Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” raksta, ka, ņemot vērā ieilgušo Eiropas Komisijai adresēto kritiku jautājumā par komisāru atbilstību amatam, Žozē Manuels Barrozu ir īstenojis izmaiņas. Pēc Itālijas otrdien jaunu kandidātu komisāra amatam nominējusi arī Latvija. Tagad valdība Rīgā uz Briseli gribot sūtīt bijušo vēstnieku ES un pašreizējās Latvijas komisāres Sandras Kalnietes biroja vadītāju Andri Piebalgu.
Par Latvijas pārstāvētās komisāres amata kandidātes Ingrīdas Ūdres nomaiņu rakstījuši arī izdevumi “Dagens Nyheter”, “EUobserver”, “The Fianancial Times”.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” vēsta, ka ES ārlietu ministri otrdien pabeidza pēdējos Savienības augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošanas darbus. Ārpolitikas jomā prezidējošās valsts Nīderlandes ārlietu ministrs Bots pieļāvis, ka Eiropas Padome varētu vienoties par palīdzību Irākai. Tās pagaidu valdības vadītājs Alavi piektdien tiksies ar Eiropas Padomes locekļiem. ES esot gatava arī palīdzēt nostiprināt palestīniešu drošības spēkus, kā arī autonomijas iestāžu iesāktās pārvaldes reformas. ES ekonomiskā palīdzība palestīniešiem tikšot turpināta un izlietota vēl mērķtiecīgāk. Ar Eiropas Padomes akceptētā Tuvajiem Austrumiem izstrādātā detalizētā rīcības plāna palīdzību ES ārpolitikas koordinators Solana gribot atkal atdzīvināt letarģijā ieslīgušo Tuvo Austrumu miera procesu.

•

Vācu “Die Zeit” publicējusi rakstu “Eiropa – supervara ar kodolieročiem”. Tajā teikts, ka šodienas ASV vairs nespēj dominēt pasaulē. Turpmāk to nepārvaldīšot viena supervara vienpolārā konstelācijā, bet izveidošoties vesela virkne lielvaru. Ja ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēšot Bušs, viņš varot ielaisties jaunās avantūrās. Tieši šā iemesla dēļ pasaulei esot vajadzīga konkurējoša supervara, kas ierobežotu ASV varu. Un tā varot būt Eiropas Savienība, kas ekonomiskajā ziņā par supervaru uzskatāma jau šodien.
Eiropai esot jāmācās stāvēt uz savām kājām. Vācijas un Francijas kodols esot pietiekami liels, lai kļūtu par “minisupervaru”. Un, ja paplašinātā Savienība (proamerikānisko britu vai poļu vadībā) nebūšot spējīga īstenot kopēju ārējo un drošības politiku, Vācijas un Francijas kodols varēšot rīkoties arī viens pats. Tomēr ticamāk esot, ka tas uz pārējām dalībvalstīm iedarbosies kā magnēts. Tam jau tagad esot pievienojusies Spānija un drīz varot pievienoties arī Itālija.

•

Amerikāņu “The New York Times” rakstā “Nepaveicams darbs” atzīmē, ka ASV prezidenta vēlēšanu īpaša iezīme šogad ir vēlētāju interese. Vidusmēra amerikāņi pirmo reizi kopš Votergeitas tik aizrautīgi iesaistījušies diskusijās. Pilsoniskā interese esot apsveicama, bet noskaņojums – nemierīgs. Karš, bailes no terorisma un ekonomiskā nedrošība daļēji esot sašķēluši nāciju. Jaunu noskaņojumu var radīt tikai prezidents, vispārības vārdā upurējot savas īstermiņa intereses. Neviens no kandidātiem neesot veiksmīgi sagatavojis amerikāņus ne “sliktām ziņām par kopīgo upuri” Irākas kara kontekstā, ne par nākotnes izaicinājumiem sociālajā un ekonomikas sfērā. Kopumā nākamo prezidentu gaidot gandrīz nepaveicams pienākums, teikts redakcijas ievadrakstā.