Kā “Latvijas Vēstnesim” uzsvēra veselības jomas eksperts profesors Ģirts Briģis, pacientu līdzmaksājumu palielināšana neizbēgami sašaurinās ārstniecības pakalpojumu pieejamību, par ko jau tagad Pasaules veselības organizācija Latvijai izsaka pārmetumus. Arī Pacientu tiesību birojs kategoriski iebilst pret šādu papildu finansējuma piesaisti. Biroja direktore Signe Dauškane uzskata, ka tādējādi tiek izjaukts sociālais taisnīgums. Pēc pasaulē pieņemtās prakses valsts sedz 70 līdz 80% par veselības aprūpes pakalpojumiem. Latvijā privāto maksājumu daļa jau tagad sasniegusi 40%.
Kā stāsta Ģ. Briģis, Eiropā veselības aprūpe balstās uz solidaritātes principu, uz visiem vienādu piekļuvi ārstniecības pakalpojumiem. Palielinot vienīgi pacientu iemaksas, zūd šis solidaritātes princips, kad veselais maksā par slimo. S Dauškane uzskata, ka sociāli taisnīgāk būtu runāt par obligāto veselības apdrošināšanu, kad lielākus nodokļus maksā visi strādājošie.
Veselības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Zaiga Barvida uzsver, ka, ieviešot speciālu veselības nodokli, būtu jāmaina visa nodokļu sistēma, kas ir ļoti sarežģīti. Turklāt problēmas radītu izplatītā nodokļu nedeklarēšana un nemaksāšana. Z. Barvida skaidro, ka patiesībā summa par atrašanos slimnīcā būtiski nemainīsies. Jā, pieaugs dienas maksa, taču nebūs jāmaksā par ārstnieciskajām manipulācijām kā līdz šim. Turklāt pacientam bieži vien nav skaidrs, kas tās ir par manipulācijām, kad un kāpēc veiktas. Veselības ministrijas pārstāve arī uzsver, ka, piedaloties savas veselības līdzfinansēšanā, pacienti kļūs atbildīgāki un laikus vērsīsies pie ģimenes ārsta, kur līdzmaksājums netiks paaugstināts. Ārstēšanai stacionārā jākļūst par izņēmumu, nevis par normu pacienta veselības aprūpē.
Latvijā aizvien vairāk darba ņēmēju apdrošina darba devēji. Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta “ERGO Latvija dzīvība” AAIS valdes loceklis Ivars Priedītis, līdz ar pacienta līdzmaksājumu palielināšanu apdrošinātājiem nāksies pārskatīt veselības apdrošināšanas tarifus un, iespējams, būtiski paaugstināt polišu cenu. Daudzi darba devēji būs spiesti kritiskāk izvērtēt, kāda izcenojuma polises viņi varēs atļauties. Iespējams, būs jāmeklē kompromiss, kad vienu daļu segs darba devējs, otru – darba ņēmējs.
Bet kas notiks ar pacientiem, kuriem nav polišu un kuri nespēs samaksāt par atrašanos slimnīcā? Z. Barvida atbild, ka viņiem būs jāvēršas pēc palīdzības savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vai vienmēr palīdzība tiks saņemta, tas ir cits jautājums. Nav arī skaidrības, kas notiks, ja dienestā pateiks: šis cilvēks, lai gan samaksāt nespēj, tomēr neatbilst maznodrošinātā statusam, tādēļ palīdzēt viņam nevaram.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv

Uzziņai:

Līdz šim pacienta iemaksas par atrašanos slimnīcā nedrīkstēja pārsniegt 25 latus, neskaitot maksu par ārstnieciskajām manipulācijām; ar nākamā gada 1. janvāri tā nedrīkstēs pārsniegt 80 latus. Arī turpmāk kopējā iemaksu summa par ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kalendārajā gadā nedrīkstēs pārsniegt 150 latus.