Apcirkņi ar pārbaudītām gudrībām

Folkloras krātuves saimnieces Dace Bula un Māra Vīksna un LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta direktors Benedikts Kalnačs Foto: Guntis Pakalns

Savu 80. gadskārtu 29. oktobrī svinēja Latviešu folkloras krātuve (LFK) – Latvijā lielākais tautas garamantu vākšanas, uzglabāšanas, publicēšanas un izpētes centrs. Krātuves pārziņā ir viens no Eiropas apjomīgākajiem folkloras arhīviem ar aptuveni trim miljoniem folkloras vienību, kas dokumentē tautas dzīvesveidu, pasaules uztveri, vēsturi un valodu vairāku gadsimtu garumā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vestibilā atvērtajā jubilejas izstādē eksponēti interesanti rokraksti, skaņu un video ieraksti, kā arī fotoattēli, kas portretē teicējus un atspoguļo folkloras vākšanas vēsturi.
LFK dibināta 1924.gada 2.decembrī pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes pēc skolotājas un folkloristes Annas Bērzkalnes (1891–1956) ierosmes. Savas pastāvēšanas laikā krātuve vairākkārt mainījusi nosaukumu, atrašanās vietu un institucionālo piederību. 1992. gadā tā atguva vēsturisko nosaukumu – Latviešu folkloras krātuve – un kopš 1999. gada ir Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta sastāvdaļa. Krātuves mājvieta ir LZA augstceltne. Te atrodas arī Dainu skapis ar Krišjāņa Barona izveidoto tautasdziesmu kartotēku, kas ietver “Latvju dainās” (1894–1915) publicēto tekstu oriģinālus. 2001. gadā tas kā pasaules mēroga kultūras vērtība tika iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā.
Folkloras krātuves apcirkņi glabā pārbaudītas vērtības ar lielu kultūrvēsturisku, zinātnisku un arī sociālu nozīmi. To savās apsveikuma runās uzsvēra LZA prezidents Juris Ekmanis, LU rektors Ivars Lācis, apgāda “Zinātne” direktore Ieva Jansone un citi dzimumdienas viesi.
Kā pastāstīja krātuves vadītāja Dace Bula, turpinās tradicionālie darba virzieni, izmantojot mūsdienīgas metodes un tehnoloģijas. Tiek veidots datorizēts rādītājs, kas aptvers dziesmu tekstus, melodijas, sakāmvārdus, teikas, pasakas un citus žanrus, un visus folkloras materiālu veidus – manuskriptus, attēlus, audio un video ierakstus. Nobeigumam tuvojas Dainu skapja rokrakstu skenēšana. Notiek audiovizuālā arhīva datorizācija un sagatavošana izvietošanai interneta tīklā. Top “Latviešu tautasdziesmu” kārtējais sējums. Ar Māras Vīksnas sagatavoto Bērzaunes dziesmu izdevumu ir aizsākta grāmatu sērija “Novadu folklora”.
Kopš 1981.gada Folkloras krātuve ik gadu rīko Barondienas konferenci, pulcinot uz sarunām un diskusijām zinātniekus no dažādiem folkloras pētniecības centriem. Tāda notika arī šajā dienā.

“LV” informācija