģiskā, teritoriālās plānošanas, kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības, zivju, mežu un medību resursu aizsardzības) iekļaušanas lietderību Vides aizsardzības komitejas struktūrā un līdz 1990.gada 1.decembrim iesniegt priekšlikumus Augstākajai padomei. 6.Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei sagatavot un līdz 1990.gada 1.septembrim iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei priekšlikumus par izmaiņu izdarīšanu spēkā esošajā likumdošanā sakarā ar likuma par Vides aizsardzības komiteju pieņemšanu.
Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs.”

Priekšsēdētājs: Liekas, ka šie panti ir sarindoti loģiski un ka te īpašu strīdu nevarētu būt, ja nu vienīgi par atsevišķiem datumiem. Tā kā panti tika nolasīti un varbūt daudzi deputāti nevarēja tiem izsekot, acīmredzot mums ir jānobalso katrs pants atsevišķi, lai mēs zinām, par ko katru reizi balsojam. Vai jūs domājat, ka kopumā var balsot? Lūdzu, deputāt Muciņ.

L.Muciņš: Man ir jautājums: kāpēc nepieciešams likvidēt, ja arī iepriekšējā komiteja bija pie Augstākās padomes?

I.Emsis: Tā nebija pie Augstākās padomes.

Priekšsēdētājs: Nebija, nebija...

L.Muciņš: Nebija?

Priekšsēdētājs: Jā. Es nedzirdu nekādus iebildumus vai priekšlikumus, un arī neredzu paceltus mandātus. Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Es negribētu kļūdīties, bet šis likumprojekts nav izdalīts, mēs nevaram izsekot.

Priekšsēdētājs: Nē, lēmums ir visiem izdalīts.

G.Preinbergs: Man nav...

I.Emsis: Lēmuma projekts ir izdalīts jau...

G.Preinbergs: Tas taču ir pirmais, nelabotais...

I.Emsis: Taču citādā variantā...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pasniedziet deputātam Preinbergam projekta variantu, lai viņš var iepazīties. Citus iebildumus es neredzu, tāpēc lūgšu Vides aizsardzības komiteju vēlreiz nolasīt projektu tiem deputātiem, kuri nespēj izsekot visiem labojumiem un papildinājumiem šajā lēmumā!... Nē, ne visi deputāti ir ar ātru reakciju, ne visi var izsekot. Lūdzu, nolasiet vēlreiz, lai visiem viss būtu skaidrs.

I.Emsis: Es lasīšu labojumus, kuru, iespējams, tekstā nav: 2. Likvidēt ar 1990.gada 1.jūliju Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteju. 3. Noteikt Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju par Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejas pilnvaru un tās sistēmā ietilpstošo organizāciju pārņēmēju. Un 5. Uzdot Vides aizsardzības komitejai un Ministru padomei izskatīt Valsts vides kontroles dienestu (sanitāri epidemioloģiskā, veterinārā, hidrometeoroloģiskā, teritoriālās plānošanas, kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības, zivju, mežu un medību resursu aizsardzības) iekļaušanas lietderību Vides aizsardzības komitejas struktūrā un līdz 1990.gada 1.decembrim iesniegt priekšlikumus Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Tātad, šis...

I.Emsis: Pārējie punkti jums ir izdalīti.

Priekšsēdētājs: Pārējais ir tā, kā lasāms, garākais punkts ir par priekšlikumu izstrādāšanu... Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Divi redakcionāli labojumi: nevis “pilnvaru”, bet “tiesību”, un pirms noslēguma iekavām vajadzētu ielikt “un citu”, jo varbūt mums vēl rodas kāda nepieciešamība, tā kā mēs komisijā spriedām. Varbūt vēl vajadzēs iekļaut kaut kādus dienestus.

Priekšsēdētājs: Manuprāt, tas ir pieņemams priekšlikums.

L.Muciņš: Lai tas saraksts nav noslēgts.

V.Stefanovičs: Man ir kompromisa variants: */“saskaņošana”/ un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Saskaņošana jau ir pati par sevi. Lūdzu, komisijas priekšsēdētāj!

J.Škapars: Es domāju, ka vajag piekrist priekšlikumam par saskaņošanu.

Priekšsēdētājs: Manuprāt, tas gan neko būtiski nemaina, jo saskaņošana ir tāpat kā apstiprināšana. Tātad– saskaņošana. Ir trešais variants, tad mums atkal jābalso– ir punkts, ka nolikumu apstiprina Augstākās padomes Prezidijs, nolikumu saskaņo ar Latvijas Republikas Augstāko padomi.

I.Movels: Es lūdzu paskaidrot, kas ir “saskaņot”, kas ir “saskaņošana”.

Priekšsēdētājs: Saskaņošana ir šā nolikuma saskaņošana, izskatīšana visās ieinteresētajās Augstākās padomes komisijās, tā es saprotu. Taču te ir viena problēma, un es gribētu nedaudz padiskutēt, jo šādā gadījumā mums Augstākajā padomē nolikumu neapstiprina neviens– ne Prezidijs, ne Augstākā padome, un šādā situācijā mēs materiālā ziņā varam palikt bez laikraksta. Mums arī materiāli ir svarīgi, lai šis laikraksts kaut ko dotu republikas budžetam. Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es iesaku atstāt 4.panta sākumu tā, kā tas ir pašreizējā redakcijā, tā beigās punkta vietā likt komatu, un tad turpināt– “saskaņojot ar Augstāko padomi”.

Priekšsēdētājs: Lai ir šāds variants,– mēs varētu to pieņemt. Mēs varētu balsot, bet, tā kā mums tagad ir jābalso šis papildinājums vien, tad balsosim visu lēmumu šādā variantā, ņemot vērā to, ka redakcijas komisija tam piekrīt, un šādā variantā mēs varētu pieņemt visu likumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 122. Paldies. Līdz pārtraukumam palikušas 10 minūtes, varbūt mēs varam dot vārdu Dobeļa kungam? Jūs esat gatavs? Viņš saka, ka viņš vienmēr ir gatavs un var sniegt ziņojumu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Izmantojot doto laiku, es šoreiz gribētu pateikt, ka, sīki iedziļinoties deputāta statusā, man tomēr liekas, ka ir neskaidrs jautājums par to, kas ir deputāta pieprasījums, kas ir deputāta jautājums un kas ir deputāta ierosinājums. Un šajā sakarā es lūdzu Augstākās padomes juristus speciāli pārskatīt šo jautājumu, lai mēs varētu sarindot. Un es jūs par to informēšu pēc tam, jo deputāta pieprasījums, arī konsultējoties ar juristiem, manuprāt, ir tāds dokuments, kas sagatavots tad, kad deputāts šajā jautājumā pats ir jau pietiekami daudz izdarījis, izdarījis visu, ko viņš ir varējis, un ka viņam ir barjera, kurai viņš vairs netiek pāri. Tad viņš iesniedz šo pieprasījumu, jo pieprasījums ir jānolasa šeit, sesijā, tad triju dienu laikā jāsaņem atbilde, un arī šī atbilde ir jānolasa šeit, sesijā. Tātad deputātam ir vajadzīgs visas sesijas atbalsts. Tāpēc personiski es domāju, ka nevajadzētu uz deputāta katra iesniegtā papīra rakstīt, ka tas ir deputāta pieprasījums.
Es jums nolasīšu piecus materiālus, informēšu par tiem pieciem, kuri ir ienākuši vakar, un tad arī lemsim, kurš no tiem ir jānolasa un jāuzskata par pieprasījumu. Katrā ziņā šis jautājums uz šodienu pilnīgi skaidrs nav.
Runājot par pirmo, es, piemēram, uzskatu, ka tas ir jautājums Gorbunova kungam, kāpēc uz Augstākās padomes spiedoga vēl ir teksts “Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijs”? Otrais jautājums šajā dokumentā ir tāds: “Kurš ir devis norādījumu pieņemt, pavairot un izplatīt sesijā Rubika vēstuli, kas nav adresēta Augstākajai padomei?” Es uzskatu, ka tas ir jautājums, arī jūs, protams, varat sesijā izteikt jebkuras domas un lemt.
Otrais ir Jura Karlsona rakstīts “pieprasījums”, bet es uzskatu, ka tas arī ir ieteikums vai jautājums. Ja gadījumā attiecīgais dienests vai iestāde nerīkosies tā, kā vajag, tad var sekot pieprasījums. Tas attiecas uz pasākumiem, lai atvienotu valdības telefonus personām un organizācijām, kuri viņiem nepienākas.
Trešais, kā tur ir uzrakstīts, arī ir deputāta pieprasījums, to iesnieguši deputāti Vaivads, Rikards un Freimanis, bet es uzskatu, ka tas ir ieteikums. Ieteikums Ministru padomes priekšsēdētājam, kādā veidā ietaupīt līdzekļus, nemaksājot Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem viņu mūžu pabalstu, tā tas nekur pasaulē nenotiek. Manuprāt, tas ir ieteikums. Es domāju tā– izsakiet arī savas domas, ja vēlaties.
Un pēdējais ir saņemts no mūsu opozīcijas frakcijas, ka Ministru padomei vajadzētu izskaidrot jautājumu par kārtības sargu vienībām, to formēšanu un sniegt par to deputātiem informāciju. Arī to es neuzskatu par pieprasījumu, bet par jautājumu. Tā ir informācijas iegūšana. Lūk, tādi ir dokumenti, kuri ir ienākuši.
Piedodiet, bet vēl ir viens– Jāņa Krūmiņa un Induļa Bērziņa deputāta jautājums. Te uzreiz ir uzrakstīts, ka tas ir jautājums– informēt par to, kas notika ar mūsu tautieti ASV pavalstnieku Ivaru Embrektu, kas tika aizturēts un izsūtīts ārā no Latvijas bez kādiem paskaidrojumiem. Tas ir jautājums prokuroram Daukša kungam, un no viņa ir jāsagaida atbilde. Tādi ir dokumenti, kas man ir ienākuši. Es lūgtu nestrīdēties par visu to un tomēr nonākt pie kaut kāda kopīga secinājuma, lai mēs taupītu cits citam laiku. Šorīt no rīta mēs divas stundas strīdējāmies par to jautājumu, par kuru bijām jau runājuši pirms mēneša. Un tamlīdzīgi. Uz visiem šiem pieprasījumiem, uz visiem šiem dokumentiem nevajag katra sīkuma dēļ rakstīt, ka tas ir deputāta pieprasījums. Mums te ir daži deputāti, rekordisti, kuri raksta stipri vien vairāk nekā visi pārējie. Acīmredzot ar laiku šie deputātu ieteikumi būs jāizliek uz dēļa, lai visi ar tiem iepazīstas un tos novērtē, kādas kategorijas dokumenti tie ir. Tāda ir informācija, ko varēju jums šodien sniegt.
Ja sesija pieņems tādu lēmumu, ka man katru dienu jāsniedz šāda atskaite, es to varu darīt, es vienmēr esmu gatavs nākt pie mikrofona un sniegt attiecīgu informāciju. Taču vai tas būs lietderīgi? Es tomēr piedāvāju sniegt vispārēju ieskatu vienu reizi nedēļā un pa šo laiku arī novērtēt, kāds tad kurš dokuments ir. Jo, saprotiet, uz katru pieprasījumu triju dienu laikā ir jāsaņem atbilde un šī atbilde atkal ir jānolasa sesijā. Vai mēs taupīsim cits cita laiku? Tas laikam ir jautājums pārdomām; ierosinājumus un papildinājumus lūdzu iesniegt sekretariātam.

Priekšsēdētājs: Paldies, mēs to pieņemam zināšanai un arī priekšlikumu, ka vienreiz nedēļā sekretariāts varētu sniegt ziņojumu. Lūdzu, vārds jautājumiem. Dobeļa kungs, jūs palieciet vēl brīdi tribīnē, lai atbildētu uz deputāta Karlsona jautājumu.

J.Karlsons: Attiecībā uz manu pieprasījumu es gribētu atbildēt Dobeļa kungam, ka es tomēr uzskatu to par pieprasījumu, jo Līča kungam viņa ievēlēšanas laikā divas reizes tika uzstādīts šis jautājums, un viņš paskaidroja, ka tā tomēr būšot Augstākās padomes kompetence. Un, ja mēs tā nolemšot, tad viņš to darīšot.
Otrkārt, es kādā Vidzemes priekšpilsētas izpildkomitejā noskaidroju, kur izpildkomitejas priekšsēdētājam ir viens valdības telefons, bet partijas komitejai ir trīs valdības telefoni. Es uzdevu jautājumu izpildkomitejas priekšsēdētājam, ko viņš varētu darīt šajā jautājumā, un tad viņš izskaidroja, ka to varot tikai Ministru padome pēc Augstākās padomes pieprasījuma. Lūk, kāpēc es pašreiz rīkojos.

J.Dobelis: Es piekrītu, es vienīgi uzskatu, ka par to jālemj sesijai, kas ir pieprasījums. Ja sesija uzskata, ka Karlsona kunga iesniegtais dokuments ir uzskatāms par pieprasījumu, uz kuru mums jāsaņem atbilde obligāti trīs dienu laikā, man taču nav grūti, es to iereģistrēšu kā pieprasījumu, aizsūtīšu un Ministru padomi, un tas būs viss. Man ir viegls darbs, man pieprasījums vienkārši jāiereģistrē un jāaizsūta. Un pēc trijām dienām mēs painteresēsimies par atbildi. Un tas būtu viss. Mums vajadzētu tikai izlemt kārtību, kādā veidā noteikt šo pieprasījuma statusu, jo mūsu dokumentos nav uzrādīts, ar ko, teiksim, pieprasījums atšķiras no pieteikuma vai jautājuma.

Priekšsēdētājs: Tātad turpmāk Augstākā padome lems šo jautājumu. Tālāk, lūdzu, trešais mikrofons...

A.Teikmanis: Man būtu pavisam īss atgādinājums deputātiem. Kolēģi! Deputāta pieprasījums saskaņā ar likumu ir tas, atbildot uz kuru Augstākā padome pieņem lēmumu. Vai tad par visiem tiem papīriem, ko iesūtām sekretariātam, mēs prasīsim un gribēsim, lai Augstākā padome pieņem lēmumu? Taču ne. Tāpēc paši nerakstīsim katram papīram virsū, kad nepieciešama informācija, ko gribētu saņemt, ka tas ir deputāta pieprasījums. Tā kā mums nav izveidota īpaša komisija, kas tomēr šķiro un nosaka, kas ir pieprasījums, kas ir tikai informācija, kas ir jautājums, tad tās problēmas arī rodas. Lai to izlemj mūsu sekretariāts, uzdosim tam izlemt un sašķirot šos materiālus. Pašlaik viņi to dara, lai gan mēs it kā neesam devuši viņiem šādas tiesības. Tad dosim viņiem šādas tiesības! Varbūt mēs to varam uzdot kādai citai komisijai? Paši arī laikam sevi disciplinēsim.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tas ir ļoti labs priekšlikums. Es vienkārši mazliet iejaucos, taču citos parlamentos ir speciālas komisijas, kas nosaka, vai tas ir pieprasījums vai nav, jo deputāts jau uz jebkura papīra var uzrakstīt, ka tas ir pieprasījums. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es tiešām gribu, lai visi deputāti palasa par deputāta statusu, un tur ir teikts par deputāta pieprasījumu. Šeit patiešām nav mehānisma, kurš izšķir, vai tas ir deputāta pieprasījums vai kaut kas cits. Un šādas tiesības nav dotas arī sekretariātam. Tātad es tomēr pieprasu, lai šis darbs būtu reglamentēts, jo pretējā gadījumā pašreiz to izšķir tieši deputāti un neviens cits.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt arī nobalsot to, lai sekretariātam uzticētu šādas pilnvaras. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Dobeļa kunga paskaidrojums un pamatojums par tiem četriem iesniegumiem, ka tie varētu būt deputāta jautājumi, manuprāt, izklausījās pietiekami pārliecinoši, tam varētu piekrist. Taču mēs gribējām zināt ko citu: mēs tomēr gribētu zināt par tiem materiāliem, kuri pazuduši bez pēdām. Un mums jau bija tāds lūgums, lai sekretariāts, kā tas arī tika paredzēts, sekotu šiem dokumentiem, vai uz tiem atbild vai neatbild. Piemēram, par 15.maiju. Liela deputātu grupa parakstīja pieprasījumu, lai tiktu ierosināta krimināllieta pret šiem militārā apvērsuma mēģinātājiem. Mēs nekā nezinām, vai tā ir ierosināta vai nav, vai kāds kaut ko dara vai ne. Kas mums jādara tālāk? Ja mūs ignorē, mums jādomā, kā iespaidot. Tad mums, kā saka, vajag atgriezenisku saikni.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka nevajag atbildēt, mēs varam turpināt pēc starpbrīža. Uzdodiet pēdējos divus jautājumus!

No zāles: Un jautājums ir tāds...

Priekšsēdētājs: Ne jau jūs, bet tie, kuri stāv aiz jums,– tā tas bija domāts.

S.Dīmanis: Es nediskutēju par to, kurš ir pieprasījums vai jautājums, bet jebkurā gadījumā šie dokumenti jānolasa. Jo tieši tāpēc, ka nav nolasīti, tie pazūd bez pēdām. Kaut kur pazuda arī 3–4 mūsu pieprasījumi, mēs tagad mēģinām sameklēt tiem galus. Tajā, kuru iedevām pēdējo, mēs vienkārši lūdzām tekstu nolasīt, lai visi zina, ko mēs prasām. Jautājums vai pieprasījums– tas jau ir cits jautājums, bet mums visiem ir jābūt lietas kursā– jums par mūsu frakcijas pieprasījumiem, mums– par jūsu frakcijas pieprasījumiem.

J.Dobelis: Es atbildēšu tikai attiecībā uz dokumentu nozušanu. Es domāju tā– katrs var pateikt, ka viņš ir uzrakstījis dokumentu, bet tas ir nozaudēts. Līdz šim mums ir bijis žurnāls, kurā tiek reģistrēti visi iesniegtie pieprasījumi. Ja kāds tam netic, tad, lūdzu, lai viņš stāv klāt tajā brīdī, kad notiek reģistrācija šajā žurnālā. Es šo žurnālu varu parādīt visiem tiem, kuri par to interesējas. Lūdzu, atnāciet uz sekretariātu, un jūs to redzēsit. Tādējādi nekas pie mums nav nozudis.
Kas attiecas uz Zatulivitera kunga teikto par nozušanu, es varu paskaidrot, ka tajā dienā nebiju Rīgā un tāpēc nezinu, kas ar šo dokumentu tālāk noticis, un tas ir vienīgais tāds gadījums. Lai turpmāk šie strīdi beigtos, es esmu nolēmis šos dokumentus pieņemt tikai ar rakstīšanu un ar parakstiem. Lūdzu, iesniedziet jebkuru papīru, nevienam netiks atteikts, pārbaudiet, vai tas iereģistrēts, nokristīsim to pareizajā vārdā, un tālāk mums ir noteikta procedūra, kādā veidā tālāk ar šo papīru strādāt. Laipni lūdzam, tad nebūs nekādu domstarpību. Par nolasīšanu? Nolasa tikai deputāta pieprasījumus, un par to jūs, man liekas, paši nolemsit: vai šo pieprasījumu vajag nolasīt vai tas nav jānolasa. Es tomēr nevaru nolasīt katru papīru, kas man ir iesniegts. Jums pašiem tas ir jālemj.

Priekšsēdētājs: Labi, nolemsim to pēc pārtraukuma, jo tagad vairs nav daudzu cilvēku. Bet nu uzdodiet vēl pēdējo jautājumu, un tad beigsim.

A.Smoļuks: */Kā nosaukt dokumentu– tās nav ne sekretariāta un ne arī Dobeļa kunga, bet mūsu tiesības. Tas ir pirmais.
Otrais– mēs ievēlējām sekretariātu, nevis cenzūras orgānu. To vajag ievērot. Un tāpēc ne Glavlita, ne kāda cita orgāna, bet sekretariāta pienākums ir nodrošināt apstākļus, lai mēs varētu normāli strādāt, pieņemt lēmumus un sadarboties. Tāpēc man ir kā jautājums, tā pretenzija. Pieņemiet, lūdzu!/