Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre D.Staķe

Uz jaut.Nr.39 – dok. Nr.3172

Par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta parāda valsts pamatbudžetam dzēšanu

Labklājības ministrija ir saņēmusi Ministru prezidenta pārsūtītu jūsu vēstuli jautājumā par sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmuma no valsts pamatbudžeta dzēšanu un sniedz šādu atbildi.

Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta parāda valsts pamatbudžetam (un ar to saistīto kredīta procentu maksājumu) dzēšanu sniedzam šādu informāciju.

1998.–2001.gadā kopējie sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus, kā rezultātā bija vērojams budžeta deficīts. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra spētu nodrošināt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (pensiju un pabalstu) izmaksu tiesību aktos paredzētajā apmērā un termiņos, tika veikts aizņēmums no valsts pamatbudžeta, slēdzot līgumu ar Valsts kasi.
Kopumā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmums no valsts pamatbudžeta uz 2003.gada 1.janvāri bija 81 961 087 lati (tai skaitā valsts pensiju speciālā budžeta aizņēmums – 66 499 762 lati, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta aizņēmums – 15 461 325 lati). Slēdzot līgumus ar Valsts kasi par aizņēmuma veikšanu, ilgtermiņa aizņēmuma no valsts pamatbudžeta atmaksai tika paredzēts noteikts grafiks: 1999.–2001.gada aizņēmumu bija plānots atmaksāt 2010.–2019.gadā, 2002.gada aizņēmumu – 2017.gada laikā. Taču, ņemot vērā to, ka par veikto aizņēmumu sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam ir jāmaksā kredītprocenti valsts pamatbudžetam, lietderīgāk ir veikt ātrāku parāda atmaksu, budžeta iespēju robežās ietaupot līdzekļus kredītprocentu maksājumiem. Tā kā 2003.gadā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tika pieņemts lēmums daļu parāda atmaksāt pirms termiņa. Līdz ar to 2003.gadā tika atmaksāts parāds 18,6 milj. latu apmērā, bet procentu maksājumos nomaksāti 5,14 milj. latu. Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2004.gadā paredzēts atmaksāt parādu 23,02 milj. latu apmērā (no kura jau ir atmaksāti 18 milj. latu), bet procentu maksājumi plānoti 4,06 milj. latu. Tādējādi atbilstoši noslēgtajiem līgumiem šobrīd sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam ir jāatmaksā valsts pamatbudžetam parāds vēl 45,3 milj. latu apmērā, kā arī kredītprocentu maksājumi.
Ministru kabinets 2004.gada 14.janvārī pieņēma rīkojumu Nr.23 “Par koncepciju “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā””, kura 3.3.apakšpunkts paredzēja, ka Labklājības ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā koncepcija par sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu aizņēmumu segšanu un procentu maksājumu par sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu aizņēmumiem kompensāciju. No Finanšu ministrijas puses tika saņemts šāds viedoklis.
Aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas nosacījumus, tai skaitā arī aizdevuma procentu likmes noteikšanas kārtību, nosaka Finanšu ministrijas 1998.gada 10.septembra rīkojums Nr.517 “Valsts budžeta aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”. Atbilstoši minētajai kārtībai sociālās apdrošināšanas speciālais budžets aizņēmās nepieciešamos resursus no Valsts kases par finanšu tirgus likmēm, t.i., par kurām Valsts kase šos resursus aizņemas no finanšu tirgus dalībniekiem valsts vērtspapīru tirgū, vienlaikus maksājot Valsts kasei par aizdevuma apkalpošanu.
Gadījumā, ja sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā netiks paredzēti izdevumi aizņēmuma no valsts pamatbudžeta atmaksai un procentu maksājumiem, veidosies papildu fiskālais deficīts valsts budžetam, jo Valsts kasei būs jānorēķinās no valsts pamatbudžeta līdzekļiem par ņemtajiem aizņēmumiem ar finanšu tirgus dalībniekiem. Valsts budžeta deficīta finansēšanas nodrošināšanai, tai skaitā valsts speciālā budžeta finanšu deficīta finansēšanas nodrošināšanai, Valsts kase veic finanšu resursu aizņemšanos finanšu tirgos, piemēram, emitējot valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Līdz ar to valsts speciālajam budžetam izsniedzamo aizdevumu procentu likme ir cieši saistīta ar to finanšu resursu cenu, par kādu resursus finanšu tirgos aizņemas Valsts kase. Valsts speciālajiem budžetiem, veicot aizņemšanos no valsts pamatbudžeta, ir jāmaksā aizdevuma procenti, kuri tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos, lai Valsts kase varētu veikt procentu maksājumus par ņemtajiem aizņēmumiem no finanšu tirgus dalībniekiem.
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pamatprincips ir pašfinansēšanās, jo sociālās apdrošināšanas likumdošana paredz visciešāko saikni starp sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem (pensijām un pabalstiem). Ja finansējuma pietrūkst, nepieciešams veikt aizņēmumu. Tā kā valsts speciālais budžets ir ar iezīmētu ieņēmumu daļu, kas tiek piešķirta konkrētai funkcijai jeb mērķim, tad arī maksājumi par aizņēmumiem jāveic no šiem īpašajiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav iespējama valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmuma segšana un procentu maksājumu kompensēšana no valsts pamatbudžeta, jo pretējā gadījumā zūd sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nepieciešamība.
Ievērojot to, ka netika gūts Finanšu ministrijas akcepts parāda dzēšanai, Labklājības ministrija sagatavoja un iesniedza Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 14.janvāra rīkojumā Nr.23 “Par koncepciju “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā”””, paredzot svītrot 3.3.apakšpunktu un veikt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta parāda (un ar to saistīto procentu maksājumu) atmaksu valsts pamatbudžetam (Ministru kabinets minētos grozījumus akceptēja šā gada 8.septembrī).
Līdz ar to, izstrādājot 2005.gada valsts budžeta projektu, tika plānota sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta parāda atmaksa valsts pamatbudžetam. Saskaņā ar 2005.gada valsts budžeta projektu ir plānots atmaksāt valsts pamatbudžetam parāda daļu 21 milj. latu apmērā, bet kredītprocentos nomaksāt 2,88 milj. latu. Valsts pensiju speciālā budžeta parādu valsts pamatbudžetam plānots atdot līdz 2006.gadam (ieskaitot), bet invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta parādu – līdz 2007.gadam (ieskaitot) (skat. tabulu).
Papildus vēlamies informēt, ka, uzskatot, ka kredīta procentu maksājumi palielina sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta slodzi, Labklājības ministrija jau 2001.gadā izstrādāja un iesniedza Ministru kabinetam izskatīšanai informāciju par sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmumu no valsts pamatbudžeta procentu likmēm un apjomiem. Kā viens no priekšlikumiem bija lūgums izvērtēt iespēju veikt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta subsidēšanu no valsts pamatbudžeta, nosakot zemāku procentu likmi, vai to pilnībā atcelt. Izskatot minēto informāciju, Ministru kabinets 2002.gadā pieņēma vairākus lēmumus ar mērķi samazināt sociālās
apdrošināšanas speciālā budžeta deficītu (piemēram, sākot ar 2003.gada budžeta projekta sagatavošanu, Valsts ieņēmumu dienestam netiks paredzēti izdevumi sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanai 1,2 milj. latu apmērā), taču kredīta procentu likmes atceltas netika.

Atbildot uz jautājumu par minimālās pensijas apmēra palielinājumu personām ar vismaz 30 gadu apdrošināšanas stāžu, ja tiktu dzēsts valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmums no valsts pamatbudžeta, sniedzam šādu informāciju.
Uz 2005.gada 1.janvāri valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmums no valsts pamatbudžeta būs 40,34 milj. latu. Ja šo summu novirzītu mazo pensiju palielināšanai, būtu iespējams mazās vecuma pensijas personām ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 30 gadiem palielināt līdz aptuveni 78,5 latu apmēram vidēji mēnesī. Pensiju palielinājums vidēji būtu 10,3 lati mēnesī. Pensiju palielinājums lielākā vai mazākā mērā skartu aptuveni 325 tūkst. vecuma pensionāru.
Tomēr vēršam uzmanību uz to, ka, kā redzams pievienotajā attēlā, jebkurš no pensiju palielināšanas variantiem rada papildu slodzi nākotnes sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un var ievērojami apdraudēt pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti.

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta parāds valsts pamatbudžetam, milj. Ls*

*1999.–2003.gadā – izpilde, 2004.gadā – saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2004.gadam”, bet 2005.–2008.gadā – saskaņā ar budžeta projektu 2005.gadam.

Labklājības ministre D.Staķe

2004.gada 19.oktobrī

Ministrs A.Radzevičs

Uz jaut. Nr.41 – dok. Nr.3207

Par apkures sezonas sākšanu Ludzas pilsētā

Latvijas Republikas Saeimas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam J.Plineram

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 121.pantu, sniedzu atbildi uz jūsu 2004.gada 13.oktobra iesniegumā minētajiem jautājumiem saistībā ar Ludzas pilsētas domes parādu par siltumenerģiju pret SIA “Ludzas Bio – Enerģija”.
Informēju, ka, lai apzinātu ar centralizēto siltumapgādi Ludzas pilsētā saistītās problēmas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir rūpīgi sekojusi šī jautājuma attīstībai un atbilstoši savai kompetencei ir centusies palīdzēt rast optimālāko variantu apkures problēmu risināšanai Ludzas pilsētā.
Sniedzot atbildes uz 2004.gada 13.oktobra iesniegumā minētajiem jautājumiem, paskaidroju, ka:
1. SIA “Ludzas apsaimniekotājs”, gatavojoties 2004./2005.gada apkures sezonai, ir veicis siltumapgādes sistēmas remontu un rekonstrukciju. Siltumapgādes sistēma Ludzas pilsētā šobrīd ir tādā tehniskā stāvoklī, kas ļauj nodrošināt Ludzas pilsētas centralizētās siltumapgādes lietotājus ar kvalitatīvu siltumenerģiju, tai skaitā arī visas dzīvojamās mājas.
2. Lai palīdzētu risināt ar centralizēto siltumapgādi Ludzas pilsētā saistītās problēmas, pēc RAPLM iniciatīvas un manā vadībā 2004.gada 8.oktobrī ministrijā notika tikšanās ar Ludzas pilsētas domes, SIA “Ludzas apsaimniekotājs” un SIA “Ludzas Bio – Enerģija” pārstāvjiem. Ierosināju Ludzas pilsētas domei vienoties ar SIA “Ludzas Bio – Enerģija” par plānotajiem pasākumiem apkures sezonas uzsākšanai, kā arī par parāda atmaksas termiņu un kārtību. Puses vienojās, ka par šo jautājumu turpinās sarunas un meklēs kompromisu. 2004.gada 15.oktobrī SIA “Ludzas Bio – Enerģija” uzsāka 2004./2005.gada apkures sezonu Ludzas pilsētā. Lai palīdzētu risināt apkures problēmas, RAPLM tuvākajā laikā ir iecerējusi veikt energoauditu Ludzas pilsētas pašvaldībā.
3. Pašlaik par precīzu Ludzas pilsētas domes parāda summas apmēru SIA “Ludzas Bio – Enerģija” vēl notiek tiesvedība. Atbildēt uz jautājumu, vai Ludzas pilsētas domes budžetā ir līdzekļi, kuri nepieciešami parāda atmaksai, varēs tikai pēc tiesvedības beigām, kad būs zināma precīza parāda summa.
Vienlaikus lūdzu ar vēstules saturu iepazīstināt arī pārējos deputātus, kas iesnieguši minētos jautājumus.
Ar cieņu, –

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

2004.gada 21.oktobrī