ATSAUCĒ IETVERT:
Par ārlietu ministra vizīti Briselē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.2004., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/96023
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par ārlietu ministra vizīti Briselē
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 2.novembrī
piedalījās ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē Briselē. ES
ārlietu ministri apsprieda gatavošanos ES valstu un valdību vadītāju sanāksmei 4. un
5.novembrī, kā arī ES un Krievijas sammitam, kas notiks 11.novembrī Hāgā.
Diskusijā par gatavošanos ES un Krievijas sammitam Hāgā ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES dialogā ar Krieviju ir jāaizstāv 25 dalībvalstu kopējā pozīcija un intereses. Kā sacīja A.Pabriks, pat divpusējās atsevišķu dalībvalstu sarunās ar Krieviju dalībvalstīm vienmēr ir svarīgi uzsvērt šo kopīgo pozīciju, arī tādus jautājumus kā Krievijas un Latvijas robežlīgums. Ārlietu ministrs arī aicināja kopējā ES pozīcijā iekļaut jautājumu par Baltijas jūras ekoloģiju, lai ES un Krievijas ekonomiskās sadarbības projektos šis aspekts tiktu ņemts vērā.
Diskusijā par gatavošanos ES un Krievijas sammitam, ārlietu ministri apsprieda ES mērķus šajā sanāksmē. Tās galvenais dienaskārtības jautājums būs ES un Krievijas četru t.s. kopējo telpu izveide jeb sadarbība ārlietās, iekšlietās un tieslietās, ekonomikā un vides aizsardzībā. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka vienošanās ar Krieviju par konkrētiem sadarbības pasākumiem šo četru telpu veidošanā būtu jāpanāk vienotā paketē, lai ES intereses būtu pilnībā ievērotas.
Ārlietu ministri gatavoja arī 4. un 5.novembra Eiropadomes anotēto darba kārtību. Galvenie jautājumi ES valstu un valdību vadītājiem būs progress Lisabonas stratēģijas ieviešanā, ES daudzgadu programma sadarbībai tieslietās un iekšlietās, kā arī sabiedrības informēšana par ES Konstitucionālo līgumu.
 Briselē 2.novembrī: Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, pasniedzot piemiņas velti savam Spānijas kolēģim Migelam Anhelam Moratinosam Foto: EPA/A.F.I. |
Diskusijā par gatavošanos ES un Krievijas sammitam Hāgā ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES dialogā ar Krieviju ir jāaizstāv 25 dalībvalstu kopējā pozīcija un intereses. Kā sacīja A.Pabriks, pat divpusējās atsevišķu dalībvalstu sarunās ar Krieviju dalībvalstīm vienmēr ir svarīgi uzsvērt šo kopīgo pozīciju, arī tādus jautājumus kā Krievijas un Latvijas robežlīgums. Ārlietu ministrs arī aicināja kopējā ES pozīcijā iekļaut jautājumu par Baltijas jūras ekoloģiju, lai ES un Krievijas ekonomiskās sadarbības projektos šis aspekts tiktu ņemts vērā.
Diskusijā par gatavošanos ES un Krievijas sammitam, ārlietu ministri apsprieda ES mērķus šajā sanāksmē. Tās galvenais dienaskārtības jautājums būs ES un Krievijas četru t.s. kopējo telpu izveide jeb sadarbība ārlietās, iekšlietās un tieslietās, ekonomikā un vides aizsardzībā. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka vienošanās ar Krieviju par konkrētiem sadarbības pasākumiem šo četru telpu veidošanā būtu jāpanāk vienotā paketē, lai ES intereses būtu pilnībā ievērotas.
Ārlietu ministri gatavoja arī 4. un 5.novembra Eiropadomes anotēto darba kārtību. Galvenie jautājumi ES valstu un valdību vadītājiem būs progress Lisabonas stratēģijas ieviešanā, ES daudzgadu programma sadarbībai tieslietās un iekšlietās, kā arī sabiedrības informēšana par ES Konstitucionālo līgumu.
Ārlietu ministrijas preses centrs