
Rīgas Domu drīzumā varētu atvērt apmeklētājiem
Rīgas Doma baznīca, kontrolējot apmeklētāju plūsmu, jāatver pēc pagaidu nostiprinājuma konstrukcijas uzstādīšanas. Dienvidu sānu joma un kapela pie torņa dienvidu pusē gan jāsaglabā slēgta.Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Ar šādu ieteikumu nākusi klajā Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcija (VKPAI), iepazīstoties ar Rīgas Doma baznīcas apdraudējumu
novēršanas pasākumu vadības darba grupas, citu pieaicināto institūciju un
speciālistu izpētes atskaitēm un slēdzieniem. Izpētē ieguldīts ļoti liels darbs,
taču pilnīga skaidrība par patieso stāvokli vēsturiskajā ēkā, kuru slēdza jūnija
sākumā, nav gūta. Neatbildētu jautājumu vēl daudz, un atbilžu meklējumi turpinās.
Šobrīd darba grupai joprojām nav vienota slēdziena par Rīgas Doma konstrukciju
stabilitāti, turklāt izpētes rezultātus speciālisti novērtējuši atšķirīgi.
Proti, nevar neapstrīdami pateikt, vai kolonnas ir pietiekami stabilas, – viedokļi
atšķiras. Skaidrs tikai viens – bojājumi, piemēram, plaisas un izbirušas šuves,
kas varētu vājināt to stabilitāti, kolonnu struktūrā ir. Lai noteiktu bojājumu
bīstamību, nepieciešams monitorings, kas ļautu konstatēt, vai deformācijas
progresē. Tomēr atzīts, ka līdz šim nav konstatētas parādības, kas varētu
izraisīt strauju ēkas sabrukšanu.
Tā kā par izpētes datu novērtējumu ir atšķirīgi viedokļi, VKPAI uzskata, ka
apdraudētajās vietās jāuzstāda pagaidu nostiprinājumu konstrukcijas. Tad arī Rīgas
Doms varētu vērt durvis apmeklētājiem, tiesa, kā jau minēts, daļa ēkas paliktu
slēgta. Nesošajām konstrukcijām nemitīgi būtu jāatrodas zem speciālistu lupas, lai
draudu gadījumā nekavējoties konkrēto bīstamo zonu slēgtu.
Atbilde, kas notiks tālāk, rodama secinājumā, ka Rīgas Domam nepieciešama kompleksa
izpēte, lai sagatavotu vispusīgu konservācijas un restaurācijas projektu. Turklāt,
kā norāda VKPAI, gan izpētei, gan nākotnē konservācijas darbu vadīšanai būtu
jānotiek pēc kulta celtņu konservācijā pieredzējušāko Eiropas valstu
izstrādātās metodoloģijas.
Ilze Apine, “LV”