Pārliecību par “pārliecinošu uzvaru” republikāņu nometnei devis tas, ka izšķirošajā Ohaio štatā, kā vēstīja vakar pēcpusdienā savāktie dati, Dž.Bušs ir ieguvis pārsvaru pār Dž. Keriju ar 140 000 vēlētāju balsu. Tas līdzšinējam prezidentam bija nodrošinājis arī vismaz 254 elektoru balsis no 538 iespējamajām. Ja Dž.Buša uzvara Ohaio apstiprināsies, viņa kontam piepulcēsies vēl 20 šā štata elektoru balsis, bet uzvarai ASV prezidenta vēlēšanās nepieciešamas 270 elektoru balsis.
Vakar pēcpusdienā pieejamā informācija par 94% nodoto balsu liecināja, ka Dž.Bušs ieguvis ap 51% vēlētāju uzticību, bet Dž.Kerijs – 48 procenti. Tādējādi līdzšinējā ASV prezidenta pārsvars pār sāncensi ir apmēram trīsarpus miljoni balsu jeb 56,3 miljoni balsu pret 52,6 miljoniem.

Lielākā problēma – ASV attiecības ar Eiropu

Dž. Buša ievēlēšana uz otro prezidentūras termiņu attiecības ar ASV tiešā veidā nemainīs, taču līdz ar to, ka Latvija ir ES dalībvalsts un starp ASV un ES vērojama zināma šķelšanās, šīs attiecības tik ātri nemainīsies, skaidro Latvijas institūta direktors, bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš. “Tā kā vairums Eiropā gribēja redzēt izmaiņas Baltajā namā, domājams, ka līdzšinējās problēmas saglabāsies.” Šo attiecību saasināšanās pamatā esot gan viedokļu atšķirības Irākas kara jautājumā, gan, piemēram, nesaskaņas attiecībā uz Starptautiskās krimināltiesas kompetenci. Tā kā līdz ar dalību ES Latvija ir zaudējusi daļu neatkarības savas ārpolitiskās nostājas paušanā, mūsu valsts zināmā mērā esot starp šīm divām lielvarām, atzīst O.Kalniņš. Tiesa, viņš norāda, ka ASV noteikti ar šo faktoru rēķinoties. Turklāt būtiski, ka mūsu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai esot labas personīgās attiecības ar līdzšinējo ASV prezidentu un tiešs kontakts ar Balto namu.
ASV attiecības ar Eiropu uzsver arī Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš: “ASV domstarpības ar ES ir milzīgas, un ir jautājums, vai Džordžs Bušs no tā būs kaut ko iemācījies vai ne.” Taču nekādas lielas izmaiņas līdzšinējā ASV politikā attiecībā pret Latviju ne Dž.Buša, ne Dž. Kerija ievēlēšanas gadījumā neesot gaidāmas, skaidro A.Lejiņš.

Krievijas faktors

“Esmu dzirdējis, ka ASV apsver attiecības ar Krieviju,” stāsta O. Kalniņš, norādot, ka tas skar Latvijas intereses. Taču viņš arī pieļauj, ka, iespējams, ASV varētu uzklausīt mūsu valsts viedokli jautājumā par attiecību veidošanu ar Krieviju. Dž.Buša administrācija esot arī nobažījusies saistībā ar nedemokrātisku tendenču nostiprināšanos Baltkrievijā un Ukrainā.
Arī A.Lejiņš kā otru svarīgāko jautājumu, kas saistībā ar vēlēšanām Amerikā attiecas uz Latviju, uzsver turpmāko ASV politiku Krievijā. Vašingtonā ironizējot, ka nav lielāku Krievijas draugu par Dž.Bušu un viņa padomnieci nacionālās drošības jautājumos Kondolīzu Raisu. Taču Ārpolitikas institūta vadītājs arī norāda, ka ASV pieaug nosodījums Krievijai gan par demokrātijas ierobežojumiem Federācijā, gan par tās prezidenta Vladimira Putina rupju iejaukšanos Ukrainas vēlēšanās pat ar savu tiešu klātbūtni. “Šajā gadījumā Kerijs noteikti nebūtu tik pielaidīgs kā Bušs. Demokrāti tradicionāli vienmēr bijuši lielāki cilvēktiesību aizstāvji,” skaidro A.Lejiņš.

Dž. Buša politika otrajā termiņā

Savu iespaidu uz ASV politiku turpmāk var atstāt arī tas, ka šis Dž. Bušam būtu jau otrais prezidentūras termiņš, kurā viņam vairs nav jārēķinās ar atkārtotas ievēlēšanas faktoru, atzīst O.Kalniņš. Turklāt uzvara šajās vēlēšanās līdzšinējam ASV līderim ļaus secināt, ka vairākums amerikāņu atbalsta viņa politiku, tātad – akceptē tās turpināšanu. Vērā ņemams arī tas, ka Dž.Buša pārstāvētie republikāņi ir ļoti nostiprinājuši savas pozīcijas gan ASV Senātā, gan Kongresā un var rēķināties ar spēcīgu atbalstu iesāktajai politikai.
Daudz ko ASV ārpolitikā, tostarp arī attiecībā uz Latviju, var grozīt iespējamās izmaiņas Dž.Buša administrācijā, skaidro Latvijas institūta vadītājs. Esot informācija, ka līdzšinējo ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu amatā var nomainīt ietekmīgais senators no Indiānas ārpolitikas eksperts Džons Lugars. Viņš ir erudīts un godprātīgs politiķis, kurš kopš PSRS sabrukuma laikiem labi orientējas Baltijas un arī Krievijas jautājumos, turklāt esot mums labvēlīgi noskaņots. Vēl, kā pastāstīja O. Kalniņš, ir informācija, ka amatu, iespējams, pametīs līdzšinējais ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds. Tiesa, varbūtējais viņa pēctecis pagaidām neesot zināms.

Guntars Laganovskis, “LV”