Iesniegumu izskatīšana:

– atbildes sagatavotas Iesniegumu birojā 14
– sniegtas starpatbildes par iesniegumu tālāku virzību 24
– nodoti atsevišķiem deputātiem (t.sk. pavairoti) 300
– nodoti deputātu frakcijām (t.sk. pavairoti) 249
– nodoti deputātu komisijām (t.sk. pavairoti) 117
– nodoti Saeimas struktūrvienībām 31
– pārsūtīti citām iestādēm un organizācijām 2
– nodoti lietā (anonīmi un bez konkrēta satura) 2

Personīgā pieņemšanā bijuši apmeklētāji 16

saņemti iesniegumi 9

Likumā noteikto atbilžu termiņu pārkāpušo nav

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs P.Maksimovs

Iesniegumu biroja vadītāja E.Alksne

Par saņemtajiem iesniegumiem konkrēti

Kopā 131 iesniegums.

– Latvijas Zinātnieku savienības padomes priekšsēdētājs U.Grāvītis un valdes priekšsēdētājs A.Āboltiņš pateicas deputātiem par balsojumu zinātnes finansējuma ikgadējai palielināšanai par 0,1 procentu– 1
– Rīgas atbrīvošanas 60. gadadienai veltītā mītiņa dalībnieks S.Hristoļubovs no Rīgas vēršas pie augstām valsts amatpersonām ar aicinājumu pievērst uzmanību Otrā pasaules kara veterānu sociālajām problēmām un garantēt viņu tiesības uz pensiju, kvalitatīvu veselības aprūpi un braukšanu sabiedriskajā transportā bez maksas. Aicinājums beidzas ar slavinājumu padomju karavīriem – Latvijas atbrīvotājiem– 2
– “Darba jaunatnes” biedrības priekšsēdētājs J.Kuzins no Rīgas akceptē partijas “Jaunais laiks” deputāta M.Gulbja izstāšanos no partijas. Viņš uzaicina deputātu uz tikšanos ar biedrības pārstāvjiem– 1
– Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs A.Rubiks un deputātu frakcijas vadītājs A.Golubovs pauž viedokli, ka jautājumā par Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu nepieciešama tautas nobalsošana. Viņi apšauba Valsts prezidentes, politiķu un atsevišķu juristu apgalvojumus, ka tas nav nepieciešams, jo tauta savu izvēli jau esot izdarījusi, un šos apgalvojumus vērtē kā liekulību un tautas krāpšanu (2 paraksti)– 1
– Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētājs A.Teikmanis no Rīgas informē par domes rezolūciju, kurā pausts partijas uzskats, ka Latvijas pilsoņiem ir jādod tiesības balsot par Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu (bez paraksta)– 1
– Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs A.Rubiks un deputātu frakcijas vadītājs A.Golubovs pauž neizpratni par plašsaziņas līdzekļos, politiķu un valsts amatpersonu izvērsto iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās, piebalsošanu Amerikas Savienoto Valstu administrācijai un atbalstu valsts prezidenta A.Lukašenko opozīcijai. Viņuprāt, šāda naidīga nostāja pret likumīgu valsts varu nav pieļaujama, un viņi pieprasa izbeigt naida kurināšanu plašsaziņas līdzekļos, politiķu runās– 1
– SIA “Apdrošināšanas un finanšu brokers” pārstāvis A.Kristapsons no Rīgas ir izbrīnīts par dokumentu viltošanu augstākajos varas ešelonos un SAB nepiedodamo rīcību pret valsts drošību. Viņaprāt, tas ir nevis vienkāršs kriminālnoziegums, bet gan varas pārstāvju morāls pagrimums– 1
– Nacionālās Latvijas loču asociācijas valdes priekšsēdētājs A.Kanskis no Lapmežciema (Tukuma rajons) uzskata, ka valsts kontroles un uzraudzības funkciju nodošana komercsabiedrībai ir koruptīvas sistēmas izveides paraugs un tādējādi korupcija būs legalizēta ar likumu. Latvijas Jūras administrācijai jābūt valsts iestādei, kā tas 2003.gada nogalē norādīts Eiropas Komisijas ziņojumā– 1
– Pēc iepazīšanās ar partijas “Jaunais laiks” atklāto vēstuli portālā “Apollo” I.Smilga no Rīgas izsaka savu viedokli par tajā skartajiem jautājumiem un problēmām valstī. Viņa neatbalsta profesiju un amatu ierobežojumus latviešiem ar dubultpilsonību. Autoresprāt, šobrīd svarīgāka ir demogrāfiskās situācijas uzlabošana, progresīvā algas nodokļa ieviešana un citi pasākumi. Bet “Jaunais laiks” minēto problēmu risināšanā neko konkrētu nepiedāvā– 1
– A.Pētersons no Salas pagasta (Jēkabpils rajons) kritiski vērtē deputāta E.Repšes (JL) līdzšinējo darbību, brīdina Tautas partijas deputātus par viņa aktivitātēm Jēkabpilī. Viņš aicina aizsargāt iedzīvotāju intereses un nepieļaut paviršu pieeju “Jaunā laika” un deputāta E.Repšes darbības izvērtēšanā– 1
– Rīdzinieks Jāzeps (uzvārds nav norādīts) pozitīvi vērtē I.Emša (ZZS) vadītās valdības darbu un aicina deputātus atturēties no savstarpējām ķildām, bet strādāt valsts interesēs un tautas labā– 1
– Namīpašnieks V.Lauriņš no Rīgas pārmet politiķiem viņa īpašuma tiesību ignorēšanu, ja tiks saglabāti īres maksas ierobežojumi. Viņš piebilst, ka varas pārstāvjiem nāksies maksāt gan politiski, gan morāli. Varas pārstāvju vēlmi nostāties īrnieku pozīcijās V.Lauriņš saista ar vēlēšanu tuvošanos. Valstī noteikto brīvā tirgus eksistenci viņš vērtē kā vienīgo pareizo ceļu dzīvokļu jautājumu sakārtošanā– 101
– Liepājniece L.Fiļinova kritiski vērtē deputāta V.Agešina (TSP) atbildi uz viņas iesniegumu un uzskata, ka minētais deputāts ir pārkāpis Satversmi. Viņa lūdz frakcijas izskatīt un izvērtēt deputāta rīcību– 7
– Latvijas Endokrinologu asociācijas pārstāvji profesori V.Pīrāgs un A.Lejnieks uzstāj, ka ir jāatjauno diabēta pacientu reģistrs, un argumentē asociācijas prasības– 1
– Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studentu padomes priekšsēdētāja Z.Kuleša informē, ka studējošie atbalsta stipendiju reformu, taču akcentē, ka tā ir sasteigta. Viņa pārmet Ministru kabinetam, ka netika noskaidrots studentu viedoklis. Studentu padome piedāvā sadalīt izglītības prioritātes, noskaidrot studentu viedokli, piešķirt sekmīgākajiem studentiem augstākas stipendijas, bet sekmīgajiem budžeta studentiem saglabāt minimālās stipendijas– 8
– Ventspilniece S.Freiberga pēc LTV-7 raidījuma “Process” noskatīšanās izsaka pārmetumus deputātam A.Kiršteinam (TP) par, viņasprāt, nekorektām un latviešus pazemojošām atbildēm un izteikumiem. Vēstules autore pieprasa atbildi uz jautājumu, ko minētais deputāts un komisija dara okupācijas seku likvidēšanā un kad pieprasīs palīdzību Amerikas Savienotajām Valstīm– 1
– Tukuma Mākslas skolas direktore L.Kāposta pateicas ZZS partijai par atbalstu skolas kapitālā remonta veikšanai. Viņa lūdz arī turpmāk iespēju robežās atbalstīt keramikas darbnīcas ierīkošanu– 1

II. Priekšlikumi likumdošanas jautājumos
Kopā 327 iesniegumi.

1. Priekšlikumi likumdošanas pilnveidošanas jautājumos:

– Rīdziniece L.Liepiņa piedāvā pārskatīt likumprojekta “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto kaitējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums” 34.pantu. Viņa iesaka juridiski pamatot to, kā kvalificēt tādas amatpersonas rīcību, kura nepilda likumu vai Ministru kabineta noteikumus, kādas ir vainas pakāpes, kas ir viegla un rupja neuzmanība un citas neskaidrības– 1
– Rīdziniece I.Gebauere ierosina ieviest jēdzienu “sovetskije” bez tulkojuma. Tas palīdzētu risināt domstarpības jēdzienu “krievu kopiena, minoritāte” piemērošanā un atvieglotu deputātu kandidātu un vēlētāju sagrupēšanu– 1

2. Ārlietu jautājumi:
– Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētājs A.Teikmanis no Rīgas iesniedzis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstajam komisāram minoritāšu jautājumos R.Ekeusam adresētu partijas domes rezolūciju par to, ka Latvija nedrīkst ratificēt Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju pirms Latvijas okupācijas fakta starptautiskas izvērtēšanas un atzīšanas– 1

3. Budžeta un finanšu (nodokļu) jautājumi:
– Vairākas Latvijas mediķu asociācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijas, ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienība “Žēlsirdības māja”, resursu centrs sievietēm “Marta”, Iedzīvotāju apvienība uzsver disproporciju starp reālo un faktiski nepieciešamo finansējumu, protestē pret plānoto veselības aprūpes finansējumu 2005.gadā, iepazīstina ar mediķu prasībām darba samaksas palielināšanā, aicina nepieņemt valsts budžetu 2005.gadam iesniegtajā redakcijā. Protestētāji saglabā tiesības rīkot protesta akcijas, vērsties pie Eiropas Parlamenta deputāta anesteziologa G.Andrejeva un apgalvo, ka Ministru prezidentam I.Emsim (ZZS) jāuzņemas visa atbildība par protesta akciju sekām, jo pašreizējā veselības aprūpes sistēma esot pretrunā ar Satversmi– 228
– Vidzemes attīstības aģentūras direktore J.Vjakse no Valmieras, izvērtējot 2005.gada valsts budžeta projekta 4.panta 4.punktu, lūdz pārskatīt minētās normas un palielināt finansējumu reģionu attīstības aģentūrām– 2
– Pieņemot, ka 2005.gada valsts budžetā tiks iedalīts finansējums Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, I.Vaskis no Rīgas vēlētos, lai līdzekļi tiktu iedalīti arī 130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu brigāžu veterānu biedrībai– 1
– Ebreju glābēju piemiņas iemūžināšanas fonda priekšsēdētājs Valsts prezidentes padomnieks sabiedrības integrācijas lietās Sols N.Bukingolts lūdz atbalstīt un piešķirt līdzfinansējumu no valsts 2005.gada budžeta piemiņas memoriāla uzstādīšanai Latvijā 55000 latu apmērā– 2
– Kultūras ministrijas lielāko valsts muzeju direktori M.Lāce, K.Radziņa, A.Jurkāne un citi pievērš uzmanību sabiedriski ekonomiskajiem procesiem, kas būtiski aktualizējas nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanā: tie ir saistīti ar muzeju darbinieku darba samaksas un veselības apdrošināšanas jautājumiem, inflāciju u.c. (9 paraksti)– 11
– Rīgas Doma kora skolas direktors J.Erenštreits akcentē nepietiekamo valsts finansējumu skolai un lūdz deputātu atbalstu daudzfunkcionālas sporta halles-koncertzāles celtniecībai– 1
– Latvijas Universitātes zinātnieki J.Bērziņš, I.Jansone un citi no Rīgas pauž izbrīnu par to, ka 2005.gada valsts budžeta projekta sadaļā “Izglītības un zinātnes ministrija” nodaļā “Zinātne” trūkst solītā finansējuma palielinājuma prioritārajām zinātnes nozarēm, tai skaitā “Letonikai”– 3
– Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Ž.Ozoliņa (adrese nav norādīta) pauž satraukumu par izskanējušo deputātu apņemšanos svītrot finansējuma piešķiršanu 0,1 procenta apmērā no IKP zinātnei likuma “Par zinātnisko darbību” 3.lasījumā. Viņa lūdz atbalstu zinātnei un cer uz valstiski atbildīga lēmuma pieņemšanu– 1
– Kristīgi Demokrātiskās Savienības priekšsēdētājs A.Teikmanis piedāvā iepazīties ar atklāto vēstuli par 2005.gada valsts budžeta projektu. Viņš aicina palielināt investīcijas zinātnei vismaz 1,5 reizes. Pretējā gadījumā atpalicība zinātnē novedīs pie izglītības sistēmas degradācijas un sabiedrības orientēšanas uz zemu pievienoto vērtību– 1
– Daudzdzīvokļu mājas iemītnieks P.Ziemelis un citi no Limbažiem neatbalsta 18 procentu PVN piemērošanu apkurei. Viņi pārmet valdībai nerēķināšanos ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem valstī un pensijām, orientēšanos uz veco Eiropas valstu labklājības līmeni. Tā kā Latvijas iedzīvotājiem apkures sezona ir pusgada garumā, iemītnieki PVN piemērošanu vērtē kā diskriminējošu un atbalsta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par 5 procentu PVN piemērošanu siltumam– 1

4. Juridiskie jautājumi:
– Krīzes centra “Skalbes” prezidente I.Bite un direktore D.Beināre, resursu centra sievietēm “Marta” valdes priekšsēdētāja I.Lāce izsaka vairākus priekšlikumus vardarbības samazināšanai ģimenēs, iesaka paredzēt un iestrādāt Kriminālprocesa likumā atsevišķas normas, sagatavojot to 3. lasījumam Saeimā– 3

5. Cilvēktiesību jautājumi:
– Norādot, ka Baltijas valstu amatpersonas savā starpā sazinās krieviski, M.Vjatere no Dagdas pievērš uzmanību pirmspensijas vecuma personām, kuras nespēj nokārtot valsts valodas eksāmenu, kā rezultātā tām draud atbrīvošana no darba. Vēstules autore cer, ka minētās problēmas tiks pozitīvi atrisinātas– 1
– A.Lucāns no Valmieras rajona piekrīt uzskatam, ka Latvija nonākusi integrācijas strupceļā. Tas noticis, pateicoties piedāvātajam vienvirziena integrācijas ceļam cittautiešiem, izslēdzot viņiem izvēles iespējas. Viņaprāt, tas ir piespiedu pasākums, kas klasificējams gan kā latviešu, tā krievu cilvēktiesību pārkāpums. A.Lucāns piekrīt deputāta I.Kalniņa (TB/LNNK) atziņām, bet ironizē par deputāta A.Kiršteina (TP) izteikumiem minētajos jautājumos un rosina deputātus pieņemt dekolonizācijas likumu, kas pavērtu ceļu tiesiski interpretētā latviešu tautas cilvēktiesību ievērošanā– 1

6. Izglītības, kultūras un zinātnes jautājumi:
– Latvijas koru diriģenti (91 paraksts) atbalsta rajonu un pilsētu 23 virsdiriģentu apņēmību pārtraukt savu darbību. Virsdiriģenti jūt, ka valsts nav ieinteresēta nodrošināt un finansēt Dziesmu svētkus no valsts budžeta. Viņi lūdz deputātus izstrādāt likumu par Dziesmu svētkiem un garantēt pastāvīgu finansējumu– 1
– Mežaparka attīstības biedrības Vides nodaļas vadītāja K.Āboliņa no Rīgas lūdz pievērst uzmanību Dziesmu un deju svētku norises vietai, jo uzskata, ka valstij jāiesaistās Mežaparka nākotnes veidošanā, un pieļauj Rīgas koncertzāles atrašanos Mežaparkā. K.Āboliņa kritiski vērtē Rīgas domes līdzšinējo rīcību un plānus attiecībā uz Mežaparku– 1
– Cēsu rajona Drabešu pagasta internātpamatskolas skolotāja V.Vasiļeviča lūdz izvērtēt iestādes uzturēšanas lietderību. Viņa ar konkrētiem faktiem informē par skolas administrācijas rīcību un attieksmi pret saviem pienākumiem– 1

7. Aizsardzības un iekšlietu jautājumi:
– Ventspilnieki M.A.Siliņa un viņas dēls I.Siliņš lūdz izdarīt grozījumus “Iedzīvotāju reģistra likuma” 10.pantā, lai aktualizētu repatriantu statusu. Viņus interesē Eiropas Savienības attieksme pret repatriantu statusa ieviešanu– 1

8. Valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumi:
– Laikraksta “Diena” galvenā redaktore S.Ēlerte izvirza likumprojektam “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” priekšlikumus par slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju un reklāmu– 2
– Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētājs A.Teikmanis no Rīgas uzskata, ka procentu barjera pašvaldību vēlēšanās ir pilnīgi nepamatots demokrātijas un pilsoņu tiesību ierobežojums– 1
– Rīdzinieks D.Vītoliņš lūdz likumā “Par pašvaldībām” iestrādāt normu, kas ļautu iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzbūvēto dzīvokļu iegādē, pašvaldības varētu segt pirmo iemaksu vai kredītprocentus– 1
– Uzskatot, ka likumdošana ir diskriminējoša pret komunālo dzīvokļu īrniekiem, rīdzinieki A. un L.Ližbovski lūdz pagarināt dzīvokļu privatizācijas beigu termiņu un ļaut privatizēt savu dzīvokļa daļu neatkarīgi no pārējo īrnieku vēlmes (bez paraksta)– 1
– Iedzīvotāju apvienības “Rīdzinieki” valdes loceklis jurists K.Rancāns, Rutku ģimene un A.Andersons no Rīgas uzskata, ka debates par īres maksas ierobežojumiem ir amorālas, bet pārejas noteikumi – haoss, diskriminācija un Satversmes pārkāpumi. Viņi pieprasa atjaunot sociālo taisnīgumu, ievērot pašu pieņemtos likumus. Īrnieki kritizē likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, kas liedz mainīt, pārdot, privatizēt vai saņemt kompensāciju par dzīvokli. Viņi pieļauj, ka politiķi zaudēs daudzu denacionalizēto namu īrnieku atbalstu pašvaldību vēlēšanās– 3
– Rīdzinieks A.Bērziņš (adrese nav norādīta) nāk klajā ar ierosinājumu izveidot darba grupu, kas izstrādātu likumprojektu par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, un pauž uzskatu, ka namu pārvaldes ir jāsaglabā– 1

9. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas jautājumi:
– Rīdzinieki M.Androško, A.Boris (2 iesniegumi), E.Laipnieks (2 iesniegumi), S.M.Jansone un citi (4 iesniegumi), S.Zeiļuka (5 iesniegumi), vairāki pensionāri un netieši represētās personas un to mantinieki (5 iesniegumi) vēlas, lai kompensācijas sertifikāti tiktu dzēsti pēc to nominālvērtības. Vairums rakstītāju neatbalsta arī ieceri pārvērst kompensācijas sertifikātus valsts parādzīmēs– 19
– Norādot uz Latvijas valsts neatkarības atgūšanu un to, ka īpašnieki atguvuši nekustamos īpašumus un zemi, S.Rudzīte no Salaspils (Rīgas rajons) atgādina, ka tālajā 2000.gada 13.martā vērsusies Saeimā ar lūgumu valstij nokārtot savas parādsaistības un kompensēt valsts 1936.gada parādzīmes Ķeguma spēkstacijas celtniecībai. Arī vēstules autores tēvs piedalījies akcijā ar saviem ietaupījumiem, tāpēc viņa lūdz pieņemt attiecīgu likumu un novērst netaisnību– 1
– Latvijas piekrastes zvejnieku apvienības vadītājs V.Brikmanis no Liepājas prasa līdzsvarot pienākumu un tiesību apjomu, noteikt iztikas avotu. Zvejnieki prasa atcelt Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu nr.133., noteikt piekrastes zvejnieka statusu, nošķirot viņus no amatieru un tāljūras zvejniekiem (19 paraksti)– 2
– Sociāldemokrātu savienības pārstāvis I.Burvis no Jūrmalas un Ķemeru iedzīvotāji protestē pret Ķemeru sanatorijas privatizāciju. Iedzīvotāji aicina mainīt valsts attieksmi pret sanatoriju, nacionālo parku un kurortoloģijas nozari un ierosina piešķirt finansējumu no valsts budžeta jautājuma pozitīvam risinājumam (25 paraksti)– 1

10. Sociālie un darba lietu jautājumi:
– Jūrmalas domes deputāts I.Dreija lūdz ratificēt Eiropas Sociālo hartu. Tas nepieciešams, lai aizsargātu maksātnespējīgos uzņēmumos strādājošo tiesības un sociālās garantijas– 1
– Narkoloģijas valsts aģentūras Minesotas programmas nodaļas vadītāja V.Dāve no Rīgas, apzinoties un akcentējot iestādes nozīmīgumu sabiedrības daļas atveseļošanas procesā, lūdz Saeimas atbalstu programmai. – 1
– Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas valdes priekšsēdētāja G.Anča no Rīgas rosina deputātus izveidot invalīdu tiesību aizsardzības starpparlamentārās sadarbības grupu, akcentējot faktu, ka līdzīgas grupas darbojas daudzos Eiropas valstu parlamentos– 2
– Rīdzinieks K.Bartuševics, Daugavpils pensionāru apvienības valdes priekšsēdētāja M.Vorobjova un locekļi (3 paraksti), A.Melnis no Rēzeknes, Iecavas pensionāri (56 paraksti) un ventspilniece G.Sūniņa prasa grozīt atsevišķas likuma “Par valsts pensijām” normas, sakot, ka jānodrošina katra pensionāra izdzīvošanas vajadzības, jāpiemaksā lats par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam; diskriminējoša esot norma, kura neparedz apdrošināšanas stāžā ieskaitīt mācību laiku tehnikumā pēc pamatskolas beigšanas. Vēstuļu autori aicina varas pārstāvjus izrādīt politisko gribu un godaprātu– 5
– Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja A.Verze no Rīgas piedāvā deputātiem sanāksmē izvirzītās prasības pensiju un veselības aprūpes sistēmu uzlabošanai: atjaunot darba grupu pensiju sistēmas projekta izstrādāšanai, paredzēt piemaksu pie pensijas par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam, paredzēt pāreju uz obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu– 8
– Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētājs A.Teikmanis (2 iesniegumi) un sociālajā mājā dzīvojošā 2.grupas invalīde R.Sproga izvirza vairākus priekšlikumus veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai: ņemt vērā lauku cilvēku problēmas, izveidot bezmaksas veselības aprūpes centrus lielākajās pilsētās, reorganizēt VOAVA, palielināt finansējumu– 3
– Saldus medicīnas centra direktors A.Skujenieks, Aizkraukles slimnīcas direktors Ē.Vizulis un Bauskas slimnīcas rīkotājdirektors U.Zeltiņš rosina deputātus izdarīt precizējumus ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju programmā lokālo daudzprofilu slimnīcu struktūrvienībās– 1
– I.Grīnberga no Liepājas uzdod vairākus jautājumus par likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” ietverto jēdzienu “sabiedriska vieta” un interesējas, vai likuma ievērošana nodrošinās labvēlīgu vidi ikvienam un vai ierobežojumi skars visas sabiedriskās vietas– 1
– Nevalstiskās organizācijas “Latvijas Dzimuma līdztiesības apvienība” valdes priekšsēdētāja E.Kalniņa atbalsta Valsts cilvēktiesību biroja priekšlikumus ņemt vērā cilvēktiesības, lemjot par diferencētu bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanu atkarībā no tā, kad sieviete stājusies uzskaitē pie ārsta– 5
– Rīdziniece divu bērnu māte B.Jansone ir priecīga par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu, tomēr viņu neiepriecina aizliegums jaunajai māmiņai kaut nedaudz stundu strādāt. Viņa izvirza priekšlikumu - ļaut strādāt vismaz ceturto daļu no kopējā darba laika– 2

11. Pilsonības likuma izpildes jautājumi:
– Bijušais LPSR VDK darbinieks A.Meškancevs no Rīgas ir sašutis, ka viņam liegta iespēja pretendēt uz Latvijas pilsonību. Viņš lūdz viņa un viņam līdzīgo nepilsoņu problēmu apspriest komisijās un rast labvēlīgu risinājumu– 2
– Bauskas iedzīvotājs (paraksts nesalasāms) negatīvi vērtē pašreizējo deputātu labvēlīgo attieksmi, piešķirot Latvijas pilsonību ārpus kārtas un par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Viņaprāt, tādā veidā tiek pieļauta Latvijai nevēlamu personu ieplūdināšana valstī– 1

III. Iesniegumi un sūdzības dažādos jautājumos
Kopā 116 iesniegumi, t.sk. 6 anonīmi, 2 bez konkrēta satura.

Kopskaitā saņemti 574 iesniegumi.
Personiski pieņemti 16 apmeklētāji, saņemti 9 iesniegumi.
Iesniegumos un sūdzībās, kā arī apmeklētāju pieņemšanā biežāk skartie jautājumi:

– denacionalizēto namu īpašnieku un īrnieku problēmas;
– 2005.gada valsts budžets;
– pensionāru prasības;
– tiesu darbs;
– kompensācijas sertifikātu dzēšana;
– ieslodzīto un ieslodzījuma vietu problēmas.

Iesniegumu biroja vadītāja E.Alksne